Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Joprojām neizdodas atrast spēli

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 18.12.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Latvijas florbola čempionāta virslīgā ar punktu gūšanu grūti iet mūsu puses klubiem "Pārgauja" un "Lekrings".

Aizvadītās nedēļas nogalē, kad pēc pāris nedēļu pārtraukuma atsākās čempionāta spēles, abas komandas piedzīvoja zaudējumus. "Lekrings", tiekoties ar čempionvienību "Betsafe Oxdog Ulbroka", gan spēja iegūt vienu punktu, jo pamatlaiku prata noslēgt neizšķirti 5:5. Divus vārtus guva Emīls Dzalbs, pa vienam – Aleksandrs Abramovs, Pēteris Trekše un Roberts Zande. Papildlaikā uzvarētāju noskaidrot neizdevās, bet pēcspēles metienos pārāki izrādījās Ulbrokas spēlētāji.

Cēsu "Lekrings" ar 13 punktiem 11 spēlēs šobrīd atrodas tikai 9.vietā.

Stalbes "Pārgauja" izbraukumā tikās ar "FBK Valmiera". Spēle ritēja līdzvērtīgi, vadībā te viena, te otra komanda. Trešās trešdaļas sākumā ar 6:4 vadībā izvirzījās Stalbes komanda, bet tad mājinieki trīs minūšu laikā guva trīs vārtus, panākot jau 7:6 savā labā. Lai kā viesi centās panākt izlīdzinājumu, Valmieras komanda uzvaru nosargāja un ierakstīja sev tik svarīgos trīs punktus turnīra tabulā. "Pārgaujas" labā divus vārtus guva Edgars Puriņš, pa vienam — Mārtiņš Rajeckis, Mārtiņš Muižnieks, Artūrs Jurševskis un Gvido Lauga.

Turnīra tabulā "Pārgauja" ar 19 punktiem atrodas piektajā vietā.

Šīs nedēļas nogalē komandas aizvadīs pēdējās spēles kalendārajā gadā. "Lekrings" izbraukumā spēlēs ar "Ķekavu", bet "Pārgauja" savā laukumā uzņems "Ogres vilkus", kas līdz šim nav guvuši nevienu uzvaru.

Vēl ieskatīsimies citās līgās notikušajās spēlēs. Sieviešu virslīgā Cēsu "Lekrings" cieta pamatīgu sagrāvi pret "NND Rīga" ar rezultātu 1:16. Goda vārtus cēsniecēm guva Klinta Mārtiņjēkaba.

Vīriešiem 1.līgas turnīrā Cēsu "Lekrings—1" ar 10:2 pārspēja "FBK Valmiera/ BSS". Piecus vārtus guva Jorens Malkavs, pa diviem – Kristaps Krujelis un Kevins Šmits, vienus – Rūdis Jermacāns.

Vīriešiem 2.līgā komanda "Līgatne" ar 8:7 pārspēja "FK Kalsnava". Līgatniešiem trīs vārtus guva Kaspars Malojlo, divus – Uģis Feldmanis, pa vienam – Kristers Ģērmanis, Rūdolfs Vītols un Angus Mārtiņjēkabs.

http://news.lv/Druva/2018/12/18/joprojam-neizdodas-atrast-speli

 

Strādā rītdienai

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 19.12.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

“Pašvaldībai ir svarīgi domāt par visām paaudzēm. Tas, kas notiek šodien, tā ir vakardiena un aizvakardiena, tas, ko šodien darām, tā ir rītdiena. Jādomā nevis par to, kā bija, bet - kā būs. Bērni, jaunās ģimenes ir Līgatnes rītdiena," saka Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.

Šogad, tāpat kā iepriekšējos, novadā piedzimuši ap 30 bērnu, izveidotas 30 jaunas ģimenes.

Šogad Līgatnes novada pašvaldība Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotajā konkursā “Ģimenēm draudzīgākā pašvaldība” atzīta par laureāti nominācijā “Pašvaldība ar lielāko izaugsmi” un saņēmusi naudas balvu 5000 eiro. Izglītības un zinātnes ministrija konkursā “Labākais darbā ar jaunatni 2018” līgatniešus atzinusi par labākajiem nominācijā “Straujākais lēciens darba ar jaunatni attīstībai pašvaldībā”. Savukārt Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra konkursā Līgatnes vidusskola saņēmusi eTwinning sertifikātu starptautisko un vietējos digitālos projektos. Latvijā Eiropas Savienības skolu sadarbības tīkla sertifikāts ir tikai 24 mācību iestādēm.

“Darbs ar ģimenēm, ar jaunatni vienmēr bijis mērķtiecīgs,” atzīst novada vadītājs un atgādina, ka Līgatnes pašvaldība nevar lepoties ar lieliem resursiem, bet viss tiek vērtēts un darīts kopsakarībās. “Novada skolās visiem bērniem nav brīvpusdienu, daudzbērnu ģimenēm jāmaksā puse. Varam visiem maksāt par pusdienām, bet tad skolās nebūs jauna aprīkojuma, nevarēsim remontēt telpas, piemaksāt pedagogiem. Mēs vērtējam ieguvumus un izdevumus. Novada iedzīvotāji labi zina, ko pašvaldība var atļauties,” viedokli pauž novada vadītājs.

A. Šteins atgādina, ka daudzus gadus novada iestādēs nav ienākuši jauni speciālisti, piemēram, arī skolā. “Jauniem cilvēkiem jāienāk ikvienā nozarē un vietā. Līgatnē ienāk jaunas ģimenes, redzam, ka tām ir cits skatījums uz pierasto, tās arī mums liek uz lietām paskatīties citādi,” saka novada vadītājs un atgādina, ka ģimenei, izvēloties dzīvesvietu, svarīgi, lai būtu tīra vide, pieejama laba izglītība un iespējams interesanti pavadīt brīvo laiku, bet labi apmaksātu darbu var atrast arī citur.

Līgatnē ir dienas centri, kultūras iestādes, sporta centrs, kur visu laiku kaut kas notiek. Arī paši līgatnieši ir aktīvi. Natālija Juškova trīs gadus vadīja Māmiņu klubu. “Līgatne ir ģimenēm draudzīga pašvaldība, tāpēc te dzīvojam,” saka Natālija. Vispirms ģimene Līgatnē pavadīja vasaras, tad nolēma pārcelties. “Biju darbojusies Māmiņu klubā Rīgā, kad Līgatnes Amatu mājā iepazinos ar vadītāju Dainu Klinti, izstāstīju, ka gribētu klubu organizēt arī Līgatnē. Saņēmu pozitīvu atbildi, atbalstu, telpas tikšanās reizēm. Pirmajā reizē atnāca divas mammas, bet pa trim gadiem dažādās nodarbībās iesaistījušās 25 jaunās māmiņas,” stāsta Natālija. Viņa uzsver, ka Māmiņu klubs ir iespēja iepazīties, jo daudzas jaunās ģimenes Līgatnē ir ienācējas. “Māmiņu klubs man palīdzēja iedzīvoties Līgatnē, sajust piederību. Tagad bērni paaugušies, klubam meklējam citu vadītāju,” atklāj līgatniete.

Natālija arī uzsver, ka Līgatnē bērniem ir ļoti daudz iespēju, kuras piedāvā pašvaldība: labs bērnudārzs, dažādi pulciņi, mūzikas un mākslas skola, sporta centrs, kultūras pasākumi.

Nikola Kavala aktīvi darbojās Māmiņu klubā, tagad ap sevi pulcina Līgatnes vecāku iniciatīvas grupu, ar kuru iecerēts veidot biedrību. “Esam vecāki, kuriem bērni apmeklē bērnudārzu un sākumskolu. Tā kā manai ģimenei patīk aktīvi pavadīt laiku, aicinu arī citas ģimenes nākt kopā,” stāsta Nikola.

Aizvadītajā sestdienā uzkalniņā pie Augšlīgatnes skolas tika rīkots Gaismas pasākums. Bija rotaļas, ar pasaku izstāstīts, kā iziet cauri tumšajam laikam uz gaismu, pārrunātas senču tradīcijas, ar svecītēm izgaismots ceļš. “Ģimenes Līgatnē ir aktīvas. Mums ir iespējas realizēt ieceres un vienmēr ir pašvaldības atbalsts,” saka Nikola.

Līgatnes novadā deklarēti ap 400 jaunieši vecumā no 13 līdz 18 gadiem. Pašvaldības jaunatnes un izglītības lietu speciāliste Dace Bērziņa atzīst, ka pēdējos divos gados darbā ar jaunatni, par ko arī saņemts augstais novērtējums, novadā izdarīts daudz. Iesaistoties jauniešiem, izstrādāta jaunatnes politikas stratēģija nākamajiem pieciem gadiem, aktīvi darbojas jauniešu dome. Jaunieši tikās ar domes deputātiem, kopā meklēja risinājumus ikdienas problēmām. “Tagad, Ziemassvētku laikā, jaunieši ciemojas pie senioriem, tā ir viņu iniciatīva – radīt prieku,” pastāsta D. Bērziņa. Jaunieši ir ļoti priecīgi par darba novērtējumu. Svarīgi, ka konkursā varēja balsot arī novada iedzīvotāji.

Jaunieši ieinteresēti iesaistās brīvprātīgo kustībā. Līgatnieša Riharda Viļuma paveiktais tika atzinīgi novērtēts Vidzemes reģionā. “Jauniešiem ideju un ieceru netrūkst,” saka D. Bērziņa.

Nominācijā “Pašvaldība ar lielāko izaugsmi” iegūtie 5000 eiro tiks ieguldīti bērnu laukumu sakārtošanā.

http://news.lv/Druva/2018/12/19/strada-ritdienai

 

Vieta, kur satiekas ražotājs un pircējs

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 19.12.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Ziemassvētku laikā daudzviet notiek izstādes – gadatirgi, kur vietējie amatnieki rāda savas meistaru prasmes. Tā ir iespēja iegādāties dāvanas, kuras radījuši amatnieki, kā arī gardus, vietējo ražotāju audzētus un ražotus produktus. Tirdziņi ir populāras iepirkšanās vietas.

Mūsu pusē regulāri tirdziņi notiek Straupē, Bērzkrogā, Jaunpiebalgā, Līgatnē. Pāris reižu gadā tirgus rīko Raunā, Vecpiebalgā.

Noteikumi skaidri un stingri

SIA “Priekuļu gardumi” saimniece Una Kārkliņa ir mājražotāja četrus gadus, viņa organizē tirdziņu Bērzkrogā, tas notiek pārsvētdienās. Preces te piedāvā amatnieki un mājražotāji, kā arī citi tirgotāji. Vieta laba, ceļu krustcelēs. Tirdziņš ir pamanāms. Bet Una Kārkliņa atzīst: “Cilvēki ir slinki, bet, lai iebrauktu pie mums, no šosejas jānogriežas. Tos, kuri tirdziņu apmeklē regulāri, tas neietekmē, bet garāmbraucēji tik bieži vis nepiestāj.”

Katra tirgus svētdiena ir citāda. “Cik būs tirgotāju, atkarīgs, vai tuvumā nav kāds liels tirgus,” bilst U. Kārkliņa.

Cik viegli vai grūti organizēt tirdziņu, viņai ir sava pieredze, vērojumi un secinājumi. “Cilvēki mājās saražo un brauc uz tirdziņu pārdot. Ne viens vien brīnās, ka te ir stingri noteikumi,” saka tirdziņa rīkotāja un piebilst, ka dažs tāpēc uz tirgu nebrauc. 

Organizators maksā pašvaldībai nodevu par atļauju rīkot tirdziņu. Lai tirgotos, vispirms jau jābūt saimnieciskās darbības veicējam, jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Ja vēlas tirgot pārtiku, jābūt arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atļaujai. Par piedalīšanos tirdziņā jāmaksā. “Pēdējos mēnešos tie, kuri vēlas tirgoties Bērzkrogā, piesakās interneta vietnē gadatirgi.lv, aizpilda anketu, nosūtu rēķinu, to samaksā un var braukt tirgoties. Ja piesakās kāds jauns tirgotājs, kurš piedāvā pārtiku, pārbaudu PVD, vai viss kārtībā,” stāsta U. Kārkliņa. Agrāk tirdzinieki dalības maksu kārtoja, iebraucot tirdziņā. Katram tika izrakstīts čeks. “Ir tādi, kuri grib maksāt dienas beigās, kad nauda ietirgota. Tā nevar, jo katrs tirgotājs ir uzskaitīts. Pēc tam atskaiti nododu pašvaldībā. Ja kas nebūs, kā nākas, atbildīgs ir tirdziņa rīkotājs,” skaidro U. Kārkliņa un piebilst, ka ne katrs to grib saprast. Gadās arī amatnieki, īpaši jau tuvākie, kuri uzskata, ja jau vietējie, tad nav nekas jāmaksā. Citi nevēlas rakstīt pārskatu, lai nekas nav jāmaksā, pārdos, un nauda kabatā.

“Vērojot tirgotājus, redzu, kā kuram klājas. Diemžēl izskatās, ka daudzi ienākumus neuzrāda. Vai tā ir? To katrs pats zina. Tāda ir attieksme pret nodokļiem. Un nav runa, vai tie lieli vai mazi. Katrs gribam dzīvot labāk, bet, lai tā būtu, neesam gatavi kaut ko darīt,” bilst Una.

Tirgus, protams, ir konkurence, attiecības. Un tirgošanās ir māka. Katrs, kurš pabijis tirdziņā, pārliecinājies, ka pie viena tirgotāja patīkamāk iepirkties, cita ne. Pircējs izvēlas, ko pirkt, ko ne, viņa uzticība ir jānopelna. “Nepārbaudām, vai katrs tiešām pārdod paša izaudzēto. Vai mānīt pircēju, tā ir katra tirdzinieka paša izvēle un atbildība,” pārliecināta U. Kārkliņa.

Konkurences cīņā paņēmieni ir dažādi. Arī stāsti citiem, ka uz kādu tirdziņu nav vērts braukt, ka tur jau pircēju maz. Bet pats gan šo iespēju garām nelaiž. Drīz vien mazāk paliek arī pircēju, jo piedāvājums sarūk, arī pircēju interese, beigu beigās zaudētājs ir arī stāstnieks. “Daudzi pircēji brauc uz tirdziņu, lai iegādātos kaut ko konkrētu. Tieši tā mājražotāja cepto maizi, žāvējumus vai skābētos kāpostus. Un, ja mājražotājs neatbrauc, pircējs jūtas vīlies. Vai brauks nākamreiz? Gadās, ka tirgotājs piesakās, reklāmā tiek pieminēts, bet neierodas. Protams, dzīvē visādi gadās, bet var taču piezvanīt, pateikt, ka nebūs,” pārdomās dalās tirdziņa rīkotāja.

U. Kārkliņa atzīst, ka tirdzniecības laiks Bērzkrogā nav tas labākais. Svētdienā ap trijiem pēcpusdienā beigt tirgošanos ir par agru, jo daudzi, kuri brauc garām uz Rīgu, vēl ir tikai ceļā. Taču tirgotāji tam nepiekrīt, svētdienā grib agrāk tikt mājās.

Pircēji - pastāvīgie un garāmbraucēji - ir ļoti dažādi. Kaimiņmāju iedzīvotāji atnāk nopirkt kādu mazumiņu, satikt pazīstamos, parunāties. Cits ātri piebrauc, nopērk to, pēc kā ieradies, un, pat nepainteresējoties, ko piedāvā citi, steidzas prom. “Pircēji ir dažādi. Kad tirgotāju mazāk, tirdzniecības vietas ir laukumam apkārt un vidus brīvs. Centrā iebrauca pircējs ar džipu. Piebrauca pie viena tirgotāja, tad nākamā,” atceras U. Kārkliņa un uzsver, ka tas tāds kuriozs, bet parasti tirdziņā valda jauka gaisotne, sarunas, asprātības. Gan tirgotāji, gan pircēji lielākoties cits citu pazīst.

Bērzkrogā nākamais tirdziņš būs ne ātrāk kā janvāra vidū. Pēc svētkiem tirgotājiem sākas klusais laiks. “Tirdziņi ir iespēja to, ko pats saražo, pārdot. To novērtē gan tirgotāji, gan pircēji. Svarīgākais – visiem jāstrādā, jābūt godīgiem citam pret citu, tad arī dzīvosim labāk,” saka Una Kārkliņa.

Svarīga gaisotne 

“Straupes Hanzas mājražotāju tirdziņš” Plācī iekarojis pircēju un tirgotāju uzticību. “Ļoti liela nozīme ir vietai. Katrs, kurš brauc garām, redz, ka te tirdziņš, labprāt piestāj,” stāsta biedrības “Straupes Hanzas mājražotāju tirdziņš” valdes locekle Karmena Dīcmane un uzsver, ka tirdziņā ir daudz pastāvīgo tirgotāju un pircēju. Ziemā un vasarā, arī atkarībā no laika apstākļiem, tirgotāji mainās. “Mājražotāji un amatnieki novērtē, ka paši var pārdot savu preci. Sarunās ar pircējiem uzreiz uzzināt, ko viņi vēl vēlētos,” saka K. Dīcmane. Viņa uzsver, ka tirdziņā svarīga ir gaisotne, saprašanās un uzticēšanās.

Viņa ir pārliecināta, ka svētdien tirdziņā valdīs īsta Ziemassvētku gaisotne. “Kā jau pirms svētkiem būs daudz tirgotāju,” saka K. Dīcmane.

Paliks atmiņā

Vairākus gadus piektdienu vakaros Ieriķos notika Latvijā ražoto preču iknedēļas tirdziņš. To organizēja Judīte Barbare. “Esmu mainījusi dzīvesvietu, tāpēc arī to vairs nedaru,” pastāsta Judīte un atzīst, ka Ieriķu tirdziņš bijusi jauka vieta, kas paliks atmiņā.

“Zemes īpašnieks atļāva tirgoties. Sākumā domājām, ka būs zaļais tirdziņš, tikai vietējie ražotāji, ne ievestās preces. Tirgotāju bija maz un tiešām vietējie, kuri piedāvāja dārzeņus, maizi, ogas, gaļu. Tirgus maksu neprasījām, jo katrs pats vietu sakopa. Reizi gadā samaksāju nodevu pašvaldībai. Gaisotne bija draudzīga,” stāsta Judīte. Viņa atzīst, ka tirgus maksas Latvijā ir līdzīgas, atšķiras vien tirdzniecībai piedāvātās vietas.

Judītei pašai ļoti patīk tirdziņš Bērzkrogā. Gan tā gaisotne, gan drošība – laukumā tirgotāji izvietojušies aplī, vecāki var būt droši, ka bērni neizskries uz ceļa. Judīte uzsver, ka ne visur tirdziņu rīkotāji par to padomā.

Arī par tirgotājiem Judītei savi vērojumi. “Diemžēl pircēji bieži vien tirgotājiem pārāk uzticas. Tirdziņos gandrīz visi pārdod pašu audzēto. Bet, ja mājražotājs stāsta, ka kūpinājums ir no paša audzētas cūciņas, tad jādomā, cik liela ir saimniecība, lai nodrošinātu gaļu kūpinājumiem? Bijis, ka Rīgā nakts tirgū nopērk pupiņas, saber tukšos margarīna trauciņos un tirgo, kā paša audzētas. Kāpēc jāmāna pircēji? Neviens taču neliedz tirgot citu audzēto, arī ievesto. Tikai tad, protams, jānokārto dokumenti. Un pircēji tic, daudziem svarīgi, ka tirgotājs ir vietējais zemnieks, ražotājs, grib ar savu pirkumu viņu atbalstīt,” pārdomās dalās pieredzējusī tirdziņu organizatore.

Judīte uzsver, ka tirdziņi arī pašai kā mājražotājai ir ļoti laba iespēja pārdot gaļas produkciju.

***

Uzziņai

Tirgus - norobežota teritorija, kurai piešķirts tirgus statuss un kurā notiek preču pārdošana. Tirgus pārvalda Latvijā reģistrēti uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības).

Ministru kabineta “Noteikumi par tirdzniecības organizēšanas kārtību ar pašvaldību saskaņojamos tirdzniecības veidos”.

http://news.lv/Druva/2018/12/19/vieta-kur-satiekas-razotajs-un-pircejs

 

Meža zvēri ziemā

Autors: Ilze Gražule

Datums: 19.12.2018

Izdevums: Diena

Rubrika: Dabas Diena

Daži laidušies sezonas miegā, citiem toties jau notiek aktīvs precību laiks.

Meža dzīvnieki jau savlaicīgi sāk gatavoties gada aukstajiem mēnešiem. «Šogad bija karsta vasara ar bagātīgu ogu ražu un rudens neskopojās ar ozolzīlēm, tāpēc meža zvēri ir gatavi ziemai,» saka Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange.

Uzkrāj vitamīnus un tauku rezerves

«Ja runājam par klasisku ziemošanu, tad īsta ziema būtu, ja ir dziļš sniegs un liels aukstums, jo tas vairāk ietekmē dzīvniekus, kā arī tas, vai bijis ražas gads vai nē. Šogad bija karsta vasara, tādēļ nevar sūdzēties, ka trūktu meža velšu. Tie dzīvnieki, kuriem jāuzkrāj vitamīni un tauku rezerves, labprāt mielojas ar ogām. Šogad to bija daudz un ļoti labas. Šis gads bija izcili bagāts arī ar ozolzīlēm. Zīles ir barojošas, olbaltumvielām bagātas, ar tām labi var uzkrāt vajadzīgo tauku kārtu ziemas mēnešiem. Ir tādi dzīvnieki, kas ne tik daudz uzkrāj tauku rezerves, piemēram, vāveres, bet veido slepenos krājumus ziemai. Zīles ir izcila manta, ko sastūķēt alas stūros, kaut kur aizbāzt aiz koka mizas vai norakt. Pat ja būs barga ziema, tas viņiem netraucēs tikt pie barības,» teic Inta Lange.

Kūtrāki un mierīgāki

Iestājoties aukstajam laikam, meža dzīvnieki kļūst rāmāki, lai taupītu enerģiju un lieki netērētu savas tauku rezerves. Ja var neiet lielus attālumus, tad to arī nedara. «Zinātnieki izpētījuši, ka vasarās dzīvnieku maršruti un teritorija, ko viņi apstaigā, ir krietni lielāka nekā ziemā. Aukstajā laikā viņi meklē līdzsvaru – vai nu ēst, vai netērēt jau esošo enerģiju, kas ir tauku rezerve. Šobrīd ir viegli atrodama barība visiem meža dzīvniekiem, arī tiem, kas ēd zāli, bet tad, kad ir bargāka ziema, dzīvnieki izvēlas snaust aizvējā, sausā vietā. Kad lielais aukstums atkāpjas, atkal dodas barības meklējumos,» skaidro Inta Lange.

Košos kažokus pret bālākiem

Gatavojoties ziemai, visi dzīvnieki maina savu kažoku. Tas kļūst biezāks un garāks. Daļa Latvijā sastopamo meža zvēru maina arī kažoka toni, bet tikai nedaudzi pilnībā nomaina tā krāsu. «Stirnas, brieži un aļņi vasarā ir rūsgani oranžīgi, uz ziemu visi paliek pelēcīgi. Ja attēlos skatītos un nezinātu, kāds gadalaiks, pēc kažoka toņa to varētu pateikt. Bet ir daļa dzīvnieku, kuriem ļoti izmainās krāsa, piemēram, vāverēm. Parasti viņas ir koši rudas, uz ziemu vāverēm kažokā izaug tādi kā sirmi matiņi. Tomēr Latvijā mītošās vāveres var atšķirt, ka tās ir rudās, nevis pelēkās vāveres. Ja aplūkojam Amerikas jeb pelēko vāveri, tad tā ir pilnīgi pelēka, bet mūsu vāverēm var labi redzēt, ka pa virsu kažokam ir rudie matiņi, bet apakšā izaug tādi kā sirmi,» saka Inta Lange.

Latvijas mežos mīt divas zaķu sugas – baltais un pelēkais zaķis. Baltais zaķis ir vienīgais no visām zaķu sugām, kas maina kažoka krāsu atkarībā no gadalaika. «Kažoka krāsa visiem dzīvniekiem ir maskēšanās paņēmiens, jo viņiem ir nepieciešams kļūt nemanāmākiem. Latvijā ziemā dominē pelēkie toņi, tāpēc dzīvnieku kažoka krāsa kļūst pelēcīgāka vai drusku sirmāka uz sniega fona. Baltajam zaķim grūti dzīvot tādās ziemās, kad nav sniega, jo viņš uzreiz ir plēsējiem pamanāms. Tas norāda, ka šī vairāk ir ziemeļu suga,» skaidro Inta Lange.

Ziemas miegs un riesta laiks

Latvijā ir tikai dažas dzīvnieku sugas, kuras patiešām dodas ziemas miegā. «Ja neskaita pavisam mazos grauzējus, tad, piemēram, susuri jau septembra vidū dodas ziemas miegā. Pie mums viņiem aktivitātes periods ir četri mēneši, jo pamostas tikai maija vidū. Ezīši arī dodas gulēt jau oktobra sākumā vai vidū. Tas atkarīgs no gaisa temperatūras, jo eži ir kukaiņēdāji un dabā ir iekārtots tā, ka, tikko dzīvniekam samazinās barības iespējas, tā uznāk ziemas miegs. Dzīvniekiem ziemas miegs ir organisma fizioloģiskais stāvoklis, kad palēninās vielmaiņa, sirdsdarbība, viņi nonāk tādā stāvoklī, kad ēst un dzert nav nepieciešams. Viņi guļ un pārtiek no ķermeņa rezervēm. Lāči ziemas guļā dodas oktobra beigās vai novembra sākumā. Vienīgie suņu dzimtas dzīvnieki, kas dodas ziemas miegā, ir jenotsuņi. Viņi aizmieg oktobrī, novembrī atkarībā no tā, kad uznāk aukstums. Jenotsuņi guļ līdz februāra beigām vai martam,» stāsta Inta Lange.

Lai arī ziema dzīvniekiem nav tas aktīvākais no gadalaikiem, daļai aukstajā gada periodā ir arī riesta laiks. «Vienai lielai daļai dzīvnieku riesta laiks iestājas februārī un martā, piemēram, lūšiem, lapsām, jenotsuņiem, ūpjiem un meža pūcēm. Šobrīd aktīvais periods ir mežacūkām. Viņām riests sākas novembra beigās vai decembrī. Ziemas sastingums un miers nebūt nav visiem,» piebilst Lange.

Sniega kārta kā šķērslis barībai

Daļai meža dzīvnieku ne tik bīstama ir zemā gaisa temperatūra, cik sniega dziļums. Stirnas labi pacieš aukstumu, galvenais, lai viņām netrūktu barības. «Ja ir dziļš sniegs vai vēl sērsna virsū, tad stirnām ir grūti, jo stirnas ar kāju atkasa sniegu un barojas no tā, kas ir zemsedzē saaudzis. Plēsīgos dzīvniekus sniega daudzums ietekmē mazāk, kaut gan pa sniegu pārvietoties ir grūtāk un līdz ar to jāpieliek lielākas pūles, lai medības beigtos veiksmīgi. Lapsas, kas medī peles, nodarbojas ar tā saucamo peļošanu – lec zem sniega un ar purnu mēģina kādu grauzēju satvert. Ja dziļš sniegs, tad arī grūtāk, bet lapsa ēd arī daudz ko citu, tāpēc badā nepaliek,» saka Inta Lange.

Lai arī cik auksta būtu ziema, cilvēkiem patvaļīgi piebarot meža dzīvniekus nav atļauts. Ar to nodarbojas mednieku kolektīvi īpaši reģistrētās vietās. «Tie, kas pie mājām baro mazos putniņus, dara vispareizāk, jo tieši mazie putniņi ir tie, kam visvairāk tērējas enerģija, ja apkārt auksts un dziļš sniegs, viņi vismazāk var kaut ko ēdamu atrast. Galvenais putnus barot regulāri vienā un tajā pašā laikā. Ja putniņš būs gaidījis barību, bet jūs būsiet to aizmirsis iedot, viņam var pietrūkt enerģijas, lai meklētu to kaut kur citur, un viņš var aiziet bojā. Barot var ar dažādām sēkliņām, tauku bumbiņām vai speķa gabaliņiem, kas nav sālīti,» iesaka Inta Lange.

***

Satiec dzīvniekus arī ziemā!

Līgatnes dabas takas: www.ligatnesdabastakas.lv

Rīgas zoodārzs un tā filiāle Cīruļi: www.rigaszoo.lv

Kamieļu parks Rakši: www.kamieli.lv 

Piemājas zoo Brieži: www.zbriezi.lv

Mini zoo Dobuļi: www.minizoo.lv

Dzīvnieku patversme un mājas zoo Mežavairogi: www.mezavairogi.lv

Latgales zoodārzs: www.latgaleszoo.eu

http://news.lv/Diena/2018/12/19/meza-zveri-ziema

 

Jums pienākusi dāvana

Autors: Monika Sproģe

Datums: 20.12.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Senioriem, kas mīt sociālās aprūpes centros, svētku gaidīšanas prieku sagādā pārsteigums – dāvanas, kuras sarūpējuši pavisam sveši cilvēki.

Sociālās aprūpes centrs “Sērmūkši”, "SIA Rehabilitācijas centrs "Līgatne" - Senioru māja” un SIA "Vecpiebalgas Doktorāts", ilgstošas sociālās aprūpes institūcija, ir to 70 Latvijas sociālās aprūpes centru skaitā, kas pievienojušies projektam “Ziemassvētku vecīša darbnīca”. Tā bija iespēja aprūpes centru iemītniekiem izteikt vēlmi, ko gribētu saņemt svētku dāvanā, bet katram, kas vēlas šos cilvēkus iepriecināt, aplūkot sarakstu projekta mājaslapā, sagatavot dāvaniņu un nosūtīt konkrētajam senioram. Nu jau gandrīz visas vēlmes izpildītas.

Sociālo pakalpojumu centra "Sērmūkši" valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone “Druvai” pastāstīja, ka darbinieki ar aizrautību vēro, kā mainās senioru emocijas, saņemot paciņu. “Sērmūkšos” patlaban atrodas 36 klienti, bet dāvaniņas sarūpējuši 37 labdari, tātad kāds saņems divas. Visi klienti šoreiz svētkus sagaidīs aprūpes centrā, neviens nedosies mājās pie tuviniekiem daļēji arī tālab, ka pašu bērni ir jau gados un ar veselības problēmām.

Dāvaniņu dalīšana svētku laikā ir brīnumu pilns brīdis. Seniors pat no sākuma neticot, ka paciņa domāta viņam. Cilvēki ir priecīgi par mazumiņu, ko saņem. Kokvilnas lakatiņš, saldumi, 2019. gada kalendārs, rokas pulkstenis, krūzīte ar osiņām, no kuras šķidrums neizlīst, silta plecu šalle un krustvārdu mīklu krājums – tās ir tikai dažas no lietām, ko sociālo aprūpes centru iedzīvotāji vēlas saņemt Ziemassvētkos. Aprūpes centra iemītnieki kļūst atvērtāki, priecīgāki. Vēlas parādīt, ko ir saņēmuši, arī dalīties ar personālu, ar draugiem, kaimiņiem.

E. Jēkabsone bilst, ka cilvēkiem saņemtie sūtījumi ir ļoti svarīgi, tie viņus iepriecina, liek aizmirst par ikdienas raizēm, uz brīdi ļauj sajusties svarīgiem un pamanītiem. Par viņiem padomājis, parūpējies kāds svešinieks, cilvēks, kuru viņi nekad nav redzējuši. “Vien žēl, ka šādus labos darbus sabiedrība veic kampaņveidīgi, seniori jau aprūpes centros dzīvo gadu no gada. Taču arī par šo projektu priecājamies līdz ar viņiem. "Ziemassvētku vecīša darbnīca” nav tikai mehāniska paciņu, vēstuļu un apsveikuma kartiņu sūtīšana un saņemšana, tā ir patiesa rīcība no sirds uz sirdi.”

Lai gan vēsturiskajā Cēsu rajonā ir vairāki aprūpes centri, ne visi noslēguši līgumus ar “Eņģeļa pastu”, jo tieši Ziemassvētkos seniorus dažādas sabiedrības grupas atceras visvairāk. Cēsu pansionāta “Cīrulīši” direktore Inga Gunta Paegle piekrīt, ka šāda kampaņa ir cēls un skaists žests, taču atzīst, ka ap svētku laiku pansionātā ir ļoti piesātināta pasākumu programma, nāk lieli un mazi. “Mūs sveic draugi no Zviedrijas. Kopā dziedam, darinām skaistas lietiņas un, protams, saņemam gan dāvanas, gan uzmanību. Tieši šī uzmanība ir tā, kas nogurdina vecos cilvēkus. Viņiem ir savs dienas ritms, ja nu visu gadu par viņiem neviens nav licies ne zinis, bet tagad no vietas viens pasākums pēc otra, viņi piekūst. Tāpēc mēs šajā kampaņā neiesaistījāmies, bet ļoti labprāt gaidītu ciemos ikvienu arī tad, kad svētki būs pagājuši.”

I.G. Paeglei daļēji piekrīt arī “Sērmūkšu” centra vadītāja, taču uzsver, ka viņa neatsaka nevienam: “Sabiedrībai vēl jāaug, šie ir tikai pirmie labdarības asniņi. Baidāmies, ka, pasakot nē, mēs iznīcināsim cilvēku labo gribu.”

“Ziemassvētku vecīša darbnīca” ir sociālā uzņēmuma SIA “Eņģeļu pasts” projekts. Uzņēmuma un arī biedrības “No sirds uz sirdi" dibinātāja Līga Uzulniece vērtē, ka aprūpes centru iemītniekiem ir ļoti nozīmīgi sajust, ka arī aprūpes iestādes viņus atceras, kāds par viņiem domājis, izpildījis viņu vēlmes. SIA “Eņģeļu pasts” īsteno arī citus labdarbības projektus.

***

Fakti:

Latvijā aprūpes centros mīt vairāk nekā 12 500 cilvēku. “Eņģeļu pastam” pievienojušies 70 sociālās aprūpes centri, kuros kopumā ap 6000 klientu.

Aprūpes centrā “Sērmūkši” ir 36 iemītnieki, dāvanas sūtīt pieteikušies 37 cilvēki, "SIA Rehabilitācijas centrs "Līgatne"-"Senioru māja"" uzturas 41 seniors, pieteikušies 45 dāvanu sūtītāji, SIA "Vecpiebalgas Doktorāts" ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā uzturas 25 rezidenti, pieteikušies 26 dāvinātāji.

http://news.lv/Druva/2018/12/20/jums-pienakusi-davana

 

Četras riepas varēs nodot bez maksas

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 20.12.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums "ZAAO" atkal paziņojis, ka no iedzīvotājiem bez maksas pieņems automašīnu riepas. Vairākus gadus šāda iespēja bija, bet šajā pavasarī pakalpojums vairs nebija pieejams, ja cilvēki vēlējās nodot nolietotās riepas "ZAOO" laukumā, nācās maksāt divarpus eiro par vienu riepu. Tobrīd izskanēja komentāri, ka tad jau daudzi izvēlēsies izmest riepas grāvmalā.

Tagad situācija atkal atrisinājusies pozitīvi. "ZAAO" sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Leimane informē, ka uzņēmumam izdevies piesaistīt stratēģisku sadarbības partneri otrreizējai pārstrādei derīgu materiālu realizācijai, tāpēc no nākamā gada janvāra, kas tūlīt jau klāt, privātpersonas četras nolietotas automašīnu riepas gadā (diametrā līdz 140 cm) EKO laukumos varēs nodot bez maksas.

"Šī iespēja attiecas tikai uz privātpersonām, juridiskajām personām ir cita sistēma riepu nodošanā. Bez maksas no privātpersonām tiks pieņemts arī logu stikls un visa veida nolietota sadzīves elektrotehnika. Līdz šim no elektrotehnikas par maksu tika pieņemti televizori, tagad arī tos varēs nodot bez maksas. Maksa par kāda segmenta otrreizējai pārstrādei derīgu materiālu pieņemšanu tiek ieviesta brīdī, kad mums nav iespēja tos realizēt. Kur veidot uzkrājumus, nav, bet, ja pārstrādes uzņēmumi prasa piemaksāt, mums par to jāprasa nauda no klienta. Tagad noslēgts ilgtermiņa līgums, ceram, ka šī iespēja būs vairākus gadus," stāsta Z. Leimane.

Atgādinām, ka "ZAAO" darbības reģionā ir 20 EKO laukumi, tai skaitā Cēsīs, Jaunpiebalgā, Raunā, kā arī Līgatnes, Pārgaujas un Vecpiebalgas novadā. Apkopotie dati liecina, ka iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas pārstrādei derīgus materiālus nodot EKO laukumos. Šī gada 11 mēnešos tos apmeklējuši vairāk nekā 62 500 klienti, par 3000 klientiem vairāk nekā šajā laika periodā pērn. Visapmeklētākie ir EKO laukumi Valmierā, Cēsīs, Saulkrastos un Limbažos. Visbiežāk uz EKO laukumiem iedzīvotāji nogādā papīra, polietilēna un stikla iepakojumu.

http://news.lv/Druva/2018/12/20/cetras-riepas-vares-nodot-bez-maksas

 

Līgatnes dabas takas. Mācot saprast un mīlēt

Autors: Līga Eglīte

Datums: 20.12.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Vide

Uz Līgatnes dabas takām dodamies skatīties dzīvniekus, piedalīties pasākumos. Kāds ir bijis aizvadītais gads, kā veicies, veidojot un mainot sabiedrības attieksmi par dabas norisēm, “Druvai” pastāstīja Inta Lange, Līgatnes dabas taku vadītāja.

Cilvēki jāmāca

Vienu no Latvijas populārākajām ģimeņu tūrisma vietām— Līgatnes dabas takas — varētu salīdzināt ar savdabīgu Noasa šķirstu, jo šeit patvērumu atraduši tie Meža mātes bērni, kuri nespētu patstāvīgi izdzīvot savvaļā. Tomēr šī vieta vēl jo nozīmīgāka ir cilvēkiem, kuri bieži vien pirmoreiz nokļuvuši dabā.

Pārskaitot savus “pavalstniekus” un atminoties, kā kuram klājies, Inta Lange tomēr vairāk stāsta par cilvēkiem: “Prieks par tiem, kuri speciāli brauc uz tematiskajām dienām, kad veltām laiku, lai par katru dzīvnieku pastāstītu vairāk. Dabu nevar ne aizsargāt, ne mīlēt, ja mēs par to neko nezinām. Par to, ko nepazīst, nevar “ne stāvēt, ne krist”. Mūsu uzdevums ir parādīt dabas varenību un trauslumu. Man ir sajūta, ka līdz vidējai paaudzei, tiem, kuri dzimuši padomju laikā, informācija tomēr “neaiziet”. Uzskatu, ka šobrīd vairāk jāieinteresē un jāizglīto skolēni un jaunie vecāki. Zvērkope Velga Vītola braukā pa Latviju, lasa lekcijas, rāda bildes, tomēr vēl arvien pārliecinās, ka daudzi domā – ja paņemšu mājās savvaļas dzīvnieku, tad izaudzināšu to par mājdzīvnieku. Diemžēl tā nevar notikt.”

Pagājušajā ziemā dažas Līgatnes dabas taku stirnas devušās uz “debesu dārziem”, taču vietā līgatnieši ieguvuši divas, kuras bija mitinājušās pie cilvēkiem. Labi, ka saimnieki gadījušies gana saprātīgi un, stirniņām paaugoties, meklējuši piemērotus apstākļus. Biežie atgādinājumi un aicinājumi neņemt mazos stirnēnus, alnēnus, zaķēnus vai pūču bērnus nelīdz, jo ik pa laikam cilvēki atnes no meža it kā pamestos vai “nevienam nepiederošos”. Inta Lange uzskata, ka šī problēma palēnām mazinās: “Ļoti noderīgi ir mobilie telefoni. Cilvēki, kuri mežā pamanījuši kādu dzīvnieka mazuli, zvana un prasa, ko tagad darīt. Gan mēs, gan Rīgas Zooloģiskā dārza speciālisti skaidro, konsultē – lūdzu, neaiztieciet, neņemiet! Pēc šādām telefona sarunām jau zināms, kas tobrīd mežā notiek, piemēram, marta beigās pūčulēni izšķīlušies, mazie zaķēni sadzimuši.”

Līgatnes dabas takas iecienījuši gan vietējie, gan kaimiņvalstu filmētāji. Nesen igauņi veidojuši dokumentālo filmu par dabas takām. Darbinieki par to priecājas, taču problēmas sagādā fotogrāfi — amatieri, kuri nepiesakās, nesaskaņo savas vēlmes, pašdarbībā cenšas tikt tuvāk dzīvniekiem un aizlīst, kur nav paredzēts.

Žogs sargā no abām pusēm

Ik pa laikam kādam no radošās inteliģences ienāk prātā ierakstīt sociālajos tīklos, ka dabas taku dzīvnieki beidzot jālaiž brīvībā. Arī tas ir viens no informatīvo dienu mērķiem — skaidrot, kādēļ nevar. Inta Lange stāsta: “Mūsējie ir dzimuši un auguši iežogojumos, te ir viņu mājas un drošā vide. No žoga nebaidās, jo tas aizsargā no cilvēka. Interesanti, ka savvaļas zvēri grib tikt iekšā pie mūsējiem! Redz un sajūt, ka tur ir laba dzīve, tur ir, ko ēst. Savukārt daudzi apmeklētāji vēlas zvērus ne tikai apskatīt, bet arī redzēt “atrakcijas”. Cik jauki būtu, ja dzīvnieks lēkātu! Citi domā, ka normāla uzvedība ir nepārtraukta skraidīšana. Tiek iemesta barība. Dzīvnieks iemanās spēlēt teātri, lai iegūtu našķi ārpus ēdienkartes.”

Nepareizu izpratni rada internetā publicētās ceļojumu bildes, kur apmeklētāji tēlo varoņus, fotografējoties ar kādu bīstamu dzīvnieku. Inta Lange precizē: “Var redzēt — zvērs ir sazāļots vai arī purns ar līmlentu “aizsiets”. Normāli savvaļas dzīvnieks ar cilvēku nestāvēs blakus. Līgatnes dabas takas nav cirks, šeit nekad tā nerīkosies. Par nebrīvē turēto dzīvnieku dzīves kvalitāti liecina to uzvedība. Analizēju mūsu lāču uzvedību, saliekot “slepenās kameras”, lai novērotu, ko tie ikdienā dara. Bija liels gandarījums, kad atklājās, ka lāčiem šeit ir tik dabisks dzīves ritms, cik vien tas iespējams. Tie nepavada laiku, lai izklaidētu apmeklētājus, nav monotonās, stereotipiskās kustības (staigāšana šurpu—turpu gar žogu), katram ir savas intereses. Diemžēl mūsu caunai ir šāda uzvedība, jo pie iepriekšējiem saimniekiem turēta šaurā sprostā un tagad plašajā mītnē vēl arvien saglabā ierasto dzīves ritmu. Mājas izmērs nelīdzēs, ja ir šāds uzvedības modelis. Apmeklētāji to novērojuši un ierosina: “Varbūt izlaidiet to ārā!””

Cienasts jāpiesaka

Agrāk uz Līgatnes dabas takām ciemiņi veda ābolus un burkānus, no zemnieku saimniecībām kartupeļus. Visā Latvijā skolās rīkoja ozolzīļu talkas un veda “zvēriņiem”. Līdz Āfrikas cūku mēra epidēmijai labdarībai ierobežojumu nebija. Inta Lange stāsta, ka vēl arvien jāatgādina, kāpēc nevajag ņemt līdzi ēdamo: “Cilvēki brīnās, ka nedrīkst zīli no sava ozola, burkānu no sava dārza? It īpaši cenšamies ieskaidrot, ka mežacūkām neko nevajag dot, jo valstī izplatās cūku mēris. Tieši cilvēks pārnēsā šo infekciju.

Par Līgatnes dabas taku dzīvnieku barības piegādi noteiktā daudzumā mums ir noslēgti līgumi. Protams, ja piezvana un piedāvā atvest dārza labumus – ķirbjus, ābolus—, ņemam. Paldies draugiem, kuri cītīgi iesaistījās ozolzīļu lasīšanā! Pirms tam noskaidrojām, no kurienes tās vedīs, lai negadās no cūku mēra skartajām zonām. Šoruden lāčiem vairākas reizes tika ekskluzīvas pusdienas – maluzvejniekiem konfiscētie taimiņi un citas zivis ne tikai no Gaujas, bet arī no Salacas.”

Ziemā viss turpinās

“Druva”pārliecinājās, ka ziemā dabas taku iemītnieki neguļ. Izņemot lāču puikas, jenotsuņus un šī gada jaunpienācējus āpsēnus, kuri devušies ziemas snaudā, visi pārējie labi redzami. Pēdas sniegā abpus žogam vēsta, ka Līgatnes meži ir zvēriem pilni. Darbinieki sola, ja būs pietiekami daudz sniega, tiks ierīkota trase, uz dabas takām dodoties, varēs ņemt līdzi slēpes.

Gada nogalē būs prieki gan apmeklētājiem, gan visiem zvēriem – īpašās svētku eglītes. Līdz 16. decembrim norisinājās vāveru figūriņu gatavošanas akcija šo egļu izrotāšanai, tās redzamas svētku skaistuļu zaros.

http://news.lv/Druva/2018/12/20/ligatnes-dabas-takas-macot-saprast-un-milet

 

Tirdziņā kā izstādē

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 21.12.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Līgatnes kultūras namā valda Ziemassvētku noskaņa, notiek svētku tirdziņš. Tajā redzami vasarā tapušie rokdarbnieču, amatnieku un citu radošu cilvēku darinājumi. Vairāk nekā 60 dažādu amatu meistari rāda savu izdomu, prasmes.

“Ko viens novērtē kā štruntu, citam tas šķiet kas vērtīgs, savdabīgs,” saka kultūras darbiniece, tirdziņa rīkotāja Daina Birne. Amatnieku gatavoti dēlīši, rotaļlietas, rotu meistaru dažādu materiālu rotas, audēju lupatdeķi, adītāju cimdi un zeķes… Vēl arī zāļu tējas, sukādes, izšūtas gleznas, tāšu un stikla darinājumi, pinumi, dāvanu un iepirkumu maisiņi, jaukas apsveikuma kartītes.

Interesantas ir koka ripiņas ar latviskām zīmēm, kuras var kārt eglītē kā rotājumus, puzle, kas izgatavota no saldējuma kociņiem, uz kuriem paslēpts zīmējums, spēles meitenēm, dēlīši, uz kuriem uzrakstītas dažādas domas – tādi tagad populāri interjerā.

“Katrai lietai ir savs pircējs. Līgatnieši ļoti gaida Ziemassvētku tirdziņu – gan lai parādītu savus darbus, gan arī iegādātos. Brīvdienās, kad te iegriežas tūristi, viņi jūtas kā skaistā izstādē, un mūsu cenas viņiem ir pārsteigums,” pārdomās dalās D.Birne un piebilst, ka katru dienu uz tirdziņu vēl kāds kaut ko atnes, jo līgatnieši apskatās, kas tirdziņā ir, tad izdomā, ka arī savus darbus var tirgot.

Vērību noteikti izpelnās glītos maisiņos sabērti žāvēti āboli. “Bērnudārza “Ežuka” grupas bērni sper pirmos soļus uzņēmējdarbībā, piedāvājam iegādāties žāvētus ābolus, kurus paši lasījām un griezām, žāvējām un saiņojām,” liecina reklāma. Pieaugušie zina stāstīt, ka bērniem tas bijis ļoti grūts uzdevums –āboli ļoti gardi, griežot daudzi līdz žāvēšanai netikuši. Bērnu žāvētos, veselīgos ābolus tirdziņa apmeklētāji labprāt nopērk.

D. Birne atzīst, ka šoziem ļoti daudzi pērk cimdus, laikam jau gaidāma auksta ziema. Vilnas zeķes vienmēr bijušas pieprasītas.

Aina Šleicere ir Līgatnē pazīstama zeķu adītāja. Viņa atzīst, ka katru gadu pēc zeķēm pieprasījums palielinās. “Īpaši tādām biezām, kuras dzīvoklī var valkāt kā čības," atklāj Aina un ar lepnumu rāda noadītās šalles, kas uzmaucamas pār galvu, siltas, mīkstas. “Kaut kas jauns jāizdomā. Pagājušogad man vienīgajai bija garās zeķes, redzu, ka tagad arī citas ada," saka līgatniete un uzsver, ka adīšanai viņa velta daudz laika un tā ir jaukākā nodarbe, kad aizmirstas visas likstas. Aina tirdziņā nopērk no koka izgrieztu Jumja zīmi, to pielikšot pie durvīm svētībai.

Ziemassvētku tirdziņš Līgatnē ir daudzu gadu tradīcija.

http://news.lv/Druva/2018/12/21/tirdzina-ka-izstade

 

Īsziņas

Datums: 21.12.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Sagādā slēpes. “Apkārt Alaukstam’’ sporta klubs daļu no šī gada slēpojuma dalības maksas izmantojis, nopērkot distanču slēpes, kas nodotas pašvaldībai, lai slēpes tālāk nonāktu pie bērniem, kuru ģimenes sporta inventāru nevar atļauties.

*

Viss pieejams internetā. Dati par visām Līgatnes novada kapsētām digitalizēti, veikta uzmērīšana, kapsētas dokumentācija un apbedīto personu dati ievadīti e-vidē. Jebkuram ir iespēja internetā aplūkot interesējošo kapsētu, atrast apbedījumus.

http://news.lv/Druva/2018/12/21/iszinas

 

2018-12-21
Laika ziņas
Aptaujas