Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Mācās suņi – pavadoņi

Autors: Iveta Rozentāle 
Datums: 20.08.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Novadu ziņas

Nedēļas izskaņā Līgatnē servisa suņu biedrība “Teodors” rīkoja treniņnometni, lai paaugstinātu servisa suņu darba iemaņas lauku teritorijā. Nometnē piedalījās 11 no 13 biedrības suņiem, tai skaitā arī suns Zane, kura ir pavadonis cēsniecei Beātei.

Nometnei Līgatne izvēlēta, jo ir ne tikai atbilstoša vieta, lai pārbaudītu servisa suņu profesionālās spējas un sadarbību ar cilvēku, nepieciešamības gadījumā veicot korekcijas, bet jo īpaši, lai iemācītu jaunas prasmes – pārvietoties pa meža takām un lauku ceļiem kopā ar cilvēku, kuram ir redzes vai kustību invaliditāte.

Nometnes noslēgumā suņi kārtoja eksāmenu. Šādas nometnes nepieciešamas, lai suņu iemaņas nenotrulinātos un cilvēka un suņa sadarbība būtu droša.

Servisa suņu biedrības “Teodors” projektu vadītāja Baiba Baikovska skaidro, ka, lai gan lielākoties suņi pavadoņi ar cilvēkiem pārvietojas pa pilsētu – Rīgu, Liepāju, Cēsīm -, tomēr arī pilsētā dzīvojošie vēlas atpūsties pie dabas un sunim ir jābūt gatavam orientēties lauku apvidū, kur nav luksoforu, bet ir meža taciņas, dažādi krustojumi, jāmāk izvēlēties ceļa pareizo pusi, dot saimniekam ziņu, kad tuvojas krustojums, un tas pareizi jāpāriet.

Zaiga Kļaviņa, biedrības valdes locekle un trenere, vērtējot suņu profesionālās prasmes, secina, ka lielākajai daļai suņu tās arvien ir ļoti labas, daži kādas no komandām ir piemirsuši vai sajaukuši, bet tieši tāpēc ir šāda nometne, lai tās nostiprinātu, jo, tāpat kā jebkuram, arī šiem suņiem ir nepieciešami regulāri treniņi, lai iegūtās prasmes neaizmirstos un suns varētu kvalitatīvi veikt savu darbu.

Suņi pavadoņi ļauj cilvēkiem ar redzes, kustību problēmām kļūt patstāvīgākiem, mobilākiem, paaugstina viņu dzīves kvalitāti. Tomēr pāri visam suns ir cilvēka sociālais partneris, draugs, sabiedrotais. Baiba Baikovska skaidro, ka, redzot cilvēku ar suni pavadoni, nevajadzētu suni uzrunāt vai glaudīt, jo tas var novērst suņa uzmanību no uzdevuma. Baiba salīdzina, ka runāšana ar suni ir līdzvērtīga sarunai ar autobusa šoferi, kura uzmanība sarunas laikā tiek novērsta no ceļa un galamērķa. Šādi suņi ir trenēti gan pacelt to, kas saimniekam nokritis, gan padot balto spieķi, tāpēc, ja ir vēlme palīdzēt kādā situācijā, vispirms vislabāk pajautāt, vai ir nepieciešama palīdzība un kā vislabāk var palīdzēt. Baiba izstāsta apbrīnojamu gadījumu. Sunim saimnieks bija jāaizved uz frizētavu, bet tā bija slēgta, un suns mācēja aizvest cilvēku uz citu frizētavu, tādējādi neatstājot bezpalīdzīgā situācijā un mākot atrast risinājumu.

Biedrība nosaukta sava pirmā servisa suņa Teodora vārdā, kas nozīmē - Dieva dots. Biedrībā ir 13 suņi, jo tas ir skaits, ko šobrīd iespējams par esošajiem līdzekļiem un ziedojumiem uzturēt un izskolot. Latvijā suņi pavadoņi būtu nepieciešami apmēram 50 līdz 80 cilvēkiem. Ne visiem neredzīgiem cilvēkiem vajadzīgs vai ir iespējams šāds pavadonis, jo suns ir ne tikai pavadonis, bet arī atbildība, rūpes, dzīvnieka un cilvēka temperamentam ir jāsader. Cilvēkiem ir iespējams pieteikties biedrībā par brīvprātīgajiem, kā arī tiem, kurš nākamo servisa suni pavadoni audzina līdz piemērotam vecumam, lai treneri varētu viņu sākt apmācīt. Zaiga Kļaviņa norāda, ka bieži šīs rūpes uzņemas ģimenes ar bērniem, tādējādi vecākiem ir iespēja redzēt, cik noturīga ir bērna interese un māka rūpēties par suni.
http://news.lv/Druva/2019/08/20/macas-suni-pavadoni

 

Pastāvēs, kas pārvērtīsies

Autors: Mairita Kaņepe 
Datums: 22.08.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Redzeslokā

Izglītības un zinātnes ministrija nemitīgi atgādina - skolas jāapvieno, tajās jābūt klasēm ar lielāku skolēnu skaitu.

Tajā pat laikā ir pašvaldības, kuras, analizējot procesus un situācijas, nonākušas pie lēmuma nevis apvienot skolas, lai uzlabotos skolēnu skaita statistika, bet sarunās un diskusijās izlolojušas ideju par jaunas skolas dibināšanu. To vidū ir Amatas un Līgatnes novadu pašvaldības.

Pret straumi ar pilnīgi trakām idejām

“Laiku pa laikam cilvēks izvēlas iet pret straumi, jo tikai tā var iekļauties straumē,” teic Amatas novada Apvienotās izglītības pārvaldes vadītāja Dina Dombrovska, raksturojot divu pašvaldību lēmumus. Laikā, kad skolēnu skaits valstī un novados samazinās, pašvaldības izlolojušas ideju un katra atvērusi jauna tipa skolu.

Amatas pašvaldība slēdza Drabešu internātskolu, lai tās vietā radītu cita rakstura mācību iestādi. Nevis tāda rakstura, ka skolas, pedagogi un pašvaldība pilnā mērā uzņemas bērnu skološanu un audzināšanu, kā tas ilgus gadus Latvijā notika internātskolās, bet vecāki uzņemsies pat vairāk nekā izglītības darbinieki. Drabešu Jauno pamatskolu Amatas novada pašvaldība veidoja, domājot par vecākiem, kuriem ir augsta atbildības sajūta, iesaistoties bērna izaugsmē – zināšanu, prasmju apguvē. Tās ir ģimenes, kuras pašas vēlas iesaistīties izglītības iestādes attīstības veicināšanā.

Divos ciematos - Drabešos un Līvos - Amatas novada pašvaldība mācību iestāžu ēkās ieguldījusi lielus līdzekļus. Pārveidota mācību vide, izveidota pilnīgi jauna bāze. Pedagogi laikus gatavoti tam, ka jāmaina līdzšinējie priekšstati par skolotāju ikdienu. Pedagogiem bija ļauts to izmēģināt, iejusties jaunajā sistēmā vai arī atteikties no darba, ja pedagoģijā vairs nevar sevi ieraudzīt.

Drabešu pagasts nav liels, trūkst vietējo ģimeņu, lai bērni piepildītu skolu. Pašvaldība jau sākumā strādājusi, lai par izloloto skolu ieinteresētos un šurp pārceltos dzīvot ģimenes. Viens no pārcelšanās iemesliem - tuvāk bērna mācību iestādei.

Dina Dombrovska: “Tikai pēc gadiem sešiem īsti novērtēs, cik tālredzīgi rīkojusies pašvaldība, veidojot jauna tipa skolu. Izglītībā ir neizbēgami - ja sāc ko jaunu, riskē, jo jāapgūst nebijušais. Pirmos iedīgļus idejas apliecinājumam saņemsi ātrākais pēc sešiem mācību gadiem. Tie vajadzīgi ne tikai audzēkņiem un viņu ģimenēm. Skolu vēro arī sabiedrība, arī vienkāršs garāmgājējs vēro, nebūdams saistīts ar procesu, kas notiek skolā. Gada, divu gadu laikā neko vēl nevar apjaust.”

Sāk ar skolas vadītāja izvēli

Amatas pašvaldība, dibinot Drabešu Jauno pamatskolu, Līgatnes pašvaldība, dibinot Augšlīgatnes Jauno sākumskolu, ieguva novadam jaunus cilvēkus, kuri nu vada skolas. Tādus cilvēkus meklēja un ieguva. Viņi ir pretstraumes gājēji. Šie cilvēki saņēma no pašvaldības diezgan lielu priekšrocību un stimulu, jo pašvaldības apliecinājušas gatavību uzticēties jaunajam. Izraudzītie skolu direktori ir saņēmuši uzticības mandātu. Viņiem tic, ka spēs realizēt diezgan ambiciozas idejas. Par to pārliecību guvuši Izglītības pārvaldes darbinieki.

Ne Amatas, ne Līgatnes pašvaldībai tikšana līdz tam, lai jauna tipa skola tiktu pie direktora - jauna tipa domātāja un skaidriem mērķiem vadošā darbā -, nebija viegla. “Pašvaldības bija mērķtiecīgas. Tās atslēgas iedeva rokās īstajiem cilvēkiem, kuri sevi jau iepriekš pierādījuši. Tas nozīmē, ka skolu vadītāju nemitīga mudināšana un kontrolēšana tagad nemaz nenotiek,” saka Dina Dombrovska.

Sāksim ar mazumiņu, ticam, ka tās pieaugs - mācību procesā, skolas darba organizēšanā. Ar to arī izceļas pašvaldību jaundibinātās skolas.

“Esmu apmeklējusi un varu sacīt vienu - tikai ienākot vien, skolās redzams, ka tās dzīvo citādi,” teic Dina Dombrovska. “Varbūt jaunajās skolās Drabešos un Līgatnē tas ieraugāms tāpēc, ka skolēnu skaits ir mazāks. Taču, jo mazāk skolēnu un viņu vecāku, jo lielākas iespējas bērnus un viņu vecākus pieradināt pie ekstra neordinārām lietām. Tās arī ir šo skolu ikdienas daļa. Kā tas notiek, to grūti noformulēt vārdos. Tas jūtams gaisā, kad esi ienācis skolā. Drabešu Jaunajā pamatskolā ienācu dienā, kad tur notika projekta par Ēģipti noslēgums. It visur bija Ēģiptes klātbūtne. Uz grīdas gulēja un stāvēja skolēnu pagatavotās mūmijas. Bija jūtams, ka visās mācību stundās apgūtas zināšanas, darbībā izmantoti piemēri, un tā arī radās Ēģiptes klātbūtne.”

Pašvaldībai izšķirošā svira

Apskatot, ko lēmušas pašvaldības, kas atbalstījušas jauna tipa skolas veidošanos, speciālisti pamana, ka process sākts ar idejas noformulēšanu. Pēc tam pašvaldības pašas šo ideju pabarojušas, lai tā kļūtu dzīvotspējīga. Taču tas neizslēdz visu turpmāko mācību iestādes darbā, kas jāpaveic skolotājiem. Skolas ikdiena skolotājiem ir un būs melns darbs, arī skolas vadībai. Ikdiena - tā ir mācību satura īstenošana. Taču pa vidu būs arī mācību apgūšanas smalkumi.

Augšlīgatnē sākumskola ar septembri skolas vienīgajai klasei pievienos otru klasi. Skola mācību gadu aizvadīs ar divām klasēm - katrā nedaudz vairāk par 15 bērniem. Drabešos pamatskolā jau darbojās piecas klases, tagad veidojas sestā.

Pagaidām nav jaušams, ka kāda cita no apkārtējām pašvaldībām gatavotos jauna tipa skolas izveidošanai. Cēsīs tādu skolu jau vairākus gadus uztur un lolo vecāku biedrības privāti veidota skola. Tā sāka kā skola ar bērnudārzu un jaunākajām klasēm. Tagad izaugusi un darbojas kā Cēsu Jaunā pamatskola. Patlaban mazliet vecāka un apjomā lielāka par Amatas un Līgatnes pašvaldību izveidotajām jauna tipa skolām.

Otrais mācību gads

Pedagogi jau redz, ka Augšlīgatnes Jaunajā sākumskolā otrais mācību gads sāksies kopā ar četriem desmitiem bērnu pirmajā un otrajā klasē. Tātad skolēnu skaits divkāršosies, kā to arī bija plānojusi skolas dibinātāja - Līgatnes novada pašvaldība, sastādot plānu gadam no gada. Liela daļa šī rudens pirmklasnieku atkal būs vietējā bērnudārza absolventi, bet klasē audzēkņu vidū ienāks arī pa kādam no Cēsīm, Siguldas vai Amatas novada.

Vecāki sarunās ar bērnam izraudzītās skolas pedagogiem izsaka vēlmes - bērnam individuālu pieeju, labvēlīgu attieksmi, cieņu pret bērnu. Pieaugušo cienīgu izturēšanos arī pret bērniem. Par Augšlīgatnes Jauno sākumskolu visbiežāk ģimenes uzzina no sarunām draugu un paziņu lokā. Tieši sarunu biedru iedvesmojošais stāsts par novēroto skolas ikdienā iedrošinājis šajā mācību gadā izdarīt izvēli par labu jaunajai skolai Augšlīgatnē.

Uzņemšana skolā - tās pedagoga pārrunās ar skolēna vecākiem. Apspriežamo jautājumu gan neesot daudz. Vecāki, kuri izvēlējušies atvasei jauna tipa skolu, jau zina, ko sagaidīt no izraudzītās mācību iestādes. Līgatnes novada Augšlīgatnes sākumskolā pamata darbā strādā trīs cilvēki. Šiem pedagogiem ikdienā pievienojas vēl divi, pasniedzot mūzikas un sporta nodarbības.

Pedagogi daudz runā un daudz laika mācību gada garumā veltījuši pirmās uzņemtās klases vecākiem. Bērnu vecākiem jārēķinās, ka tiks aktīvi iesaistīti Augšlīgatnes Jaunās sākumskolas darbībā. Un tas būs diezgan bieži. Lielākā daļa tam ļāvusies un atradusi laiku būt ar pirmās klases bērnu viņa skolā. Tās bijušas dažādas aktivitātes pēcpusdienās, 18. novembrim veltītais danču vakars, dejojot kopā ar bērniem, Ziemassvētki, kuros vecāki bērniem izrādījuši uzvedumu. Pavasarī vecāki ar bērniem līdzdarbojušies sakopšanas talkā. Vecāki jūtas kā daļa no skolas, mācās kopā ar saviem mazajiem.

Skolā, kurā vecāki ir gaidīti ik dienu, pieaugušie ātri pierod ne tikai ieklausīties, ko saka skolotājs, bet arī aktīvi runāt ar skolotāju, izteikt viedokli. Tie, kas pieņēmuši skolu kā sava veida kopienu, iejūtas labi, tie, kas nepieņem, tiem grūtāk. Tādu gan esot maz. Līdz šim viena ģimene mainījusi lēmumu, un bērns mācās citur. Tas nav noticis ar pārmetumiem vai apvainošanos, bet pēc pieaugušo savstarpēji risinātas sarunas. No skolas izņemtais pirmklasnieks devies uz parastu skolu ar klasisku pieeju mācību procesa un skolas dzīves organizēšanā.

Skolas namā pašvaldība radusi vietu arī bērnudārza Augšlīgatnē vecākās grupas audzēkņiem. Juridiski sešgadnieki gan ir piederīgi pirmsskolas izglītības iestādei, kas ir citur, nevis Augšlīgatnes vēsturiskajā skolas namā. Sešgadnieki, pavadot rotaļu dienas un apgūstot lasīt un rakstīt prasmes ēkā, kur līdzās darbojas skola, dabīgi tuvinās tam, ka šajā vietā pāraugs par 1. klases skolēniem.

***

Elita Eglīte, Amatas novada domes priekšsēdētāja:

Drabešu Jaunās pamatskolas 1. klasē šovasar iestājušies 11 bērni. Šo faktu Amatas novada pašvaldībā vērtējam kā labu rezultātu tam, ko jaundibinātā skola Drabešos ir paveikusi. Sākumskolas posmu beigušie turpinās mācības 5. klasē, arī to vērtējam kā labu mācību iestādes darba rezultātu. Skola strādā ar alternatīvu mācību metodi, ko uzskatām par inovāciju. Drabešu Jaunā pamatskola jau tagad strādā kompetencēs balstītā mācību procesā, taču ne visi vecāki šādu procesu pieņem, tāpēc ceļu krustojumā pagriežas uz citu pusi un ved bērnu uz citu Amatas novada skolu.


http://news.lv/Druva/2019/08/22/pastaves-kas-parvertisies

 

Rada un saudzē vidi

Autors: Iveta Rozentāle 
Datums: 22.08.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Uzņēmējdarbība

Jānis Kravalis, SIA “RePlastic” īpašnieks, gatavo dārza mēbeles no plastmasas (PET) pudeļu korķiem. Tā tiek saudzēta vide, jo ražošanā netiek izmantots koks, bet, pateicoties plastmasas pārstrādei, tiek samazināts piesārņojums dabā. Viena atpūtas krēsla izgatavošanai nepieciešami apmēram 15 000 pudeļu korķīšu.

No idejas līdz rezultātam

Jānis teic, ka vienmēr vēlējies nodarboties ar uzņēmējdarbību, radīt kaut ko savu, tāpēc visu laiku domājis, meklējis idejas un iespējas, rakstījis biznesa plānus, līdz youtube ieraudzījis, ka Nīderlandē puiši gatavo šādas dārza mēbeles. Tad arī sapratis, ka mēbeles, kuras ražotas no pudeļu korķiem, ir tas, ar ko viņš var sākt. Pirms gada Jānis izmēģināja izgatavot nelielu paraugu, lai saprastu, kas iznāk. Soli pa solim, līdz pirms diviem mēnešiem tapusi pirmā dārza mēbele – atpūtas krēsls.

Jānis joprojām strādā celtniecībā, bet teic, ka cilvēkiem rodas arvien lielāka interese un pamazām ir doma no piemājas garāžas pārcelties uz ražošanas telpām, kur būtu vairāk vietas un varētu izgatavot ierīces ar lielāku jaudu plastmasas kausēšanai. Viņa izgatavotā ierīce stundā spēj izkausēt 12 kilogramus plastmasas, bet nelielam soliņam nepieciešami apmēram 16 kilogrami. Uzņēmējs grib izgatavot tādu ierīci, kas stundas laikā varētu izkausēt simts kilogramus materiāla. Interesanti, ka, kausējot krāsainās korķīšu skaidiņas, tās iegūst pelēcīgu krāsu, bet pēc sacietēšanas plastmasas dēļiem katram ir savs raksts – līdzīgi kā kokam.

Lai gan sākumā Jānis plānojis pats iegūt arī pudeļu korķīšus un tos pārstrādāt, viņš secinājis, ka Latvijā ir uzņēmums, kas to dara, tāpēc korķīšus pērk. Uzņēmumam, no kura tiek pirktas skaidiņas, korķi ir kā blakus produkts.

Pirmais plastmasas dēlītis

Stāstot, kā izgatavojis pirmo dēlīti, Jānis ar smaidu teic: “Pats ar šķērēm griezu sakrātos korķus, ieliku sagatavotajā koka veidnē, noblīvēju un ieliku cepeškrāsnī, lai sapratu, vai un kā dēlis turas kopā, kāds tas sanāk. Protams, cepeškrāsnī nav tik augsta temperatūra un tehnoloģija atšķiras, tāpēc pirmais dēlītis iznāca krāsains, bet varēju novērtēt materiālu un saprast, ko tālāk darīt.” Viņš pats izveidoja pirmo nelielo plastmasas kausēšanas iekārtu, tad lielāku, ar kuru strādā arī tagad: “Protams, viss vēl pilnveidojams un vienmēr ir iespējas, ko uzlabot, bet pircēji ir priecīgi, ka ir iespējams iegādāties alternatīvu koka mēbelēm, tādējādi saudzējot dabu.” Tomēr jaunais uzņēmējs atzīst, ka pircēju pagaidām nav tik daudz, cik liela izrādītā sajūsma, ka arī Latvijā ir pieejama šāda alternatīva. Liekot kopā dēlīšus mēbelēm, Jānis novērtējis, ka plastmasa ir slidenāka nekā koks. Savukārt gatavo mēbeļu īpašības ir līdzīgas metālam – tās ilgi kalpo, neplaisā, viegli kopjamas, izturīgas pret laikapstākļu ietekmi.

Mēbelēm dizainu Jānis izdomā pats, idejas tiek gūtas arī internetā. Kaut ko iesaka arī tie, kuri redzējuši viņa mēbeles.

Starp Ieriķiem un Līgatni

Jaunais uzņēmējs vērtē, ka Latvijā otrreizējās izejvielas nemākam izmantot, bet iespēju ir ļoti daudz. Jānis pastāsta, ka, piemēram, Lielbritānijā kāds uzņēmums, kas no dažādiem plastmasas atkritumiem ražo dārza mēbeles, ieguvis apbalvojumu par labāko produktu no pārstrādātiem atkritumiem. “Mūsdienās ir ļoti aktuāli saudzēt dabu un samazināt atkritumu daudzumu, lieki nepiesārņojot planētu,” uzsver Jānis.

Jāņa ģimene dzīvo Ieriķos, pats ir līgatnietis, un Līgatnē garāžā iekārtotas nelielas ražošanas telpas. Tajā pašā garāžā, kur bērnībā daudz laika pavadījis kopā ar vectēvu, visu laiku kaut ko skrūvējot un meistarojot.

Jānis atzīst: “Man aizvien nepietiek ar darbu un mājām, bet vajag kaut ko izdomāt, radīt. Ceru, ka ar laiku varēšu ne tikai sev darbu nodrošināt, bet arī radīt jaunas darbavietas.”

Vislabākās idejas Jānis noķerot makšķerējot, jo tad apkārt ir miers un klusums. Dabā, mežā viņš jūtas vislabāk, un ir svarīgi, lai vide apkārt ir sakopta un tīra.

Jaunais uzņēmējs izveidojis arī lapu interneta vietnē facebook, kur teksts rūpīgi pārdomāts – nav nekā lieka un viss pateikts trāpīgi. Laiku pa laikam arī sieva Monta iesaka kādu ideju. Jānis teic: “Ģimene mani atbalsta. Sanāk strādāt arī vēlu vakaros, brīvdienās, kad varētu vienkārši pavadīt laiku, kopā atpūšoties. Bet strādāju taču ģimenei.”.
http://news.lv/Druva/2019/08/22/rada-un-saudze-vidi

 

Godināti Vidzemē

Autors: Sarmīte Feldmane 
Datums: 23.08.2019 
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Astoto gadu īpašos Dārza svētkos Vidzemes plānošanas reģions sumināja apņēmīgus un darbīgus vidzemniekus. Viņu vidū Inta Ekerte no Pārgaujas novada (SIA “Real Bread”), Vita un Māris Grueļi no Vecpiebalgas (Z/S “Niedrītes”), Ieva un Uģis Meieri no Amatas (SIA “Dzirnavu taka”), Elita Simsone un Ivars Salmanis no Raunas (Raunas mājas vistu olu ražotāji), Ainars un Elita Vanagi no Līgatnes (“Līgatnes vīna darītava”), Juris Cers no Jaunpiebalgas (“Pigoru darbnīca”), Maija un Valdis Valaiņi no Priekuļiem (“Māja kokos”), Ģirts Sukurs un Raivis Puņeiko no Cēsu novada (SIA “Mebex UD”). Viņus godināšanai ieteica pašvaldības.


http://news.lv/Druva/2019/08/23/godinati-vidzeme

2019-08-26
Laika ziņas
Aptaujas