Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Lašu vērošana kā piedzīvojums

Autors: Līga Eglīte

Datums: 27.11.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Novembris ir ierastākais laiks, kad iespējams novērot lašveidīgo zivju nārstu Gaujā un tās pietekās. Aizraujošo dabas norisi dodas skatīties ne tikai vietējie iedzīvotāji un dabasmīļi, bet arī maluzvejnieki un viņiem pa pēdām vides inspektori. Interese liela, jo pie Vaives dzirnavām gar krastu iestaigāta gluži vai “ziloņu taka”. Ja iesit klusu, redzēsit gan zivis, gan vēl kādu.

Vēls rudens, upēs ūdens ledains, bet daži apņēmīgi dodas uz satikšanos. Kas viņi ir? Laši, bet visbiežāk jau taimiņi un foreles, kuras pēc garāka ceļojuma rudeņos dodas uz savām dzimšanas vietām, lai radītu jauno paaudzi.

Pēc speciālistu vērtējuma lašveidīgo zivju migrācija uz nārstošanas vietām teju, teju beigsies. Jānis Bušs, Vidzemes reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vadītājs “Druvai” pastāstīja, ka upēs nārsta vietās uzturas vairs tikai dažas zivis, kas “dežurē” un sargā, arī ūdens pamazām kļūst brūnganāks, duļķaināks: “Par to, ka sugas turpināšanas process ir noticis, liecina dziļi izsistā nārsta bedre ar balti noberztiem akmentiņiem un palielu oļu kalnu galā – dabisko inkubatoru. Tagad svarīgi, lai šajā vietā upē pietiktu ūdens, kas skalotos cauri un nodrošinātu zivju mazuļiem izdzīvošanu, kā arī ziemā neizsaltu līdz gultnei. Vēlams, lai cilvēki, kuri iet skatīties, nebristu upē un neaiztiktu šo “bērnistabu”.”

Katru gadu nārstu ietekmē dabas apstākļi, šosezon zemais ūdens līmenis Gaujas pietekās, jo zivis nespēj pārvarēt smilšu sanesumus upīšu grīvās un netiek tālāk uz augšteci. Spītējot seklumam, kaut puse muguras ārā no ūdens, dažas zivis tomēr bija iepeldējušas sīkajā Vikmestes upītē pie Gūtmaņalas. Lai cik daudz ir dabisko un cilvēku radīto šķēršļu, izpētīts, ka no viena lašu pāra pēc gadiem upē atgriežas aptuveni no 40 līdz 60 jaunu lašu.

Lašveidīgās zivis vēl var novērot Līgatnes upē pie zivju ceļa, ejot pa taku gar Strīķupi, apmēram trīs kilometrus līdz ietekai Gaujā, Raunā, netālu no tilta pār Raunas upi, Amatas upē pirms un pēc Zvārtes ieža, kā arī pie Kārļu aizsprosta. Zivis labāk redzamas tur, kur upēs ir akmeņainas sēres un krāces.

Šosezon lašveidīgo zivju saudzēšanas laikā Gaujas nacionālajā parkā pieķerti četri makšķernieki, par nelikumīgu zveju divi maluzvejnieki, no Gaujas izcelti divi bezsaimnieka tīkli. Zivju ieguvei tiek lietotas gan modernas, gan arhaiskas metodes – žebērkļi un zemūdens medības ar harpūnu.

Dabas aizsardzības pārvalde informē, ka saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumiem Latvijas iekšējos ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu, izņemot atsevišķas, īpaši norādītas teritorijas un licencētās makšķerēšanas vietas, savukārt nārsta laikā no 1. oktobra arī šajās īpaši norādītajās vietās lašus ķert nedrīkst. Lašupēs periodā no 1. oktobra līdz novembra vai decembra beigām aizliegts spiningot.

http://news.lv/Druva/2018/11/27/lasu-verosana-ka-piedzivojums

 

Īsziņas

Datums: 27.11.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Tiekas. Šomēnes Cēsīs viesojās starptautiskās “Rotary” kluba organizācijas, 2410 Latvija – Zviedrija apgabala pašreizējais gubernators Hanss Kristians Ēsters. Viesis tikās ar Cēsu “Rotary” kluba biedriem, lai pārrunātu jau paveikto, kā arī nākotnes mērķus vietējā un arī starptautiskā mērogā.

Basketbols. Bez zaudējumiem savu sezonu LBL3 čempionātā turpina komanda "BK Cēsis/ Cēsu Sporta skola", kas kārtējā spēlē savā laukumā ar 95:76 pieveica "BJBS Rīga/ Pārdaugava". Uzvarētāju rindās rezultatīvākie: Dmitrijs Brizgalovs – 24 punkti, Reinis Rudzītis – 21, Elvis Saulītis – 14.

Sirēnas darbojas. Vakar Vidzemē tika pārbaudītas 28 trauksmes sirēnas, visas automātiski nostrādāja bez darbības traucējumiem. Mūspusē Cēsīs sirēnas tika pārbaudītas Cēsīs un Līgatnē. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests trauksmes sirēnas pirmdien ieslēdza visā Latvijā, lai pārbaudītu Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību.

http://news.lv/Druva/2018/11/27/iszinas

 

Ikmēneša izpilddirektoru sanāksme Viļakas novadā

Autors: Daina Tutiņa, Rugāju novada pašvaldības izpilddirektore

Datums: 30.11.2018

Izdevums: Kurmenīte

Rubrika: Aktualitātes

Šī gada 2.novembrī izpilddirektori un speciālisti tikās Latvijas pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) kārtējā ikmēneša sanāksmē, kura šoreiz notika kaimiņnovadā, Viļakas novada kultūras centrā Rekova”.

Kā ierasts, pašvaldība, kura uzņem sanāksmes dalībniekus, sniedz ieskatu par savu pašvaldību, par iestādēm, budžeta apjomu, realizētajiem projektiem.

Ieskatu aktuālos jautājumos sniedza valsts iestāžu darbinieki, informējot par meža apsaimniekošanu aizsargājamās dabas teritorijās, publisko iepirkumu aktualitātēm un zaļo iepirkumu organizēšanu. Joprojām daudz neskaidru jautājumu un diskusiju izraisīja datu aizsardzības regulas piemērošana. Kā rīkoties konkrētā situācijā, atbildes sniedza Datu valsts inspekcijas speciālistes.

Dienas otrajā pusē sanāksmes dalībniekiem bija iespēja pabūt zemnieku saimniecībā “Kotiņi”, apskatīt saimniecību, uzdot sev interesējošus jautājumus, iegādāties un nogaršot pusdienas no izaudzētās produkcijas.

Novada apskatē, sanāksmes dalībnieki devās uz Viļaku, kur vakara gaismā apskatīja Viļakas Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcu, ieklausījās priestera Guntara Skuteļa interesantajā stāstījumā par baznīcas vēsturi, ērģelnieces Initas Raginskas spēlētajās ērģeļu un Raivitas dziedātajās skaņās. Kultūras un radošo industriju centrā apskatīja starptautisko izstādi “Tik tālu, bet tomēr tik tuvu: Latvija un Polija. Vairāk kā 100 gadus kopīga vēsture”. Novada apskate noslēdza Rekovas dzirnavās, kur bija iespējams iepazīties ar mājražotāju realizētajiem projektiem un uzzināt turpmākos plānus mājražošanas attīstīšanai Šķilbēnu pagastā.

Viens no Latvijas Pašvaldību Izpilddirektoru asociācijas mērķiem ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes apmaiņu un pašvaldību attīstību. 2018.gadā izpilddirektorus uzņēma un ieskatu savas pašvaldības darbībā sniedza Līgatnes, Kokneses, Grobiņas, Daugavpils, Mazsalacas, Ikšķiles, Aknīstes un Rojas novadu pašvaldības, decembrī noslēdzošā sanāksme - Krimuldas novadā.

http://news.lv/Kurmenite/2018/11/30/ikmenesa-izpilddirektoru-sanaksme-vilakas-novada

 

Līgatnē tapis Dabas vērotāju dārzs

Datums: 30.11.2018

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Kaimiņos

Novembra pēdējās dienās pabeigta 1. kārta LEADER projektā Publiskas atpūtas vietas «Dabas vērotāju dārzs» izveide bijušajā Līgatnes dzemdību nama teritorijā. Jaunajā atpūtas vietā Līgatnes iedzīvotāji un viesi varēs gan rotaļāties, gan labāk iepazīt dabu. Centrālā vieta dārzā ierādīta putnu vērošanai. Nākotnē dārzu plānots papildināt ar rotaļu elementiem, izveidot piknika zonu, kā arī izveidot mazdārziņu ar augiem, kas pievilina tauriņus. Dabas vērotāju dārzs ar Eiropas finansējumu tapis sadarbībā ar biedrību Cēsu rajona lauku partnerība. 10% līdzfinansējumu projektam nodrošina SIA Restorānu inventāra noma, dārza idejas autors – Latvijā populārais pavārs Ēriks Dreibants.

http://news.lv/Auseklis/2018/11/30/ligatne-tapis-dabas-verotaju-darzs

 

Īsziņas

Datums: 30.11.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Iespēja aktīvajiem. Pārgaujas novada pašvaldība aicina iedzīvotājus iesniegt idejas par aktivitātēm sportā, kuras nākamgad varētu finansiāli atbalstīt pašvaldība. Iesniegumus pieņem sporta klubā “Pārgauja”.

*

Sākas Ziemassvētku gaidīšana. Nedēļas nogalē daudzās pašvaldības, sagaidot Adventi, tiks iedegtas svētku egles. To mūspusē darīs Cēsīs, Jaunpiebalgā, Līgatnē, Priekuļos, Raunā, Vecpiebalgā.

*

Diskutē uzņēmēji. Šodien notiek gadskārtējais Cēsu uzņēmēju forums, tā tēma – “Cilvēks nākotnes biznesā”. Kopā ar nozares ekspertiem notiek diskusijas par darbaspēka nodrošinājumu, par inovācijām, uzņēmējdarbības attīstību reģionos un citiem jautājumiem.

*

Sasniegums. Priekuļu tehnikuma audzēknis Jānis Roberts Kamšs ieguvis 3.vietu Ekonomikas un kultūras augstskolas organizētajā angļu valodas tulkošanas olimpiādē “English Guru-2018”, viņa skolotāja Dace Gabriša. Rīgā olimpiādes otrajā kārtā piedalījās vispārējo vidējo mācību iestāžu 11. un 12.klašu skolēni, profesionālo un arodvidusskolu pēdējo kursu audzēkņi no vairāk nekā 20 Latvijas skolām. Olimpiādē skolēniem bija iespēja parādīt un pārbaudīt prasmes rakstiskajā un mutiskajā tulkošanā. Pirmajā vietā Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas skolniece, otrajā - Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas audzēkne.

http://news.lv/Druva/2018/11/30/iszinas

 

Amatierteātri

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 30.11.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Tam, kas patīk, laiks ir vienmēr

Taurenes amatierteātris “Radi” skatē Priekuļos rādīja Aivara Bankas lugas “Barona Bunduļa atgriešanās” iestudējumu.

“Ja kolektīvs darbojas, tad jābūt arī paveiktā vērtējumam. Kādus gadus dažādu apstākļu dēļ skatēs nepiedalījāmies, bet vērtējums no malas ir ļoti svarīgs gan režisoram, gan aktieriem. Nospēlēt pašu cilvēkiem ir kas cits, viņiem patīk savējos redzēt uz skatuves, bet skate uzliek augstāku latiņu,” saka Taurenes Kultūras nama vadītāja Ginta Babre un atzīst, ka rudens ir labs laiks skatei, pavasarī luga ir iestudēta, vasarā to var spēlēt un tad rādīt žūrijai. “Radi” ar “Barona Bunduļa atgriešanās” priecējuši skatītājus Liepā, Zosēnos, Liezērē, kur tikās ar lugas autoru.

“Teātris, ja vien kur aicina, ja ir iespēja, labprāt brauc viesizrādēs. Darbs ieguldīts, gribas taču parādīt. Arī uz Taureni aicinām citus amatierteātrus, un skatītāju netrūkst,” pastāsta Kultūras nama vadītāja.

Pēc izrādes skatē aktieris Māris Liepiņš uzsver, ka divas reizes vienādi nospēlēt nevar. “Brīvdienā spēlēt ir cits spēks nekā mēģinājumā pēc darba,” viņš atzīst, bet aktrise Vija Rožlapa uzsver: “Es uz skatuves strādāju. Esam jau saspēlējušies, bet uztraukums ir vienmēr. Un uz katras skatuves ir atšķirīgas sajūtas.”

Māris piebilst, ka Vija vienmēr visās izrādēs zina visus, arī kolēģu tekstus. “Varbūt pienāks diena, kad arī ikdienā runāšu tikai ar izrāžu varoņu vārdiem, tos aizmirst jau nevar,” smej Vija.

Māris atzīst, ka lomas tekstu visvieglāk iemācīties mēģinājumos. Mājās parasti nav brīvu brīžu, arī ceļš uz darbavietu Ieriķos aizņem laiku. “Nav viegli izrauties uz mēģinājumiem. Bet, ja patīk, kaut ir reizes, kad vakarā nekur negribas iet, atrodas arī laiks, un gribas jau satikt kolēģus,” pārdomās dalās taurenietis Māris Liepiņš.

Abi aktieri atgādina, ka vieglāk ir spēlēt, kad aktieris jūt zāles reakciju. “Skatītājus neredzu, bet jūtu. Reizēm cilvēki kautrējas smieties, bet, kad viens uzdrošinās, tad arī pārējie ļaujas emocijām,” ievērojis M. Liepiņš.

“Barona Bunduļa atgriešanās” iesaistīti 11 aktieri. Tas pagasta teātrim ir daudz. Tiesa, pirms gadiem Taurenē darbojās pat divi amatierteātri. “”Rados” iesaistījušās dažādas paaudzes, ir arī vīri un jaunekļi, kuru trūkst daudzos pagastu kolektīvos. Katru sezonu aktieru sastāvs pamainās, jo kāds darba dēļ netiek, cits aizbrauc strādāt uz ārzemēm, cits savukārt atgriežas un, tiklīdz var, ir atpakaļ kolektīvā. Daudzi atzīst, ka visgrūtākais ir vakarā iziet no mājas, kad tas izdarīts, tad jau ir gandarījums,” atzīst Kultūras nama vadītāja G. Babre. Viņa arī uzsver, ka amatierteātra aktieri regulāri piedalās pagasta kultūras dzīvē, vada un papildina sarīkojumus.

Darbam vajag vērtējumu

Skate ikvienam amatiermākslas kolektīvam ir savas varēšanas apliecinājums, iespēja salīdzināt sevi ar citiem. Jau trešo gadu vēsturiskā Cēsu rajona amatierteātru skati organizē Liepas teātra “Krams” režisore Benita Sausiņa. “Katrs kolektīvs izvēlas, kur un kad piedalīties skatē. Nav robežu, ka tikai tur un tad. Skatē Priekuļos piedalījās kolektīvi no Kaugariem un Siguldas, bet šīs nedēļas beigās Vecpiebalgas amatierteātris brauc uz skati Smiltenē. Skati rīko arī Pārgaujas novada amatierteātri, nemaz jau nav tik daudz vietu, kur skates notiek,” pastāsta B. Sausiņa un piebilst, ka vairākus gadus apkārtnē teātru skates nebija.

Kolektīvi pēc novērtēšanas brauca, kur katrs varēja. Sadarbībā ar Amatas novada Apvienoto izglītības pārvaldi izskanēja ierosinājums, ka tās jārīko.

“Skati vajag aktieriem, tā arī ir kā mērķis paveiktajam darbam, ir novērtējums, un to jau vajag katram. Svarīgi arī, ka tā ir iespēja redzēt citu izrādes. Diemžēl reti kurš kolektīvs šo iespēju izmanto.

Tiem, kas darbojas teātrī, redzēt tālākos novados tapušas izrādes ir vērtīgi vispirms jau paša izaugsmei,” pārdomās dalās. B. Sausiņa un atgādina, ka aktieriem ir grūti spēlēt tukšai skatītāju zālei, bet skatē skatītāju parasti ir ļoti maz.

Skatē amatierteātru izrādes vērtē ar Latvijas Nacionālā kultūras centra amatierteātru nozares konsultatīvo padomi saskaņota žūrija, kurā ir ne mazāk kā divi teātra jomas eksperti.

“Režisora saruna ar žūriju ir kā ieteikums, pārdomas - es darītu tā, mums šķiet, ka tā būtu labāk. Bijušas reizes, kad žūrijas vērtējums ļoti sāpinājis. Pagājušajā gadā neviens kolektīvs, kurš piedalījās skatē Priekuļos, nesaņēma augstākās pakāpes vērtējumu, lai tiktu izvirzīts uz reģionālo skati,” stāsta B. Sausiņa.

Skatēs allaž raisās diskusijas par repertuāra izvēli. “Laba dramaturģija, protams, audzina gan aktieri, gan skatītājus, gan ir augstāka latiņa režisoram. Taču skatītāji negrib nopietnas izrādes. Viņi vēlas kaut ko vieglāku, nevis par problēmām, ciešanām,” vērtē Liepas amatierteātra režisore. Pirms diviem gadiem Liepas amatierteātri ar R. Blaumaņa “Sestdienas vakara” iestudējumu izvirzīja reģionālajai skatei, kur ieguva 2.pakāpes vērtējumu. “Skatītāji teica – laba izrāde, bet kāpēc vajag tik bēdīgas lietas. Viņi grib ko sadzīvisku, jautru. Diemžēl daudzās mūsdienu lugās netrūkst rupjību. Kāpēc no skatuves jārunā vārdi, no kuriem ikdienā izvairāmies?” domā režisore.

Protams, ļoti bieži lugas izvēle atkarīga no aktieru sastāva un vēlmēm. Benita atzīst, ka mainīt aktieri nav viegli, bet, kad izdodas, ir gandarījums gan režisoram, gan aktierim, gan pārējiem, kuri veido izrādi. Tāpat kā citi amatiermākslas kolektīvu dalībnieki, arī teātru aktieri iegulda savus līdzekļus, lai iestudētu izrādi, lai brauktu iestudējumus rādīt citiem.

“Katram kolektīvam ir savi mērķi, problēmas. Kad izrāde iestudēta, to gribas spēlēt. Amatierteātri tiek aicināti un labprāt brauc uz citiem novadiem. Vēl lauku kolektīviem diezgan būtisks šķērslis – mazās skatuves tautas namos, izrādes scenogrāfija veidota mājas skatuvei, bet skatē jāspēlē uz lielas. Priekuļos kolektīvi šo problēmu atrisināja, neatverot visu skatuves priekškaru. Līdzīgi dara arī viesizrādēs,” ikdienas risinājumus atklāj Liepas teātra režisore.

***

Uzziņai

Amatierteātri, kuri novadu skatēs ieguvuši augstākās pakāpes vērtējumu, var piedalīties reģiona skatē. Tā ir kārtējo Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku starplaika pasākums, tās rezultātus Latvijas Nacionālais kultūras centrs ņem vērā, aprēķinot un sadalot valsts mērķdotāciju māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai.

Valsts mērķdotāciju var saņemt tā amatierteātra juridiskās piederības iestāde, kuras kolektīvs ir piedalījies reģiona skatē un ieguvis vismaz trešās pakāpes vērtējumu. Reģiona skates uzvarētāji spēlē izrādes Latvijas amatierteātru iestudējumu skatē “Gada izrāde 2018”. Skatēs tiek vērtēta literārā materiāla izvēles atbilstība, režisora darbs, aktiera/u darbs, scenogrāfija/ vizuālais noformējums, izrādes koptēls.

***

Komentārs

Radošums palīdz ikdienā

Latvijas Nacionālā kultūras centra Amatierteātru mākslas eksperte Dace Vilne:

“Latvijas amatierteātru skaits ir stabils, par to darbību bažu nav. Krīzes laikā kolektīvu skaits nedaudz samazinājās, jo daudzi izbrauca. Cilvēkiem vēlēšanās spēlēt teātri ir ļoti liela. Paši kolektīvi rīko daudz dažādu festivālu visa gada garumā. Amatierteātri piedalījās arī Dziesmusvētkos.

Dažos novados pašvaldības un kultūras dzīves organizatori neizprot, ka amatiermāksla vispirms jau ir ieguldījums cilvēkos. Mēs audzinām ne tikai patērētājus, katrs, kurš dara kaut ko radošu, ir devējs sabiedrībai.

Turklāt ikvienam ir svarīga socializācija. Katrs, kurš iesaistās kādā kolektīvā, dzīvē redz vairāk krāsu. Viņš ir pozitīvāks. Nav nīgrs, nav burkšķētājs. Kaut vai tā ir kundze, kura dejo senioru deju kopā, vai korists, kura kolektīvs saņem augstākos apbalvojumus konkursos – viņi radoši piepilda savu dzīvi un dod prieku, līdzpārdzīvojumu citiem.

Amatierteātru mākslinieciskais līmenis ir ļoti dažāds. Ir kolektīvi, kuri strādā radošāk, iestudē augstvērtīgas izrādes. Bet jāsaprot, ja cilvēks nāk darboties sava prieka pēc, ja pagasta kaimiņiem ir prieks par to, ko teātris rāda, ja skatītāji ir zālē, tas taču nav nekas slikts. Sliktāk, ja režisoram vai kolektīvam ir nepamatotas ambīcijas.

Diemžēl neviena amatierkolektīva vadītājs nesaņem tādu atalgojumu, lai varētu strādāt tikai ar vienu kolektīvu. Bažas varētu būt par amatierteātru režisoriem. Skaidrs, ka mācību programmas amatierteātru režisoriem nebūs. Ir paaudze, kas ieguvusi izglītību un profesionāli turpina strādāt. Ir cilvēki, kuri beiguši dažādus kursus, bet... ne katrs var būt režisors. Tie, kuri iegūst profesionālo izglītību, nav ar mieru strādāt ar amatierteātriem. Bet situācijas ir dažādas. Teātru aktieri vada amatierteātrus, ir arī režisori ar maģistra grādu, kuri strādā amatierteātros. Ienāk jaunie.

Skates ir darba novērtējums, tāds pats kā ikvienā darba kolektīvā. Skates nav vienīgi senioru dāmu deju grupām. Pašvaldībai jāredz, ko kolektīvs dara. Daudz vai maz, bet nauda kolektīva darbībai tiek atvēlēta, siltas, gaišas telpas arī, un pašvaldība ir tiesīga prasīt darba rezultātu. Pilnīgi brīvs esi tad, ja izrādi iestudē savā istabā un tērpus ņem no sava skapja. Amatierteātrim ir arī jānāk pretī pašvaldībai, savam kultūras namam, ja tiek aicināts piedalīties kādā pasākumā. Korim un deju kolektīvam piedalīties kādos svētkos ir vienkāršāk, jo dziesmas un dejas zināmas. Aktieriem papildu kārtējai iestudētajai izrādei jāiemācās kas jauns. Ir pašvaldības, kurās vērtē, cik aktīvi kolektīvi iesaistās novada kultūras dzīvē. Arī sabiedrībai ir svarīgi redzēt, ko un kā dara kolektīvi, kuri darbojas tautas namā.”

***

Fakti:

2017. gadā Latvijā darbojās 428 amatierteātri ar aptuveni 6420 dalībniekiem.

Amatierteātri vēsturiskā Cēsu rajona novados

-Amatas novads

“Taka” Amatā

Nītaures Lauku teātris

Skujenes Lauku teātris

-Cēsu novads

Cēsu Tautas teātris

-Jaunpiebalgas novads

“Triksteri” Jaunpiebalgā

“Intermēdija” Zosēnos

-Priekuļu novads

“Krams” Liepā

 

“Kurlās vardes” Veselavā

Mārsnēnu amatierteātris

-Pārgaujas novads

“Rozulas “Rozbeķēni”” Stalbē

“Punkts uz i” Raiskumā

“Sapņojums” Straupē

-Raunas novads

Raunas amatierteātris

Drustu amatierteātris

-Vecpiebalgas novads

“Aka” Kaivē

“Radi” Taurenē

“Sumaisītis” Vecpiebalgā

Līgatnes novadā

amatierteātru nav

***

Aptauja:

Vai jūs apmeklējat amatierteātru izrādes?

- Jā, gribas redzēt, kā spēlē pazīstami cilvēki 48%,

- Jā, tās ir no dzīves un jautras 26%,

- Nē, mani neinteresē amatiermāksla 17%,

- Nē, iestudējumi ir vāji 9%,

www.edruva.lv aptauja

http://news.lv/Druva/2018/11/30/amatierteatri

 

2018-11-30
Laika ziņas
Aptaujas