Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Nenobrīnīties par šo pasauli

Autors: Linda Liepiņa 
Datums: 02.07.2019 
Izdevums: Diena
Rubrika: Šodien

Dabas koncertzālē Skrīveros un Līgatnē – viendienītes mūžs

«Esmu redzējis viendienīti, bet neesmu redzējis to miglu, ko tās rada. Tie ir miljoni, kas izlido vienlaikus. Lūk, par to tagad pastiprināti interesējos,» saka mūziķis Ingus Ulmanis, kurš ir viens no Dabas koncertzāles iniciatoriem. Tieši neparastajam ūdens kukainim viendienītei būs veltītas šīgada pasākuma mūzikas, mākslas un video performances. Tās notiks 5. jūlijā Skrīveru novada Satekās un 20. jūlijā Līgatnē pie pārceltuves pār Gauju.

I. Ulmanis aizrautīgi stāsta par viendienītes neparasto spēju piedzimt divreiz. «Ola, kāpurs, subimago, imago, ola. No kāpura pārdzimst un aizlido, bet viņa nav dzimumgatava. Tad viņai muguriņa plīst, un viņa piedzimst par tādu pašu kukaini, bet ir jau gatava pāroties. Iestājas imago stadija. Viendienītes mūžs ir no dažām stundām līdz desmit dienām, tomēr parasti tās nedzīvo ilgāk par vienu dienu. Latvijā mīt ap 50 viendienīšu sugām.» Tieši tā – izsekojot viendienītes attīstībai – tiek veidota arī koncerta programma. «Tas ir līdiskais aplis,» precizē mūziķis, skaidrojot, ka tā ir nošu skaņkārta, ko Andris Sējāns izmantojis kā pamatu vienam skaņdarbam. Muzikālajā valodā runājot, tā ir paaugstināta pakāpe, kas ir mažorā. «Un tādu kā viendienīti – gaišu, vienkāršu – arī gribam šīgada Dabas koncertzāli. Lai gan, esot tik tuvu ar dabu, lielais jautājums – kam tu jēgā esi? – paliek. Cilvēkam jau patīk tā jautāt un meklēt savu sūtību un būtību.»

Nosmejamies, ka I. Ulmaņa sūtība ir katru gadu taisīt Dabas koncertzāli. Šis pasākums notiek jau kopš 2006. gada, kad Mazsalacā interesenti pulcējās pētīt lapkoku praulgrauzi. «Tas bija kā eksperiments, un koncertā spēlējām Lādezera vecās dziesmas, bet tagad, konceptam nemainoties, izpildījums ir cits,» stāsta I. Ulmanis. «Pētnieka garu, no zinātniskā viedokļa skatoties, nejūtu, bet sevis pētīšanu gan. Dabas koncertzāles būtība ir nenobrīnīties par šo pasauli. Parunājot ar cilvēkiem, kuri pēta dzīvo dabu, izrādās, ka tajā ir ļoti daudz noslēpumu ar interesantu dzīvi. Un tas ir apbrīnojami – cik viens no otra esam atkarīgi, un cilvēciskā ego jēga uz tā fona pazeminās. Man patīk tā ansambļa sajūta – reāli un filozofiskajā kontekstā,» saka mūziķis. Dabas koncertzāle ir mūzikas, zinātnes, video, mākslas un dramaturģijas performance, kur gan radošās darbnīcās, gan muzikālā stāstā šogad varēs iepazīt viendienītes mūžu – vienu dienu – un tā nozīmi dabā. «Tas ir stāsts par dzīvesgājuma nozīmību, lai cik īss tas būtu.»

Dabas koncertzālē ieeja ir bez maksas, pasākums notiek brīvā dabā, tādēļ jāņem līdzi pledi, tūristu paklājiņi, saliekamie krēsli u. tml. lietas, lai varētu vakaru izbaudīt komfortabli. Jau no plkst. 19.00 notiks zinātniskās un radošās darbnīcas, savukārt multimediālā performance sāksies pēc saulrieta.


http://news.lv/Diena/2019/07/02/nenobrinities-par-so-pasauli

 

Audžuģimenes satikās Līgatnes pusē

Autors: Mairita Kaņepe 
Datums: 03.07.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Šovasar Līgatnes novads bija izraudzīts, lai veidotos kāds rekords - varētu satikties pēc iespējas vairāk audžuģimeņu, visiem kopā piedzīvojot divas laimīgas vasaras dienas.

Par laimīgo vietu kļuva Latvijas Universitātes plašais, labiekārtotais konferenču un atpūtas komplekss “Ratnieki”. Audžuģimeņu, adoptētāju un aizbildņu salidojumā sapulcējās vairāk nekā seši simti dalībnieku. Vērienīgi veidotu vasaras salidojumu nodrošināja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sadarbībā ar nodibinājumu “Sociālo pakalpojumu aģentūra”. Tās vadītāja Dace Blaževiča “Druvai” pastāstīja, ka citu vasaru četru salidojumu vietā šoreiz nolemts rīkot divus. Tas nozīmē, ka vienviet uzņems ne 300, bet 600 dalībniekus. Tāda tikšanās ļauj cilvēkiem, kuri apņēmušies audzināt bērnus, palikušus bez bioloģiskajiem vecākiem, sajusties drošāk. Pieaugušie sajūt, ka audžuģimeņu kustība Latvijā veidojas stipra.

Gunita Koļenceva no Drustiem stāsta, ka tikai neilgi pirms audžuģimeņu salidojuma izlēmusi ar bērniem turp aizbraukt. Audžubērniņš vēl mazs un vārgs, taču apņēmība bijusi. Apstākļi dzīvošanai “Ratniekos” bijuši tik labi, ka bažas par iespējamām neērtībām ātri izgaisušas. “Par bērniem, kuri jaunāki par trīs gadiem, salidojumā bija īpaši padomāts. Man bija tikai viens tik maziņš, bet labi varēja justies arī ģimenes, kas atbrauca ar vairākiem mazuļiem,” vēsta drustēniete. Pašu mammu Gunitu izbraukums ārpus mājām nav nogurdinājis, jo par katru ģimeni, tās bērniem salidojumā ticis padomāts.

“Pat pusaudži, kuri grūti iekustināmi, jutās nodarbināti un laimīgi. Nakti viņiem ļāva pavadīt, guļot uz matračiem lielajā zālē. No rīta dzirdēju stāstus, kā raibi gājis,” stāsta Gunita Koļenceva. “Mājās pārbraucis, mūsu mazākais gan jutās pārguris, bet laimīgs. Lielais paziņoja, ka mums jādodas arī uz otru nometni audžuģimenēm, kas notiks pie jūras Engurē, lai mēs palīdzētu sasniegt iecerēto rekordu - tūkstoš cilvēku vienkopus un visi par audžuģimenēm.” Gunita Koļenceva vakar sacīja, ka lēmumu par braukšanu vēl nav pieņēmusi. Doties tik tālā ceļā ar bērniem nav joks. Tas prasa uzņēmību, lai arī visu pārējo vasaras nometnē audžuģimenēm valsts pilnībā nodrošinās un finansēs.

“Ratniekos” salidojuma dienās pilnas darba rokas bija līgatniešiem no uzņēmuma “Lustīgie pavāri”, saimniekojot lielajā virtuvē, paēdinot vairākas reizes dienā ēdāju simtus – gan mazus un pavisam mazus, gan lielus. Pavāri teic, ka nogurums liels un arī gandarījums liels. “Ēdēji bija veselīga publika, galvenais, neizlutināta,” secina Gunta Rozenberga no pavāru komandas. Tikai kādi 20 gaidījuši speciāli pagatavotu ēdienu, kas nekaitētu viņu veselībai. Salidojuma dalībnieki novērtējuši visu, sākot ar šķelto zirnīšu zupu, griķiem, kas papildināti ar bagātīgu maltās gaļas mērci, un rabarbermaizi. Tie bija ēdieni, kuri guvuši vislielāko piekrišanu.

Tomēr bērnu, kuri pabijuši bērnunamā un nesen nonākuši audžuģimenēs, daži ēšanas paradumi “Lustīgos pavārus” pārsteiguši. Cukurs izrādījies vispieprasītākais no produktiem, tas patērēts lielā daudzumā. Ar to bērni centušies pat pārspīlēti saldināt visu, sākot ar ūdeni un tēju, beidzot ar pienu. Brokastīs rindu pie kafijas izsniegšanas veidojuši nevis pieaugušie, bet pusaudži un pat bērni. Pavāriem nācies delikāti aizrādīt, ka septiņu gadu vecumā rītu sākt tieši ar kafijas krūzi nebūtu ieteicams.

Liels notikums divas vasaras dienas “Ratniekos” bijis audžuvecākiem. Rīkotāji var izjust gandarījumu par paveikto. “Laikam tā bija pareizāk, ka šoreiz vasaras nometni rīkojām divreiz vairāk cilvēkiem,” par saspringto darba cēlienu sacīja vadītāja Dace Blaževiča. “Te ikvienam bija redzams, cik liela saime Latvijā ir audžuģimenes.” Salidojums audžuvecākos vairojis pašapziņu. Viņiem radusies sajūta, ka ikdienai, kas nav viegla, gūti jauni spēki.

Bērni un pusaudži no nometnes atcerēsies aizraujošas nodarbības, vecāki - sarunas. Bērnu psihiatrs Gunārs Trimda bija aicināts runāt par bērnu uzvedības emocionālajiem traucējumiem, skaidroja, ko darīt, ja audzināšanā pieņemtajam bērnam rodas kaprīzes, histērijas, tad seko meli un agresijas. Psiholoģē Aijā Centnerē audžuvecāki ieklausījās, lai rastu ikdienas risinājumus, jo ģimenes pieņēmušas savā vidū bērnus, kuru dzīve bez vecākiem izrādījusies emocionāli traumatiska.

Dalībnieku vidū galvenokārt bija vidzemnieki, tikai pa kādai ģimenei uz Līgatnes novadu bija braukusi no Kurzemes un Latgales. “Ratnieki” tik lielam salidojumam atbilduši arī no drošības viedokļa, jo tuvumā nav tādas ūdenstilpes vai reljefa, kur īpaši jāuzmana bērni. Katram bērnam nometnes dienās ap roku aplikta zīmīte ar audžumammas vārdu un telefona numuru. Ikviens pieaugušais šajā nometnē bijis gatavs raudzīt, vai arī svešs bērns ir drošībā.

Audžuģimenes, kas dosies uz nākamo salidojumu pie jūras Engures pusē, jau reģistrējas, un dalībnieku skaits jau ir lielāks par 700. Visa pasākumu programma dalībniekiem atkal būs bez maksas. Laimīgas dienas vasarā atkal nodrošinās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sadarbībā ar nodibinājuma “Sociālo pakalpojumu aģentūra” speciālistiem.


http://news.lv/Druva/2019/07/03/audzugimenes-satikas-ligatnes-puse

 

Skābbarības plēves nodod pārstrādei

Autors: Monika Sproģe 
Datums: 03.07.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Lauksaimniecība

SIA “ZAAO” (ZAAO) no zemnieku saimniecībām un individuāliem saimniekiem pavasara un vasaras mēnešos bez maksas savāca pagājušajā sezonā skābbarības sagatavošanā izmantotās plēves. Skābētās zāles ruļļu un skābbarības bedru pārklājamās plēves, polipropilēna minerālmēslu BIG-BAG maisu, plastmasas kannas un mucas savākts vairāk nekā citus gadus.

Plēves un citus ar skābbarības sagatavošanu saistītus iepakojuma materiālus nodeva arī lauksaimnieki no Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novada.

Vecpiebalgas novada “Bricu” saimnieks Jānis Āboliņš ZAAO akcijā piedalās otro gadu, viņš ir apmierināts ar šo iespēju. “Iepriekš sadarbojos ar Rīgas firmu, kas savāca skābbarības ruļļu plēves, jo par ZAAO pakalpojumu toreiz bija jāmaksā. Tagad sadarbojos ar ZAAO un esmu apmierināts. Ņemot vērā, ka mēs - lauksaimnieki - maksājam par plēves iegādi, uzskatu, ka to utilizācijai ir jābūt bez maksas. Tas ir pareizi. Precīzi nepateikšu, cik daudz gada laikā plēves atkritumu sanāk, bet, tā kā mums ir 200 gaļas liellopu, apjoms liels. Skābbarības ruļļu plēves krājam noteiktā vietā un divas reizes gadā nododam ZAAO,” tā saimnieks.

Arī Kaives pagasta saimniecībā “Spilvēni” Laima Riža jau vairākus gadus plēves, kurās bijusi ietīta skābētās zāles lopbarība, nodod ZAAO, jo tas esot parocīgi. “Protams, kamēr plēves krājās, skats nav patīkams, bet esam iemanījušies tās uzglabāt lielajos BIG-BAG maisos un, kad tie pilni, sarunājam aizvešanu. Kopumā pa gadu kādas piecas aizvešanas reizes sanāk. Mums ir 100 gaļas liellopu, tāpēc vairāk ir siena rituļu, taču ir arī skābbarība, līdz ar to arī plēve,” saka L. Riža.

Bezmaksas pakalpojumu ZAAO sāka sniegt pirms astoņiem gadiem, tā ir iespēja zemniekiem ietaupīt, tāpēc situācija uzlabojas. Klientu skaits un nodoto atkritumu apjoms pieaug. Iepriekš saimniekiem par šīm plēvēm bija jāmaksā kā par sadzīves atkritumiem, tas arī bija iemesls to dedzināšanai vai pat norakšanai zemē, kas ir aizliegts.

ZAAO informē, ka kopā pavasara un vasaras mēnešos savākts 2025 m3 minētā iepakojuma, kas ir par 36% vairāk nekā pērn un par 92% vairāk, nekā uzsākot pakalpojuma sniegšanu 2012.gadā. Arī klientu skaita pieaugums minētajam pakalpojumam ir ievērojams - no 20 klientiem 2012.gadā līdz 302 klientiem 2015.gadā.

ZAAO Šķiroto atkritumu savākšanas daļas vadītāja Ginta Gailuma stāsta: “Gan apkalpoto klientu daudzums, gan savāktais materiāla apjoms liek domāt, ka kopīgi ar lauku saimniekiem ir izdevies mazināt videi nodarīto kaitējumu, kas rodas, dedzinot vai aprokot minētos materiālus. ZAAO atgādina - plēves kā jebkurus citus atkritumus dedzināt nedrīkst! Sadedzinot plēves, rodas bīstami ķīmiski savienojumi, kas izplatās gaisā, ūdenī un zemē, nodarot nopietnu kaitējumu cilvēka veselībai, kā arī visai dzīvai radībai. Saviem klientiem esam devuši iespēju arī ieekonomēt finanšu līdzekļus, jo plēves un kannas nav izmestas konteineros pie nešķirotiem sadzīves atkritumiem, par kuru tukšošanu jāmaksā, bet gan bez maksas nodotas kā sašķirots, otrreizējai pārstrādei derīgs materiāls.”

Liels nopelns labajos rādītājos esot arī Valsts vides dienestam (VVD), kas dodas uz saimniecībām, veicot kontroles. VVD Valmieras reģionālās vides pārvaldes piesārņojuma kontroles sektora vecākā inspektore Gunda Auli stāsta, ka situācija katru gadu uzlabojas, jo cilvēki labprāt izmanto ZAAO piedāvājumu. “Agrāk, kad skābbarības ruļļu plēvju nodošana atkritumu pārstrādātājam bija maksas pakalpojums, pārkāpumus konstatējām biežāk. Pro-tams, arī tagad ik pa laikam fiksējam kādu pārkāpumu, taču tie ir reti gadījumi. Interesējoties, kāpēc saimnieks plēves dedzinājis, nevis nodevis utilizācijai, biežākais iemesls ir neziņa par šādas akcijas esamību. Vienlaikus jābilst, ka pārkāpumi biežāk fiksēti saimniecībās, kurās ir mazs ganāmpulks. VVD pienākums ir reaģēt uz katru sūdzību, tādās reizēs dodamies apsekot norādīto vietu, lai par situāciju pārliecinātos klātienē un saprastu, ir vai nav noticis vides apdraudējums. Tā, piemēram, pērn, saņēmām sūdzību no Vaives pagasta, kur kaimiņš it kā dedzinot skābbarības rituļu plēves. Ierodoties saimniecībā, atklājās, ka saimnieki kurināja krāsni ar mitru koksni, kas arī sākumā rada melnus dūmus. Tāpat bieži sūdzību iemesls ir kaimiņu savstarpējo domstarpību kārtošana ar dienesta palīdzību, taču mums ir jāreaģē uz katru SOS saucienu, un mēs to darām. Tik un tā vēlreiz noderīgi atgādināt, ka plēvi nedrīkst dedzināt, nedrīkst arī aprakt, jo tā praktiski nesadalās,” paskaidro G. Auli.

ZAAO savāktās plēves nogādā poligonā “Daibe”, kur tās tiek sagatavotas nodošanai pārstrādei atbilstoši kvalitātes prasībām. No šī materiāla tiek izgatavotas granulas, kuras kalpo par izejmateriālu dažādu plastmasas izstrādājumu ražošanai.


http://news.lv/Druva/2019/07/03/skabbaribas-pleves-nodod-parstradei

 

Projektos nauda attīstībai

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 04.07.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Cēsu rajona lauku partnerība bija izsludinājusi “Leader” projektu konkursu, lai veicinātu vietējās ekonomikas attīstību un dažādošanu. Uzņēmumu (mikro un mazo) radīšanai un attīstībai bija atvēlēti 570 tūkstoši eiro.

“Saņēmām 48 projektu pieteikumu, divi iesniedzēji savus atsauca. Lai visas idejas un ieceres atbalstītu, būtu nepieciešami 1 01 9858 eiro, pietrūka 450 tūkstoši eiro. Cēsu lauku partnerība apstiprināja 27 iesniegtos projektus, “stāsta biedrības “Cēsu rajona lauku partnerība” valdes priekšsēdētāja Ieva Kalniņa un uzsver, ka finansējums bija pieprasīts dubultā un vietējās rīcības grupas vērtēšanas komisijai bija sarežģīts, darbietilpīgs un atbildīgs uzdevums, jo katram, protams, viņa projekts šķiet labākais un īstenošana nepieciešamākā. I. Kalniņa atzīst, ka “Leader” projektu pieteikumus, iespējams, sagatavot pat grūtāk nekā citus, jo vērtētāji ne tikai atzīmē, vai visi dokumenti kārtībā, bet lasa pieteikumu pēc būtības – kāds ir mērķis, ko tas dos iedzīvotājiem, vai atbilst partnerības izvirzītajai stratēģijai un konkursa kritērijiem.

“Projektu vērtējot, arī pievēršam uzmanību, vai pirms ieceres īstenošanas projekta iesniedzējs ir veicis tirgus izpēti, cik pamatota ir finanšu plūsma. Piemēram, var kaut ko uzbūvēt, bet līdzekļi būs nepieciešami uzturēšanai. Ne vienmēr projekta iesniedzējs tam pievērsis uzmanību. Tas arī mēdz būt iemesls, kāpēc atsauc projektus, jo kādā brīdī iesniedzējs pārliecinās, ka plānotā naudas plūsma tomēr nesanāks. Ja paredzēts izveidot divas darbavietas vai ka neto apgrozījums pieaugs, tas ir jāpilda. Trīs gadus projekts tiek uzraudzīts. Ja nesasniegs plānotos rādītājus, nauda būs jāatdod. Šogad pieteiktajiem projektiem plānotie rezultāti jāsasniedz līdz 2022. gadam. Tas, kas tiek prasīts, ir paša projekta īstenotāja labā. Bieži vien idejas ir, bet tām nav dzīvotspējas, “ skaidro partnerības valdes priekšsēdētāja un atgādina, ka “Leader” projektu īstenošanai būs nepieciešama priekšapmaksa. Visbiežāk tiek ņemts kredīts. Var izrādīties, ka to nevar dabūt un projekts jāatsauc. Tikko partnerība bija aizsūtījusi lēmumu, ka projekts apstiprināts, viens uzņēmējs pieteikumu atsauca, jo saprata, ka tomēr pārrēķinājies.

“Lasot pagājušā gada gala ziņojumu, redzams, ka ir vairāki projekti, kuru īstenotāji tos ir atsaukuši, tātad nav līdz galam pārdomājuši, ko un kā darīs. Tiek nevajadzīgi tērēts gan pašu, gan vērtētāju laiks. Tiesa, projekti kļūst kvalitatīvāki, idejas radošākas, “ teic I. Kalniņa.

Līdz šim lēmumus projektiem – gan atbalstītajiem, gan noraidītajiem - gatavoja Lauku atbalsta dienests, tagad to dara partnerība. Apstiprinātos projektus vēlreiz vērtē Lauku atbalsta dienesta (LAD), kuram citi kritēriji, bet būtiskākais, vai atbilst Ministru kabineta noteikumiem. Ne vienmēr LAD piekrīt partnerības lēmumam. Visbiežāk finansējums tiek atteikts tāpēc, ka vērtējumā nav sasniegts nepieciešamais punktu skaits vai pietrūkst finansējuma. Šajā kārtā partnerība saņēmusi četras pārsūdzības.

Lai veicinātu vietējās ekonomikas attīstību un dažādošanu, projektu konkursā pieteikumi saņemti no visiem novadiem. Tos iesnieguši uzņēmumi, fiziskas personas, biedrības. Fiziskās personas, kuras iesniedz projektu pieteikumu, parasti, ja gūs atbalstu, nodibina uzņēmumu. 44 procenti iesniegto projektu bija saistīti ar tūrismu. “Tūrisms Vidzemē ir svarīgs. Cilvēki vai nu nopirkuši, vai mantojuši laukos īpašumus, tie prasa uzturēšanu. Ja ikdienā nedzīvo, viens no veidiem - mēģināt attīstīt kā tūrisma objektu un piesaistīt finansējumu. Nāk modē apartamenti, cilvēki vēlas tos iekārtot, prieks, ka tiek domāti arī jauni piedāvājumi. Interesanta ir iecere Alauksta ierīkot "Slātaviešu virtuvi,” pastāsta biedrības valdes priekšsēdētāja un uzsver: “”Leader” mērķis ir dot mazajiem uzņēmējiem impulsu.” “Kad izdodas saņemt atbalstu un ieceri īstenot, nākamreiz atkal piedalās projektu konkursā, jo saprot, ka jāattīstās tālāk, “ vērtē I. Kalniņa.

Partnerība augstu vērtējumu devusi iecerei iegādāties instrumentus, lai Priekuļu novadā izveidotu konteinera tipa māju ražotni, Drabešu pagastā uzņēmējs vēlas rekonstruēt ražošanas ēku un piemērot to kupola māju ražošanai, Vaives pagastā ir iecere sākt bioloģiski audzētu kartupeļu un citu čipsu ražošanu, Drabešos vēlas iekārtot telpas truša un jēra gaļas pārstrādes ražotnei, Jaunpiebalgā ražot dizaina pulksteņus un citas dizaina lietas, Līgatnē vēlas izveidot reklāmdizaina uzņēmumu, Priekuļos ir ideja izveidot bērnu aktīvās atpūtas un izklaides centru, bet kāda biedrība projektu konkursā vēlas iegādāties aprīkojumu digitālo izstāžu organizēšanai Pārgaujas novadā. “Tās ir dažas ieceres. Jārēķinās, protams, ka viss ātri mainās, tā, kas šodien ir inovācija, rīt vairs nebūs. Bet projekti, kuros ir jaunas idejas, iedvesmo arī citus, mudina darīt,” saka I.Kalniņa.


http://news.lv/Druva/2019/07/04/projektos-nauda-attistibai

 

Dabas koncertzālē ielido viendienīte

Autors: Aija Kaukule 
Datums: 04.07.2019 
Izdevums: Latvijas Avīze
Rubrika: Nedēļa kabatā

5. jūlijā Skrīveru novada Satekās un 20. jūlijā Līgatnē, pie pārceltuves pār Gauju, jau 13. reizi notiks mūzikas, mākslas un video performance "Dabas koncertzāle". Šā gada notikuma varone būs neparastais ūdens kukainis – viendienīte, skatītājiem un klausītājiem atgādinot par dzīves mirklīgumu un aicinot baudīt oriģinālmūzikas un zinātnes simbiozi.

"Viena cilvēka diena ir viss viendienītes mūžs, taču caur šo īso dzīves laiku, ko var pielīdzināt mirklim, vēlamies vērst apmeklētāju uzmanību īslaicīguma tālejošām sekām un atbildīgumam – mūžības atkarību no mirkļa. Šī gada varonis piedāvā mums cilvēkiem izdzīvot ar kādu, kuram tas ir viss mūžs," šā gada tēmu un varoni piesaka Dabas koncertzāles radošā komanda.

Parastā viendienīte ir ūdens kukainis, un to kāpuri dzīvo tikai tīrā ūdenī, galvenokārt tekošā, tādēļ arī Dabas koncertzāles koncertu vietas izvēlētas upju tuvumos. "Viendienītes mūžs ir no dažām stundām līdz 10 dienām, tomēr parasti tās nedzīvo ilgāk par vienu dienu. Tās uzturas pie dažādiem ūdeņiem, galvenokārt tekošiem un tīriem. Ļoti labi viendienītes var atpazīt pēc to raksturīgajām kustībām – straujas pacelšanās gaisā un ātras planēšanas lejup. Viendienītes ir kā signāls tam, ka ūdenī ir dzīvība un tas ir tīrs. Tās ir arī svarīgas zivju barošanās elements. Latvijā mīt ap 50 viendienīšu sugu," par mazo kukainīti stāsta Dabas koncertzāles galvenais zinātnieks Arkādijs Popels, Rīgas Zooloģiskā dārza ihtiologs.

Kā allaž, Dabas koncertzālei top jauns muzikāls audums, ko šogad veido mūziķu pulks kopā ar režisoru Robertu Rubīnu: Ingus Ulmanis, Andris Sējāns, Aigars Voitišķis, Kaspars Tobis un Anrijs Grinbergs. "Pusotras stundas koncerta laikā mūzika seko viendienītes dzīvības ciklam – ola, kāpurs, subimago, imago, ola. Muzikālā valodā tas ir Līdiskais aplis – tāds kā gaišs skanējums. Centrālā koncerta daļa "Imago" stadija ataino senās balles principus, kad katrai dejai bija sava īpašā nozīme," skaidro I. Ulmanis.

Dabas koncertzāles mūziķi strādā kopā ar Latvijas zinātniekiem, lai katru gadu taptu 12 jaunas kompozīcijas, veltītas tā gada varonim. Dažus gadus varoņa vide un raksturs pieprasa mierīgu, meditatīvu mūziku, kura piemērota meditācijai dažādās formās – citus gadus, atspoguļojot varoni, top ritmiskas tēmas. Ar vairāk nekā 80 oriģināliem skaņdarbiem, vienalga kāds tavs garastāvoklis, – šī mūzika ļaus baudīt savas emocijas. Tomēr Dabas koncertzāle nav tikai koncerts un nav pat tikai notikums. Katru gadu, divās līdz tam neatklātās vai maz zināmās vietās skatītāji sanāk kopā, lai uzzinātu un izbaudītu; lai klausītos un izpētītu. Katru gadu cita tēma tiek izvēlēta, lai vietas, emocijas un zināšanas, ko gūt, katru gadu būtu dažādas.

Pasākuma apmeklētājus arī šoreiz gaidīs zinātniskās un radošās darbnīcas, kurās, praktiski darbojoties, klausoties, veidojot un spēlējot, būs iespēja izzināt viendienītes dzīves ciklu, tās nozīmi dabā un sasaisti ar citiem dabas procesiem. Savukārt multimediālā performance sāksies pēc saulrieta.

***

5. VII Skrīveru Satekās,

20. VII Līgatnē, pie pārceltuves pār Gauju

19.00 – izziņas darbnīcas

23.00 – koncerts

Ieeja – bez maksas.


http://news.lv/Latvijas_Avize/2019/07/04/dabas-koncertzale-ielido-viendienite

 

Savs kroketa laukums

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 09.07.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Vidzemes ziņas

Siguldas novads. "Kroketa klubs SIG–LIG" Siguldā, ieguldot privātus līdzekļus, izveidojis pilna izmēra kroketa laukumu, kas ir atbilstošs Pasaules kroketa federācijas standartiem. 2010. gadā dibinātais "Kroketa klubs SIG–LIG" pirmos kroketa laukumus, pulcējot spēlētājus no Siguldas un Līgatnes, iekārtoja Ratniekos Līgatnes novadā par Eiropas Savienības līdzekļiem. Nākotnē sadarbībā ar Latvijas kroketa federāciju un Latvijas sporta federāciju padomi jaunatklātajā laukumā tiks organizētas Latvijas čempionāta spēles un starptautiski turnīri GC kroketā un AC kroketā. Septembrī laukumā tiks aizvadīti starptautiskā “Baltic Open” turnīra mači GC kroketā, kas septiņu gadu laikā pulcējis spēlētājus no deviņām valstīm.


http://news.lv/Druva/2019/07/09/savs-kroketa-laukums

 

Itāļi iepazīst mūsu novadus

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 09.07.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Novadu ziņas

Amatas novada pašvaldībai jau četrus gadus ir sadarbība ar Sicīlijas Santa Teresa di Riva pilsētas pašvaldību.

“Esam partneri starptautiskajos projektos “Eiropa pilsoņiem” un “Erasmus+”. Regulāri esam tikušies dažādās valstīs, taču itāļi ļoti gribēja pabūt Latvijā,” stāsta Amatas novada pašvaldības starptautiskās sadarbības koordinatore Rita Merca un piebilst, ka viesi par laikapstākļiem Latvijā teikušā – zaļā ziema.

Desmit viesu delegācijai, kuru vadīja Santa Teresa di Riva pilsētas mērs Danilo Lo Giudice, programma tika izstrādāta, sadarbojoties septiņu novadu pašvaldībām - Amatas, Jaunpiebalgas. Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas. Ciemiņi pabija četros novados - Amatas, Pārgaujas, Raunas un Priekuļu. “Viesus interesēja mūsu pieredze visās jomās,” uzsver R. Merca. Amatas novadā itāļi tika iepazīstināti ar novadu, tā attīstības iespējām, pabija Drabešu Jaunajā sākumskolā, apmeklēja Āraišu arheoloģisko parku un bija pārsteigti, kā tur drīz izskatīsies.

Pārgaujas novadā viesi no Itālijas apskatīja Raiskuma muižu un parku, Auciemmuižu, Ungurmuižu, paviesojās Raiskuma labumu darītavā. “Itāļus interesēja, kā piesaistām Eiropas Savienības finansējumu, kā ieguldītā nauda atgriežas līdz ar tūrismu. Tā ir pievienotā vērtība – esam atjaunojuši un restaurējuši ēkas, tās tiek izmantotas gan pašu vajadzībām, gan piesaista tūristus, kas dod labumu novada uzņēmējiem. Mums ir iespējas, un tās izmantojam. Kaut maza pašvaldība, spējam attīstīties, īstenot ilgtermiņa investīciju projektus. Itāļi bija izbrīnīti,” stāsta Pārgaujas novada vadītājs Hardijs Vents. “Itāļi atzina, ka viņiem ļoti patīk miers, daba un Ungurmuiža ir brīnišķīga vieta meditācijām,” atceras R. Merca.

Raunā viesi apskatīja SIA “Latvijas ķiploks”, “Malduguns” alus darītavu un “Siera ražotni” . Vislielākā interese viņiem bija par “Zelta sviestu” (zināms arī kā gī sviests). Priekuļu novads iepazīstināja ar Veselavas muižu, un viesi bija pārsteigti, cik daudz pašvaldība spēj izdarīt. “Itālijā pašvaldībām ir ļoti maz funkciju, bet nelielās - arī mērs nestrādā pilnu slodzi. Viesi bija pārsteigti, cik daudz mūsu nelielo novadu pašvaldības dara iedzīvotāju labā, kā rūpējas par viņu brīvo laiku, iespējām kopt kultūru un attīsta tūrismu,” pastāsta R. Merca un uzsver, ka viesošanās laikā tika arī apspriesta tālākā sadarbība.


http://news.lv/Druva/2019/07/09/itali-iepazist-musu-novadus

 

Līgatnē nodeg šķūnīši

Autors: Jānis Gabrāns 
Datums: 09.07.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informācija vēsta, ka sestdien neilgi pēc pusnakts ugunsdzēsēji saņēmuši izsaukumu uz Brīvības ielu Līgatnē, kur ar atklātu liesmu dega šķūnis 160 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēka likvidēšana ilga trīs stundas.

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Gatis Gailis pastāstīja, ka nodeguši desmit šķūnīši, kas bijuši zem viena jumta. Tātad - bez malkas glabāšanas vietas palikuši vairāki līgatnieši.

Līgatnes novada pašvaldības izpilddirektors Egils Kurpnieks stāsta, ka šoreiz nelaimīgā situācija beigusies samērā veiksmīgi, jo uguns nav skārusi blakus esošo koka apbūvi. Šodien ieplānota talka, lai novāktu krāsmatas, pašvaldība vietas sakopšanā iedzīvotājiem palīdzēs ar tehniku. Tālākā darbība atkarīga no pašiem šķūnīšu saimniekiem, jo šīs celtnes kadastrā nefigurē, savulaik tās uzbūvētas saimnieciskā kārtā.

“Ja būs vēlme būvēt no jauna, iedzīvotājiem nāksies visu darīt atbilstoši normatīvajiem aktiem, jāveic projektēšana, saskaņošana. Bet kaut kas jau būs jādara, jo vajadzēs vietu, kur glabāt malku,” teica E. Kurpnieks.

G. Gailis, stāstot par iespējamajiem ugunsgrēka iemesliem, norāda, ka, iespējams, vainojama neuzmanīga rīcība ar uguni: “Valsts policija uzsākusi darbu, lai noskaidrotu, kur degšana sākusies. Nav arī skaidri zināms, cikos degšanas sākusies, jo informācija ugunsdzēsības un glābšanas dienestā saņemta vien tad, kad kāds bija pamanījis liesmas. Apzināsim visus īpašniekus, iespējams, kāds līgatnietis ko redzējis, tāpēc aicinām darīt to zināmu policijai, jo tikai sadarbojoties iespējams operatīvi noskaidrot visus apstākļus.”.


http://news.lv/Druva/2019/07/09/ligatne-nodeg-skunisi

 

2019-07-12
Laika ziņas
Aptaujas