Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Godināti novadnieki

Autors: Sarmīte Feldmane, Madara Ozoliņa, Jānis Gabrāns

Datums: 21.11.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Svinot valsts jubileju, pašvaldības godina iedzīvotājus, kas aizejošajā gadā vai ilgākā laikā ko īpašu devuši novadam, pagastam, pilsētai. Daudzos novados ir tradīcija aicināt ieteikt cilvēkus, kas pelnījuši īpašu atzinību. Vēsturiskā Cēsu rajona novados svinīgajos Latvijas simtgades pasākumos atzinību saņēma gan par novada vārda popularizēšanu, gan teicamu saimniekošanu, gan citiem veikumiem, kas sekmējuši novadā dzīvojošo ļaužu ikdienas bagātināšanu.

“AMATAS NOVADA LEPNUMS 2018”

-“Sakoptākā Amatas novada viensēta”:

1.“Indrāni”, Amatas pagastā

2.“Āmuri”, Nītaures pagastā

3.“Grantskalni”, Skujenes pagastā

-“Saliedētākā daudzdzīvokļu māja Amatas novadā”:

1.“Dzelzceļa ēka 3”, Drabešu pagastā

2.Cēsu iela 14, Ģikši (“Bērzi”), Amatas pagastā

3.“ Kalmes”, Zaubes pagastā

-“Iedzīvotājiem draudzīgākā Amatas novada tirgotava vai kafejnīca”:

1.kafejnīca “Pie dzirnakmeņa”, Drabešu pagastā

2.SIA “BJ Saime” veikals “Timrotiņš”, Amatas pagastā

3.veikals “Mini Vesko”, Nītaures pagastā

-“Veiksmīgākā Amatas novada zemnieku saimniecība/ zivsaimniecība/ mājražotājs”:

1.z/s “Krišvaldi”, Nītaures pagastā

2.z/s “Kalna Smīdes”, Drabešu pagastā

3.z/s “Plumpaiņi”, Nītaures pagastā

-“Labākais darba devējs Amatas novadā” (iestāde, uzņēmums, NVO u.c.):

1.“Birzlejas”, Nītaures pagastā

2.“Dores fabrika”, Drabešu pagastā

3. z/s “Aparnieki 2”, Amatas pagastā

-“Pagasta labais gariņš”:

1.Līga Jauniete, Amatas pagastā

2.Valda Miķelsone, Skujenes pagastā

3.Ilze Varekoja, Nītaures pagastā

-“Izcilākais labsajūtas tūrisma piedāvājums Amatas novadā”:

1.biedrība “ANNO 1852” (“Āraišu vējdzirnavas”), Drabešu pagastā

2.“Annas Design Hotel”, Zaubes pagastā

3.lauku viesnīca “Kārļa muiža”, Drabešu pagastā

-“Dzīvo citur, iegulda Amatas novadā”:

1.Andris Lūkins, Nītaures pagastā

2.Inese Roze, Drabešu pagastā

3.Rudīte Platā, Drabešu pagastā

-“Amatas novada vēstnieks Latvijā un pasaulē”:

1.Elita Zvaigne, Nītaures pagastā

2.Anda Lukstiņa, Skujenes pagastā

3.Austris Āboliņš, Drabešu pagastā

-“Uzņēmējdarbības uzsācējs Amatas novadā”:

1.Elīna un Igors Aļeksejevi, Amatas pagastā

2.Toms Kuzņecovs, zīmols “Ko-Kā”, Nītaures pagastā

3.Ilze Kravcova, biedrība “Dod ķepu”, Drabešu pagastā

-Speciālbalva:

Kristapam Eglītim, Amatas pagastā, par labiem rezultātiem, pārstāvot skolu ārzemēs.

Līgatnes novads

“Līgatnes Gada cilvēks” tika godināti:

Par Līgatnes vārda daudzināšanu un izcilas jaunas atpūtas un kopā sanākšanas vietas radīšanu tituls “Gada cilvēks” uzņēmējiem Inesei un Marģeram Zeitmaņiem.

“Gada treneris” - Līgatnes futbola entuziasts Aivis Greblis.

Par mūža ieguldījumu izglītībā - ilggadējās Līgatnes vidusskolas skolotājas Helēna Terentjeva un Olga Vītola.

Par darba tikumu - labiekārtošanas nodaļas strādniece Zenta Ķauķīte.

Par sabiedrisku iniciatīvu un lielo Latvijas karogu Līgatnē - Uģis Joksts.

Pārgaujas novads

Novada domes Atzinības rakstus saņēma

Sandra Grosberga - par ilgstošu ieguldījumu Latvijas orientēšanās sporta attīstībā un popularizēšanā un veiksmīgu dalību Latvijas izlases sastāvā.

Baiba Bendika - par ilgstošu ieguldījumu biatlona attīstībā un popularizēšanā un veiksmīgu dalību Latvijas izlases sastāvā.

Mārtiņš Rajeckis - par ilgstošu ieguldījumu florbola attīstībā un popularizēšanā, ieguldījumu komandas saliedēšanā.

Arta Zunde, Straupes kora diriģente - par ieguldījumu Straupes kora izaugsmē.

Uldis Dumpis, aktieris, ilggadējs novada iedzīvotājs - par novada un Raiskuma vārda popularizēšanu.

Iveta Adamsone, Straupes pamatskolas skolotāja - par devumu novada sabiedriskajā dzīvē.

Gatis Turlajs, biedrības “Braslas draugi” priekšsēdētājs - par paveikto dabas un vides aizsardzībā.

Mārtiņš Krauklis, biškopis - par biškopības popularizēšanu, iesaistīšanos novada sabiedriskajā dzīvē.

Daiga Hofmane, “Rozbeķu saime” aktīviste - par sabiedrisko darbību.

Priekuļu novads

“GADA CILVĒKS IZGLĪTĪBĀ UN ZINĀTNĒ” - liepēnietis Aivars Vilnis

“GADA CILVĒKS SOCIĀLĀ VIDĒ” - biedrības “Sieviešu atbalsta izglītības un kultūras centrs IEVA” vadītāja Ingrīda Rence

“GADA CILVĒKS UZŅĒMĒJDARBĪBĀ” - “Māja kokos” īpašnieki Maija un Valdis Valaiņi

“GADA CILVĒKS VIDES ESTĒTIKĀ” - biedrības ”Iespēju Jāņmuiža” dibinātāja Dace Zimele

“GADA CILVĒKS KULTŪRĀ” - tautisko deju kolektīvu “Jumis”, “Zelta virpulis” un “Virpulis” vadītājs Uldis Blīgzna

“GADA CILVĒKS MECENĀTISMĀ” - SIA “Strazdu grava” īpašnieki Uldis Grava un Uģis Strazdiņš

”MŪŽA IEGULDĪJUMS” - ilggadēja “Agroresursu un ekonomikas institūta” (toreizējās Priekuļu selekcijas stacijas, 1960. – 1992.) darbiniece, selekcionāre, Priekuļu selekcijas stacijas vēstures materiālu apkopotāja Maija Gaiķe

“GADA KOLEKTĪVS” - Priekuļu kultūras nama dāmu un deju kopa “Mežrozīte”

Raunas novads

“Goda ģimene” - Raunas pagastā Ieva un Uldis Kalniņi; Drustu pagastā Inguna un Jānis Āboliņi

“Par mūža ieguldījumu” - Raunas pagastā skolotāja Ērika Sarkane un ilggadējā vidusskolas direktore Anita Neimane; Drustu pagastā ilggadējā aptiekas vadītāja Inta Lipska un pamatskolas direktore Aida Vašile

“Goda cilvēks sava amatā” - Raunas pagastā ilggadējā Raunas pasta nodaļas priekšniece Ieva Simsone ; Drustu pagastā bibliotekāre Aija Ciguze

“Goda cilvēks - pašaizliedzīga rīcība līdzcilvēku labā”- Raunas pagastā nodibinājuma “RELD diakonijas centrs” valdes locekle Anita Lubūze; Drustu pagastā jaunsargu vadītājs Vladimirs Kovriga

“Goda cilvēks uzņēmējdarbībā” - Raunas pagastā SIA “Siera ražotne” vadītājs Ilmārs Ceriņš; Drustu pagastā viesu nama “Pļavnas” saimnieks Leonīds Palms

“Gada cilvēks – Raunas novada vārda nesējs” – Raunas novada vadītāja Evija Zurģe.

Vecpiebalgas novads

“Vecpiebalgas novada lepnums” – Linda Tunte

“Gada jaunietis” - Elizabete Kate Antone

”Gada balva sportā” - Rinalds Jānis Kārkliņš

”Gada balva kultūrā” - Mārīte Šķēle

”Gada balva uzņēmējdarbībā” - SIA “Liepas M”

”No sirds uz sirdi”- Daiga Lāpsele

”Gada skolotājs” - Lilita Ozoliņa

Vaives pagasts, Cēsu novads

“Labo darbu krātuvītes” Goda grāmatā ierakstīti:

Ilona Talce un Mārtiņš Talcis - par nesavtīgu atbalstu skolas projektos un trīs pašgatavotu koka spēļu dāvinājumu Līvu sākumskolai

Liene Gricmane un Mārīte Zilpauša - par nesavtīgu brīvā laika ieguldījumu Līvu sākumskolas vides labiekārtošanā

Agrita Rožlapa - par radošu pieeju pirmsskolas grupas telpu noformēšanā un atsaucību, veiksmīgu sadarbību, strādājot komandā;

Valentīna Duļinska – par nesavtīgu profesionālo ieguldījumu savā brīvajā laikā

Nataļja Sukure – par pašiniciatīvu un papildus ieguldīto darbu Rāmuļu pamatskolas teritorijas labiekārtošanā

Inga Andersone – par pašaizliedzīgu darbu Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” realizēšanā

Vita Knāķe – par pašaizliedzīgu izglītojamo iesaisti ārpusskolas sporta pasākumos

Egors Filimonovs – par skolas goda aizstāvēšanu ar iegūto 1.vietu Cēsis Eko Trail sacensībās un iegūtās balvas ziedošanu savai skolai

Inta Ezerniece – par nesavtīgu brīvā laika un praktisko zināšanu ieguldījumu Vaives Amatu mājas radošo procesu nodrošināšanā

Dagnija Kupče – par tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, popularizēšanu un pieredzes nodošanu Vaives Amatu mājai

Irēna Egle un Dzintars Eglis – par aktīvu līdzdalību un materiālo ieguldījumu Vaives Amatu mājas aktivitāšu nodrošināšanā

Jānis Kārkliņš, Jānis Gailītis, Ziedonis Tripāns un Helmuts Graudums - par kopā paveikto darbu, labiekārtojot autoveikala pieturvietu un pastkastīšu stendu Vaives pagasta “Slaņķos”

Sandra Dzenīte - Cālīte – par ilgstošu sadarbību un atbalstu, nodrošinot iespēju Cēsu novada bērniem augt ģimeniskā vidē.

http://news.lv/Druva/2018/11/21/godinati-novadnieki

 

Katrai mājai jābūt apsaimniekotājam

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 21.11.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

“No 2005.gada pilsētā, no 2009.gada novadā ik sanāksmē tika runāts, ka katrai mājai jābūt apsaimniekotājam,” stāsta Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un uzsver, ka tas ir pirmais solis, lai ikviens saprastu, ka jāmaksā ne tikai par savu dzīvokli, bet pašiem jākrāj līdzekļi, lai ēku varētu saremontēt, uzturēt.

Pamazām vien izdevās iedzīvotājus pārliecināt. Pašvaldība izveidoja kapitālsabiedrību “Līgatnes nami”. Tā sniedz māju apsaimniekošanas pakalpojumus, uzkrāj līdzekļus lielākiem darbiem. “Tas nebija viegli. Diemžēl nekur nav pazudis uzskats, ja kaut kas jauns tiek darīts, kādam noteikti būs personiskais labums. Šī neticība nodara lielu ļaunumu. Sākums nav viegls, nesaprašana kāpēc, kā būs, jo, kad dara pašvaldība, cilvēki skaidri zina, kuru vainot nebūšanās. Pašvaldībai nav jānodarbojas ar ēku apsaimniekošanu. Jābūt skaidram mērķim, ko šajā jomā gribam panākt, un uz to jāiet,” pieredzē dalās A.Šteins un atzīst, ka Līgatnes domei savulaik pietika drosmes atteikties no daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas. “Vispirms jau ieguvums ir tas, ka līgatnieši sapratuši - mājas ir viņu īpašums, par tām pašiem visu laiku jārūpējas, ne tikai tad, kad jau caurs jumts. Vairāku daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji izveidoja apsaimniekošanas biedrības un paši uzņēmās gādāt par kopīpašumu, vēl citi par apsaimniekotāju izraudzījās kādu firmu.”

Apsaimniekotājiem jābūt ieinteresētiem māju siltināšanā. Līgatnē, salīdzinot ar citiem novadiem, ne pilsētām, ir nosiltinātas daudzas ēkas. Apsaimniekotāji mudina to darīt. “Būtu vairāk, bet bija laiks, kad bankas laukiem kredītus nedeva, “Altum” arī šādas programmas nebija. Bankas rēķināja, ka ārpus Rīgas nevarēs samaksāt aizdevumus, ka dzīvokļi ir lēti,” atceras A.Šteins.

Līgatniešu pieredze daudzdzīvokļu māju siltināšanā ir diezgan raiba. “Vienoties un uzticēties ir grūti. Divas daudzdzīvokļu ēkas jau varēja būt nosiltinātas, bet nav. Nauda bija piešķirta, būvnieks izraudzīts, atlika 70 procentiem dzīvokļu īpašnieku nobalsot par darbu sākšanu. Nenobalsoja, jo demagogi uzvarēja veselo saprātu. Viņiem izdevās pārliecināt, ka to darīt nevajag. Viss ieguldītais darbs un nauda projektu izstrādei stāv mapēs,” pastāsta A.Šteins un uzsver, ka tiklīdz apkaimē parādās viens skaists, siltināts nams, kaimiņi tomēr sarosās. Labie piemēri ietekmē. Līgatnes pagastā ir septiņas nosiltinātas daudzdzīvokļu mājas, pilsētā - viena. Trim ēkām izstrādāta dokumentācija.

SIA “Līgatnes nami” valdes loceklis Dāvis Lācis uzsver, ka apsaimniekotājs atšķiras no dzīvokļu īpašniekiem ar to, ka māju redz kopskatā, problēmas risina, vērtējot visus jautājumus, kas saistīti ar ēku. Iedzīvotāji lielākoties uztraucas tikai par savu dzīvokli. “Nav viegli pārliecināt līgatniešus, ka mājas jāsiltina. Cilvēki nav gatavi iedziļināties aprēķinos, kādi dokumenti vajadzīgi, ko, kas nozīmē. Ja mājas vecākais un vēl daži aktīvisti, kuriem pārējie uzticas, ir par, viss notiek. Lai gan nekad nevar būt drošs, ka pēc tam, kad būs iziets cauri birokrātijai, sāksies arī reāla renovācija,” stāsta Dāvis Lācis.

Pēc renovācijas daudzdzīvokļu namos siltuma patēriņš samazinās par apmēram 60 procentiem un mājai ir iedota otra dzīve. “Kopējais izdevumu grozs palielinās par apmēram 20 procentiem, jārēķinās, ka katru gadu visam cenas aug, nekas lētāks nekļūst. Katram jāizvēlas – dzīvot siltā dzīvoklī, skaistā mājā vai ne,” pārdomas izsaka D.Lācis.

Oktobrī Augšlīgatnē tika pabeigta 12 dzīvokļu mājas Pīlādžuielā 5 renovācija. Tajā viens dzīvoklis pieder arī pašvaldībai. Pie ēkas satiktās kaimiņienes pārspriež rēķinus. Sašutušas, ka gāze kļuvusi tik dārga. “Pārāk daudz jāmaksā,” saka Ingrīda Kreitāle un piebilst, ka dzīvoklī ir vairāk nekā 20 grādu silts, radiatori vēsi. Līgatnietes saprot, ka gāzes cenu ietekmēt nevar, tas nav arī apsaimniekotāja ziņā.

Mājas vecākā Gita Voite pastāsta, ka par ēkas renovāciju vienojušies jau 2016.gada pavasarī. Viņa atzīst, ka nebijis īpaši grūti vienoties. “Esam priecīgi par to, kāda tagad izskatās mūsu māja. Dzīvokļu īpašniekiem vēl jāmaina radiatori, tas nebija projektā, atteicāmies, lai samazinātu izmaksas. Par ēku visi priecājas, protams, ka uztraucas par rēķiniem. Kredīts mums uz 15 gadiem,” saka G.Voite. Viņi regulāri seko, cik gāzes iztērēts. Inta Skrastiņa savukārt piebilst: “Esmu dzirdējusi, ka mums ir skaistākā atjaunotā māja Līgatnē.”

http://news.lv/Druva/2018/11/21/katrai-majai-jabut-apsaimniekotajam

 

Sākas aptauja “Gada cilvēks 2018”

Autors: Andra Gaņģe

Datums: 22.11.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

“Druvas” lasītāju aptauja “Gada cilvēks 2018” šoreiz ir īpaša.

Tajā vēlamies godināt tos, kas ar idejām, jaunradi vai ilglaicīgu, mērķtiecīgu darbību gājuši pretī valsts simtgadei, ceļot godā nacionālās vērtības, raisot izpratni par valstiskuma veidošanos un nozīmību, latvisko dzīvesziņu, rosinot patriotisma dziļumu.

Vēsturiskā Cēsu rajona astoņos novados – Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas -, gaidot valsts lielo jubileju, īstenots daudz ieceru, kas veltītas svētkiem. Novadpētnieki veidojuši izdevumus par pagastiem, novadiem, materiāli apkopoti izstādēs, kurām eksponātus devuši vietējie ļaudis no dzimtu krājumiem. Aizraujoši valstiskuma izpratnes pasākumi rīkoti mācību iestādēs. Vēstures un kultūras apzināšanā iesaistījušās biedrības. Darbīgi bijuši amatiermākslas kolektīvi. Brīvajā laikā mākslinieki darinājuši gleznas, rīkotas izstādes, literāti radījuši dzejas un prozas darbus, izdevuši tos grāmatās. Plaši darbojušies daiļamatu meistari - skatītājus žilbinājuši cimdu raksti, austie darbi un citi rokdarbi. Interesantus, mūsdienīgus risinājumus simtgadei raduši jaunieši. Un vēl varētu nosaukt daudz, daudz cita. “Druva” aicina lasītājus novērtēt un ieteikt cilvēkus, kuru veikums atstājis pašus spilgtākos iespaidus, kuru darītais Latvijas simtgades svinēšanai palicis īpašā atmiņā.

Pretendentus aptaujai var ieteikt nominācijās: “Darbs ar jaunatni, sagaidot Latvijas simtgadi”, “Kultūras vērtību uzturēšana šodienā”, “Valsts veidošanas apzināšana un iemūžināšana”, “Latviskās dzīvesziņas kopšana”, “Jaunietis – patriots”. Radot iespēju ieceru īstenotājiem pateikt paldies arī atbalstītājiem – uzņēmējiem, zemniekiem, kas devuši finansiāli vai praktisku palīdzību -, aicinām ieteikt pretendentus nominācijai “Atbalsts simtgades iecerei”.

Gaidīsim jūsu ieteikumus

e-pastā: sarmite@druva.apollo.lv vai kā klasiskas vēstules. Adrese: laikraksta “Druva” redakcija, Gaujas iela 8, Cēsis, LV-4101. E-pasta joslā “Subject” un uz pasta vēstuļu aploksnēm jābūt norādei “Aptauja “Gada cilvēks 2018””. Ieteikumam jābūt vismaz tūkstoš zīmju (datorrakstā) garam, norādot ieteiktā cilvēka paveikto, bet rakstītajam nevajadzētu pārsniegt 4000 zīmes (rokrakstā divas lappuses). Ieteikumus gaidīsim līdz 10.decembrim (ieskaitot).

http://news.lv/Druva/2018/11/22/sakas-aptauja-gada-cilveks-2018

 

Īsziņas

Datums: 22.11.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Basketbols. Līgatniete, Cēsu Sporta skolas audzēkne Emīlija Krista Grava, kura šajā gadā uzsāka mācības Ņujorkas koledžā "Wagner" un spēlē tās basketbola komandā, pirmo reizi atzīta par "Northeast Conference" nedēļas labāko jauno basketbolisti. Aizvadītajās divās spēlēs viņa vidēji guva 15 punktus, uzrādot labāko rezultātu starp līgas pirmgadniecēm, kā arī uzrādīja ceturto augstāko precizitāti.

http://news.lv/Druva/2018/11/22/iszinas

 

Pieaugušo neuzmanīti, cieš bērni

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 22.11.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka informē, ka 12. novembrī Cēsīs kāds deviņus mēnešus vecs mazulis uzlējis sev karstu ūdeni. Bērns guvis vidēji smagus termiskus apdegumus un nogādāts Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Savukārt 14. novembrī Līgatnes novadā trīs gadus vecs bērns saindējies ar medikamentiem, kuri paredzēti pieaugušajiem. Medikamenti atradušies bērnam brīvi pieejamā vietā. Bērns nogādāts Cēsu klīnikā. S. Bračka aicina pieaugušos būt atbildīgiem un neatstāt bez uzraudzības bērnus, kā arī parūpēties par drošu vidi, kurā bērns uzturas.

http://news.lv/Druva/2018/11/22/pieauguso-neuzmaniti-cies-berni

 

Atbalsts jauniešiem

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 22.11.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) jau vairāku gadu garumā īsteno projektu “Proti un dari”. Tas ilgs līdz nākamā gada nogalei.

Projekta mērķis ir attīstīt jauniešu prasmes un veicināt iesaisti izglītībā un arodu apguvē. "Proti un dari" mērķa grupa ir jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki. Katram projektā iesaistītajam jaunietim tiek sniegts individuāls atbalsts. Ar projekta atbalstu var iegūt autovadītāja tiesības, apgūt dažādas profesijas, uzsākt uzņēmējdarbību, piedalīties nometnēs un semināros, kā arī izmantot daudzas citas atbalsta iespējas.

Jaunietis, īstenojot savu individuālu pasākumu programmu, var tikt iesaistīts projektā līdz deviņiem mēnešiem. Pašlaik 77 Latvijas pašvaldības noslēgušas līgumu ar JSPA par projekta “Proti un dari” īstenošanu Latvijā. No Cēsu vēsturiskā rajona astoņiem novadiem līgumu noslēgušas Raunas, Priekuļu, Cēsu un Līgatnes novadu pašvaldības.

*

Situācija uzlabojas

Pēc pēdējās operatīvas Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācijas datiem NVA Cēsu filiālē reģistrēti 48 jaunieši bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem jeb 4,5% no visiem filiālē reģistrētajiem bezdarbniekiem.

NVA Cēsu filiāles vadītāja pienākumu izpildītāja Ilona Rute vērtē, ka pēdējā laikā jauniešu bezdarbs būtiski samazinājies: “2014.gada janvārī, kad jauniešu nodarbinātības veicināšanai NVA uzsāka ESF projekta “Jauniešu garantijas” īstenošanu, Cēsu filiālē bija reģistrēti 208 jaunieši bezdarbnieki vecumā līdz 24 gadiem. Tagad biežāk pie mums nonāk jaunieši, kuri izbeiguši darba attiecības un meklē citu darbu. Tie jaunieši, kuri reģistrējas kā bezdarbnieki, izmanto NVA piedāvātos pakalpojumus.”

I. Rute atzīst, ka jauniešiem iekļauties darba tirgū var traucēt dažādi iemesli. “Katrs bezdarba gadījums ir individuāls. Ja runa ir par jauniešiem, kuri ir reģistrējušies un ar mūsu atbalstu grib iekļauties darba tirgū, visbiežākie bezdarba iemesli ir motivācijas un pieredzes trūkums, kā arī viņi nav gatavi darba mobilitātei – vēlas darbu dzīvesvietas tuvumā. Mēdzam saskarties arī ar gadījumiem, kad jaunietis grib augstu atalgojumu, lai gan pieredze un izglītība nav atbilstoša,” norāda I. Rute.

ESF projekts “Jauniešu garantijas” decembrī noslēdzas, taču NVA sniegs atbalstu jauniešiem bezdarbniekiem arī turpmāk. Cēsu filiāles vadītāja pienākumu izpildītāja stāsta: “Šobrīd jaunieši tāpat kā ikviens mūsu klients var iesaistīties dažādās mācību programmās, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, saņemt karjeras konsultācijas un citus pakalpojumus. Dienesta piedāvājumā ir pasākumi, kas jauniešiem palīdz laikus pareizi plānot profesionālo dzīvi, kā arī orientēties darba tirgū. Piemēram, ir gan skolēnu nodarbinātības pasākums vasarā, gan atbalsts karjeras plānošanā klātienes karjeras konsultācijās un attālināti – NVA mājaslapā.”

Karjeras konsultants izglīto jaunieti profesionālās piemērotības, karjeras izvēles un plānošanas jautājumos, kā arī motivē un iedrošina viņu būt aktīvam un mobilam, īstenojot savas profesionālās ieceres. “Plānojot profesionālo karjeru, jaunietim var noderēt arī NVA tīmekļvietnes sadaļa "Karjera", kur atrodamas dažādas sevis izpētes metodikas, iespējams “pielaikot” dažādas profesijas,” informē I. Rute, piebilstot, ka NVA mājaslapā ievietota arī darba meklētāja rokasgrāmata, kurā apkopoti padomi, tostarp, kā veidot CV un rakstīt motivācijas vēstuli, kā ģērbties, dodoties uz darba interviju, kā gatavoties darba pārrunām.

*

Labprāt iesaistās

Programmas vadītāja Līgatnes novadā Dace Bērziņa stāsta, ka divos gados iespēju piedalīties projektā izmantojuši trīs jaunieši. “Kā jau katra pašvaldība, arī mēs, piesakoties projektam, plānojām potenciālo iesaistāmo jauniešu skaitu. Pēc tā brīža datiem bija 12 jaunieši, kuri varētu piedalīties. Tagad, pārskatot datus un apzinot, ko šie jaunieši dara, secinām, ka paši atraduši darbu, uzsākuši mācības, bet daļa – devušies uz ārzemēm. Šobrīd arī tie trīs jaunieši, kuri iesaistījās projektā, ir veiksmīgi uzsākuši darba gaitas vai mācības izvēlētajā specialitātē,” stāsta D. Bērziņa. Atsaucīgi esot arī uzņēmēji – potenciālie darba devēji, kuri jauniešiem labprāt parādot amatu prasmes, iepazīstina ar profesiju specifiku.

Arī Priekuļu novada projekta “Proti un dari” koordinatore Anna Rakule norāda, ka projekts jauniešus motivē iesaistīties dažādās aktivitātēs: “Projektā iesaistījušies 30 jaunieši. “Proti un dari” galvenais mērķis ir iesaistīt jauniešus izglītības iegūšanā, palīdzēt atrast darbu vai iesaistīties jauniešu centru aktivitātēs. Ļoti bieži jauniešiem trūkst pašapziņas, bieži zaudējuši ticību, ka dzīvē kaut ko sasniegs. Liels prieks redzēt, kā jaunietis projekta laikā un pēc tā mainās, bieži projekta mentori kļūst par stipru atbalsta plecu un draugu arī pēc dalības projektā. Lai atrastu darbu vai iesaistītos mācībās, nereti jaunieša dzīvē nepieciešams risināt dažādas problēmas, kas liedz iesaistīties darba tirgū – jaunietim ir jāsāk "iziet no mājas", jākļūst sabiedriski aktīvam, jāmācās iepazīt jaunus cilvēkus, celt pašapziņu, apgūt līdz šim neizmēģinātas prasmes. Ir jaunieši, kuriem jāpalīdz kārtot arī dzīvesvietas un finansiālas dabas jautājumi. Projekta ietvaros esam apmeklējuši arī finanšu konsultantus. “Proti un dari” iesaistās arī jaunieši ar invaliditāti, ir gandarījums redzēt, kā jaunieši atraisās, iepazīstot citus un apzinoties savu vērtību un prasmes.”

Priekuļu novadā daļa no projekta dalībniekiem ir jaunās māmiņas. Viņām tiek rīkoti bērnu emocionālās audzināšanas kursi, tikšanās ar psihologiem par bērna emocionālo attīstību. Agne Zute ir gadu vecas meitiņas mamma. Šobrīd rit piektais mēnesis, kopš Agne darbojas projektā “Proti un dari”. “Mani uzrunāja projekta koordinatore Anna, mēs esam pazīstamas. Piedalīties izlēmu, lai varētu pilnveidot sevi, iepazīties ar jauniem cilvēkiem un piepildītu savas ieceres, kas līdz šim nebija īstenotas. Projektā darām ļoti daudz, bijušas sporta aktivitātes, ekskursijas Rīgā, karjeras konsultācijas. Projekts arī devis iespēju pabeigt autovadītāju kursus, bet šonedēļ sākšu apmeklēt manikīru kursus. Projekts man devis iespēju iesaistīties arī jauno māmiņu pasākumos. Drīzumā tiksimies ar psihologu un runāsim par podiņu mācību,” stāsta A. Zute.

Viņa atzīst, ka šādos projektos jauniešiem paveras plašas iespējas: “Esmu iesaistījusies Priekuļu novada Jauniešu domē. Esmu kļuvusi sabiedriski aktīvāka, piedalos pasākumos, kuros citādi nebūtu iesaistījusies. Lēmums darboties projektā devis iespēju satikt jaunus cilvēkus, ar kuriem arī šobrīd uzturu kontaktus. Esmu izpratusi mērķus, iemācījusies disciplinēt sevi un vairāk laika pavadu ārpus mājas, varu piepildīt sapņus, un, galvenais, tas viss ir savienojams ar meitiņas audzināšanu!”

***

Ko parāda pētījums

Skolas “Stockholm School of Economics” (SSE Riga) izveidotās darba grupas pētījums “Nevienlīdzības seja” norāda, ka jauniešiem trūkst motivācijas dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Pētījums portretē nevienlīdzības sejas Latvijā: ģimenes ar bērniem, jauniešus, seniorus un cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Pētījumā tiek skaidrots, ka jaunieši, kuri nestrādā un nemācās, ir no dažādām grupām – jaunieši ar funkcionāliem traucējumiem, jaunās māmiņas, jauni cilvēki ar ļoti labu izglītību, kas apmaldījušies savās izvēlēs, un, gluži pretēji, jaunieši ar nepabeigtu pamata vai vidējo izglītību, kādreizējie speciālo skolu un bērnu namu audzēkņi, ielu bērni. Pētījuma darba grupu vadītāja Liesma Ose norāda, ka būtisks ir arī faktors, kādā vidē jaunietis aug: “Ja bērns dzīvo lauku reģionā, viņa vecākiem nav izglītības, trūkst sociālās prasmes, tad diemžēl arī bērna ceļš var būt līdzīgs.” L. Ose uzsver, ka jauniešiem no valsts nepieciešams saņemt plaša spektra pakalpojumus, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti: “Cilvēkiem, kuri ir ārpus darba tirgus, ar zemu izglītību, kuriem ir mazi ienākumi un kuri cieš no nabadzības, Eiropas struktūrfondu ietvaros tiek piedāvāts viens pasākums – saistībā ar izglītību, subsidēto nodarbinātību vai īpaša ārstēšana. Bet, objektīvi skatoties, šiem cilvēkiem nepieciešams atbalsts visās šajās jomās. Tādēļ viens no risinājumiem, ar kuru vērsāmies pie valdības – piedāvāt plašāka spektra pakalpojumus cilvēkiem, kuri pašu spēkiem nespēj celt savas dzīves kvalitāti.”

“SSE Riga” pētījumam piesaistītās ekspertes Anna Pļuta un Anna Zasova no Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) ir pārliecinātas – ja cilvēkam ir izdevīgāk saņemt mazu pabalstu, neko nedarot, nekā smagi strādāt par tikpat mazu algu, visticamāk, rezultāts nebūs pozitīvs. Mazas algas, kas nenosedz pat pamatvajadzības, nemotivē jauniešus nopietni meklēt darbu. Ekspertes arī uzsvērušas, ka sarežģīta riska grupa ir jaunieši ar funkcionāliem traucējumiem vai īpašām vajadzībām – kādreizējie speciālo skolu audzēkņi –, jo pēc speciālo skolu absolvēšanas nav gandrīz nekādu iespēju turpināt savam intelektuālajam līmenim atbilstošu izglītību vai apgūt kvalificētu arodu.

Pētījuma ietvaros kopā ar sociālo dienestu, nevalstisko organizāciju darbiniekiem un nozaru ekspertiem tika meklēti risinājumi, kas veicinātu situācijas uzlabošanos.

***

Rekomendācijas

Prakse vispirms, mācības pēc tam, lai jaunietis saprastu, vai izvēlējies pareizo profesiju.

Plašāks “otrās iespējas” izglītības piedāvājums ar uzsvaru uz profesionālo izglītību, piesaistot mācību saturu darba tirgus vajadzībām.

Jauniešu iesaistīšana pašvaldības norisēs, sevišķi lauku reģionos, ļaujot uzņemties daļu atbildības par vides labiekārtošanu un kvalitatīvām izklaides un atpūtas iespējām.

Lielāka uzņēmēju un iestāžu atsaucība, iesaistot darba tirgū jauniešus ar funkcionāliem traucējumiem.

Individuāls atbalsts vispārējās izglītības sistēmā jauniešiem ar īpašām vajadzībām vai zemu motivāciju.

Lielāks profesionālu jaunatnes darbinieku skaits.

Pārskatīt iespēju vispārējās izglītības sistēmā reģistrētajiem jauniešiem saņemt Eiropas finansēto atbalsta projektu palīdzību.

***

Projekta “Proti un dari” ietvaros iespējams gūt pieredzi šādās aktivitātēs:

neformālās mācīšanās aktivitātes;

nometnes;

semināri;

sporta aktivitātes;

speciālistu konsultācijas;

vizītes uzņēmumos;

brīvprātīgā darba aktivitātes;

aktivitātes profesijas specifikas iepazīšanai;

iesaiste nevalstisko organizāciju aktivitātē, projektos, pasākumos;

iesaiste jauniešu centru aktivitātēs;

pasākumi jauniešiem ar invaliditāti (ar surdotulka, asistenta palīdzību).

http://news.lv/Druva/2018/11/22/atbalsts-jauniesiem

 

Viens no spožajiem tenoriem

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 22.11.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Pie kafijas tases

Operdziedātājs Nauris Puntulis kopš pagājušā gada ar filmas "Paradīze '89" uzņemšanu par Cēsīm ir radījis padomju laika miliča tēlu – bargs, bet reizē simpātisks vīrietis. Taču bezgala simpātisks auditorijai viņš šķiet, kad koncertos Latvijā dzied kopā ar Latvijas Nacionālās operas tenoriem.

– Kā sagaidījāt Latvijas valsts un Latvijas Nacionālās operas simtgadi?

– 18. un19. novembrī mēs, trīs tenori, bijām pašā Rīgas sirdī un uzstājāmies kopā ar izcilo pianistu Venti Zilbertu. Atskaņojām latviešu skaistākās dziesmas un tautasdziesmas. Pēc tam vēl uzstājos Jūrmalā un svētku sajūtu baudīju tur. Protams, salūtu!

– Tātad svētkos daudz darba?

– Man bija tik daudz uzstāšanos, ka vēl šodien staigāju tāds kā jūras dulls. Tik daudz piecās dienās nebija nācies strādāt. Neņemot vērā operas izrādi, man bija vēl septiņas uzstāšanās koncertos. Attālumi, kas bija jāpārvar starp koncertiem, arī lieli – no Trikātas līdz Tbilisi.

– Jūs paspējāt aizlidot arī uz Gruziju?

– Visi trīs tenori, Latvijas vēstniecības Gruzijā ielūgti, dziedājām latviešu sarīkotajā koncertā pasaules valstu vēstniekiem un diplomātiem, kā arī Gruzijas prominencēm.

– Kā latviešu tenoru sniegumu uzņēma?

– Stāvā sajūsmā, jo likām mums noticēt. Latviešu tautasdziesmai Jura Kulakova apdarē visa auditorija līdzi sita plaukstas tā, ka dziesma izvērtās par milzīgu notikumu. Mēs pratām visu publiku uzšūpot. Tagad ceram, ka iekustināsim arī publiku Cēsīs, kura esot prasīga. Cerams, padosies.

– Kāpēc gruzīni tik ļoti izjūt mūs, latviešus, ir pat sajūsmā, kaut esam ar tik pretēju temperamentu?

– Nē, mūsu temperamenti nav pretēji! Latvieši temperamentu uz āru nerāda. Slēpj! Gruzīni to mūsos ierauga, temperamentu, kāds pateikts dziesmas "Pūt, vējiņi!" rindās: "Pats par savu naudu dzēru, pats skrēj' savu kumeliņ!" Uz āru to neizrādām, paturam sevī, bet kā mēs to pantiņu dziedam! Tad arī redzams īstais latvietis.

– Kas trīs tenoru repertuārā ir neiztrūkstošs?

– Latviešu komponistu kamermūzika, jo mēs esam Latvijas tenori! Tā bijis arī tā sauktajos miera laikos, kad kopā dziedājuši trīs tenori, arī Mariss Vētra. Mums programmā neiztrūkstoši ir arī itāļu un spāņu mūzika, protams, latviešu tautasdziesmas tieši Jura Kulakova apdarē. Kopš Juris aranžējis, šīm dziesmām ir īpaša vērtība. Ar tām atšķiramies no visiem citiem tenoriem pasaulē.

– Bet kas noticis ar dziesmu "Mēs pārtiekam viens no otra", ko ilgi un skaisti dziedājāt, vēl esot Jura Kulakova grupā "Pērkons"? Sen nebija dzirdēta, līdz šoruden nodziedājāt Cēsīs, saņemot klausītāju ovācijas.

– Sen nebija dziedāta... Tagad šo dziesmu dziedu ne vairāk kā divas reizes gadā. Šoruden Ieva Akuratere un Juris Kulakovs rīkoja jubilejas koncertus. Paskatījos darba kalendārā un redzēju, ka man ir iespējas. Ar prieku piekritu piedalīties viņu jubilejas koncertos. Ar tiem atkal apceļoju Latviju. Viens notika arī manos dzimtajos Talsos, bet tad gan netiku.

– Kad braucāt uz Vidzemes pusi, kura pilsēta raisīja visvairāk atmiņu?

– Līgatne. Tur esmu pavadījis gadus trīs četrus, kad Līgatnē strādāju par muzikantu. Grupa "Pērkons" bija aizliegta, un Līgatnē patvērāmies kopā ar ģitāristu Leonu Sējānu. Katras brīvdienas rūpīgi un smagi strādājām, lai nodrošinātu sev eksistenci. "Pērkons" tika aizliegts 1985. gadā pēc Ogres koncerta, kad sekoja notikumi vilcienā.

– Kā Līgatnē jums deva iespēju strādāt profesijā?

– Katru piektdienu, sestdienu, svētdienu spēlējām ballēs Augšlīgatnē un Lejas Līgatnē. Tās bija balles, kuras šodien sauc par korporatīviem pasākumiem, tādas notika regulāri, sākot ar kombainieru ballēm, un tā tālāk.

– Cik ilgs bija "Pērkona" aizliegums?

– Absolūtais aizliegums – divus gadus. Apritē atgriezāmies 1987. gadā festivālā "Liepājas dzintars", bet spēlēšanu Līgatnē vēl uzturējām, līdz sapratām, ka viss mainās.

– Vai tolaik bijāt pazīstami ar Siguldā dzīvojošo tenoru Miervaldi Jenču?

– Jā, bijām pazīstami, jo esam studiju biedri.

– Pastāstiet par savu piedzīvojumu Cēsīs, kad filmā "Paradīze '89" atveidojāt milici!

– Tas bija pirms diviem gadiem, man tas izrādījās milzīgs, patīkams piedzīvojums. Kaut kas augšā mani bija sadzirdējis. Vienmēr gribēju pamēģināt darbu kino laukumā, tā teikt, lai redzētu, kas lācītim vēderā. Man tāda iespēja nokrita kā no debesīm. Esmu par to priecīgs un gandarīts, jo tagad zinu, kā notiek filmēšanās. Līdz tam nezināju, cik sarežģīta ir kino mašinērija, bet fascinējoša.

– Jūs filmēja mazajā Ķiršu ieliņā pie Dubinskas dīķa. Kā izjutāt Cēsu mazpilsētu?

– Cēsis ir tāda pat kā jebkura cita Latvijas mazpilsēta – Kuldīga, Talsi –, ar tipiski latvisku vidi.

– 1989. gada vasarā, ko rāda filma, notika akcija "Baltijas ceļš". Tas veda arī caur Cēsīm un Līgatni. Kur jūs bijāt tā gada 23. augustā?

– Arī uz šosejas ar visiem, kas sadevās rokās "Baltijas ceļā". Biju kaut kur pie Garkalnes. To atceros, jo man bija jau pie 30 gadiem.

– Tagad šo vēsturisko notikumu spēlējāt filmā. Kā jutāties pirmizrādē, uz sevi skatoties no malas?

– Sajūtas bija neparastas, tomēr esmu arī pieradināts. Dziedātājiem bieži nākas skatīties uz sevi ierakstos, vērtēt, kāds esi uz skatuves.

http://news.lv/Druva/2018/11/22/viens-no-spozajiem-tenoriem

 

Konflikti un zādzības

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 23.11.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirknī dienas rit ierastā režīmā, atzīst iecirkņa priekšnieks Aldis Pāže. Gan svētku brīvdienās, gan šajā nedēļā fiksēti negadījumi, kas saistīti ar miesas bojājumu nodarīšanu, ar svešas mantas tīkošanu. Aizvadītajā svētdienā plkst. 14.50 Jaunpiebalgā, Gaujas ielā, nozagta automašīna "Subaru". Kā norāda policijā, te daļēji vainojama paša autovadītāja neuzmanība, kurš aizdedzē bija atstājis auto atslēgu un iegājis veikalā, rezultātā transportlīdzeklis bija nozagts. Pēc aptuveni pusotras stundas nozagtā automašīna tika atrasta sadauzīta un pamesta Zosēnu pagastā. Par notikušo uzsākts kriminālprocess.

A. Pāže aicina cilvēkiem pret īpašumu izturēties atbildīgi: "Nevajadzētu izaicināt likteni, šādi rīkojoties, lai cik droši tas varbūt šķiet. Nekad nevajag paļauties, domājot – ar mani nekas nenotiks. Vajadzētu atcerēties vēl kādu drošības aspektu, proti, neatstāt neaizslēgtas dzīvokļu durvis, pat ja paši esat mājās. To ik pa laikam izmanto ļaunprātīgos nolūkos, nozogot naudas makus, mobilos tālruņus, kas ļoti bieži atrodas gaitenī."

20.novembrī Cēsīs no stāvlaukumā esoša buldozera nozagta degviela 233 litru apmērā. Par notikušo uzsākts kriminālprocess.

Priekuļos trīs personas nodarīja miesas bojājumus vienai personai, vainīgie noskaidroti un aizturēti. Cēsīs pie "Fonokluba" noticis konflikts starp apsargiem un apmeklētājiem, notiek lietas pārbaude.

Aizvadītajās brīvdienās policisti aizturējuši vairākus autovadītājus, kuri piedalījušies ceļu satiksmē, būdami alkohola reibumā. Divi aizturēti Cēsu novadā, Cēsīs kāds "Opel Astra" vadītājs braucis 2,16 promiļu reibumā, bet Vaives pagastā "Dodge Caravan" vadītājs aizturēts 1,47 promiļu reibumā un bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām.

Otrdien Līgatnes pagastā nenoskaidrots vadītājs ar nenoskaidrotu transportlīdzekli izraisīja sadursmi ar stāvēšanai novietotu "VW Crafter" un aizbrauca no notikuma vietas, par to neziņojot likumā noteiktajā kārtībā. Valsts policija atgādina, ka par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību, uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam no septiņiem līdz piecdesmit pieciem eiro, cita transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz septiņsimt eiro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas.

http://news.lv/Druva/2018/11/23/konflikti-un-zadzibas

 

Īsziņas

Datums: 23.11.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Izaicinājums koksnes apstrādātājiem. Šodien Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolā sākas starptautiskais koksnes hakatons “Garage48 Wood 2”, kas noslēgsies 25.novembrī. Pasākums pulcē kokrūpniecības nozares pārstāvjus no Latvijas un Igaunijas – uzņēmējus, dizainerus, arhitektus, inženierus, galdniekus un saistīto jomu studentus, kuri ekspertu vadībā 48 stundu intensīvā komandu darbā izstrādās jaunu koksnes produktu prototipus, meklējot risinājumus kokmateriālu izmantošanai publiskajās telpās un nozarē kopumā.

*

Piemiņas velte jaundzimušajiem. Priekuļu novadā šodien pašvaldība sveic šajā gadā dzimušos mazuļus un viņu ģimenes. Bērniņiem tiek dāvāta piemiņas velte - sudraba karotīte. Uz “Karotīšu svētkiem” aicinātas ģimenes ar bērniņiem, kas dzimuši no 1.janvāra līdz 31.oktobrim un kuru dzīvesvieta deklarēta novadā.

*

Ziedojumi ģimenēm. Līgatnes novadā sadarbībā ar pašvaldības Sociālo dienestu tiek rīkots labdabības koncerts “Iepriecini tuvāko”, kurā piedalīsies gan viesmākslinieki, gan vietējie amatiermākslas kolektīvi. Koncerts notiks rīt, savāktie līdzekļi pārtaps dāvanās divām Līgatnes novada ģimenēm.

*

Tumsa vilina. Vecpiebalgas novada jauniešu centrs “Balgas strops” nedēļas nogalē, sestdien, rīko pasākumu “Pavisam maza naksnīga orientēšanās”, kura laikā jau vakarā, tumsā, trīs stundas notiks orientēšanās Vecpiebalgas centrā.

http://news.lv/Druva/2018/11/23/iszinas

 

2018-11-26
Laika ziņas
Aptaujas