Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Atkritumu tarifs aug

Autors: Jānis Gabrāns 
Datums: 31.07.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Jau ar rītdienu, 1. augustu, palielināsies atkritumu apsaimniekošanas tarifs Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Vecpiebalgas pašvaldībās, vēsta uzņēmuma “ZAAO” informācija.

Šajās un vēl vairākās Vidzemes pašvaldībās tarifs palielināsies par 1,64 eiro par kubikmetru, neieskaitot PVN, jeb vidēji par 10 procentiem. Atkarībā no pakalpojuma sniegšanas vietas jaunais tarifs būs no 16,87 līdz 17,65 eiro bez PVN. Tas nozīmē, ka, piemēram, mazā 240 l konteinera vienas izvešanas reizes maksa palielināsies par 0,48 eiro bez PVN, bet lielā 1,1 kubikmetra konteinera vienas izvešanas reizes maksa pieaugs par 2,19 eiro bez PVN.

Uzņēmuma pārstāve Zane Leimane nepieciešamību mainīt tarifu pamato ar darba spēka izmaksu un materiālo resursu palielināšanos, piemēram, degvielas izmaksas paaugstinājušās par 18 procentiem, autotransporta servisa pakalpojumi arī , sadārdzinājušies citi resursi: “Maksas palielināšanas nepieciešamība cieši saistīta ar “ZAAO” finanšu rādītāju saglabāšanu tādā līmenī, lai arī turpmāk nodrošinātu uzņēmuma kredītspēju ar mērķi savlaicīgi atjaunot pamatlīdzekļus un nodrošinātu uzņēmuma attīstības perspektīvas.”

Taču ar šo tarifa palielināšana nebeidzas. Jau ziņots, ka uzņēmums “ZAAO” 15.jūlijā Sabied-risko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniedza sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifa projektu poligonā "Daibe" no 2020.gada 1.janvāra. Tarifa pieaugs par 23,62 procentiem, no 56,02 (bez PVN) par tonnu līdz 69,25 (bez PVN).

Tarifa izmaiņas saistītas gan ar ikgadējo Dabas resursu nodokļa pieaugumu, gan ar izmaiņām tehnoloģiskajā procesā, kas attiecas uz atkritumu priekšapstrādi un sagatavošanu apglabāšanai. Uzņēmumā skaidro, ka nepieciešams uzsākt arī pakalpojumu nodrošināšanā iesaistītās tehnikas (kompaktora, frontālā iekrāvēja) un tehnoloģisko iekārtu (reversās osmozes infiltrāta attīrīšanas iekārtas) nomaiņu un modernizāciju. Tās iegādātas laikā no 2003. - 2006.gadam ES Kohēzijas fonda finansēto projektu ietvaros un ir fiziski un morāli novecojušas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija 16.augustā plkst.11 poligona “Daibe” administrācijas ēkā rīkos uzklausīšanas sanāksmi par iesniegto tarifu projektu. “ZAAO” pārstāvis skaidros tā pieauguma iemeslus un sniegs ekonomisko pamatojumu, bet dalībniekiem būs iespēja uzdot jautājumus, izteikt ierosinājumus.
http://news.lv/Druva/2019/07/31/atkritumu-tarifs-aug

 

Kaspars Gulbis vadīs skolu Līgatnē

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 31.07.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Līgatnes novada dome par Līgatnes Mūzikas un mākslas skolas direktoru apstiprināja Kasparu Gulbi. Viņš ir ne tikai Latvijā pazīstams akordeonists, bet arī līgatnietis, un pats absolvējis šo skolu.

Konkursā uz amatu bija pieteikušies četri kandidāti, līdz trešajai kārtai tika izvirzīti trīs. “Darāmā ir ļoti daudz. Rudenī ir skolas akreditācija, un daži kandidāti sāka šaubīties, vai lielo darbu apjomu var paveikt. Kaspars divus mēnešus bija direktora pienākumu izpildītājs, jau iemantojis skolas kolektīva atbalstu, akceptu savām idejām. Direktors apzinās, ko apņēmies,” stāsta novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.

Skolas ēka tikko atjaunota, vēl norit iekšdarbi. Kā uzsver novada vadītājs: “Forma ir, bet ne jau tā izglītībā galvenā, svarīgāks ir saturs. Skola jāveido rītdienai. Tiem audzēkņiem, kuri to absolvē, ir jāspēj iestāties mūzikas un mākslas vidusskolās, ja viņi vēlas iet profesionālo ceļu.”.
http://news.lv/Druva/2019/07/31/kaspars-gulbis-vadis-skolu-ligatne

 

Sācies krūmmelleņu laiks

Autors: Monika Sproģe 
Datums: 31.07.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Lauku uzņēmējdarbība

Amatas novada Ģikšu “Jaundzērvēs” Marita Krūskopa 0.6 ha platībā audzē lielogu mellenes. Zari un pazarītes pilnas ogu, tās pašlaik gatavojas.

Saimniece stāsta, ka krūmi labi pārziemojuši un pavasarī, kad šur tur zemenes, ķiršus un ābeles apskādēja sals, lielogu mellenes “Jaundzērvēs” vēl neziedēja, tāpēc raža esot izcila.

Krūmmelleņu audzētāji uz lauka ierīkojuši tā dēvēto pretsala laistīšanu. “Kad mellenes ir ziedos, bet naktīs vēl ir salnas, dārzs tiek laistīts.Tad ziediņi pārklājas ar trauslu ledu, un tā tiek pasargāti, taču šajā pavasarī nebija jālaista. Novērojām, ka, ļaujot mellenēm augt atbilstoši savam ritumam, krūmi ir spēcīgāki un ziedi nenosalst. Jā, tādējādi ražu iegūstam nedēļu vēlāk, taču tā ir daudz lielāka. Neauklējoties ar krūmiem un nestimulējot ar ķīmiju, tie norūdās un arī labāk pārziemo,” stāsta Marita.

Pašlaik saimniecībā ir sešas krūmmelleņu šķirnes, kopā apmēram tūkstotis krūmu. No viena cera vidēji iegūst četrus, piecus kilogramus ogu: “Nu jau cilvēki ielāgojuši, ka šīs mellenes ir gardas un ar Černobiļu nav nekādas saistības. Piekrītu - krūmmellenes ir kaprīzas, taču tās mūsu klimatiskajos apstākļos var audzēt. To jau uzskatāmi parāda arī tas, ka audzētāju pulciņš katru gadu palielinās, komercdārzu platības paplašinās.”

Saimniece skaidro,ka, ja mellenes daudz piebaro, jau devītajā augšanas gadā var gaidīt lielas ražas, bet “Jaundzērvēs” viss aug, neko nestimulējot. “Tādēļ brangās ražas sākas vēlāk. Tagad krūmiem ir 15 gadi, tie ražo bagātīgi. Grāmatās teikts, ka melleņu krūmi var ražot 75 gadus, bet Latvijā neviens neko vēl nevar pateikt. Jāpaiet laikam,” saka M.Krūskopa.

Sezonas laikā krūmmellenes lasa četras, piecas reizes, turklāt Marita apstiprina, ka cilvēkiem ārkārtīgi tīk iespēja pašiem salasīt ogas, kuras pēc tam iegādājas. Teju katru dienu iezvanās telefons un kāds jautā, vai drīkst ierasties, lai lasītu un nopirktu ogas, vai tās jau gatavas un, ja nav, kad būs. “Daži interesējas, vai drīkst ņemt līdzi bērnus. Saprotams, ka drīkst un vajag!” saka Marita, piebilstot, ka tirgū pašlaik ienāk poļu mellenes un cenas ziņā vietējie audzētāji tās nevar izkonkurēt. Viņasprāt, tikai palielinoties sabiedrības izpratnei par ekoloģiski tīru pārtiku un iespējām pašiem stāvēt pie krūma, radīsies vēlme atbalstīt savējos un zināt, ko liekam vēderā.

Arī Līgatnes novadā Ivara Ziediņa saimniecībā “Krūmkalni” gatavojas lielās ogas. I. Ziediņš mellenes stādījis podos: “Ja krūmi stādīti laukā, tie pakļauti laikapstākļu ietekmei, bet es podus septembra beigās savedu lielajās siltumnīcās, mellenes pārziemo labi un gadu no gada dod lielisku ražu. Lai šāds darbs būtu paveicams, neaudzēju tūkstošiem, bet pāris simtu stādu, ogu pietiek tikai pašiem un draugiem. Masveidā nerealizēju.”

Saimnieks saka, ka viņam krūmmelleņu audzēšana esot vaļasprieks un sirdslieta, taču, ja tās stādītu uz lauka vairākos hektāros, būtu arī labas peļņas iespējas. Tomēr, pirms ķerties pie biznesa, jāparēķina ieguldījumi, kuri nav nekāds nieks. “Tāpat jāparedz ravēšana, ogu lasīšana un laistīšana, kas ir vidēji reizi dienā vai divās, skatoties pēc laikapstākļiem. Mellenes nedrīkst nedz iekaltēt, nedz pārlaistīt, kaut mitrums tām patīk. Cilvēku lielākā kļūda ir doma, ka krūmmellenes ir kas līdzīgs upeņu krūmam – iestādīju, un nu tik krūms augs un ražos. Nekā! Mellenei ir jāsēž klāt, ar to jāauklējas,” saka saimnieks.


http://news.lv/Druva/2019/07/31/sacies-krummellenu-laiks

 

Jaundzimušie no 21. jūnija līdz 25. jūlijam

Datums: 31.07.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ģimene

- Amatas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēta meitenīte Katrīna.

- Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 26 jaundzimušie: astoņpadsmit zēni – Edvards, Braiens, Matīss, Daniels, Teodors, Otto, Markuss, Alberts, Oskars, Augusts, Roberts, Rinalds, Ričards, Raivo, Gustavs, Andrejs, Rūdis, Viesturs; astoņas meitenes – Sāra, Ance, Amanda Annija, Tīna Sofija, divas Annikas un divas Maijas.

- Jaunpiebalgas novada Dzimtsarakstu nodaļā nav reģistrēts neviens jaundzimušais.

- Līgatnes novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti divi puisēni: Klīvs un Mārtiņš.

- Pārgaujas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti divi jaundzimušie: Ēriks un Gatis.

- Priekuļu novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti četri jaundzimušie: Jānis, Matīss, Reinis un Katrīna.

- Raunas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti divi zēni- Roberts un Matīss.

- Vecpiebalgas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēts zēns Janeks Krišs.


http://news.lv/Druva/2019/07/31/jaundzimusie-no-21-junija-lidz-25-julijam

 

Īsziņas
Datums: 02.08.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

- Statuss. Sabiedriskā labuma komisija savā sēdē pieņēmusi lēmumu ieteikt Valsts ieņēmumu dienestam piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu vairākām organizācijām, tostarp, biedrībai “Cēsu dzīvnieku aizsardzības biedrība”.

- Mūzika un izklaide. Šodien Līgatnes novada “Ratniekos” sākas mūzikas un mākslas festivāls “Laba Daba”, tajā būs pārstāvēti dažādi mūzikas žanri, ko izpildīs gan pašmāju mūziķi, gan mākslinieki no ārvalstīm, būs vairāk nekā 60 koncerti. Darbosies arī kino, futbola, pludmales volejbola un kroketa turnīri, netradicionālo formu teātra, cirka un dejas uzvedumi, kurā piedalīsies arī Amatas novada vidējās paaudzes deju kolektīvs. Festivāls notiek 11. reizi.
http://news.lv/Druva/2019/08/02/iszinas

 

Augļu ražas šogad skopas

Autors: Monika Sproģe 
Datums: 02.08.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Līgatnes novada SIA “Līgatnes ābele” agronome Gaida Grava informē, ka ābelēm nebūs ražas. “Pavasarī ābeles minimāli ziedēja, kaut cerējām, ka jaunajā dārzā raža būs laba. Šobrīd saprotam, ka nevarēsim piedalīties programmā “Skolas auglis”, ja nu kaut ko niecīgu atlicināt Gaujas nacionālā parka dzīvniekiem. Par ābolu glabāšanu ziemai vispār varam aizmirst. To pašu varu teikt arī par agrajām ābolu šķirnēm - āboli sīki, ļoti tārpaini, to ir maz. Redzam, ka miglošanai pret kraupi nebija nozīmes, jo tik un tā uz lapām dzīro laputis. Pārspriežot iemeslus, ar kolēģiem secinājām, ka vainīgas nav tikai pavasara salnas, bet arī pagājušais gads. Pērn, kaut arī liels sausums, bija izcili laba ābolu raža,un tas nozīmē , ka ābeles iztērēja savus resursus. Rudenī ražu novācām laikus. Cerējām, ka augļu koki vēl pagūs atkopties, bet, izrādās, nekā,” stāsta G. Grava.

Līdzīga situācija esot ar upenēm un jāņogām. Ogu bijis maz, tik vien, kā lasīt ar rokām, kombainu nedarbinot. Toties tie, kas pasteidzās ogas iegādāties un paši tās nolasīt, to izdarīja ļoti rūpīgi. G. Grava saka, ka krūmu ziedēšanas laikā bija salnas un daļa iespējamās ražas nosalusi. Toties atšķirībā no aizvadītās sezonas, kad ogas varēja lasīt tikai trīs nedēļas, šogad raža nogatavojās pakāpeniski visa mēneša garumā.

“Pērnais sausums atstājis ietekmi arī uz vasaras avenēm,” stāsta agronome, “šogad jaunie dzinumi nebija tik gari, kā cerēts, līdz ar to uz kāta arī pumpuru mazāk, raža maza. Ziedēja labi. Radās cerība, taču pirmajā lasījumā ogas bija sīkas. Kad uznāca lietus, avenes piebrieda.”

Latvijas Lauku Konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils informēja “Druvu”, sakot, ka situācija Vidzemē un arī vēsturiskajā Cēsu rajonā ir nopietna, bet ne kritiska. “Sausākajās vietās āboli ir, varētu būt daudz, taču pasīki. Kur bijis lietus, augļu lielums ir normāls. Sliktāk ir ar bumbieriem, jo tiem pavasarī izsala ziedi, līdz ar to sulīgus un gardus augļus ēdīsim pavisam maz. Plūmes vietām stipri cieta no salnām, un novēroju, ka raža būs ar kaitēkļu piedevu, turklāt sausākajās vietās tās ir ļoti sīkas. Ķiršiem vietām ziedi izsala pilnībā, bet citur aizmetās labi, vien šogad izteikti daudz varēja novērot ķiršu mušas kāpurus un strazdu apdraudējumu. Ar krūmu ogulājiem situācija ir dažāda. Visvairāk cieta upenes, daudziem saimniekiem vispār nebija, ko vākt. Arī sarkanās jāņogas spēcīgi apsala, toties labi padevās ērkšķogas, jo tās ap sala laiku jau bija beigušas ziedēt. Gandrīz vai izcila raža ir krūmmelleņu audzētājiem. Prieki patērētājiem, bet zemāka cena audzētājiem. Avenes, lai cik dīvaini nebūtu, cietušas samērā maz, tikai vairāk bija kaitēkļu. Rudens avenes būs labas vietās, kur bija iespēja laistīt. Laba raža būs pīlādžiem, izņemot starpsugu hibrīdus, jo tos bojā pīlādžu tīklkode.

Secinājums- nopietns gads, arvien lielāki riski nākotnē sagaidāmi dārziem, kur aug tikai viena kultūra. Tad labajā gadā jānopelna pārējiem gadiem,” tā M. Narvils.
http://news.lv/Druva/2019/08/02/auglu-razas-sogad-skopas

 

"Laba daba" aizvadīta bez nopietnām traumām

Autors: Monika Sproģe 
Datums: 06.08.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka informē, kaut aizvadītās nedēļas nogalē mūspusē bija festivāls “Laba daba”, kas Līgatnē pulcēja daudz cilvēku, mediķu brigādēm nedēļas nogale pagājusi visai mierīgi.

“Pēc žurnāla redzam, ka festivāla laikā bijušas vien atsevišķas epizodes, kurās nācies sniegt palīdzību turpat uz vietas, taču nevarētu runāt par nopietnām traumām vai dzīvībai bīstamām situācijām,” informē S. Bračka, piebilstot, ka fiksēti vairāki kāju un potīšu izmežģījumi, kas dančos mēdzot gadīties. Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Sarmīte Skujiņa portālu “Delfi” informējusi, ka no “Laba daba” slimnīcā nogādāti četri cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā mediķu brigādes fiksējušas vienu izsaukumu, kas bijis Līgatnes pagastā. Tur 11 gadīgs zēns, krītot no šķūnīša jumta, traumējis roku. Zēns nogādāts Rīgas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā.


http://news.lv/Druva/2019/08/06/laba-daba-aizvadita-bez-nopietnam-traumam

 

Vecāki un pašvaldība pilnveido rotaļu laukumu

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 06.08.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Novadu ziņas

Dažāda vecuma bērni, vecāku un vecvecāku uzraudzīti, kāpelē, ložņā, šūpojas, trenē līdzsvaru un veic spēka vingrojumus rotaļu laukumā. Augšlīgatnē, Ošu ielā, tagad tā ir ierasta ikdiena. Vasarā tikai tuvējo māju ģimenes, arī viņu ciemiņi labprāt nāk uz bērnu laukumu.

Pagājušonedēļ rotaļu laukums tika papildināts ar jaunām iespējām. Pirms gadiem pašvaldība, uzklausot iedzīvotāju ierosinājumus, šo teritoriju, kas skaitījās sporta laukums, atpirka no īpašnieka, lai ierīkotu atpūtas vietu bērniem. Pirms tam mazs laukums bija ielas malā, nepiemērotā vietā.

Pirms diviem gadiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izsludināja konkursu, lai noteiktu ģimenei draudzīgāko pašvaldību un rosinātu pievērst uzmanību iespējām, kas tiek piedāvātas bērniem. Līgatnes novada pašvaldība ieguva godalgu nominācijā “Pašvaldība ar lielāko izaugsmi”. Tie bija pieci tūkstoši eiro ģimeniskas vides veidošanai vai kāda pasākuma atbalstīšanai. “Pēc iedzīvotāju ieteikuma tika nolemts naudu ieguldīt, lai papildinātu rotaļu laukumu Ošu ielā. Šajā bērnu laukumā jau paši vecāki ir daudz darījuši, viņi ierosināja, ka paši uzstādīs konstrukcijas. Līdz ar to nauda nebija jāmaksā par uzstādīšanu un varēja iegādāties vēl kādu rotaļu elementu," stāsta pašvaldības jaunatnes un izglītības lietu speciāliste Dace Bērziņa. 30 novadnieku ģimenes arī izmantoja konkursā saņemto speciālbalvu un pabija ekskursijā Motormuzejā.

“Jau pirms daudziem gadiem pašvaldība saprata, ka rotaļu laukumi ir vajadzīgi. Sākumā tos ierīkojām pie bērnudārziem. Iedzīvotāji ieteica, kur tie vēl nepieciešami. Vecāki izmantoja iespēju un konkursā “Sabiedrība ar dvēseli” piesaistīja naudu, un paši uzstādīja dažādas ierīces. Kur paši iesaistīti, tas vairāk tiek novērtēts, saudzēts," saka Līgatnes novada vadītājs Ainārs Šteins un uzsver: “ Nevis ministrija piešķir naudu, pašvaldība uzbūvē, bet lielākā vērtība ir iedzīvotāju iesaistīšanās gan projektā “Sabiedrība ar dvēseli", gan arī tagad. Kurš gan labāk par vecākiem zina, kas bērniem vajadzīgs, kas patīk? Balva labs stimuls, jo laukumā vietas daudz, jāturpina to papildināt. Gan jau vecāki neliksies mierā un pašvaldība atbalstīs.”

Pašvaldības izpilddirektors Egils Kurpnieks arī atgādina, ka kopā var izdarīt vairāk. Pašvaldības Pateicības rakstus saņēma aktīvie vecāki - Pēteris Kaļva, Guntars Lapinskis, Atis Akons, Ivars Balodis un pašvaldības speciālists Ingus Korņejevs, kurš šim projektam, tāpat kā tam, kas top Gaujasmalā, velta daudz laika.

“Pirms diviem gadiem kaut ko sākām darīt. Izveidojām lapeni, līdzsvara taku, pērn uzbūvējām mājiņas. Šī vieta mums visiem ļoti patīk,” pastāsta Pēteris Kaļva.

Vecāki atzinīgi novērtē aktivitāšu konstrukcijas. Mazākajiem bērniem visiecienītākās ir šūpoles - ligzda, bet vecākiem vingrošanas pilsētiņa – sešstūris, kur var pildīt spēka vingrinājumus. Vecāki gan pastāsta, ka dažkārt bērni sasēduši uz augšējā stieņa un dzīvojas telefonā. Kāds mēģinājis arī uzrāpties uz mājiņas jumta.

“Patlaban novadā rotaļu laukumu ir pietiekami. Tie jāpilnveido. Vairāk jādomā, lai, ko darīt, būtu arī padsmitniekiem. Viņiem vairāk nepieciešamas konstrukcijas, kuras var izmantot spēka vingrinājumiem,” saka A.Šteins.


http://news.lv/Druva/2019/08/06/vecaki-un-pasvaldiba-pilnveido-rotalu-laukumu

 

Viss vienkārši – ir vai nav bizness

Autors: Jānis Gabrāns 
Datums: 06.08.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma

Cēsu puse vienmēr bijusi tūristu iecienīta. Te ir runa ne tikai par Cēsīm, bet par visiem novadiem, kas kādreiz bija vienā rajonā. Piebalga ar ainaviskumu, Līgatne ar alām un dabas takām, Pārgauja ar ezeriem, un tā katrā vietā ir, ko redzēt, ko darīt, ko atklāt. Tāpēc arī šajā pusē tik bieži redz tūristu autobusus, individuālos ceļotājus.

Papētot, kā šeit ar naktsmītņu un ēdināšanas piedāvājumu, jāteic- negulējis un badā palikt nevar. Katrā novadā, nu gandrīz katrā, ir piedāvājums pat ar izvēles iespējām, īpaši attiecībā uz naktsmītnēm. Lai atrastu vietu, kur paēst, dažviet ir jāmēro kāds ceļa gabals līdz tuvākajai kafejnīcai, bet šie attālumi nav lieli. Šīs puses pluss tas, ka daudziem novadiem cauri ved lielās šosejas, kas veicina arī uzņēmējdarbību, jo kafejnīcās piestāj ne tikai tūristi, bet arī citi braucēji. Straupe, Plācis, Bērzkrogs, Vecpiebalga, Nītaure, Ieriķi, Melturi- visur var piestāt, paēst un doties tālāk.

Arī naktsmītnes tiek piedāvātas visdažādākās, sākot no kempingiem, viesu mājām, līdz tādām lepnām viesnīcām kā “Annas Hotel” un “Johnatan SPA Estate” Amatas novadā.

Aptaujājot par tūrismu atbildīgos pašvaldībās, noskaidrojās, lai arī situācijas dažādas, tūristu pieprasījums tiek apmierināts. Ēdināšanas piedāvājuma nav tikai Jaunpiebalgā. Pašvaldības tūrisma speciāliste Ilze Prūse stāsta, ka savulaik bijusi kafejnīca “Kāpnes”, vēl daži mēģinājumi, taču šis bizness Jaunpiebalgā esot nerentabls, jo iedzīvotāju pārāk maz, arī tūristu plūsma nav tik liela: “Taču mūsu uzņēmēji veiksmīgi darbojas Vecpiebalgā, kafejnīcā “Ūdensrozes”, un, ja tā skatāmies, Piebalga taču ir viens vesels kopums. Ceļotāji reti interesējas, vai te var paēst, jo saprot, ka nav tālu līdz Vecpiebalgai vai “Lācītēm”, ja dodas uz otru pusi, uz Smiltenes – Gulbene ceļu. Tur pat tuvāk nekā uz Vecpiebalgu. Droši vien būtu labi, ja darbotos kāda kafejnīca, bet pašvaldība nevar ietekmēt šo biznesu.Tas atkarīgs no apmeklētāju skaita. Jo iedzīvotāju mazāk, jo tas nerentablāks.”

Kopumā tūristu skaits, kuri izvēlas iebraukt Jaunpiebalgā, palielinoties. Arvien vairāk, izmantojot “zaļā dzelzceļa” iespējas, labprāt atbraucot ārzemnieki. I. Prūse stāsta, ka naktsmāju piedāvājums gan varētu būt lielāks, jo pieprasījums pēc tām esot: “Es cenšos mudināt iedzīvotājus, jo piedāvāt nakšņošanas pakalpojumu ir vienkāršāk, nekā atvērt, teiksim, kafejnīcu. Taču pagaidām atsaucība maza. Telšu vietas ir, pirtis ir, bet klasisku naktsmāju trūkst. Aktīvi darbojas “Vanagkalns”, kur ir arī kempinga vieta, un tur paēdinās, ja tūristam būs tāda vēlme. Patiesībā, ja uz kādu objektu atbrauc grupa, kas laikus izsaka vēlmi, ka vēlētos pusdienas, saimnieks atradīs risinājumu. Dažiem tas ir piedāvājumā, piemēram, zemnieku

saimniecība “Mazvieķi” grupām piedāvā jēra gaļas zupas baudīšanu, tā ka badā jau neviens prom aizbraucis nav.”

Arī Raunas Tūrisma informācijas centra pārstāve Annija Pabrika norāda, ka sūdzības nav saņemtas, ka kāds būtu palicis neēdis vai negulējis. Individuālie tūristi, izvēloties Raunas pusē nakšņot, izmantojot viesu mājas, kur var saņemt ēdināšanu. Ja brauc grupas pie kāda mājražotāja, tur vajadzības gadījumā nodrošina maltīti. Raunas centrā ir kafejnīca, kur piestāt un paēst.

Vecpiebalgas Tūrisma centra pārstāvis Guntis Davidovs stāsta, ka viņu pusē par piedāvājumu sūdzēties nevarot, tūristi esot apmierināti: “Jo vairāk dažādu iespēju, jo labāk. Paveicies, ka esam izdevīgā vietā, šosejai P30 ir sava loma.”

Tūristi Vecpiebalgas novadu labprāt izvēloties par vietu, kur pārnakšņot, turklāt ne jau visi šo iespēju meklē tūrisma informācijas centrā. Var sazināties e-pastā, pa tālruni tieši ar naktsmītņu

saimniekiem, rezervēt caur interneta vietni “Booking”.

“Dažkārt gan cilvēki mēdz pasūdzēties par nokļūšanu uz naktsmītnēm, jo jābrauc pa zemes ceļiem, bet arī tā ir mūsu valsts īpatnība. Tiesa, piemēram, Taurenē, Dzērbenē nav vietas, kur paēst, bet vajadzīgas vien dažas minūtes, lai nokļūtu Vecpiebalgā vai, braucot uz Cēsu pusi, Bērzkrogā, kur bistro ceļa malā,” saka G. Davidovs.

Par iecienītu tūristu vietu kļuvusi Līgatne, īpaši vasarās un zeltainajā rudenī. Līgatnes Tūrisma informācijas centra vadītāja Santa Jermičuka stāsta, ka ceļotāju vajadzības pēc ēdināšanas un naktsmītnēm tiek nodrošinātas. Bet, pieļaujot, ka plūsma pieaugs, palielināsies arī vajadzība pēc šiem pakalpojumiem: “Tūristu plūsma uz Līgatni aug, redzam, ka uzņēmēji gatavi re¬aģēt, nākt ar piedāvājumiem, pakalpojumiem. Kā labs piemērs ir “Zeit”, kuri vispirms atvēra Tīklu parku, bet nu jau gadu darbojas arī viesnīca un kafejnīca. Var teikt, ka ēdināšanas pakalpojumus var nodrošināt pat skaistajā rudenī, kad cilvēku pieplūdums ļoti liels. Ja centrā viss pilns, novirzām uz “Zeit” vai rehabilitācijas centru. Neēdis neviens nepaliek, bet, kā jau minēju, iespējams, uz vasaras, rudens sezonu būtu jāsarosās vēl kādam uzņēmējam. Tiesa, tā ir Latvijas tūrisma specifika, ka plašu piedāvājumu vajag vasarā un rudenī, bet pēc tam iestājas ziemas miers, kad kā lāčiem jāiet gulēt.”

***

Fakti

Latvijas iedzīvotāju atpūtas un darījumu braucieni Latvijā

– Vairākdienu braucienu skaits ar nakšņošanu pa Latviju 2018. gadā samazinājies par 12,2%, salīdzinot ar 2017. gadu, sasniedzot 2, 584 miljonus braucienu.

- Kopā braucienos Latvijas iedzīvotāji iztērējuši 122 miljonus eiro.

- Visbiežākie braucienu iemesli Latvijā ir radu un draugu apmeklējumi (56,2%.), nākamais braucienu mērķis ir atpūta (36,8%).

- Visvairāk apmeklētākais 2018. gadā braucienu galamērķis bija Pierīgas (22,3%) un Latgales (19,8%) reģions.

-Populārākie galamērķi -Rīga, Ventspils, Daugavpils, Liepāja un Cēsu, Krāslavas, Saulkrastu un Madonas novads.

– Vienas dienas braucienos pa Latviju bez nakšņošanas 2018. gadā iedzīvotāji devās 8,4 miljonus reižu, kas ir par 12,8% mazāk nekā gadu iepriekš.

- Arī izdevumi samazinājās par 8,7%, kopā 212 miljoni eiro.

- Pārsvarā jeb 27,4% braucienu bija uz Pierīgas reģionu un 20,2% uz Rīgu.

- Populārākie galamērķi bija Rīga, Jūrmala, Liepāja, Siguldas novads, Jelgava, Daugavpils, Madonas novads, Cēsu novads, Tukuma novads un Valmiera.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde


http://news.lv/Druva/2019/08/06/viss-vienkarsi-ir-vai-nav-bizness

 

Atbalsts ģimenēm, uzsākot mācību gadu

Autors: Iveta Rozentāle 
Datums: 07.08.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Sācies augusts, ģimenes gatavojas skolai un iegādājas bērniem nepieciešamo.

Lai būtu vieglāk uzsākt mācību gadu, pašvaldības daudzbērnu, maznodrošinātām, trūcīgām ģimenēm vai ģimenēm, kurās skolēns uzsāks pirmo klasi, sniedz atbalstu. Visā Latvijā pieejams Eiropas Atbalsta fonda sagatavotais skolas piederumu komplekts vistrūcīgākajām personām, kurā ir gan skolas soma, gan individuālais mācību piederumu komplekts: zīmēšanas papīrs, klades, vāciņi, mapes, rakstāmpiederumi, akvareļu un guaša krāsas un citas kancelejas preces.

Veikalos pieejams plašs mācību piederumu sortiments. “Zvaigne ABC” grāmatnīcā uzrunātie pircēji interesējās par mācībām nepieciešamo. Arī Mārīte, kura pati dzīvo Rīgā, bet vecāki ir cēsnieki, apciemojot radiniekus, saviem bērniem labprāt iegādājas nepieciešamo šeit: “Citreiz to darām vēl agrāk, bet tagad izmantoju laiku pēc atvaļinājuma, lai topošajam trešklasniekam un arī jaunākajam dēlam, bērnudārzniekam, izvēlētos nepieciešamo.” Arī pārdevējas apstiprina, ka pircēji no citām pilsētām un galvaspilsētas te nav retums.

Eiropas Atbalsta fonda programmas vadītāja Alla Kruglova norāda, ka skolas piederumu komplekts vistrūcīgākajām personām šogad pieejams ne tikai trūcīgām personām, bet arī maznodrošinātajiem, kuru ienākumi nepārsniedz 242 eiro. Visbiežāk komplektu izdale notiek sadarbībā ar Latvijas Sarkanā Krusta nodaļām.

Cēsu novadā ar 1.augustu sākusies iesniegumu pieņemšana brīvpusdienu un vecāku maksas atlaides piešķiršanai, kā arī pabalsta saņemšanai mācību piederumu iegādei skolēniem. Brīvpusdienas un vecāku maksas atlaidi var saņemt izglītojamie no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, bērni bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni, daudzbērnu ģimeņu bērni, ja viņi mācās kādā no Cēsu novada pirmsskolas, vispārējās izglītības iestādēm vai profesionālajā skolā. Pabalsts mācību piederumu iegādei skolēniem trūcīgo ģimeņu bērniem ir 25 eiro vienam skolēnam, maznodrošināto ģimeņu bērniem – 20 eiro, bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem – 15 eiro, arī daudzbērnu ģimeņu bērniem, kuri uzsāk mācības 1. klasē, ja ģimenei šim nolūkam nav piešķirts cits pašvaldības atbalsts. Pabalsts tiek izsniegts kā dāvanu karte.

Cēsu novada pašvaldības Sociālā dienesta ģimeņu atbalsta nodaļas vadītāja Iveta Kalniņa skaidro, ka, lai arī pieteikties var tikai no 1. augusta, ģimenes jau ir izrādījušas interesi un piesakās gan brīvpusdienām un vecāku maksas atlaidēm, gan arī dāvanu kartēm. Viņa atgādina, ka atlaide tiek piešķirta nākamajā mēnesī, tāpēc ģimenēm, kuras to darīs septembrī, atlaide būs no oktobra. Daudzbērnu ģimenes, līdz ko ir piedzimis trešais bērns, var pieteikties atbalstam un saņemt to ar nākamo mēnesi. Kā norāda Iveta Kalniņa, ģimenes atbalstam piesakās ne tikai augustā, bet visa gada garumā.

Raunas novadā skolas gaitu uzsākšanai maznodrošinātām, trūcīgām, kā arī daudzbērnu ģimenēm tiek piešķirts 20 eiro pabalsts katram nepilngadīgam skolēnam, kurš mācās vispārējās izglītības, arodizglītības vai vidējās profesionālās izglītības iestādē. Lai pabalstu saņemtu, jāuzraksta iesniegums. Raunas novada Sociālā dienesta vadītāja Ieva Ozola skaidro, ka pagājušajā gadā, kad šāds atbalsts bija pieejams pirmo gadu, informācija bija gan pašvaldības izdevumā, gan arī darbinieces informēja par šādu iespēju un ģimenes aktīvi atsaucās un to izmantoja. Šogad atbalsts no 15 eiro ir palielināts uz 20 eiro, tomēr pirmajās augusta dienās pieteikusies pagaidām tikai viena ģimene, tāpēc, ja būs nepieciešams, darbinieces arī šogad individuāli informēs ģimenes. Vadītāja uzsver, ka arī Eiropas Atbalsta fonda skolas piederumu komplekti ir ļoti noderīgi un ir liels atspaids ģimenēm. Arī tie tiks atvesti kuru katru dienu un sadarbībā ar Sarkanā Krustu nodaļu izdalīti. Amatas novadā pabalstu 50 eiro pašvaldība piešķir pirmklasnieku ģimenēm neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas, ja bērns sāk mācības kādā no Amatas novada izglītības iestādēm. Lai iesniegtu iesniegumu pabalstam, pirmklasnieka vecākiem vispirms jāsazinās ar sava bērna izglītības iestādi.

Pabalsts bezmaksas ēdināšanai paredzēts vispārizglītojošo skolu skolēniem un pirmsskolas grupu audzēkņiem, ja bērns apmeklē Amatas novada pašvaldības izglītības iestādi un skolēns ir deklarēts novadā, kā arī trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes bērniem, bērniem ar invaliditāti, bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, audžuģimeņu, aizbildņu ģimeņu bērniem, daudzbērnu ģimeņu bērniem.

Jaunpiebalgas novadā pabalstu var saņemt ģimene, kurai ir trūcīgas ģimenes statuss. Pabalsts vienam bērnam audzināšanai un izglītībai ir 30 eiro, kā arī vienam bērnam mācību gadā ēdināšanai ir 50 eiro.

Vecpiebalgas novadā pašvaldība nepiešķir pabalstu, mācību gadu uzsākot, toties trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm ir iespēja saņemt Eiropas Atbalsta fonda sarūpēto, ko paš-valdība un vecāki novērtējuši, jo tajā ir kvalitatīvas un noderīgas lietas.

Līgatnes novadā pirmklasnieku vecākiem, kuri ir deklarēti novadā un mācās kādā no novada skolām, uz iesnieguma pamata mācību līdzekļu iegādei pieejams 50 eiro pabalsts. Daudz-bērnu ģimenēm, trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu bērniem ir pieejams vienreizējs pabalsts 50 eiro.

Pārgaujas novadā trūcīgo ģimeņu bērniem un bērniem aizbildniecībā, kuri mācās vispār-izglītojošās skolās, skolu uzsākot, pieejams 30 eiro pabalsts.

Priekuļu novadā trūcīgiem, maznodrošinātiem pieejamas Eiropas Atbalsta fonda pakas ar kancelejas piederumiem, kā arī pašvaldībā pieejams pabalsts apģērba iegādei. Brīvpusdienas tiek nodrošinātas visiem trūcīgo, maznodrošināto, kā arī daudzbērnu ģimeņu bērniem.
http://news.lv/Druva/2019/08/07/atbalsts-gimenem-uzsakot-macibu-gadu

 

Baudīt ēdienu

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 09.08.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Intervija

“Vasara ir tik ātra, gadalaiki saspiežas, “ saka pazīstamais pavārs Ēriks Dreibants. Viņa dzīve un darbošanās saistīta ne tikai ar Rīgu, aizvien vairāk ar Līgatni un Pārgauju.

- Līgatnē top Pavāru radošā māja un Dabas vērotāju dārzs.

- Līgatnē bijušajā dzemdību namā notiek remontdarbi. Pirmais pasākums jau bija Zaubes kulinārā festivāla laikā, kad atbrauca viesi no Lietuvas, Baltkrievijas. Pagatavoju pirmās vakariņas. Te būs arī pavāru tikšanās vieta. Neko citu, kā cept un vārīt, nemāku.

Ar Cēsu lauku partnerības atbalstu ir saņemts finansējums dārza izveides otrai kārtai. Jau sākti darbi. Ikdienā tik daudz kam paejam garām, neredzam. Dabas vērotāju dārzā jābūt uzmanīgam un pacietīgam. Ir kukaiņu māja, uz akmeņiem nāk sildīties ķirzakas. Sēdi un vēro. Tiks uzlikti arī palielināmie stikli, ja ko atrodi, lai vari papētīt. Sastādīts ap tūkstoš vienību ziemciešu, kas pievilina tauriņus un kukaiņus. Vēl ir putnu ziemas barotavas, salikti būrīši, tajos lig-zdoja mušķērāji, zīlītes, strazdi. Pie mājas iekārtotas ligzdas čurkstēm, bet šovasar vēl nedzīvoja. Manā mājā tās ligzdoja tikai trešajā gadā.

- Kāpēc pazīstami pavāri no Rīgas dodas uz mazpilsētām?

- Lielākā daļa atgriežas mājās. Es esmu rīdzinieks, bet vasaras pavadīju Latgalē. Rīga jaunībā patika, bet tad aizvien mazāk. Meklēju māju laukos. Pirms desmit gadiem to atradu starp Lielstraupi un Raiskumu. Astoņus gadus remontēju, tad pārcēlāmies. Rīgā bija dzīvoklis. Kāpēc to turēt, pārdevu. Ko darīt ar naudu? Nejauši, kad biju Līgatnē, runājos – redz, kur skaista māja, kāds tur varētu ierīkot restorānu. Nopirku bijušo dzemdību namu. Man patīk mierīgāka dzīvošana. Un vai tad ārpus Rīgas nav iespēju kaut ko darīt?

- Vasarā notiek dažādi festivāli, kur aicina meklēt dabas garšu, novadu garšu. Vai esam sākuši baudīt ēdienu, ne tikai ēst?

- Gan jā, gan nē. Man šķiet- cilvēks vienmēr ēdienu bauda. Ir, protams, vienkāršas pusdienas, kad jāuzņem enerģija, lai strādātu tālāk. Kad brīvdienās satiekamies, uz uguns cepam gaļu, tā ir bauda. Šodien cilvēkiem ir mazāk eksistenciālu rūpju un ir vairāk laika domāt par ko citu. Arī par ēdienu. Jo augstāka labklājība, jo cilvēkiem vairāk laika nodoties dažādām baudām, atliek laiks baudīt dzīvi. Arī caur garšām.

- Kāds ir latvietis, viņa paradumi?

- Tas ir viegls un grūts jautājums. Ceļmalu karbonāde būs vienmēr. Arī es tās ēdu ar gardu muti. Pamatvērtības pastāv. Aizvien vairāk braucam uz citām zemēm, tur savā ziņā esam spiesti pagaršot ko jaunu. Atbraucot mājās, tur pagaršoto akceptējam. Vēl pirms 15 gadiem mocarella siers bija kas nesaprotams, tagad to ražo arī Latvijā un var nopirkt veikalos. Esam konservatīvi, bet ļaujam mūsu ēdienkartē ienākt jaunām garšām un tās papildinām ar ko savu. Mūsu salāti ar mocarella nav tādi, kādus ēd Itālijā, tāpat grieķu salāti vai šašliks. Mēs tos pielāgojam savai garšai, savai dzīves uztverei.

- Modē ir arī viduslaiku ēdieni.

- Tie arī nav viens pret vienu. Ja gatavotu tāpat, mēs neēstu. Tās garšas mūsdienās nav saprotamas. Tas ir tāpat, kā pirms 30 gadiem laukos cūku taukos cepa olu, cauraudzīti, ēda treknu biezpienu, krējumu, un tas bija saprotami. Tagad tas ir par treknu. Esam pieraduši pie liesā krējuma, cepšanas eļļā. Tāpat ir ar viduslaiku receptēm, mūsu garšas stipri mainījušās.

- Kas ir gardēdis?

- Tas ir cilvēks, kurš izbauda ēdienu. Apsēžas pie galda, kā Itālijā vai Francijā, un nesteidzīgi visu uzmanību velta ēdienam, nevis savām kaitēm vai kaimiņiem. Gardēdim ir aicinājums - izzināt ēdienu, runāt par to, sagaršot un baudīt garšas. Reizēm man kā pavāram ir vilšanās, esmu pielicis kādas garšvielas, cilvēks apēd, un nav nekādu emociju. Šķiet, nesajuta, ko gribēju pateikt ar ēdienu.

- Ko nozīmē – top jauna recepte?

- Nav tā, ka pavārs apsēžas pie datora vai paņemt pildspalvu un papīru, uzraksta jaunu recepti. Tās attīstās laika gaitā. Lai kļūtu par šefpavāru, desmit gadi jānostrādā pie citiem pavāriem, jāiepazīst viņu rokraksti. Tā tu savāc savu bagāžu, bibliotēku, un tad sāk rasties priekšstats un zināšanas par to, kā garšu kombinācijas garšo. Pēc desmit un vairāk gadiem sāc domāt – es šo ēdienu gatavotu citādi, un liec savu klāt. Reizēm kāds ēdiens attīstās visa mūža garumā, veidojas līdz ar pavāru.

- Pavārgrāmatas ir populārākie izdevumi.

- Man šķiet, cilvēki tās pērk, lai pašķirstītu bildītes. Pavārgrāmatu ir daudz, bet, ja paskatās, receptes tajās atkārtojas, riņķo apkārt. Man zvana žurnālisti un katru vasaru prasa aukstās zupas recepti. Man tās ir piecas, kuras gatavoju.

- Aizvien vairāk cilvēku ir veģetārieši, vegāni, viņiem savas prasības.

- Ja vērtē no biznesa viedokļa, šo cilvēku ir vairāk nekā desmit procenti, un ar šo grupu ir jārēķinās. Ja ēdienkartē nebūs kāda ēdiena vegānam un ja desmit cilvēku kompānijā viens ir vegāns, tad viņi lems, kur iet, lai visiem būtu labi. Katrs pats izvēlamies, kā dzīvot. Arī man ne vienmēr gribas gaļu, veģetārs ēdiens ir garšīgs, ļoti daudzveidīgs. Vēl jāņem vērā reliģiskie aspekti, gavēņi, kad daudzi gaļu neēd.

- Ēšanas festivāli tiek rīkoti visdažādākajās vietās – cepļos, galdniecībās -un apmeklētāju netrūkst.

- Ja rīdziniekam jāizvēlas, vai nedēļas nogalē iet vakariņās Vecrīgā starp mūriem vai aizbraukt paēst brīvā dabā kādā interesantā vietā, kur nav būts, un pagaršot dažādu meistaru ēdienus, tad kāpēc neizvēlēties ko jaunu. Vasara, kad brīvā dabā baudīt dzīvi, ēdienu, ir tik īsa. Šie pasākumi lielākoties nenes peļņu. Arī pavāri grib iziet no savām virtuvēm, kurās dažkārt nav logu, un būt dabā, satikt cilvēkus. Tā arī mēs svinam vasaru.

- Pavāri ir konkurenti un reizē nāk kopā festivālos, radošās darbnīcās.

- Mēs, vecākā paaudze, – Māris Jansons, Kaspars Jansons, Lauris Aļeksējevs, Svetlana Rižkova -jau pirms desmit gadiem nodibinājām pavāru klubu, sadraudzējāmies, un starp mums nav konkurences. Pats esmu virzīts uz sadarbību, man patīk biedrības, festivāli, kad cilvēki sanāk kopā un kaut ko dara. Konkurenci īsti nesaprotu. Esi labs, un pie tevis nāks cilvēki. Esi godīgs pret to, ko dari, neskaud citus – viss būs kārtībā. Ja jūtu no kolēģiem konkurenci, man šādas attiecības nepatīk.

- Pavāru Latvijā trūkst.

- Gan pavāru, gan viesmīļu. Pavāra profesija savā ziņā ir amatniecība. Jaunajiem saku – laba alga būs pēc pieciem gadiem. Pavāra darbs domāts tiem, kas to mīl. Jaunie grib visu uzreiz. Dažkārt vienu vasaru nostāv pie grila, un var tikai brīnīties, par ko viņiem maksā tādas algas. Bet neko jau neiemācās. Ziemā atnāk pie manis, jāsāk ar trauku mazgāšanu. Nav ar mieru. It kā jau daudzi mācās par pavāriem. Atnāk praksē un secina – tikai ne par pavāru. Darbs ir grūts. 12 stundas uz kājām. Arī pats vairs to nevaru, mugura netur. 20 gadus nostāvēts, kas tik nav cilāts, arī 50 litru katli. Tagad tomēr ir citi darba apstākļi.

- Kad bija jāizvēlas, ko dzīvē darīt, bija skaidrs, ka būsiet pavārs?

- Nē. Domāju, ka būšu biologs, mans hobijs ir ornitoloģija. Kad gājām pārgājienos, labprāt gatavoju ēst. Tad iesauca Latvijas armijā, arī tur gatavoju. Kad 1993.gadā atnācu no dienesta, par studijām nevarēja pat domāt, bija jāsāk strādāt. Aizgāju trīs mēnešu pavāru kursos. Sāku mizot kartupeļus, darbā bija laba kompānija. Kad sāku domāt, ko darīt tālāk, sapratu, ka kulinārija ir ļoti saistīta ar maniem hobijiem - ģeogrāfiju, bioloģiju, arī vēsturi. Parādījās pirmās tulkotās grāmatas par virtuvi. Nē, kulinārija nav tikai izdauzīt gaļas gabalu, apvārtīt miltos un olā, izcept. Tā ir kultūra un vēl kas daudz vairāk. Caur tādu skatupunktu sevī atklāju pavāru. Interesanti – tā zivs dzīvo tur, tādos ūdeņos, vietējie to gatavo tā un noteikti izmanto tās garšvielas, tai noteikti jābūt galdā svētkos.

- Kas Līgatnes festivālam “Pārceltuve” ir tas īpašais? Jau pērn bija daudz cilvēku.

- Cerams, ka nebūs pārāk daudz un visi jutīsies labi. Pērn lielākais kompliments bija, ka te varēja baudīt, nebija jāburzās citam gar citu. Šoreiz uzsvars ir uz slow food. No Zirgu pasta Straupē tirdziņš celsies pāri Gaujai uz Līgatni. Būs Slow food Latvijas alianses atklāšana. Pērn kopā ar Straupes lauku labumu tirdziņa rīkotājām Astrīdi Rozīti un Rudīti Vasili biju Turīnā, kur nodibināja aliansi, un tagad tās tiek dibinātas katrā valstī. Festivāls iet plašumā. Būs arī aktivitātes pie pārceltuves, Vienkoču parkā.

- Kādu ēdienu mazais puika Ēriks pagatavoja pirmo?

- Man to atstāstīja. Atnāca pie mammas draudzene, bet mammas vēl nebija mājās. Es esot aizgājis uz virtuvi un sacepis auzu pārslu cepumus, uzvārījis tēju. Kādreiz ģimenēs, ja bija kādas jubilejas, sanāca kopā saimnieces un trīs dienas gatavoja. Rīgā dzīvojām lielā dzīvoklī, bija plaša virtuve, svētku reizēs mamma, tēva māsa svinībām divas dienas strādāja pa virtuvi. Man deva cukuru putot, izlaizīt bļodu. Maisījos pa kājām, tad arī droši vien noskatījos.

- Ko pats ēdat brokastīs?

- Krūze kafijas ir manas brokastis.


http://news.lv/Druva/2019/08/09/baudit-edienu

 

2019-08-14
Laika ziņas
Aptaujas