Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Avārija Līgatnes novadā

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 15.01.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Aizvadītajā piektdienā ziema parādīja savu īso dabu, sniga, putināja, tas uz ceļiem radīja bīstamas situācijas. Dažs autovadītājs netika galā ar auto vadīšanu un ieslīdēja grāvī, taču nopietnākā avārija mūsu pusē notika pirms vieniem dienā Līgatnes novadā, autoceļa Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža 71.kilometrā, kur notika frontāla sadursme starp vieglo automašīnu "Ford" un kravas automašīnu "Scania". Negadījuma rezultātā uz ilgu laiku šajā ceļa posmā bija apgrūtināta satiksme. Negadījumā cieta "Ford" vadītāja, kura ar smagām traumām nogādāta slimnīcā Rīgā. Policija turpina izmeklēt notikušā apstākļus, bet visticamāk, negadījumu izraisīja slidenie ceļa apstākļi. Nevienā no iesaistītajām automašīnām pasažieru nebija, neviens no vadītājiem nav bijis alkohola reibumā.

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas inspektors Vadims Zevjakins stāsta, ka minētā piektdiena autovadītājiem bija nopietns pārbaudījums, taču lielākā daļa to izturējuši: "Cilvēki ātri saprata, ka skriet nevar. Kad braucām uz negadījumu, pārliecinājāmies, ka braucēji pielāgojušies laika apstākļiem un izvēlas drošu ātrumu. Protams, var gadīties pēkšņas situācijas, kas var izraisīt auto sānslīdi, kad auto nevar savaldīt un notiek negadījumi."

No negadījuma aculieciniekiem dzirdēts, ka no vieglā auto maz kas palicis pāri. Uz to V. Zevjakins gan norāda, ka jāņem vērā, ka notika glābšanas darbi, lai autovadītāju izceltu no mašīnas: "Glābējiem galvenais uzdevums glābt cilvēku dzīvību, veselību, tāpēc nepieciešamības gadījumā iespējami ātri mašīnai tiek nogriezts jumts, izlauztas durvis, lai cietušo ātrāk nodotu mediķu rīcībā. Protams, pēc šādām darbībām auto izskatās pamatīgi cietis, lai gan tas nav noticis pašā negadījumā."

Policijas pārstāvis sliktos laika apstākļos aicina izvēlēties savai vadīšanas prasmei atbilstošu ātrumu: "Man bieži bijušas diskusijas ar autovadītājiem par šo tēmu. Kāds saka: “Bet es jau tā lēni braucu, tomēr ieslīdēju grāvī.” Tas tikai liecina, ka nav izvēlēts savām braukšanas prasmēm atbilstošs ātrums, jo citi neieslīd grāvī. Tātad jābrauc vēl lēnāk vai šādos laika un ceļa apstākļos varbūt vispār labāk nesēsties pie auto stūres."

Valsts policija vēl informē, ka 12.janvārī plkst. 17 Cēsīs, J.Poruka ielā, automašīnas "Seat" vadītājs uzbrauca nepilngadīgai jaunietei, kura tobrīd šķērsoja ielu pa gājēju pāreju. Automašīnas vadītājs personīgi nogādājis jaunieti uz ārstniecības iestādi, kur tai sniegta medicīniskā palīdzība. Policija skaidro notikušā apstākļus.

Jāteic, ka Valsts policija jau vairākkārt norādījusi, ka gājēju pārejas pie veikala "Solo" un pie "CATA" ir samērā nepārredzamas un tur ik pa laikam notiek negadījumi, diemžēl pat ar letālu iznākumu.

http://news.lv/Druva/2019/01/15/avarija-ligatnes-novada

 

Sarkanā terora simtgade

Autors: Ēvalds Krieviņš, atv. pulkvežleitnants

Datums: 15.01.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Vācijas okupētās bijušās Krievijas impērijas rietumu guberņas 1918.gada beigās pēc Kompjēnas pamiera līguma atkal nonāca Krievijas pārziņā. Tūlīt pēc Padomju Krievijas Sarkanās armijas ienākšanas tika atjaunota strādnieku un bezzemnieku padomju vara.

Turpinot uzsāktās šķiru cīņas tradīcijas, vispasaules proletāriskās revolūcijas iedvesmotie cīnītāji nekavējoties uzsāka cīņu ar vietējiem kontrrevolucionāriem, buržujiem un citiem kaitīgiem elementiem.

Cēsīs šī cīņa nedaudz aizkavējās, jo bija jādomā par Rīgas ieņemšanu. Cēsis uz pāris nedēļām kļuva par Padomju Latvijas galvaspilsētu. Visa uzmanība tika veltīta Ulmaņa pilsoniskās valdības karaspēka sagraušanai, jo Sarkanās armijas uzvaras gājiens nebija tik sekmīgs, kā cerēts, kaut arī tauta ar sajūsmu sagaidīja latviešu strēlniekus un padomju vara pagastos tika atjaunota bez lielām pūlēm.

Pārņemot krievu biedru pieredzi, arī Cēsīs tika izveidots Cēsu apriņķa revolucionārais tribunāls, kura pirmā sēde notika 9. janvārī. Tajā tika izskatīta septiņu arestēto “kontrrevolucionāru”, tai skaitā arī Andreja Kampes, viena no Latvijas valsts dibināšanas aktīvajiem atbalstītājiem, lieta.

“A. Kampe – Jāņa muižas īpašnieks, Zemnieku savienības vīrs. Būdams kā Pārtikas nodaļas vadītājs vācu okupācijas laikā, izdevis 50,000 rubļus saviem aģentiem, kuri aizbēguši ar visu naudu, pie kam Kampe nav spēris soļus, lai aizbēgušos notvertu. Nodevis baltās gvardijas vajadzībām priekš strādniekiem rekvizēto uzturu un citas pārtikas vielas, ko arī pats Kampe nenoliedz. Savācis vairākus tūkstošus naudas priekš baltās gvardijas. Kā arī no sevis ziedojis baltajai gvardijai 2000 rbļ. Vairākās sapulcēs uzstājies kā referents, tur uzaicinājis visus iestāties baltā gvardijā un izlietojis visus līdzekļus, lai organizētu, pabalstītu un nostiprinātu “cūkkopja” Ulmaņa baltās gvardijas armiju. Ir lietojis visus līdzekļus, lai tiktu nožņaugta sociālistiskā Krievija. (..) Ņemot vērā augšā teikto, Cēsu apriņķa revolucionārais tribunāls notiesā augšā minētos pilsoņus uz nāvi caur nošaušanu.” (“Cēsu Apriņķa Strādnieku Padomes Ziņotājs” Nr.3, 12.01.1919.) Nāves spriedums izpildīts 1919. gada 10. janvāra rītausmā.

Ja kaujas sadursmēs ar vācu Dzelzs brigādes sedzējnodaļām saņemtie gūstekņi netika nošauti, bet atbrīvoti kā propagandas apmuļķotie vācu biedri, tad pēc pirmās sadursmes ar Cēsu rotu pie Drabešu muižas 1918.gada 24. decembrī, kurā, iespējams, tika ievainoti sarkanie latviešu strēlnieki un vēlākajās sadursmēs pie Ieriķu un Līgatnes stacijām 26. decembrī sagūstītie, arī ievainotie Rīgas vācbaltu rotu zemessargi tika nošauti uz vietas. Šajās sadursmēs kritušie un arī vēlāk mirušie sarkanie strēlnieki tika apglabāti Cēsīs, Lejas kapos, ar militāru godu un lielu patosu, aicinot bez žēlastības cīnīties pret baltgvardistiem un to atbalstītājiem. Tās vēlāk kļuva par smagākajām apsūdzībām arī pret tiem, kas bija pametuši Cēsu rotu vai atteikušies tajā iestāties.

Gūstekņu nošaušana turpinājās arī Inčukalna kaujas laikā 1918. gada 31. decembrī un vēlāk. Tomēr daļa gūstekņu tika nogādāti uz Cēsīm. Droši vien, lai meklētu to radiniekus. Sagūstīto vidū bija cēsnieks leitnants Krēmers. Tribunāla otrā sēde notika 1919.gada 27. janvārī.

“(..)Baltgvardi (14) piedalījās aktīvā cīņā pret Padomju karaspēku un krituši gūstā kaujās pie Inčukalna ar ieročiem rokās. Visi viņi izlutināti turīgu tēvu dēliņi, pa lielākai daļai Rīgas pilsoņi. Baltā gvardē iestājušies ne trūkuma spiesti. Bet apzinīgi ar zināmu politisku nolūku un risku, kā karstasinīgi kontrrevolucionāri.” (“Cēsu Apriņķa Strādnieku Padomes Ziņotājs”, Nr.7., 02.02.1919.)

Revolucionārais tribunāls nolēma sodīt visus pēc viņu nopelniem ar augstāko soda mēru – nošaušanu. Spriedums tika izpildīts 6. februāra rītausmā.

Vēstis par “sarkano” teroru izplatījās ātri. Sevišķi zvērīgi “sarkanie” izturējās pret vācbaltiešiem — gan zemessargiem, gan civilistiem. Atbildes sitieni nebija ilgi jāgaida — visi sagūstītie “sarkanie”, neatkarīgi no tautības, tika nošauti. Līdzīgs stāvoklis bija arī igauņu frontē, kur pret Igaunijas Republiku karoja ne tikai Padomju Krievijas, bet arī Padomju Latvijas armija. Asiņainajā Paju kaujā pie Valkas somi un igauņi cieta lielus zaudējumus. Somu brīvprātīgie ar sevišķu nežēlību pret latviešiem izvērsa atbildes “balto teroru”.

Latviešu frontē atbildes “baltais terors” sākās pēc 1919.gada 30. janvāra Ventspils slaktiņa, kura laikā Padomju Latvijas armijas 3. latviešu kavalērijas eskadrons un Kurzemes "sarkanie" partizāni pēc eskadrona komandiera pavēles no karagūstekņiem pēc etniskās piederības principa atdalīja vāciešus un vācbaltiešus — kopā 120 cilvēkus — un tos noslepkavoja.

Kad sākās Ulmaņa valdības spēku uzbrukums Kurzemē, krievu brīvprātīgo vienības komandieris kņazs Anatols Līvens aizliedza jebkādu gūstekņu apšaušanu. Rezultātā pie viņa pārbēga ne tikai ar varu mobilizētie krievu zemnieki, bet arī latviešu strēlnieki, aviatorus ieskaitot. Zinot, ka frontes otrā pusē atrodas “līvenieši”, pārbēgšana notika masveidā, kā tas vēlāk bija Bolderājā un Mangaļsalā. Rezultātā Līvena vienības skaitliskais sastāvs pieauga straujāk nekā latviešu brigādē. Pēc Rīgas krišanas 22. maijā landesvēristi izvērsa nepieredzētu teroru Rīgā, kas vēlāk turpinājās Vidzemē.

Savukārt igauņi aptvēra, ka dezertieri no “sarkano” puses ir izmantojami. Tādā veidā tika papildināta latviešu “ziemeļnieku” brigāde.

Vēsture māca, ka neviena revolūcija nav notikusi bez asinīm. Tikai cilvēki no vēstures nemācās. Par spīti centieniem sakārtot “konvenciālā” kara likumus, pilsoņu kari turpina noritēt pēc saviem mežonīgajiem likumiem.

http://news.lv/Druva/2019/01/15/sarkana-terora-simtgade

 

Vidzemē skolas sacenšas par enerģijas patēriņa samazināšanu

Autors: Baiba Norberte, Vidzemes plānošanas reģions

Datums: 16.01.2019

Izdevums: Liesma

Rubrika: PILSĒTĀS UN NOVADOS 

Šī gada janvārī dots starts skolu sacensībai programmā «Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības iestādēs». No 2019. gada janvāra līdz decembrim vairāk nekā 20 skolas no 8 Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībām apņēmušās samazināt savas skolas enerģijas patēriņu, mainot savus paradumus un ieviešot regulārus energotaupības pasākumus.

Reizē ar Cēsu Enerģijas dienu 10. janvārī notika pirmā Vidzemes plānošanas reģiona tikšanās ar programmas «Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības iestādēs» dalībniekiem – skolotājiem, skolu darbiniekiem un pašvaldību speciālistiem. Programmas mērķis ir veicināt racionālu enerģijas patēriņu Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībās, motivējot izglītības iestādes sadarboties ar savām pašvaldībām un iesaistīt skolēnus nelietderīgas enerģijas izmaksu samazināšanā. Skolas galvenokārt sacenšas pašas ar sevi, lai sasniegtu enerģijas ietaupījumu, taču veselīgu konkurenci radīs arī skolu tops, kurā tiks izmantoti skolām vien zināmi komandu nosaukumi. Uzvarētājs būs zināms vien programmas noslēgumā. Vidzemes plānošanas reģions ir noslēdzis vienošanos ar pašvaldībām un skolām par to, ka lielākā daļa no sasniegtā izmaksu ietaupījuma tiks izmantota skolas vajadzībām.

Siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņam skolā šogad rūpīgāk sekos līdzi Smiltenes vidusskolas, Blomes pagasta pamatskolas, Launkalnes sākumskolas, Līgatnes novada vidusskolas, Rubenes pamatskolas, Ziemeļvidzemes internātpamatskolas Vaidava, Kocēnu pamatskolas, Cēsu 1. pamatskolas, Cēsu 2. pamatskolas, Gulbenes novada valsts ģimnāzijas, Gulbenes sākumskolas, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas un Liepas pamatskolas skolēni, skolotāji un pārējie skolas darbinieki. Savukārt tikai ar elektroenerģijas patēriņa uzskaiti programmā piedalās Palsmanes pamatskola, Bilskas pamatskola, Variņu pamatskola, Jura Neikena Dikļu pamatskola, Ziemeļvidzemes internātpamatskola Dauguļi, Rāmuļu pamatskola, Galgauskas pamatskola, Lejasciema vidusskola un Zaubes pamatskola.

Lai motivētu skolēnus kļūt par zinošiem un atbildīgiem enerģijas lietotājiem, kā arī lai atbalstītu skolotājus un citus skolas darbiniekus, Vidzemes plānošanas reģiona ekspertu komanda izstrādā mācību materiālu par deviņām tēmām: Enerģijas patēriņš ēkās; Apkure; Elektrība; Enerģijas veidi; Klimata pārmaiņas; Apgaismojums; Ventilācija; Ūdens; Energoefektivitāte ēkas konstrukcijās un sistēmās. «Mācību materiāli galvenokārt paredzēti skolēniem pamatskolas posmā, bet tos iespējams adaptēt arī citu vecumposmu izglītojamiem. Materiālu izmantošanas vietu un laiku mācību procesā izvēlas pats skolotājs. Lielākoties tēmas iederas klases stundās, dabaszinībās, fizikā, sociālajās zinībās, taču atsevišķas tēmas var tikt izmantotas bioloģijas, ģeogrāfijas, mājturības, tehnoloģiju un citu mācību priekšmetu stundās, kā arī citās skolas aktivitātēs,» skaidro Ingūna Irbīte, Vidzemes plānošanas reģiona eksperte mācību materiāla sagatavošanā. Mācību materiāli būs pieejami Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā.

Programmu «Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības iestādēs» īsteno Vidzemes plānošanas reģions Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014. – 2020. gada projektā «Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai» (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. «EFFECT4buildings» mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu uzziniet: http://www.vidzeme.lv

http://news.lv/Liesma/2019/01/16/vidzeme-skolas-sacensas-par-energijas-paterina-samazinasanu

 

Steidz baudīt ziemas priekus

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 16.01.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Jau astoto gadu Latvijā svin Pasaules sniega dienu. Šogad tā oficiāli tiks atzīmēta 20. janvārī. Vairākos novados sniega aktivitātes rīkotas jau tagad.

Pasaules sniega diena tiek organizēta, lai popularizētu ziemas sporta veidus. Šajā dienā nav būtiski uzvarēt sacensībās, bet gan piedalīties un pavadīt laiku kopā ar ģimeni. Ņemot vērā neprognozējamos laika apstākļus, Latvijā ziemas prieki jābauda nevis konkrētā datumā, bet tad, kad ir atbilstoši laika apstākļi.

Nedēļas nogalē Sniega diena tika svinēta Priekuļos, Kārumkalnā, pulcinot ģimenes ne tikai no Priekuļu novada, bet arī no Cēsīm, Līgatnes un citām vietām. Priekuļu novada sporta dzīves koordinators Jānis Mičulis ir gandarīts par pasākuma norisi un norāda, ka apmeklētāju skaits katru gadu palielinās: “Ziemā sportiskas aktivitātes, kas piemērotas ģimenēm ar bērniem, rīkojam ik gadu. Tikai pirms dažiem gadiem šie svētki tika nosaukti par Sniega dienu. Agrāk to rīkojām Vanagkalniņā, bet, kopš pasākums notiek Kārumkalnā, apmeklētāju skaits jūtami palielinājies. Šis kalns nav liels, bet bērnu vidū iecienīts. Šoreiz sanāca teju simts cilvēku.”

Sniega diena Priekuļos sākās ar apslēpto dārgumu meklēšanu – bērni meklēja sniegā paslēptas konfektes, tika meklēta arī lielā konfekšu paka. Ģimenes labprāt iesaistījās arī sacensībās un stafetēs. Bija desu cepšana uz ugunskura un siltas tējas malkošana. J. Mičulis ir pārliecināts, ka šāda kopīga laika pavadīšana ģimenes saliedē: “Vecāki ar bērniem pēc pasākuma aprunājas, kas patika visvairāk, kas izdevās vai neizdevās. Arī sacensību laikā ļoti labi var redzēt, cik ļoti vecāki atbalsta savus bērnus un mazie savu tēti un mammu.” Priekuļu novada sporta dzīves koordinators ir pārliecināts, ka arī nākamajā gadā Priekuļos tiks organizēta Sniega diena.

Cēsniece Linda Jokste ar ģimeni pasākumu apmeklēja pirmo reizi, viņa neslēpa pārsteigumu par redzēto: “Cēsīs dzīvojam nesen, cenšamies apmeklēt tuvumā rīkotos pasākumus, tā izzinot apkaimju sabiedrisko dzīvi. Nebiju domājusi, ka šeit būs tik daudz cilvēku. Atmosfēra ir brīnišķīga, arī mana četrus gadus vecā meita ir sajūsmā. Viņa meklēja sniegā konfektes, kopā ar tēti piedalījās sacensībās. Man prieks redzēt, cik šeit ir aktīvas un priecīgas ģimenes.”

Uz Priekuļiem laipni aicināti arī slidot gribētāji – Sporta birzītē izveidota slidotava. Jānis Mičulis norāda: “Ja slidotava izveidota uz dīķa, tuvojoties pavasarim, stingri jāseko līdzi drošībai. Slidotava Sporta birzītē, lai arī nav ļoti liela, ir droša, turklāt apgaismota. Arī piekļuve ir ērta.”

Slidotava top arī Liepas pagastā, tur tā nav bijusi vairāk nekā desmit gadu. Ledus laukums atradīsies pie veikala “top!”. Liepas pagasta pārvaldes vadītāja Evita Šīrante apstiprina: “No vietējiem iedzīvotājiem interese par slidotavu ir liela, gan bērni, gan pieaugušie grib slidot. Darbs pie slidotavas izveides tika iesākts, bet laika apstākļu dēļ apstājās. Šobrīd tiek organizēti darbi, lai slidotavu varētu pabeigt, un pavisam drīz tajā savas slidošanas prasmes varēs izmēģināt ikviens interesents.”

Arī Amatas novada Nītaures pagastā tiek liets ledus, lai jau februāra sākumā slidotavā varētu rīkot pirmās hokeja sacensības. Par slidotavu Nītaurē gādā jauniešu organizācija “Nītaureņi”. Slidu noma tāpat kā Priekuļos un Liepā netiek piedāvāta. Tā kā Nītaurē aktīvi organizē hokeja sacensības, tad šeit iespējams aizrunāt hokeja nūjas un ķiveres. “Laika apstākļu dēļ ledus sagatavošanas darbi nenotiek tik raiti, kā cerēts, bet ceram slidotavu, kura tiks arī apgaismota, sagatavot līdz mēneša beigām,” apstiprināja organizācijas “Nītaureņi” vadītājs Mārtiņš Šteins.

Laika apstākļi ziemā ir neprognozējami – no tiem lielā mērā atkarīga kvalitatīva ledus sagatavošana un uzturēšana. Daudzviet slidotavu izveidošana ir pašu iedzīvotāju ziņā. Slidošanas un hokeja spēlēšanas iniciatori slidotavas izveido arī uz vietējiem dīķiem un ezeriem.

http://news.lv/Druva/2019/01/16/steidz-baudit-ziemas-priekus

 

Īsziņas

Datums: 17.01.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Sacentīsies. Janvārī sākusies skolu sacensība programmā "Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības iestādēs". Līdz decembrim vairāk nekā 20 skolas Vidzemē apņēmušās samazināt enerģijas patēriņu, mainot paradumus un ieviešot regulārus energotaupības pasākumus. Siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņam skolā šogad rūpīgāk sekos līdzi arī Līgatnes novada vidusskolas, Cēsu 1.pamatskolas, Cēsu 2.pamatskolas un Liepas pamatskolas skolēni, skolotāji un darbinieki, bet programmā tikai par elektroenerģijas patēriņa uzskaiti piedalās Rāmuļu un Zaubes pamatskola.

*

Basketbols. Rezultatīvu sniegumu NBA komandā Bruklinas "Nets" turpina demonstrēt cēsnieks Rodions Kurucs, kurš pēdējā spēlē pret Bostonas "Celtics", kurā viņa komanda uzvarēja ar 109:102, guva 19 punktus un savāca četras atlēkušās bumbas. Basketbolists šajā sezonā jau aizvadījis 28 spēles, gūstot vidēji 9,3 punktus spēlē.

http://news.lv/Druva/2019/01/17/iszinas

 

Garšīgā jubilejas torte

Datums: 18.01.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Komentāri 

Lācenītei Ilzītei, kas mīt Līgatnes dabas takās, pagājušajā nedēļā svinēja 18 gadu jubileju. Zvērkope Velga Vītola, kas izaudzināja Ilzīti no maza, tikko dzimuša kunkulīša līdz lielam lācim, katru gadu lācenes dzimšanas dienā sagatavo jubilārei īpašu torti. Arī šogad tajā bija tieši tas, kas lielajam dzīvniekam vislabāk garšo – kaut kas no laša, skumbrijas, vēl rieksti, medus, saldie biezpiena sieriņi un citi gardumi.

Velga Vītola savā feisbuka lapā publicējusi attēlus no dzimšanas dienas svinībām. Kamēr, domājams, zvērkope pieņēma apsveikumus par veiksmīgi izaudzēto lāceni, gaviļniece Ilzīte aizrautīgi novērtēja pasniegto kūku, snigšana viņai netraucēja.

http://news.lv/Druva/2019/01/18/garsiga-jubilejas-torte

 

Radīt interesi par Barikādēm

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 18.01.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Nedēļas nogalē, 20.janvārī, atzīmēsim 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienu. Jau 28 gadi pagājuši kopš tā laika satraucošajiem notikumiem, kad atjaunotā neatkarība karājās mata galā.

Dažviet valstī notiek pasākumi, tiek iedegti piemiņas ugunskuri, tradicionāli tāds dedzis Cēsīs, Vienības laukumā, informācija vēsta, ka šajā dienā Straupes Lauku labumu tirdziņā degs ugunskuri, apmeklētāji tiks cienāti ar tēju. Līgatnē būs iespējams noskatīties Ginta Grūbes dokumentālo filmu "Lustrum".

Cēsīs pasākumu 9.klašu audzēkņiem rīko Cēsu Vēstures un mākslas muzejs. Muzejs ir vieta, kur krājas vēstures liecības par valstij un tautai nozīmīgiem notikumiem. Jaunākā vēsturniece Kristīne Gertnere - Celma atzīst, ka par barikāžu laiku foto liecību vairāk nekā par Baltijas ceļu, kam šogad atzīmēsim 30. gadskārtu. Viņa to skaidro ar to, ka barikādes bija ilgākā laika posmā, tāpēc, iespējams, notikumi vairāki iemūžināti fotofilmās.

Muzejā rīcībā par barikādēm ir fotogrāfijas, kā nozīmīgs avots arī laikraksts "Druva", citi izdevumi, kuros rodama informācija, cilvēku vērtējumi, domas par barikāžu laiku. Piemēram, 1991.gada 15.janvāra "Druvā" minēts, ka katru dienu uz galvaspilsētu no Cēsu rajona dosies septiņi vai astoņi autobusi ar 300 cilvēkiem.

"Barikāžu laiks vēl nav vēsture, tāpēc materiāli nav speciāli vākti, tie pa dažādiem ceļiem nonākuši muzeja rīcībā. Parasti tas notiek, kad tiek plānota kāda izstāde, kad šai tēmai, notikumam pievēršam lielāku uzmanību, tad arī materiāli ienāk. Publiskos pasākumos nereti cilvēki piesakās, ka viņiem ir kādas fotogrāfijas, citi materiāli," stāsta K. Gertnere-Celma.

Citu liecību nav, tikai foto un preses publikācijas. Nav, piemēram, sarakstu ar barikāžu dalībnieku vārdiem, kuri no kādas iestādes vai kolhoza brauca uz Rīgu. Iespējams, tādi vispār nav bijuši, bet ir arī dzirdēts, ka šāda informācija tika apzināti iznīcināta 1991.gada augusta puča laikā, baidoties, ka šie saraksti var nonākt nepareizajās rokās, ja notiktu sliktākais scenārijs. 

"Materiālu vākšana ir kā aizraujoša puzles likšana," skaidro vēsturniece. "Ir lielā puzle - Trešā atmoda ar vairākiem notikumiem-, un, pienākot kādam notikumam, to aktualizējam, iegūstam informāciju, ko ielikt lielajā puzlē. Ļoti iespējams, ka daudziem mājās ir fotogrāfijas, citi materiāli, bet cilvēki vēl neapzinās to vērtību. Ja, domājot par šo laiku, pārcilājot ģimenes albumus, atrodas kas interesants, būsim pateicīgi par ikvienu materiālu."

Starp fotogrāfijām, kas ir muzeja rīcībā, ir arī fotoattēlā iemūžināts dokuments, ļoti nozīmīgs vismaz Cēsu apkaimei. Barikāžu laikā, 15.janvārī, parakstot kopēju uzaicinājumu, apvienojās visas puses, pat šķietami nesamierināmi pretinieki – Tautas frontes Cēsu nodaļa, PSRS armijas Cēsu rajona garnizona komandieris, kara komisārs, VDK (čekas) vietējās nodaļas, kompartijas un arī Interfrontes pārstāvis, kopā 14 cilvēki. Paziņojumā viņi norāda, ka nosoda spēka lietošanu politisko jautājumu risināšanā, kā arī apņemas nelietot fizisku spēku vai ieročus. Iespējams, Cēsis bija vienīgā pilsēta, kurā izdevās panākt šādu vienotību.

K. Gertnere-Celma norāda, ka barikādes bija laiks, kad tautai bija jāpierāda, vai gribam savu neatkarīgu valsti: "Manuprāt, barikāžu laika notikumiem var vilkt paralēles ar 1918.gada Latviju. Pirms simts gadiem valsts tika nodibināta, bet pēc tam tās brīvība bija jāizcīna. Jā,1990.gada 4.maijā pateicām, ka mums ir sava valsts, bet barikādēs tā bija jānosargā, var pat teikt, ka zināmā veidā jāizcīna."

Muzeja darbinieki jau vairākus gadus, pieminot barikāžu laiku, par mērķauditoriju izvēlējušies skolu jaunatni, jo šis laiks iekrīt mācību gada vidū un 9.klases mācību programmā Latvijas vēsturē tiek stāstīts par Trešo atmodu.

Pasākums Cēsīs šodien sāksies ar simbolisko ugunskuru pie Izstāžu nama, pēc tam muzejā skolu komandas sacentīsies tādā kā erudīcijas spēlē, kurā jauniešiem būs jāpilda uzdevumi.

"Meklējam, kā ieinteresēt jauniešus par šo tēmu. Saprotam, ka vairs nav nozīmes rīkot pasākumus, kur jauniešus saaicina lielā zālē un priekšā kāds dalās atmiņās par barikādēm. Šāda formāta laiks pagājis, jāmeklē citi risinājumi. Pērn viešņa bija grupas "Astro'n'out" soliste Māra Upmane – Holšteina, kura bakalaura darbu rakstījusi tieši par Trešās atmodas dziesmām. Viņa, balstoties uz savu darbu, varēja pastāstīt gan par atmodu, barikādēm, gan arī dziedāt šīs dziesmas. Ir vērtīgi, ja jauniešus uzrunā cilvēki, kurus viņi pazīst, tā ar jauniešiem var runāt par tēmām, kurās viņi neorientējas, viņiem saprotamā valodā," stāsta vēsturniece.

Šogad pasākumu vadīs skolotāji no "Iespējamās misijas", muzeja aicinājumam atsaukušās sešas skolas. Par skolu ieinteresētību liecina arī tas, ka ir liels pieprasījums pēc muzeja veidotās ceļojošās izstādes par barikādēm, uz to jāpiesakās vismaz gadu iepriekš.

http://news.lv/Druva/2019/01/18/radit-interesi-par-barikadem

 

Ko gribam lasīt pašvaldību mājaslapās

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 18.01.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Mājaslapā kopienai aktuālais

Par to, kas notiek novados un novadu pašvaldībās, internetā informē pašvaldību mājaslapas. Nesen kāda “Druvas” lasītāja pauda viedokli, ka pašvaldību mājaslapas ir kā tādi kultūras un sporta pasākumu afišu stabi, jo priekšplānā tikai koncerti, sacensības, bet, lai atrastu informāciju, ko dara pašvaldība, ko lēmusi, jāvelta lielas pūles. Vai tiešām tik daudzus interesē sabiedriskā dzīve?

Par pašvaldību mājaslapām saruna ar pašvaldību vadītājiem: Elitu Eglīti (Amatas novads), Hardiju Ventu (Pārgaujas novads), Indriķi Putniņu (Vecpiebalgas novads), Aināru Šteinu (Līgatnes novads), Elīnu Stapuloni (Priekuļu novads) un Aivaru Damrozi – Raunas novada domes priekšsēdētājas vietnieku, priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju priekšsēdētājas atvaļinājuma laikā.

E.Eglīte: - Novada mājaslapai ir nepilni 30 tūkstoši pastāvīgo lietotāju. Kad ieraudzīšu, ka tik daudz cilvēku apmeklē kultūras pasākumus, tad tā varētu domāt. Diezin vai iedzīvotāji tik ļoti seko kultūras notikumiem. Cilvēku interese par mājaslapām palielinās tāpat kā par sociālajiem tīkliem.

E.Stapulone: - Kad meklējam kādu informāciju, telefonā ieejam internetā mājaslapā. Tā ērti var uzzināt.

A.Damroze: - Tāpēc jau tagad ir būtiska mobilā aplikācija. Cilvēks ne jau apsēžas pie datora un meklē informāciju, bet stāv uz ielas un skatās telefonā.

E.Eglīte: - Protams, mājaslapā novada iedzīvotāji neuzzinās, kuram nav iztīrīts ceļš, kādus pabalstus kurš saņēmis.

I. Putniņš: - MK noteikumi jau nosaka, kam jābūt mājaslapā, to arī nodrošinām. Galvenais ir informēt iedzīvotājus. Un ne tikai pašu novada, bet plašāku sabiedrību, kaut vai potenciālos tūristus. Mājaslapai ir būtiska nozīme, jo te ir pašvaldības oficiālā informācija, tas, ko pašvaldība vēlas pastāstīt iedzīvotājiem. Pagājušajā gadā izstrādājām jaunu mājaslapas versiju, jo jāseko līdzi arī jaunākajām tendencēm, arī mājaslapas noveco.

H.Vents: - Ar 2020. gadu visām pašvaldībām būs jābūt arī mobilajām aplikācijām. Tie atkal būs ieguldījumi. Mājaslapā ir novada attīstības programma, teritorijas plānojums, investori vispirms pavērtē, vai konkrētajā vietā varēs darīt to, kas iecerēts. Tā ir vistiešākā saziņa ne tikai ar iedzīvotājiem, bet ar ikvienu. Kultūra ir tikai maza sadaļa.

- Diemžēl, atverot mājaslapas, uzreiz parādās tieši kultūras pasākumi – viena informācija seko nākamajai; tad pa vidu kāda tiešā pašvaldības ziņa – kā tīrīs ziemā ceļus, komiteju darba kārtība; atkal koncerts; tad pašvaldība meklē kādu darbinieku.

H.Vents: - Katra pašvaldība izvērtē, kas līdztekus obligāti noteiktajam ir svarīgākais un kādā kārtībā to publicēt. Ir ceļu kartes – katrs var redzēt, kurš valsts, kurš pašvaldības ceļš. Visa informācija ir. Viegli atrast speciālistu kontaktus – ja kas interesē, var piezvanīt. Top tūrisma sadaļa, kas būs trijās valodās. Mājaslapa ir viena no pašvaldības sejām.

A.Damroze: - Bieži vien skatītājiem grūtības rada tas, ka pašvaldībām mājaslapu struktūra ir līdzīga, bet ne vienāda. Protams, vienkāršāk būtu, ka visās, piemēram, kontakti būtu vienā vietā. Tiklīdz atver kādu mājaslapu, jāmeklē, kur ko atrast. Ja kaut ko meklē vairākās lapās, tas prasa vairāk laika.

- Par to tiek runāts arī valsts līmenī, lai valsts iestāžu un pašvaldību mājaslapās informāciju varētu ērti atrast.

E.Eglīte: - Ja runājam par valsts portālu latvija.lv, tad tas ir bijis neveiksmīgs. Valsts institūcijas nespēj attaisnot savus portālus, tā nav pašvaldību problēma.119 pašvaldības var uzturēt mājaslapas, kādas grib. Un tieši tas ir interesanti. Pati ar interesi apskatu citu novadu interneta vietnes, un man patīk, ka tās ir dažādas. Vai tā ir problēma? Valsts vēlētos, lai visiem – maziem, lieliem novadiem un pilsētām - tās ir vienādas, un tad būs lēti.

I. Putniņš: - Izstrādājot jauno mājaslapu, svarīgākais bija, lai informāciju ir viegli atrast. Arī vecajā bija visa informācija, tikai atrast bija sarežģīti. Vienmēr jau kādam tas nebūs viegli. Būtisks ir arī noformējums, kad atver mājaslapu, lai gribas iet tālāk.

H.Vents: - Mājaslapa ir tā, kas vistiešāk sniedz informāciju, ko pašvaldība patlaban dara, izdarījusi un plāno darīt.

- Vai tas ir atrodams mājaslapās. Piemēram, par lēmumiem, kas tiek gatavoti?

H. Vents: - Komiteju un domes darba kārtība Pārgaujas novada mājaslapā ir.

E.Eglīte: - Ne jau lēmumu projekti. Iedzīvotājiem līdzdalības formas ir dažādas, ne jau tikai domes sēdes apmeklējums. Iedzīvotājiem ir iespēja tikties ar deputātiem. Kāpēc neiet uz tikšanos ar deputātiem? Neatrisinātās problēmas pašvaldībā zina, tāpēc nav jārīko tikšanās. Nav tā, ka pašvaldības neko nepēta, neko nezina. Gan deputāti, gan darbinieki taču ikdienā tiekas ar iedzīvotājiem, dzird viņu problēmas un vajadzības.

- Katrā pašvaldībā ir atbildīgais par informācijas atjaunošanu?

H.Vents: - Speciālisti sniedz informāciju, atbildīgais par mājaslapu to precizē, tad ievieto.

E.Stapulone: - Atbildīgais seko līdzi visiem domes lēmumiem, darbiem, lai tie parādītos mājaslapā. Ir jādomā par tehniskām lietām, liela uzmanība tiek veltīta datu aizsardzībai. Tehniskie risinājumi nav lēti.

I.Putniņš: - Mājaslapu uzturēšana nav dārga.

H. Vents: - Līdz 20 eiro mēnesī.

- Kā, jūsuprāt, trūkst jūsu pašvaldību mājaslapās?

A. Šteins: - Cilvēkus interesē vietējā kopiena. Mēs par maz runājam par to, bet tā ir valsts pamats. Katrai kopienai ir savas tradīcijas, un tās ir jākopj, nevis jāvienādo ar citām. Vietējai kopienai pati svarīgākā ir tā informācija, kas ir vietējā avīzītē, mājaslapā, tad reģionālajā avīzē. Un tikai pēc tam latvija.lv. Mēs gribam visu pavērst otrādi – lai visas mājaslapas ir vienādas, formālas. Vietējiem ir labi zināms, kas kur mājaslapā atrodas. Mājaslapa ir viens no sabiedrības un pašvaldības saziņas veidiem, jo uz sapulcēm cilvēki vairs nenāk, pat ja premjers atbrauc, atnāk daži. Esmu pārliecināts, ka pēc gadiem pieciem par mājaslapām runāsim kā par ko senu, kā par savulaik populārajiem peidžeriem. Informācijas apmaiņas tehnoloģiju attīstība ir tik strauja, ka šodien nevaram pat iedomāties, kā pēc dažiem gadiem saņemsim informāciju. Ja pirms laika mājaslapa bija jaunums, sen vairs tā nav. Novadā nopietni domājam, kā veidot komunikāciju ar iedzīvotājiem, kā domu noformulēt divos nepaplašinātos teikumos, lai lasītājs nepārprotami saprastu.

E. Stapulone: - Tā ir, cilvēki kļūst slinkāki, vairāk par diviem teikumiem nelasa. Diemžēl lēmumus divos teikumos nepateikt. Lai saprastu, jāiedziļinās jautājuma būtībā, tam vajag laiku, kuru ne katrs gatavs veltīt.

A.Šteins: - Un tas, ka cilvēki ierauga mājaslapā ziņu, ka būs kāds koncerts, ir brīnišķīgi.

E.Eglīte: - Viss taču mainās, arī pieprasījums pēc informācijas, interese par kaut ko. Mājaslapas, vietējie izdevumi atspoguļo pašvaldības darbu.

***

Uzziņai

Tiesības saņemt informāciju ir viena no vārda brīvības neatņemamām sastāvdaļām. 1998.gadā tika pieņemts Informācijas atklātības likums. Tas nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot. Ievērojot labas pārvaldības principu, iestāde pēc savas iniciatīvas nodrošina piekļuvi noteikta veida vispārpieejamai informācijai. 2001.gadā pieņemti Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā valsts institūcijas ievieto informāciju internetā”. Turpmāk vairākkārt noteikumi papildināti, iekļaujot arī noteikumus pašvaldībām. Jaunākie noteikumi pieņemti pērn septembrī.

Viedoklis

“Latvijas pašvaldību mājaslapas ir ļoti dažādas. Ne tikai pašvaldībās, arī valsts pārvaldē ir dažāds priekšstats, kādām tām vajadzētu būt. Ministru kabineta jaunie noteikumi “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”, kas tika pieņemti pērn septembrī, izvirza jaunas prasības. Tās jāievieš pakāpeniski, sākot no 2019. gada 23. septembra līdz 2021. gada 23. jūnijam. Tā ka mājaslapās būs izmaiņas. Jāseko līdzi informācijas tehnoloģiju attīstībai, tuvākajos gados arī pašvaldībām jābūt mobilajām lietotnēm," saka Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Komunikācijas nodaļas vadītāja, padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Jana Bunkus un uzsver, ka svarīgi ir ievērot labas pārvaldības principus un būtiski, lai iedzīvotāji var iegūt sev nepieciešamo informāciju.

“Kā katra pašvaldība uzskata, tādu arī veido mājaslapu. Katrai kas cits ir svarīgāks. Mājaslapa ir dzīva, svarīgi, lai tajā aizvien būtu jauna informācija, lai tā uzreiz ieraugāma,” atgādina J. Bunkus. Viņa atzīst, ka ne vienmēr vietnes apmeklētāji var ātri atrast to, ko meklē. Ir daudz sadaļu, iespējams, vajag kādas optimizēt.

“Ir pašvaldības, kuru mājaslapās ikviens var uzdot jautājumus un saņemt atbildes, tiek rīkotas viedokļu aptaujas par novadā aktuāliem jautājumiem. Tā ir saziņa ar iedzīvotājiem. Pēc lēmumu pieņemšanas speciālisti var skaidrot, kā domē nolemtais ietekmēs vai neietekmēs katru iedzīvotāju,” pārdomās dalās LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja un atzīst, ka pašvaldību ikdienas darbā daudz kas atkarīgs no speciālistu kapacitātes, no tā, cik noslogots ir darbinieks, kura atbildībā ir mājaslapa, jo ne visās pašvaldībās ir sabiedrisko attiecību speciālisti.

Pieredze

Uzņēmēja Marta Martinsone – Kaša piedāvā arī pakalpojumus un meklē kontaktus mājaslapās.

“Ierakstu google.lv un atrodu informāciju par visām pašvaldībām. Tad veru vaļā katru lapu. Dažā ir tik daudz sadaļu, ka grūti atrast kontaktus. Ir mājaslapas, kur tos var uzreiz ieraudzīt un pat atveras tabulas ar visiem pašvaldības, tāpat arī pašvaldības iestāžu darbinieku vārdiem, amatiem, tālruņu numuriem, e-pastu adresēm. Ir tādas vietnes, kurās kontakti jāmeklē sadaļā “Pašvaldība”. Ja neizdodas kontaktus atrast, atkal izmantoju google.lv, tad jau meklējot konkrētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistu. Aizsūtu piedāvājumu. Ne reizi vien tiek saņemta ziņa, ka tāds e-pasts neeksistē. Tāpat mēdz būt ar pašvaldību kopīgajiem e-pastiem. Tātad nav atjaunota informācija. Gadījies, mājaslapā lasu, ka jau vairāk nekā gadu kāds darbinieks ir ilgstošā atvaļinājumā, bet nav norādīts, kurš ir viņa vietā,” stāsta uzņēmēja. Viņasprāt, visērtāk būtu – ieej mājaslapā un uzreiz ieraugi sadaļu “Kontakti”.

http://news.lv/Druva/2019/01/18/ko-gribam-lasit-pasvaldibu-majaslapas

 

Dzimusi putenī

Autors: Ilze Kalniņa

Datums: 18.01.2019

Izdevums: Liesma

Rubrika: Nedēļas nogale

Lācene Ilzīte 11. janvārī nosvinēja pilngadību. Lēni apēda sarūpēto jubilejas torti un pasmaržoja rozā rožu pušķi.

«Viss kā pie cilvēkiem, jo, manuprāt, arī dzīvnieks drīkst būt personība. Arī viņam var būt svētki. Mēs varam sarūpēt dzimšanas dienas prieku,» sacīja Līgatnes Dabas taku zvērkope Velga Vītola, kuru visi jubilāres sveicēji un plaša sabiedrība Latvijā un arī pasaulē labi zina kā «lāču mammu». Vismaz tiešu ziņu par to, ka kaut kur Baltijā un, kas to zina, vai plašajā pasaulē kāda cilvēka spēkā būtu bijis izaudzināt lācēnu. Paņemt savā mājā, savā klēpī aijāt, dot pudelīti tikko dzimušam lāču bērnam. Velga to spēja, un, ja neko neaizmirstam, tad viņa no pirmās dienas auklēja ne tikai Ilzīti. Citā janvārī, citā sniegputenī piedzima Līzīte... Tagad uz pusmāsas dzimšanas dienas gaišo jucekli Līzīte raugās no mākoņa maliņas, bet Ilzīte ir ņipra svinētāja savā pusmūžā. Ko mums no tā mācīties? Latvijai ir un paliek šis 18 gadus ilgais lāča un cilvēka mīlestības stāsts.

Toršu tradīcija

Ilzītes dzimšanas dienas rītā Velga ceļas agri. Tiek vārīti kartupeļi, kas jāsadzen stūķī, klāt liekot krietnu gabalu sviesta. Šī gardā masa ierasti bijusi svētku tortes pamatkārta. Lācenei tā garšo, bet vispirms, kā jau bērniem tas gadās, viņa kāro pēc garnējuma. Un tajā: zivis, medus, bišu maize, rieksti, gurķa mizu cilpas dekoram un ogas košumam: mellenes, avenes, lācenes. Par visu ir padomāts, jo mammas jau citādi nedrīkst. Un šoziem viņa ir sagatavojusi jau 18. dzimšanas dienas torti. Ilzītes vārds kā vienmēr uz kūkas virsas izlikts ar krabju nūjiņām. Mainās tikai nodzīvoto gadu skaits. «Viss kā pie cilvēkiem,» Velga atgādina. 

«Uztraukums man ir vienmēr un šodien arī,» sacīja Velga, kopā ar meitu Daci un mazmeitiņu Emīliju nesot torti atrādīt visiem Ilzītes ciemiņiem.

«Trīs dažādas zivis ir virspusē: Latvijas, norvēģu lasis un treknā skumbrija, daudz tur arī kārumiņu un našķu. Kad auga mani bērni un kopā tortes taisījām, viņi vienmēr snaikstījās riņķī. Tur viss ir ļoti garšīgs!» tiem, kas lāča našķu ēdienkartē nebija dziļāk ieskatījušies, centīgi stāstīja Velga un norādīja, ka, līdzko torte nonāks voljērā un lācene sāks ar to cienāties, varēs redzēt, ar kuru tortes malu viņa sāks. Velga lika likmi uz zivīm, un tā arī notika – kāda no laša šķēlēm uz kārā zoba krita pirmā.

Lāceni dzimšanas dienā sveica un Velgai Vītolai paldies teica gan Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, gan Rīgas zoodārza direktors Ingmārs Līdaka, arī kolēģi no Dabas aizsardzības fonda un Līgatnes Dabas takām.

«Bez Velgas te daudz kā nebūtu. Ir vietas, kur strādā cilvēki, kas ir sava darba entuziasti, bet Velga ir ne tikai lāču, bet arī aļņu, tagad āpšu mamma. Ļoti daudzi dzīvnieki ir veseli izauguši, pateicoties Velgai. Šāda dzīve ir viņas sirdslieta, tas ir talants, jo citam tas pie labākās gribēšanas neizdotos. Velgai ir spēja, prasme, viņa jūt dzīvniekus,» sacīja Līgatnes Dabas taku vadītāja Inta Lange.

Gaisma un naktstauriņi

Ilzīte piedzima, kad Velgas bērni bija skolēni. Tagad Dzintaram ir 27 gadi un viņš dzīvo un strādā Rīgā, bet trīsdesmitgadniece Dace turpina mammas darbu Līgatnes Dabas takās. Viņa ir gan dzīvnieku kopēja, gan darbojas dabas izglītībā. Dacei blakus skraida viņas meitiņa, pirmklasniece Emīlija, un neviens nenoliedz, ka dzīvē satiktie cilvēki un vide, kurā bijusi iespēja augt, atstāj nospiedumus.

«Mana mamma 2011. gadā dabūja Latvijas lepnuma balvu, un es uzskatu, ka viņa tas arī ir. Cik pasaulē ir to cilvēku, kas saņem tik daudz mīlestības par darbu, ko dara, par savu mīlestību uz dabu, dzīvniekiem, par patiesumu, atvērtību, par sirds siltumu? Slavu, kas nākusi viņai, to nevar nopirkt. Tā nav dzeltenās preses slava, tas ir kaut kas vairāk un augstāks,» domās dalījās Dace.

Neviens jau neskaitīja, cik Ilzītes dzimšanas dienā bija viesu, cik mediju cilvēku bija sabraukuši, lai steidzīgi šo notikumu izstāstītu saviem lasītājiem un skatītājiem, klausītājiem. Tāpat neviens nepēta, cik ģimeņu atkal un atkal no jauna auj kājas, lai dotos izstaigāt Līgatnes Dabas takas, tāpēc, ka viņus uzrunā dabas, dzīvnieku tuvums, un arī tāpēc, ka viņi zina par Velgu.

«Mēs protam runāt cilvēku valodā, bet mamma ir gājusi tālāk, viņa runā bez vārdiem, viņa runā ar sirdi. Tas ir tas, ko mēs mīlam, novērtējam, jo ne katram tas ir dots. Viņa man mēdz jautāt: «Kāpēc? Kas tad manī tāds ir, kāpēc te mani cildina?» Un tad es saku, ka ir gaisma un ir naktstauriņi... Viņa to gaismu izstaro no savas sirds, jo citādi viņa nevar,» stāstīja Dace, vērojot, kā sniegputenī mamma stundas vada laukā, lai ar katru parunātos, nē, ne par sevi, bet par dzīvniekiem.

«Gan es, gan mana meita būtu citi cilvēki, ja mēs izaugtu pilsētā. Viss, kas šeit noticis, ir barība dvēselei. Šī pieredze dara mūs gaišākus, atvērtākus, jūtīgākus, patiesākus. Tā mēs kļūstam par labākiem cilvēkiem,» tā Dace un piebilda: «Es esmu ļoti pareizi izvēlējusies vietu, laiku, kur piedzimt, un savu mammu. Tā man bija dota šī iespēja visu piedzīvot. Un Emīlija var baudīt to pašu. Viņa nāk uz manu darbu, iet un vēro kopā ar vecmāmiņu. Viņa paaugsies un to novērtēs.»

Būt laimīgam cilvēkam

«Cilvēka dzīvi mēs dzīvojam visi. Vienam ir pieci bērni, citam nav neviena. Mums ir vecāki, viņi mūs mīl, tad viņi aiziet... Mēs sakām, ka tā ir pasaules kārtība un tā tas notiek. Ar cilvēkiem mēs varam izveidot ciešas vai mazāk ciešas attiecības, bet par attiecībām, kas man veidojušās ar dzīvniekiem, es joprojām brīnos. Man tūlīt būs 62 gadi, un es brīnos,» visu iepriekš teikto vienā domā ietilpināja un apstiprināja pati Velga un turpināja: «Ilzītes jubilejā viss grozās ap viņu, bet man pa šiem gadiem ir bijis tik daudz dzīvnieku blakus. Mani lāči, jā, tas bija īpaši, bet tagad ir sajūta, ka tas bija sākumā. Ir bijuši ūdrēni, mans alnēns Fredis, tagad mazie āpši. No katra dzīvnieka es mācos, es saskarsmē ar viņiem nonāku pie atziņām. Kāda ir Ilzīte? Lācis kā lācis (smejas). Apbrīnojami joprojām ir tas, ka viņa gaida, uzticas. Viņa iegaumē, mācās no saskarsmes. Arī šodien viņa zināja, ka tajā voljēra uzkalniņā būs torte, ka šī ir tā diena, kad viņa ies un torti tur apēdīs (smaida). Bet, piemēram, Fredis man iemācīja, ka ir jādzīvo šeit un tagad. Citi to izlasa ezoteriskās grāmatās, bet es iemācījos no aļņa, ka mēs nekad nezinām, vai būsim rītdien... Esam šodien.»

18 gadi ir gana plats nogrieznis cilvēka mūžā. Kas svarīgākais noticis? Tad Velga aizdomājas, ka arī ar viņu noticis viss, kas cilvēka dzīvei piestāv. Atvadījusies no saviem vecākiem, sagaidījusi mazmeitu.

«Un tomēr es teikšu, ka mans laimīgākais brīdis bija 2011. gada 19. augustā – Mades atvešana mājās. Tas kilometrs ar lāci mežā, kad Made man uzticējās. Būtībā svešs lācis... Tas bija īpaši. Tādai uzticībai ir milzum liela vērtība,» atcerējās Velga un stāstīja, ka laimi ir viegli rast ikdienas sīkumos, bet tādos, kurus, viņasprāt, citiem arī nesaprast.

Pašlaik Velga ir sajūsmā par to, kā aug āpšu ģimene. Viņa vēlu vakaros, jo āpsis ir nakts dzīvnieks, aujot kājas un braucot līdz āpšu mītnei. Un tad gaidot, vai draiskuļi nāks spēlēties, vai metīs kūleņus un vilks prom Velgas jaku. Viņa nedzīvo filmās, ziņās un seriālos, savā ziņā viņa ir tālu no ikdienības.

«Man to vajag, bet simtiem un tūkstošiem cilvēku to nevajadzēs. Es kopā ar dzīvniekiem esmu laimīgs, ārkārtīgi laimīgs cilvēks. Es varu smieties, rāpot, un nav tā, ka man nekad nekas nesāp, bet tad, kad esmu viņu pasaulē, man tiešām visas sāpes ir pārgājušas,» tā Velga.

***

FAKTI

Ilzīti uzaudzināja cilvēks, jo lācene Made no lācēna bija atteikusies uzreiz pēc piedzimšanas.

Ilzīte piedzimstot svēra vien 500 gramus, bet šobrīd ir kārtīga lāča svarā – ap 150 kilogramiem.

Ilzītes lielākie kārumi ir medus, rieksti, svaigas zivis – laši un skumbrijas – un kaltēti liellopu kuņģīši.

Lācene sava mūža laikā ne reizi nav pat mēģinājusi doties ziemas guļā. Nebrīvē dzimušajiem un dzīvojošajiem lāčiem tas nav neparasti.

Lāča mūžā 18 gadi ir pusmūžs. Brīvā dabā tie dzīvo 25 līdz 30 gadus, bet nebrīvē var nodzīvot līdz pat 40 gadu vecumam.

Avots: Dabas aizsardzības pārvalde

http://news.lv/Liesma/2019/01/18/dzimusi-puteni

 

2019-01-23
Laika ziņas
Aptaujas