Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Ģimenes labprāt sporto

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 12.03.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Līgatnes Sporta centrā notika novada atklātās sacensības galda tenisā ģimenēm.

“Sacensties bija ieradušies 30 interesenti no desmit ģimenēm. Prieks, ka komandas veidoja ne tikai tēvi vai mātes kopā ar bērniem, bet arī krusttēvs, mātes brālis, vectēvi. Anševsku ģimene bija izveidojusi pat divas komandas,” stāsta sporta centra vadītājs Viesturs Dumpis un piebilst, ka sporta zālē satikās dažādas paaudzes.

Ģimeņu sporta dienas Līgatnes novadā kļūst aizvien iecienītākas. V.Dumpis novērojis, ka pirms dažiem gadiem vairāk sportot nāca mammas ar bērniem, tagad aktīvi iesaistās tēvi.

“Vecāki taču bērniem vēl to labāko. Ja atvasei patīk kustēties un notiek ģimeņu sacensības, vecāki iesaistās. Tenisa sacensībās piedalījās mamma, kura pirmoreiz rokās turēja raketi. Prieks bija viņai un bērnam,” pārdomās dalās V. Dumpis un pastāsta, ka ģimeņu sacensībās allaž ir interesanti dzirdēt tēvu un vectēvu stāstus, kā kādreiz sportojuši, kā aizrāvušies, cik viņiem tas bijis svarīgi. “Sportošana satuvina ģimenes. Bērniem gribas līdzināties vecākiem, vecvecākiem, radiniekiem,” pārliecināts V. Dumpis un atklāj, ka komandās labi var arī redzēt, kādas valda attiecības ģimenē.

Sacensībās katrs pārliecinājās, ka tenisu iemācīties spēlēt var arī cienījamos gados. Īpaši tika godināti ģimeņu tenisa turnīra uzvarētāji. Uzvarēja tēvs un meita - Uldis Sūna un Baiba Ekštele. Kā izrēķinājuši sacensību rīkotāji, abiem kopā ir 90 gadi. 2. vietu izcīnīja tēvs un dēls Jānis un Eduards Ančevski, bet trešo tēvs un dēls Valdemārs un Irvins Ančevski. Vienspēlēs savukārt uzvarēja Uldis Sūna, bet brāļiem Ančevskiem - Irvinam otrā, bet Jānim trešā vieta.

Līgatnes Sportā centrā ģimeņu dienā bijušas gan vingrošanas nodarbības ģimenēm, gan volejbola turnīrs, būs arī florbola sacensības, jo to spēlē daudzi bērni un arī vecākiem laiks pamēģināt.

http://news.lv/Druva/2019/03/12/gimenes-labprat-sporto-sarmite-feldmane 

 

Sociālie dzīvokļi

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 12.03.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Par katru tura rūpi

No pērnā gada maija Cēsīs dzīvokļu jautājumi ir pašvaldības Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes pārziņā. Ja dzīvoklis nepieciešams cilvēkam, kurš ir pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” klients, problēma tiek risināta sadarbībā ar aģentūras speciālistiem.

Cēsu pašvaldība dzīvokļus izīrē, nodrošina ar dzīvojamo telpu kvalificētus speciālistus un piešķir sociālos dzīvokļus, kā arī sniedz palīdzību dzīvojamo telpu apmaiņā.

“Nevienai mājai nav sociālās mājas statuss, kaut iedzīvotāji visus pašvaldības dzīvokļus pieraduši saukt par sociālajiem dzīvokļiem. Sociālajos dzīvokļos dzīvo trūcīgās personas, līgumi ir uz sešiem mēnešiem ar iespēju pagarināt, ja persona atbilst statusam. Patlaban pašvaldībai ir seši sociālie dzīvokļi,” stāsta pašvaldības Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes mājokļu jautājumu speciāliste Maija Klimoviča.

Viņa atgādina, ja persona ir trūcīga un īrē pašvaldības dzīvokli vai tas savulaik nav privatizēts, likums atļauj vērsties pašvaldībā, lai īrētajam dzīvoklim nosaka sociālā dzīvokļa statusu. Par to lemj dome.

Cēsīs sociālo dzīvokļu rindā ir sešas personas, kas nav nodrošinātas ar dzīvokli. “Apstākļi katram citi, bet nevienam nav tāda situācija, ka nebūtu jumta virs galvas. Palīdzības reģistrā ir septiņi bāreņi, kuri sasnieguši pilngadību. Viņi lūguši dzīvokļu piešķiršanu atlikt, jo patlaban tas nav vajadzīgs, jo jaunieši mācās. Kad vajadzēs, viņi tiks nodrošināti,” stāsta M. Klimoviča, uzsverot, ka pašvaldības dzīvojamais fonds ir labā stāvoklī. Tas ir daudz labāks nekā daudzās citās pašvaldībās. Mājās Caunes iela 8 un Saules iela 23 ir ieguldīti lieli līdzekļi, tās ir labiekārtotas, izremontētas. Caunes ielā 8 ir koplietošanas telpas, kas, iespējams, kādam var nepatikt. Ja cilvēks vēlas dzīvokli ar malkas apkuri, tad gan jāgaida rindā.

Cēsu novada pašvaldības dzīvokļu komisijas priekšsēdētājs Uldis Lencbergs uzsver, ka pēdējos gados pilsētas dzīvokļu fonds tiek labi apsaimniekots. Šogad dzīvokļu jautājumos sniegta palīdzība četriem cēsniekiem, 2018. gadā - 19, 2017. – 18.

M. Klimoviča vērtē, ka Cēsu pašvaldības Saistošie noteikumi ļauj daudziem palīdzēt, citos novados šo cilvēku loks ir mazāks. Viņa arī atgādina, ka tā ir pašvaldības palīdzība, bet cilvēkam pašam ir jācenšas atrast, kur dzīvot. “ Diemžēl cilvēki saprot, ja pašvaldība palīdz, tātad īres tiesības uz dzīvokli piešķir uz mūžu. Tā nav. Dzīvojamais fonds ir ierobežots, un, ja visi paliek dzīvot piešķirtajos dzīvokļos, nav iespēju palīdzēt citiem. Pašvaldībai ir jābūt iespējai palīdzēt tiem, kuri atgriežas no apcietinājuma, bērniem bāreņiem, arī tiem, kuri ar tiesas spriedumu izlikti no dzīvokļa,” stāsta pašvaldības Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes mājokļu jautājumu speciāliste Maija Klimoviča.

U. Lencbergs arī piebilst, pirms dažiem gadiem bija īrnieki, kuri iemanījās sakrāt pat vairākus simtus eiro, tagad tādu parādnieku nav.

“Ar parādniekiem tiek strādāts nepārtraukti, ja kāds nav samaksājis, tiek pārrunāti iemesli, meklēti risinājumi, kā segt parādu. Īres līgumi tiek slēgti uz dažādu laiku - uz trim, citam sešiem mēnešiem, gadu. Ja nepieciešams, tie tiek pagarināti,” pastāsta M. Klimoviča.

U.Lencbergs atzīst, ka iedzīvotāju loks, kam pašvaldība palīdz, ir plašs.

“Bijušas situācijas, kad saprotam, ka cilvēkam vajadzīga palīdzība, bet tā jāatsaka, jo viņa statuss neatbilst,” saka Cēsu novada pašvaldības dzīvokļu komisijas priekšsēdētājs.

Dzīvē dažādas situācijas

Līgatnes novada pašvaldībai dzīvojamais fonds ir diezgan liels.

Tai pieder 44 dzīvokļi, kuru īres maksa ir 20 centi par kvadrātmetru. Lielākie ir ap 40 kvadrātmetri. 34 centi jāmaksā par tiem, kuri labākā stāvoklī. “Šie dzīvokļi ir pilsētas vecajās mājās. Pirms piešķiršanas pašvaldība cenšas dzīvokli izremontēt. Ir arī tādi īrnieki, kuri paši vēlas remontēt, tad pašvaldība par lielākiem remontiem, piemēram, krāšņu pārmūrēšanu, samaksā,” stāsta Līgatnes pašvaldības kancelejas vadītāja Ilze Goba un uzsver, ka uz šiem dzīvokļiem ir rinda.

Saistošajos noteikumos prioritāte ir trūcīgām un maznodrošinātām personām, invalīdiem, pensionāriem vai ģimenēm, kuras audzina bērnus invalīdus.

“Ne vienmēr ir iespēja piedāvāt dzīvokli bāreņiem. Augšlīgatnē, kas ir izdevīgāka vieta dzīvošanai, ja jābrauc uz darbu, ir četristabu dzīvoklis, kas ir kā kopmītnes. Ja jaunietis vēlas, ir iespēja dabūt istabu, un īres maksa ir ap 40 eiro mēnesī,” stāsta I.Goba un uzsver, ka novadā rinda uz dzīvokļiem ir. “Tajā uzņem tos, kam nav, kur dzīvot, kurus no dzīvokļiem ārā liek māju īpašnieki. Nesen kādai mājai mainījās īpašnieki, pensionāri tur bija dzīvojuši gadu desmitus. Vienai ģimenei palīdzējām, pārējie paši atrada, kur dzīvot, viņus neapmierināja pašvaldības piedāvātie dzīvokļi,” pastāsta I. Goba.

Viņa atzīst, ka dzīvē situācijas mēdz būt visdažādākās. Kāds pārdevis savu dzīvokli, un viņam vairs nav, kur dzīvot. Pats apzināti to izdarījis, un nu pašvaldībai jāpalīdz. Pie meitas dzīvot neiet, no viņas palīdzības atsakās. “Mēneša laikā iztērēja vairākus tūkstošus eiro, un pašvaldība nevar palīdzēt, jo persona nav trūcīga. Sociālais dienests palīdz, cik var. Ja ģimenēs ir krīzes situācija, varam uz laiku izmitināt rehabilitācijas centrā. Īslaicīgi arī vecā pansionāta telpās,” stāsta pašvaldības kancelejas vadītāja I. Goba.

Pašvaldībā vairākkārt spriests, ka bijušā pansionāta ēkā varētu ierīkot sociālo māju. Taču tajā nepieciešami lieli ieguldījumi. “Sociālajā mājā jābūt arī dežurantam, jo jārēķinās, ka īrnieki būs ļoti dažādi,” bilst I. Goba.

*

Palīdz tiem, kam tiešām nepieciešams

Raunas novada pašvaldības izpilddirektore Linda Zūdiņa uzsver, ka pašvaldība cenšas savus īpašumus sakārtot, lai nepieciešamības gadījumā varētu izīrēt tiem, kam nav, kur dzīvot, vai lai nodrošinātu tos, kam tas pienākas pēc likuma. Pašvaldībā rindas uz dzīvokļiem nav. Katra situācija, kad kāds vērsies pēc palīdzības, sadarbībā ar sociālo dienestu tiek izvērtēta atsevišķi.

“Novadā nav sociālo dzīvokļu. Pašvaldība var izīrēt dzīvojamās telpas savos īpašumos. Bāreņiem ir piešķirti labiekārtoti dzīvokļi. Ikdienā, ja ir problēmas, tās tiek atrisinātas,” saka pašvaldības izpilddirektore. L. Zūdiņa atzīst, ka nereti pēc palīdzības vēršas cilvēki, kuriem ir, kur dzīvot, bet mājai jumts caurs, ziemā dzīvokli nevar piekurināt. “Gadiem paši neko mājā vai dzīvoklī nav remontējuši, tagad prasa palīdzību pašvaldībai. Tādās situācijās palīdzēt nevaram,” atgādina L. Zūdiņa.

*

Novadā dzimuši, bet neatgriežas

Pārgaujas novadā nav sociālo dzīvokļu. Raiskuma, Straupes un Stalbes pagastā katrā ir pa vienam pašvaldības dzīvoklim gadījumiem, ja jānodrošina bārenis vai kāds atgriežas no apcietinājuma. Ja īrnieks ir trūcīgais, tad dzīvoklim tiek piešķirts sociālā dzīvokļa statuss. “Rindas nav. Pēdējos gados nav bijis, ka kādam jāgaida. Dzīvokļi ir izremontēti, labi uzturēti. Pēdējos gados nav bijis vajadzības piešķirt dzīvokli kādam bārenim, jo viņi novadā neatgriežas. Jaunieši mācās, atrod darbu un savu dzīvi iekārto pilsētās,” stāsta pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Anita Kalniņa un uzsver, ka problēmu nav.

Novadā nav arī vispārējās dzīvokļu rindas, jo pašvaldībai nav dzīvojamā fonda, ko varētu izīrēt. “Ik pa laikam kāds interesējas, kur varētu atrast dzīvokli. Bet pašvaldība var nodrošināt tikai tos, kuru statuss atbilst likumā un Saistošajos noteikumos noteiktajam statusam,” uzsver A.Kalniņa un piebilst, ka pašvaldībai gan tiek piedāvāti īpašumi, bet, lai tajos varētu dzīvot, nepieciešami lieli ieguldījumi. Tie, kuri īrē dzīvokļus, tiek mudināti tos izpirkt. Diemžēl arī pašvaldībai kādu īrnieku nācies ar tiesas lēmumu par parādiem izlikt no dzīvokļa.

*

Sociālie dzīvokļi pieejami

Vecpiebalgas pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Velga Berķe uzsver, ka novadā nav problēmu, lai tos, kam pašvaldībai jāpiešķir dzīvojamā platība, ar to nodrošinātu. “Mums patlaban astoņi sociālie dzīvokļi ir tukši. Tie ir mājā Vecpiebalgas centrā, katram atsevišķa istaba un koplietošanas telpas, kuras izmanto visi,” stāsta Sociālā dienesta vadītāja un piebilst, ka ne visi ir apmierināti, ka ir koplietošanas telpas, taču jāsaprot, vai viņi varētu samaksāt par labiekārtotu dzīvokli. Pašvaldība sociālo dzīvokļu īrniekiem sedz pusi izdevumu par siltumu, ūdeni un kanalizāciju, atkritumu izvešanu. Sociālo dzīvokļu iemītnieki tiek arī pieskatīti, lai nebūtu kādu pārkāpumu.

“Bāreņi astoņpadsmitgadnieki mācās un vēl neatgriežas novadā, bet ar viņiem rēķināmies, un, ja viņiem būs nepieciešams, kur dzīvot, pašvaldībai ir, ko piedāvāt,” uzsver V. Berķe.

***

Uzziņai:

-Jautājumu par sociālo dzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju veidošanu izlemj pašvaldība, ņemot vērā tās administratīvajā teritorijā dzīvojošo maznodrošinātu personu vai trūcīgu personu (ģimeņu) pieprasījumu, kā arī pašvaldības iespējas. Sociālā dzīvokļa un sociālās dzīvojamās mājas statusu nosaka vai atceļ attiecīgās pašvaldības dome.

-Sociālais dzīvoklis ir pašvaldības īpašumā esošs dzīvoklis, kuru izīrē personai (ģimenei), kas, ievērojot šā likuma nosacījumus, atzīta par tiesīgu īrēt šādu dzīvokli.

-Kārtību, kādā personu (ģimeni) atzīst par tiesīgu īrēt pašvaldības sociālo dzīvokli, nosaka attiecīgās pašvaldības dome.

-Persona (ģimene) zaudē tiesības īrēt sociālo dzīvokli, ja tā vairs neatbilst šā panta nosacījumiem.

-Sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, un to atjauno, ja pēc līguma termiņa izbeigšanās īrnieks un viņa ģimenes locekļi nav zaudējuši tiesības īrēt sociālo dzīvokli. 

-Sociālā dzīvokļa īres maksu nosaka attiecīgā pašvaldība. Tai jābūt zemākai par īres maksu, kas noteikta attiecīgās kategorijas pašvaldības dzīvokļiem. Pašvaldība var arī segt daļu no maksas par komunālajiem pakalpojumiem.

-Sociālā dzīvokļa statusu var noteikt:

- neizīrētiem pašvaldības īpašumā esošiem vai pašvaldības nomātiem dzīvokļiem;

- pašvaldības īpašumā esošiem dzīvokļiem, kurus īrē maznodrošinātas personas.

Dzīvokļi un dzīvojamās mājas, kuriem pašvaldība noteikusi sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās mājas statusu, netiek nodoti privatizācijai un tos nevar iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

No likuma”Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”

http://news.lv/Druva/2019/03/12/socialie-dzivokli

 

Īsziņas

Datums: 13.03.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

-Trūkst ģimenes ārstu. Līgatnes pilsētā ir brīva ģimenes ārsta vieta, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Kopumā Latvijas pašvaldībās patlaban ir brīvas 17 ģimenes ārstu vietas, un visvairāk jeb trīs vietas ir Liepājas pilsētā. Pa divām brīvām vietām ir Saldus, Kuldīgas un Tukuma novadā, tikmēr pa vienai brīvai vietai ir vēl sešās pilsētās - Staicelē, Gulbenē, Valmierā, Madonā, Alūksnē un Jēkabpilī -, kā arī Skrundas novadā.

-Mainīts mājaslapas izskats. Jaunpiebalgas novada pašvaldības interneta vietne mainījusi izskatu un informācijas sakārtošanas veidu, tagad tajā redzams arī notikumu kalendārs un ir citi jauninājumi.

-Pateicība par paveikto. Amatas novadā vides iniciatīvas “100 darbi Latvijai” pārstāvji sumināja amatiešus, kas piedalījušies šajā projektā. Vides iniciatīvai novadā kopumā bija pieteikti septiņi darbi, pateicību par paveikto saņēma uzņēmums SIA “Dores fabrika”, Zaubes pamatskolas 5. -9. klases skolēni, Amatas pamatskola, Spāres internātpamatskola.

-Dzied “cālēni”. Priekuļu novada Liepas pagastā izskanējis “Liepas Cālis – 2019”. Tajā piedalījušies bērnudārza “Saulīte” audzēkņi, pavisam 18 bērni. Koncertam mazos sagatavojusi mūzikas pedagoģe Indra Kumsāre.

-Meklē jaunas iespējas. Šodien Cēsīs notiek Vides risinājumu institūta un Vidzemes plānošanas reģiona rīkots forums "Bioekonomika – inovāciju iespējas". Pasākuma mērķis ir iepazīstināt pašvaldību, uzņēmumu, augstskolu un zinātnisko institūciju vadītājus un lēmumu pieņēmējus ar bioekonomikas attīstības tendencēm un ar to saistītām inovāciju iespējām, kā arī meklēt iespējas - kā Vidzemei kļūt par bioekonomikas līderi.

-Starp pasaules līderiem. Basketbolists, bijušais cēsnieks Radions Kurucs pirmdien Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlē guva 13 punktus, izceļoties ar bumbas triecieniem grozā no augšas un palīdzot "Nets" savā laukumā ar rezultātu 103:75 (27:19, 34:16, 27:27, 15:13) pārspēt tiešo konkurenti par vietu izslēgšanas turnīrā Detroitas "Pistons".

http://news.lv/Druva/2019/03/13/iszinas

 

Slieku komposts leknam dārzam

Autors: Monika Sproģe

Datums: 13.03.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Lauksaimniecība

Kad runājam par pagrabu, prātā ir klasiska ainiņa - kastēs sabērti kartupeļi, plauktos sarindojušies konservējumi, turpat pārziemo puķu sīpoli un gumi. Bet cik daudzi spēj iedomāties, ka kādas privātmājas pagrabā visu minēto aizstāj biohumusa ražošana? Valmieriete un arī Rīgas Tehniskās universitātes Cēsu filiāles lektore Ginta Mata nodibinājusi ģimenes uzņēmumu “Ecoshic”, kur audzē Kalifornijas sarkanās sliekas, kas ražo biohumusu.

No vaļasprieka līdz uzņēmējdarbībai

Biohumuss jeb slieku komposts ir organiskas izcelsmes mēslojums. Pirms vairāk nekā deviņiem gadiem G. Mata bija dzirdējusi par tā plusiem un iedomājās, ka varētu to brīnumlīdzekli izmēģināt savā dārzā. Rezultāti bijuši vairāk nekā apmierinoši, un tā radusies doma, ka savām vajadzībām viņa pati varētu saražot biohumusu. Vispirms apmeklējusi saimniecību, kurā šīs sliekas audzē, svarīgākais, ko vēlējusies saprast, vai sliekas viņu nebiedē. “Atklājās, ka ar sliekām tīri labi saprotos. Iegādājos pirmās sliekas, iekārtoju pagrabu, atvedu pirmos kūtsmēslus no bioloģiskās saimniecības,” stāsta ražotāja.

Sarkano Kalifornijas slieku ar Latvijas parasto slieku nevar sajaukt, jo nosaukums pasaka priekšā - Kalifornijas sarkanā tik tiešām ir sarkana un augumā sīciņāka par vietējām. G. Mata 2011. gadā nopirkusi 30 kastes, katrā kopā ar sliekām 40 litri barības - kūtsmēsli. “Tolaik sagatavota kaste ar barību divām nedēļām maksāja 20 latu. Ar 30 kastēm pirmajā gadā saražoju piecus, nākamajā desmit kubikmetrus slieku komposta,” stāsta Ginta.

Sākotnēji produkciju izdevies realizēt samērā labi, taču pēdējo gadu tirgus tendences rāda, ka klientu skaits samazinās. Taču G. Matai ir ilggadēji sadarbības partneri - kokaudzētava “Baltezers” un Līgatnes stādaudzētava “Upenes”, kā arī mazdārziņu saimnieki. Vien pa retam uzņēmēja noslēdz kādu līgumu ar veikaliem, jo tirgotāji spiežot zemē cenu, līdz ieguldītais darbs nemaz neatmaksājas.

Ko var saražot 25 m2

Pirmām kārtām slieka var pārstrādāt kūtsmēslus, kas ir vismaz trīs gadus veci, jaunākus ne, jo tām nepatīk amonjaks. Saimniece skaidro, ka no spaiņa kūtsmēslu sliekas saražo divas saujas biohumusa: “Pēc pārstrādes kūtsmēslu daudzums ļoti sarūk, grūti pat pateikt, kur paliek viss pārējais, taču galaprodukts - humuss - ir ārkārtīgi koncentrēts.”

Tā kā humuss tiek ražots no kūtsmēsliem, šim izejmateriālam uzmanība jāpievērš ļoti rūpīgi: “Ar kūtsmēsliem ir problēmas. Visbiežāk tieši ar tiem dārzā var ienest salmonelozi un zemes vēzi. Kūtsmēsliem ir salmu un pakaišu piemaisījums, kas var izrādīties iepriekš apsmidzināti ar augu aizsardzības līdzekļiem, dažādiem pesticīdiem. Ražoju bio produktu, tādēļ man ļoti svarīga ir kūtsmēslu izcelsme, taču ir saimnieki, kuri sliekām par barību izmanto ne tikai kūtsmēslus, bet dod arī pārtikas pārpalikumus. Tam ir savas blaknes, jo sliekām uzrodas kaimiņi - baltie tārpi. Un tieši šis faktors arī veido produkta atšķirīgās cenas.”

Valmieriete stāsta, ka daļa biohumusa ražotāju darbību pārtraukuši, jo redz, ka sabiedrības domāšana nemainās: “Cilvēki ļoti kultivē tradicionālo saimniekošanu, un ar to es nedomāju tikai kūtsmēslu iearšanu zemē. Daudzi jo daudzi noskurinās par ievestajiem dārzeņiem, jo tie - redziet - pārsātināti ar ķīmiju, pētnieki stāsta par veselīgas pārtikas nozīmi, taču tas tā arī paliek runas līmenī, jo pat piemājas dārziņu kopēji, kas lepojas ar pašu audzēto, nereti iegādājas vienu otru līdzekli un uzlej savam gurķim, tomātam, nomiglo ābeles. Kur tad ir tā atšķirība?”

Kas sliekām pa prātam

Sliekām patīk tumši un mitri apstākļi. Ja telpā nodrošina 20 -25 grādu siltumu, tās ne tikai darbosies, bet arī vairosies. Taču jāņem vērā, ka arī Kalifornijas sliekām ir savi ienaidnieki. “Tie ir divi - žurkas un skudras. Ja žurka pamanīs, ka pagrabā ir sliekas, tā atvilks līdzi pārējās un uzrīkos dzīres. Žurkām slieka ir delikatese. Man bija darīšana ar otru plēsoņu, ar skudrām. Tās iedzeļ sliekas barības vadā un izsūc visus spēkus, tā pazaudēju daļu “ganāmpulka”. Kā jau bioloģiskais saimniekotājs ķīmiju lietot nedrīkstu, piezvanīju pazīstamai daiļdārzniecei, viņa man ieteica lietot pelnus.”

Sliekas baro ik pa divām nedēļām. Saimniece uzsver, ka sliekas nav visēdāji, tās nepanes skābu augsni, tāpēc nav vērts izbarot ābolus, sliekas no tiem aizbēgs. Lielākais gardums sliekām ir ķirbis, jo tam ir neitrāls pH līmenis.

Biohumusa lietošana

Biohumuss ir ne tikai lielisks organiskais mēslojums, bet arī augus un augsni atjaunojošs līdzeklis. G. Mata skaidro, kā lietot biohumusu: “Slieku komposts ir ļoti koncentrēts, to var izmantot dažādos veidos, pat laistot dārzu. To ar ūdeni sajauc attiecībās 1:10, diennakti maisījumu notur, četras piecas reizes apmaisa un laista augus. Aplam ir humusu iebērt bedrītē, kurā stādīs augu, jo laistot viss labums aiziet dziļāk zemē, labums ir tikai tik, cik augs ar saknītēm paguvis noķert. Pareizāk būtu tūlīt pēc auga iestādīšanas virszemē uzbērt karoti, divas humusa, tad rezultāti būs. Humuss ir kā vitamīns, tā nav augsne, un - kā jau ar vitamīniem - pārdozēt nedrīkst. No pieredzes varu izstāstīt, kas notiek ar tomātiem, ja humuss pārdozēts: augiem ir ļoti leknas, tumši zaļas lapas, kāti kā mieti, bet nav ne ziedu, ne ražas. Sākotnēji pašai šķita, kas tad ir saujiņa humusa! Kārtīgi un bagātīgi mēsloju tomātus, beigās stumbrs bija rokas resnumā, stāds izstiepās četru metru augstumā, taču no bumbuļiem čiks vien bija,” pieredzē dalās G.Mata, piebilstot, ka humuss der jebkuram augam, kam nav vajadzīga skāba vide.

Fakti:

Sarkanās Kalifornijas sliekas

-Sarkanās Kalifornijas sliekas ir hibrīds, kurš tika izveidots pagājušā gadsimta 50. gados Ziemeļamerikas laboratorijās. Iegūtais hibrīds spējīgs diennaktī pārstrādāt organisko substrātu, kas līdzvērtīgs paša svaram, un vairoties desmitreiz ātrāk nekā savvaļā mītošās sugas.

-Pateicoties savām īpašībām, šīs sliekas tiek plaši izmantotas, lai pārstrādātu organiskos atkritumus, substrātus un iegūtu vermikompostu, kurš ir vērtīgs bioloģiskais mēslojums augu kultūrām un veicina atjaunojamo zemes augšņu auglību.

-Pieaugušas sliekas vidējais svars ~ 0,55 gr. Dod kokonus ik pēc 21-30 dienām. Slieku skaits kokonā 2 – 4. Kokona nobriešana no18 līdz 26 dienām. Vidējais kokona izmērs ~ 4,85х2,82mm.

Avots: Latvijas Slieku audzētāju asociācija

http://news.lv/Druva/2019/03/13/slieku-komposts-leknam-darzam

 

Koks, vadāms ar tālruni

Autors: Andris Ozoliņš

Datums: 14.03.2019

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Saimniecība. Meistarstiķis

Dainis Sprudzāns no veca ceriņa stumbra ir izveidojis LED stāvlampu

Amatniecība ir dažāda. Daži aroda meistari turas pie tēvutēvu metodēm, citi tās apvieno ar moderno tehnoloģiju sasniegumiem. Tāds ir arī mēbeļu dizainers Dainis Sprudzāns, (blackwood4you.com) kas citstarp no veca ceriņa stumbra ir izveidojis interaktīvu LED stāvlampu, kuru regulē ar mobilo telefonu.

Dzīvais koks

Koka darbi Dainim ir ģimenes tradīcija. Tēvs bija viens no pirmajiem guļbūves entuziastiem – vienā viņa izgatavotajā guļbūvē atrodas Gaujas nacionālā parka Informācijas centrs. Dainim agri nācās piepalīdzēt tēvam namdara darbos, kas gan pusaudzim tajā laikā neradīja sevišķu sajūsmu.

"Sanāk, ka es profesiju jau mantoju no paaudzes paaudzē," stāsta Dainis. "Domāju, cilvēki ir piemēroti dabai un dabas produkti cilvēkam, tādēļ koks un roku darbs nav sakritība. Koks ir fantastisks materiāls, tas ir dabisks, tas ir dzīvs. Es mīlu savu darbu, man patīk veidot guļbūves, mēbeles un interjeru no apaļkoka un zāģmateriāliem. Kokapstrādē nepieciešama gan pieredze, gan talants. Ir arī savi noslēpumi." Daiņa rūpnīca atrodas Līgatnē.

Koka stikls

Lai uzturētu līmeni, meistars daudz skatījās ārzemju tendences. Arvien vairāk tur parādījās koka darbi, kuros koks tiek kombinēts ar kādu caurspīdīgu, stiklam līdzīgu materiālu, radot fantastisku kontrastu. Abu materiālu savienojums bija ļoti ciešs, neplaisāja un funkcionālā ziņā kalpoja nevainojami.

Ar epoksīda sveķiem varēja radīt atšķirīgas mēbeles. Epoksīdam ir jāsaglabā ideāls caurspīdīgums un ātri jācietē. Ir sveķi, kurus var liet tikai 1–1,5 cm biezā kārtā, citādi tie bojājas. Ir sveķi, kas ar laiku kļūst duļķaināki vai saulē maina krāsu. Labus sveķus viegli noslīpēt, sliktākas kvalitātes sveķi slīpējot veļas un lokās. Ir sveķi, kas sacietē vienā dienā, un tādi, kas jāgaida vairākas dienas.

Ideāls epoksīda materiāls ir tāds, ko var vienā reizē izliet koka dēļa biezumā – četru vai piecu centimetru slānī. Piedevām sveķiem vēl ir iespējams pievienot 15 caurspīdīgus pigmentus un metāliskus pulvera pigmentus. Nepieciešama arī speciāla laka, kas ir UV izturīga un ar cietību, kas nav mazāka par paša epoksīda cietību.

Lai atrastu labāko sastāvu, Dainis vairākus gadus eksperimentēja ar septiņiem Latvijā un Eiropā ražotiem sastāviem. "Tā ir vesela zinātne, kurai es izurbos cauri," nopūšas Dainis. "Toties tagad par saprātīgu samaksu varu palīdzēt iegādāties perfektu, projektam piemērotu un ilglaicīgu epoksīda masu, kurai ir sabalansēta materiāla cena un sniegtā kvalitāte."

Ceriņš ar lietotni

Lai attīstītu ražošanu, Dainis investē savus uzkrājumus jaunu mēbeļu un interjera priekšmetu izveidē. Šajā darbā viņam palīdz sieva Sinta, kas no labas šķēpmetējas pārtapusi par profesionālu mākslinieci. Savstarpēji iedvesmojoties, top jaunas kolekcijas. Pēdējā izstādē tika parādīta koka stāvlampa, kas tapusi no tēva nozāģēta ceriņu stumbra.

Vispirms tas trīs gadus tika pareizi izžāvēts dabiskos apstākļos. Pētot stumbru un tā dabiskās spraugas, Dainim ienāca prātā ideja izveidot stāvlampu ar LED gaismām. Stumbra iekšpusi viņš tīrīja ar paša gatavotiem kaltiem garos kātos. Stumbra iekšpusē ir paslēpts barošanas bloks un kontrolieris, kas regulē gaismu režīmu. Smalka bija elektroapgādes sistēmu izveidošana tā, lai LED spuldzītes spīdētu paslēpti, bet ne tieši. Lampas augšpuse ir klasisks abažūrs. Unikalitāti tai piešķir tas, ka gaismas intensitāti un krāsu var regulēt ar viedtālruni, kurā lejuplādēta speciāla aplikācija.

"Meistaram jāaug laikam līdzi," pārliecināts Dainis. "Jaunās tehnoloģijas ļoti labi iederas tradicionālajās koka konstrukcijās. Tās pat palīdz tehnoloģiju padarīt cilvēkam pieņemamāku, dabiskāku. Latvijas tirgus ir mazs, vairāk jāpiedalās izstādēs ārzemēs. Tam arī šobrīd veltu savu brīvo laiku un līdzekļus. Vienam pašam dalība izstādē ir finansiāli ļoti sarežģīta, 1 m² telpas maksā ap 500 eiro. Ceru atrast citus meistarus, kas domā līdzīgi un ar kuriem mans produkts nekonkurē. Stendu veidojot kopīgi, iegūs visi.

http://news.lv/Latvijas_Avize/2019/03/14/koks-vadams-ar-talruni

 

Ezis pamodies – pavasaris klāt!

Autors: Līga Eglīte

Datums: 15.03.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Vaļas brīdim

Samērā aukstajā trešdienas rītā dārzu šķērsojis kāds dzīvnieciņš, bridis pa sniegu cienīgi un lēni, īsās kājeles cilādams.

Palikusi vadziņa sniegā ar pēdiņu rakstu un izvietojumu, kas nelīdzinās parastajiem sīkajiem dārza nakts apmeklētājiem – zebiekstei, seskam vai sermulim. Ezis. Vai tiešām? Taciņa no pirts uz komposta kaudzi un tālāk uz kaimiņu dārzu, un tad atpakaļ. Kaut kur šajā maršrutā ir ziemošanas vieta, kurā ezis atgriezies, lai turpinātu snaust.

Līgatnes dabas taku zvērkope Velga Vītola apstiprina, ka parasti ap šo laiku eži mostas. Arī viņas aprūpējamie martā mēdz izmest kādu loku pa sniegaino iežogojuma pagalmiņu.

“Apsveicu! Pavasaris klāt! Ja tuvumā nav kaķu, var nolikt ezītim ko ēdamu, jo viens no pamošanās iemesliem ir ēdiena meklējumi,” ierosina Velga Vītola.

http://news.lv/Druva/2019/03/15/ezis-pamodies-pavasaris-klat

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2019-03-15
Laika ziņas
Aptaujas