Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Gadu mijas vēstis pie dažādām varām

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 28.12.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadnieks

Gadu mijā ierasts vairāk teikt vēlējumus, priecāties par jauna gada iestāšanos un arī mēģināt ieskatīties nākotnē. “Druva” piedāvā ielūkoties arī pagātnē - Jaunā gada sagaidīšanā Latvijā pie trim dažādām varām. Presē drukātais, ne vien lielāki raksti un apraksti, bet arī šķietami sīkumi – sludinājumi, apsveikumi, paziņojumi – dzīvi stāsta par noskaņām, sajūtām, kādas izjuta cilvēki. Lasot redzams, cik īsā laikā tās mainījušas svešas varas.

1934. gada 28. decembrī

Jaungada apsveikumi žurnālā “Magazīna”

*1935. gads lai būtu laulību rekorda gads! Karš vecpuišiem pieteikts! Elīna Ritums.

*Meitēnam E. - Valmierā. Visu skaistāko un cēlāko Jaunā gadā! Cilvēks ir likteņa rotaļlieta, bet ar labu gribu viņam tomēr var spītēt. Un kamdēļ gan to nedarīt! Nopietnais.

*M. Šakara jaunkundzei. Silts sveiciens iz dzidrajām tālēm Jums jaunajā gadā! “Ziedi novīst”, Jūs sakāt, - bet atmiņas- nekad, nekad. . . A.

*Jaunā gadā, draugs, novēlu Tev vīrišķīgākam kļūt! Tikai mazdūšīgie atstāj skatuvi, pretiniekam pat pāris pieklājīgas atvadīšanās frāzes nepateikuši. A. L.

*Okeāna viļņos šūpodamies, vēlu “Magazinas” draudzei laimīgu Jaungadu! A. Šnerbergs, a/s “Everolanda”, Argentīnā.

*Novēlu 5. Cēsu kājnieku pulka kareivim Jānim Kirsberga kgam saulainu Jaungadu un labi daudz Amora bultu nākošā gadā! Skaidrēns, Vecpiebalgā.

*E. Ozerova kdzei. Saulainu 1935. gadu! Neļaut aizaugt vecām tekām pagātnē! Vairāk drosmes jauniem ceļiem nākotnē! Viesturkalnietis.

*Jānim Kauliņam, Rīgas 1 stacijā. Pusnakts dzelmju pērlēs tīts, atmirdz jaunā gada rīts... Zilgme dzidrā, zvaigžņu pirkstiem, vārtus raisa saules lēktam. Daudz laimes jaunā gadā! J. Gauja.

*Kazik, 1935. gadā lai piepildās Tavs laimes sapnītis! Lai mūsu draudzībai nav gala. . . Lai Tava sirsniņa ir tikai mana! Tedy.

1939. gada 15. decembrī

Dāvanu reklāma avīzē “Cēsu Vēstis”

Herm. Dreimanis, rakstāmlietu tirgotava Cēsīs, Rīgas ielā Nr. 7.

Piedāvāju plašā izvēlē:

- albumus glītos audekla un ādas sējumos;

- dāmu rokas somiņas visādos lielumos;

- kabatas portfeļus un naudas makus dažādos glītos veidos;

- kabatas kalendārus skaistos sējumos, noplēšamos, pārliekamos galda, sienas un tabulu kalendārus;

- pasaku grāmatas;

- zīdpapīrus greznās kastiņās un mapēs, rokdarbu kastiņās;

- puķu vāzes, porcelāna figūriņas, pelnu traukus;

- skaistā izstrādājumā Ziemassvētku un Jaungada pastkartes;

- eglīšu izgreznojumus: zvaigznes, vītnes, eņģeļu matus, brīnumsvecītes, lukturīšus, eglīšu sniegu;

- kastiņas dāvanu iesaiņošanai, dažādos lielumos.

1941. gada 4. janvārī

Gadu mijas ziņa avīzē “Cēsu Stars”

Pagājušā gada 30. decembrī Jaungada eglītes vakarā Vecpiebalgas Upītes I pakāpes pamatskolā, klātesot Miltu un maizes rūpniecības tresta Vecpiebalgas dzirnavas strādnieku kolektīvam, bērnu vecākiem un skolēniem, parakstīja šefības līgumu starp uzņēmuma kolektīvu un Vecpiebalgas Upītes I pak. pamatskolu. Skolas šefi apņemas atbalstīt skolas darbu ar ziedojumiem bibliotēkas papildināšanai, sarkanā stūrīša tālākai izveidošanai, trūcīgo un centīgāko skolēnus apbalvošanai. Skola apņemas celt sekmes mācību priekšmetos, pastiprināt sociālistisko sacensību, rūpēties par pionieru skaita pieaugšanu skolā, izveidot draudzīgas attiecības ar strādnieku kolektīvu, augt par centīgu un apzinīgu Padomju Latvijas jaunatni. Eglītes vakarā strādnieku kolektīva pārstāvji par ziedojumu no savām darba algām apdāvināja trūcīgos skolēnus ar apģērbu un saldumiem.

1942. gada 24. decembrī

Ziņas par dievkalpojumiem un sarīkojumiem avīzē “Cēsu Vēstis”

* Cēsīs svētdien, 27. dec., pl. 10 dievk., Vecgada vakarā 31. dec. pl. 8 svētā vakarēdiena dievk. Dievgaldn. pierakstīšana notiks 30. un 31. dec. no pl. 10 - 12 dienā.

Svinīgs dievkalpojums gadu maiņā 31. decembrī pl. 11.15 naktī.

* Āraižu draudzē svētku eglīte Jaungadā - 1. janvārī, dievk. pl. 11 rītā. Dziedās draudzes jaunatnes dubultkvartets.

*Pareizticīgo draudzē. Straupes pareizticīgo baznīcā notiks kārtējais dievkalpojums ar Jordanas ūdens iesvēti 3. janvārī 1943. g.

*Cēsu katoļu draudzē dievkalpojumi notiks: 31. decembrī, Vecgada naktī pl. 11 pateicības dievkalpojums, 1. janvārī Jaungada dievkalpojums pl. 10.30. Piedalīsies arī dekāns A. Piebalgs.

*Āraižu draudzes padome un sieviešu palīdzības komiteja Jaunā gadā, 1943. g. 1. janvārī, pl.17 Drabešu pagasta nama zālē sarīko koncertu. Piedalīsies Līgatnes vīru koris diriģ. R.Misiņa vadībā, dziedone A. Zariņa (soprāns) un L. Hāgeirdoris (trompete). Pēc koncerta rakstnieks K. Students lasīs savus jaunākos darbus. Spēlēs Drabešu stīgu orķestris.

* Lielstraupes pag. palīgpolicijas grupa sarīkos Otros Ziemassvētkus, 26. dec. plkst. 17 Straupes lauks. biedrības namā Plācī egli ar garīgu aktu māc. E. Langes vadībā. Pēc garīga akta sekos teātra izrāde “Dzimtenes dziesma” lauksaimniecības biedrības dramatiskās kopas izpildījumā. Lugu iestudējis V. Steinītis. Skatuves ietērpu veidojis mākslinieks A. Dzenis. Puse no atlikuma par labu latviešu brīvprātīgiem cīnītajiem frontē.

1946. gada 28. decembrī

Paziņojums avīzē “Cēsu Stars”

Jaungada eglīšu sarīkojumu atbildīgām personām - uzņēmumu, iestāžu, skolu un bērnudārzu vadītājiem jāpaziņo Cēsu vietējai ugunsdzēsēju komandai, bet pagastos brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandai eglītes sarīkojuma vietas adreses, eglītes rīkošanas diena un laiks, atbildīgās personas uzvārds, kā arī eglītes sarīkojumam jāizņem ugunsdzēsības darbinieku rakstiska atļauja.

1947. gada 1. janvārī

Varas apsveikums tautai avīzē “Cēsu Stars”

Latvijas PSRS Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāja A. Kirchenšteina Jaungada radio runas noslēgums: “Jauno gadu sagaidot, latvju tauta rosīgi gatavojas LPSR Augstākās Padomes vēlēšanām. Ikviena padomju pilsoņa pienākums būs nobalsot par komunistu un bezpartejisko bloka kandidātiem, par cilvēkiem, kuri līdz galam uzticīgi tautai, Ļeņina-Staļina lietai. Pārkāpjot 1947. gada slieksni, novēlu darba prieku, izturību darbā un laimi personīgā dzīvē!”.

http://news.lv/Druva/2018/12/28/gadu-mijas-vestis-pie-dazadam-varam

 

Līgatnes kapsētas internetā

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 28.12.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

“Tagad par to cilvēkiem vairāk jāstāsta. Iesāktais jāturpina,” saka Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un atzinīgi vērtē paveikto novada kapsētu digitalizāciju.

Pašvaldības pārziņā ir Paltmales, Zanderu, Spriņģu un Ķempju kapsēta. Apstiprināti kapsētu iekšējās kārtības noteikumi: kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtība, apbedīšanas un kapliču izmantošanas kārtība, kapsētu pārziņu tiesības un pienākumi.

“Jau sen domājām, lai gan pašvaldības pārziņā ir kapsētas, par tām maz zinām. Katru gadu kapsētas plešas plašumā, tiek ierīkotas jaunas apbedījumu vietas. Vispirms svarīgi saprast, cik kapsētās ir aizņemtu vietu, kā tuvinieki rūpējas par dzimtas atdusas vietām. Kad zinām reālo situāciju, var domāt, ko darīt tālāk,” uzsver novada vadītājs un atgādina, ka ļoti būtiska ir arī vietējā sakrālā mantojuma apzināšana.

Novada vadītājs atzīst, ka sākotnēji bijusi iecere kapsētās veikt topogrāfisko uzmērīšanu. “Taču ar šiem datiem nav vienkārši strādāt. Un topogrāfiskā uzmērīšana nav lēta. Nolēmām veikt kapsētu digitalizāciju. Tagad mums ir visu kapsētu, visu apbedījumu datu bāze, ikviens var apskatīt un atrast, kur kāds cilvēks apglabāts, kā arī papildināt informāciju par tuviniekiem. Tagad redzam, cik daudz brīvu vietu ir kapsētās,” stāsta A. Šteins.

Novada vadītājs uzsver, ka Līgatnes kapsētas glabā daudz interesantu dzīvesstāstu, atrodami interesanti pieminekļi. “Tā ir vietējā vēsture, kuru glabā kapsētas,” atgādina novada vadītājs.

http://news.lv/Druva/2018/12/28/ligatnes-kapsetas-interneta

 

Garas, bet mierīgas brīvdienas

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 28.12.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Ar šādiem vārdiem piecas Ziemassvētku brīvdienas raksturo Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa priekšnieks Aldis Pāže: "Parasti šādas garās brīvdienas gaidām ar zināmām bažām, jo nereti cilvēki bezdarbībā meklē arī neakceptējamas izklaides, bet šoreiz nav konstatēts nekas, kas būtu ārpus ikdienas notikumiem."

Cēsu iecirknī piecās brīvdienās nav noķerts neviens dzērājšoferītis. Uz valsts ceļiem kopumā aizturēti 93 autovadītāji, kuri pie stūres sēdušies reibumā, pusei konstatētas vismaz 1,5 promiles. Ja Vidzemes reģionā kopumā alkoholisko dzērienu iespaidā pie stūres sēdušies 20 automašīnu vadītāji, vairums no viņiem braukuši bez jebkāda veida transport-līdzekļa vadīšanas tiesībām, Cēsu iecirkņa teritorijā šādi gadījumi nav fiksēti.

Toties bez ceļu satiksmes negadījumiem nav izdevies izvairīties, par laimi, visi beigušies bez smagām sekām. 21.decembrī plkst. 17.30 Cēsīs, Valmieras ielā, automašīnas "Toyota" vadītājs uzbrauca gājējai, kura šķērsoja ielu pa gājēju pāreju. Vadītājs no notikuma vietas aizbrauca, par notikušo neziņojot likuma noteiktajā kārtībā, taču likumsargiem izdevās noskaidrot un atrast autovadītāju. Cietusī sieviete nogādāta slimnīcā.

23.decembrī Jaunpiebalgā automašīnas "Volvo" vadītājs, braucot lejā pa kalnu, saslīdēja, kā rezultātā iebrauca pretējā ceļa braukšanas joslā, kur sadūrās ar automašīnu "Audi". Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā cieta "Audi" pasažiere.

24.decembrī Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, autoceļa Cēsis – Vecpiebalga – Madona 29.kilometrā, notika automašīnu "Opel Combo" un "Volvo" sadursme. Ceļu satiksmes negadījumā cieta četri cilvēki: "Opel" pasažiere un "Volvo" trīs pasažieri, divi no tiem nepilngadīgi bērni. Policija skaidro notikušā apstākļus, bet A. Pāže norāda, ka šajā negadījumā visi guvuši pavisam vieglus ievainojumus.

Vidzemes reģionā šajās brīvdienās 36 ceļu satiksmes negadījumos notikušas sadursmes ar meža dzīvniekiem.

Valsts policijas informācija vēsta, ka naktī uz ceturtdienu Cēsīs sabiedriskā vietā alkohola reibumā atradās nepilngadīga meitene. Minimālā alkohola koncentrācija izelpā – 1,19 promiles. Policija atgādina, ka nepilngadīgām personām aizliegts lietot alkoholu, kā arī citām personām aizliegts nodot alkoholiskus dzērienus pilngadību nesasniegušiem jauniešiem. Svētku laikā policija veiks pastiprinātas pārbaudes sabiedriskās vietās par atrašanos alkohola reibumā.

Vēl notikušas vairākas sīkas ģimenes ķildas, attiecību kārtošana ar fiziska spēka palīdzību, taču bez nopietnām sekām. No zādzībām lielākā reģistrēta Līgatnē, kur 24. decembrī laikā no diviem naktī līdz 12 dienā nenoskaidrotas personas caur neaizslēgtu verandu iekļuva īpašumā un nozaga no maka aptuveni 600 eiro. Uzsākts kriminālprocess, un policija skaidro notikušo.

http://news.lv/Druva/2018/12/28/garas-bet-mierigas-brivdienas

 

Laimes lācis

Autors: Līga Eglīte

Datums: 28.12.2018

Izdevums: Druva

Rubrika: Daba

Drīz, 11. janvārī, slavens lācis svinēs dzimšanas dienu. Tas nebūtu noticis, ja lācenītes Ilzītes dzīves ceļā negadītos Velga Vītola, talantīgā audžumamma, kura līdz tam jau bija paspējusi izaudzināt daudzus meža zvēru mazuļus. Viņa uzņēmās vēl vienu pārbaudījumu - eksperimentu, kāds līdz šim ne Latvijā, ne kaimiņvalstīs nebija veikts.

Tagad lācene Ilzīte ir Līgatnes dabas taku “brends” un savā mūžā piesaistījusi “darba devējiem” tik daudz publikas un atpazīstamības, kā nav spējis neviens cits dzīvnieks vai notikums. Taču 2001. gada 11. janvārī tikai mežs un daži cilvēki zināja, ka piedzimis noslēpums. Pagaidām vēl mazs, uz plaukstas turams un nevarīgs. Lāčubērns. Tajā dienā sniga, nebija pārāk auksts, mazulīte pasaulei sevi pieteica ar skaļu brēkšanu. Pārējo lāču iztraucēta no divvientulības ar bērnu, lācene Made migā neatgriezās. No tā brīža visas rūpes par Ilzītes audzināšanu uzņēmās zvērkope Velga Vītola.

Velga atceras tā laika notikumus: “Es nekad neesmu gribējusi kaut ko pierādīt. Tas nav man raksturīgi. Mans atskaites punkts – būt godīgai pret savu iekšējo “es”. Nekad pati neesmu nesusi mājās no meža savvaļas dzīvnieku mazuļus, bet savā darbā bija nācies būt par audžumammu daudziem dažādu sugu zvēru bērniem, un labi zināju, ko tas nozīmē. Tā vismaz man tobrīd likās. Toreiz... Biju nesen šķīrusies, palikusi viena ar diviem bērniem, un man laikam vēl vajadzēja lāci. Tas ir smieklīgi, ja uz to paskatās no gadu attāluma. Es tobrīd nedomāju, ka lācēns izdzīvos. Lūdzu atļauju Gaujas nacionālā parka direktoram Jānim Strautniekam un dabas taku vadītājam Jānim Andrušaitim, bez viņu akcepta nebūtu rīkojusies. Labi sapratu, ka pati nevaru uzņemties pilnu atbildību par lācēna nākotni.”

Pirms tam bija izaudzināti gan zaķēni, gan stirnēni, lapsēni un jenotsunēni. Tomēr viņa nebija gatava tam, ka emocionāli tik ļoti pieķersies: “Tas nav ar prātu aptverams. Mēģināju rast atbildi, kāpēc? Vēlāk sapratu, ka tik milzīgu atkarību no manis kā mammas neviens cits zvēru mazulis nebija izrādījis. Un Ilzīte burtiski kļuva kā mans trešais bērns,” atceras Velga.

Pirmajās dienās, nesaņemot īstās mammas pienu un rūpes, mazā lācenīte pārdzīvoja smagu veselības krīzi – būt vai nebūt. Arī vēlāk gājis visādi, taču Velga, kura kopš tā laika iemantoja titulu “Lāču mamma”, baroja, kopa un no jauna “izgudroja velosipēdu”. Kaut arī konsultēja un padomus deva visi, kam darbs saistīts ar dzīvniekiem, tomēr Latvijā iepriekš nekas līdzīgs nebija izdevies. Daudz palīdzēja Rīgas zoodārza zvērkope Aļona, kura bija strādājusi ar lauvām, tīģeriem un lāčiem.”

Pirmajā dzīves gadiņā cilvēkbērni tiek fotografēti katru nedēļu, vecāki raksta dienasgrāmatu. Arī Ilzītes attīstību Velga iemūžinājusi piezīmēs un bezgala daudzās amizantās fotogrāfijās, tapusi grāmatiņa “Ilzīte. Lācenītes memuāri”.

“Saruna par Ilzīti neaprobežojas tikai ar lāci,” stāsta Velga Vītola, “daudz no tā ir grāmatā “Zvēri un cilvēki”, ko sarakstījusi Biruta Eglīte. Grāmata gan sākumā bija iecerēta tikai kā stāsts par Līgatnes lāčiem. Man toreiz, pirms sešiem gadiem, nebija, ko zaudēt, stāstīju visu, jo biju atlaista no darba, lāču puikas bija aizvesti uz “Mežavairogiem”, Zooloģiskā dārza patversmi, bet vadība lēma, ka, iespējams, Līgatnes dabas takās vairs neturēs plēsīgos zvērus, arī Ilzīti. No sešiem lāčiem, kas Līgatnē kādreiz bijuši, iežogojumā dzīvoja vairs tikai Ilzīte. Vispār esmu uzaudzinājusi divus lācēnus. Bija arī Līzīte, kuru neviens vairs neatceras.”

“Savvaļā lācim, kam jau tik daudz gadu, dabā nav mammas. Bioloģiski viņš nav bara dzīvnieks kā, piemēram, vilks. Tā saglabāt attiecības, tādu attieksmes izrādīšanu, ko Ilzīte man izrāda, augstu vērtēju. Man gandrīz vienmēr līdzi ir našķītis, es Ilzīti uzcienāju. Visām jakām kabatas pilnas ar riekstiem, pat putni to zina un man seko. Kad neesam ar Ilzīti tikušās divas dienas, pasniedzu sauju caur režģi, Ilzīte vispirms laiza manu roku un tikai pēc tam paņem riekstus, vispirms vienmēr ir buča mammai.”

Nekorekti jautāt Lāču mammai, cik ilgi lācis nebrīvē var nodzīvot. Dažādos avotos minēti 20-25 gadi līdz maksimālajiem 40 gadiem. Igauņu speciālisti uzskata, ja ķepainis neguļ ziemas miegu, mūžs saīsinās uz pusi. Arī Ilzīte ziemā ir gana rosīga un nesnauž, tātad, salīdzinot ar cilvēka mūžu, ir jau tuvu pensijai. Cik liktenis būs atmērījis, to nezina neviens, jo lācenīte ir “mākslīgi barots bērns”. Velga Vītola precizē: “Mēs neviens nezinām, vai rīt būsim, vai pēc stundas būsim. Es uz to skatos citādi. Mežacūkas nodzīvoja 17 gadus, Ilzītes tēvam Mikum un onkulim Puikam būs 24 gadi.”

Lai kā ir gājis, Velga atminas tikai labo un uzskata, ka ir iespējams pamazām mainīt sabiedrības attieksmi, parādot publiski savu mīlestību pret dzīvniekiem: “Tādi signāli aiziet daudz tālāk nekā “dūres sišana uz galda” vai kāda dzīvnieka nošaušana, ja varēja rīkoties citādi. Es vēlos parādīt, ka attiecības ar dabu, ar augu un dzīvnieku valsti var veidot citādi. Ja spētu sabiedrību padarīt iecietīgāku, spētu iemācīt cienīt dabu - ja tas izdotos, tad mans mūžs nav veltīgi nodzīvots!”

http://news.lv/Druva/2018/12/28/laimes-lacis

 

 

 

 

 

2019-01-02
Laika ziņas
Aptaujas