Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Gribētos uz Rīgu 60 minūtēs

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 22.01.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Gandrīz pusotrs tūkstotis cilvēku aizpildījuši anketas Cēsu novada pašvaldības veiktajā aptaujā, kurā jautāts, ja ceļš ar vilcienu līdz Rīgai aizņemtu tikai stundu, vai ar vilcienu brauktu biežāk? Lielais vairākums – 95,5 procenti - anketu aizpildītāju norādīja, ka šādā gadījumā vilciena pakalpojumus izmantotu biežāk.

Jau vairākus gadus Cēsis tiek pozicionētas kā laba vieta dzīvošanai. To sekmē vairāki faktori, tostarp samērā tuvu esošā galvaspilsēta un ērtā nokļūšana uz to.

Var braukt ar savu auto, bieži kursē satiksmes autobusi, turp – atpakaļ iespējams nokļūt ar vilcienu. Tieši šim pārvietošanās veidam novada pašvaldība pievērš arvien lielāku uzmanību, lai no Cēsīm uz Rīgu un atpakaļ varētu nokļūt ērti un, galvenais, ātri.

2016. gada vidū sāka kursēt ekspresis, kas ceļu Cēsis – Rīga mēroja nepilnā pusotrā stundā iepriekšējo divu stundu vietā. Tagad pašvaldība izvirzījusi jaunu mērķi - turpināt sarunas ar “Pasažieru vilcienu”, lai panāktu, ka no Cēsīm līdz Rīgai var aizbraukt stundas laikā.

Janvārī aptaujā, kas notika Cēsu novada feisbuka lapā, interesenti ne tikai aizpildīja anketu, arī publiskie komentāri pie aptaujas liecina, ka brauciena laiks ar vilcienu no Cēsīm uz Rīgu un atpakaļ ir svarīgs ne tikai cēsniekiem, bet arī Rīgā dzīvojošajiem, īpaši tiem, kuri apsver iespēju pārcelties uz dzīvi Cēsīs. Piemēram, Evita Zagorska raksta: “Ja vilciena brauciens aizņemtu tikai vienu stundu, tā būtu iespēja ne tikai biežāk braukt ar vilcienu, bet pārcelties atpakaļ uz dzīvi Cēsīs.”

Citi norāda, ka šī būtu iespēja biežāk atbraukt uz Cēsīm. Kārlis Lūsis raksta, ka tas būtu lieliski, jo brīvdienās rīdzinieki varētu doties slēpot uz Cēsīm: “Pat es kopā ar bērniem izvēlētos vilcienu - pašam nav jāstūrē, super!”

Taču vairums komentāru skar vēl kādu būtisku niansi, proti, atiešanas laikus un reisu biežumu. Rakstītāji norāda, ka šobrīd vilciens kursē pārāk reti, tāpēc nav izdevīgs. “Ja vilciens ietu 60 min un vairākas reizes dienā, tad izmantotu. Tagad izdevīgāk ar automašīnu braukt,” norāda Kaspars Kurcens.

Protams, grūti prognozēt, vai ātrāks vilciens izkonkurēs tik populāro kopā braukšanu, bet, kā saka studenti, braucienam ar vilcienu ir savas priekšrocības. Tajā ērtāk mācīties, gatavoties lekcijām, eksāmeniem, vilcienos pieejams bezvadu internets, taču reisu grafiks gan nav apmierinošs.

Melisa Kaškura raksta: “Izmantotu biežāk arī tad, ja tie nebūtu tikai četri maršruti dienā un vēl ar tik tuviem atiešanas laikiem (piemēram, 18.10 un 18.49, bet neviena ap plkst.15/16). Atliek autobusi. Zinu, ka neesmu vienīgā, kuru mulsina retā iespēja dienā pārvietoties ar vilcienu maršrutā Cēsis-Rīga-Cēsis.” 

Tam piekrīt Laura Matusēviča, norādot, ka šādos ziemīgos apstākļos braukt ar vilcienu drošāk un labāk nekā ar auto, tomēr vajadzētu vairāk reisu no Rīgas uz Cēsīm dienas otrajā pusē, piemēram, 16.30 vai 17.10: “Zinu daudz ikdienas braucēju, kas nīkst stundu Rīgā, lai sagaidītu vilcienu 18.10. Ja būtu papildu reisi, iespējams, ar vilcienu vizinātos biežāk.”

Arī Mairis Čeksters atzīst, ka situācija ir nesaprotama: “Ņemot vērā attālumu starp pilsētām un šo pilsētu reģionālo nozīmi, četri reisi dienā ir pilnībā neadekvāts skaits. Papildus tam reisu atiešanas / ierašanās laiki nav elastīgi - darba dienās, izmantojot vilcienu, lielākā daļa cilvēku fiziski nespēj doties uz Rīgu galvenokārt darba laiku dēļ. Jāizkārto vilciena reisi vienmērīgi visas dienas garumā un vismaz jādivkāršo to skaits. Tas ļautu vilcienam konkurēt ar autobusu. Šobrīd cilvēki izvēlas autobusu galvenokārt tāpēc, ka eksistē vairāk reisu ērtākos laikos. Ja vilcienu reisus varētu pielīdzināt autobusu reisiem un samazināt distances mērošanas laiku, pastāv augsta iespēja, ka vilciens daudziem kļūtu par galveno / vienīgo transportu maršrutā Cēsis - Rīga.”

Cēsu pašvaldība apkopos anketās pausto, lai tad turpinātu sarunas ar pārvadātājiem. Var prognozēt, ka tas nenotiks tik ātri, jo jau savulaik “Pasažieru vilciena” pārstāvis atzinis, ka līdz zināmai robežai braukšanas laiku var samazināt samērā viegli, bet tālāk tas kļūst arvien grūtāk. Pirmkārt, Rīgas teritorijā paātrināt braucienu gandrīz nereāli, tad nu atliek izņemt kādu pieturu ceļā Cēsis - Jugla. Sava teikšana arī infrastruktūras uzturētājiem “Latvijas dzelzceļam”, tāpēc var prognozēt, ka gaidāmas ilgas un smagas sarunas. Taču pārvadātāji nav teikuši striktu nē.

Šobrīd ārpus Rīgas ekspresis pietur tikai Inčukalnā, Siguldā un Līgatnē, nāktos upurēt kādu no šīm pieturām, bet, pēc pārvadītāju teiktā, arī tur daudz pasažieru. Kopumā pērn pārvadāto pasažieru skaits maršrutā Rīga – Lugaži palielinājies par 4,1 procentu. Grūti prognozēt, kā tas mainīsies, izveidojot ekspresi stundas braucienam, un vai iespējamais pieaugums varētu segt kādas pieturas izņemšanu no maršruta.

http://news.lv/Druva/2019/01/22/gribetos-uz-rigu-60-minutes

 

Sasnieg arvien vairāk

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 22.01.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Janvāra vidū un aizvadītās nedēļas nogalē ziema parādīja, ka šis ir viņas gadalaiks. Lai gan Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka Priekuļu meteostacijā sniega segas dziļums reģistrēts 21 centimetra biezumā, bet Zosēnos 23 centimetri, daudzviet sniega ir krietni vairāk.

“Sniegs ir līdz ceļgaliem, savi centimetri 45 būs diezgan daudzviet. Sniega kalni ceļmalās aug. Apakšā ir piesalis un ledus, pa virsu irdenāks. Ja atkal būs kārtīgs putenis, ceļus aizputinās, būs sarežģīti tīrīt, ceļmalās jau ir lielas kaudzes,” stāsta vecākā saimniecības pārzine Zaubes pagastā, Amatas pašvaldības Komunālās nodaļas vadītāja vietniece Valda Veisenkopfa un uzsver, ka nedēļas nogalē pagasta ceļi tīrīti divreiz. Svētdien vairākas reizes sagriezās kārtīgs sniegputenis, tīrīšana bija jāsāk no gala. Pagastā ceļus šķūrē divi traktori, vienam jānobrauc 54 kilometri, lai savu maršrutu izbrauktu, paiet desmit stundas. “Ceļi nav gari, bet ir lieli pārbraucieni. Kad biezāka sniega kārta, cenšamies attīrīt arī ceļa galus. Pagasta centrā ielas un celiņus tīra pašvaldības traktors. Darba pietiek visai dienai,” pastāsta zaubēniete un uzsver, ka skolēnu autobusi kursē, neviens neiztīrīta ceļa dēļ mājās nav palicis.

“Pie mums ir skaista ziema. Vietām sniegs sapūsts līdz pat diviem metriem, citviet desmit centimetri,” saka Jaunpiebalgas pašvaldības ceļu meistars Kristaps Dravants. Nedēļas nogalē nācās ceļus tīrīt divreiz. Sestdien tīrītāji cītīgi strādāja, bet svētdien atkal sasnigs. “Kad snieg, ceļus netīra. Pēc snigšanas stundas trīs paiet, kamēr tīrītāji izbrauc visus ceļus,” skaidro K.Dravants un piebilst, ka pašvaldība gādā arī, lai ceļi būtu iztīrīti vientuļajiem pensionāriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Taču, ja kādam vajadzīga palīdzība, iespēju robežās nekad netiek atteikts. “Kad būs iespēja, rievosim ceļus, rievošana uzlabo brauktuves kvalitāti,” bilst K.Dravants.

Arī Vecpiebalgas pusē sniega segas biezums daudzviet ir vismaz pusmetrs. “Skolēnu autobusi bērnus izvadājuši, visi tikuši, kur gribējuši,” uzsver Vecpiebalgas pašvaldības Saimniecības nodaļas vadītājs, Inešu saimniecības vadītājs Viesturis Burjots. Viņš atzīst, ka tāds putenis, kāds Inešus ietina sestdien, sen nav bijis. Inešu centrā no daudzdzīvokļu mājas loga kaimiņu māju nav varēts saskatīt. “Svētdien ceļi tika iztīrīti, bet drīz uznāca kārtīga debess un bija jāsāk viss no sākuma,” pastāsta inešnieks un piebilst, ka visos novada pagastos situācija ir līdzīga. Kur bija lielāks putenis, lielākas arī kupenas un sniega aizvilkti ceļi.

“Sniega dēļ dažos maršrutos satiksmes autobusi nedaudz kavējās, bet problēmu nebija, visi reisi tika izbraukti,” saka AS “CATA” ražošanas inženieris Ingus Laiviņš. Viņš atzīst, ka pirms lielās snigšanas šoferiem bija vajadzīga meistarība, lai brauktu pa slidenajiem grants ceļiem. “Līgatnē, Ratniekos, autobuss saslīdēja, bija vajadzīga traktora palīdzība. Tas ir ceļš, par kuru parasti uzturētāji gādā tad, kad citi notīrīti, nokaisīti. Ar to rēķināmies, bet ceļam tomēr jābūt tādam, lai no tā neslīd nost,” pastāsta I.Laiviņš.

Katra ziema šķiet kā jauns izaicinājums, jo nekas tik ātri neaizmirstas kā laikapstākļi. 2000. gadā 24. janvāris — pēc spēcīga sniegputeņa sniega sega Alūksnē sasniedza 28 cm, Rīgā 20 cm biezumu, savukārt 2013. gadā pirmās dekādes beigās visa Latvija pārklājās ar sniega segu. Lielākajā valsts daļā tā saglabājās līdz mēneša beigām. Biezākā sniega sega bija Vidzemes un Alūksnes augstienēs – vidēji mēnesī 21- 23 cm, maksimāli - 28 - 33 cm. Savukārt viss 1988. gada janvāris Latvijā pagāja ar epizodisku un ļoti plānu (līdz 8 cm) sniega segu. Rietumu rajonos vietām piemājas dārzos ziedēja prīmulas, ceriņiem un augļu koku pumpuriem parādījās jau zaļas maliņas. Tikai pirms trim gadiem, 2016. gada janvārī, visbiezākā sniega sega, 51 cm, tika novērota mēneša otrajā dekādē Vičakos, Ventspils novadā. Intensīva un ilgstoša snigšana sākās mēneša pirmajā dekādē. Mēneša beigās, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniegs bija nokusis gandrīz visā valstī.

Savukārt pagājušās otrdienas vakarā un naktī uz trešdienu Rīgā ne tikai spēcīgi sniga, pustrijos naktī galvaspilsētā reģistrēts arī zibens spēriens – šogad pirmais Latvijā.

http://news.lv/Druva/2019/01/22/sasnieg-arvien-vairak

 

Mainās funkcijas un pienākumi

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 22.01.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Par savām novada pagastu bibliotēkām stāsta pašvaldību vadītāji: Elita Eglīte (Amatas novads), Hardijs Vents (Pārgaujas), Elīna Stapulone (Priekuļu), Indriķis Putniņš (Vecpiebalgas), Laimis Šāvējs (Jaunpiebalgas), Ainārs Šteins (Līgatnes), Aivars Damroze (Raunas novads).

H.Vents: - Pārgaujas novads ir mazs, bet izstiepts, bibliotēka pagastā ir vieta, kur cilvēkiem pulcēties. Ja citur bibliotēkas optimizē, tad Raiskumā tiek remontētas telpas, kur bibliotēka būs ērti pieejama, te būs vieta arī pastniekam. Ir idejas, ka varētu būt āra lasītava, ieskicēti plāni, ko vēl darīs bibliotekārs, organizējot iedzīvotājiem kopā sanākšanas. Vēl novadā ir arī grāmatu izdales punkti, noteiktā dienā bibliotekārs kopā ar sociālajiem darbiniekiem ved grāmatas uz Kūdumu un Stalbes pagastā uz Rozulu.

E. Stapulone: - Svarīgs arī cilvēciskais faktors. Bibliotekāram jāredz vajadzības, jāpazīst cilvēki. Laukos bibliotēka ir vieta, kur satikties. Daudzi nāk lasīt žurnālus un avīzes. Liepas bibliotēkā notiek remontdarbi, tā kļūst plašāka, mūsdienīgāka ar jaunāko tehnoloģiju risinājumiem.

A.Šteins: - Abās Līgatnes novada bibliotēkās sākušas strādāt jaunas speciālistes, ir jaunu ideju piedāvājums. Tiek rīkoti lasīšanas vakari, konkursi, tikšanās, un cilvēki tos apmeklē.

E.Stapulone: - Pasākumi bibliotēkā vairs nav vienmuļi kā kādreiz. Ja ir kāda tikšanās, dzejnieks ne tikai lasa savu dzeju, tiek piedāvāts vēl kas. Arī jauniešiem ir interese par bibliotēkām. Viņi izmanto internetu.

H.Vents: - Cik bibliotēka ir populāra, atkarīgs no bibliotekāra. Tā jau ir klasika – nopirksim mazāk grāmatu, mazāk nāks cilvēki, būs mazāk darba. Bez trakiem nekas nenotiek. Var izveidot ļoti modernu bibliotēku, ja darbinieks strādās bez ieinteresētības, nepiedāvās jaunas idejas, cilvēki nenāks.

A.Damroze: - Gatartā bibliotēkas nebūtu, ja bibliotekāre nestrādātu ar tādu entuziasmu. Viņa pazīst cilvēkus, apkalpo pansionāta iemītniekus, arī uz mājām nes grāmatas.

Raunas novada divos pagastos ir četras bibliotēkas. Pašvaldībai dienaskārtībā nav kaut ko mainīt. Likvidēt – tas jau ir vienkāršākais, taču jāsaprot, ko zaudēsim. Jauniešus interesē internets, kas bibliotēkā ir ātrāks nekā mājās. Arī izmantojot to, var bērnus piesaistīt grāmatu lasīšanai.

A.Šteins: - Vērtīgas grāmatas ir dārgas. Un ne jau katrai bibliotēkai tās jānopērk, ir taču starpbibliotēku sadarbība.

E.Eglīte: - Amatas novada piecos pagastos ir sešas bibliotēkas. Ciemati ir nelieli. Bibliotekāriem tiek palielināti pienākumi atkarībā no tā, kas konkrētā vietā svarīgs. Skujenes bibliotekāre būs atbildīga par viedā ciemata projektu, viņa arī sniegs interneta pakalpojumus, Ieriķos būs klientu apkalpošanas centra pakalpojumi, Zaubē vēl tūrisms. Lai būtu pilna slodze, jādara vēl kas cits, jāpaplašina bibliotēkas pakalpojumu klāsts.

I.Putniņš: - Bibliotēkā ir periodika, ko nāk lasīt, un internets. Laukos cilvēki grāmatas lasa. Taču iedzīvotāju paliek mazāk, ar to jārēķinās. Vecpiebalgas novadā pārskatām bibliotekāru slodzes, pienākumus.

L. Šāvējs: - Tas ir mīts, ka bibliotēkas tiek apdraudētas, tās likvidēt neviens nedomā. Iedzīvotāju skaita kritums visos novados ir līdzīgs. Bibliotēku lielākie apmeklētāji ir vecākā paaudze. Viņi lasa grāmatas. Darbinieku pienākumu pārskatīšana gan jāveic, citas iespējas nebūs. Jo veiksmīgāku struktūru izveidosim, jo teritorija būs dzīvotspējīgāka.

E.Stapulone: - Novadā ir vairākas bibliotēkas, bibliotekāriem ir jāsadarbojas. Nav katrai jāpērk visas dārgās, vērtīgās grāmatas. Ļoti veiksmīgi darbojas starpbibliotēku abonements, var pasūtīt interesējošo izdevumu no jebkuras bibliotēkas Latvijā. Bet katram bibliotekāram ir svarīgi, lai tieši viņa bibliotēkā būtu šī grāmata.

A.Šteins: - Bibliotekāri ir profesionāļi un zina par jaunāko, to, ko lasa iedzīvotāji.

H.Vents: - Visā pasaulē bibliotēku ikdiena mainās. Redzēju pie veikala lielu stikla grāmatu plauktu, katrs, kurš vēlas, var paņemt grāmatu lasīšanai.

E.Stapulone: - Tāds stends varētu būt autobusa pieturā. Piemēram, pasažieris pieturā Liepā paņem grāmatu, brauc uz Valmieru, pa ceļam lasa. Lielākās pieturās varētu būt šādi grāmatu plaukti.

A.Šteins: - To jau dara “Latvijas dzelzceļš”. Uz Siguldu kursē īpašais “lasītavas vilciens”. Vilcienā pietiek laika lasīšanai.

E.Eglīte: - Man stāstīja par sievieti, kura reizi nedēļā ņem brīvdienu no ģimenes, brauc ar vilcienu un lasa grāmatas. Viņa negrib neko citu, tikai lasīt. Zviedrijā redzēju bērnu grāmatu apmaiņu – viena ģimene atnes, cita paņem, atstāj zīmīti, ka paņēmusi. Mums saglabājies, ka kādam to vajag kontrolēt, reģistrēt. Arī bibliotēkās, ja kāds uzdāvina grāmatu, tā jāpieņem ar lēmumu kā ziedojums, jāreģistrē. Viss ir tik administrēts.

E. Stapulone: - Igaunijā bijām pie sadarbības partneriem. Tur ģimnāzijā nav bibliotekāra, bet grāmatas katrs pats noskenē. Mums trūkst uzticēšanās.

***

Uzziņai

“Pašvaldības bibliotēka ir pašvaldības izveidota iestāde vai tās struktūrvienība, kuras valdījumā atrodas bibliotēkas krājums. Ikviena pašvaldība savā administratīvajā teritorijā nodrošina bibliotekāro pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem,” teikts Bibliotēku likumā.

http://news.lv/Druva/2019/01/22/mainas-funkcijas-un-pienakumi

 

Plānam jābūt kā barometram

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 23.01.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma 

Jau 2004. gadā atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmai visām valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēm bija jāizstrādā pretkorupcijas plāni.

2015. gadā ar Ministru kabineta rīkojumu “Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.—2020. gadam” tika apstiprinātas korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes turpmākajiem sešiem gadiem. Lai nodrošinātu pašvaldības amatpersonu un darbinieku lietderīgu un likumīgu rīcību ar pašvaldības mantu, pilnveidotu iekšējo pretkorupcijas sistēmu, novērstu iespējamo koruptīvo rīcību interešu konflikta situācijās, stiprinātu ētisku rīcību un uzvedību, pilnveidotu zināšanas par korupcijas novēršanas prasībām, kā arī veicinātu labas pārvaldības principu pašvaldības darbībā, domes apstiprinājušas korupcijas risku analīzes un pretkorupcijas pasākumu plānus. Noteikumi, piemēram, paredz, ka iestādei jānosaka korupcijas riskam pakļautās funkcijas, darbības jomas un arī amati institūcijā. Pēc korupcijas risku noteikšanas, analīzes un novērtēšanas jāizstrādā pretkorupcijas pasākumu plāns.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis atzinis, ka tas, ko pašvaldības var darīt korupcijas risku mazināšanai, ir normatīvā regulējuma sakārtošana.Par izstrādātajiem plāniem pašvaldību vadītāju – Elīnas Stapulones (Priekuļu novads), Hardija Venta (Pārgaujas), Aināra Šteina ( Līgatnes), Elitas Eglītes (Amatas), Indriķa Putniņa (Vecpiebalgas novads)— viedokļi.

E.Stapulone: — Korupcijas novēršanas plāns ir daļa no kontroles sistēmas pašvaldībā. Pie tā tapšanas ļoti daudz strādājām, tas ir apjomīgs, detalizēts. Plānā noteikts, kas gada laikā jāmaina un jāievieš. Uz katra soļa jau var saskatīt korupcijas riskus. Strādājot pie plāna, riskus saskatījām arī tur, kur līdz šim pat nedomājam, piemēram, veidojot amatu aprakstu.

A.Šteins: —Esmu pārliecināts, ka tajās pašvaldībās, par kurām skaļi raksta mediji, visi korupcijas novēršanas plāni ir vislabākajā kārtībā. Perfekti izstrādāti. Negodprātīgu darbu neviens plāns neierobežos.

E.Stapulone: — Uzrakstīt plānu jau nav problēma, būtiski, kā to īsteno ikdienā.

A.Šteins: — Katrai institūcijai Latvijā, katrai pašvaldībai vajag plānu. Tā ir birokrātiskās sistēmas pastāvēšana. Tāpat arī korupcijas novēršanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) vajag, lai visiem šāds plāns būtu. Vai plāns pasargās no negodprātīgas rīcības?

E. Stapulone: — Varbūt uzrādīs kādu risku, tam pievērsīsim uzmanību, samazināsim iespējamību.

I.Putniņš: — Plānam jāpalīdz ikdienas darbā deputātiem, pašvaldības darbiniekiem, pieņemot lēmumus. Ja ir šāds plāns, tā ievērošana ir katra pienākums.

H.Vents: — Katrai nodaļai, katram speciālistam uzrādīti riski.

Divi pašvaldības darbinieki dabūja maksāt sodu, jo viņi nebija rakstiski paziņojuši, ka viņiem varētu būt subordinācijas neievērošana, kas varētu neizslēgt koruptīvus riskus. Proti, vīrs un sieva strādā vienā nodaļā.

E.Eglīte: — Ja ir nosacījums masu medijos stāstīt, ka valstī ikvienā iestādē darbinieki strādā slikti un viņi noteikti ir korumpēti, agri vai vēlu tam daudzi sāk ticēt. Viņiem kļūst skaidrs, ka visās paša neveiksmēs un neizdarībās ir vainojami tie korumpētie. Nevis pats nav sagādājis ziemai malku, bet vainīgi korumpētie ierēdņi valsts institūcijās un pašvaldībā. Man cilvēks stāsta, cik Latvijā slikti, bet, lūk, bijis Tenerifē, tur ir tik labi un lēts piens. Bet šis cilvēks uz Tenerifi aizbrauca no sliktās Latvijas un varēja to atļauties. Ar dažādiem normatīvajiem dokumentiem cilvēku apziņā tiek iepotēta negatīva attieksme, sētas aizdomas. Nespēju to pieņemt. Ja stāstīsim, ka katrā iestādē ir profesionāli darbinieki, jā, viņi pieļauj arī kļūdas, bet godprātīgi dara savu darbu, ja atzīsim, ka ne visas mazās skolas ir sliktas, ja vērtēsim, kā darīt labāk, nevis tikai citādāk, arī cilvēku attieksme un noskaņojums mainīsies.

H.Vents: — Nesen man bija saruna ar cilvēku, kurš bija priecīgs, ka, redz, vienā pašvaldībā atkal nomainīts priekšsēdētājs. Jautāju, ko viņš nav izdarījis? Nē, nu viss jau notiek, daudz izdarījis. Bet kāpēc priecājaties? Bija aizsēdējies, jaunais strādās citādi. Kā? Cilvēks teica, pārmaiņas vajag. Droši vien to pašu domājat par mani, jautāju. Nu ja. Bet kas nav izdarīts? Atbildes nebija.

A.Šteins: — Rodas jautājums, kam ir izdevīgi šādus viedokļus kultivēt. Kāpēc mēs valsts pārvaldes līmenī ļaujam sevi tā šaustīt. Valstij tas dara kaitējumu – aizdomas, neticība, neuzticēšanās. Pašvaldībā viens cilvēks lēmumu nepieņem. Ja kāds rīkojies negodīgi, viņš jāsoda, bet vienas pašvaldības, viena ierēdņa ēna tiek mesta uz visiem. Ir izstrādāts korupcijas risku mazināšanas plāns, katram vadītājam, darbiniekam noteikta atbildība. Ja tāda plāna nebūtu, vai visi būtu negodīgi, izmantotu katru iespēju, lai gūtu kādu labumu? Cilvēki tādi nav. Ir vairāk jāuzticas. Jāuzticas labajai gribai attīstīt valsti.

***

Uzziņai

Korupcija (latīņu"corruptio" — bojāšana, uzpirkšana) ir dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos (savu vai tuvu cilvēku interesēs), kā arī amatpersonu pērkamība. Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā korupcija tiek definēta kā "kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām". Korupcijai ir vairākas formas, piemēram, administratīvā korupcija, politiskā korupcija.

http://news.lv/Druva/2019/01/23/planam-jabut-ka-barometram

 

Jaunie līgatnieši, arī Jānis, Maija, Ance

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 24.01.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Līgatnes novadā janvārī dzīvesvietu deklarējuši 3512 iedzīvotāji, pagastā 2404, pilsētā – 1108, par desmit vairāk nekā iepriekšējā gadā. Līgatniešu ģimenēs pērn piedzimuši 26 bērni, par četriem mazāk nekā 2017. gadā, kad bija 30 jaundzimušo. Lielākoties pērn dzimušie ir pirmie bērni ģimenē, taču ir arī trešie, un viena ģimene sagaidījusi piekto atvasi. “Pēc 16 gadiem novadā atkal piedzima dvīņu puikas,” ar lepnumu stāsta pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Līvija Andersone. Vecāki bērniem devuši lielākoties latviskus vārdus: Laima, Ance, Paula, Undīne, Milda, Katrīna, Maija, Alise, Austra, Jānis, Mārtiņš, Klāvs, Ernests; arī bieži dzirdētus vārdus – Ronalds, Ralfs, Anija, Evelīna, Lidija, Jorens, Amēlija.

Pagājušajā gadā Līgatnes Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas 30 laulības, pusē pāru vismaz viens bija līgatnietis. “Aizvadītais gads bija interesants. Laulības noslēdza vairāki pāri jau cienījamos gados, kuri ilgus gadus dzīvo kopā. Tās bija emocionālas ceremonijas, kur viesu vidū bērni, mazbērni,” atceres L. Andersone. Kādam pārim bija otrās laulības, par lieciniecēm bija abu pušu mazmeitas. Apprecējies arī kāds pāris, kurš savulaik izšķīries, tad sagājuši kopā un nodzīvojuši ne vienu gadu desmitu vien. Tieši 8. martā laulībā stājās cilvēki, kuri kopā ir vairāk nekā desmit gadu, un viņi izvēlējās tieši šo datumu. “Cilvēki vēlas juridiski nokārtot attiecības, domā par nākotni,” uzsver Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece.

Pagājušogad mistisko skaitļu cienītāji spēlējās ar astotniekiem. 18.08.18. L.Andersone salaulāja sešus pārus. Tikai viens nebija no līgatniešiem. Līgatnē aizvien populārākas kļūst kāzas Springšļu dzirnavās. Tur iekārtotas īpašas vietas laulību ceremonijām. Desmit pāri, kuri Dzimtsarakstu nodaļā pieteikuši laulības, izlēmuši uzticību viens otram dot Springšļu dzirnavās. “Šogad jau pieteiktas 15 laulības. Arī janvārī un februārī, kad parasti kāzas nesvin,” atklāj L.Andersone un piebilst, ka pagājušovar vadījusi svinīgas laulību ceremonijas arī citās skaistās vietās pagastā.

Pērn aizsaulē aizgājuši 50 novada iedzīvotāji. Dzimtsarakstu nodaļā gan izsniegts vairāk miršanas apliecību, jo nodaļas pakalpojumus labprāt izmanto arī siguldieši.

http://news.lv/Druva/2019/01/24/jaunie-ligatniesi-ari-janis-maija-ance

 

Bibliotēkā šodiena un vēsture

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 25.01.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Ziemā vairāk laika var veltīt, lai uzzinātu to, kas interesē, papildinātu zināšanas, atklātu sev ko jaunu. Cēsu Centrālās bibliotēkas novadpētniecības fondos, kur sakrāts daudz materiālu par vēsturisko Cēsu rajonu, nepieciešamo meklē aizvien vairāk cilvēku.

“Pēdējā laikā interesenti meklējuši materiālus par villām Gaujmalā, Vanadziņa māju, arheoloģiju Cēsīs, Cēsu Skolnieku rotu, latvāņiem, pilīm un muižām, arī kapsētām. “Druvā” nesen bija raksts par Kosu, vairāki meklēja vēl kaut ko par šo pagastu. Par to, kas parādās ziņās, interesenti meklē vairāk informācijas,” pastāsta Cēsu Centrālās bibliotēkas novadpētniecības bibliogrāfe Ināra Elbrete, bet kolēģe Elīna Riemere piebilst, ka ļoti liela interese ir par “Druvas” slejām “Toreiz un tagad” un “Cauri gadsimtiem”. Vecā un mūsdienu fotogrāfija mudina painteresēties vairāk par kādu namu, vietu, notikumu. Slejas arī rosināja bibliotēkai sagatavot ceļojošo izstādi par novadiem, tā bija daudzviet apskatāma.

“Arī veidojot ciltskokus, cilvēki periodikā meklē informāciju par tuviniekiem. Kādreiz avīzēs publicēja arī laulību un šķiršanās paziņojumus, tagad ir līdzjūtības, tas var noderēt, vācot ziņas par radiniekiem. Tā kā ir vienotā datu bāze, ir iespējams meklēt arī citu reģionu presē,” paskaidro Elīna.

Skolēni bibliotēkā meklē informāciju zinātniski pētnieciskajiem darbiem, bibliotēkas speciālistes atzīst, ka skolotāji parasti iesaka sākt tieši ar bibliotēku. “Viņus interesē visdažādākās tēmas. Mūsdienu jauniešiem nav viegli strādāt ar drukātu informāciju. Jā, internetā var atrast gandrīz visu, bet jaunāko klašu skolēni neprot izvērtēt informācijas avotus, tās patiesumu. Izstāstām par uzticamiem avotiem, palīdzam meklēt katalogos,” ikdienas darbu atklāj I. Elbrete.

Interesenti arī raksta jautājumus e-pastā, piemēram, nesen bibliogrāfes palīdzēja atrast nepieciešamo informāciju par Paltmales kapsētu Līgatnē.

Katru dienu periodikā, kas nonāk bibliotēkā, tiek atlasīta informācija, kas saistīta ar vēsturisko Cēsu rajonu. Raksts tiek digitalizēts un ievietots datu bāzē. Tā būs pieejamas lasītavā. Speciālistes atlasa un apraksta informāciju par visiem vēsturiskā Cēsu rajona novadiem, to pagastiem, cilvēkiem, notikumiem, sabiedrisko un saimniecisko dzīvi. Cēsu bibliotēka lielāku uzmanību velta Cēsīm un novadam, pagastu bibliotēkas apzina sava pagasta dzīvi. “Vairs informāciju nekrājam mapēs. Viss tiek publicēts bibliotēku vienotajā informācijas sistēmā un elektroniskajā kopkatalogā, lasītājs attālināti var uzzināt, kādi materiāli ir Cēsu bibliotēkā," stāsta Ināra un atgādina, ka periodika.lv var atrast ieskenētus rakstus līdz 90. gadu sākumam.

Bibliotēkas novadpētniecības lasītavā sakrāts daudz materiālu. Katrā mapītē kāda cilvēka dzīvesstāsts, notikumi pagastā, uzņēmuma attīstība un noriets, kādas kopienas sabiedriskā dzīve. “Daudzi pat nenojauš, ka bibliotēkā ir par viņiem savākta materiālu mapīte. Tas pārsteiguma brīdis ir neaizmirstams," atklāj Elīna.

Novadpētniecības bibliogrāfe pastāsta, ka bibliotēkas lietotāji ne tikai izmanto to, kas savākts bibliotēkā, bet arī papildina tās krājumus. Liepēnietis Aivars Vilnis nodevis materiālus par Augusta Jullas dzimtu, par ķieģeļu cepļu un rūpnīcas “Lode” attīstību pagastā.

“Tas, kas ir bibliotēkas mapēs, pieejams ikvienam,” atgādina Ināra. Bet bibliotēkas arhīvā no pagājušā gadsimta vidus glabājas kartīšu katalogs. Tur ir kartītes, kurās atrodama informācija, ka bibliotēkā ir raksts par to un to, publicēts tad un tad. Bibliotēkās nopietni ar novadpētniecību sāka nodarboties pagājušā gadsimta 70. gados.

“Mēs neesam vēsturnieces, bet vēsture ievelk," atzīst Elīna, un Ināra atgādina, ka novadpētniecībā ir viss: dzimtu un pagastu vēsture, literatūrzinātne, bibliogrāfija. Taču bibliotēkā nevāc dokumentus, to dara arhīvs, nevāc arī vēsturiskas lietas. “Mūsu galvenais uzdevums - apzināt, savākt un apkopot to, kas nodrukāts. Tā ir periodika, kartes, grāmatas. Ja informācija apkopota, viegli atrast nepieciešamo,” uzsver Elīna, bet Ināra papildina: “Tā jau šķiet, ka to, kas notiek šodien, atcerēsies vai gan jau atradīs internetā. Bet pēc desmit gadiem vairs nav atmiņā, kas un kā īsti notika. Tad presē var gūt objektīvas atbildes.”.

http://news.lv/Druva/2019/01/25/biblioteka-sodiena-un-vesture

 

Īsziņas

Datums: 25.01.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas 

-Kopā lielākas iespējas. Raunas, Smiltenes, Apes un Alūksnes novadi veido sadarbības projektu tūrisma piedāvājumā “Vidzemes pieturvietas”, lai kopīgi parādītu šo novadu skaistumu, atpūtas un izklaides iespējas un vienkopus piedāvātu daudzveidīgu tūrisma programmu. Līdz šim četri novadi kā kopīgo akcentēja Vidzemes šoseju, tagad piedāvājums ir plašāks.

*

-Ziemas prieki un zvēri. Arī Līgatnes dabas takās var slēpot, braukt ar ragaviņām, nūjot un, protams, doties garākās un īsākās pastaigās. Ziema Līgatnē ir arī interesanta, ne tikai skaista.

http://news.lv/Druva/2019/01/25/iszinas

 

Bāriņtiesas priekšsēdētāja amatam septiņi pretendenti

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 25.01.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Pašvaldību iestādes “Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas un Raunas novadu bāriņtiesas” uzraudzības padomes izsludinātajā konkursā uz bāriņtiesas priekšsēdētāja amatu pieteikušies astoņi pretendenti. Amatas novada domes izpilddirektors Māris Timermanis norāda: “Ir saņemti astoņi pieteikumi, no kuriem viens nav saņemts atbilstoši laika prasībām. Izskatīšanai pieņemti septiņi pieteikumi.”

Pretendentu vārdi pagaidām atklāti netiek. Uzraudzības padome izskatījusi saņemtos iesniegumus un šodien ar katru no pretendentiem, kuri amatam pieteikušies atbilstoši prasībām, tiek rīkotas sarunas. “Lai arī pieciem no septiņiem kandidātiem būtu jāiegūst specializētā izglītība, uz sarunām tiek aicināti visi. Uzraudzības padome uzskata, ka konkrētas izglītības diploma neesamība nav kandidātu mīnuss, jo šo izglītību iespējams iegūt. Par to padome diskutēs ar katru kandidātu individuāli. Pēc konkursa otrās kārtas, proti, diskusijām, padome lems par labu kādam no pretendentiem,” stāsta M. Timermanis.

Tiklīdz padome būs pieņēmusi lēmumu, kuru pretendentu izraudzīties amatam, priekšlikums tiks nosūtīts Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes Pārgaujas un Raunas novada pašvaldībām apstiprināšanai. Bāriņtiesas likums nosaka, ka apvienotās bāriņtiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvēlas uzraudzības padome, bet ievēl amatā katra pārstāvētā novada dome. Lēmums jāpieņem februārī. Bāriņtiesas priekšsēdētājam pienākumi jāsāk pildīt 1. martā.

http://news.lv/Druva/2019/01/25/barintiesas-priekssedetaja-amatam-septini-pretendenti

 

 

 

2019-01-28
Laika ziņas
Aptaujas