Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Dzēsti 25 kūlas ugunsgrēki

Datums: 02.04.2019

Izdevums: Liesma

Rubrika: Ziņas

No 30. marta plkst. 6.30 līdz 1. aprīļa plkst. 6.30 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigāde saņēmusi 46 izsaukumus – 30 uz ugunsgrēku dzēšanu, desmit uz glābšanas darbiem, vēl seši bija maldinājumi.

Aizvadītajās brīvdienās Latvijā reģistrēti 137 kūlas ugunsgrēki ar kopējo degšanas platību vairāk nekā 235 hektāri! Vidzemē kopumā dzēsti 25 kūlas ugunsgrēki, tostarp Limbažu pusē – Ceriņu ielā Limbažos (100 m2), Limbažu novadā (50 m2), Limbažu pagastā (viens hektārs); Valkas pusē – Valmieras ielā Valkā (15 m2), Valkas pagastā (200 m2), Smiltenes novada Brantu pagastā (300 m2), Ausekļa ielā Valkā (30 m2); Cēsu pusē – Līgatnes pagastā (6000 m2, 300 m2, 3000 m2, 300 m2, 700 m2, 900 m2 un 300 m2); Valmieras pusē – Gaides ielā Valmierā (300 m2), Kocēnu pagastā (150 m2).

Brīvdienās ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama arī Pārgaujas novada Stalbes pagastā, kur sestdien dega atkritumi 30 m2 platībā, Podnieku ielā Valmierā, kur divstāvu dzīvojamās mājas pirmajā stāvā dega grīda 2 m2 platībā, kā arī Strenču novada Jērcēnu pagastā, kur dega šķūnis un vieglā automašīna 30 m2 platībā.

Svētdien ugunsdzēsēji glābēji Pārgaujas novada Straupes pagastā no upes izcēla noslīkušu cilvēku un nodeva Valsts policijas darbiniekiem.

http://news.lv/Liesma/2019/04/02/dzesti-25-kulas-ugunsgreki

 

Līgatnes novada vadītājs sūdzas par birokrātiju

Autors: LETA

Datums: 02.04.2019

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Latvijā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ir parakstījis rīkojumu, ar kuru tiek apturēta lokālplānojuma darbība teritorijai Līgatnē, Ainavu ielā 2.

Izskatot teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā pieejamo lokālplānojuma dokumentāciju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) konstatējusi, ka pašvaldībai nav spēkā esoša vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija. Tas nozīmē, ka ar minēto lokālplānojumu varēja tikai detalizēt Līgatnes novada teritorijas plānojumā 2012. – 2023. gadam noteikto funkcionālo zonējumu, apbūves parametrus un izmantošanas aprobežojumus. Tomēr VARAM konstatēja, ka 18. janvārī domes pieņemtais lokālplānojums maina pašvaldības plānojumā noteikto savrupmāju apbūves teritoriju un meža teritoriju uz rūpnieciskās apbūves teritoriju un lauksaimniecības teritoriju. Tas darīts ar mērķi konkrētajā teritorijā izvietot ražošanas uzņēmumu ar veikala un muzeja telpām, neņemot vērā Teritorijas attīstības plānošanas likuma nosacījumu.

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins uzskata, ka šis ministra rīkojums ir spilgts piemērs tam, kā birokrātija liek šķēršļus investoriem attīstīt uzņēmējdarbību Latvijā. Viņš atzīst, ka ministrija ir rīkojusies atbilstoši normatīvajiem aktiem, bet no veselā saprāta viedokļa tā ir likusi šķēršļus uzņēmējdarbības attīstībai. "Vairāk nekā divus gadus pašvaldība ieguldīja lielu darbu, lai savā teritorijā veicinātu un radītu labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai, taču neapstiprinātā pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir galvenais iemesls, kāpēc VARAM ir apturējis lokālplānojuma darbību teritorijai Līgatnē, Ainavu ielā 2," stāsta Šteins.

Līgatnē, Ainavu ielā 2 atrodas bijušās Līgatnes papīrfabrikas attīrīšanas iekārtas, kuru būvniecība tika sākta pagājušā gadsimta 80. gados, bet netika pabeigta. Teritorija ir degradēta un Latvijas investori, kas 99% procentus no produkcijas eksportē, šajā vietā vēlējās izveidot ogulāju dārzu un uzbūvēt ražotni, radot 30-50 jaunas darba vietas, stāsta Šteins.

http://news.lv/Latvijas_Avize/2019/04/02/ligatnes-novada-vaditajs-sudzas-par-birokratiju

 

Birokrātijai sava kārtība

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 03.04.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Apturēt lokālplānojuma darbību teritorijai Līgatnē, Ainavu ielā 2, – tādu rīkojumu izdevis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Iemesls - pašvaldībai nav spēkā esošas vietējās ilgtspējīgas attīstības stratēģijas. Lokālplānojums var tikai detalizēt Līgatnes novada teritorijas plānojumā 2012.-2023.gadam noteikto funkcionālo zonējumu, apbūves parametrus un izmantošanas aprobežojumus. Vienlaikus konstatēti arī lokālplānojuma izstrādes procedūras pārkāpumi, proti, nav ievēroti Ministru kabineta noteikumos noteiktie lēmumu un paziņojumu publicēšanas termiņi.

"Kā vairākkārt atzinusi Satversmes tiesa, lai teritorijas plānojums būtu tiesisks, tam, pirmkārt, jāatbilst normatīvajiem aktiem un, otrkārt, jābūt noteiktā kārtībā izstrādātam un apstiprinātam," norāda ministrija.

Ministrija arī uzsver, ka Līgatnes pašvaldība ir vienīgā, kurai pēc novadu izveidošanas 2009. gadā nav izstrādāta ilgtspējīgas attīstības stratēģija.

“Ilgtspējīgas attīstības stratēģija nav bijusi mūsu prioritāte. Lai tā taptu, parasti piesaista konsultantu firmas, un pakalpojums maksā tūkstošus. Pašvaldība stratēģiju izstrādā saviem spēkiem, visas nepieciešamās procedūras ir veiktas, tā tikai jāapstiprina domē. To arī izdarīsim,” stāsta Līgatnes pašvaldības vadītājs Ainārs Šteins. Viņš piekrīt, ka ministrijai ir taisnība, jo normatīvie akti nosaka, ka stratēģijai jābūt, tad var izstrādāt kādas teritorijas lokālpānojumu. “Nevienu neinteresē, ka ir notikušas apspriešanas, ka iedzīvotāji zina, kas šajā vietā paredzēts, ka nevienam nav iebildumu. Piekrītu, dokumenti nav sakārtoti atbilstoši prasībām. Vai birokrātija veicina uzņēmējdarbības attīstību?“ saka novada vadītājs.

Taču A.Šteins ikdienā pārliecinājies, ka stratēģijām ir maza jēga. No tām finansiāli ieguvēji ir izstrādātāji. “Esmu izlasījis daudzu novadu stratēģijas. Nevienā gan nav minēts, ka novadus apvienos. Ja stratēģija ir ķeksītim, tad viss kārtībā, bet, lai strādātu, jābūt reālam plānam. Mums top arī vidējā termiņa stratēģija. Tajā var ierakstīt saprotamas, reālas lietas, katru gadu vērtēt izdarīto un iespējas iesākto turpināt,” saka A.Šteins un uzsver, ka ir aplam novadam izstrādāt attīstības stratēģiju, ja valstī nav reģionālās attīstības politikas. “Vai saliekot kopā novadu stratēģijas, veidojas reģiona attīstības stratēģija? Vai varbūt pareizāk vispirms valstī noteikt mērķus, un tad katrs novads vērtē vajadzības un iespējas,” spriež pašvaldības vadītājs un atgādina, ka patlaban pašvaldībām nav tādu finanšu instrumentu, lai ilgtermiņa plānus varētu īstenot. Turklāt patlaban pasaulē neviens neko neplāno ilgākam laika posmam par pieciem līdz septiņiem gadiem.

Ministra rīkojums ietekmē ieceres Ainavu ielā 2. Zeme te pieder pašvaldībai. Uz tās atrodas bijušās Līgatnes papīrfabrikas attīrīšanas iekārtas, kuru būvniecība tika sākta pagājušā gadsimta 80.gados, bet netika pabeigta. “Tā ir bezsaimnieka manta, teritorija ir degradēta. Pašvaldība neko nedrīkst darīt, lai graustus sakārtotu, turklāt, lai to izdarītu, jāiegulda lieli līdzekļi,” atgādina A.Šteins. Kad par daļu teritorijas, uz kuras atrodas nepabeigto attīrīšanas ietaišu drupas, sāka interesēties investors, pašvaldība ar viņu vienojusies, ka investors degradēto teritoriju pamazām sakārtos.

Lai pašvaldība īpašumā iegūtu graustus, ejams garš ceļš - tiesai jāpieņem lēmums, ka tā ir bezsaimnieka manta. Tad to pārņems Valsts ieņēmumu dienests, pēc tam “Valsts nekustamie īpašumi”, kas varbūt pēc gadiem piedāvās pašvaldībai šo graustu pārņemt savā īpašumā. Tas viss ir naudas ietilpīgs un garš birokrātiskais process. “Rūpējoties par nodokļu maksātāju naudas lietderīgu ieguldīšanu, bijām izvēlējušies, mūsuprāt, visefektīvāko risinājumu – tikt skaidrībā ar graustiem un izveidot ražotni. Par šo teritoriju ieinteresējās investors - pašvaldībai vajadzēja zemi ierakstīt zemesgrāmatā, tad atdalīt uzņēmējam nepieciešamo gabalu. Šeit sākās pirmās problēmas. Lai šo šķietami vienkāršo jautājumu atrisinātu, nācās iet caur tiesu. Tad sākās nesaprašanās Zemes dienestā ar kadastra numuriem un skaidrošanās. Pasūtījām lokālo plānojumu, izrādījās - grausta plānos ir aizsargjosla. Bija jāmaina vai nu plānojums vai aizsargjosla. Viens process aizņem pusgadu, otrs - divus un vairāk gadus, un tā tālāk. Tagad izrādās, ka lokālplānojumu ministrija neapstiprina. Kopumā process aizņēmis vairāk nekā divus gadus, bet rezultāts ir nulle. Kā lai šādos apstākļos runā par uzņēmējdarbības attīstību?” retoriski saka novada vadītājs.

Muļķīgā situācijā nonācis uzņēmējs. Viņš šajā vietā iecerējis izveidot ogulāju dārzu un uzbūvēt ražotni. “Tas ir Latvijas kapitāla uzņēmums, kuram ražotne atrodas Pierīgā. Tā kļuvusi par mazu. Meklējot vietu jaunai, Līgatne tika atzīta par piemērotāko – tīra vide, Gaujas nacionālais parks - tas uzņēmējam ir ļoti svarīgi, jo uzņēmums gandrīz visu saražoto eksportē. Tā kā paredzēts daudz roku darba, ar laiku varētu rasties līdz pat 50 darba vietām," atklāj A.Šteins. Viņš ļoti cer, ka kārtējos šķēršļus izdosies pārvarēt un uzņēmējs, kurš ražotnes būvniecībai jau ieguvis finansējumu, ieceres īstenošanai neatradīs citu vietu.

“Likumi ir jāievēro, bet ir jārēķinās ar loģiku, ar reāliem termiņiem. Diemžēl Līgatnes novadā šī nav vienīgā situācija, kad kaut ko darīt traucē birokrātijas šķēršļi,” uzsver A. Šteins. Kāda Lietuvas firma bija novadā iegādājusies īpašumu – māju, zemi un mežu. Tā kā nemaksāja nekustamā īpašuma nodokli, pašvaldība vērsās tiesā. Izrādījās, firma bankrotējusi. “Divus gadus ministrijas nespēj vienoties, kuras jautājums tas ir. Pa to laiku kāds izzāģējis mežu. Tas nevienam nepieder, neviens nevar ziņot par zaudējumu. Papīri svarīgāki par rīcību un veselo saprātu,” atzīst Līgatnes novada vadītājs Ainārs Šteins.

http://news.lv/Druva/2019/04/03/birokratijai-sava-kartiba

 

Atbalsts skolēnam grūtā brīdī

Autors: Monika Sproģe

Datums: 03.04.2019

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Projekts “PuMPuRS” veicina sadarbību starp pašvaldību, skolu, pedagogiem un vecākiem, lai laikus sniegtu personalizētu atbalstu bērniem un jauniešiem, kuru rīcība saistās ar risku pārtraukt mācības. Konferencē "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai", kas notika Cēsīs, pulcējās pārstāvji no dažādiem novadiem.

Projektā “PuMPuRS” iesaistītajam skolēnam pedagogs vai psihologs semestra sākumā izveido individuālo atbalsta plānu, kurā izvērtē mācību pārtraukšanas riskus un paredz nepieciešamos pasākumus risku mazināšanai. Audzēkņiem pieejamas konsultācijas pie viena vai vairākiem speciālistiem, projekts piedāvā arī kompensāciju par sabiedriskā transporta biļetēm, naktsmītnēm, ēdināšanu, individuālajiem mācību līdzekļiem, individuālās lietošanas priekšmetiem un speciālo transportu, ja vien kāds no šiem atbalsta veidiem attur skolēnu no mācību pamešanas.

Projekta vadītāja Inese Vilāne “Druvai” pastāstīja, ka skolu interese par projekta piedāvājumu ir liela, taču nereti vecāki un arī pedagogi pārprot projekta būtību, domājot, ka atbalsts paredzēts bērniem, lai uzlabotu sekmes. Tiek sagatavoti individuālie atbalsta plāni, taču izbrīns ir liels, kad tos neapstiprina. “Izskatot pieteikumus, skrupulozi tiek vērtēti skolas pamešanas draudi, ja tādu nav, nav arī iemesla individuālajam mācību plānam. Tās nav privātstundas ķīmijā vai matemātikā, lai uzlabotu sekmes. Diemžēl bijis arī pāris piemēru, kur ar projekta palīdzību, īpaši lauku reģionos, mēģina noorganizēt skolotājam apmaksātu pilnu slodzi. Esam sapratuši, ka jāstrādā ne tikai ar jauniešiem, bet arī ar pašiem pedagogiem,” tā I. Vilāne, piebilstot, ka tikai motivēti pedagogi spēj iedvesmot skolēnus.

Runājot ar Zemgales plānošanas reģiona koordinatori Ingu Elmi, noskaidrojām, ka sabiedrības uzskati ir kā greizie spoguļi, kas rada priekšstatu, ka skolu pamet tikai bērni no nelabvēlīgām ģimenēm. Viņa uzsver, ka straujajā un digitālajā laikmetā bērni izvēlas pamest mācību iestādi, jo, iespējams, netiek galā ar savām emocijām. Mēdz gadīties, ka viens no iemesliem, kāpēc bērns vai jaunietis neapmeklē skolu, ir attieksme, kādu saņem mācību iestādē. Viņu kādu iemeslu dēļ apceļ klasesbiedri, pat skolotāji. Ir arī situācijas, kad skolēns jūtas nelaimīgi iemīlējies, citam vecāki šķīrušies, taču lielākā daļa jauniešu, kas nonāk “PuMPuRA” redzeslokā, netiek ar sevi galā, jo viņu vecāki atrodas ārzemēs un audzināšanas pienākumus uzņēmusies vecmāmiņa. Un ir arī sadzīviska vai ekonomiska rakstura iegansti. Pie tādiem var minēt faktu, ka bērnam ir grūtības samaksāt par autobusa biļeti vai pusdienām skolā. Pārejot no lauku skolas uz pilsētas skolu, viņam nav kur palikt, ir nepieciešami dienesta viesnīcas pakalpojumi - iemeslu ir ļoti daudz.

“Tas ir misijas darbs, vispirms jābūt pedagogam, kurš vēlas skolēnu atbalstīt, iedrošināt, motivēt. Būtiski panākt, lai bērns uz skolu nāktu ar patiku, lai viņš to pabeigtu un tālāk saņemtu atbalstu arī profesionālās izglītības ieguves laikā. Runājot par skolēniem, kuri pamet mācības, bieži viņiem piedēvē negatīvu fona nokrāsu, taču tas noteikti ir pārprasts. “PuMPuRU” plaši izmanto ne tikai lauku skoliņās, bet arī pilsētu ģimnāzijās. Ja bērnam ir problēmas, “PuMPuRS” var palīdzēt, nevajag gaidīt, līdz problēma samilzt tik ļoti, ka bērns nonāk sociālā darbinieka redzes lokā,” skaidro I. Elme.

Lelde Šenberga - koordinatore, atbildīgā par individuāliem atbalsta plāniem - saka, ka, plānu izstrādājot, rūpīgi tiek izvēlētas bērna vajadzības, turklāt projektā nav vecuma ierobežojumu, tā ir iespēja arī vakarskolu audzēkņiem, kuri jau sasnieguši pilngadību.

Individuālā plāna realizācijas procesā “PuMPuRS” veic arī progresa analīzi, proti, raugās, kādā apjomā apmeklētas individuāli plānotās mācību stundas, kā klājies konsultācijās, kur izlietoti līdzekļi. Taču galvenais rādītājs, kas liecina par projekta pozitīviem ieguvumiem, ir veiksmīga skolas pabeigšana.

Cēsu Pilsētas vidusskolas direktores vietniece audzināšanas darbā Ineta Lāce - Sējāne min, ka pedagogi par katru audzēkni, kurš spējis sev noticēt, kurš spējis atrast motivāciju iesākto pabeigt, izjūt prieku un gandarījumu. “Tas ir gan vecāku, gan pedagogu nopelns. Protams, pirmais, kurš vēršas “PuMPuRĀ”, ir pedagogs, taču liela loma ir arī vecākiem. Vecākiem savs bērns jāatbalsta, jāmotivē darboties un jābūt pozitīviem. Tas ir komandas darbs,” saka I. Lāce - Sējāne. Viņa arī skaidro, ka projekta ietvaros pedagogiem nav jānodrošina bērnam “siltumnīcas apstākļi”, bet gan jāuzsver mazās uzvaras, lai audzēknis kļūtu patstāvīgs un veiksmīgs.

Pasākums tika rīkots Izglītības kvalitātes valsts dienesta Eiropas Sociālā fonda projekta “PuMPuRS” ietvaros.

***

No Cēsu vēsturiskā rajona projektā “PuMPuRS” piedalās:

-Cēsu novadā - Cēsu 2. vakara (maiņu) vidusskola, Cēsu Jaunā pamatskola, Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskola, Līvu sākumskola, Rāmuļu pamatskola, Cēsu internātpamatskola - attīstības centrs, Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija, Cēsu Valsts ģimnāzija, Cēsu Pilsētas vidusskola, Cēsu 2. pamatskola, Cēsu 1. pamatskola un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola. Šajā sakarā novadā kopumā izstrādāti 212 individuālie atbalsta plāni un 15 izglītojamiem tiek nodrošinātas naktsmītnes;

-Priekuļu novadā - Priekuļu vidusskola, Liepas pamatskola un Priekuļu tehnikuma audzēkņi, kopumā izstrādāti 94 individuālie atbalsta plāni, bet ēdināšana ar “PuMPuRA” atbalstu nodrošināta 35 izglītojamiem;

-Līgatnes novadā projektā iesaistījusies Līgatnes novada vidusskola, kur individuālie atbalsta plāni nodrošināti 10 audzēkņiem, bet trīs izglītojamiem tiek nodrošināta ēdināšana.

http://news.lv/Druva/2019/04/03/atbalsts-skolenam-gruta-bridi 

 

Sācies ugunīgais pavasaris

Autors: Jānis Gabrāns 
Datums: 03.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Līdz vakardienai vēsturiskā Cēsu rajona novados reģistrēti 17 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 14 reizes pērnā zāle degusi Līgatnes novada Līgatnes pagastā. Divi gadījumi Amatas novadā, viens – Cēsīs.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsējiem glābējiem sācies karstais darba laiks gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Pavasara saule un vējš izžāvējuši pērno zāli, netrūkst cilvēku, kuri ar to cīnās vienkāršā veidā – dedzinot. Kopumā valstī līdz vakardienai bija reģistrēti jau vairāk nekā 540 kūlas ugunsgrēki, un šis skaitlis ar katru dienu palielinās.

Līgatnes pagastā aizvadītajās brīvdienās reģistrēti septiņi lielāki pērnās zāles degšanas gadījumi, tostarp 6000 m2 un 3000 m2 platībā, bet pirmdien - vēl pieci. No tiem lielākajā kūla dega pusotra hektāra platībā, reģistrēta arī degšana 8000 m2 un 7000 m2 platībā. Uz dzēšanas darbiem braukuši gan Cēsu daļas dzēsēji, gan no Siguldas. VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģionā Sandra Vējiņa norāda, ka Līgatnes ugunsgrēki fiksēti noteiktā laika posmā pēcpusdienā un izcēlušies neilgi viens pēc otra, ik pēc 15 – 20 minūtēm: “Rodas sajūta, ka kāds mērķtiecīgi dedzina. Mūsu dienests sazinājās ar pašvaldību, kas apņēmusies vairāk pievērst uzmanību šai situācijai. Tad nu redzēsim, kādi būs rezultāti. Brīvdienās bija spēcīgs vējš, kas pērnās zāles degšanu var padarīt nekontrolējamu, diemžēl dedzinātāji par to nedomā, teiktajā neieklausās.”

Līgatnes puse jau vienmēr bijusi pirmrindniekos kūlas dedzināšanā, pretēji, piemēram, Vecpiebalgas novadam, kur pērn nebija reģistrēts neviens vecās zāles dedzināšanas gadījums. Arī šogad tur viss mierīgi. VUGD atzīst, ka vienīgā iespēja ir cītīgi kontrolēt teritoriju uzturēšanu, lai rudenī viss tiktu nopļauts un pavasaros nebūtu, ko dedzināt.

“Laikam jau tiem, kuri nerūpējas par savām teritorijām, jāpiemēro kāds naudas sods, pretējā gadījumā pavasaros pērnā zāle turpinās degt,” saka S.Vējiņa, atgādinot, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta, tā var apdraudēt cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī rada būtisku kaitējumu dabai.

Līgatnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Uldis Siliņš stāsta, ka vairumā gadījumu dedzināšana notiekot Ratnieku, Vildogas pusē: “Tik daudz kūlas ugunsgrēku pāris dienās ir slikts rādītājs. Otrdien apsekoju degušās vietas, jāteic, ka nedaudz pārsteidz degšanas laiki. Ja agrāk dedzināšana pārsvarā notika vakarpusē, tad tagad dienas vidū. Ratnieku puse nav pārāk apdzīvota, tāpēc grūti spriest, kuri ir dedzinātāji. Protams, nav jau pirmais gads, kad te izceļas kūlas ugunsgrēki, bijuši gadījumi, kad ar saviem spēkiem paspējam nodzēst, bet pēc pārdesmit minūtēm, kad esam jau prom, tajā vietā atkal deg. Šķiet, kāds vēro mūsu darbību, lai speciāli dedzinātu un varbūt klusībā priecātos, kā cenšamies tikt ar uguni galā. Turpināsim kontrolēt, tagad jau vairākas reizes dienā cenšos pabraukt pa bīstamajām vietām, pavērot situāciju. Protams, visu nevar uzraudzīt, arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju novadā nav, tad nu pašam jācenšas tikt galā arī ar mazākajiem degšanas gadījumiem, jo nepieciešamais aprīkojums ir līdzi mašīnā.”

Vēl var minēt, kad brīvdienās VUGD ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama arī Pārgaujas novada Stalbes pagastā, kur sestdien dega atkritumi 30m2 platībā, bet pirmdienas rītā tika saņemts izsaukums uz Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas pagastu, kur skaidu bunkurā dega skaidas 30m2 platībā.
http://news.lv/Druva/2019/04/03/sacies-ugunigais-pavasaris

 

Konkurss “Cēsu Cālis" – pieprasīts

Autors: Mairita Kaņepe 
Datums: 03.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Novadu ziņas

Pavasara tradīcija - sapulcināt mazuļus uz dziedāšanas svētkiem - turpinās. Cēsu Alfrēda Kalniņa Mūzikas vidusskola rīko pasākumu, kad sasauc kopā bērnudārzu audzēkņus, kurus dziedāt mācījuši mūzikas skolotāji vai mazuļu vecāki. Konkursā dziesmas jāizpilda pie mikrofona skatītāju pilnai zālei.

Elīna Eglīte, Cēsu Mūzikas vidusskolas projektu vadītāja, stāsta, ka skola koncertzālē “Cēsis” arī šajā pavasarī bērnus uzņēmusi telpā, kas pārveidota par Skaņu mežu. Sanākuši ne tikai mazie pilsētnieki, bet arī novadu bērni. Vokālisti, viņu skolotāji un ģimenes piedzīvojušas sirsnīgus dziedāšanas svētkus ar mīļu atmosfēru, kas svarīgāka par konkursu saspringto gaisotni.

Šogad aicinājumam piedalīties mazo vokālistu svētkos atsaukušās 20 ģimenes. Dziedātāji bijuši no Cēsīm, Līviem, Skujenes, Raunas un Līgatnes. Skaņu mežā Elīna Eglīte iejutusies Meža fejas tēlā, kolēģe Inga Kreile bērniem sevi pieteikusi kā Sūniņš, apskaņotājs Indulis Jirgensons bijis mūzikas rūķis Cindulis. Ar pedagogiem un vecākiem sarunājās skolas direktors Vigo Račevskis, viņš arī mazajiem vokālistiem vēlēja labu skanējumu.

Dalībnieku vērtēšanā piedalījās skolas kora diriģente Iveta Lapiņa, vokālas nodaļas audzēkne Lāsma Ludviga un saksofona spēles pedagogs Jānis Jansons. Arī žūrija bija pildījusi mājasdarbu un uzstājās, par prieku bērniem izpildot Arvīda Žilinska dziesmu “Lelles jaka”. Skaņu mežā dziedāšanas svētku dalībniekiem muzicēja arī skolas jaunāko klašu audzēkņi, bet ģitāras spēles un solfedžo skolotāja Elita Zviedrāne pastāstīja, kā var iestāties mūzikas skolā un ko tajā māca.

Šogad konkursā starp trīs un četrus gadus veciem bērniem galveno balvu ieguva pedagoģes Gunitas Liepiņas mazā audzēkne Elza Rijniece no Augšlīgatnes bērnudārza, bet starp piecus un sešus gadus veciem dziedātājiem Katrīna Pilskalliete no Cēsu Pilsētas vidusskolas pirmsskolas grupas. Dziedātāju sagatavojusi Ramona Oļehnoviča. Visi konkursa dalībnieki par gatavošanos un uzstāšanos saņēma veicināšanas balvas, bet konkursa uzvarētājas - piedzīvojuma balvu - ielūgumu viesoties Latvijas Televīzijas raidījuma bērniem “KasTe? EsTe!” studijā.

"Cēsu Cālis" pavasaros notiek jau divus gadu desmitus. Spilgtākos mirkļus no pirmās uzstāšanās pie mikrofona katru gadu atceras arī kāds no jauniešiem, kuri pievērsušies padziļinātai muzikālai izglītībai.
http://news.lv/Druva/2019/04/03/konkurss-cesu-calis-pieprasits

 

Zvaigžņu segas, zalkšu saktas

Autors: DACE KOKAREVIČA 
Datums: 03.04.2019 
Izdevums: Latvijas Avīze
Rubrika: Kultūrzīmes

Norisē "Satiec savu meistaru!" pieteicies arī Kuldīgas juvelieris Uldis Melbergs. Ar interesentiem Uldis runās par to, cik labi tautiski akcenti iederas mūsu ikdienā.

Ar ko šogad pārsteigs pasākumi "Satiec savu meistaru!"

No 5. līdz 7. aprīlim – piektdien, sestdien, svētdien – interesenti visā Latvijā aicināti saistoši pavadīt brīvo laiku un gūt jaunas prasmes un zināšanas norisē "Satiec savu meistaru!". Šogad meistarklases, paraugdemonstrējumi, lekcijas, kopīga muzicēšana, koncerti, toršu cepšana un citas aktivitātes notiks 159 Latvijas vietās. Vairākās piedāvā mācīties moderno pulsa sildītāju adīšanu, ciemos gaida audējas, kokapstrādes meistari, juvelieri, pumperniķeļu un citu tradicionālo ēdienu gatavotāji, ārstniecības augu pazinēji, rīkstnieks. Pasākumu kopuma būtība ir pievērst uzmanību vietējam ražotājam, produktam, atbalstīt vietējos cilvēkus.

Tautas lietišķās mākslas studijās šobrīd iesaistījušies apmēram divi tūkstoši cilvēku, taču tradicionālo prasmju cienītāju un pārmantotāju loks ir krietni plašāks

No piektdienas, 5., līdz 7. aprīlim cilvēki visā Latvijā aicināti saistoši pavadīt brīvo laiku un gūt jaunas prasmes un zināšanas norisē "Satiec savu meistaru!". Šogad meistarklases, paraugdemonstrējumi, lekcijas, kopīga muzicēšana, koncerti, toršu cepšana un citas aktivitātes notiks 159 Latvijas vietās. Vairākās piedāvā mācīties moderno pulsa sildītāju adīšanu, ciemos gaida audējas, kokapstrādes meistari, juvelieri, pumperniķeļu un citu tradicionālo ēdienu gatavotāji, ārstniecības augu pazinēji, rīkstnieks – spēj tik izvēlēties!

Trijās dienās neviens māceklis par meistaru nekļūs. Taču Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena piemin kolēģus Francijā, projekta "Eiropas prasmju dienas" aizsācējus, kuri uzskata – šī pasākumu kopuma būtība ir pievērst uzmanību vietējam ražotājam, produktam, atbalstīt vietējos cilvēkus. "Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka Latvijas meistaru dienu saraksts arī vēlāk dod labu iespēju iegūt noderīgu informāciju, piezvanīt meistariem arī citā reizē, aizbraukt, satikt," norāda Linda. "To ir izmantojuši latvieši ārzemēs un šādā ceļā atraduši kokļu meistarus, jostu darinātājus, zeķu adītājas, viņiem pasūtot saviem mākslinieciskajiem kolektīviem vajadzīgo."

Eksperte teic, ka Tautas lietišķās mākslas studijās šobrīd iesaistījušies apmēram divi tūkstoši cilvēku. Tomēr reāli tautas prasmju pārmantošanas kustībā esošo, kā arī interesentu skaits ir daudz lielāks – pērn norisē "Satiec savu meistaru" 152 vietās visā Latvijā piedalījās 270 meistari un apmēram 4300 apmeklētāji. Un tas neskaitot lielo cilvēku skaitu, kas ik gadu apmeklē amatnieku tirgus visā Latvijā un it sevišķi jūnija sākumā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiekošo.

Akcijas dalībnieki ir padomājuši arī, kā intriģējošāk sevi pieteikt. Piemēram, aplūkot "Rozītes segu" var doties pie audēju kopas "Andava" uz Padures pagastu. Tā ir sega, kas tapusi rožceliņa aušanas tehnikā, kur raksta ornaments veidojas kā puķītes, un ar šīs tehnikas palīdzību audējas panākušas dažādus brīnumskaistus efektus.

Vidzemē viens no vilinošiem sarīkojumiem būs Līgatnē rīkotā izstāde "Priekšauts ar stāstu". Būs arī lekcijas – kā priekšauts valkāts pie tautastērpa, kā ikdienā, un kā mākslinieces to no sadzīves priekšmeta attīstījušas līdz mākslinieciskam dizaina elementam. Priekšauts lieti noderēs, ja izlemsit doties uz Vaives pagasta "Kaķukrogā" pieteikto kulinārijas nodarbību vārīt melleņu ķīseli ar klimpām. Savukārt koknesieši mācīs gatavot kaņepju pienu, viltotās irbītes un ķirbju krēmu. Latgales pusē meistares rotās tortes. Baltinavas novadā varēs apgūt Ziemeļlatgales rotaļas un dejas, kā arī dziedāšanu ar pusbalsi. Tur pieminēs tautas muzikantu Andreju Rancānu un mācīs viņa poļkas. Bet Baltinavas novada muzejs rādīs mēslu talkas priekšauta atdarinājumu. Izrādās, tas ir balts, smuks, ar puķītēm izšūts priekšauts, ko valkāja meitas, apzinoties, ka uz talku ieradušies arī kaimiņu puiši. Arī Ciblas novadā būs gan dziesmas, gan rotaļas, gan Latgales kulinārais mantojums un vēl zirga apkalšanas un iejūgšanas demonstrējumi. Kādam droši vien pats interesantākais šķitīs Limbažos celma bungu darināšana vai piedalīšanās radošajā garšaugu darbnīcā Vaiņodes novadā, vai arī Salienas pagastā uzzināt par ārstniecības augu un savvaļas pārtikas augu izmantošanu uzturā. Būs arī iespēja apmeklēt lokālās dziedāšanas paraugstundu Liepājā, izgatavot koka vilciņu vai dūceni Jaunpilī, nogaršot ozolzīļu kafiju Kandavā vai varbūt uzzināt par vietējās izloksnes īpatnībām Talsu novadā, noklausoties stāstījumu Spāres muižā "Run un tautasdziesms gar Stends up." Plašāk par visām iespējām var uzzināt www.satiecsavumeistaru.lv vai pagājšnedēļas "Kultūrzīmju" ielikumā.

*

Zvaigžņu sega, kas silda un sargā

"Apmeklētājiem ļausim paskatīties segas aušanas procesu Viļumsona stellēs un varbūt pamēģināt pašiem," stāsta Kuldīgas tautas lietišķās mākslas studijas "Varavīksne" vadītāja DAIGA JANSONE.

Pašreiz stellēs ir zvaigžņu segas, lai piektdien cilvēki redz, kā tās top. Un arī pašas Viļumsona stelles aplūkot ir interesanti, jo tās ir atšķirīgas no citām, pusmehāniskās, ar vienu paminu, darbojas ar perfokaršu sistēmu.

Ar ko ir īpaša zvaigžņu sega? Daiga stāsta, ka raksta veidojums atgādina zvaigznes, un konkrētais paraugs ņemts no Skrundas deķa. Tādu klāja gan uz gultas, gan, kā rakstījis pētnieks A. Dzērvītis, izmantoja kā kamanu segu, uzskatot, ka tā ir aizsargājoša. Diendienā strādājot, meistars vienu zvaigžņu segu varot noaust, ātrākais, divās nedēļās. "Varavīksnes" telpas ir kā neliela skaistu lietišķās mākslas darbu izstāde, kur priecē košās krāsas. "Mēs vienmēr esam bijuši dullie kurzemnieki ar savām krāsām – sarkanu, zilu, zaļu –, un citi brīnās, kā varam to visu salikt kopā. Bet mēs nemākam strādāt ar tādām mierīgām toņu gammām kā vidzemnieki," teic Daiga.

Kuldīgas audējas pie sevis ciemos gaidīs piektdien, bet sestdien pašas pošas aizbraukt pieredzes apmaiņā pie kolēģiem uz citām pilsētām. "Mums vienlīdz tuvu ir Liepāja, Aizpute, Ventspils, jo esam taču Kurzemes viducī," teic audēja Ineta Zalkovska.

*

Ugunskrusti, Māras zīmes

Rīgas Tautas lietišķās mākslas studijas "Kalvis" vadītāja VALDA KESNERE ik gadu akcijā "Satiec savu meistaru" stāsta par arheoloģiskajām rotām. Piemēram, skatienu piesaista pamatīga rokassprādze, un, paņemot to rokā, ir skaidrs, ka tāda var kalpot kā ierocis tuvcīņā. Meistare komentē, ka tā bijusi karavīru rokassprādze. Tāpat populārā pūcessakta bijusi vīriešu sakta, kas atrasta tikai vīriešu apbedījumos. "Pūce ir vīrieša gudrības simbols, bet zalktis – sieviešu gudrības simbols," stāsta V. Kesnere, rādot gan oriģinālā lielumā izgatavotās saktas, gan arī atbilstīgi proporcijām samazinātās, kuras piespraust pie mūsdienu tērpa. Priecājos par iepriekš pie tirgotājiem neredzētām rotām, un meistare saka: "Lietišķās mākslas studijai ir cits uzdevums nekā tirgotājiem. Mēs meklējam paraugus grāmatās un izgatavojam retākas lietas, ko citi nav taisījuši." Viņas rādītajā kolekcijā ir bronzas un sudraba rotas, kādas balti valkāja no 1. līdz 13. gadsimtam, daža pat vēl senāka.

"Katrā rotā ir vairāki simboli, izmantojam Dieva zīmes, Māras zīmes, krustu krustu, Jumi, zalkti. Ugunskrusts ir viena no senajām zīmēm, atrasta jau pirms mūsu ēras un ļoti izplatīta visā pasaulē," stāsta V. Kesnere. Latviešu sakrālie skaitļi ir četri, seši un astoņi. Četri simbolizē pilnību un saulgriežus, seši – līdzsvaru, astoņi ir bezgalības, zalkša zīme. Visur ir simetrija, bet viena no meistares demonstrētajām saktām ir izņēmums – tajā ir deviņas saulītes, vedinot domāt par bieži folklorā sastapto apzīmējumu "trejdeviņi". Tepat arī sakta ar Māras zīmi, krustu krustu un astoņām saulītēm. Zalkšu saktā ir astoņnieks – bezgalības zīme, un daudzi tic, ka tā var pozitīvi ietekmēt veselību, jo simbolizē bezgalīgu enerģijas plūsmu. "Ja raugāmies uz amuletiem, tad gandrīz visur redzam aplīti un punktiņu vidū. Tautā to sauc par saulīti, bet enciklopēdijās atrodam kā Visuma enerģijas zīmi," turpina meistare. Bieži rotās izmantots arī dainās tik daudz apdziedātais kumeliņš. Un ķemmīte ir sievietes amulets, kas simboliski "noķemmē" nost dzīves grūtumu, smagumu. Lekcijas tematā pieteikts, ka runa būs par senajām rotām mūsdienu tērpos. Valda komentē īsi: jebkuru no saktām var likt pie žaketes, džempera, izskatīsies eleganti!

"Kalvja" kolekcijā ir arī tāda unikāla rota kā sievietes kakla riņķi, pavisam četrpadsmit. "Šo rotu tās sarežģītības dēļ meistars gatavoja gadu," stāsta studijas vadītāja. "Tādu savulaik nēsājusi kāda ļoti bagāta senlatviete."

*

"Lai sakta uz skatuves spīd!"

Kuldīgas juvelieris ULDIS MELBERGS dalībai norisē "Satiec savu meistaru!" pieteicies pirmo reizi. Viņam jau piezvanījusi kāda arhitekte no Ventspils, sakot, ka vēloties meistara vadībā darināt sev sudraba kulonu. Uldis apsolījis – protams, to varēs. Tā kā Kuldīgu nedēļas nogalēs apmeklē daudz tūristu, viņš spriež, ka gan jau vēl kāds iegriezīsies viņa pagrabiņā, kur jau 20 gadus iekārtota darbnīca. Ar interesentiem Uldis runās par to, cik tautiski akcenti labi iederas mūsu ikdienā. Viņš uzskata – arī Latvijā sievietes var valkāt linu blūzītes ar izšūtām apkaklītēm, pielikt kādu saktu. "Kāpēc tai jābūt tieši arheoloģiskajai pakavsaktai vai Nīcas vai Rucavas saktai? Var jau citādāku uztaisīt. Trīsdesmitajos gados bija populāras dažādas saktas." Cilvēki nes Uldim labot dažādas mantotas rotaslietas, un tad esot interesanti izpētīt, kas un kā darīts, un sagādāt prieku, atdodot pasūtītājam rotaslietu gluži kā jaunu. Izmantojot starpkaru Latvijas divlatniekus, meistars izgatavo sudraba karotītes, ko cilvēki bieži izraugās dāvināšanai kristībās. Viena nesen aizceļojusi uz ASV. Kad cilvēks ierodas pasūtināt rotu, meistars cenšas izprast viņa raksturu, uzzināt par interesēm, arī nodarbošanos, jo pēc tā spriež, kas vislabāk derēs.

Uldis darina arī arheoloģiskās rotas. Viņš rāda aproci, sakot, ka tādu izgatavot nav sarežģīti, pats galvenais ir sagatavot kaltiņus, ar kuriem izveidot ornamentu. Tāpat skatu piesaista bronzas saktiņa, kas rotāta ar citas Kurzemes pilsētas Kandavas pusē pazīstamo ozolzīļu rakstu, jo arī tās ģerbonī ir ozolzīles. "Tādas saktas parauga nevienā grāmatā nav. Bet kandavniekiem esmu izgatavojis jau kādas padsmit," teic U. Melbergs. Viņš stāsta, ka taisījis arī lielās suitu saktas ar sarkanajiem stikliem: "Pirms vairākiem gadiem viena tāda tapa Ancei Krauzei. Tur ieliku "Swarovski" stiklus, lai prožektoru gaismā uz skatuves spīd. Bet tādas saktas gatavot ir darbietilpīgi – kad kāds kolektīvs man vēlējās pasūtīt uzreiz 20, neapņēmos to darīt. Tad neatliktu laika nekam citam.
http://news.lv/Latvijas_Avize/2019/04/03/zvaigznu-segas-zalksu-saktas

 

Ceļā uz skolēnu dziesmu svētkiem

Autors: Mairita Kaņepe 
Datums: 04.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Skola

Mūzikas skolotājas kādreizējā Cēsu rajona mācību iestādēs aizvien uztur kora kultūru un gatavo audzēkņus XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu svētkiem.

“Esam ceļā uz skolēnu dziesmu svētkiem," sacīja mūzikas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Ilga Šķendere. Kori satikās skatē. Tā mazāk bija sacensība, vairāk pieredzes gūšana, dziedot prasīgai auditorijai. Žūrija bija aicināta uz Cēsīm, lai vērtētu katras balss grupas dziedāto atbilstoši partitūrai. Obligāti dziedamā dziesma katrā koru grupā - zēnu, meiteņu vai jaukto koru - bija no sarežģītākajām.

"Jūs esat jau pusceļā uz dziesmu svētkiem," sacīja žūrijas pārstāvis, diriģents Arvīds Platpers. Viņš bija bargākais komisijas loceklis. Koru sacensību vērtēja arī Valmieras diriģente Inga Zirne un Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba. Viņām bija sakāmi labi vārdi lauku skolu diriģentēm, novērtējot darbu ar bērniem mācību izvēles priekšmetā - kora dziedāšanā. Ja mācību iestādes vadība nav dedzīgi ieinteresēta kora kultūras uzturēšanā, audzēkņi dziedāt īsti neraujas. Diriģentiem neklājas viegli.

Novadu koru skatē bija redzams, ka pašvaldības, skolu vadība Līgatnes, Amatas, Pārgaujas un Vecpiebalgas novadā nav veikušas vajadzīgo, lai skolēni pavasarī piedalītos Cēsu rajona skolēnu koru svētkos, kas notiks Vidzemes koncertzālē, lai viņi arī būtu ceļā uz dziesmu svētkiem Rīgā. Koru dziesmas nav apgūtas vajadzīgajā līmenī.

Ka paslinkots kora stundās, pusaudži un jaunieši - koru skates dalībnieki - jau apjauta. Stress, vai korī iederēsies un paša dziedājums būs skanīgs, skatē bija ne vienam vien kora dalībniekam. Sevišķi tiem, kuri piedalās pirmo reizi. Diriģentes no Jaunpiebalgas, Raunas, kā arī no Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas, kur tikai šajā mācību gadā nodibināts zēnu koris, secināja, ka skate koristus sapurinājusi. Viņas cer, ka dziedātāji nu apjautuši, ka kora stundās darbs jāpieliek katram, lai koris kopā būtu skanīgs. Arī satraukums, nākot žūrijas priekšā, var ietekmēt dziedājumu.

Skatē Cēsīs piedalījās 13 kolektīvi. Augstāko pakāpi ieguva to mācību iestāžu kori, kurās, ja tā var teikt, vadība augstā vērtē tur kordziedāšanas mākslu, kora dziedāšanas veicināšanu atbalsta diriģentes. Tie ir: Cēsu 1. pamatskolas meiteņu un arī zēnu koris, diriģente Ilze Grinfelde, Cēsu Valsts ģimnāzijas meiteņu un jauktais koris, diriģente Ilga Šķendere. Jauniešu koris "Tomēr" skatē bija daudzskaitlīgākais. Vareni skanēja 37 meiteņu un 20 zēnu dziedājums, kā arī meiteņu kora "Volante" 40 dalībnieču sniegums. Šie jaunieši ienākuši ģimnāzijā no dažādām skolām. Diriģente I. Šķendere zina, ka dziedāt korī ir jauniešu brīva izvēle, bet ņem vērā, ka daļa pamatskolas gados saņēmuši minimālas iemaņas koru mākslā.

Pirmo pakāpi saņēma kori, ar kuriem diriģentes strādājušas tikai šajā mācību gadā - jaunā diriģente Alise Barišņikova bija strādājusi ar Cēsu 2. pamatskolas 5. - 9. klašu kori, Iveta Benga ar apvienoto Priekuļu vidusskolas un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas 4. - 11. klašu kori.

Šajā mācību gadā skolu direktoriem un savā ziņā arī pašvaldībām nav izdevies rast iespēju, lai Amatas, Līgatnes un Vecpiebalgas novada skolās audzēkņiem dotu iespēju apgūt kordziedāšanu. Nav diriģentu, nav koru un nav iespēju skolas gados tiekties uz virsotni - piedzīvot Skolu jaunatnes dziesmu svētkus, vai tie notiktu Cēsu parkā vai Mežaparkā Rīgā.

Kordziedāšanas izskaušanu sākumklasēm un pamatskolā mana un pārdzīvo arī vecāko klašu koru diriģenti. Jaunieši vecākajās klasēs vēlas dziedāt korī, bet nāk bez priekšzināšanām. Diriģenti ar jauniešiem strādā vairākus mēnešus, lai koris dziedātu ne vairs unisonā, bet prastu jau dziedāt daudzbalsīgi. Kolēģes sirsnīgi sveica mūzikas pedagoģi Inu Aizgali, kura šajā mācību gadā nodibinājusi zēnu kori Pastariņa sākumskolā, un pateicās par pirmajiem sasniegumiem skatē. Koris saņēma augstu novērtējumu ar 2. pakāpes diplomu.

Šādi novērtēts arī Priekuļu vidusskolas zēnu koris, diriģente Iveta Benga, Raunas vidusskolas 5. - 9. klašu koris, Sarma Bērziņa, Cēsu Pilsētas vidusskolas skolēnu koris "Rota", Rasma Holsta, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas jauktais koris, Marika Slotina - Brante.

Jaunpiebalgas vidusskolā ar zēnu kori un skolēnu jaukto kori nesen sākusi strādāt Liena Vaļģe. Žūrija piešķīra trešās pakāpes diplomu, bet kolēģes uzmundrināja, lai tik neapstājas pusceļā, lai strādā, un cerēja, ka pirmā koru skate lauku bērnus nav nobaidījusi. Nu ir skatuves pieredze, būs kora stundas, Piebalgas puikas un meitenes apjautīs kora dziedāšanas prieku un spēku. To savulaik ieguvuši Jaunpiebalgas vidusskolas absolventi, kuri kora dziedāšanu mācījās pedagoģes Māras Vīksnas vadībā. Daudzi pagājušajā gadā, kad svinēja Lāčplēša dienu un valsts simtgadi, atkal bija Jaunpiebalgā, lai uzstātos ar īpa-šu kori - "Simts Jaunpiebalgas vīru".
http://news.lv/Druva/2019/04/04/cela-uz-skolenu-dziesmu-svetkiem

 

Pavasarī par putniem

Autors: M.Lukstiņa, Pirmsskolas skolotāja 
Datums: 05.04.2019 
Izdevums: Priekuļu Novada Vēstis
Rubrika: Ziņas

Veselavas pirmsskolas izglītības iestādē martā, kad putni jau atlidojuši, aicinājām ciemos ļoti jauku un zinošu lektori no Līgatnes dabas takām – Daci Vītolu. Šī sadarbība mums aizsākās jau rudenī, kad bērni kopā ar audzinātājām un arī vecāki čakli lasīja ozolzīles un veda Līgatnes zvēriem.

Šajā skaistajā pavasara dienā pie mums bērnudārzā ieradās pats Ūpis, kurš parādīja filmu par putnu un zvēru dzīvi, mainoties gadalaikiem, par to, kā pavasarī atgriežas putni no siltajām zemēm. Ūpis bērniem uzdeva arī interesantas mīklas – pazīsti putnu balsis! Minēšana izvērtās aizraujošā procesā, jo mēs ik dienu apkārt dzirdam dažādas putnu balsis, tikai jāuzmin, kuram putnam kura balss.

Bērniem Ūpis bija sagatavojis zināšanu pārbaudes testu – puzli, kurā bērni varēja atrast atbilstošu putnu mājokļa ierīkošanas vietas attēlus, ligzdu attēlus, putnu olu attēlus.

Paldies Ūpim un Dacei Vītolai par aizrautīgo stāstījumu. Ar nepacietību gaidīsim nākamo tikšanos aprīlī Līgatnes dabas takās, lai uzzinātu, kā klājas zvēriņiem pavasarī. Tad arī uzzināsim, vai zvēri jau apēduši visas mūsu sagādātās ozolzīles.
http://news.lv/Priekulu-Novada-Vestis/2019/04/05/pavasari-par-putniem

 

Deg pārāk bieži
Datums: 05.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Hallo, "Druva"!

“Lasu par kūlas degšanu. Jocīga liekas situācija Līgatnē. Kā var tik daudzās vietās degt? Tā vien liekas, ka kāds dedzina, ne jau lai tiktu vaļā no vecās zāles, bet tāpēc, ka vai nu grib kādam iespītēt, vai patīk tracis ap degšanu. Manuprāt, tur darbs policijai,” sprieda lasītāja.
http://news.lv/Druva/2019/04/05/deg-parak-biezi

 

Klāt Putnu dienas

Autors: Arita Lejiņa 
Datums: 05.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Latvijas Ornitoloģijas biedrība ziņo, ka šīs nedēļas nogale, 6. un 7. aprīlis, ir Putnu dienu sākums, un šajā laikā notiks centrālie pasākumi. Vēsturiskajā Cēsu rajonā publiska informācija pieejama par vienu – Līgatnes dabas takās rīt notiks gadskārtējā Putnu diena. Būs iespēja piedalīties putnu vērošanas pārgājienā, kuru vadīs ornitologs Mārtiņš Platacis, speciālistu vadībā varēs darināt putnu būrīšus un citas mājvietas lidoņiem, būs arī izzinošas spēles par putnu dzīvi un paradumiem.

Putnu dienas tradicionāli risinās visu aprīli, tajās lielākoties iesaistās mācību iestādes. Priekuļu vidusskola savā feisbuka lapā ievietojusi aicinājumu gatavot putnu būrīšus un kā piemēru minējusi 3. klases skolnieces Karlīnas Romkas ģimeni, kura darinājusi divus būrīšus zilajām zīlītēm, divus strazdiem un vienu meža pūcei. Lai būrīši būtu atbilstoši, ģimene informāciju meklējusi internetā.

Par Putnu dienu pirmsākumiem Latvijā tiek uzskatītas būrīšu izlikšanas akcijas Mežu dienu ietvaros, kuras notika kopš 1928. gada pavasara. Putnu dienas notika arī padomju varas gados. No 1995. gada to rīkošanu sāka Latvijas Ornitoloģijas biedrība, tagad Putnu dienas notiek arī rudenī.
http://news.lv/Druva/2019/04/05/klat-putnu-dienas

 

Ansambļi iedziedāja pavasari

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 05.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Kultūra

Pierasts, ka pavasarī novadu vokālie ansambļi satiekas skatē. Šoreiz - “Pavasara koncertā”, kurā par dziedāšanu punktus nedeva.

“Tā kā šogad nav ne reģiona, ne valsts skates, nolēmām sarīkot jauku koncertu. Ansambļi dzied ne jau tāpēc, ka gatavojas skatei, bet tāpēc, ka patīk dziedāt. Koncertā katrs var parādīt, kā skan dziesmas, papriecāties par citiem. Un jūtams citāds uztraukums nekā, kad jāpelna punkti,” saka Cēsu koru apriņķa virsdiriģents Mārtiņš Klišāns.

Skanīgajā Cēsu internātpamatskolas zālē pavasarīgu noskaņu iedziedāja Priekuļu kultūras nama senioru vīru ansamblis “Neprāc”, kuru vada Ulla Siksne, Līgatnes kultūras nama senioru ansamblis “Mantojums” (Dace Bicāne), Vaives sieviešu vokālais ansamblis “Tieši tāpēc” ( Ilze Grinfelde), Liepas kultūras nama vokālais ansamblis “Uguntiņa” (Sarma Puriņa), Raiskuma senioru jauktais ansamblis “Laika ritmi” (Ina Aizgale), sieviešu vokālais ansamblis “Pārgaujas lakstīgalas” (Elita Tomsone).

Par koncertu bija gandarīti gan klausītāji, gan dziedātāji. “Lai katrā skatē būtu tik labi skanējis,” atzina I.Aizgale un pārējās kolektīvu vadītājas bija vienisprātis. Pēc koncerta vadītājas aprunājās ar M.Klišānu, pavērtēja dziedājumu nianses un daudzveidīgo repertuāru.

Vokālie ansambļi darbojas arī Skujenē, Drustos, Vecpiebalgā, Mārsnēnos. Dažādu iemeslu dēļ tie šoreiz koncertā nepiedalījās.

“Kultūras tradīcijās vokālajiem ansambļiem ir sava vieta. Ja pagastā nav kora, veido ansambli. Dziedošs kolektīvs ir vērtība,” saka M. Klišāns.

Pārgaujas novada kultūras pasākumu vadītāja Madara Lasmane uzsver, ka novads var lepoties ar “Pārgaujas lakstīgalām” un “Laika ritmiem”. “Abu kolektīvu mākslinieciskais izpildījums vienmēr ir ļoti kvalitatīvs. Skatēs tie ir vieni no labākajiem. Ansambļi piedalās novada pasākumos – gan kuplinot nelielus svētkus un saiešanas, gan uzstājoties kopkoncertos ar citiem amatiermākslas kolektīviem. Ansambļi arī regulāri rīko koncertus kopā ar draugu kolektīviem, brauc pie viņiem,” stāsta Madara Lasmane, bet pašvaldības izpilddirektore Maruta Drubiņa uzsver, ka novadā tiek atbalstīti visi amatiermākslas kolektīvi un var tikai priecāties, ka cilvēki iesaistās, velta dziedāšanai laiku un priecē citus.

Līgatnes senioru “Mantojums” ir pazīstams Latvijā. “Vokālais ansamblis ir novada vērtība. Ja kādā pasākumā nepieciešams neliels muzikāls priekšnesums, ansamblis ir vislabākais. Korī ir daudz dalībnieku, ne jau vienmēr visi tiek. Dāmas turas godam. Neviens plašāks pasākums novadā nav iedomājams bez viņu līdzdalības. “Mantojums” arī regulāri brauc uz koncertiem, sadziedāšanos citos novados. Kopābūšanas vai sadziedāšanās ir svarīgas, jo var sevi parādīt, dzirdēt citus dziedātājus,” vērtē Līgatnes Kultūras un tūrisma centra direktore Daina Klints. Viņa atklāj, ka “Pavasara koncertā”, klausoties citus ansambļus, iedomājusies, kāpēc gan arī Līgatnē nevarētu būt senioru jauktais ansamblis.
http://news.lv/Druva/2019/04/05/ansambli-iedziedaja-pavasari

 

“Dziesmu ziedi” no Līgatnes Jānim Dūmiņam

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 05.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Kultūra

Līgatnes kultūras namā skanēja dziesmas. Līgatnē, Baldonē, Kuldīgā un Ludzā pieci simti kora dziedātāju kopā ar klausītājiem iesaistījās kopdziedāšanas akcijā "Dziesmu Ziedi" un svinēja Jāņa Dūmiņa dienu.

“Iedvesma ir interpretācijas pamats,” savulaik teicis izcilais kordiriģents un profesors Jānis Dūmiņš. Viņa meitai Ilzei Dū¬miņai-Krojai pirms trim gadiem radās ideja par J.Dūmiņa dienas svinēšanu. Šopavasar tā notika jau trešo reizi. Svētkus rīkoja biedrība “Maestro Jāņa Dūmiņa piemiņas atbalstīšanai”.

Līgatnē satikās novada jauktais koris “Līgatne” (mākslinieciskais vadītājs Ilmārs Seilis, diriģents Mārcis Katajs), Līgatnes sieviešu vokālais ansamblis “Mantojums” (Dace Bicāne), Cēsu Kultūras centra jauktais koris “Wenden” (Marika Slotina-Brante), fonda “Nāc līdzās” jauktais koris (Rū¬dolfs Bērtiņš, Paula Paleja).

“Šī ir citāda diena, ne koncerts. Tā ir diena par un ap kori, kad nav klausītāju un dziedātāju, kad katrs var iesaistīties,” uzsvēra “Dzies¬mu ziedu” organizatore Līgatnē M.Slotina – Brante.

Katrs kolektīvs pastāstīja par sevi, dziedāja dziesmas, kas vislabāk patīk. M.Katajs pārsteidza koru vadītājus, aicinot improvizēt. Tika izlozēta dziesma “Sarkandaiļa roze auga“ un bez liekas domāšanas arī izpildīta.

Bija paredzēts, ka pasākuma laikā notiks tiešraides ar akcijas dalībniekiem citās pilsētās. Diemžēl tehnisku iemeslu dēļ viss neizdevās, kā iecerēts, bet sociālajos tīklos “Dziesmu ziedus” varēja dzirdēt un redzēt ikviens.

Katram Līgatnes pasākuma dalībniekam bija iespēja kļūt par koristu un piedalīties I.Seiļa vadītajā mēģinājumā. Nedaudz piepūloties, uzklausot diriģenta neatlaidīgo uzstājību kādu frāzi dziedāt vēl un vēl, daudzskaitlīgais koris iemācījās “Lilioma dziesmu” un Mārtiņa Brauna “Mīla ir kā uguns”. Pēc to izpildījuma skanēja vētraini aplausi.

“Mēs ceram, ka ne viens vien no tiem, kuri šodien pamēģināja dziedāt korī, kļūs par koristu,” atzina M. Slotina - Brante

Pirms akcijas skolēni un jaunieši bija aicināti piedalīties radošo darbu festivālā “Mans Dziesmu ziedu iedvesmas stāsts”. Līgat¬nieši vērtēšanai bija iesnieguši 61 darbu - zīmējumus, literārus darbus, arī video versiju. Par tiem varēja balsot sociālajos tīklos. Kopdziedāšanas sarīkojumā tika apbalvoti labāko darbu autori, un ikviens saņēma pateicības.

Pasākuma iniciatore M. Slotina – Brante bija gandarīta, ka līgatnieši, dziedātāji, uzdrošinājušies iesaistīties pasākumā un laiks tika pavadīts radoši un interesanti. Līgatnes pašvaldības vadītājs Ainārs Šteins vērtēja: “Novadā kordziedāšanas tradīcijas senas, arī mana mamma dziedāja korī un ņēma mani līdzi uz koncertiem. Atceros, kā svētkos diriģēja Dūmiņš, brāļi Kokari, Mednis. Priecē, ka kordziedāšanas formāts kļuvis par neformātu – sanāk kopā trīs kori un ansamblis, iesaistās klausītāji. Līgatnē tas ir kas jauns. Man patika.”

Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte atzina, ka “Dziesmu ziedi” kā pasākums bija vērtīgs, jo tika pieminēts Jā¬nis Dūmiņš, kura dedzībai pateicoties, attīstījusies kora kultūra. “Visi esam guvuši prieku no kopā būšanas, kopā dziedāšanas. Sā¬kumā likāmies pastīvi, bet vēlāk visi atraisījās Sadziedājāmies, uzturot tradīciju. Prieks, ka būs kāds, kurš pievienosies koru kustībai, “ sacīja S.Pujāte un uzsvēra, ka ideja ir neparasta, laba, tā ietver dažādas formas, arī bērnu radošu darbu konkursu. “Tas nekas, ka tehnoloģijas nedaudz pievīla. Viss ir ierakstīts, var noskatīties. Akciju rīkoja nevalstiska organizācija, kas Latvijā kultūras jomā tik bieži nenotiek,” bilda Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore.

Jānis Dūmiņš mūžībā aizgāja 2011. gada 15. oktobrī. Viņš bija daudzkārtējs Vispārējo Latviešu dziesmu svētku virsdiriģents, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis.
http://news.lv/Druva/2019/04/05/dziesmu-ziedi-no-ligatnes-janim-duminam

 

Pavasara straumē. Stāsti un atmiņas

Autors: Līga Eglīte 
Datums: 05.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Vaļas brīdim

Katru pavasari tie, kam Amata ir asinsritē, domā par upi, runā par upi, dodas uz upi. Visiem sākums un pirmais brauciens bijis līdzīgs- kopā ar draugiem, kolēģiem, studiju biedriem. Kādam pietika ar vienu vienīgu peldi saltajā ūdenī, citi palika upei uzticīgi gadu desmitiem.

Kluba “Bebri” pārstāve Guna Daugule, viena no Amatas sacensību organizētājām: “Pa Amatu brauca arī pirms organizētajām sacensībām, bet tas bija vairāk savam priekam. Protams, pa upēm brauca arī pirmskara Latvijā, man nav nemaz tālu jāmeklē - pietiek paskatīties foto, kur mans tēvs, viņa brālēns un pāris draugu ar paštaisītām smailītēm brauc pa Līčupi. Laivas zirga pajūgā uzveda augštecē, tad sekoja nobrauciens.”

No 2014. gada intervijas ar pirmo Amatas sacensību rīkotāju Jāni Olderu (1935.- 2019.): “Esmu pie Amatas un Amatā jau no 1956. gada. Agrāk sezonā nobraucu pa upi vismaz divas trīs reizes. Sešdesmitajos sacensības tika rīkotas, lai iemācītu braukt bez avārijām un lielajās kalnu upēs justos droši. Amatas mačos pirmos trīs gadus visi brauca bez ķiverēm, bez glābšanas vestēm. Te visi jutās kā brīvi latviešu cilvēki. 1967. gadā Amatas sacensību pirmajā dienā parādījās sarkanbaltsarkanais karogs. Nākamajā rītā “stukačs” mani modina - sit pa telti, sper ar kāju pa telts sienu un saka: “Tur latviešu karogs karājas!” Atbildu, ka zinu - karājas. Kas uzvilka, lai ņem nost. Manas telts biedrs Ivars Sīpols, labu gribēdams, lec augšā, skrien pie tās telts, noņem karogu un ugunskurā iekšā. Par to viņš, nabags, dabūja čekā “sešus mēnešus”.

Toreiz, 1969. gadā, sacensību skatītājus sarēķināju pēc tā, cik vidēji varēja satilpt autobusā un smagajā automašīnā, tātad 24 cilvēki, kopā man sanāca 69 tūkstoši. Pēc sacensību otrās dienas partijas komiteja aizliedza rīkot Amatas mačus “uz mūžiem”.”

Rakstniecei un kultūras darbiniecei Gunai Rukšānei Amatas sacensību 55. jubileja rosinājusi senas atmiņas: “Mīļās Latvijas upes un upītes mani ir vilinājušas katru pavasari.

Kultūras namā strādāja pasākumu vadītāja Astrīda Veikša jeb Džekiņš, kā mēs viņu saucām. Viņa draudzējās ar zēnu uzvārdā Grāvelis, kurš ierosināja izbraukt Amatu. Domāts - darīts, bet man pēdējā brīdī atkrita līdzbraucējs, tāpēc nomā izņēmu vienvietīgu smailīti. No brauciena atminos vien nemitīgo uztraukumu, milzīgās šļakatas, ūdenim triecoties pret akmeņiem, un caurcaurēm slapjo apģērbu. Tolaik Amata plūdu laikā bija kā dzīva šoseja – laivas viena aiz otras, skatītāju no tuvējām mājām arī netrūka. Par kaut kādām ķiverēm tolaik domāja retais, un kopumā braukšana bija liela avantūra. “

Fotogrāfs Juris Priede atceras notikumus astoņdesmitajos: “Ūdens līmenis toreiz bija visai augsts. Dažiem nepieredzējušiem laivotājiem mistiskā vīzē bija izdevies aizkļūt līdz pat Lustūzim, taču tur gumijas pūslis acīmredzamu navigācijas prasmju trūkuma dēļ apnesās otrādi, un man kopā ar foto kolēģiem un citiem laivotājiem nācās vilkt tos “kapteiņus” laukā. Vienam kuģiniekam kājās bija ne vairāk, ne mazāk kā 45.lieluma “zvejnieka dēla” tipa gumijnieki ar ietilpību apmēram pieci litri katrs, kopā 10 litru nāvītes, jo straume tur ir nežēlīga. Piepūšamās vestes nav, ķiveres... Kādas ķiveres, tās velk tikai muļķi! Ko lai saka - trakajiem pieder ne tikai pasaule, bet arī upes dibens. Āmen.”

Laivotājs Miks Latvis: “Arī man bija iespēja piepildīt vienu no mazajiem sapņiem un 2009. gada 10. aprīlī nobraukt pa Amatu. Bija silta un saulaina diena. Spriežot pēc ievērojamā laivu un plostu skaita, kas rosījās pa krācēm, bija sabraukusi gandrīz visa saticīgākā latvju tautas daļa – laivotāji. Sākām no Melturu tilta, finišs pie Līgatnes tilta. Protams, visjautrākais posms sākās pie Zvārtes ieža. Pirmkārt, varējām izbaudīt kārtīgu rodeo sajūtu pa viļņiem, kas vienā brīdi šķita vismaz metru augsti. Otrkārt, sacensības un knipsējošie/filmējošie skatītāji gar upes malu deva iespēju iztēloties, ka arī mūsu dzeltenajam pūslim ir nozīmīgi braukt cauri izliktajiem vārtiem. Joka pēc sanāca izbraukt cauri pieciem vārtiem, lai gan dažiem arī pieskārāmies. Tālāk sekoja vairāki līkumi, līdz nonācām pie iežiem, kas pēc skata atgādināja Youtube.com redzētos briesmu kadrus ar apgāztām laivām, pazaudētiem airiem.”

Skatītāja Valda stāsts “Amata 2013 – ūdensteātris”: “Kā jau katru gadu, tad, kad Amatā ūdens ir visaugstākais, dodamies vērot, kā notiek laivošana, gūt iespaidus no ūdens varenības Lustūzis ir smilš-akmens iezis, kas iegūlis Amatā, sānu sagriežot perpendikulāri straumei. Tas nodrošina, ka ap 30 procenti nepieredzējušo braucēju klinti šturmē tieši sienā, laiva tiek piespiesta pie klints, ūdens ar milzu spēku satek laivā un to apgāž, laivotāji izlido no laivas un tiek, vairumā gadījumu, paskaloti zem klints, tālāk izskaloti atkal virs ūdens un laimīgi plunčājas.

Pie Lustūža izskalotajā līkumā ir izveidojies dabisks amfiteātris – tur sasēž cilvēki, bauda un iemūžina fotogrāfijās laivotāju saspringtās sejas, pārbolītās acis un absolūto bezpalīdzību, jo laivu tūliņ apvels. Bet tās ir bailes, respekts un sajūsma par dabas varenumu – tāpēc viņi katru gadu tur atgriežas. Mēs arī.”.
http://news.lv/Druva/2019/04/05/pavasara-straume-stasti-un-atminas

 

2019-04-09
Laika ziņas
Aptaujas