Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

“Leader” atbalsts tiem, kuri grib darīt

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 11.12.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

“Cēsu rajona lauku partnerībā” stratēģijas mērķu sasniegšanai pieņemtas rīcības, kuru īstenošanai paredzēts finansējums no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA). Finansējums tiek sadalīts atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

Par “Cēsu rajona lauku partnerības” projektiem saruna ar valdes priekšsēdētāju, administratīvo vadītāju Daci Melgalvi un valdes locekli, finanšu vadītāju Kristīni Zaķi.

D. Melgalve: - Lai īstenotu savas ieceres, “Leader” atbalsta projektus uzņēmējdarbības veicināšanai un sabiedriskā labuma projektus. Mūsu darbību regulē Ministru kabineta noteikumi, ir noteikti vērtēšanas kritēriji, prasības. No 2014. līdz 2018.gadam tika iesniegti 130 projekti, kuru realizācijai būtu nepieciešams publiskais finansējums 3 031 473 eiro, bet pieejamais ir 855 747 eiro. Izvērtējot tika apstiprināti 40 projekti, no kuriem 26 īstenoti un sākta uzraudzība. Finanšu trūkuma dēļ tika noraidīti 27 projekti, bet pārējie ir vai nu atsaukti, vai noraidīti, vai pārtrauktas saistības.

Izvērtēšanai saņēmām 148 sabiedriskā labuma projektus, kuru īstenošanai būtu nepieciešams publiskais finansējums 2 234 841 eiro, bet pieejamais bija tikai 700 157 eiro. Tika apstiprināti 55 projekti, no kuriem īstenoti 39, uzsākta uzraudzība. Finanšu trūkuma dēļ noraidīti 43 projekti. Pavisam Cēsu rajona lauku partnerības teritorijā apstiprināti projekti par 1 426 315 eiro.

Uzņēmēju interese par “Leader” iespējām ir liela. Atbalsta saņēmējiem projektā noteiktie rādītāji jāsasniedz trešajā gadā pēc uzraudzības uzsākšanas. Varam būt gandarīti par tiem projektiem, kuriem uzsākta uzraudzība. 2022. gadā redzēsim, vai būs 40 jaunas darbavietas, kā paredzēts projektos. Būvniecības prasības ir ļoti augstas, jākārto daudz dokumentu, ieceres īstenojas lēnāk.

K. Zaķe: - Nekas nebeidzas, kad esi iegādājies iekārtu, tās lietderība jāpierāda ar naudas plūsmu, jāredz, ka tā atmaksājas. Nevar iegādāties iekārtu par desmit tūkstošiem eiro un apgrozījums gadā būt 500 eiro. Atbalsta uzdevums ir veicināt attīstību, un tas nozīmē arī būt godīgam nodokļu maksātājam. Reizē tā arī vajadzība iznākt no pelēkās zonas. Trīsreiz vairāk naudas vajadzētu, lai visus projektus apmierinātu. Mums ir aktīvi mājražotāji, amatnieki. Kāds redz, ka kaimiņš kaut ko dara, arī grib pamēģināt.

No ieceres līdz naudai

K. Zaķe: - Tie, kuri grib darīt, atrod Cēsu rajona lauku partnerību, interesējas par iespējām. Kad tiek izsludināts kārtējais konkurss, rīkojam bezmaksas seminārus, konsultācijas. Iedrošinām pretendentus un citu reizi mēģinām arī atrunāt. Atbalsta procenti vilina. “Leader” ir atspērienam. Vajag sākt ar mazumiņu un augt.

Ja ir ideja, par to deg, sekojot vērtēšanas kritērijiem, pats var uzrakstīt ļoti labu projektu. Projektu rakstītāji bieži vien neiedziļinās, uzraksta tehniski. Un, kad pretendents stāsta ideju, ko domājis, izrādās, uz papīra ir pavisam kas cits.

D. Melgalve: - Sagatavoto projektu pretendents nosūta elektroniski. Cēsu rajona lauku partnerības vērtēšanas komisija izskata katru projektu, un konkursanti pēc iegūtajiem punktiem tiek sarindoti rindas kārtībā. Kritēriji ir katram pieejami. Tad partnerības padome lemj, kurus projektus atbalstīt. Tad sarakstu un projektus vērtē Lauku atbalsta dienestā.

Ar 1.augustu ir izmaiņas. LAD projektus pārbauda tehniski, sīkumos, pārskata juridiskos dokumentus. Gala lēmumu kā institūcija pieņem “Cēsu rajona lauku partnerība”. Tas ir galīgs, var pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Mēs arī veicam kontroli par projektu īstenošanu. Varam aizbraukt apskatīties, kā veicas, un katru gadu projekta īstenotājam jāiesniedz atskaites. Uzņēmējs publisko finansējumu saņem, kad projekts īstenots. Sabiedriskā labuma projektiem var saņemt priekšapmaksu. Var arī uzņēmējdarbībai, bet tas ir diezgan sarežģīti.

Uz konsultācijām nāk cēsnieki, bet Cēsis nav lauku partnerībā. Vaives pagasts ir. Tāds ir noteikums, ka lauku partnerībā ir pagasti un pilsētas, kur dzīvo līdz 15 tūkstošiem iedzīvotāju. Un finansējumu lauku partnerības saņem pēc iedzīvotāju skaita to darbības teritorijās. Ja Cēsis būtu partnerībā, mums būtu daudz vairāk naudas projektu īstenošanai. Daudzas kaimiņpilsētas ir lauku partnerībās, piemēram, Alūksne, Madona.

Kurš kaut ko grib darīt, atrod iespējas. Projektam jābūt reālam, lai redzams ieguvums. Nauda “Leader” būs arī turpmāk, bet mazāk nekā šogad. Atbalsta procenti būs tādi paši. Taču konkurss droši vien vēl lielāks.

K. Zaķe: - Muļķīgu ideju nav. Reizēm tikai nepārdomāti projekti, kad nevar saprast, kāds būs ieguvums. Ir jādomā uz priekšu. Un “Leader” ir labs atspēriens.

Uzņēmējiem iespēja attīstīties

K. Zaķe: - Atbalstu uzņēmējdarbībai, ekonomikas stiprināšanai, dažādošanai “Leader” projektos var saņemt gan fiziskas personas, gan SIA, gan individuālie uzņēmumi, lauksaimniecības kooperatīvi, biedrības. Var gan no jauna radīt uzņēmumu, gan izveidot tirdzniecības vietas, gan apmācīt darbiniekus. Laukos citas atbalsta programmas nav, lai mazais uzņēmējs uzsāktu kaut ko darīt, lai varētu atsperties. Uzņēmējdarbībai “Leader” projektu konkursā ir 65 procentu atbalsts un vēl pieci procenti klāt tiem, kuri uzsāk uzņēmējdarbību, vai uzņēmums nav vecāks par gadu. Var pretendēt uz finansējumu līdz 50 tūkstošiem eiro.

D. Melgalve: - Lauksaimniecisko ražošanu “Leader” neatbalsta, bet pārstrādi gan. Toties var saņemt atbalstu nelauksaimnieciskai ražošanai, kaut vai grozu pīšanai, amatniecībai, pakalpojumu sniegšanai.

K. Zaķe: - Uzņēmējiem svarīgi, ka var piesaistīt finansējumu pamatlīdzekļu – aprīkojuma, ražošanas iekārtu - iegādei. Var iekārtot ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas telpas. Tie nav remontdarbi vai vienkāršs eiroremonts, bet kārtīgs remonts, kur darbi jāsaskaņo ar būvvaldi. Tā var būt ražošanas telpu iekārtošana.

D. Melgalve: - Prieks par uzņēmējiem, kuri sākuši ar mazumiņu, attīstās un atkal startē projektu konkursā. Tā, piemēram, SIA “Latnature” iegādājās žāvēšanas iekārtu, ražošanas apjomi palielinās, tagad vajag lielāku. Kafijas ražotne SIA “Nilsson” Ieriķos par “Leader” finansējumu nopirka grauzdēšanas iekārtu, tad fasēšanas. Tādu piemēru ir daudz. Nav jau projektam jābūt par daudziem tūkstošiem eiro. Zemnieku saimniecība “Zārdiņi” Vecpiebalgas pagastā realizēja projektu par nedaudz vairāk nekā 700 eiro un iegādājās maizes mīcītāju, kas ražošanas attīstībā ir ļoti nepieciešams.

K. Zaķe: - Arī starptautiski tiek veicināta kopdarbība, runāts par nepieciešamību kooperēties, stāstīts, ka tas izdevīgi. Arī Cēsu rajona lauku partnerībā divi uzņēmumi, kuri darbojas vienā nozarē, bija iecerējuši nopirkt dārgu iekārtu. Gribēja iegādāties kopā un abi izmantot. Viņus vienotu tikai šī iekārta, katrs turpinātu strādāt kā atsevišķs uzņēmums. Projekts tika atbalstīts, bet vēlāk apturēts, jo tomēr uzņēmēji līdz galam nevarēja vienoties.

D. Melgalve: - Uzņēmēju interese par “Leader” iespējām ir liela. Atbalsta saņēmējiem projektā noteiktie rādītāji jāsasniedz trešajā gadā pēc uzraudzības uzsākšanas. Varam būt gandarīti par tiem projektiem, kuriem uzsākta uzraudzība. 2022. gadā redzēsim, vai būs 40 jaunas darbavietas, kā paredzēts projektos. Būvniecības prasības ir ļoti augstas, jākārto daudz dokumentu, ieceres īstenojas lēnāk. Dažkārt projekta iecere tiek atsaukta, jo iepirkums sarežģīts.

K. Zaķe: - Nekas nebeidzas, kad esi iegādājies iekārtu, tās lietderība jāpierāda ar naudas plūsmu, jāredz, ka tā atmaksājas. Nevar iegādāties iekārtu par desmit tūkstošiem eiro un apgrozījums gadā būt 500 eiro. Atbalsta uzdevums ir veicināt attīstību, un tas nozīmē arī būt godīgam nodokļu maksātājam. Reizē tā arī vajadzība iznākt no pelēkās zonas. Trīsreiz vairāk naudas vajadzētu, lai visus projektus apmierinātu. Mums ir aktīvi mājražotāji, amatnieki. Kāds redz, ka kaimiņš kaut ko dara, arī grib pamēģināt.

Iedzīvotāju labsajūtai

D. Melgalve: - Sabiedriskā labuma projektus var īstenot pašvaldības, biedrības, reliģiskās organizācijas, zemnieku saimniecības. Un par to, ko ierīkojušas, labiekārtojušas, nedrīkst ņemt naudu. Brīvā laika dažādošanai projektā, kur 90 procentus finansē “Leader”, var saņemt 17 tūkstošus, pakalpojumu pieejamībai un infrastruktūras sakārtošanai līdz 25 tūkstošiem eiro.

Ir izdarītas izmaiņas nolikumā, ka tas, kurš īsteno projektu, arī uzņemas saistības par objekta uzturēšanu. Diemžēl bija situācijas, ka par to nedomāja. Ierīkoja vai uzbūvēja kaut ko, bet apsaimniekošana pēc tam bija jāuzņemas pašvaldībai.

Biedrību skaits projektos samazinās. Tie, kuri darbojas, piesaista finansējumu un dara labas lietas. Piemēram, Kaivē ir biedrība “Līdzās”, kas jau realizējusi divus projektus, Drabešos aktīva ir sporta biedrība “Ašais”. Līgatnē izveidots skaists “Dabas vērotāju dārzs”.

Arī Dabas aizsardzības pārvaldes rīkotās Ceļotāju dienas bija “Cēsu lauku partnerības” atbalstīts projekts. Veidosies tradīcija, un tas ir ieguvums, ka izmēģināts, gūta pārliecība, ka vērts darīt tālāk.

K. Zaķe: - Sabiedriskā labuma projektu konkursā pēdējā laikā oriģinālu ideju ir mazāk. Ja pirms dažiem gadiem varējām teikt – kas tāds vēl nav bijis -, tagad tas ir reti.

Pēdējā laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta veselīgam dzīvesveidam un atpūtai. Amatas novadā visos pagastos ir ierīkoti bērnu laukumi, izveidots hokeja laukums Drustos, strītbola laukums Jāņmuižā. Arī Priekuļu birzītē aprīkojuma iegāde ir “Leader” atbalsts. Bija populāri skatu torņi – uzcelti Viņķu kalnā un Brežģa kalnā. Amatu mājām Vaivē, Līgatnē un Drabešos gan aprīkojumam, gan mācībām finansējums gūts projektu konkursā. Vaives pagastā veica kapu digitalizāciju. Skujenē tapis viedais ciems.

D. Melgalve: - Svarīgi, ka cilvēki darbojas vietējās kopienas interesēs. Katrs savā dzīvesvietā taču vislabāk zina, kas nepieciešams.

***

Uzziņai

"Cēsu rajona lauku partnerība" ir nevalstiska sadarbības organizācija, kas vieno dažādu sabiedrības interešu pārstāvjus un kas ar savu rīcību, zināšanām un organizatoriskajām spējām rosina sabiedrībā iniciatīvu un atbildību par savas dzīves, darba vides attīstību un pilnveidošanu.

Darbības teritorija: Amatas, Priekuļu, Līgatnes, Raunas, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas novads un Raiskuma pagasts Pārgaujas novadā, Vaives pagasts Cēsu novadā.

VĪZIJA

Ar dzīvi apmierināts cilvēks laukos, kas spēj realizēt savas ekonomiskās un sociālās vajadzības pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.

Mērķi

Sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieejas galvenie mērķi un uzdevumi ir sniegt atbalstu lauku kopienu ilgtspēju veicinošām vietējās attīstības iniciatīvām, uzlabojot sociālo situāciju laukos, veidojot labvēlīgu vidi dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un lauku teritoriju attīstībai.

***

Viedokļi

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins:

- Kopienām un mazajām pašvaldībām Leader ir gandrīz vienīgais pieejamais ES finansējums. Sabiedrībai šķiet, ka mēs nemākam uzrakstīt, īstenot projektus, bet nezina, ka iespēju maz. “Leader” kritēriji ir skaidri. Ievērojami mazāka birokrātija, atskaites pēc labākajiem ES paraugiem.

“Cēsu rajona lauku partnerība” padomes priekšsēdētājs Māris Niklass:

- “Leader” vietējās rīcības grupas ES izveidoja 1991.gadā, Latvijā tās izveidoja tikai 2004.gadā. Sākumā finansiālu atbalstu varēja saņemt tikai NVO, kas īstenoja lielākoties sociālos projektus. Arī ES saprata, ka jāattīsta lauku teritorijas, un tagad pusi naudas piešķir projektiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību. Uzņēmīgi cilvēki laukos ir atraduši piemērotu atbalstu – tas ir “Leader”, par ko mūspusē gādā "Cēsu rajona lauku partnerība".

http://news.lv/Druva/2018/12/11/leader-atbalsts-tiem-kuri-grib-darit

 

Šodienas acīm iemūžināts vēsturē

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 12.12.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Tā bija emocijām bagāta tikšanās ar atmiņām un rītdienu.

Līgatnē, atpūtas kompleksā “Zeit”, apskatāma fotogrāfiju izstāde. Tajā redzami līgatnieši, kuri reiz strādāja uzņēmuma “Sputņik” Stiklplastikas ceha ražotnē, kuras saimnieks bija brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība jeb DOSAAF. Ražotni tautā vienkārši sauca par kasku cehu, jo te ražoja aizsargķiveres motobraucējiem, pilotiem, te tapa arī laivas, ceļazīmes un daudz kas cits.

Kā jau pārmaiņu laikā notika ar daudzām ražotnēm, arī kasku cehs 2002. gadā savu darbību pārtrauca pavisam. Ēkas ieguva jaunus īpašniekus, bet stāvēja tukšas.

Pirms diviem gadiem bijušo cehu iegādājās līgatnietis, uzņēmējs Marģers Zeitmanis, lai veidotu atpūtas vietu. Vietas attīstības idejas izstrādei viņš uzaicināja Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas asociēto profesori Aiju Freimani.

“Katras vietas lielākā vērtība ir tās cilvēki. Bija skaidrs, ka viņi jādokumentē. Jo vairāk būs vietējo dokumentālo liecību, jo būsim bagātāki. Neviens no malas to nedarīs, tikai paši. Ne jau tikai kapa plāksne atgādina par cilvēku, arī vieta, kur viņš strādājis. Ēkas un vietas mainās, pirms rekonstrukcijām tās šķiet neglītas, bet saistās ar atmiņām,” stāsta A. Freimane.

Pirms ceha ēkas rekonstrukcijas bijušie darbinieki tika uzaicināti uz dārza svētkiem. Tā bija atkalredzēšanās, brīdis atmiņām. “Viņi nezināja, ka vēlamies katru nofotografēt. Protams, bija iebildumi, ka vairs nav tik skaisti, lai fotografētos,” atklāj Aija, bet fotogrāfs Matīss Markovskis ikvienu aicināja nostāties vietā, kur kādreiz bijusi viņa darba vieta. Fotogrāfijās līgatnieši redzami visā augumā vidē, kurā reiz strādāja.

“Tas ir sākums Līgatnes cilvēku dokumentācijai. Nākotnē tā būs liecība par tiem, kas te strādāja, ka bija tāds kasku cehs,” saka Aija, bet Matīss uzsver, ka viņam bijusi iespēja padarīt līgatniešus mūžīgus. Vairāku, kuri redzami fotogrāfijās, jau vairs nav.

Atpūtas kompleksā “Zeit” strādā 12 darbinieki, tikai pāris nav līgatnieši. Viņi izstādes atklāšanā sagaidīja un sveica tos, kuri reiz strādāja šajās pašās ēkās, kuras tagad nepazīt.

Viktors Lācis cehā strādājis no 1969. līdz 1998.gadam. Sāka kā atslēdznieks, beidza kā vadītājs. “Sāku jauns puika, beidzu kā pensionārs. Strādājām, kā jau ražošanā, gāja visādi. Bijām atsevišķs kolektīvs un daudz neļāvām Rīgai kāpt uz galvas. Paši par visu bijām atbildīgi DOSAAF, kas bija mūsu saimnieks. Mēnesī saražojām ap 20 tūkstošiem kasku, vēl ceļa norādes zīmes, laivas, plostus. Maskavai ražojām īpašus luksoforus,” atmiņās kavējas V.Lācis un atklāj, ka 20 gadus nenācis ceham tuvumā. Te pavadīts viss darba mūžs, bijis grūti redzēt, kā viss sabrūk.

Līdzīgas domas arī Kārlim Freimanim, viņš pauž gandarījumu, ka kļūdījies, domājot, viss sabruks. ”Ejot gar cehu, vienmēr atcerējos, kā strādājām, kā ballējām, mums pat savs orķestris bija. Bijām ap 80 strādājošo, mums bija ļoti labs kolektīvs,” stāsta K. Freimanis un novēl arī “Zeit” kolektīvam būt draudzīgam un darbīgam. Viņš bija pirmais priekšnieks 1967. gadā izveidotajā ražotnē.

“Strādāju Rīgā Konstruktoru birojā. Mans padotais konstruēja iekārtas, kas te bija uzstādītas, es biju apstiprinājis, ka viss kārtībā. Kad atbraucu un ieraudzīju, saķēru galvu un sāku visu no gala. Viktors Lācis bija mehāniķis, ķērāmies visu pārveidot,” stāsta K. Freimanis un atklāj, ka nācies arī, kā tagad teiktu, ielaisties afērās, lai varētu paaugstināt algas.

Natālija Demidova ķiveres apstrādāja ar smilšpapīru un mazgāja ar ūdeni, Ina Jirgensone pārbaudīja kvalitāti, šķiroja, brāķēja, lika produkciju maisos. Abas atzīst, ka darbs bijis smags, bet toreiz tā nešķitis, apkārt draudzīgs kolektīvs.

Arnis Matrozis kasku cehā nostrādāja tikai dažus gadus. “Biju sagādnieks, braucu uz Sibīriju pēc speciālas krāsas, uz Maskavu pēc stikla šķiedras auduma. “Valmieras stikla šķiedra” vēl vairāk ķiveru ražoja nekā mēs. Rūpnīcai bija lielākas priekšrocības, cita pakļautība, bet mums kvalitāte bija labāka,” stāsta līgatnietis.

Īpašs brīdis bija izstādes atklāšana. Mulsums, smiekli, prieks. Vēlēšanās nofotografēties pie savas fotogrāfijas. “Tas ir pārsteigums. Neesmu dzirdējusi, ka vēl kaut kur jaunais īpašnieks vispār gribētu kontaktēties ar tiem, kuri viņa īpašuma teritorijā kādreiz strādājuši. Mums izrādīts liels gods,” “Druvai” teica Marta Kalniņa, bet Valentīna Mekša uzsvēra, ka parasti jau par to, kas reiz bijis, jaunie neliekas ne zinis, bet “Zeit” novērtē bijušo.

“Ļoti skaisti. Pirmoreiz kas tāds, asaras acīs. Fotografēties gan negribējās, bet bildes skaistas. Tie, kuri pazīst, zina, kāda esmu, svešiem vienalga. Jūtos, kā no jauna piedzimusi,” pārdomās dalās Ilga Martinova.

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins atgādina, ka Līgatnes unikalitāte ir kopības sajūta. “Nav noslēpums, ka pirms desmit gadiem izskanēja - Līgatnē valda nolemtība, te vairs dzīvo tikai večuki. Ja paskatās vēsturē, Līgatnē bijuši spilgti attīstības uzplaiksnījumi, tad pierimums, bet vienmēr bijis pacēlums. Nu vairs nevaram teikt, ka te ir nolemtība. Jā, vairs neražojam ķiveres, bet nevajag uztraukties, vieta tukša nestāvēs. Līgatnē ienāk jauni cilvēki, viņi gatavi darīt. Vietas, kur klusums, atdzīvosies. Gudrību var smelties no pieredzes, kas ir vecākajai paaudzei. Un, ja vēl jaunajiem ir dullums, tad viņi var un viss notiek,” viedokli pauž novada vadītājs.

Marģers Zeitmanis pateicās ceha darbiniekiem, kuri palīdzējuši ar padomu. “Viktors skaidri pateica – roc tur, jo ne visas komunikācijas atrodamas dokumentos. Ārija Salmiņa gadiem raudzījās, lai ēkas neizdemolē, viņa saaicināja bijušos darbiniekus. Kā te bija, ir nofilmēts, daudzi stāsti ierakstīti. Vēl ir arī portreti. Viss jāapkopo. Tā ir Līgatnes vēsture,” saka M.Zeitmanis.

Ikviens bijušais kasku ceha darbinieks saņēma dāvanā arī īpašu Līgatnes burtnīcu, tajā starp baltajām lapām arī fotogrāfijas, kurās redzamas ceha ēkas pirms pusotra gada.

http://news.lv/Druva/2018/12/12/sodienas-acim-iemuzinats-vesture

 

Sociāli emocionālo prasmju mācīšana

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 12.12.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Izglītība

Cēsu 1. pamatskolas direktore Antra Avena par dalību starptautiskā projektā stāsta, ka skolas varēja pieteikties dalībai aktīvā vai pasīvā formā.

"Mēs esam projekta "Mācies būt" aktīvā skola. Atšķirība no pasīvajām projekta līdzdalības skolām, kuras klasēs tikai veiks anketēšanu mācību gada sākumā un beigās, bet strādās, kā ierasts, mēs — projekta aktīvo skolu pedagogi — esam apmācīti. Pedagogi saņēma pārdomātus, sistematizētus materiālus darbam ar skolēniem sociāli emocionālajā mācīšanā. Zināšanas sākam nodot audzēkņiem," skaidro Antra Avena.

Pirmā aptauja bijusi. Mācību gada beigās notiks otrā aptauja, lai rezultātu nosūtītu projekta datu analizēšanai. Tā salīdzinās, kā izmainījušās skolēnu atbildes mācību gada gaitā uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem. Aptauja nevērtē zināšanas, bet attieksmi pret mācību darbu, pret savu un klasesbiedru darbu, pret skolotājiem.

Līgatnes vidusskola arī pieteikusies dalībai, pedagogi guvuši zināšanas par projekta mērķiem mācību gada garumā. Tāpat kā citur speciāli anketēti tiks 3. un 4. , kā arī 7. un 8. klašu skolēni. Vidusskolas direktore Saiva Vītola stāsta, ka, iepazīstinot skolotājus ar jaunumu, kas saistīts ar sociāli emocionālās audzināšanas jomu, sajutusi kolēģu interesi. Skolotājiem arī projektā iekļautās mācības šķitušas saistošas, tajā skaitā ieklausīšanās psihologos. Mācības palīdzējušas konkretizēt pētāmo jomu, skolotāji saņēmuši mācību materiālus.

Iecerētais starptautiskā projekta rezultāts — kopainas izveidošana par skolēnu sociāli emocionālo audzināšanas jomu Latvijā un salīdzinājumu ar citām valstīm. Aptaujas rezultātus apkopos Somijā. Nav paredzēts atzīmēt vai izcelt kādu atsevišķu skolu.

Līdz šim Latvijā pārbaudītas zināšanas. Mācību standartā nav konkrēta uzdevuma, kā skolēnos veidojamas caurviju prasmes. Tas nenozīmē, ka skolotāji bērniem nebūtu veicinājuši sociālās prasmes. Tas noticis, piemēram, sociālo zinību stundās.

Jaunā mācību satura programma "Skola 2030", kas top, līdz ar satura apguvi paredz Latvijas skolās nodrošināt sociāli emocionālu mācīšanos.

Darbības svarīga daļa — anketēšana

Antra Avena, Cēsu 1. pamatskolas direktore: "Starptautiskā izglītības izpētes darbā skolotāji vienmēr, bet vairāk intuitīvi, veicinājuši skolēnos sociāli emocionālās prasmes. Skolotāji ir dažādi cilvēki — vienam ar paša intuitīvām prasmēm labāk izdodas sastrādāties ar audzēkņiem, citam, arī labam skolotājam, ik pa laikam ar klasi gadās konflikti. Arī labiem skolotājiem jāpamācās prasmes stiprināt, pārvaldīt un pielietot, tāpēc visi skolotāji piedalījās starptautiskā projekta kursos. Skolotāji zina, kas darāms mācību gada garumā. Pirmā skolēnu anketēšana veikta, audzēkņi tajā aicināti raksturot savas emocijas — kādos brīžos skolā izjūt prieku, kādas īpašības devušas iespēju iegūt draugus, kāpēc bijušas dusmas un tās traucēja stundās mācīties.

Latvijas skolēnu atbildes ir nosūtītas. Neafišējot skolas, pētnieki, izvērtējot skolēnu emocijas, zīmēs Latvijas ainu kopumā. Mācību gada laikā projektā skolas strādās pie sociāli emocionālās mācīšanās. Skolēni apgūs prasmi apjaust un arī izstāstīt savas sajūtas. Mācību gadā skolēni piecas reizes tiks aicināti aizpildīt vienu un to pašu anketu, bet programmas pētnieki analizēs, kas un kā skolēnu pašvērtējumā mainās. Pedagogi savu pieredzēto klasēs atzīmēs speciālās novērošanas kartēs, veidojot klases izpēti un noskaidrojot, kā skolēni emocionāli mainās vai nemainās.

***

Uzziņai 

Sociāli emocionālās prasmes:

gudrība

godīgums

tolerance

laipnība

līdzcietība

taisnīgums

solidaritāte

centība

savaldība

mērenība

atbildība

drosme

***

Emocionālās mācīšanās ieguvumi

Pārvaldīt sevi:

aizvien patstāvīgāk kontrolēt savas emocijas, domas un uzvedību dažādās situācijās, kā arī nospraust mērķus un virzīties uz to sasniegšanu.

Pieņemt atbildīgus lēmumus:

apzināties savu izdarīto izvēļu motivāciju un sekas attiecībā pret sevi un citiem, ņemot vērā savu un citu drošību un labklājību.

Saprast sevi:

apzināties un atpazīt emocijas, domas un uzvedību, izprast to cēloņus, apzināties savas stiprās puses un attīstības iespējas.

Saprast sevi:

saprast, būt iejūtīgam un empātiskam pret dažādiem cilvēkiem, saprast uzvedības, sociālās un ētikas normas.

Veidot attiecības:

veidot un uzturēt gandarījumu nesošas un pozitīvas attiecības, skaidri izteikt savas vajadzības, sadarboties ar citiem un pretoties sociālam spiedienam, konstruktīvi risināt konfliktus, meklēt un piedāvāt palīdzību, kad tas nepieciešams.

*** 

Daļa no caurviju prasmēm, kas jau iegūtas:

beidzot 3. klasi:

jaunradē — ar pieaugušā atbalstu nonāk pie jaunas un noderīgas idejas un to īsteno, bet neizdošanās gadījumā nepadodas un mēģina vēlreiz;

problēmrisināšanā — meklē pārbaudītus faktus, pats to pārbauda;

beidzot 6. klasi:

jaunradē — nebijušas situācijas uztver ar ieinteresētību, izmanto iztēli un spontanitāti, lai veidotu neikdienišķas sakarības; problēmrisināšanā — uzdrīkstas mēģināt un paveikt, atšķir svarīgo no nesvarīgā, veido faktos balstītu argumentāciju, formulē tiešus, vienkāršus secinājumus;

beidzot 9. klasi:

jaunradē — uz pasauli raugās ar zinātkāri, iztēlojas nebijušus risinājumus, viens vai grupā spēj radīt jaunu sev vai citiem noderīgu risinājumu, vadīt procesu līdz idejas īstenošanai,

problēmrisināšanā — nosaka reālas vajadzības un raksturo problēmas būtību, izvirza mērķi, piedāvā risinājumus.

http://news.lv/Druva/2018/12/12/sociali-emocionalo-prasmju-macisana

 

Iesaistās izpētes darbībā

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 12.12.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Izglītība

Līgatnes vidusskola un Cēsu 1. pamatskola ir to 20 Latvijas skolu vidū, kuras piedalās starptautiskā projektā, mācību gada garumā izmēģinot un pielietojot jaunu pedagoģiskā darba metodiku "Mācīties būt". Tā ļauj pastiprināti pievērsties sociāli emocionālo prasmju mācīšanai.

Latvijas Universitātes pētniece, asociētā profesore Baiba Martinsone skaidrojusi: "Sociāli emocionālā mācīšanās nozīmē procesu. Tajā bērni un jaunieši apgūst prasmes, kā saprast sevi, kā saprast citus un veidot pozitīvas attiecības ar vienaudžiem un pieaugušajiem, kā arī pieņemt atbildīgus lēmumus. Visas šīs prasmes rada pamatu apzinātam mācību procesam un mazina iespēju atsvešināties no skolas."

Latvijas skolām Izglītības un zinātnes ministrija gatavo pilnveidotu mācību satura programmu "Skola 2030". Tā paredz, ka skolas pamazām mainīs arī pieeju, kā skolēniem veidojamas sociālās un emocionālās prasmes. Ir cerības, ka tādējādi skolēni veidosies spēcīgi ne tikai akadēmiskās zināšanās, bet saņems arī audzināšanu, lai skolu beidz dzīvesgudrs jaunietis.

Sociāli emocionālās mācīšanās modeli "Mācīties būt" izstrādājuši speciālisti Latvijā, Lietuvā, Slovēnijā, Itālijā un Spānijā. Piecās valstīs arī sākusies šādas mācīšanās izmēģinājums, kam sekos novērtēšana.

http://news.lv/Druva/2018/12/12/iesaistas-izpetes-darbiba

 

Ziedo labdarībai

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 13.12.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Līgatnes novadā, lai palīdzētu tiem, kam visvairāk vajadzīgs, un iepriecinātu sirdis tumšajā laikā, notikuši divi labdarības pasākumi.

Pirmoreiz Līgatnē notika Labdarības vakariņas, tajās tika rīkota izsole, kurā labdarības mērķiem savāca 3700 eiro. Izsolei savus darbus bija ziedojuši Līgatnes Mākslas skolas audzēkņi, arī dažādas organizācijas un iestādes Latvijā.

“Uzņēmēja iniciatīva ir apsveicama, tāpat citu ieinteresētība, vēlēšanās palīdzēt, ziedot. Ziedojumus saņems 23 bērni, kuri aug audžuģimenēs un aizbildņu ģimenēs. Tas ģimenēm būs liels atbalsts,” pastāsta pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Iveta Viļumsone un atklāj, ka īpašā pasākumā ģimenes saņems dāvanu kartes.

Rīkot Labdarbības vakariņas rosināja uzņēmējs, atpūtas kompleksa “Zeit” saimnieks Marģers Zeitmanis. Novada vadītājs Ainārs Šteins vērtē:

“Runāju par šo ieceri ar uzņēmējiem, viņi bija ieinteresēti. Daudzi atzina, ka labprāt piedalās labdarības pasākumos, kad ir saprotami, konkrēti mērķi. Ir gandarījums, cik daudz mēs kopā varam izdarīt.” A.Šteins uzsver, ka pirmās Labdarības vakariņas liecina - tās kļūs par tradīciju. “Kādam ir jānāk ar ideju, tā jāīsteno. Marģers Zeitmanis to izdarīja, un pārējie atbalstīja. Pasākums bija arī novada uzņēmēju un labas gribas cilvēku tikšanās.”

Labdarības vakariņas notika atpūtas kompleksā “Zeit”, pasākumu vadīja līgatnietis, pazīstamais TV žurnālists Uģis Joksts.

Šoruden Līgatnē noticis arī labdarības koncerts, kurā viesojās populārais bērnu ansamblis “Dzeguzīte”, Māris Pūris un viņa stepa dejotāji, kā arī Līgatnes deju kolektīvs “Zeperi”. Koncerta laikā bija iespēja ziedot. “Šis gads novadā ir īpašs – divās līgatniešu ģimenēs piedzimuši dvīņi. Saziedoto no sirds saņems abas ģimenes,” pastāsta Iveta Viļumsone.

http://news.lv/Druva/2018/12/13/ziedo-labdaribai

 

2018-12-17
Laika ziņas
Aptaujas