Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Saulaina simtā jubileja

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 19.02.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Tikpat saulaina, kāda bija aizvadītā sestdiena, priecīga un laimīga līgatniete Velta Beķere nosvinēja simto dzimšanas dienu.

Līgatnes Senioru mājā ar viņu kopā bija kādreizējie kaimiņi no Augšlīgatnes, draugi, labus vārdus veltīja tie, ar ko viņa ikdienā ir kopā, arī novada pašvaldības vadītājs Ainārs Šteins.

“Saules mūžu nedzīvosim, augšā viņiem arī vajadzīgi strādnieki. Tā kā esmu strādīga, gan jau mani arī reiz iesauks. Ja no kāda varētu aizņemties skatu vākus (acis -aut.), noadītu katram zeķes un cimdus. Darbs kaulus nelauž, tikai ceļ godu," sacīja Velta.

Viņa dzimusi Valmieras pusē, strādājusi fabrikās Rīgā, tad saimniecībā Līgatnē gan vistu kūtī, gan kopusi lopus. “Cukura un sāls maisi ir nesti, bet cāli nokaut gan nemāku. Visus lauku darbus māku, tikai art un jāt ne. Visgrūtāk bija ganīt aitas, barvede piesit kāju, un visas tūlīt prom,” stāsta simtgadniece un uzsver, ka pilsēta viņai nav patikusi. “Bija laiks, kad Rīgā dzīvoju patversmē. Man teica, ja es tāpat mācītos, kā strādāju, varētu tālu tikt. Strādāt man patika, mācīties gan ne. Darbs un cilvēki man nekad nav bijuši naidnieki. Gāju, darīju, ko nemācēju - apguvu. No darba baidīties nevajag, bet celt tikai to, ko var pacelt. Ja kādam bijis grūti, esmu palīdzējusi, degunu gaisā neceļu, var aizķerties kaut kur un pats palikt rāpus. Ar visiem esmu mācējusi sadzīvot,” pārdomās dalās Velta.

Katram, kurš viņu apsveica, jubilāre veltīja kādu vēlējumu, kādu asprātību. “Viņa vienmēr bijusi runīga, asprātīga, ar savu pipariņu valodā. Simts gados ļoti prātīga,” pastāsta bijušie kaimiņi Ausma un Aivars Pipiri un Valda un Henrihs Traiņi. Vīri vēl piebilst, ka Veltiņa bijusi kārtīgs brigadieris, visus pratusi nokomandēt. Ausma pastāsta, ka visgrūtākais brīdis bijis, kad bija jāpārceļas uz pansionātu, jo nācās šķirties no sunīšiem. “Viņai bija grūti tikt galā ar dzīvokļa kurināšanu, sadzīvi,” bilst Valda. Kaimiņi Veltu regulāri apciemo. Ausmas vedekla jubilejai izcepusi simts pīrādziņu.

Velta atzīst, ka tāda dzīve kā tagad nekad nav bijusi – tikai jādzīvo, jo viss ir. Ināra Gaigala sveikt gaviļnieci kopā ar dēlu Mārtiņu bija atbraukusi no Vecpiebalgas. Ināra Senioru mājā nodzīvojusi gadu, kad veselība uzlabojās, atgriezās pie dēla. “Kad te ienācu, Veltiņa bija pirmā, ko satiku. Ar sirsnību, mīlestību viņa veda mani pa garo gaiteni un teica: “Nebēdā, būs labi.” Tik daudz sirsnības veltīja man un visiem, kuri blakus. Kad teicu, ka nevaru īsti pastaigāt, Velta piesolīja aizdot savas kājas. Tad gan atteicu -ar manām tu līdz simtam neaiziesi,” atmiņās kavējas Ināra. Pārējie Senioru mājas iemītnieki atminas, kāda liela dziedāšana bijusi, kad Ināra un Velta bija kopā. Mārtiņš pastāsta, ka Velta viņu saukusi par basiku, jo tas ir tāds palaidnis, kurš vēl var laboties, bosiks gan vairs ne. “Torti pasūtījām Jaunpiebalgā. Tur brīnījās, vai tiešām simtnieks uz tortes nozīmē simts gadu,” pastāsta Mārtiņš Gaigals un uzsver, ka tik gaišu un labestīgu cilvēku reti gadās satikt.

Arī Senioru mājas darbinieces atzīst, ka saprasties ar Veltu ir viegli, viņa ir vienkārša, saprotoša. 

“Varu pateikties Augstākajam, ka devis saprātu un zinu, kas man jādara. Labprāt ietu darbā. Dzirdēšanas un redzēšanas vairs nav, bet rokas grib strādāt, parušināties pa zemi. Esmu spējīga iet saviem kātiem. Nejūtu gan, ka man simts gadu. Mani tuvākie ir te, esmu palikusi viena, visi radi ir prom," saka Velta un uzsver, ka dzīve bijusi laba. Lai katram tāda būtu, tikai ne ar tik smagu darbu.

“Ja asaras birst, vajag vien noteikt, kaut kas acī iebiris, nevis rādīt, ka raudi,” teic simtgadniece Velta Beķere.

http://news.lv/Druva/2019/02/19/saulaina-simta-jubileja

 

“Miķelis” ar draugiem izdejo jubileju

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 19.02.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Katram kolektīvam jubileja ir nozīmīgs brīdis, lai pamestu skatu aizvadītajos gados un jau dzīvotu nākamajos. Amatiermākslas kolektīvi jubilejas allaž svin ar vērienu, saaicina draugus, kuri tikpat aizrautīgi, un tad kopā visiem dāvina koncertu.

Priekuļu vidējās paaudzes deju kolektīvs “Miķelis” kopā ar tiem, ar ko sader deju solis, jubilejas koncertu trāpīgi nosauca par “Sudrabkāzām”. Tajā bija uzaicināti “Zeperi” no Līgatnes, “Rūdolfs” no Ērgļiem, "Straupe” no Straupes, “Raitais solis” no Cēsīm, "Piebaldzēni” no Jaunpiebalgas, “Mūri” no Mūrmuižas un “Savieši” no Kocēniem.

Brīvais laiks un daudzas brīvdienas pavadītas kopā mēģinājumos, koncertos, izbraukumos, ir sarasts, cits citu iepazinis, un katrs zina, kāda ir tā kopā dancošana.

Kāds “Miķelis” ir no malas, ko par to domā draugi? Deju kolektīvu “Piebaldzēni” vadītāja Lāsma Skutāne no Jaunpiebalgas: ““Miķelis” mums ir īpašs. Tas ir patiess, un mums tas ir ļoti svarīgi. “Miķelis” nav iedomīgs, ir vienkāršs, pozitīvs, asprātīgs, ar tādu ir labi būt kopā.” Lāsma atgādina, ka “Piebaldzēni” ar “Miķeli” ilgus gadus ir draugi un par abiem var teikt: “Tāds ar tādu sazatika”. “Ir daudz tādu kolektīvu, kuri dejo, lai pierādītu savu māksliniecisko līmeni, skatē iegūtu vairāk punktu. “Miķelis” dejo savam priekam, dejotāji nav pazaudējuši to, kāpēc vispār dejo,” pārdomās dalās jaunpiebaldziete un atklāj, ka apskauž vadītāju Māri Brasliņu, jo “Miķelim” ir tik stabils sastāvs, par kādu var sapņot katrs vadītājs. “Pieredzējušie dejotāji ir kā klints. Ja jau tik ilgi ir kopā, tātad viņiem ir interesanti,” uzsver “Piebaldzēnu” vadītāja, bet par vadītāju Māri Brasliņu saka: “Viņš ir visur. Vienmēr gatavs palīdzēt, sirsnīgs. Deju kolektīvu vadītāji jau zina, ja kaut ko vajag, jāprasa Mārim.”

Vidējās paaudzes deju kolektīva “Straupe” vadītāja Rudīte Jurciņa uzsver – ja aicina citi kolektīvi, dejotāji vēl padomā, bet, ja “Miķelis”, nevar nebraukt. “Koncerti pie “Miķeļa” norit sirsnīgā mājas gaisotnē, visi jūtas piederīgi. Koncerti vienmēr ir pārdomāti, lai būtu interesanti ne tikai skatītājiem, arī dejotājiem. Braucot uz Priekuļiem, jau zinām, ka nebūs vienkārši koncerts, bet notikums. “Miķeļa" dejotāji ir azartiski, atraktīvi, ” saka Rudīte Jurciņa un uzsver, ka gadu gaitā straupieši un priekulieši ir ļoti sadraudzējušies, cits citu pazīst.

“Kāpēc cilvēki dejo deju kolektīvā? Ne jau tādēļ, lai piedalītos skatē vai Deju svētkos, bet tāpēc, ka patīk dejot, patīk to darīt kopā. Vienkārši svinēt dzīvi. Mēs svinam, kopā koncertos dejojot. Tad var uzvilkt tautastērpu, parādīt sevi citiem. Tās ir sajūtas, kuras pazīst katrs dejotājs. Tās arī “Miķeļa” dejotājus noturējušas kopā 25 gadus. “Miķelis” mums ir draugi, bet viņi paši savā kolektīvā cits citam ir draugi,” pārdomās dalās R.Jurciņa un piebilst, ka tādas balles, kādas pēc koncertiem rīko “Miķelis”, ir jāprot sarīkot.

“Straupe” “Miķelim” sudrabkāzās uzdāvināja kāzu ceļojumu. Kolektīvs var braukt un iepazīt Vējiņu pazemes ezerus, kas ir vienīgā tāda tipa smilšakmens ala Baltijā, kā arī atpūsties viesu namā.

“Miķelis”, sudrabkāzas nodancojis un uz zelta kāzām draugus jau uzaicinājis, strādā tālāk. Tiek iestudētas jaunas dejas, kalendāros atzīmēti koncerti.

http://news.lv/Druva/2019/02/19/mikelis-ar-draugiem-izdejo-jubileju

 

VAI UN KĀ PĀRDALĪS NOVADUS

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 19.02.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Vajadzīga attīstība

Desmit gadi, un nekā labāka

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par turpmāko rīcību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai” analizēti 2009. gada reformas rezultāti. Tajā teikts, ka administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Latvijā faktiski risinās jau kopš 1992. gada, kad Augstākā Padome izveidoja pirmo teritoriālās reformas sagatavošanas komisiju. 2008. gadā ar ATR likumu tika noteikts jaunais vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums.

ATR likums pēdējā redakcijā noteica, ka “administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem”. Šī mērķa sasniegšanai likumā tika noteikti šādi kritēriji administratīvo teritoriju izveidei:

  • novadam teritorija ir ģeogrāfiski vienota, un tajā ir lauku teritorijas un apdzīvotās vietas;
  • pašvaldība nodrošina likumā noteikto funkciju izpildi;
  • novada teritorijā ir ne mazāk par 4000 pastāvīgo iedzīvotāju, tajā ir ciems, kurā ir vairāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, vai pilsēta, attālums no ikvienas apdzīvotās vietas novadā līdz novada administratīvajam centram nepārsniedz 50 kilometrus;
  • ceļa infrastruktūra ir piemērota nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram;
  • ir nodrošināta optimāla novada teritorijas izveidošana, ņemot vērā blakusesošo pašvaldību intereses un vēsturiskos sakarus.

Novadi neatbilst likumam

Saeima jau 2008. gadā 50 novadu teritorijām pieļāva atkāpi no likumā noteiktajiem kritērijiem. Tika izveidoti 20 novadi, kuros bija mazāk nekā 4000 iedzīvotāju, un 28 novadi ar likuma kritērijiem neatbilstošu novada attīstības centru ar iedzīvotāju skaitu mazāku nekā 2000. 13 novadi neatbilda vienlaikus abiem šiem kritērijiem. Tika izveidoti arī divi novadi, kuru teritorija nav ģeogrāfiski vienota.

2018. gadā kritērijam par iedzīvotāju skaitu neatbilda jau 39 no 110 novadiem, divas republikas pilsētas, kritērijiem atbilstoša attīstības centra nav 52 novados.

ATR rezultātā būtiski palielinājās vietējo pašvaldību atbildība. Jau reformas sākumposmā kopš 1990. gadu vidus vietējām pašvaldībām pakāpeniski tika nodotas kādreizējo otrā līmeņa pašvaldību – rajonu – funkcijas.

Vērtējot administratīvi teritoriālo reformu, Ministru kabinetā 2013. gadā izskatītajā informatīvajā ziņojumā secināts, ka daļa jautājumu, kas būtu bijuši jāatrisina reformas procesā, nav izpildīti:

  • izveidots liels skaits novadu, kuri neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem;
  • daudzos novados nav spēcīgu attīstības centru, kas būtiski apgrūtina līdzsvarotu reģionālās attīstības politikas realizāciju;
  • izveidota iedzīvotāju skaita ziņā ļoti neviendabīga novadu pašvaldību sistēma, kas apgrūtina tālāko publiskās pārvaldes pilnveides procesu;
  • pašvaldību sistēma iedzīvotāju skaita neviendabīguma dēļ kopumā nespēj pārņemt nākotnē decentralizējamās valsts pārvaldes funkcijas, līdz ar to atsevišķu valsts pārvaldes funkciju nodošana pašvaldībām būs sarežģīts process;
  • izveidots samērā liels mazo novadu pašvaldību skaits, kurām ir nepietiekama nodokļu ieņēmumu bāze un kuras nespēj patstāvīgi, bez deleģēšanas vai kopīgu pašvaldību iestāžu veidošanas realizēt savas autonomās funkcijas, koncentrēt finanšu līdzekļus, veikt racionālu, efektīvu pārvaldi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņojumā uzsvērts, ka novadu dalījums pēc reformas vairumā gadījumu teritoriālā izvietojuma un saimnieciskajā ziņā ir neloģisks un nav saistīts ar faktiskajiem ekonomiskās attīstības un pakalpojumu centriem. Starp pašvaldībām dominē konkurence, nevis sadarbība. Tas kavē racionālu, uz attīstību orientētu lēmumu pieņemšanu saistībā ar publisko pakalpojumu organizāciju.

Arī Valsts kontrole secinājusi, ka mazai pašvaldībai atsevišķas iestādes veidošana izmaksā vismaz trīs reizes vairāk, nekā vairākiem novadiem veidojot kopīgu iestādi. 

Daudzas pašvaldības racionālu apsvērumu dēļ patstāvīgi nepilda tām likumos noteiktās funkcijas un to izpildē cenšas sadarboties ar citām pašvaldībām. Tādējādi ATR rezultātā netika izveidota pašvaldību sistēma, kur katra pašvaldība patstāvīgi spēj izpildīt tai likumos noteiktās funkcijas, un iedzīvotājiem pašvaldības pakalpojumi jārod citas pašvaldības teritorijā. Praksē arī ir vairāki gadījumi, kad novadu administratīvie centri tiek noteikti citas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Līdz ar to ATR pabeigšana ir nepieciešama, lai visas pašvaldības spētu pilnvērtīgi un patstāvīgi veikt savas autonomās funkcijas, iedzīvotājiem tiktu nodrošināti kvalitatīvi un izmaksu ziņā efektīvāki pakalpojumi, lai veicinātu reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centru administratīvu sasaisti ar apkārtējām funkcionālajām teritorijām un lai būtu iespēja turpināt valsts pārvaldes decentralizēšanu, nododot pašvaldībām atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas un palielinot pašvaldību atbildību par savas teritorijas pārvaldīšanu.”

*

Piedāvājuma vēl nav

Nav vēl pat gaidāmās reformas skiču, bet par to runā. Ko domā novadu vadītāji?

Līgatnes pašvaldības vadītājs Ainārs Šteins: “2009. gada reforma bija liela kļūda, atgriezties pie 26 rajoniem būtu visprātīgāk. Mums nav otrā līmeņa pašvaldību, bet to trūkums aizvien jūtams. Domājot četrus soļus uz priekšu – Līgatnes nākotni redzu uz Siguldas pusi, kaut emocionāli velk uz Cēsu pusi.

Pārgaujas novada vadītājs Hardijs Vents: “Šobrīd viegli spekulēt, kā būtu, ja būtu. Vēl nav oficiālu projektu. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nācās pārliecināties, ka tikai dažiem deputātiem ir kāda sapratne, kas ir teritoriālā, kas administratīvā, kas vēl novadu reforma.

Kad būs priekšlikumi, Latvijas Pašvaldību savienība arī par to runās. Tas labi, ka ministrs runā ar pašvaldību apvienību pārstāvjiem, arī atsevišķām pašvaldībām, izstāsta redzējumu. Bēdīgi, ka jaunais ministrs nerunā ar šīs jomas augstākās raudzes speciālistiem. Valstī ir daudz gudru cilvēku. Ir jāiedziļinās katra novada specifiskajā situācijā, nevar pateikt, ka tagad būs tā un jūs dzīvosiet skaisti.

Kritēriji, kā reforma notiks, nav minēti. Un tāpēc ir tik daudz spekulāciju. It kā centrā jābūt pilsētai. Straupe ir Hanzas pilsēta, kāpēc nevar būt centrā? Kur vēsturiskajā Cēsu rajonā ir pilsēta – Cēsis un Līgatne ir novadu centri.

Lielākās bažas – ka sabojās to, kas funkcionē, un vietā neko neradīs. Vai nav prātīgāk pielāgot to, kas ir? Taču prieks, ka mums beidzot ir aktīvs ministrs, tomēr izklausās, ka valstī par administratīvi teritoriālo reforma vairs nav citu svarīgāku problēmu. Bet, pie kā pieķerties, nav. Nevar izteikties, ja nav pilnas ainas par visu Latviju.

Valstī nav politikas kā tādas, arī reģionālās attīstības. Katrā nozarē ir grupu vēlmju saraksts, ko mēģina īstenot.

Ļaujiet pašvaldībām strādāt! Dažādās aptaujās, kam iedzīvotāji visvairāk uzticas, pašvaldības ir trešajā vai piektajā vietā. Novadi spējuši vienoties, kā ekonomiski izdevīgāk iedzīvotājiem nodrošināt pakalpojumus. Vai pēc jaunas reformas būs ērtāk un izdevīgāk nekā tagad? Neviens atbildi nezina.”

Vecpiebalgas novada vadītājs Indriķis Putniņš: “Ar lielu interesi gaidu piedāvājumu. Ministrs uzņēmis skaidru kursu, no runām ķēries pie darbiem. Pagaidām nezinām, par ko ir stāsts, bet ir redzams grafiks, kad kas jāizdara, jāpārrunā. Skaidrs viens, no reformām nav jābaidās. Tām jābūt tādām, kas nes labumu iedzīvotājiem. Vai tā būs, redzēsim, kad būs piedāvājums. Vai nākotnē garantēs tīrākus ceļus ziemā, pieejamākus pakalpojumus? Kas notiks ar ceļu infrastruktūru, vai iedzīvotāji varēs aizbraukt uz centru, cik bieži, vai tikai divas reizes nedēļā? Par ko runāt, ir daudz. Lai reformas izstrādātāji dod iedzīvotājiem atbildes, lai stāsta, kas būs labāk. Ja labāk nebūs, nav vērts veikt reformu. Mūsu vēsturiskā Cēsu rajona septiņu novadu sadarbību citi slavē, citi saka – redz, kā paši nespēj veikt funkcijas un sadarbojas. Novadi un to kapacitāte Latvijā ir ļoti dažāda. 2009.gada reformas brūces vēl tagad ir jūtamas, bet nu jau cilvēki ir apraduši.

Iedzīvotājiem svarīgi saprast, ka reformu veic ne jau pašvaldības, bet valsts, tā ir valsts atbildība. Nedrīkst manipulēt ar pašvaldībām un to funkcijām. Līdztekus jāizvērtē arī valsts pakalpojumu pieejamība.

Negribu runāt par burkānu naudu, bet, ja domājam par teritorijas viengabalainu attīstību, jābūt skaidrai valsts investīciju programmai.

Reforma nav jāveic tāpēc, lai karte izskatītos skaistāka.”

Raunas novada domes vadītājas vietnieks, priekšsēdētājas pienākumu izpildītājs Aivars Damroze: “Par reformu domē neesam sprieduši. Krājam informāciju un domājam, vai novada teritorijas lielumam ir nozīme veiktspējā. Raunas novada veiktspēja ir laba, teritorija nav tā lielākā. Risinājumi nākotnei var būt ļoti dažādi, bet, tagad kaut ko sakot, tās būs tikai spekulācijas. Jābūt skaidrībai, ko iesaka reformas virzītāji, lai pēc laika neizrādās, ka pašvaldības atkal par mazām, sadalām Latviju lielos nogabalos. Tagadējai reformai varētu būt variants - piecas reģionu pašvaldības, vai pie deviņām republikas pilsētām pievieno novadus.

Raunas novads ir viens no diviem Latvijā, kuru pagastiem nav kopējas robežas. Tā toreiz ne jau mēs lēmām. Bet vai tas nav stāsts par sadarboties spēju, savstarpējo sapratni par lietām? Dzīvojam taču globālā pasaulē. Robežas jūk, un globalizācija rāda, cik mums brīžam ir šaurs skatījums.”

*

Igauņu pieredze

Valkas novada vadītājs Vents Armands Krauklis labi zina Igaunijas pieredzi: “ Pēc 2017. gada teritoriālās reformas Valgas apriņķī ir trīs pašvaldības: Otepes, Tervas un Valgas pagasts.

Tika noteiks kritērijs – vismaz pieci tūkstoši iedzīvotāju un attīstības centrs. Pašvaldības līdz konkrētam datumam pašas varēja apvienoties, ja ne, tad lēma valdība un parlaments. Izņēmums, protams, ir salas.

Igauņi nebūt nav tik apmierināti. 20 kilometrus no Valgas ir Sangaste ar Sangastes pili. Tolaik Sangastes pašvaldības līderis panāca, ka Sangaste pievienojas Otepei, kas ir mazāka, bet kurām abām svarīga ir tūrisma attīstība, nevis Valgai, kas ir tuvāk un uz kuru ved labs ceļš. Tagad sangastieši stāsta – pie mums nekas nenotiek, jo Otepe mūs uzskata par konkurentiem. Igauņi atzīst, ka tas ir piemērs, ka ne vienmēr brīvprātība dod labāko rezultātu. Kartēs Sangaste bija iezīmēta pie Valgas. Reformas gaitā tam, ko iedzīvotājiem stāsta pašvaldības līderis, ir būtiska loma. Dažkārt viņš vērtē konkurenci nākotnē – vai pēc apvienošanas vēl paliks amatā.

Valdība reformas gaitā piešķīra lielas investīcijas, Valgas apriņķim tie bija 2,5 miljoni eiro investīciju projektu īstenošanai, kas atbilst attīstības plāniem. Domāts tika arī par pašvaldību darbiniekiem. Varēja izvēlēties – ja neturpinās strādāt pašvaldībā, bet pāries uz privāto sektoru, saņems labas kompensācijas. Daudzi tā arī izdarīja. Šī kompensācija deva garantijas, ka būs finansiāls nodrošinājums, kamēr meklē darbu. Pašvaldības darbinieki nebija tie, kuri mudināja pret reformu.”

*

Redzējums no malas

Anda Nordena, uzņēmēja, SIA “Autos” dizaina darbnīcas vadītāja. Viņa izpilda Vidzemes, arī Latgales un Zemgales pašvaldību pasūtījumus - veido novadu izdevumus, reklāmas bukletus, grāmatas.

“Sadarbība ar novadu pašvaldībām izveidojusies laba. Lai saprastu, ka jāsadarbojas, vajadzīgs laiks, bet tas skrien, un daudz kas tiek nokavēts. Reformas pāridarījums gruzd aizvien. Kā būs tagad?

Uzskatu, ka vajag lielākus novadus. Lielākos novados nejūt pretrunas starp mazajiem pagastiem. Jo novads mazāks, jo pagastu sāncensība lielāka. Ziemeļvidzemē ir piemēri: ja iniciatīva nāk no kaimiņu pagasta, tiks darīts viss, lai to nozāģētu. Kad gatavoju bukletus, redzu, ka ir neapmierinātie kaut vai tāpēc, ka to izveidojis kāds no kaimiņiem. Bijis, ka novada pašvaldība grib par sevi izgatavot bukletu, bet nav tajā, ko ielikt. Ir viens unikāls dabas objekts, vēl pāris vēsturisku vietu un viss, bet kaut ko teikt gribas, jo tas būtiskais objekts ir nozīmīgs Latvijā. Taču cilvēki nebrauc skatīt vien to, vajag ko vairāk. Un tas ir kaimiņos. Kopā būtu jauks piedāvājums. Dzīve pierādījusi, ka nevar dzīvot katrs par sevi. Pēdējā laikā Vecpiebalga un Jaunpiebalga sākušas runāt, meklē kopīgo. Latvijā taču cilvēki zina Piebalgu, kāpēc jākonkurē, ja var darīt kopā.

Pirms desmit gadiem teica – nedrīkst veidot novadus, skatoties kartē. Nepiekrītu. Tieši kartē redzams, kur ved ceļi, kur cilvēki brauc, kur ir centrs.

***

Uzziņai:

Viena no valdības prioritātēm ir administratīvi teritoriālās reformas īstenošana. Valdības deklarācijā norādīts, ka līdz 2021. gadam tiks īstenota vietējo pašvaldību reforma, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā.

http://news.lv/Druva/2019/02/19/vai-un-ka-pardalis-novadus

 

Īsziņas

Datums: 20.02.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Finālā. Jelgavas tehnikumā aizvadīts nacionālā jauno profesionāļu meistarības konkursa “SkillsLatvia 2019” pusfināls prasmju konkursā “Datortīklu administrēšana”. Starp sešiem labākajiem audzēkņiem, kuri piedalīsies “SkillsLatvia 2019” finālā, iekļuva arī Priekuļu tehnikuma audzēknis Mārtiņš Kuzņickis.

*

Basketbols. Cēsnieks Rodions Kurucs piedalījies NBA “Uzlecošo zvaigžņu spēlē”, kur viņa pārstāvētā Pasaules komanda ar 144:161 zaudēja ASV komandai. R. Kurucs laukumā pavadīja 16 minūtes, guva desmit punktus, savāca četras atlēkušās bumbas un veica piecas rezultatīvas piespēles.

*

Meklē priekšautus ar stāstu. Līgatnes novadā gatavojas projektam “Priekšauta stāsts”, Vidzemes novadu rokdarbnieku un mākslinieku izstādei un semināram. Novada iedzīvotāji tiek aicināti iesaistīties pasākuma rīkošanā, izstādei atvēlot priekšautus, kas atrodas ģimenes krājumos, ja priekšauts darināts un lietots Līgatnē, ja tas kādā veidā saistīts ar novada vēsturi, notikumiem, iedzīvotājiem. Pasākums “priekšauta stāsts” Līgatnē notiks aprīlī.

*

Palīdzība. Cēsīs jaunajām un topošajām māmiņām, kuras vēlas atmest smēķēšanu, tiek rīkotas īpašas atbalsta nodarbības. Pirmais pasākums būs jau šīs nedēļas nogalē, pavisam plānotas četras nodarbības. Uz tām tiek aicinātas cēsnieces un apkaimē dzīvojošas sievietes. Nodarbības dalībniecēm ir bez maksas, tās finansē Veselības ministrija.

http://news.lv/Druva/2019/02/20/iszinas

 

Skanēja skaisti

Datums: 20.02.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Hallo, "Druva"!

“Sestdien Jaunpiebalgā bija ļoti jauks koru koncerts, dziedāja gan vietējais koris, gan ciemiņi no Raunas un Līgatnes. Patika gan izpildījums, gan repertuārs, tikai žēl, ka klausītāju bija pamaz,” teica piebaldzēns.

http://news.lv/Druva/2019/02/20/skaneja-skaisti

 

Dziedāt prot, tikai jāuzdrošinās

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 20.02.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Līgatnē notika jau trešais Mīlas dziesmu festivāls.

Tajā piedalījās astoņi līgatnieši.

“Protams, varēja būt vairāk, taču šogad piedalīties aicināti tika tie, kas vecāki par 16 gadiem, jo bērniem un jauniešiem ir iespējas piedalīties citos pasākumos,” stāsta Līgatnes Kultūras un tūrisma centra direktores vietniece kultūras jomā Ingūna Millere.

Skatītāji, kuru vidū bija savējie – radi, draugi un kaimiņi –, vērtēja katru uzstāšanos, balsojuma pudelē metot konfektes. Vislielākās simpātijas ieguva Gunta Zariņa, kurai pāri astoņdesmit un kura dzied ansamblī “Mantojums”, un pašvaldības izpilddirektors, Līgatnes pagasta kora dalībnieks Egils Kurpnieks.

“Prieks, ka līgatniešiem patīk dziedāt, patīk kāpt uz skatuves. Labi dziedātāji ir Aigars Burģelis un Edgars Hercenbergs, viņi nedarbojas nevienā kolektīvā, bet viņiem patīk dziedāt, tādēļ piedalās festivālā. Prieks par vidusskolas jauno skolotāju Andri Liniņu, kurš iesaistās novada sabiedriskajā dzīvē,” pastāsta Ingūna Millere. Viņa gandarīta, ka atsākt dziedāšanu festivāls pērn pamudinājis, piemēram, līgatnieti Nauri Baumani, kurš savulaik bijis solists mūziķu grupā. Pērn, nodziedājis festivālā, Nauris sameklēja domubiedrus, nodibināja grupu “Index” , kas tagad spēlē ballēs.

I.Millere atzīst, ka festivāla dziedātāji bija izvēlējušies skaistas, bet sarežģītas dziesmas. Izvēle nepievīla, koncerts bija skanīgs.

Festivāla dalībnieki ļoti atzinīgi vērtē to, ka koncertā var dziedāt mūziķu pavadījumā. Šajā reizē to izpildīja grupa “Kārklu blūzs”.

Mīlas dziesmu festivāls veidojas par jauku tradīciju. Ingūna Millere domā, ka nākamajos gados varētu piesaistīt arī kaimiņu novadu dziedātājus.

http://news.lv/Druva/2019/02/20/dziedat-prot-tikai-jauzdrosinas

 

Palīdz un arī mācās

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 20.02.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Līgatnes pašvaldībai jau desmit gadu ir sadarbība ar Akhmetu Gruzijā. Apmaiņas braucienos pabijuši skolēni, pedagogi, sportisti, amatiermākslas kolektīvi, amatnieki, mākslas skolas audzēkņi.

Vienkoču parka saimniekam Rihardam Vidzickim izveidojusies sadarbība ar līdzīga parka īpašnieku Akhmetā. “Viņi bija atbraukuši pie mums, Vienkoču parkā noskatīja, ko gribētu ievest sev. Ar domubiedriem braucām uz Akhmetu, lai palīdzētu labiekārtot atpūtas parku," stāsta R.Vidzickis un piebilst, ka ir lietas, ko latvietim grūti saprast, bet ar laiku pierod. “Bija sarunāts, kad aizbrauksim, viss būs sagatavots, varēsim strādāt. Nekā no solītā nebija. Bet tas jau mums netraucēja izdarīt, ko solījām, tikai prasīja vairāk laika. Grūti pierast, ka sarunātais netiek pildīts. Bet tā ir cita mentalitāte, dzīves ritms. Gruzīni atzinuši, ka viņiem sadarbība ar citām tautām tā īsti neveidojoties, bet ar latviešiem gan,” pastāsta uzņēmējs un atzīst, ka pats Gruzijā guvis idejas, kas ikdienā noder.

Rihardam patīk fotografēt. Šajā jomā izveidojusies interesanta sadarbība. Vairākas reizes viņš bijis Akhmetā, lai fotografētu reģiona kultūras un vēstures pieminekļus: baznīcas, mazos kalnu ciemus. “Akhmetas pašvaldības teritoriju esmu iepazinis labāk, nekā to zina vietējie. Uz dažu nozīmīgu vēstures pieminekli kalnos bija jāiet puse dienas, jo daudzi atrodas nepieejamās vietās,” atklāj R.Vidzickis. Fotoalbumā par kultūras un vēstures mantojumu ir Riharda fotogrāfijas. Viņš atzīst, ka sabildēts ļoti daudz, attēli noderēs nākamajam albumam. “Padzīvojot starp vietējiem, esot kopā svētkos un skumjos brīžos, esmu iepazinis gruzīnus. Ir nodibināti kontakti ar cilvēkiem, ar kuriem labi saprotos,” uzsver R.Vidzickis.

Rihards jau vairākus sasaukumus ir Līgatnes novada domes deputāts, viņš atzinīgi vērtē sadarbību, kas līgatniešiem izveidojusies ar Akhmetu. “Pašvaldībā nomainījusies vadība, pērn bijām, lai runātu par tālāko sadarbību, diemžēl pagaidām viņi atbildi nedod. Nojaušu, ka pašvaldībā ir finansiālas grūtības. Līgatnē gastronomijas festivālā labprāt redzētu gruzīnu pavārus,” pastāsta R.Vidzickis un pauž pārliecību, lai veidotos sadarbība, sākumā liela nozīme ir pašvaldībai, tālākais jau atkarīgs tikai no katra paša – vai satiec īstos cilvēkus, kāds ir piedāvājums un ko saņemsi pretī, kā arī jābūt uzņēmīgam, jāmāk saprasties.

“Ja arī domes sadarbība ar Akhmetu apsīks, turpināsies personīgā sadarbība,” uzsver uzņēmējs.

http://news.lv/Druva/2019/02/20/palidz-un-ari-macas

 

Sāks darbu pirmā apvienotā bāriņtiesa

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 22.02.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Jaunā pašvaldību iestāde “Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas un Raunas novadu bāriņtiesa” sāks darbu 1.martā.

Priekšsēdētāja amatā apstiprināta bijusī Valsts probācijas dienesta Rīgas rajona teritoriālās struktūrvienības vadītāja Eva Rubene. Amatas novada domes izpilddirektors Māris Timermanis saka: “Visi pretendenti, kuri pieteicās amatam, bija spēcīgi, tomēr uzraudzības padomes lēmums bija par labu Evai Rubenei. Esmu pārliecināts, ka jaunās iestādes priekšsēdētājas darba pieredze un iemaņas ļaus viņai darba pienākumus pildīt kvalitatīvi, ar redzamiem, pozitīviem rezultātiem.”

Raunēniete E. Rubene atzīst: “Šobrīd sajūtas ir darbīgas un cerīgas. Kad darba sludinājumam atsaucos, vēl nezināju, ka šis ir pirmais projekts Latvijā, ar kuru tiek izveidota vairāku novadu apvienotā bāriņtiesa. Nezināmais nebaida. Tas drīzāk ir interesanti un izaicinoši. Šobrīd lielu daļu laika aizņem obligātās bāriņtiesu locekļu mācības - tās apmeklēju katru otro nedēļu. Līdztekus iekārtoju savu darba vietu, cenšos sakārtot administratīvos darbus attiecībā uz jauno struktūru, lai pārejas periods neradītu apgrūtinājumu vai nebūtu izjūtams negatīvā nozīmē klientiem. Tāpat pamazām iepazīstos ar jaunās bāriņtiesas locekļiem, kuri strādās visos apvienotās bāriņtiesas novados.”

Tuvākajā laikā esot plānots doties uz visiem pieciem novadiem, lai klātienē tiktos ar novadu vadītājiem un uzraudzības padomes locekļiem. Apvienotās novadu bāriņtiesas priekšsēdētāja norāda, ka šobrīd daudzās jomās notiek optimizācija: “Manuprāt, tas ir pareizi. Galvenais mērķis ir veidot mazākus, bet profesionālus un labāk atalgotus lēmumu pieņēmēju kolektīvus ar labi strukturētu organizatorisku darbu. Manā dzīvē jauni darba kolektīvi bijuši vairākkārt, esmu strādājusi ar darbinieku slodžu izlīdzināšanu un visdažādāko dokumentu aprites lietām arī iepriekš – man to darīt patīk. Vienmēr cenšos to labāko no gūtās pieredzes ieviest jaunajā darbā.”.

http://news.lv/Druva/2019/02/22/saks-darbu-pirma-apvienota-barintiesa

 

Ieraudzīt lūsi dabā

Autors: Arita Lejiņa

Datums: 22.02.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Vaļas brīdim

Lūsis ir uzmanīgs dzīvnieks. To tā īsti var apskatīt tikai zooloģiskā dārza nelielajā voljērā, kur lielajam kaķim gandrīz nav iespēju noslēpties. Plašajā mītnes vietā Līgatnes dabas takās lūši pieturas pie dabiskā dzīvesveida un apmeklētājiem rādās reti. Pastaigu un dabas cienītājam ir īpašs gandarījums, ja plašajā dzīvesvietā, kas dabas takās ierādīta piesardzīgajiem zvēriem, tomēr kādu lūsi izdodas redzēt. Cēsniecei Mārai Majorei -Linē kopā ar ģimeni izdevies piedzīvot šo izcilo mirkli. Viņa stāsta: “Traka ideja “paslidināties” pa ziemīgajām,ledainajām Līgatnes dabas takām, kuras gan bija kaisītas, paldies darbiniekiem, rezultējas ar mūsu pieredzē nebijušu gadījumu-redzam četrus lūšus!” Ar tālruņa fotokameru izdevies arī noķert mirkli, kurā viens no redzētajiem plēsīgajiem zvēriem atgādina mīlīgu, tikai ļoti lielu mājas kaķi. Māra ar ģimeni uz Līgatnes dabas takām dodas vismaz divas reizes gadā, līdz šim tikai reizi redzēts viens no lūšiem, turklāt dzīvnieks bijis ļoti tālu. Par pirmdienas ekskursiju ģimene bijusi ļoti priecīga, jo viens lūsis, tas, kurš redzams attēlā, pienācis skatītājiem pat ļoti tuvu. Toties lāči slēpušies, bet vāveres gulējušas.

http://news.lv/Druva/2019/02/22/ieraudzit-lusi-daba

2019-02-22
Laika ziņas
Aptaujas