Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Līgatnē pošas mīlas dziesmu festivālam

Datums: 05.02.2019

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Kaimiņos

Arī šogad Līgatnē notiks par tradīciju kļuvušais mīlas dziesmu festivāls. 16. februārī kultūras namu pieskandinās romantiskas, melanholiskas un arī enerģiskas dziesmas vai romances, kuru izpildītāji un galvenie mākslinieki ir līgatnieši, kā arī tuvāku un tālāku novadu ļaudis. Dziedātājus pavadīs grupa Kārklu blūzs. Ikviena dalībnieka vērtētāji būs klausītāji, ar kuru palīdzību arī tiks sarūpētas balvas.

http://news.lv/Auseklis/2019/02/05/ligatne-posas-milas-dziesmu-festivalam

 

Labāko skaitā — arī koknesiešu un neretieša darbi

Autors: Ināra Sudare

Datums: 05.02.2019

Izdevums: Staburags

Rubrika: Novados

Noslēgusies 47. starptautiskā bērnu māksla konkursa “Lidice 2019” Latvijas kārta. Konkursam tika iesūtīti 943 darbi no 54 Latvijas novadiem un pilsētām. Latvijas kārtas laureātu izstādei tika izvirzīti 211 darbi, tajā skaitā arī trīs no Aizkraukles reģiona.

Šogad bērnu mākslas konkursizstādes “Lidice 2019” tēma bija ķīmija. Laureātu darbu izstādē, kura apskatāma līdz 21. februārim LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, būs arī divi Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas audzēkņu darbi: Kates Ozolas (13 gadi) ar pasteļu un eļļas krītiņiem zīmētā “Molekulu eksplozija (diptihs)” un Artūra Martinsona (13) grafiskās kolāžas darbs “Alķīmiķa sapņi”. Abu audzēkņu skolotāja ir Gita Tenisa. Savukārt no Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas izstādē būs apskatāms Laura Ozola (11 gadi) jauktajā tehnikā veidotais darbs ”Restauratora darbnīcā”.Viņa skolotāja ir Dita Pavloviča.

Konkursa Latvijas kārtā darbus vērtēja Valsts izglītības satura centra un Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra izveidota žūrija: tās priekšsēdētāja — māksliniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Grafikas kolekcijas glabātāja Valda Knāviņa; locekļi: Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra vizuāli plastiskās mākslas metodiķe Dagnija Ramane un vizuālās mākslas metodiķe Viva Dzene, Rīgas Bērnu un jauniešu centra “Daugmale” studijas “Mozaīka” vadītāja, Starptautiskā bērnu mākslas konkursa “Lidice” Čehijā žūrijas komisijas locekle Ilze Rimicāne, kā arī Līgatnes “Amatu mājas” vadītāja Areta Raudzepa. Starptautiskā bērnu māksla konkursa “Lidice” nolikums paredz, ka konkursā var piedalīties bērni vecumā no sešiem līdz 14 gadiem, un tas notiek divās kārtās. Visi konkursa pirmās kārtas laureātu darbi tiek izvirzīti konkursizstādei Čehijā.

http://news.lv/Staburags/2019/02/05/labako-skaita-ari-koknesiesu-un-neretiesa-darbi

 

Sniegs līdz pat jostasvietai

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 05.02.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

“Beidzot īsta ziema. Sniegs kā bērnībā,” priecājas veci ļaudis, bet bērni pārsteigti, jo tik dziļu sniegu nav redzējuši.

Pēdējās divās dienās sniga un puteņoja. Ja svētdienas rītā, kā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mērījumi, Zosēnos sniega kārtas dziļums bija 24 centimetri, tad lietus to sarucināja līdz 22 centimetriem naktī uz pirmdienu, bet vakar pēcpusdienā jau bija sasniguši 29 centimetri. Līdzīgi arī Priekuļos, kur vakar pēcpusdienā sniega sega bija 32 centimetrus bieza.

Sniegs aizvien turpina snigt. Ceļu uzturētājiem darba netrūkst nevienā novadā. “Pa pagasta ceļiem izbraukt var. Tīrīsim, kad beigs snigt. Arī valsts ceļi vēl nav tīrīti. Iebrauktas sliedes ir, lavierējot var izbraukt,” stāsta Vecpiebalgas novada pašvaldības Kaives saimniecības vadītājs Māris Bērziņš un piebilst, ka lietus nedaudz sniegu pakausēja, tas kļuvis smags. Iepriekšējās dienās sapūstās kupenas ir iztīrītas.

Kaives pagastā pašvaldības ceļi ir vairāk nekā 30 kilometru. “Ir ziema, laukos ar to cilvēki rēķinās. Mašīnā jābūt trosei, lāpstai un siltākiem cimdiem, tad varēsi gan sev, gan citiem palīdzēt,” atgādina M.Bērziņš un uzsver, ka nav tā, ka kādā mājā nebūtu varējuši iebraukt mediķi. Par iebraucamajiem ceļiem katrs saimnieks gādā pats. Parasti sarunā, lai kaimiņš iztīra, vai arī vienojas ar to, kurš tīra pašvaldības ceļus. “Tīrumos, kur vējš staigā, tikpat kā sniega nav, bet mežos un purvos ir līdz jostasvietai. Tur jau arī tik ātri nekūst,” pastāsta M.Bērziņš.

AS “CATA” Pārvadājumu daļas ražošanas inženieris Ingus Laiviņš atzīst, ka sniegs palīdzējis tikt galā ar ledainajiem ceļiem. “Lija, sniegs kusa, veidojās apledojums, tad gan bija bīstami braukt. Un ceļu uzturētāji nepaguva brauktuves norievot. Brīvdienās ceļi bija ļoti slideni,” saka I.Laiviņš. Aizvien problemātisks ir ceļš uz Ratniekiem Līgatnes novadā. Šoferu meistarība pārbaudīta, braucot arī pa ceļu Nītaure – Mālpils. “Autobusi izbraukuši visus maršrutus, reisiem bijusi neliela kavēšanās, bet ne būtiska,” bilst I.Laiviņš.

NMPD Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka uzsver, ka iedzīvotājiem pašiem arī vajadzētu būt atbildīgākiem. “Radio, televīzijā ziņo, ka putinās, ir jāzina, kas iztīrīs ceļu uz māju. Ikvienam var gadīties situācija, ka nepieciešama mediķu palīdzība,” saka S.Bračka un pastāsta, ka pagājušonedēļ ātrās palīdzības mediķi pie pacienta Līgatnes novadā devušies pāri tīrumam, grāvim, jo arī kartēs ceļa vispār nav. “Šoferi ir pieredzējuši, slidenie ceļi nav būtisks iemesls, lai kavētos. Taču, ja nav ceļa, nevar mājai piekļūt un nevaram arī palīdzēt,” atgādina S.Bračka.

Ģimenes ārstei Zaiga Zariņai pacienti dzīvo Raunas, Drustu, Zosēnu un Dzērbenes pagastos. “Strādāju laukos, ar to rēķinos. Ārsts bez kārtīga auto nespēj aizbraukt pie pacienta. Tā ir nepieciešamība,” uzsver ģimenes ārste un piebilst, ka laukos daudzi netiek ārā no mājām, arī pie viņiem var iebraukt tikai ar džipu. “Ne viens vien sūdzējies, ka pats nevar iztīrīt augstos vaļņus, kas sastumti priekšā iebraucamajam ceļam. Tiem pāri ne pārkāpt, ne pārbraukt. Un, kad ceļi slideni, ne paiet, ne pabraukt,” stāsta Z. Zariņa un atklāj, ka pagastu ceļi viņai labi pazīstami. Agrākos gados gan nācies ne vienam vien palīdzēt tikt kādā uzkalniņā vai pāri kupenai.

“Uz ceļa jūtos droši. Tikai rīta krēslā un pievakarē, ja ceļš nav tīrīts, bet vējš aizvilcis, grūti saprast, kur tā malas. Braukt ziemā pa svešu ceļu nudien ir liels stress,” pārdomās dalās Z.Zariņa.

Sniegs, lietus, saule, migla, temperatūra plusos, tad mīnusos, atkal plusos, un vēl putenis. Tādi šoziem laikapstākļi. Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs stāstījis, ka februāris varētu būt siltāks nekā parasti.

Ticējums vēsta - ja 1.februārī diena saulaina un no jumtiem lāstekas pil, tad būs agrs pavasaris; ja snieg un putina, tad snigs un putinās arī marta pirmajā pusē. Nozīmīga diena ir 2.februāris - Sveču diena jeb Ziemas Māra. Ja dienas vidū ir saule, gaidāms agrs pavasaris, bet vasara lietaina. Ja diena vējaina - nokrišņiem bagāts gads. Ja sniegputenis, tad snigs un putinās līdz Dārtai (6.februāris). Ja stiprs sals ir 5.februārī, tad tas nebūs ilgāks par trim dienām. Laika zīmes jāvēro arī 14.februārī. Ja diena ir bez vēja, tad pavasaris būs silts. 24.februārī sāk mosties dzīvā radība. Ja šajā dienā istabā lido kodes, tad jārēķinās, ka martā vēl var būt aukstums. Jo aukstāks 24.februāris, jo siltāks gaidāms marts. V.Bukšs pareģo, ka ap 20. vai 24.februāri vietām varētu būt līdz mīnus 20 vai mīnus 22 grādiem. Ļoti bargs sals februārī nav gaidāms.

http://news.lv/Druva/2019/02/05/sniegs-lidz-pat-jostasvietai

 

Uguns nedarbi

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 05.02.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Ziemā, kad notiek intensīvāka kurināšana, aug arī izsaukumu skaits Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD). Bieži tiek reģistrēta dūmeņu aizdegšanās, taču gadās arī plašāki ugunsgrēki. Aizvadītajā nedēļā ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz izsaukumu Līgatnes novadā, kur ugunsgrēks bija izcēlies saimniecības būvē. Ierodoties notikuma vietā, VUGD darbinieki konstatēja, ka ar atklātu liesmu deg kūts 120m2 platībā. Ugunsgrēkā diemžēl cieta ne tikai ēka, bet arī kūtī esoši mājputni, no 70 tur esošajiem tikai 15 izdevās izglābt. Ugunsgrēka iemesls tiek noskaidrots.

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Sandra Vējiņa informē, ka ļoti bieži nākas izbraukt uz dūmeņu degšanu. Šogad ugunsdzēsēji glābēji dzēsuši jau vairāk nekā 100 ugunsgrēkus, kuros dega sodrēji ēku dūmvados. Izsaukumu netrūkst arī Cēsu daļas ugunsdzēsējiem glābējiem.

http://news.lv/Druva/2019/02/05/uguns-nedarbi

 

Aptaujā pauž viedokli par dzīvi Līgatnē

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 05.02.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Sākta Līgatnes novada Attīstības programmas izstrāde. Pērnā gada nogalē tika veikta iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu līgatniešu viedokli par novada attīstību, problēmām un to iespējamajiem risinājumiem.

Atbildēt uz jautājumiem varēja elektroniski pašvaldības mājaslapā, kā arī aizpildīt papīra formāta anketas.

Ikvienam bija jāatbild uz dažādiem jautājumiem. “Pašvaldībai ir svarīgi, kā iedzīvotāji vērtē tās darbu, un svarīgākais – kas būtu jāuzlabo,” saka Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un atzīst, ka aptaujas rezultāti neizbrīna, jo pašvaldība labi zina stiprās un vājās puses, kas tuvākajā laikā jāpārvērš par iespējām.

Anketu aizpildīja 95 iedzīvotāji, kas norāda samērā zemu iedzīvotāju vēlmi iesaistīties novada attīstības plānošanā un sava viedokļa sniegšanā. Aptaujas anketas aizpildīja 60 sievietes un 35 vīrieši. 41 % anketu respondenti dzīvo Līgatnes pilsētā, 53% dzīvo Līgatnes pagastā, pārējie respondenti jeb seši procenti dzīvo Rīgā vai citur Latvijā. 68,4% no anketu respondentiem ir ekonomiski aktīvajā vecumā, 26 – 60 gadi, kas liecina par to, ka novadā šī ir sociāli aktīvākā vecuma grupa, nākamā grupa pēc aktivitātes ir 60 gadus un vecāki, kas liecina par aktīvu senioru paaudzi un viņu interesi iesaistīties novada plānošanā.

Aptauja rāda, ka līgatnieši visneapmierinātākie ir ar ielu un ceļu stāvokli. Ar to nav apmierināti 40 procenti aptaujas dalībnieku, bet 29,5 procenti ir drīzāk neapmierināti, un tikai 4,2 procenti līgatniešu ir apmierināti ar ielu un ceļu stāvokli novadā.

“Ielu un ceļu sakārtošanā nepieciešami lieli ieguldījumi. Tas nav darīts, bijušas citas prioritātes. Šīgada rīcības plānā un budžetā ielu un ceļu sakārtošana ir prioritāte. Pašvaldības un iedzīvotāju domas sakrīt. Darīsim iespējamo, lai to paveiktu," saka novada vadītājs.

Ar veloceliņiem un velomaršrutiem ir neapmierināti 38,9 procenti aptaujāto, drīzāk neapmierināti ir 33,3 procenti, bet neapmierināti tikai 8,9 procenti aptaujas dalībnieku. Savukārt ar gājēju celiņiem un ietvēm neapmierināti ir 29 procenti aptaujāto, bet 35,5% ir drīzāk neapmierināti, savukārt apmierināti ir 6,5 procenti aptaujāto līgatniešu. Šim viedoklim gan novada vadītājs negrib piekrist. “Protams, varam diskutēt. Bet vai vajag būvēt veloceliņu, ja uz Līgatnes dabas takām četrus kilometrus var nobraukt un nesatikt nevienu automašīnu. Arī uz novada ceļiem satiksme nav tik intensīva, lai drošības apsvērumu dēļ būtu jāierīko veloceliņi,” viedokli pauž A.Šteins. Pašvaldības vadītājs ir gandarīts, ka aptaujā iedzīvotāji novērtējuši veiktās reformas, lai novadā nodrošinātu kvalitatīvu izglītību. Tikai 2,2 procenti aptaujāto nav apmierināti ar pirmsskolas izglītību, 2,5 procenti – ar pamatizglītību, bet 19,5 procenti ar vidējās izglītības kvalitāti novadā. “Pēdējos gados daudz ieguldīts, veicot pārmaiņas, veidojot materiāli tehnisko bāzi izglītības iestādēs. Ir gandarījums, ka vecāki novērtē Jaunās pamatskolas darbību, bērnudārzus. Ja 36,6 procenti aptaujāto, vērtējot vidējās izglītības piedāvājumu, par to saka – drīzāk apmierina -, bet 24,4 procenti, ka apmierina – arī tas ir solis uz priekšu. Protams, vienmēr var labāk, un atslābt nedrīkst ne mirkli,” pārdomas izsaka novada vadītājs un atzīst, aptaujā saņemts apstiprinājums, ka reformas izglītībā veiktas pareizi.

Uz jautājumu, kādu pakalpojumu un iespēju pietrūkst novadā, visbiežākā atbilde bijusi – trūkst sadzīves pakalpojumu, īpaši Augšlīgatnē, kā arī maz ēdināšanas pakalpojumu. Daudzi minējuši, ka pēc darba dienas beigām pieaugušajiem nav pieejami kursi, sportiskas nodarbības.

Ikvienam aptaujā bija jāpasaka, ar ko asociējas Līgatnes novads. Daba, papīrfabrika, tūrisms, dabas takas, alas, cilvēki, Gaujas nacionālais parks, Laimīgā zeme Līgatne un Tīklu parks - tādā secībā novadnieki sarindojuši to, ar ko lepojas.

“Aptaujas atbildes tiks izvērtētas. Iedzīvotāji paši vislabāk zina un var pateikt, kas viņiem nepieciešams, kā pietrūkst. Pašvaldībai tikai jārod iespēja to visu īstenot,” uzsver novada vadītājs.

http://news.lv/Druva/2019/02/05/aptauja-pauz-viedokli-par-dzivi-ligatne

 

Kā izvilināt tūristu no Rīgas

Autors: Līga Eglīte

Datums: 06.02.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Lauku uzņēmējdarbība

Jau 26 gadus Latvijas iedzīvotāji vienuviet var iepazīt ne tikai savas valsts, bet arī plašās pasaules tūrisma esenci. Pieaug apmeklētāju tūkstoši un arī dalībnieku skaits, šogad vairāk nekā 850, kas liecina, ka tūrisma nozare valstī ir viens no svarīgiem un vērā ņemamiem ekonomikas balstiem.

Viens no izstādes pašmāju dalībnieku “slēptajiem” mērķiem ir aizvilināt tūristu no galvaspilsētas, iekārdināt ar dabas, kultūras, tradīciju un kulinārajiem labumiem un aizturēt ilgāk par vienu līdz divām dienām.

Cēsu un apkārtējo novadu tūrisma informācijas un pakalpojumu sniedzēji, pašvaldību pārstāvji, nozares speciālisti un uzņēmēji aizvadītās nedēļas nogalē trīs dienas ikgadējā starptautiskajā tūrisma izstādē-gadatirgū “Balttour 2019” apmeklētājiem stāstīja par jauniem maršrutiem un idejām tuvākiem un tālākiem ceļojumiem.

Mūspuses novadu pārstāvjus varēja satikt hallē “Apceļo Latviju!” , kur saimniekoja gandrīz visu Latvijas reģionu tūrisma galamērķu piedāvātāji. Vidzeme iekārdināja potenciālos ceļotājus ar garšām. Viņu pulkā arī raunēnieši – “Latvijas ķiploks”, “Siera ražotne”, “Latnature” un “Jaun-Ieviņas”, kuri piedalās sadarbības projektā “Vidzemes pieturvietas”. Viņi izstādē aicināja degustēt neierastus kārumus.

“Vidzemes pieturvietās” apvienojušies četri novadi – Raunas, Smiltenes, Apes un Alūksnes -, lai kopīgi aicinātu ceļotājus aplūkot un uzkavēties, izbaudot daudzveidīgu tūrisma programmu. Tapusi tūrisma karte latviešu un vēl piecās valodās.

Jau sesto gadu vienotā stendā izstādē piedalās Gaujas nacionālā parka klastera “Enter Gauja” tūrisma speciālisti no Priekuļu, Pārgaujas, Līgatnes, Amatas un Cēsu novada. Pamazām veidojas zīmola atpazīstamība un interesenti vairs nejautā, kur tas ir, Latvijā vai Igaunijā, bet saprot, ka galamērķis ir Gaujas nacionālais parks.

Vidzemes Tūrisma asociācija piedāvāja interesantus “Zaļā dzelzceļa” maršrutus, kas ierīkoti bijušajās dzelceļa sliežu trasēs gan Latvijā, gan Igaunijā. Šie maršruti, kopgarumā 750 kilometri, izmantojami visu gadu dažādiem tūrisma un sporta veidu entuziastiem: velobraucējiem, kājāmgājējiem, nūjotājiem, kā arī izjādēm ar zirgu. Ziemas sezonā šie maršruti der arī slēpošanai un izbraucieniem suņu pajūgos. Igaunijas un Latvijas pārrobežu projekta “Zaļo dzelzceļu” stends, kurā piedalījās arī Vecpiebalgas novada pārstāvji, saņēma balvu par “Ilgtspējīgas un ekoloģiski nozīmīgas idejas pārstāvniecību”.

Cēsu Tūrisma informācijas centra vadītāja Andra Magone dalību izstādē vērtē atzinīgi: “No apmeklētāju viedokļa “Balttour 2019” bija vēl labāka nekā 2018.gadā. Pozitīvi, ka pašvaldības arvien vairāk meklē kopīgas intereses, kopīgus krustpunktus tūrisma jomā ar kaimiņiem un veidojas sadarbība reģionu mērogā.

Šogad apmeklētāji biežāk jautāja par pasākumiem, bija liels pieprasījums pēc pasākumu plāniem. Bijām tam labi sagatavojušies. Aktīvā atpūta, sportiski pasākumi parasti interesē šaurāku loku, vairāk vēlas uzzināt par kultūras notikumiem Cēsīs, par koncertiem, festivālu “Lampa”, kur ir plaša auditorija visām vecuma grupām. Varējām piedāvāt ko īpašu – Cēsu kauju rekonstrukciju 2019. gada 22.jūnijā, kad tiks svinēta Cēsu kauju simtgade.

Cilvēku paradumi pamazām mainās. Izstādes stendos iesakām nemeklēt atsevišķus bukletus par katru vietu, bet izvēlēties vienu kopīgo tematisko, kurā ir informācija par visu. Tāds, piemēram, ir “Enter Gauja” buklets, un izveidota arī lietotne mobilajam telefonam, kur par Gaujas nacionālo parku var visu atrast.

No novadu piedāvājumiem atzinīgi vērtēju Amatas novada jauno maršrutu autotūristiem “No Gaujas līdz Daugavai”. Pilnīgā nekurienē uzņēmēji sasparojušies, būs interesanti apmeklēt vietas, kurp tūristi iepriekš nedevās. Vērtējot profesionāli, no tālākiem kaimiņiem patika Kokneses piedāvājums un stends. Viņiem ir Sama modināšanas svētki, viesu nams “Bilstiņi” ar interesantu vakariņu piedāvājuma koncepciju. Svarīgi, ka biznesa veidotāji piesaista ar savu personību.

Izstādē vērtīgi bija Latvijas Universitātes zinātniski pētnieciskie lasījumi par dažādām tūrisma nozarēm, piemēram, pētījums par Rīgas tūristu paradumiem. Iemesls, kādēļ neizbrauc ārpus galvaspilsētas, ir vienkāršs – nevar paspēt, jo ceļojumam atvēl pārāk maz laika.”

Par to, kuru valstu ceļotāji līdz Latvijai atbrauc, bet tālāk par Rīgu nedodas, informēja Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča: “Joprojām visvairāk tūristu Rīgā ierodas no Krievijas, Vācijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Lielbritānijas, Zviedrijas, Norvēģijas. Taču redzam, ka katru gadu Latviju par ceļojuma mērķi vai vismaz vienu no mērķiem izvēlas tūristi arī no tālām valstīm, piemēram, ASV, Japānas.

Uz Rīgu tūristi ceļo, izmantojot visdažādākos transporta veidus: avio, satiksmes autobusus, vilcienus, prāmjus, vieglās automašīnas un kemperus, arī velosipēdus.

Vieni Rīgu apskata kādas lielākas tūres ietvaros, piemēram, ceļojot pa Baltijas valstīm vai Eiropu, citi Rīgu izvēlējušies kā galveno galamērķi, izmantojot arī iespēju apskatīt citas Latvijas vietas. Daļa Rīgā pavada vien brīvdienas, daļa Latvijas, tajā skaitā Rīgas, apskatei velta veselu nedēļu.”

Statistika pierāda, ka lielākoties tūristi apceļo visas trīs Baltijas valstis kā “komplektu”, katrai veltot vienu vai pāris dienas. Pagaidām nav zināma 2018. gada statistika, taču vēl gadu iepriekš Rīga kā galvenais galamērķis bija 36 procentiem ceļotāju, 36 procenti Rīgu apskatīja, iekļaujot Baltijas valstu maršrutā, tikai 20 procentiem tā bija daļa no ceļojuma pa Latviju.

http://news.lv/Druva/2019/02/06/ka-izvilinat-turistu-no-rigas

 

Visvairāk piena govju Vecpiebalgas novadā

Autors: Arita Lejiņa

Datums: 06.02.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Lauku uzņēmējdarbība

Vislielākais piena lopu ganāmpulku skaits vēsturiskā Cēsu rajona novados – Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Vecpiebalgas – ir Vecpiebalgas novadā, tur arī lielākais slaucamo govju skaits, liecina Lauksaimniecības datu centra (LDC) apkopotā informācija par piena pārraudzības rezultātiem slaucamajām govīm 2017./2018. pārraudzības gadā.

Vecpiebalgas novadā no 2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 30.septembrim reģistrēts 61 ganāmpulks, uzskaites perioda beigās tajā bijušas 1524 slaucamās govis, vidējais izslaukums no piena devējas novada ganāmpulkos pārraudzības gadā – 5974 kilogrami.

Ražīgākie ganāmpulki bijuši Priekuļu novadā, kur kopumā novada saimniecībās vidējais izslaukums 7114 kg no govs (novadā 20 ganāmpulki, 2018.gada 30.septembrī uzskaitītas 866 slaucamās govis), Pārgaujas novadā – 7084 kg no govs (39 ganāmpulki, 1010 govis) un Raunas novadā – 7028 kg no govs (45 ganāmpulki, 1044 govis).

Cēsu novadā pārraudzības gadā reģistrētajos astoņos ganāmpulkos vidējais izslaukums no govs bijis 6758 kg, perioda beigās kopumā bijušas 478 piena devējas. Amatas novada 45 ganāmpulkos kopā bijušas 676 slaucamas govis, vidējais izslaukums no dzīvnieka – 5877 kg. Jaunpiebalgas novadā 38 piena lopu ganāmpulki, reģistrētas 1236 govis, pārraudzības periodā novada saimniecībās kopā vidējais izslaukums – 5720 kg. Līgatnes novadā pēc LDC datiem bijuši seši piena govju ganāmpulki, kopējais dzīvnieku skaits – 125, vidējais izslaukums novada saimniecībās – 5641 kg no govs.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo pārraudzības periodu (2016.gada1.oktobris-2017.gada 30.septembris) tikai Cēsu novadā pārraudzības ganāmpulku skaits nav mainījies, bet Raunas novadā pat par vienu palielinājies. Savukārt Jaunpiebalgas novadā 2017./2018.gada pārraudzības periodā ir par četriem ganāmpulkiem mazāk nekā iepriekšējā periodā, Vecpiebalgas un Amatas novadā – par trim mazāk, Priekuļu un Pārgaujas samazinājums par diviem, bet Līgatnes novadā par vienu piena devēju ganāmpulku, kuros veikta pārraudzība. 

Govju skaits palielinājies Vecpiebalgas un Cēsu novadā, Jaunpiebalgas un Līgatnes novadā tas palicis stabils, bet pārējos sešos novados samazinājies. Sarucis arī vidējais izslaukums no govs, izņemot Līgatnes novada saimniecības, kur tas kļuvis nedaudz lielāks.

http://news.lv/Druva/2019/02/06/visvairak-piena-govju-vecpiebalgas-novada

 

TLMS Dzilna Limbažos rīko semināru par Vidzemes priekšautu

Autors: Ilva BIRZKOPE

Datums: 06.02.2019

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Sabiedrība

Nākamās nedēļas nogalē Limbažu kultūras namā notiks nebijis un gana apjomīgs seminārs par Vidzemes priekšauta valkāšanas un darināšanas tradīcijām Vidzemē 19.–20. gadsimtā. Tā idejas autore ir Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) Dzilna vadītāja Baiba Vaivare. Šī pasākuma galvenās rīkotājas ir mūsu studijas dalībnieces sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un biedrību Latviešu tautas mākslas savienība. Mērķauditorija ir priekšautu darinātāji un lietotāji – TLMS, individuāli meistari, folkloras kopas, deju kolektīvu vadītāji u.c.

B. Vaivare pastāstīja, ka semināram ir milzīga atsaucība, jo patlaban jau pieteikušies vairāk nekā 130 dalībnieku. Dienas gaitā plānota gan Dzilnas dubultizstādes Simtgade apskate, gan lekcijas un diskusijas. Teorētiskajā bāzē un praktiskajā pieredzē dalīsies ne tikai limbažnieces, bet arī speciālisti no citurienes. Tāpat gaidāmas radošās darbnīcas jeb meistarklases aušanā, izšūšanā, tamborēšanā utt. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, interesentiem no malas šīs norises diemžēl nebūs paredzētas. Jāpiebilst, ka seminārs par Vidzemes priekšautu ir tikai 1. daļa no apjomīgāka projekta – aprīlī iecerēts turpinājums Līgatnē, tad tērpu skate un seminārs atkal Limbažos vasarā, savukārt noslēgumā atvērs grāmatu Priekšauta stāsts.

http://news.lv/Auseklis/2019/02/06/tlms-dzilna-limbazos-riko-seminaru-par-vidzemes-prieksautu

 

Līgatnes ābolu karaļvalstī darbi sokas

Autors: Līga Eglīte

Datums: 07.02.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Vai gan jāmeklē dienvidzemju augļi, kas ievākti negatavi, pēc tam gatavināti, tālu vesti un ilgi glabāti, ja tepat var izaudzēt sulīgus un košus ābolus. “Druva” devās uz uzņēmumu “Līgatnes ābele” noskaidrot, cik no ražas jau pārdots, vai vēl kas ir glabātavās.

Pa ceļam uz noliktavu Līgatnes pagasta “Dārzniekos” tālumā redzami dārzi, kur pavasari gaida gan vecākās, pirms 25 gadiem stādītās, ābeles, gan jaunās. Pagājušajā gadā tās ziedējušas visā krāšņumā un, par spīti nepieredzēti siltajai un sausajai vasarai, devušas sava mūža labāko ražu. Nu jau noliktavā ābolu krājumi krietni sarukuši, jo pieprasījums bijis liels un atzinīgi novērtēta gan garša, gan izskats.

Gaida Grava, “Līgatnes ābele” saimniece, stāsta, ka nevar nodrošināt katru gadu vienmērīgu un prognozējamu ražu. Āboli ir labs bizness, taču jāiegulda liels darbs. Piemēram, divas sezonas nav bijušas veiksmīgas, “izkrītot” no tirgus aprites un pazaudējot klientus. 2017.gadā novāktas tikai četras tonnas ābolu, vismazākais apjoms, kopš saimniecība nodarbojas ar augļkopību. Toties aizvadītais 2018.gads bijis viens no labākajiem, novāktas apmēram 95 tonnas. Zīmīgi, ka karstums pozitīvi ietekmējis gan ābolu izskatu, gan veicinājis labākās garšas un aromātu īpašības, kas katrai šķirnei piemīt. Bijušas bažas, ka sausuma dēļ augļi būs sīki, taču rudenī rezultāts patīkami pārsteidzis.

Saimniecībā maz darbinieku, tikai ražas vākšanai pieaicina palīgus. Parastā problēma – laukos trūkst cilvēku, kas gribētu strādāt. Aizvadītajā rudenī siltais laiks bijis īpaši piemērots ābolu lasīšanai, nav nokavēta neviena diena. Pēc tam raža novietota aukstuma kamerā ap 1,5 līdz divu grādu temperatūrā, lai apturētu turpmāko nogatavošanās procesu. Zināms, ka vecos laikos ābolu pagrabos ierīkoja kanālu, lai cauri tek strautiņš, arī tagad ievēro šo principu pastāvīgai mitruma nodrošināšanai.

“Cēsnieki un citi pircēji uz zaļiem āboliem skatās diezgan greizi,” stāsta Gaida Grava, “viņiem vajag sarkanus. Reizēm pat garša nav svarīga, toties krāsa, piemēram, ‘Rubīns’. Lielā apjomā piedāvājumā mums bija ‘Auksis’, krāsaini, skaisti, ko pazīst gandrīz visi. Man liekas, apkārtējie zina visas mūsu šķirnes. Pateicoties saulei, sulīgi, tumši sarkani āboli izauga šķirnei ‘Kovaļenkovskaja’, kura beidzot tika novērtēta, jo pirms tam to lāgā pat neievēroja, toties tagad daudziem likās, ka tie nu gan ir ievestie āboli, ne vietējie.

Februārī realizācijai sagatavojam ziemas šķirnes ‘Antejs’, ‘Zarja Alatau’, ‘Sinap Orlovskij’. Cenšamies audzēt slimību izturīgas šķirnes, kuras nav īpaši jāmiglo, jo tagad visi vēlas, lai nekas nebūtu ķīmiski apstrādāts.

Uzskatu, ka jābūt kvalitātei. To nodrošina roku darbs. Kopā ar otru darbinieci esam visus ābolus izšķirojušas. Skolas bērniem liekam kartona kastēs, jābūt vismaz simtgramīgiem āboliem, nomazgātiem, pēc noteikta skaita. Cik mēs tos esam izskaitījušas... Cenšamies aizsūtīt dažādas šķirnes, lai nav visi vienādi un var izvēlēties, kas labāk garšo. ”

Ar Līgatnes āboliem tiek apgādātas Cēsu skolas un bērnudārzi, Nītaures vidusskola, Līgatnes skolas un bērnudārzi, kā arī vairākas Rīgas izglītības iestādes, kas iesaistījušās programmā “Skolas auglis”. Cilvēkiem vietējie augļi sāk iegaršoties, piemēram, Līgatnes ciematā ir veikals, kur pašu āboli “ienākuši lēni”, bet nu jau radies pircēju pieprasījums. Izveidojusies laba sadarbība ar Cēsu “Solo” veikalu, kur pirmā raža nonākusi jau 1.augustā. Interesanti, ka šogad janvārī cēsnieki nopirkuši un droši vien jau apēduši četras tonnas Līgatnes ābolu.

Līgatnes ābolus iepērk arī pārstrādei gan vietējie uzņēmumi, gan tālāki. Žāvēšanai tos iegādājas SIA “Herbe”, sulas spiešanai Līgatnes vīna darītavā noderējušas senās šķirnes ‘Antonovka’, ‘Tellisaare’. Āboli jau daudzus gadus tiek vesti arī uz Rīgas Zooloģisko dārzu un turpat blakus, uz Līgatnes dabas takām.

Ar ābolu audzēšanu tagad nodarbojas daudzi. Aktīvi ir siguldieši, zemnieku saimniecība “Pīlādži”, kas audzē stādus. Vairākas saimniecības apvienojušās kooperatīvā “Zelta ābele” un čakli apgādā apkārtnes veikalus, tomēr “Līgatnes ābele” pamazām iekaro savu vietu un atpazīstamību.

“Druva” interesējās, vai Līgatnes ābolus var iegādāties arī individuālie pircēji, atbraucot uz augļu noliktavu “Dārzniekos”. Tirdzniecība notiek, taču saimniecībai pietrūkst darbinieku, lai apkalpotu klientus, kuri veic ļoti maza apjoma pirkumus. Jau vairākus gadus vairs nav tirdzniecības vietas Cēsu tirgū.

Saimniece prognozē, ja vien ziema nepievils, arī šoruden āboliem jābūt. Lai arī ir nelielas bažas, ka koki lielās ražas dēļ ir novārdzināti, taču var cerēt uz jaunajām ābelītēm. Gaida Grava par aizvadīto sezonu ir gandarīta: “Ābolu novākšanā un realizēšanā ir ieguldīts liels, liels darbs, taču te uzreiz redzams rezultāts, pretī ir atalgojums. Protams, kamēr jaunajām ābelītēm sagaida pirmo ražu, paiet laiks. Paldies manām palīdzēm un visiem, kas nežēloja savu laiku! Paldies mūsu šoferim, kurš ābolus izvadāja, laikā nogādāja. Paldies arī ēdājiem: skolēniem, cēsniekiem un līgatniešiem!”

http://news.lv/Druva/2019/02/07/ligatnes-abolu-karalvalsti-darbi-sokas

 

Vada auto pamatīgā reibumā

Autors: Arita Lejiņa

Datums: 07.02.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Vairāki autovadītāji mūspusē jau nedēļas pirmajās dienās aizturēti par sēšanos pie stūres alkohola reibumā. Otrdien, 5.februārī, Pārgaujas novada Straupes pagastā, autoceļa Dravnieki-Kaijas-Straupe-Līgatne 10.kilometrā, pulksten 17.17 tika apturēts “Toyota Hilux” vadītājs, kurš, izrādījās, sēdies pie stūres 2,13 promiļu alkohola reibumā, informē Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvalde.

4.februārī pulksten 15.36 Vecpiebalgā ceļu satiksmē smagā alkohola reibumā piedalījās kāds traktora vadītājs. Vīrietis apturēts autoceļa Vecpiebalga – Skujene 1.kilometrā, kur viņam tika konstatēts 2,48 promiļu reibums. Vēlāk, pulksten 16.43, Vecpiebalgas pagastā likumsargi apturēja vēl vienu personu, kura sēdusies pie stūres alkohola reibumā. Automašīnas “SAAB” vadītāja izelpā tika konstatēts 2,24 promiļu reibums. Abiem transportlīdzekļu vadītājiem noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli par braukšanu alkohola reibumā.

Ar alkohola lietošanu un automašīnu saistīts arī kāds notikums Līgatnes pagastā. 5.februārī pulksten 16.22 kāds vīrietis, būdams alkohola reibumā, tīši sabojāja citai personai piederošo automašīnu. Vīrietis izsitis “Ford” automašīnas vējstiklu un sāna logu. Policija skaidro lietas apstākļus un materiālos zaudējumus. Par notikušo uzsākts kriminālprocess.

http://news.lv/Druva/2019/02/07/vada-auto-pamatiga-reibuma

 

Ar 2019.gada 28. februāri tiek reorganizēta Pārgaujas novada pašvaldības iestāde Pārgaujas novada bāriņtiesa

Datums: 07.02.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Ar 2019.gada 1. martu Pārgaujas novada bāriņtiesas saistības un pienākumus pārņems pašvaldību iestāde “Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas un Raunas novadu bāriņtiesa”. Bāriņtiesas juridiskā adrese - Jāņa Poruka iela 8, Cēsis, Cēsu novads. Bāriņtiesas darbības teritorija ir Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas un Raunas novadu administratīvās teritorijas, kurās ietilpst novadu veidojošās teritoriālās vienības:

Amatas novadā- Drabešu pagasts, Amatas pagasts, Skujenes pagasts, Nītaures pagasts, Zaubes pagasts;

Jaunpiebalgas novadā- Jaunpiebalgas pagasts, Zosēnu pagasts;

Līgatnes novadā- Līgatnes pilsēta, Līgatnes pagasts;

Pārgaujas novadā- Raiskuma pagasts, Stalbes pagasts, Straupes pagasts;

Raunas novadā- Drustu pagasts, Raunas pagasts.

http://news.lv/Druva/2019/02/07/ar-2019gada-28-februari-tiek-reorganizeta-pargaujas-novada-pasvaldibas-iestade-pargaujas-novada-barintiesa

 

Pašvaldību ētikas kodekss

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 07.02.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka pašvaldības savas kompetences ietvaros var izdot iekšējos normatīvos aktus par pārvaldes lēmuma pieņemšanas procedūru, pārvaldes amatpersonu un citu darbinieku pienākumu pildīšanu, uzvedības noteikumiem un citiem jautājumiem, kas attiecas uz iestādes darbību. Ētikas kodekss pašvaldībām netiek obligāti prasīts, tāpēc visām tāda nav, bet tas nenozīmē, ka viss notiek pašplūsmā, jo ētikas normas atrunātas citos iekšējās kārtības dokumentos.

*

Ētikas kodekss – principi, kas jāievēro

Pieredze vēsturiskā Cēsu rajona astoņu novadu pašvaldībās ir dažāda.

Šoreiz par to, kā ētikas kodekss vai citi dokumenti, kas to aizstāj, ietekmē darbu Līgatnes, Priekuļu un Cēsu novada pašvaldībā.

Biedru tiesa nav vajadzīga

Līgatnes novadā Ētikas kodekss pieņemts jau sen, ik pa laikam tiek papildināts, uzlabots. Novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins norāda, ka Ētikas kodekss savā būtībā ir vadlīnijas, par kuru ievērošanu darbinieki un deputāti vienojušies: “Tur aprakstīti principi, pa kuru ievērošanu konkrētajā kolektīvā esam vienojušies, apņemoties, ko darīsim un ko nedarīsim. Arī tas, kā jautājumu risināsim, ja prasības netiks ievērotas. Sākot darba gaitas pašvaldībā, darbinieks iepazīstas ar Ētikas kodeksu, lai pēc tam neteiktu, ka to nav zinājis, ka citur rīkojies citādi. Ētikas kodekss ir dokuments, uz ko atsaukties, ja darbinieks, veicot darba pienākumus, rīkojas tā, kā nevajadzētu.”

Līgatnes pašvaldībā ir darbinieku un deputātu Ētikas kodekss, kā arī Izglītības darbinieku Vērtību un ētikas kodekss. Pēdējā, piemēram, definēts, ka par skolu audzēkņu panākumiem runā publiski, bet par neveiksmēm tikai un vienīgi individuāli.

“Atcerēsimies, kā kādreiz vecāku sapulcēs galvenokārt publiski tika iztirzāti katra audzēkņa pārkāpumi,” saka A. Šteins. “Mēs ar šo dokumentu esam pateikuši, ka šādas lietas jāpārrunā individuāli, nenesot tās uz āru.

Līdzīgi arī pašvaldības darbā publiski nerunāsim par kādiem darbinieku nodarījumiem. Ir atrunāts, ka, konstatējot pārkāpumus, ir Ētikas komisija, kurā izdiskutē visus apstākļus un vienojas par rīcību. Mums gan šāda komisija vēl nav apstiprināta, jo nav bijusi vajadzība. Manuprāt, vienmēr jāsāk ar to, ka iestādes vai pašvaldības vadītājs ar darbinieku izrunā konkrēto gadījumu un rod risinājumu. Man liekas nepieņemami, piemēram, notiekošais Saeimā, kur ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, uz to sauc deputātus par ētikas pārkāpumiem. Sēdes ir atklātas. Tad gribas vilkt paralēles ar padomju laikā tik populārajām biedru tiesām, kurās publiski iztirzāja cilvēku dzīves. Nedomāju, ka demokrātiskā sabiedrībā vajadzīgas šādas biedru tiesas, jo jautājumus var izrunāt aci pret aci. Vien tad, ja cilvēks turpina pārkāpt prasības, jāsper nākamais solis.”

Ētikas komisijai darbs ir

Priekuļu novada dome aizvadītā gada nogalē pieņēma pašvaldības Ētikas kodeksu.

Kā domes sēdē norādīja pašvaldības Nekustamā īpašuma un juridiskās nodaļas vadītāja Inita Jansone, izvērtējot domes rīcībā esošo informāciju, konstatēts, ka spēkā esošajos Priekuļu novada pašvaldības darbinieku un deputātu ētikas kodeksos nepieciešams veikt ievērojamas izmaiņas, tādēļ lietderīgāk izdot jaunu pašvaldības darbinieku Ētikas kodeksu. Domes lēmumā teikts, ka Ētikas kodekss pieņemts, lai veicinātu pašvaldības darbinieku un domes deputātu likumīgu un godprātīgu darbību sabiedrības interesēs, novērstu jebkādas personiskas ieinteresētības ietekmi uz pašvaldības lēmumu pieņemšanu un veicinātu profesionālu, lietišķu komunikāciju un cieņpilnas attiecības darbinieku savstarpējā saskarsmē, kā arī komunikācijā un sadarbībā ar citām institūcijām, iedzīvotājiem.

Novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone uzskata, ka šādam dokumentam jābūt visās valsts iestādēs, pašvaldībās, jo ar to var izvērtēt darbinieku rīcību: “Esam tagad to atjaunojuši un pielāgojuši esošajai situācijai. Arī šajā dokumentā jāņem vērā konkrētā laika prasības, lai darba vide, tostarp lojalitāte, attieksme pret kolēģiem, apmeklētājiem, būtu sakārtota un definēta. Tas ir viens no dokumentiem, kam jābūt, lai ieviestu iekšējās kontroles sistēmu.”

Tiek sekots līdzi, lai dokumentos norādītās prasības tiktu ievērotas, un pārkāpumi tiek konstatēti. Ja Līgatnes novadā Ētikas komisijai darba nav bijis, Priekuļu novada pašvaldībā pēdējā gadā tā sasaukta vairākas reizes, lai skatītu jautājumus par darbinieku rīcību kādā no situācijām.

Tapšanas procesā

Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītāja Ieva Goba skaidro, ka vienota Ētikas kodeksa pagaidām nav. Tāds atsevišķi ir Bāriņtiesai, Sociālajam dienestam, bet pašvaldībā ir vairāki dokumenti, kas regulē darbinieku uzvedību un ētikas normas.

“Mums ir Klientu apkalpošanas standarts, kas nosaka to, kā strādājam ar klientiem, kā atbildam, kā rīkojamies konkrētā situācijā. Ir darba kārtības noteikumi, kuros ir atsevišķa sadaļa – darbinieku uzvedības noteikumi, kas sākas ar vārdiem “ievērot vispārēji pieņemtās ētikas normas”. Tur nosacīts, ka respektējam apmeklētāju tiesības, konfliktsituācijās rīkojamies objektīvi, ievērojam interešu konfliktu novēršanas normas, rūpējamies par pašvaldības prestižu un tamlīdzīgi. Šīs normas darbiniekiem jāievēro. Klientu serviss ir mūsu prioritāte, tāpēc rūpējamies, lai darbinieki atbilstoši rīkotos. Šobrīd pašvaldībā strādājam pie iekšējās kontroles sistēmas korupcijas un interešu konfliktu novēršanai, un tā ietvaros kā atsevišķs dokuments taps arī Ētikas kodekss,” skaidro I. Goba.

*

Kā uzvesties, kā un ar ko runāt

Nedaudz ielūkosimies pašvaldību ētikas kodeksos, izceļot dažus pantus, jo maz ticams, ka iedzīvotāji naski uz dokumentu lasīšanu.

Skaidrs, ka kodeksi pašvaldībās vairāk vai mazāk līdzīgi, jo principi jau vienādi visur, ne tikai pašvaldībās, bet ikvienā iestādē, uzņēmumā un sabiedrībā kopumā. Piemēram, galvenie principi, ka darbinieks pienākumus veic: objektīvi un taisnīgi, godprātīgi, profesionāli, mērķtiecīgi, ar atbildības sajūtu, ievērojot atklātību pret sabiedrību, balstās uz objektīvu un pārbaudītu informāciju, nepieļaujot interešu konflikta rašanos.

Ētikas kodekss nosaka, ka darbinieks, deputāts ir paškritisks – ja kļūdījies, atzīst savas kļūdas, cenšas tās labot, atvainojas par neētisku rīcību, ja tādu pieļāvis. Jebkurā situācijā ir laipns un pieklājīgs, nelieto aizskarošus, apvainojošus izteicienus, neaizskar personas godu un nepazemo viņu, neizturas ciniski pret viņa vēlmēm un vajadzībām, uzskatiem un pārliecību. Kopj savu runas un valsts valodas prasmi, nelieto izteikumus un neatbalsta darbības, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu rīcību, nekliedz, nepaceļ balsi, nerunā reizē ar sarunas biedru, pārtrauc savu sakāmo, ja sāk runāt domes vai komitejas priekšsēdētājs, sarunas vadītājs, nodaļas vadītājs u.tml.

Par diskusiju kultūru Latvijā runāts daudz, tur vēl mācīties un mācīties, lai gan ētikas kodeksos norādīts, ka darbinieks, deputāts sēdēs, sarunās vai tikšanās reizēs ar iedzīvotājiem nepārtrauc runātāju, sagaida nākamo jautājumu un tikai tad sniedz atbildi, noklausās atbildi un tikai tad uzdod nākamo jautājumu.

Ir norma, kas nosaka attieksmi pret apmeklētājiem: “Ienākot apmeklētajam darba kabinetā un vēršoties pie darbinieka vai deputāta, tas viņu laipni sagaida, pieceļoties sasveicinās, piedāvā apmeklētājam apsēsties un tad uzsāk sarunu. Sarunas nobeigumā darbinieks vai deputāts vēlreiz konkretizē un ar apmeklētāju vienojas par risinājumiem, beidz sarunu un pieceļoties atvadās.”

Kodeksos atrunātas arī kolēģu savstarpējās darba attiecības, piemēram, šāda norma: “Atturas no savu kolēģu darbības negatīva vai noniecinoša vērtējuma. Gadījumos, ja ir cits viedoklis par kolēģa pieņemto lēmumu, tad savu viedokli sniedz, vislielākā mērā saudzējot kolēģa prestižu.”

Mobilo tālruņu lietošana publiskās vietās ir pamatīga problēma, tāpēc ētikas kodeksi nosaka, ka darbinieki un deputāti sēdes, sarunas, nodaļas sapulces laikā atslēdz mobilo telefonu un nerunā pa to.

Līgatnes novada Ētikas kodeksā minēta arī šāda norma: “Deputāta rīcībai jāsaskan ar tādām morāles vērtības normām kā pienākums un atbildība, apziņa, cieņa, mīlestība un taisnīgums, patriotisms.”

Atrunāta arī uzvedība ārpus darba: “Ārpus darbalaika darbinieks un ārpus pienākumu pildīšanas deputāts izvēlas tādu uzvedības stilu, kas sabiedrībā nerada šaubas par inteliģenci un morāli.”

Dažu pašvaldību ētikas kodeksā ir arī normas, kādu nav citiem. Līgatnes novadā noteikta darbinieku un deputātu informācijas sniegšana saziņā ar masu medijiem vai publiskas uzstāšanās reizēs: “Darbiniekiem informācijas sniegšana masu saziņas līdzekļiem un publiskas uzstāšanās ar informāciju, kas skar pašvaldības intereses, veicama saskaņā ar pašvaldības vadības atļauju, nepieciešamības gadījumā saskaņojot viedokli un sniedzamo informāciju.”

Deputātiem norādīts, ka, sniedzot informāciju, kas skar pašvaldības intereses, tai jābūt lietišķai, pārdomātai, apzinoties, ka tas tiks vērtēts kā pašvaldības viedoklis.

Savukārt Amatas novada Ētikas kodeksā ir īpaša sadaļa, kurā atrunāti darbinieku ētikas pamatprincipi komunikācijā ar lobētājiem. Arī tas, ka darbiniekam ir pienākums publiskot informāciju par lobētāju, ar kuru notikušas konsultācijas vai no kura saņemta informācija, kas attiecas uz jautājumu, par ko darbinieks ir bijis atbildīgs sagatavot vai pieņemt lēmumu. Norādīts arī, ka darbiniekam aizliegts pieņemt no lobētāja vai organizācijas, kas algo lobētāju, dāvanas, viesmīlības piedāvājumus vai citus labumus savām vai ģimenes locekļu vajadzībām, vai arī organizācijai, ar ko viņš ir saistīts. Ar citiem labumiem tiek saprasti arī transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumu un dzērienu apmaksa vai jebkāda cita veida materiālie labumi.

***

Vai dokuments ietekmē rīcību?

Iepazīstoties ar ētikas kodeksiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas reglamentē darbinieku rīcību, tomēr rodas sajūta, ka šis ir tikai kārtējais dokuments, kas top pēc principa, ka jābūt. Līdzīgi kā ar janvārī “Druvā” aprakstītajiem pretkorupcijas plāniem, kas nepieciešami katrā pašvaldībā. Pastāv taču pirms 20 gadiem pieņemtie Valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku uzvedības (ētikas) pamatprincipi, kuros tas viss patiesībā ir atrunāts. Taču pašvaldībās darbinieki tērē laiku, līdzekļus dažādu “svarīgu” dokumentu tapšanā, jo valsts kontrolējošās iestādes uzskata, ka tādiem jābūt. It kā dokumenta esamība uzreiz nodrošinās prasību īstenošanu dzīvē. Vai tā neesamība nozīmē, ka tajā pašvaldībā ir haoss, katrs dara, ko grib? Ir taču daudz citu normu, kas regulē pašvaldību darbību, un, galu galā, darbinieki jau nav roboti, kas strādā tikai pēc uzrakstītas programmas. Manuprāt, ikviens vispirms taču rīkojas pēc sabiedrībā pieņemtajām vispārējām uzvedības normām.

Tieši cilvēciskais faktors ir galvenais. Var jau ētikas kodeksā ierakstīt, ka darbinieks rīkojas godprātīgi, neizmantojot amata priekšrocības un varu personīgā labuma gūšanai sev vai citai personai, norobežojoties no personīgām interesēm, atsevišķu personu un šauru ekonomisko grupu interesēm, kuras ir pretrunā ar vietējās sabiedrības kopīgo labumu, bet tie ir tikai uz papīra rakstīti vārdi. Tie, kuri gribēs pārkāpt, to arī izdarīs. Tāpēc patiesībā laikam ētikas kodekss ir nevis tāpēc, lai skaidrotu, kā darbiniekam, deputātam rīkoties, bet, iespējams, tāpēc, lai pašvaldības vadībai būtu, uz ko atsaukties gadījumos, kad tiek saņemtas sūdzības par kādas personas neētisku rīcību. Tad ar klauvēšanu pie sirdsapziņas nepietiek, vajag “stingrāku papīru”, lai vainīgo sauktu pie atbildības un pieņemtu atbilstošu sodu.

http://news.lv/Druva/2019/02/07/pasvaldibu-etikas-kodekss

 

Dabīgas un elegantas

Autors: Žanete Hāka

Datums: 08.02.2019

Izdevums: Dienas Bizness

Rubrika: Brīvdienas

Kāzu kūku dizains pasaulē kļūst sarežģītāks; Latvijā pašreiz tiek pieprasītas no dabīgām izejvielām un ar dekorējumiem nepārsātinātas kūkas, nereti to greznošanā tiek izvēlēti dabīgie ziedi.

Pasaulē ik gadu tiek izdomāts kas jauns, nereti kūkas jau kļūst par mākslas darbiem un izaicinājumu to izgatavotājiem. Latvijā pieprasījums pēc tortēm palielinās, norāda konditori. Jaunie pāri biežāk izvēlas «vieglas» kūkas, no modes izgājuši smagnēji izstrādājumi, kūkas ar mastikas pārklājumu, arī eksotiskas garšas pie mums nav cieņā. Biežāk vērojama atkāpe no tradicionālās lielās kūkas, priekšroku dodot tā saucamajiem kapkeikiem jeb glazūrkēksiņiem, – vienu lielāku pārim, bet katram viesim mazu kūciņu atsevišķi.

«Pieprasījums aug katru gadu,» stāsta restorāna Bibliotēka No 1 šef-konditore Diāna Goba. Kāzu viesi, kas kūkas ir nobaudījuši, tās paši reklamē tālāk, viņa piebilst. Šāda informācija ir pat uzticamākā un drošākā, jo bieži vien kūku apraksti internetvietnēs vai Instagramā neatbilst gaidītajam.

Bez mastikas kārtas

Pasaulē konditoreja attīstās līdzīgos tempos kā raķešu zinātne, salīdzina D. Goba, uzsverot, ka, protams, arī Latvijā ir jāseko līdzi jaunākajām tendencēm.

«Runājot par vizuālo tēlu, esmu iepazinusi visus kūku stilus, izņemot mastiku, kas, manuprāt, ir stipri novecojusi,» teic konditore. Pirms diviem gadiem lielākā daļa D. Gobas gatavoto kūku bija klasiskas, koši baltas un ar daudz jo daudz pasteļkrāsas dzīvajiem ziediem, savukārt iepriekšējā gadā populāri dekori, pēc viņas teiktā, bija ēdamie vafeļpapīra ziedi un naked stila (jeb atvērtā tipa) kūkas. «Jūtu, ka šogad turpināsies šī stila kūku ēra, tikai tās varētu būt mazliet «paviršākas», ne līdz galam perfektas. Viss liecina par virzienu – tuvāk dabai, tālāk no pilsētas, ar perfektām formām un līnijām,» raksturo D. Goba. Pēc viņas domām, kūkās redzēsim dažādus dabiskos toņus – pelēkzilo eikaliptu, tumšās, spīdīgās kazenes, zaļos zirnīšus, salmu krāsu un miesaskrāsas toņus, tumšo mežu, bordo ziedus un pļavas puķes. Noteicošais stils būs minimālisms ar saukli «mazāk ir vairāk».

Runājot par garšu, kāzu kūkās tā ir nemainīga klasika – zemenes, rabarberi, upenes kūkā Ogas un Šifons, vaniļa, zemenes un līčes Sarkanajā velvetā un mango, marakuja, šokolāde Eksotikā. «Jaunie pāri jau četrus gadus izvēlas pārbaudītas garšas, nevis eksperimentus ar tādām jaunām un populārām garšām kā juzu, mačas tēju, melno sezamu un citām, un tam varu pilnībā piekrist. Kāzas nav īstais notikums, kur eksperimentēt ar garšām,» skaidro D. Goba. Četros gados visvairāk pirktā kāzu kūka (aptuveni 95% gadījumu) ir Eksotika. Nogaršojot šo kūku, visi citi kūku varianti bieži vien tiek aizmirsti, stāsta konditore, piebilstot, ka tas var pat novest pie radošuma krīzes, jo viņa nevar izstrādāt biskvītkūku, kura garšu un tekstūru ziņā pārspētu Eksotiku. Nemainīgu popularitāti saglabā arī glazūrkēksiņu torņi.

AK Gardumi līdzīpašniecei Dacei Zandbergai ir līdzīgi novērojumi, – cilvēki izvēlas «vieglas» kūkas, vērojama tendence ir pasūtīt kūciņu diviem un viesiem – kapkeikus.

Jāatrod savs meistars

Rozītes konditorejā šobrīd aktuālas ir gaisīgas kūkas, apstiprina tās īpašniece Līga Rozīte. Uzņēmums piedāvā pavisam 18 dažādus kūku veidus, un visbiežāk sanāk gatavot tieši musa kūku variācijas, tomēr nemainīga vērtība vēl joprojām ir Rozītes konditorejas vaniļas vārītā krēma kūka ar svaigām, blendētām ogām.

Noformējumos dominējošā arvien ir baltā krāsa, kas tiek papildināta ar kāzu krāsām atbilstošiem akcentiem. Modē tik tiešām ir viss dabīgais un īstais – dzīvi ziedi, sezonas ogas, viegli un nepārsaldināti pārklājumi, baltās šokolādes dekori. Svarīgi, lai kūka izskatās kārdinoši – dabīgi skaista, teic L. Rozīte. Nemainīgi pieprasītas viņas konditorejā ir tās kūciņtortes: pēc uzbūves tās ir tādas pašas kā lielās kāzu kūkas, bet mazas, katram viesim sava. Tās tiek dekorētas ar baltās šokolādes mežğīni un kāzu krāsām atbilstošām lentītēm. Smagie un ļoti saldie cukura/marcipāna masas pārklājumi, cukura ziedi vairs nav īpaši pieprasīti.

Gadu griezumā cilvēku vēlmes mainās, tas gan vairāk attiecināms uz dekorējumu, savukārt garšu ziņā ir viens noteikums – lai pašiem un viesiem garšo, taču Latvijā cilvēki nav eksotisku garšu piekritēji, vairumā gadījumu paļaujas uz pārbaudītām vērtībām, papildina Beķerfejas īpašniece Elīna Boguša. Priekšroka tiek dota svaigumam un skābā–saldā balansam. Pēc viņas novērojumiem, jau pirms diviem trim gadiem iecienītas bijušas atvērtā tipa, rustic (lauku) stila kūkas – redzams ir biskvīts un krēms. Pagājušajā gadā cilvēki lielākoties izvēlējās kūkas ar gaišu pārklājumu un ogām dekorējumā.

Pēc E. Bogušas domām, par vienotām tendencēm Latvijā nevar runāt, jo «pie katra kūku meistara nāk tieši viņa kūku baudītāji. Jā, ir cilvēki, kuri nav spējuši atrast savu meistaru, tiem ir grūtāk pašiem izdarīt izvēli, kā arī paļauties uz meistaru. Viss ir enerģija – arī cilvēku satikšanās un katrs kūkas kumoss».

Īpašie datumi

Runājot par pieprasījumu, kūku cepēji uzsver, ka kāzu kūkām ir izteikta sezonalitāte, proti, tās galvenokārt tiek pasūtinātas pavasarī un vasarā. Pirmais vilnis ir pēc Ziemassvētkiem, otrais – pēc Valentīndienas. Šajā laikā arī tiek aizņemti visi populārākie kāzu datumi, kas ir nedēļas nogales un «maģiskie» salikumi 07.07., 08.08. un citi, stāsta D. Goba. Kūku cepēji uzsver, ka daudzi grib pasūtīt kūkas uz šiem datumiem, tādēļ nereti nākas atteikt.

«Pavasara beigās diemžēl dažkārt nākas atteikt. Vienā dienā neuzņemos vairāk par trim kāzu kūkām, kas ir arī trīs pilnu dienu darbs. Viena diena tiek veltīta biskvītu cepšanai, otra – pildījumu gatavošanai, jo tiem ir jānostāv atbilstošā temperatūrā astoņas stundas, nākamajā dienā uz pildījumu bāzes tiek gatavoti krēmi un likta kopā kūka. Pašā kāzu dienā ceļos trijos naktī un ķeros pie dekorēšanas, kūkas iepakošanas, kas ir ļoti specifisks process. Ja nepieciešams un laiks to atļauj, veicu arī kāzu kūku piegādi ar speciālo refrižeratora transportlīdzekli, iepriekš kūku kārtīgi nostiprinot,» viņa stāsta. Ļoti darbīgā nedēļā D. Goba var pagatavot 12 kāzu kūkas, kuru kopējais svars var sasniegt 120 kilogramus, bet tas ir darbs diennaktīm, parasti šāds posms ir jūnija, jūlija un augusta pēdējā nedēļā.

Pieaugot pieprasījuma apjomam, Rozītes konditoreja daudzkārt paplašināja arī iespējas to nodrošināt. «Piedāvājam pilnu servisu no degustācijas, kad tiek izvēlēta īstā kūka, līdz pat piegādei viesu namā. Mūsu sadarbība bieži turpinās, kad veidojam kristību un dzimšanas dienu kūkas nu jau viņu bērniem. Aktīvā kāzu sezona konditorejā sākas aprīļa vidū un ilgst līdz pat novembrim, un katru nedēļu tiek izgatavotas kūkas vismaz 8–10 kāzām,» stāsta L. Rozīte.

Tomēr katra kāzu kūka ir individuāla, un tās gatavošanas laiks ir atkarīgs no kūkas lieluma un dekorējuma, skaidro E. Boguša. Greznām kūkām ar īpašām niansēm dekorēšanas laiks ir apjomīgs. «Pagājušajā gadā dekorēju kūku 16 stundas no vietas, bez pārtraukuma, bez citu darbu izpildes. Pirms tam ir sacepti kūkas biskvīti, sagatavoti krēmi un citi pildījumi, sarūpēts viss, lai nebūtu aizķeršanās, kūku greznojot. Tad tā tiek salikta – katra kārta un katrs stāvs. Kūka atpūšas, sastingst, katrs stāvs iegūst savu formu. Un pirms pašas dekorēšanas vēl katram stāvam tiek sagatavots pārklājums pirms dekorējuma,» apraksta E. Boguša.

Ja kāzu kūkas ir lielas, tad, piemēram, AK Gardumos kāzu sezonas laikā kūka jāpasūta 1–1,5 mēnešus pirms notikuma, bet, ja kūciņa nav liela un sarežģīta dizaina, tad divas nedēļas pirms vēlamā datuma, skaidro D. Zandberga.

Kuriozu netrūkst

Kāzu kūku cepējiem arī pašiem ir savi favorīti, kuras kūkas vislabāk patīk veidot. Vienmēr gadās arī dažādas interesantas situācijas, svarīgs ir tortes piegādes process, lai sabojāta kūka nebūtu «darvas piliens» pāra skaistākajā dienā.

D. Gobai pašai ļoti patīk drosmīgie – tumšie dizaini un kūkas ar konkrētu tematiku, tādēļ spilgti atmiņā viņai ir palikušas Rūtas un Mārtiņa kāzas ar tēmu Negaiss, kur bija jāgatavo tumši pelēkzili melna kūka ar sudraba akcentiem un melnām svecēm.

Savukārt Rozītes konditorejas īpašniecei interesantākie notikumi parasti saistās ar kāzu kūku piegādi, kas bieži vien ir nopietns nervu izturības treniņš. Kā atminas L. Rozīte, neaizmirstams ir palicis ceļš uz viesu namu Līgatnes pusē Springšļu dzirnavas. «Devāmies turp martā, kad ceļš bija tikko sācis atkust. Aptuveni pēdējie pieci kilometri līdz viesu namam bija biezu, slapju, grimstošu dubļu klāti. Katrs metrs šķita, ka būs pēdējais un automašīna tūlīt iestigs. Prātoju, ka tūlīt kūka būs jāņem un jānes. Par laimi, šoferītis prasmīgi tika galā un kūka sveika un vesela nokļuva viesu namā.»

Savukārt E. Bogušai visspilgtāk atmiņā paliek tās kūkas, kurām ir savs stāsts. «Jāsaka gan, ka to manā pieredzē ir ļoti daudz, jo katru stāstu ir veidojuši cilvēki paši. Tā ir satikšanās, kuras rezultāts ir gards mirklis kāzu svinībās. Patiesi īstā kūka ir tā, kuru ēdot, iestājas klusums – gards klusums, kurā var dzirdēt kūkas garšu un cilvēka laimi,» viņa raksturo.

«Atgadījumi ir dažādi – esmu sēdējusi auto bagāžas nodalījumā un turējusi kūku, lai tā būtu veiksmīgi nogādāta kāzu svinību vietā – pļavas vidū; ir bijušas ļoti smagas kūkas, kuras līdz virtuvei jānes pa šaurām ejām un kāpnēm Latvijas pilīs. Kāzu kūku vienmēr sāku dekorēt kāzu dienas rītā, saulainos vasaras rītos esmu piedzīvojusi fantastiskas sajūtas, velkot paralēles, – kā līgava uzvelk savu skaisto kleitu, tā es ietērpju kāzu kūku,» stāsta E. Boguša.

http://news.lv/Dienas_Bizness/2019/02/08/dabigas-un-elegantas

 

Latvijas vīna darītavu ceļvedī arī mūspuses Jokas

Autors: Linda TAURIŅA

Datums: 08.02.2019

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Ziņas

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrība (LVVB) izveidojusi mājaslapu, kura kalpos kā ceļvedis tūrei pa Latvijas vīna darītavām. Tajā iekļauta arī mūspuses vīndara Džona Brauna Jokas, kur vīns top jau 18 gadu.

Pats Džons smej, ka to, vai mājaslapai izdosies piesaistīt vīna darītavām vairāk apmeklētāju, rādīs laiks. Vai tas būs izdevies, varēs spriest vasarā, kad ir aktīvais ceļošanas laiks. Viņš gan cer, ka ieguldījums mārketingā nesīs augļus. Lai gan projektu Latvijas vīna tūrisma attīstība LVVB īsteno ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu, tajā ieguldījuši arī paši. Mājaslapa prezentēta ikgadējā Latvijas vīndaru skatē, kā arī nesen notikušajās tūrisma izstādēs Adventure 2019 (Viļņā) un Balttour 2019, nedēļas nogalē pārstāvji dosies uz Tallinu.

Vīndaris stāsta, ka profesionālā biedrība gadu gaitā ļoti daudz ieguldījusi nozares attīstībā. – Lietuvā un Igaunijā mūs apskauž par to, cik aktīva ir biedrība, – viņš piebilst. Piemēram, izveidojusies laba sadarbība ar dažādām valsts institūcijām, panākts, ka mazajām vīna darītavām vieglāk tikt pie tirgošanas licences. – Savulaik noteikumi bija tikpat stingri, kā, teiksim, «Latvijas balzamam», – stāsta vīndaris. Biedrība organizē seminārus, notiek pieredzes apmaiņa un ikgadējais konkurss par labāko augļu vīnu. – Agrāk citu darītie augļu vīni pārsvarā neatbilda manai gaumei, bet tagad garšo ļoti daudzi, – atklāj Džons un uzsver, ka kvalitāte ir augusi. Katrā ziņā visas darītavas, kas iekļautas ceļvedī, ir apmeklējuma vērtas. Arī paša darītavā iestājusies līdzīga stabilitāte tai, ko var vērot vīndaru komūnā. Ja iepriekš viņš bijis labi zināms kā eksperimentētājs, tad tagad pamatā gatavo dažādu augļu un ogu vīnus, no kuriem populārākie ir aveņu, ērkšķogu, upeņu, dzērveņu, cidoniju… Lai gan ik pa laikam izmanto arī kādu ziedu, un no neparastākiem aizvien saglabājis ozollapu vīnu.

Mājaslapā latvijasvinature.lv informācija publicēta piecās valodās: latviešu, lietuviešu, igauņu, angļu, vācu un krievu. Tur atdodama arī informācija par vīna darītavām Durbē, Aizputē, Tukumā, Līgatnē, Naukšēnos, Lubānā un citur. Drīzumā būs pieejama arī lietotne izmantošanai viedtālrunī.

http://news.lv/Auseklis/2019/02/08/latvijas-vina-daritavu-celvedi-ari-muspuses-jokas

 

 

2019-02-11
Laika ziņas
Aptaujas