Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Arī priekšauts ir prece eksportam

Autors: Dace Kokareviča 
Datums: 08.04.2019 
Izdevums: Latvijas Avīze
Rubrika: Latvijā

Līgatnē akcijā "Satiec savu meistaru!" izveidota vairāk nekā 170 priekšautu izstāde

Latvijā arheoloģiskajos izrakumos iegūts gan lībiešu sievietes priekšauta fragments no 12.–13. gadsimta, gan fakti par 15.–16. gadsimtā Ziemeļkurzemē valkātiem priekšautiem, pastāstīja vēstures doktore Anete Karlsone. Tradicionāli priekšauts bijis gan sievietes goda tērpa sastāvdaļa, piemēram, 1792. gada zīmējumā redzams, ka līgavai Dzērbenē kāzu dienā ir grezns priekšauts, gan ikdienā valkājams apģērba gabals, gan funkcionāls amata tērpa piederums (auklei, muižas istabenei, kalējam utt).

Līgatnes Vienkoču parka saimniece tekstilmāksliniece Agnese Laudere rādīja no kokvilnas brezenta darinātus amatnieku priekšautus. Šefpavāram tas ir pagarš, lai gadījumā, ja, ēdienu gatavojot, kas izlīst, nenotraipītos bikses, un ar divām kabatām, no kurām mazākajā glabājas spoža karote ēdiena nogaršošanai. Kokapstrādātājam priekšauta kabatai ir klapes, lai, zāģējot koku, nebirst skaidas iekšā. Agneses priekšautus var pasūtīt interneta vietnē, un tā tie ir nokļuvuši pie pasūtītājiem Kanādā un Austrālijā.

Savukārt arhitektes Elīnas Skudras radīto "Vīgriežu lasītājas priekšautu", kam lielā kabata sākas uzreiz zem krūšu daļas, noteikti novērtēs zāļu sievas. Ir tapuši arī īpaši "gaiļbiksīšu" un "āboliņa" priekšauti.

Lietišķās mākslas studija "Tīna" izveidojusi kolekciju "Tīnūžu muižas meitu košums", kur uz sniegbalta fona ir sarkani putnu siluetu izšuvumi un klāt rakstīti pantiņi.

Skrīveru tekstilstudija "Putnu kalns" kolekcijā "Zero waste" devusi "otro mūžu" lietotiem vīriešu krekliem. Dalībnieces vēsta par kolekcijas tapšanas procesu: "Dažus kreklus izmantojam tikai nedaudz pārveidotus, citiem nogriežam lieko, pievienojam sievišķīgus smalkumus un rotājam dažādās rokdarbu tehnikās. Radot priekšautus, daudz smejamies, pārrunājam savus ikdienas paradumus un saprotam, cik maz mantu mums vajag priecīgai ikdienas dzīvošanai."

Priekšautu izstādes abas daļas būs apskatāmas Līgatnes Kultūras centrā un atpūtas kompleksā "Zeit" līdz 7. jūnijam. Projekta noslēguma izstāde "Priekšauts stāsta" paredzēta augustā Limbažos.
http://news.lv/Latvijas_Avize/2019/04/08/ari-prieksauts-ir-prece-eksportam

 

Goda vietā priekšauts

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 09.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Līgatnes Kultūras centrā un atpūtas kompleksā “Zeit” apskatāma mākslas un amatniecības izstāde “Priekšauts ar stāstu”.

Tajā vairāk nekā 170 priekšautu, kurus darinājušas 25 studiju dalībnieces, 20 meistari un mākslinieki, kā arī bērni un jaunieši. Kultūras namā apskatāmi etnogrāfiskie atdarinājumi un stila priekšauti, un variācijas par etnogrāfijas tēmu, bet “Zeit” – radošie un dizaina darbi.

Tā jau ir tradīcija – pavasarī Līgatnes Amatu māja un studija “Līgatne” rīko mākslas un amatniecības radošo darbu izstādi. Agrākos gados bijušas gan “Rozes”un “Taureņi”, gan “Baltā”. Par tām bija liela rokdarbnieku un skatītāju interese.

“Domājām, kāda varētu būt šīgada izstādes tēma. Šūšanas klubiņā sievas šuva priekšautus. Kāpēc gan ne priekšauti? Šopavasar izstāde ir divās vietās, konferencē runājam par priekšautu vēsturi un kā svarīgu apģērba sastāvdaļu šodien,” gandarīta saka Līgatnes Kultūras un tūrisma centra direktore Daina Klints.

Kad Amatu mājas vadītāja Areta Raudzepa par priekšautu izstādi izstāstīja Limbažu studijas vadītājai Baibai Vaivarei, radās ideja par izstāžu ciklu. “Ideja radās vienlaikus, bija sajūta, ka rokdarbnieces un mākslinieki to vien gaidījuši, lai pievērstu uzmanību kaut kam tik pierastam," saka B. Vaivare.

Februārī Limbažos notika izstāde, kurā bija apskatāmi etnogrāfiskie priekšauti, kā arī notika seminārs “Vidzemes priekšauts 19./20.gs.”. Augustā atkal Limbažos būs tērpu skate, izstāde un seminārs. “Ja kādam mājās ir valkāti priekšauti, par kuriem var ko pastāstīt, vajag iesaistīties, dalīties,” aicina B. Vaivare. Vidzemes stāstnieki meklē teikas, pasakas un stāstus par priekšautiem, folkloras kopa dziesmas. Pēc tam taps grāmata par priekšautiem. “Villaines, cimdi, vainagi, brunči ir celti godā, bet bez priekšauta neiztika. Tradīcijas to valkāšanā tautām atšķiras. Bija goda un darba priekšauti. Tāpēc svarīgi ir apraksti priekšautiem, stāsti par tiem. Katrā ciklā uzstājas pazīstamākie pētnieki, katrs no sava skatupunkta caur zinātnisko prizmu vērtē priekšautu attīstību," uzsver B. Vaivare un atzinīgi vērtē, ka savus darbus piedāvā arī bērni un jaunieši.

Apskatot izstādes kultūras namā un “Zeit”, katram redzētais rosināja atmiņas, pārdomas.

“Tā ir vērtību izstāde. Redzot priekšautus, man atmiņā ir vecmāmiņa, kurai vienmēr bija priekšauts. Virtuvē savs, kad gāja uz kūti – savs. Priekšauts asociējas ar sievišķību, bet vīriešiem tas ir meistara simbols – kalējam, pavāram, mūrniekam. Tie ir gan balti, gan notraipīti ar asinīm, kā miesniekiem. Priekšauts sargā, sargā dvēseles tīrību,” sacīja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un pauda gandarījumu, ka Vidzemes izstāde notiek Līgatnē.

“Zeit” saimnieks Marģers Zeitmanis ar lepnumu rādīja savu mīļāko priekšautu, ko viesmīļiem šuvusi līgatniete, māksliniece Agnese Laudere. “Priekšauts man saistās ar saimnieku savā mājā, arodā, pilsētā. Arī idejai vajag saimnieku, tad viss notiek,” atzina M. Zeitmanis un uzsvēra, ka ir priecīgs par “Zeit “ telpās iekārtoto skaisto izstādi. “Sadarbojamies, pielāgojamies situācijai,” bilda M. Zeitmanis.

Par izstādi un apmeklētāju, arī meistaru atsauksmēm bija gandarīta Areta Raudzepa: “Gandarījums, ka esam tik daudzus ieinteresējuši. Dzirdējām pārmetumus, kāpēc tikai Vidzemes izstāde, interesi izrādīja arī no citiem reģioniem."

Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena uzsvēra, ka daudzviet līgatniešus apskauž par prasmi sadarboties ar citiem novadiem, ar Latviešu tautas mākslas savienību, par uzņēmēja ieinteresētību un atbalstu tautas lietišķās mākslas izstādes sarīkošanā. “Apbrīnoju uzņēmēja uzticēšanos, uzņemot tekstila izstādi. Te izstādēm ir ļoti piemērota vieta,” sacīja L. Rubena un piebilda: “Priekšauts mainās līdzi laikam, tie ir tik dažādi – gan praktiski, gan greznumam, gan kā mākslas darbi. ”

Konferencē vēstures doktore Anete Karlsone stāstīja, ka arheoloģiskajos izrakumos Latvijā iegūts gan lībiešu sievietes priekšauta fragments no 12. –13. gadsimta, gan fakti par 15. – 16. gadsimtā Ziemeļkurzemē valkātajiem priekšautiem. Līgatnes gide Daina Birne stāstīja par papīrfabrikas strādnieču priekšautiem. Agnese Laudere rādīja no brezenta šūtus amatnieku priekšautus, kuriem ir pasūtītāji Austrālijā, Amerikā, Kanādā. Arhitekte Elīna Skudra radījusi zāļu sievu priekšautus, kuriem lielā kabata sākas uzreiz zem krūšu daļas. Skrīveru tekstilstudija “Putnu kalns” izveidojusi kolekciju “Zero waste”, dodot “otro mūžu” lietotiem vīriešu krekliem.
http://news.lv/Druva/2019/04/09/goda-vieta-prieksauts

 

Deg kūla, šķūņi un pat dižozoli

Autors: Jānis Gabrāns 
Datums: 09.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Sausais, saulainais laiks, kas Latvijā valdīja iepriekšējā nedēļā, radīja daudz darba ugunsdzēsējiem, jo uz

nebēdu tika dedzināta kūla.

No pagājušās ceturtdienas līdz pirmdienas rītam Vidzemē reģistrēti 108 kūlas ugunsgrēki, vairāk nekā desmit Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Cēsu daļas pārziņā esošajā teritorijā.

Lielākā degšana bijusi Līgatnes novada Līgatnes pagastā, kur dega 1,6 hektāri pērnās zāles, reģistrēti arī mazāku platību degšanas gadījumi. Hektāra platībā reģistrēti divi kūlas ugunsgrēki Amatas novadā – Zaubes un Nītaures pagastā; 2000m2 platībā pērnā zāle dega Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, informē VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemē Sandra Vējiņa.

Līgatnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Uldis Siliņš stāsta, ka ļoti bieži vainojama pašu cilvēku nevērība: “Paši pārliecinājāmies, kā no zemē nomesta izsmēķa pērnā zāle aizdegas ļoti ātri, tāpēc, iespējams, daļā negadījumu vainojama tieši neapdomīga rīcība, visu nevar norakstīt uz ļaunprātīgiem kūlas dedzinātājiem. Bija gadījums, ka no ugunskura vējš iepūta dzirksteli zālē un sākās kūlas degšana, ko izdevās ātri likvidēt, tāpēc aicinām cilvēkus šajā laikā nekurināt ugunskurus. Man zvanījuši vairāki līgatnieši, lai jautātu, vai drīkst kurināt ugunskurus, saku, lai nedaudz paciešas. Tūlīt laika apstākļi kļūs nelabvēlīgi kūlas dedzināšanai un situācija normalizēsies.”

Ja pērn mūsu pusē vienīgais novads, kurā netika reģistrēti kūlas ugunsgrēki, bija Vecpiebalgas, šogad vismaz viens kūlas degšanas gadījums reģistrēts visos astoņos vēsturiskā Cēsu rajona novados, bet līderos ir Līgatnes novads. Pa vienam kūlas degšanas gadījumam reģistrēts Jaunpiebalgas,Vecpiebalgas un Priekuļu novadā. Priekuļu novada pašvaldības policijas vadītājs Guntars Mucenieks stāsta, ka viņi veic rūpīgu prevencijas darbu rudeņos: “Apsekojam teritorijas, atgādinām, ka zāle jānopļauj. Ja teritorija pieder ārzemniekiem, kontaktējamies ar viņiem, aicinot izīrēt zemi vietējiem, kuri to nopļaus, apstrādās, tas viss dod rezultātu. Kontrolējot situāciju, iespējams būtiski samazināt kūlas degšanas gadījumus, varbūt pat vispār no tiem izvairīties. ”

Reģistrēti arī citi izsaukumi uz ugunsgrēkiem. Ceturtdienas pēcpusdienā ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz Pārgaujas novada Straupes pagastu, kur dega malkas šķūnis 200m2 platībā. Pirms VUGD ierašanās pašvaldības ugunsdzēsēju formējuma darbinieks, operatīvi rīkojoties, no uguns nosargāja divas blakus esošās saimniecības ēkas. S. Vējiņa skaidro, ka netālu bija vairākas ēkas, tādēļ šī degšana tika izsludināta kā paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks un notikuma vietā strādāja Cēsu, Siguldas un Limbažu ugunsdzēsēji glābēji. Cieta minētais šķūnis, malka 10m2 un blakus esošās saimniecības ēkas jumta kore 5m2 platībā.

Svētdien saņemts izsaukums uz Raunas novada Drustu pagastu, kur, iespējams, no ugunskura bija aizdedzies šķūnis, tas, ierodoties ugunsdzēsējiem glābējiem, jau dega visā platībā (120m2).

Mūsu pusē reģistrēti arī divi pirmie meža ugunsgrēki: Cēsīs, Egļu ielā, dega meža zemsedze 510m2 platībā, bet Raunas novadā – 3100 m2 platībā. Vēl aizvadītajās brīvdienās Pārgaujas novada Raiskuma pagastā dega siltumnīcas siena, atkritumi un kūla 20m2 platībā, Cēsu novada Vaives pagastā dega kūla 20m2, būvgruži un atkritumi 10m2 lielā platībā, bet Līgatnes novada Līgatnes pagastā sešas zaru kaudzes 10m2 platībā.

Pirmdienas rītā “Druvai” zvanīja Priekuļu novada pašvaldības labiekārtošanas darbu vadītājs, ainavu tehniķis Jānis Sirlaks, lai pastāstītu ne pārāk priecīgu ziņu, proti, nezināmi ļaudis sestdien Priekuļu pagastā aizdedzinājuši dižozolu, kas atradās netālu no Cēsu prospekta, pie pagrieziena uz Zinātnes ielu. Arī VUGD statistika vēsta, ka tur dedzis koks 8m2 platībā. J. Sirlaks atzīst, ka maz ticams, vai tiks noskaidrots, kurš to izdarījis: “Šis bija ļoti vecs ozols, bet, lai gan tam bija caurs vidus, vēl gadus simts tas varētu nostāvēt. Ir pamatotas bažas, ka kāds to aizdedzināja speciāli, jo zāle apkārtnē nav degusi, tāpēc kūlas dedzināšanu var izslēgt. Nezinu, vai neuzmanības dēļ vai ļaunprātīgi, bet dižozols aizgājis postā.”

J. Sirlaks atceras, ka padomju gados šis ozols bijis reģistrēts kā dižozols, tam pat bijis nosaukums, tagad vairs tādas informācijas gan neesot. Gan pašvaldība, gan tuvākās mājas iedzīvotāji par ozolu turējuši rūpi, diemžēl par to vairs atgādinās tikai celms. J. Sirlaks stāsta, ka, iespējams, kāds koka fragments tiks saglabāts un novietots Saules parkā.
http://news.lv/Druva/2019/04/09/deg-kula-skuni-un-pat-dizozoli

 

Naudas vairāk, arī izdevumu

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 09.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Līgatnes novada domes šī gada pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 3 844 433 eiro, kas ir par 138 915 eiro vairāk nekā pērn. Pašvaldības galvenie ieņēmumi ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis, kas šogad plānots 1 977 925 eiro un veido 51% no kopējiem pamatbudžeta ienākumiem. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi plānoti 9,45% jeb 187 000 eiro. Nodokļu ieņēmumi šogad, salīdzinot ar 2018. gada faktisko izpildi, noteikti par 52 967 eiro mazāki. Ieņēmumu samazinājums skaidrojums ar to, ka šogad valsts vērtētā nodokļu ieņēmumu prognoze ir mazāka par pagājušā gada faktisko izpildi.

“Izdevumi plānoti, ņemot vērā katras novada struktūrvienības vēlmes un budžeta finansiālās iespējas, kas paredz nodrošināt visu struktūrvienību nepārtrauktu un kvalitatīvu darbību, pilnībā pabeigt uzsāktos projektus un sākt darbu pie jaunām aktivitātēm, kā arī norēķināties par kredītu saistībām,” stāsta novada vadītājs Ainārs Šteins.

Domes pamatbudžeta izdevumi plānoti 3 919 008 eiro, kas ir par  54 880 eiro vairāk nekā 2018. gadā. Izdevumu pieaugums saistīts galvenokārt ar Līgatnes Mūzikas un mākslas skolas un Līgatnes novada vidusskolas izglītības programmu akreditāciju, datu aizsardzības speciālista algošanu, kopējā algu fonda palielināšanos sakarā ar darbinieku atgriešanos no bērnu kopšanas atvaļinājuma, jaunas grupiņas izveidošanu bērnudārzā Augšlīgatnē, bērnudārza pedagogu likmes palielinājumu, kā arī aizpildīta finanšu kontroliera – analītiķa vieta. Izdevumu pieaugumu rada arī “Erasmus” programmas divu brīvprātīgo uzņemšana –  5981 eiro, kas pēc programmas beigām tiks ieskaitīti atpakaļ 2020. gadā. Tāpat izdevumu pieaugumu veido vienreizējas izmaksas bāriņtiesas reorganizēšanai.

“Visur izdevumi palielinās, kaut budžets ir nedaudz lielāks, cenu pieaugums to noēd,” saka novada vadītājs. Algas pašvaldības darbiniekiem netiek celtas. Pērn atvēra jaunu bērnudārza grupu un darbiniekiem palielināja algas, šogad tie ir 60 tūkstoši eiro vairāk nekā pagājušā gada budžetā. Pašvaldība pirmsskolas pedagogiem par slodzi maksā 750 eiro mēnesī, skolu pedagogi par pilnu slodzi no valsts saņem 710 eiro mēnesī. A.Šteins novērtē, ka skolu pedagogiem vismaz ir iespējas strādāt vairāk nekā slodzi, bet bērnudārzā šādas iespējas nav. “Datu aizsardzības speciālists un datu aizsardzības nodrošināšana gadā izmaksās ap desmit tūkstošiem eiro,” bilst A. Šteins.

Novada domes priekšsēdētājs uzsver, ka pašvaldībā par prioritāti neuzskata to nozari, kurai tiek piešķirts visvairāk naudas, bet tā, kur visvairāk tiks ieguldīts, kas tiks sakārtota.

“Ja iepriekšējos gados ieguldījām izglītības iestāžu sakārtošanā un satura pilnveidošanā, šogad prioritāte ir ceļi un ielas. Izdevumi milzīgi, bet ieguvums neliels. Taču nedarīt vairs nedrīkst,” viedokli pauž A. Šteins un uzsver, ka šogad ieceru īstenošanā korekcijas ieviesīs valdības pieņemtā norma, ka, aizņemoties naudu kāda projekta īstenošanai, pašvaldībai jāgarantē 25 procentu līdzfinansējums.

“Novadā nopietni jādomā par bērnudārzu paplašināšanu. Ir neiespējami būvniecībai budžetā atrast 25 procentu līdzfinansējumu. Pērn sākām Mūzikas un mākslas skolas renovāciju. Darbus nepabeidzām, jo uznāca ziema. Tagad atkal jāņem kredīts, kaut bija paņemts pērn, tikai netika iztērēts, bet tagad darbu pabeigšanai vajadzīgi arī 25 procenti budžeta naudas. Nekad iepriekš tā nav bijis, ka kredīts jāiztērē tajā gadā, kad piešķirts,” pastāsta Līgatnes novada vadītājs un piebilst, ka valsts problēmas kārtējo reizi tiek risinātas uz pašvaldību rēķina. “Cieš ne jau dome, kā kāds varbūt domā, bet iedzīvotāji – māmiņas, kurām nebūs, kur atstāt bērnus, skolēni, kuriem nebūs izremontētu telpu,” saka A. Šteins.
http://news.lv/Druva/2019/04/09/naudas-vairak-ari-izdevumu

 

Jaunpiebalga izstājas no biedrības

Autors: Monika Sproģe 
Datums: 10.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Jaunpiebalgas novada dome pieņēmusi lēmumu par dalības pārtraukšanu biedrībā “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība”, lēmumu pamatojot ar to, ka biedrība pēdējo četru gadu laikā nav realizējusi nevienu statūtos noteikto mērķi, kā arī nekas nav ticis darīts Gaujas upes posmā Jaunpiebalgas novada teritorijā. Līdz ar lēmuma pieņemšanu no pilnvarām biedrībā pārstāvēt domi atsaukts Raimonds Dombrovskis.

Telefona sarunā R. Dombrovskis vispirms pauda sašutumu un taujāja, kādā biedrībā viņš īsti ir pilnvarots un lūdza precizēt biedrības nosaukumu. Pēc brīža viņam atausa atmiņā, ka reiz esot bijusi runa par viņa pilnvarošanu “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrībā” un toreiz domes sēdē visi pacēluši rokas, balsojums bijis pieņemts, taču R. Dombrovskis neatminas, ka būtu parakstījis jelkādus dokumentus. Pēc tās reizes runas par biedrību izsīkušas un neko detalizētāk viņš nezinot: "Nevaru pateikt, ar ko šī biedrība nodarbojas. Man nebija ne jausmas, ka balsojums nozīmē pilnvarojumu, un par atsaukumu uzzinu no jums. Joprojām esmu nesaprašanā, jo toreiz viss bija tādā runāšanas līmenī. Manuprāt, ja ir biedrība, tad ir kaut kāda vadība, un, ja reiz esmu pilnvarots, tad, iesaistot mani, bija kaut kas jādara – jābūt kādam darba uzdevumam. Šajā gadījumā pat nenojautu, ka esmu kaut kur iesaistīts, neesmu ne par ko informēts, vai arī informācija apzināti līdz manīm nav nonākusi.”

Jaunpiebalgas novada pašvaldības priekšsēdētājs Laimis Šāvējs saka, ka nudien nevarot atbildēt par katru, kuram jāatceras, kur viņš ir vai nav ievēlēts, ko ir vai nav parakstījis, tāpēc R. Dombrovska sašutums priekšsēdētājam nav saprotams. Taču par Jaunpiebalgas domes izstāšanos no biedrības viņš saka, ka biedrības mērķi nesaskanēja ar situāciju, kāda ir Gauja augštecē.

“Gaujas lejpusē biedrība darbojas ar zivju ielaišanu upē, veido licencētu makšķerēšanu, bet mūsu gadījumā šīs aktivitātes nemaz nav pieejamas, jo zivis līdz Piebalgai nenokļūst. Sākotnēji domājām par dažādiem Gaujas attīstības projektiem, ko varētu īstenot ar biedrības starpniecību, idejas bija, bija arī semināri, pieredzes braucieni. Piedāvājām biedrībā iesaistīties nodibinājumam “Gaujas fonds”, bet viņi neizrādīja nekādu interesi. Tā kā biedru nauda "Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrībā” bija aptuveni 50 eiro mēnesī, kas nav maz, bet labuma nekāda, nolēmām izstāties,” stāsta priekšsēdētājs. L. Šāvējs uzsver, ka Gaujas krastu attīrīšana, zivju ielaišana, dabas vērtību un zivju resursu aizsardzība nav pašvaldības tiešais pienākums, tam esot domātas sabiedriskās organizācijas, tāpēc turpmākās vides aktivitātes atkarīgas no vietējiem entuziastiem.

“No Gaujas augšteces biedrībā bijām vienīgie. Tādas pašvaldības kā, piemēram, Līgatne, Amata, Cēsis, Krimulda, Sigulda ietilpst Eiropas projektu aktivitāšu zonā, bet uz mums tas īsti neattiecas, taču Jaunpiebalgas izstāšanās netraucē iestāties citām pašvaldībām,” tā L. Šāvējs.

Ainārs Šteins, “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības” valdes priekšsēdētājs, Līgatnes pašvaldības vadītājs, saka, ka signāli par Jaunpiebalgas izstāšanos esot bijuši, bet sarunu process risinājies smagnēji: “Taču labi saprotu Jaunpiebalgas novada priekšsēdētāju. Biedrības pamatideja ir lašveidīgo zivju resursu pavairošana, licencētā makšķerēšana, apzināmies, ka šī tēma Jaunpiebalgai nav aktuāla. Taču biedrība fokusējas arī uz projektiem par mazo upju tīrīšanu, kur jāiesaistās entuziastiem. Jaunpiebalga meklēja un vairākkārt nomainīja pašvaldības deleģēto pārstāvi, taču neviens no viņiem nekādu interesi neizrādīja. Biedrība pati neko nedod, bet ar projektu atbalstu varam sekmēt, piemēram, upju tīrīšanu, tomēr ierosinājumiem kaut ko darīt jānāk no vietējiem. Šajā gadījumā Jaunpiebalgas lēmums ir saprātīgs un pragmatisks. Pašvaldība centās, diemžēl bez sekmēm. Tajās pašvaldībās, kurās ir entuziasti, vairāk arī notiek. Mums, biedrības dalībniekiem, ir uzkrātas zināšanas, resursi, lai varētu palīdzēt, bet arī mēs visu darām sabiedriskā kārtā savā brīvajā laikā.”

Biedrības priekšsēdētājs stāsta, ka drīzumā paredzēts īstenot vērienīgu pasākumu pie Virešiem. Tur notiks Sikšņu krāču tīrīšana divu hektāru platībā. Tāpat turpinās cīņa par licencētas makšķerēšanas ieviešanu posmā no Ādažiem līdz Abulam, taču birokrātiskais process ir garš, biedrība vēl gaida atsevišķu institūciju saskaņojumu.

“Mums jāprot ne tikai dot, bet arī gudri jāpaņem tas, ko daba piešķir. Tāpat jādomā, kā veidot ieņēmuma bāzi, lai biedrība varētu pastāvēt arī nākotnē, jo balstīties no projekta projektā nav ilgtspējīgi. Daudzi projekti tā arī palikuši uz papīra, jo finanšu trūkuma dēļ tos nevar apstiprināt, nav iekļauti līdzekļi, par kādiem tos administrēs. Esam secinājuši, ka mums jābūt stabilam, prognozējamam budžetam. Biedrība ir sasniegusi zināmu finansiālo stabilitāti, kas balstās uz iekrājumiem, varam būt droši par nākamo divu gadu darbību,” tā A. Šteins.

Arī Pārgaujas novada pašvaldība, būdama viena no aktīvākajām Gaujas ilgtspējas attīstības biedrības dalībniekiem, izdarījusi daudz. Novada vides aizsardzības inspektors Agris Ķess stāsta, ka visaktīvākā darbība pašlaik notiek Līgatnes un Pārgaujas novadā, Braslas upē. Biedrības biedri laiku pa laikam rīko talkas un palīdz viens otram ja ne ar darbu, tad ar padomu. A. Ķess stāsta, ka divas trīs reizes gadā notiek sanāksmes, lai arī ne vienmēr ierodas visu pašvaldību pārstāvji, tās ir labi apmeklētas. “Diezgan bieži sazvanāmies, apmaināmies pieredzē, risinām jautājumus par lašveidīgo nārstošanas jautājumiem. Pašlaik domājam, kā biedrības nolikumu mērķus iestrādāt pašvaldības saistošajos noteikumos. Vēlamies izveidot un uzturēt licencētu lašu, taimiņu, foreļu un alatu makšķerēšanu Gaujā un Braslā. Būtu labi, ja sadarbībā ar Gaujas mazo pieteku pieguļošo teritoriju īpašniekiem mums izdotos sekmēt šo zivju licencēto makšķerēšanu abās upēs. Līdz šim vairākus projektus esam īstenojoši ar Zivju fonda palīdzību. Piemēram, 2016. gadā Braslā ielaidām 30 000 alatu kāpurus un 5000 vienvasaras alatas mazuļus. Domājam, ka ar laiku jāsakārto infrastruktūra, tas varētu sekmēt ar makšķerēšanu saistīto tūrismu. Nedrīkstam fokusēties tikai uz licencētu makšķerēšanu, jādomā arī par vietējiem iedzīvotājiem. Pirms kāda laika bijām pieredzes apmaiņas braucienā Zviedrijā, uzzinājām, kā zviedri cīnās ar maluzvejniecību. Sapratām, ka kontrolei jābūt regulārai. Prieks, ka Pārgaujas novadā ir vairāki makšķerēšanas entuziasti, uzņēmēji un dabas draugi, kas saskata jēgu šajās darbībās un aktīvi iesaistās,” saka A. Ķess un norāda, ka ļoti daudz atkarīgs no entuziastiem un cilvēkiem, kas par biedrības mērķiem ceļas un krīt.

“Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrībā” patlaban apvienojušās 13 Gaujas upes baseina pašvaldības. Biedrības mērķis ir rūpēties par Gauju un tās pietekām, nodrošinot kompleksu apsaimniekošanas projektu realizāciju. Viena no galvenajām prioritātēm ir zivju resursu pavairošana, īpašu uzmanību veltot lašiem, taimiņiem, forelēm, alatām, nēģiem un zušiem.


http://news.lv/Druva/2019/04/10/jaunpiebalga-izstajas-no-biedribas

 

Ceļu remontu sezona sākusies

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 11.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Ziema parādījusi savu spēku un daudzviet pabojājusi jau tā sliktās Latvijas šosejas un lielceļus. Ceļu uzturētāji steidz lāpīt satiksmei bīstamās bedres asfaltā.

Par satiksmei bīstamām jeb avārijas tiek uzskatītas tādas bedres asfalta segumos, kuru laukums lielāks par 0,1 kvadrātmetru (~32 cm x 32 cm) un kuras ir dziļākas par pieciem centimetriem. Drīz sāksies kārtējā bedrīšu lāpīšanas sezona.

Savukārt ceļu būvnieki daudzviet turpina pa ziemu pārtrauktos darbus vai sāk ceļu jaunu posmu pārbūvi.

Tie, kuri brauc pa Vidzemes šoseju, zina, ka pie Kaķukroga SIA "Rīgas tilti” strādā pilnā sparā. Pa mašīnas logu labi redzams veicamo darbu apjoms. Caurtekas pārbūve ir pabeigta, bet turpinās krasta nostiprināšana, kā arī būs nepieciešams izbūvēt ceļa segu virs caurtekas.

Kā liecina VAS “Latvijas ceļi” informācija, darbi jāpabeidz jūlija beigās. To līgumcena ir 862 tūkstoši eiro (ar PVN), ko sedz valsts budžets.

Kaķupītes caurtekas izbūve ir datēta ar 1850. gadu, un tā bija viena no senākajām valsts pārvaldībā esošajām būvēm. Vēsturiskā caurteka 70 cm biezumā bija būvēta no ķieģeļiem. Apsekošanā tika konstatēts, ka, salīdzinot ar 1996. gadā veiktajiem mērījumiem, vecā ķieģeļu caurteka bija nosēdusies par 17 cm un draudēja sagāzties. Pārbūves laikā ir izveidota jauna dzelzsbetona konstrukcija, kurai iekšpusē vienā kārtā ir izklāti ķieģeļi, kas ņemti no vecās caurtekas velves.

Ceļinieku darba zonā ir viens luksofors, remontposma šķērsošanai autovadītājiem jārēķinās ar ne vairāk kā piecām minūtēm.

“Druvas” aptaujātie vaivēnieši, kuriem ikdienā jārēķinās ar luksoforiem, par neērtībām vispār nerunā, bet priecājas, ka darbi notiek, ka vēl kas tiek darīts, lai būtu drošāka braukšana, lai tilts jeb caurteka kalpotu vēl gadiem ilgi.

“Kāda tagad vaina – no Rāmuļiem līdz Kaķukrogam asfalts, tālāk līdz Cēsīm arī. Ja izsitas kāda bedrīte, var taču paciesties, kamēr salabo. Pie “Eglītes”, pie Lazdiņa ezera vajadzētu ko darīt, tur asfalts slikts. Pie Garkalnes bija šosejas remonts, posmu saremontēja, tagad sākuši pie “Sēnītes”. Ceļus remontē, atjauno, bet ir tik daudz, kas ļoti slikti," “Druvai” sacīja vaivēnietis Andris Zvaigzne un uzsvēra, ka pēdējos gados Cēsu, Piebalgas un Līgatnes pusē atjaunotas šosejas, pa kurām prieks braukt.

Drīzumā šosejas pārbūve atsāksies pie Bērzkroga 7,1 kilometra garumā. Darbus veic kompānija no Igaunijas “AS "TREV–2 Grupp". Plānotās izmaksas 10 520 000 eiro. Darbi jāpabeidz septembra beigās. Jūnijā SIA ''8 CBR'' jāpabeidz Raunas tilta pārbūve uz autoceļa Lodes stacija – Jaunrauna – Veselava. CBF SIA ''BINDERS'' jūlijā jāpabeidz ceļa Ērgļi – Jaunpiebalga – Saliņkrogs astoņu kilometru pārbūve.

Jau uzsākti vērienīgi pārbūves darbi Vidzemes šosejas posmā no Garkalnes līdz Inčukalnam pie “Sēnītes”. Šie remontdarbi ietekmēs katru, kurš no Vidzemes brauks uz Rīgu. “Beidzot! Cik gaidīts, jo pie “Sēnītes” šoseja bija drausmīga. Protams, būs neērtības, varēs dusmoties, ka jāstāv pie luksofora. Bet tas ir tā vērts,” pārdomas izteica cēsnieks Andris Krieviņš, kurš vairākas reizes nedēļā brauc uz Rīgu.

Vidzemes šosejas “Sēnītes” posma kopējais garums ir 13,9 kilometri un vēl 1,65 kilometri uz Valmieras šosejas. Remontdarbi izmaksās teju 38,5 miljonus eiro.

Kā vēsta “Latvijas valsts ceļu” informācija, šis autoceļu būvniecības objekts ir pēdējais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekts, kura 65% finansējums ir no Eiropas Savienības budžeta, bet 35% – no valsts budžeta.

Katru gadu valsts autoceļu uzturēšanai un remontdarbiem būtu nepieciešami 636 miljoni eiro. Pagājušajā gadā kopējais finansējums bija vien puse no nepieciešamā – 285 miljoni eiro, ko veidoja ES fondu finansējums 102 miljonu eiro un valsts budžets 183 miljoni eiro.
http://news.lv/Druva/2019/04/11/celu-remontu-sezona-sakusies

 

Zeme gatava sējai

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 11.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Siltais laiks nedēļas nogalē lika sarosīties zemniekiem. Saimnieki mēsloja laukus, sāka sēju.

Raunas pagasta zemnieku saimniecības “Krastiņi” saimnieks Ivars Grahoļskis uzsver: “Jāskatās, kāds laiks, un, tiklīdz var, jāsēj, kavēties nedrīkst. Zeme sausa, irdena, nezinām jau, kāda būs vasara, labāk iesēt mitrā augsnē, kamēr lauki neput, arī minerālmēsli labāk izšķīst.”

“Krastiņu” laukos ziemāji jau saņēmuši pavasara mēslojumu un 25 hektāros iesēti kvieši. Kad piemēroti laikapstākļi, dienā tiek apsēti desmit divpadsmit hektāri. Vēl graudi jāiesēj 80 hektāros.

“Krastiņos” audzē ziemas un vasaras kviešus 195 hektāros. Pērn audzēja arī miežus, bet sausajā vasarā raža bija vidēja, kaut tika iegādāta jauna šķirne.

“Ziemāji pārziemojuši labi. Nelielos laukumos, vietās, kur rudenī zelmenis bija izaudzis kuplāks, sējumi nedaudz pasutuši, bet tas ir sīkums. Sniegs tik ātri izkusa, zeme nebija dziļi sasalusi, augsne ātri izžuva," saka I.Grahoļskis.

Šopavasar zaļināšanai plānots iesēt 40 hektārus zālāju. Zemnieks vērtē, ka agrākos gados sēja pupas, jo vairākus gadus par tām bija labi platībmaksājumi, nu vairs ne. “Izdevīgi sēt ilggadīgos zālājus, sagatavot sienu un skābsienu un pārdot, jo pieprasījums ir. Arī salmiem ir pircēji," saka I.Grahoļskis un uzsver, ka šopavasar minerālmēsliem atkal cena augstāka un zemniekam ļoti jārēķina, ko izmantot un kā, lai augsne būtu pietiekami auglīga un raža laba.

Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības “Avotiņi” saimnieks Jurijs Daģis pārliecināts, ka zeme ir gatava sējai un mazais sniedziņš nevar kaitēt. “Zālājus vairākus hektārus iesējām. Graudi būs vairāk nekā simts hektāros. Pavasarī darba netrūkst,” saka J.Daģis.

Raunas pagasta SIA “Viesturi R” audzē skābenes un graudus. Saimnieks Jānis Ģipslis atzīst, ka pavasaris tikai vēl sākas un nav jāsteidzas. Lauki nomēsloti, iecerēts 40 hektāros audzēt kviešus un miežus. “Skābenes pārziemojušas labi, kad būs siltāks, tad ātri saaugs,” bilst. J. Ģipslis un uzsver, ka zemniekiem jārēķinās, ka laikapstākļi vienmēr var pārsteigt.

Nedēļas nogalē meteorologi sola siltu un saulainu laiku, zemniekiem tas būs pavasara sējas laiks.
http://news.lv/Druva/2019/04/11/zeme-gatava-sejai

 

Ar akmeņiem jāsaprotas

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 11.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Līgatnes pagasts

Tikai iebraucot “Dālderu” pagalmā, var dzirdēt darba troksni un ieraudzīt meistaru. Apkārt daudz laukakmeņu, vairāki jau pārtapuši pieminekļos.

Līgatnieši visos laikos bijuši strādīgi un prasmīgi darba darītāji. Darbam ir jāpatīk, tas padodas, un darītājs tiek atalgots. Katram sava ikdiena, sapņi, mērķi un to piepildījums.

Tikai iebraucot “Dālderu” pagalmā, var dzirdēt darba troksni un ieraudzīt meistaru. Apkārt daudz laukakmeņu, vairāki jau pārtapuši pieminekļos. Alvis Circens ir akmeņkalis ar 15 gadu pieredzi. “Man piedāvāja darbu, jo vajadzēja, kas strādā. Sākumā zāģēju akmeņus, tad jau pulēju, iemācījos gravēt. Tad sāku strādāt pats," saka līgatnietis un atklāj, ka prot dažādus amatus, bet strādāt ar akmeni patīk vislabāk.

“Strādāju tikai ar Latvijas laukakmeņiem. Tie arī pieejamāki, divus vienādus neatrast. Dažkārt klienti paši atved no mājām akmeni, citreiz braucu meklēt tādu toni, kādu klients iecerējis,” uzsver Alvis. No akmeņiem top ne tikai kapu pieminekļi, bet arī apmalītes, soliņi, sētiņas, vāzes, akmeņi ar māju nosaukumiem, kurus var novietot pie iebraucamā ceļa, kā arī akmens plāksnes ar iniciāļiem un ainavām, portretiem. “Pasūtītāji kapu pieminekļiem aizvien biežāk vēlas kaut ko abstraktāku, interesantākas formas," stāsta akmeņkalis un rāda romba akmens plāksni, kurai vidū būs rombveida stikls.

Pirmoreiz viņam divi seniori pasūtījuši savu kapu pieminekli, kurā iegravēti abu vārdi un dzimšanas dati. Alvis lēš, ka cilvēki domā par nākotni, iespējams, nebūs, kas atdusas vietā uzliek piemiņas akmeni.

Pie mājas stāv liels akmens, kas kalpo kā puķu trauks. “Klientiem ideju ir daudz. No akmens var izgatavot ļoti daudzus noderīgus un interesantus priekšmetus," pastāsta līgatnietis.

Kaut Alvis ar ģimeni Līgatnē dzīvo ne tik sen, ar izvēli visi ir apmierināti. “Pēc Rīgas te ir klusa dzīve. Bērni iet skolā un bērnudārzā, sievai tepat Līgatnē ir darbs,” saka Alvis un piebilst, ka akmeņkaļa darbs ir sezonāls. Agrākos gados pa ziemu braucis piepelnīties ārzemēs, tagad ziemu velta mājas remontam.
http://news.lv/Druva/2019/04/11/ar-akmeniem-jasaprotas

 

Dzīvo Līgatnē, strādā Norvēģijā

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 11.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Līgatnes pagasts

Nu jau Haralds Dunde atkal ir prom darbā, pēc mēneša, pusotra atkal būs mājās. Tāds dzīves ritms ģimenē ir jau astoņus gadus.

“Darbs bija, bet ar nopelnīto pietika rēķinu apmaksai un ēšanai. Tā bija izdzīvošana," saka Haralds. Viņš ir celtnieks, namdaris. Kad piedāvāja darbu Norvēģijā, viņš aizbrauca.

“Tagad jau pierasts. Pirmos gadus Haralds ilgāk bija prom. Man mamma ir Austrijā, Haralda mamma Īrijā, vīrs Norvēģijā. Tā ir daudzās ģimenēs. Ļoti daudzi līgatnieši strādā citās zemēs. Tikko nodibina ģimeni, aizbrauc. Tāds ir šis laiks,” vērtē Haralda dzīvesbiedre Kristīne un uzsver, ka neviena no četrām māsām un brāļiem nav ārzemēs. “Man ir, kur braukt ciemos. Norvēģija ir skaista, bet man patīk rušināties pa zemi, ne dzīvot uz akmeņiem,” bilst Kristīne.

Par to, ka varētu atgriezties Latvijā pavisam, Haralds vēl nedomā. “Latvija ir mainījusies. Celtniekiem darbs ir, arī algas kļūst lielākas. Bet tik daudz, cik Norvēģijā, Latvijā, oficiāli strādājot, nopelnīt nevar," pārdomās dalās Haralds. Viņš ceļ mājas pie Bergenas. Vietējie jau zina, ka viņš ir akurāts, un paši piedāvā darbu. “Darbs un mājas, pa divpadsmit stundām dienā. Pierasts pie tāda ritma. Ja dari kvalitatīvi, tad steigai nav vietas," uzsver līgatnietis.

Kristīne strādā par pavāri, darbs patīk. Vecākais dēls Toms mācās Priekuļu tehnikumā, būs automehāniķis. Pagājušajā vasarā bija pie tēva pastrādāt, šovasar brauks atkal. Mamma spriež, ka negribētos, lai arī dēls peļņas dēļ strādātu ārzemēs. Jaunākais dēls Edijs iesaistījies jaunsargos un nesen šaušanas sacensībās dabūjis pirmo vietu. Par to lepns ne tikai pats, arī vecvecvecāki, kurus Kristīne apciemo katru dienu, bet vecmāmiņa no Īrijas atsūtījusi apsveikumu. “Edijam patīk gatavot ēst, eksperimentēt, skatās televīzijā, gatavo pats. Iemācījies krievu valodu, lai varētu skatīties raidījumus,” gandarīta mamma.

Kristīne gaida vasaru. Pie mājas ir neliels dārziņš, Haralda vecvecāku mājai plašs pagalms un ābeļdārzs. “Dārzs ir mans vaļasprieks,” saka Kristīne un paskatās uz Haraldu, kurš jau atkal pošas ceļā. Lai atgrieztos. Gan jau reiz pavisam.
http://news.lv/Druva/2019/04/11/dzivo-ligatne-strada-norvegija

 

Audzē prieku

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 11.04.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Līgatnes pagasts

Siltumnīcā zied atraitnītes, prīmulas, pumpurus raisa citas puķes.“ Pavasaris kā pavasaris. Diemžēl tās dažas naktis, kad gaisa temperatūra nokrita līdz pat mīnus astoņiem grādiem, nepieradušām atraitnītēm aprāva lapiņas.

Toties dienas bija saulainas, un stādiem tas svarīgi. Lai būtu veselīgi, vajag gaismu," saka zemnieku saimniecība “Upenes” saimniece Biruta Svile. Viņa ar stādu audzēšanu nodarbojas no 1994.gada un praksē pārliecinājusies, ka pavasarī nedrīkst steigties – ja saules par maz, augi nīkst.

Tā tikai šķiet, ka puķu audzētājiem ziema brīva. Sezona beidzas novembrī, bet vēl rudenī jāpagūst sastādīt podiņos atraitnītes, lai tās agri uzziedētu. Pārējās puķes sāk sēt februārī, pēc tam jau gurķus, tomātus un citus dārzeņus.

Puķu dažādībā patiešām var apjukt. Tam piekrīt arī līgatniete. “Jaunu puķu sugu laikam vairs nav, šķirnes gan katru gadu ir jaunas. Pēdējās, kas kļuvušas populāras, ir dažādu šķirņu un ļoti atšķirīgie ferullapu sunīši,” pastāsta Biruta.

Viņa atzīst, ka stādu audzētāju mazāk nepaliek, drīzāk aizvien parādās jauni entuziasti. Diemžēl ir tādi, kuri par izmaksām nedomā, kuriem galvenais pārdot.

“Lai izaudzētu stādu, daudz jāiegulda: sēklas, kūdra, siltums, gaisma, podiņi un vēl darbs. Man svarīgi izaudzēt kvalitatīvus stādus, nevis pārdot iespējami vairāk,” saka dārzniece un piebilst, ka cenas tirgū visi audzētāji noteikuši līdzīgas. Viņa arī atgādina, ka puķes regulāri jāmēslo, arī vasarā tikai ar ūdeni vien nepietiek, lai būtu krāšņi ziedi.

Pirms gadiem Biruta nedomāja, ka tādā apjomā audzēs stādus. Audzēja sev, kas palika pāri, kādam atdeva, tad sāka vest uz tirgu. Tagad “Upeņu” stādus var nopirkt tirdziņos, arī Cēsu tirgū. Vairumtirgotāji brauc paši, jo zina, ka Līgatnē ir kvalitatīvi stādi. Arī Augšlīgatnē veikaliņā gan vietējie, gan garāmbraucēji uzticas Birutas audzētajiem puķu, gurķu, tomātu, seleriju un citiem stādiem.

Saimniecība pamazām vien attīstījusies. Biruta vairs nevar iedomāties, ka katrā siltumnīcas stūrī sēdētu sievas un piķētu dēstus. Tagad to izdara agregāts un nav jāuztraucas, kur dabūt strādniekus.
http://news.lv/Druva/2019/04/11/audze-prieku

 

2019-04-12
Laika ziņas
Aptaujas