Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Pūtēju orķestri muzicē Līgatnē

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 26.03.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Pūtēju orķestri svētdien pieskandēja Līgatnes kultūras namu. “Tradīcija turpinās,” saka Līgatnes Kultūras un tūrisma centra direktore Daina Klints.

Pirms četriem gadiem Līgatnes pūtēju orķestra vadītājs Anatolijs Terentjevs un pūtēju orķestra “Cēsis” vadītājs Jānis Puriņš Līgatnē sarīkoja kaimiņu kolektīvu koncertu. “Nākamās nedēļas nogalē ir viens no pūtēju orķestru nozīmīgākajiem notikumiem – X Latvijas pūtēju orķestru konkurss. Pirms tā koncerts ir labākais mēģinājums. Par to pārliecinājāmies iepriekšējos gados,” saka A. Terentjevs.

Līgatnē spēlēja pūtēju orķestris "Cēsis", "Lemisele" no Limbažiem, Siguldas pagasta kultūras nama pūtēju orķestris un, protams, mājinieki. “Līgatniešiem pūtēju orķestri patīk. Pilsētas dzīve bez orķestra nav iedomājama,” gandarīts saka diriģents un atklāj, ka patlaban orķestris atjaunojas. Pieredzējušie vīri aiziet, kolektīvā ienāk jaunieši. “Jāiesaista savējie, ir jaunie, kam mūzika interesē, piemēram, bundzinieku mācu pats. Esam mazs orķestris, bet turamies,” pārdomās dalās orķestra vadītājs.

A. Terentjevs arī pauž gandarījumu, ka vienmēr ir jauki kopā ar savējiem paspēlēt. “Siguldieši, limbažnieki, cēsnieki – aicinām viņus uz svētkiem, braucam pie viņiem,” bilst līgatnietis. Šī gada novada svētkos būs pūtēju orķestru sasaukšanās. Pilsēta skanēs, bet vakarā brīvdabas estrādē būs kopkoncerts, kura programmu veido Jānis Puriņš.

Nākamsestdien un svētdien kultūras centrā „Siguldas devons” un koncertzālē „Baltais flīģelis” 38 pūtēju orķestri, kopā ap 1400 mūziķu, sacentīsies četrās grūtības pakāpju grupās. Konkurss katram kolektīvam ir varēšanas pārbaude.

http://news.lv/Druva/2019/03/26/puteju-orkestri-muzice-ligatne

 

Viesnīca kukaiņiem

Autors: Līga Eglīte

Datums: 27.03.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Daba

Viens no pēdējo gadu dabisko un “mežonīgo” dārzu dizaina elementiem ir kukaiņu mājas jeb kukaiņu viesnīcas. To galvenā funkcija ir radīt labvēlīgu vidi dažādiem apputeksnētājiem kukaiņiem, kuri savukārt nodrošinās svarīgo apputeksnēšanas pakalpojumu augļu un sakņu dārzā.

Daudzās Eiropas valstīs kukaiņu māju būvēšanu uzskata par vienu no iespējām nodrošināt sugu saglabāšanu un izdzīvošanu. Latvijā šī problēma vēl nav konstatēta, taču citur pasaulē sīkie lidoņi, dūcēji, medus un nektāra vācēji un citi bezmugurkaulnieki strauji samazinās, un pētnieki šo procesu dēvē par “apputeksnētāju krīzi”.

Bioloģijas doktors, entomologs Voldemārs Spuņģis skaidro: “Ja vēlamies ābolus, bumbierus, plūmes, ķiršus, jāņogas, gurķus un ķirbjus, tiem nepieciešami apputeksnētāji. Arī divgadīgajiem augiem – kāpostiem, burkāniem un bietēm - tas ir nepieciešams. Eļļas auga rapša ražu neievāksim bez kukaiņu palīdzības.

Apputeksnētāji nodrošina apmēram 70 procentus kultūraugu sugu apputeksnēšanu un ražu. Latvijā nav pētījumu par apputeksnētājiem, taču pieļauju, ka apdzīvotās vietās un intensīvas lauksaimniecības rajonos “apputeksnētāju krīze” tomēr ir, tāpēc tiem jāpalīdz.”

Latvijā viena no pirmajām kukaiņu viesnīcām tika izveidota 2006. gadā Līgatnes dabas takās. Vēlāk “dzīvokļus” kukaiņiem aktīvi būvēja citās aizsargājamās teritorijās, arī pie informācijas centriem, ekoskolām, bērnudārziem un citur.

Lai taptu viesnīca kukaiņiem, vēlams atrast vietu, kur tā atradīsies vairākus gadus. Vispirms no dēļiem jāizgatavo rāmis, kurš kalpos par stabilu ietvaru. Svarīga nianse - izmantotā koksne nedrīkst būt impregnēta, krāsota ar ķīmiskām vielām. Rāmja izmēri pēc vēlēšanās, rēķinoties ar pieejamā pildīšanas materiāla daudzumu, piemēram, metru plats, pusotru metru augsts, biezums 40 centimetri vai lielāks. Meklējot internetā, iespējams atrast dažāda dizaina “viesnīcas”, taču galvenais, lai iemītniekiem būtu ērti, dārzam labums un mums – lai interesanti novērot dabas procesus. Dizains un dekorācijas ir otršķirīgas. Sagatavoto rāmi nostiprina vertikāli un piekrauj pilnu līdz augšai ar dabas materiāliem, kas kalpos par dzīvokļiem un istabiņām. Materiāliem var izmantot kaut ko no tā, kas pavasarī, kopjot dārzu, tiek izvākts un nodedzināts. Entomologs Voldemārs Spuņģis secinājis, ka daudzas līdz šim uzbūvētās kukaiņu mājas ir tikai daļēji apdzīvotas, jo tapušas, nekonsultējoties ar speciālistiem. Viņš iesaka neatkārtot kļūdas: “Sliktie materiāli ir salmi, zariņi, mizas, čiekuri, skujas, sūnas. Tos neviena bite neapdzīvo. Vissliktākais materiāls ir ķieģeļi. Tos var izmantot tikai mājas izdaiļošanai. Kukaiņu mājai ir ne tikai jāizskatās skaistai, bet arī jābūt piemērotai kukaiņiem. Ļoti laba dabiskā kukaiņu mājvieta ir veci koki. Vienā vecā ābelē var būt pat 20 tūkstoši radībiņu, kuras var piederēt tūkstoš dažādām sugām. No tām 70 varētu būt dārza kaitēkļi, savukārt 500 būs tādas sugas, kuras dārza kaitēkļus ēdīs.”

Plānojot kukaiņu māju, var paredzēt “pagraba stāvu”, kur labprāt apmetīsies vaboles, mitrenes, skudras, sliekas, kā arī visi ziemojošie bezmugurkaulnieki. “Pagrabam” nepieciešami trūdoši lapkoku baļķīši, kas saskarsies ar augsni un vienmēr būs mitri. Šeit spraugas var aizpildīt ar sūnām. Nākamajiem stāviem derēs malkā neizmantojami, zaraini, arī trūdēt sākuši bluķēni, dobumainu koku atliekas, kur iemitināsies krāšņlapsenes un racējlapsenes. Var sagatavot dzīvoklīšus bluķīšos, ieurbjot caurumus 4 - 7 milimetru diametrā un 5 - 8 centimetru dziļumā. Tas noderēs bitēm, kas dzīvo koksnē un izmanto koksngraužu atstātās alas. Starp bluķīšiem jāsaliek niedru kūlīši, kas sagriezti starp stublāja mezgliem. Bitēm, kas apdzīvo smilšakmeņus, nogāzes un rok tajās alas, patiks māla alas. Kamēr māls mīksts, tajā sadur caurumus. Augšstāvos ieviesīsies septiņpunktu mārītes, spīļastes, skrejvaboles, ziedmušas, zeltactiņas, kā arī dažas bišu-vientuļnieču sugas.

Kukaiņu vērotājs Mareks Ieviņš konstatējis, ka kukaiņi mēdz iemitināties visai neparastās vietās: “Vienu vasaru nācās no sava priekšnama atbrīvot kādu apmaldījušos kameni. Tur karājās veca vējjaka, kuru kādu dienu, netīrāku darbu veicot, izdomāju uzvilkt. Iebāzu roku kabatā, bet tur – medus. Secinājums: iespējas izdomāt kaut ko interesantu, lai piesaistītu kukaiņus, ir milzīgas. Spraugas un caurumus var aizpildīt ar dažādiem materiāliem: akmensvati, vilnas dziju, saņurcītu papīru, utt. Galvenais, lai nav pārāk blīvi. Un tad var vērot, kas kukaiņiem vairāk iet pie sirds.”

Entomologs Mārtiņš Kalniņš dalās pieredzē: “Pirms dažiem gadiem uzbūvējām kukaiņu māju Siguldā pie Laurenču sākumskolas. Devu iespēju brīvi izpausties, izmantot ķieģeļus, sausus koka sprungulīšus un citus materiālus. Pēc tam pāris reižu izjaucām sabūvēto, skatījāmies, kas kurā materiālā dzīvo vai nedzīvo, bērniem bija iespēja redzēt un izdarīt secinājumus, kuri materiāli kukaiņiem un citiem dzīvniekiem ir interesanti un kuri ne.”

http://news.lv/Druva/2019/03/27/viesnica-kukainiem

 

Īsziņas

Datums: 29.03.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Darba laiks var būt mainīgs. Tā kā Gaujas ūdens līmenis normalizējies, darbu atsākusi Līgatnes pārceltuve. Tās darbs pavasaros var būt mainīgs, atbilstošs ūdens līmeņa svārstībām, tāpēc pārceltuves izmantotājiem jāseko informācijai Līgatnes un Pārgaujas novadu pašvaldību mājaslapās.

*

Iepazīstina savējos. Šodien Jaunpiebalgā interesenti tiek iepazīstināti ar grāmatu “Latviešu biedrības Latvijā: vēsture vai nākotne?”, pasākumā piedalās novadniece, grāmatas autore Ilze Būmane un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis.

*

Godina. Līgatne rīt piepulcēsies izcilajam kordiriģentam Jānim Dūmiņam veltītajai akcijai “Dziesmu ziedi”, pasākums vienlaikus notiks Līgatnē, Baldonē, Kuldīgā, un Ludzā. Līgatnē dziedās novada jauktais koris “Līgatne”, Līgatnes kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis “Mantojums”, Cēsu Kultūras centra jauktais koris “Wenden”, fonda “Nāc līdzās” jauniešu jauktais koris un Negaidītais viesis. Akcijas gaitā noritēs videokonferences starp pasākuma norises vietām, kurās dalībnieki dalīsies iespaidos un dos vārdu radošo darbu festivāla “Mans Dziesmu ziedu iedvesmas stāsts” laureātiem.

http://news.lv/Druva/2019/03/29/iszinas

 

2019-04-01
Laika ziņas
Aptaujas