Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Īsziņas
Datums: 24.09.2019
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

- Mācās karavīri. Vakar sākās Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes militārās mācības “Sudraba Bulta 2019”. No vēsturiskā Cēsu rajona teritorijas tās skar arī Līgatnes novadu, kur iespējama militārā transporta pārvietošanās, līdz ar to iespējami īslaicīgi satiksmes ierobežojumi pa ceļiem A2, A6, P3, P4 un P80. Mācībās piedalās vairāk nekā 3000 karavīru no Latvijas un vēl desmit valstīm. Mācības notiks līdz 6.oktorbim diennakts režīmā.


http://news.lv/Druva/2019/09/24/iszinas

 

Pāri pakalniem vieno ugunis

Autors: Sarmīte Feldmane
Datums: 24.09.2019
Izdevums: Druva
Rubrika: Novadu ziņas

22. septembrī tiek atzīmēta Baltu vienības diena. To svin Latvijā un Lietuvā ar Baltu vienības uguņu sasauksmi.

Sirmā senatnē pilskalnos iedegti ugunskuri aicināja mūsu senčus vienoties cīņai un aizsargāt savu zemi, savu dzīvību un savdabību. “Tieši vienotība palīdzējusi Baltijas jūras krastā mītošajām tautām izdzīvot un pastāvēt gadu tūkstošiem, tāpēc mūsdienās vienlaikus iedegta uguns iegūst jaunu nozīmi. Kaut gan valstis citu no citas šķir robežas, visā pasaulē izklīdušos baltu pēctečus vieno no senčiem mantotais pasaules uzskats, joprojām dzīvās tradīcijas un paražas," bija teikts sasauksmes aicinājumā.

Līgatnē, Kangarkalnā, atsaucoties aicinājumam, kopā sanāca vairāki desmiti novadnieku. Klintu ģimene uzņēmās būt kopā saucēji. “Svarīgi, lai kartē būtu iezīmēta arī Līgatne, ka te deg ugunskurs. Mums šī diena atgādina, ka senči cīnījās par brīvību, ka mēs pastāvam cauri gadsimtiem, ka skan mūsu dziesmas, valoda," pastāstīja Daina Klints un piebilda, ka šodien nezinām, kas un kā toreiz notika, ir tikai hronikas atstāsts.

Līgatnē zināmi divi pilskalni – netālu no Skaļupēm, kuru vietējie sauc par Grantskalnu, jo tur ņēmuši granti, bet savulaik pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš to nosaucis par pilskalnu, lai gan arheoloģiskie izrakumi nav veikti. Un vēl ir Vectītmaņu pilskalns. Līgatnieši ugunskuru kūra Kangarkalnā. Latvijas karoga pakājē tas tika aizdegts no Jura Joksta mājas pavarda. “Karogs Kangarkalnā plīvo, to ievēro katrs, kurš brauc garām. Mēs atsaucāmies Uģa Joksta idejai – Līgatnes augstākajā vietā jāplīvo Latvijas karogam. Viņa tēvs Juris savā mežā atrada visgarāko kārti, kopā darot, mums ir šī vieta," sacīja līgatnietis Harijs Beķeris.

Vēsturnieks Oskars Okonovs atgādināja, ka, raugoties pagātnē, varam saprast, kas iespējams nākotnē. Viņš pastāstīja par Kristus bruņinieku brālības jeb Zobensbrāļu ordeni, par situāciju Latvijas un Lietuvas teritorijā, par kauju pie Saules, kurā lietuvieši un zemgaļi sakāva krustnešus. “Spēja vienoties kopīgai rīcībai ir ļāvusi sasniegt lielākus mērķus, nekā darbojoties katram atsevišķi. Kad Latvijas teritorija kļuva par kristīgu zemi, vērtīgākais, ko guvām - bija spēja atrast vienojošo, kopīgo, un tieši tas arī izveidoja latviešu un lietuviešu nācijas, kuras tālākos gadsimtos spēja radīt savas valstis, brīvas, neatkarīgas republikas. Saules kauja bija kā grūdiens, lai vēlāk citas paaudzes to uztvertu kā svinamu un pieminamu brīdi. Šodien pieminam tos, kuri palikuši kauju laukos, un svinam to, ka mēs varam būt brīvi," sacīja vēsturnieks. To laiku notikumu izziņai tika lasītas rindas no Atskaņu hronikas.

Puikas jau vakara tumsā, ugunskura liesmu apspīdēti, izspēlēja zemgaļu karavīra un krustneša cīņu, skanēja kara un uzvaras dziesmas, pazīstamas tautasdziesmas. Uguns no Kangarkalna bija redzama tālu.

Ugunskuri dega arī Sārumkalnā, kur pulcējās daudzi cēsnieki. Piebaldzēni Baltu vienības uguni dedza Tirgskalnā pie Skrāģu kroga. Baltu vienības diena svinēta daudzviet Latvijā.


http://news.lv/Druva/2019/09/24/pari-pakalniem-vieno-ugunis

 

PAVAIRO ZIVJU RESURSUS

Autors: Jānis Gabrāns
Datums: 24.09.2019
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma

Alaukstā tagad zivju netrūkst

Vecpiebalgas novada dome laikā no 2014. līdz 2018. gadam regulāri izmantoja iespēju piesaistīt Zivju fonda līdzekļus. Papildināti zivju krājumi Ineša, Alauksta, Juvera un Taurenes ezerā, ielaižot līdaku un zandartu mazuļus. Tam izlietota lielākā daļa no Zivju fonda piesaistītā finansējuma, gandrīz 56 tūkstoši eiro.

Minētajā laikā ar šo jautājumu aktīvi strādāja bijušais novada pašvaldības izpilddirektors Hugo Duksis. Sarunā ar “Druvu” viņš ar gandarījumu secina, ka ieguldītais darbs devis pozitīvus rezultātus un makšķernieku atzinīgais vērtējums tam esot labākais apliecinājums: “Atceros, kad sāku strādāt pašvaldībā, Alauksta ezers bija pavisam tukšs, jo bija cilvēki, kuri ar tīkliem zivis vienkārši smēla ārā, par krājumu atjaunošanu īpaši nedomājot. Redzot situāciju, pašvaldība ezera apsaimniekošanu ņēma savā pārziņā, sākām regulāru zivju krājumu atjaunošanas programmu. Katru gadu ielaidām pa 20 tūkstošiem līdaciņu, apmēram tikpat zandartu, izveidojām brīvprātīgo zivju inspektoru komandu, un tas viss devis labus rezultātus. Ezeros ir kārtība, ir zivis, makšķernieki brauc un saka, ka tagad Alauksts ir viens no zivju bagātākajiem ezeriem. Ineša ezeram izdevās izvairīties no tādas iztukšošanas, jo tur nebija atļauta tīklu zveja, tur zivis vienmēr bijušas.”

Savulaik tika virzīts jautājums par licencēto zveju Alaukstā, taču ideja netika realizēta. H. Dusis stāsta, ka pārrunās ar cilvēkiem, kuriem ir pieredze licencētās zvejas ieviešanā ezeros, secināts, ka Alaukstā no šīs kārtības ieguvuma nebūs: “Cenšoties gūt kādu mistisku peļņu, visdrīzāk tiks panākts pretējais, proti, makšķernieki negribēs braukt, un ieguldītais nedos rezultātu. Tāpēc arī nolēmām šo ieceri likt malā,” stāsta H. Duksis.

Tam piekrīt arī tagadējais novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš: “Nedomāju, ka vajadzētu uzlikt vēl kaut kādu papildu maksājumu. Esam ieinteresēti, lai iespējami daudzi brauc uz mūsu ezeriem makšķerēt, protams, ievērojot likuma prasības. Ja liktu pirkt licenci, tas tikai atbaidītu makšķerniekus, tāpēc nedomāju, ka šis jautājums pašvaldībā tiks aktualizēts.”

Viņš novērtē iepriekšējos gados paveikto zivju resursu krājumu atjaunošanā, jo arī atceras laikus, kad Alauksts bija zivīm ļoti nabadzīgs. Šogad gan neviens projekts netiek realizēts, paņemta pauze, bet uzmanība ezeriem tiek pievērsta, jo tā ir liela novada bagātība.

Kā zināms, katra bagātība jāsargā, jo nekad nav trūcis to, kuri pie loma vēlas tikt nelikumīgā veidā. Novadā aktīvi darbojas brīvprātīgie inspektori, kuri tur rūpi, lai katram makšķerniekam būtu makšķernieka kartes, lai kāds neieliktu nelegālus tīklus, naktsšņores. Ineša ezeru uzrauga Andris Praulītis, viens no Alauksta uzraugiem ir H. Duksis, kuram īpaši svarīgi nosargāt to, ko pats sarūpējis. Viņš norāda, ka situācija ir laba, šogad neesot saņēmis nevienu ziņu, ka pamanītas nelikumības, arī reidos pārkāpumi nav fiksēti: “Mūsu ezeros situācija makšķerniekiem labvēlīga, ceru, ka pašvaldība turpinās piesaistīt Zivju fonda finansējumu zivju krājumu papildināšanai.”

Lašveidīgo skaits palielinās

Līgatnes novada aktivitātes zivju resursu pavairošanā un aizsardzībā cieši saistītas ar Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības darbībām. Pirmkārt, tāpēc, ka novadam cauri tek Gauja, lašveidīgās zivis uz nārstu nāk arī Līgatnes upē, otrkārt, novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins ir arī biedrības vadītājs.

Izmantojot Zivju fonda finansējumu, novadā papildināti zivju krājumi Ratnieku ezerā, Līgatnes upē. Iegādāta laiva, ko galvenokārt izmanto Gaujas apsekošanai, arī par fonda finansējumu nopirktais kvadracikls rudens lieguma laikā, lai piekļūtu vietām, kur ar mašīnu piebraukt nevar.

Jau rakstīts, ka Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības mērķis ir ieviest Gaujā licencēto lašu un taimiņu makšķerēšanu, kā arī rūpēties, lai lašveidīgo zivju skaits arvien pieaugtu. A. Šteins stāsta, ka viņi jau esot tuvu galapunktam: “Noslēgumam tuvojas darbs pie licencētas makšķerēšanas nolikuma. Process ilgst jau divus gadus, bet tas ir ilgs un smagnējs, jo visas darbības jāsaskaņo ne tikai ar 14 pašvaldībām, kuru teritorijā plānota licencētā makšķerēšana, bet arī ar daudzām valsts institūcijām. Katram gribas kaut ko palabot, tāpēc paiet laiks, līdz izdodas visu saskaņot. Ļoti ceru, ka galīgā versijā šajās dienās nonāks Zem-kopības ministrijā, tad to sniegsim oficiālajai saskaņošanai. Ja process būs bez aizķeršanās, novembrī pašvaldības varētu pieņemt saistošos noteikumus, iespējams, jau no 1.janvāra Gaujā un Braslā legāli varētu sākt makšķerēt lašus un taimiņus.”

1. oktobrī sākas rudens liegums, lašveidīgo saudzēšanas laiks, un biedrība nārsta sargāšanai gatavojas pievērst lielu vērību. Zivis Gaujā jau ienākušas, tāpēc kopīgs uzdevums nodrošināt tām iespēju nārstot. Notikusi novadu, pilsētu pašvaldību policiju priekšnieku tikšanās, lai kopā ar dabas aizsardzības inspektoriem vienotos, kā koordinēs darbību.

“Patīkami, ka pašvaldības izteikušas vēlmi atbalstīt nārsta sargāšanu. Centīsimies maksimāli plaši informēt sabiedrību, ka šajā laikā aizliegts makšķerēt lašveidīgās zivis, lai cilvēki ziņotu par pamanītajiem pārkāpumiem,” saka A. Šteins.

Tiek domāts arī par lašveidīgo zivju krājumu papildināšanu. Ar Zivju fonda atbalstu realizēti divi projekti “Agri uz nārstu migrējošo Atlantijas lašu vaislas materiāla ievākšana un izturēšana”. Gaujas lejtecē nozvejoti lašu vaislinieki, ikru ieguvei un mākslīgai ataudzēšanai zivju audzētavā "Kārļi", lai pēc tam tos ielaistu Gaujā.

A. Šteins stāsta, ka arī šogad būs vaislinieku zvejošana, tā notiks visā Gaujas garumā: “Jo augstāk zivi noķer, jo labāk, jo lašiem un taimiņiem ir tendence atgriezties nārstošanas vietās. Pēdējos trīs četros gados mazuļi un smolti izlaisti pašā Gaujas augštecē pie Virešiem, konstatēts, ka lašveidīgās zivis arvien vairāk atgriežas līdz pašai augšai. Ja agrāk zivis pārsvarā noķēra un ielaida lejtecē, augstāk par Valmieru tās gāja reti, tagad tas mainījies. Tā ir labā ziņa, ka migrācija notiek plašākā areālā.”

Uz jautājumu, vai lašveidīgo zivju Gaujā ir vairāk, esot grūti atbildēt. “Šobrīd lēšam, ka Gaujā lašveidīgās zivis ir 28 - 30 procenti no potenciāla, kāds upē varētu būt. Mūsu uzdevums panākt 75 procentus. Ir, ko darīt, tas ir komplekss darbs, kas prasa zināmu laiku, bet, kopīgi strādājot, var paveikt daudz,” pārliecināts A. Šteins.

Papildināt un sargāt

Pārgaujas novadā, piesaistot Zivju fonda līdzekļus, papildināti zivju krājumi daudzos novada ezeros: Ķiržu, Ungura, Sāruma, Auciema un Raiskuma . Braslas upē ielaisti alatu kāpuri. Zivju krājumu pavairošanai no fonda piesaistīti gandrīz 20 tūkstoši eiro, zivju resursu aizsardzībai piesaistīti vairāk nekā deviņi tūkstoši, par to iegādāts drons, laiva un laivas motors, nakts redzamības binoklis, meža kameras, kas īpaši noder rudens lieguma laikā, kad maluzvejnieki cenšas nelikumīgi iegūt lašveidīgās zivis.

Pārgaujas novada vides aizsardzības inspektors Agris Ķesa norāda, ka šajos projektos ar līdzfinansējumu piedalās arī pašvaldība, tas dodot lielāku garantiju, ka iesniegtais projekts saņems Zivju fonda atbalstu. Viņš stāsta, ka paveiktais zivju krājumu papildināšanā ir jūtams, minētajos ezeros zivju kļūst vairāk: “Ir arī ezeri, kur krājumi nav tik lieli, kā, piemēram, Sāruma ezerā, jo tur atļauta pašpatēriņa zveja ar tīkliem, tāpēc domājam, kā situāciju vērst par labu. Varbūt kādu brīdi jāļauj ezeram atpūsties, jo tas ir makšķernieku iecienīts.”

Pārgaujas novadā zveja ar tīkliem atļauta Raiskuma, Sāruma un Bauža ezerā. Arī no makšķerniekiem dzirdēts, ka ļaut tīklu zveju samērā nelielos ezeros nav pareizs risinājums. Pašvaldība gādā par zivju krājumu palielināšanu, tajā pašā laikā kāds ar tīkliem paveic pretējo.

A. Ķesa norāda, ka svarīga arī kontrole, kā tiek ievērotas makšķerēšanas noteikumu prasības: “Ļoti būtisks ir preventīvais darbs, vienkārši apsekojot ezerus. Man jau šķiet, ka katrs kārtīgs makšķernieks ir sava ezera sargs, redzot kādas nelikumības, viņš zvanīs inspektoram, jo viņu telefonu numuri jau labi zināmi.”

Pārgaujas novads līdz šim vienīgais no mūsu puses piesaistījis Zivju fonda līdzekļus arī šajā gadā, lai papildinātu zivju krājumus Auciema un Raiskuma ezerā, kur drīzumā tiks ielaisti zandartu mazuļi.

“Aizvadītajā piektdienā piedalījos kārtējā Zivju fonda sēdē, kur apstiprināja mūsu projektu par finansējuma piesaisti termokameras iegādei. Sācies lašveidīgo zivju nārsts, mūsu novadā ir Brasla, Gauja, kur šīs zivis ir, tāpēc kopīgiem spēkiem tās jāsargā. Tehniskās ierīces ir ļoti noderīgas, lai konstatētu kādas nelikumīgas darbības,” stāsta A. Ķesa.

***

Uzziņai

Par pašvaldībām

Mūspuses novadi var lepoties ar ezeru un upju bagātību. Tā ir iespēja attīstīt arī tūrismu, ne tikai laisku atpūtu pie ūdeņiem. Iecienīts atpūtas veids ir makšķerēšana. Jo ūdeņi zivīm bagātāki, jo vairāk makšķernieku, jo lielāks pienesums vietējai ekonomikai. Makšķernieki apmeklē vietējos veikalus, kafejnīcas, iespējams, izmanto naktsmītnes, citus pakalpojumus. Tāpēc pašvaldības rūpējas par zivju krājumu papildināšanu publiskajos ezeros, piesaistot Zivju fonda finansējumu.

“Druva” aprēķināja, ka pēdējos piecos gados (2014. - 2018.) piecos mūsu puses novados no Zivju fonda piesaistīti gandrīz 135 tūkstoši eiro. Lielākā daļa finansējuma izmantota, lai papildinātu zivju krājumus, iegādāts arī ekipējums, tehnika kontroles nodrošināšanai, izstrādāti zivsaimniecības ekspluatācijas noteikumi.

Vismazāk, viens projekts, realizēts Raunas novadā, ar piesaistītajiem līdzekļiem zivju resursu aizsardzības pasākumu veikšanai iegādāta laiva, laivas motors un piekabe laivas pārvadāšanai, kopējā summa 2 473,91 eiro.

Visvairāk līdzekļu, vairāk nekā 70 tūkstošus eiro, piesaistījusi Vecpiebalgas novada dome, Pārgaujas novadā - vairāk nekā 33 tūkstošus, Līgatnes novadā - vairāk nekā 24 tūkstošus, Cēsu novadā – vairāk nekā trīs tūkstošus.


http://news.lv/Druva/2019/09/24/pavairo-zivju-resursus

 

Reforma turpina iesākto ceļu

Autors: Sarmīte Feldmane
Datums: 25.09.2019
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma

Valdība 17. septembrī atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 pašvaldību vietā izveidot 36 un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas (ATR) īstenošanai.

Kaut arī dienu iepriekš, 16. septembrī, Latvijas Pašvaldību savienība asi iebilda pret VARAM piedāvāto reformas modeli un gaitu, kādā uz to virzās, ministri pēc garākām diskusijām vienojās iecerēto reformas gaitu turpināt. "Esam konsultējušies ar pašvaldībām, sabiedrību un sociālajiem partneriem. Esam ņēmuši vērā argumentētus ierosinājumus un datus, lai izveidotu tādu teritoriālā iedalījuma modeli, kas mazinās šobrīd pastāvošo nevienlīdzību pašvaldību starpā, turklāt pašvaldībām būs kapacitāte īstenot projektus, kas vērsti uz attīstību, piedāvājot labākus pašvaldību pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem. Mēs raugāmies ilgtermiņā, un reforma ir Latvijas iespēja," valdības sēdē sacīja VARAM ministrs Juris Pūce. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzsvēra, ka gadījumā, ja šī valdība nesāks administratīvi teritoriālo reformu tagad, tad tā tiks atlikta vēl uz 20 gadiem. Ministrs aicināja "nemuļļāties", bet sākt reformu, savukārt pašvaldības aicināja nākt klajā ar ierosinājumiem, ko tās varētu uzlabot savā darbā jaunās reformas ietvaros.

Līdz 21. novembrim ministrijai valdībā jāiesniedz likumprojekts par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1. decembrim.

Pēc ministrijas plāna Cēsu novadu veidos Amatas, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Pārgaujas, Priekuļu un Līgatnes novadi, bet Raunas novads tiks iekļauts Smiltenes novadā.


http://news.lv/Druva/2019/09/25/reforma-turpina-iesakto-celu

 

Kādreiz ražotne, tagad mantojums

Autors: Sarmīte Feldmane
Datums: 27.09.2019
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Nedēļas nogalē Vidzemē durvis atvērtas 11, bet Latvijā un Igaunijā vairāk nekā 40 unikāliem industriālā mantojuma objektiem.

Industriālā mantojuma nedēļas nogale notiks otru gadu, sniedzot iespēju aplūkot arī tādus objektus, kuri ikdienā apmeklētājiem nav pieejami. Industriālais mantojums ir būves un ēkas, kas līdz ar tehnoloģiju un nozaru attīstību vairs netiek izmantotas sākotnējam mērķim.

Arī Krīgaļu dzirnavas Nītaures pagastā ir nozīmīgas vēstures liecinieces. “Avotos esmu atradis, ka šajā vietā pie Mergupes ūdensdzirnavas bijušas jau 18. gadsimta sākumā. Pagājušā gadsimta 20. gados dzirnavas nodega, gadus desmit stāvēja tikai mūri. Mans vecvectēvs bija melderis Rīgā, viņš uzzināja par Krīgaļu dzirnavu pamatiem un tos nopirka. Divu gadu laikā uzcēla jaunas,” stāsta Krīgaļu dzirnavu saimnieks Kaspars Gailītis un uzsver, ka tolaik tās bija modernākās ūdensdzirnavas Latvijā, jo tika izmantots viss jaunākais, lai tās maltu gan smalkus miltus un mannu, gan grūbas un putraimus.

Padomju vara dzirnavas nacionalizēja, tās mala arī visu šo laiku, līdz 90. gadu sākumā Kaspara vectēvs atguva īpašumu. Viņš turpināja malt līdz pat šī gadsimta sākumam, kad mainījās ekonomiskā situācija, ienāca jaunas tehnoloģijas.

“Viss ir saglabājies," saka saimnieks un izvadā pa dzirnavu trim stāviem. Kaspars stāsta par daudzajiem gaņģiem, par to, kā dzirnavas strādāja, rāda graudu maisu vedamos ratiņus uz koka riteņiem. “Ūdensdzirnavas kļūst aizvien lielāks retums. Tās ir ne tikai manas dzimtas mantojums, bet kas vērtīgāks," saka Kaspars.

Dzirnavu saimnieks atzīst, ka interese par vecajām dzirnavām ir, individuāli ceļotāji te vasarā labprāt iegriežas un nav vīlušies. Nākotnē saimnieks domā vairāk piesaistīt tūristus, piedāvāt programmu. Tagad tiek remontēta dzīvojamā māja, otrajā stāvā iecerētas viesu istabas. Māja ir tieši blakus dzirnavu ēkai, padomju laikā tajā bija ierīkoti daudzi dzīvokļi.

Turbīnas, kas kādreiz darbināja ūdensdzirnavas, tagad ražo elektrību. No 1998. gada darbojas mazais Krīgaļu HES. “Arī Mergupi neskāra pārmaiņas," bilst saimnieks. Otrā pusē dzirnavu ēkai aug liels ozols, Kaspars stāsta, ka 30. gadu beigu fotogrāfijās tā nav. Turpat bijusi piebūve, kurā atradās dīzeļa ģenerators, ko izmantoja, kad Mergupē trūka ūdens. “Kad vācieši atkāpās, viņi gribēja dzirnavas saspridzināt, vecvectēvam izdevās pārliecināt, ka tā darīt nevajag, un tika uzspridzināts tikai ģenerators. Mores ūdensdzirnavas gan uzspridzināja," vēstures lappusi atver Kaspars un ir pārliecināts, ka industriālo mantojumu - Krīgaļu dzirnavas - ir vērts apskatīt, par tām uzzināt.

Vēl industriālā mantojuma nedēļas nogalē apmeklētājus gaidīs Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis, Āraišu vējdzirnavas, Cēsu vecais alus brūzis, Piebalgas porcelāna fabrika Inešos, Kalnvēveru vējdzirnavas Vecpiebalgā.


http://news.lv/Druva/2019/09/27/kadreiz-razotne-tagad-mantojums

 

Tāda ir realitāte

Autors: Sarmīte Feldmane
Datums: 27.09.2019
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma

Amatas novadā nevienam dzīvoklim nav sociālā dzīvokļa statusa. “Ir lielas problēmas ar dzīvokļiem. Pašvaldībai to nav," pastāsta pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Vaira Zauere un piebilst, ka visos pagastos situācija ir līdzīga. “Ja novadā nav iespēju atrast, kur dzīvot, tad, ja arī kādam pašvaldība piešķirs sociālo dzīvokli, pēc sešiem mēnešiem situācija nemainīsies. Diemžēl tāda ir realitāte," teic V. Zauere.

Savukārt Jaunpiebalgas novadā nav sociālo dzīvokļu un nav arī pieprasījuma pēc tiem.

Līgatnes novada vadītājs Ainārs Šteins atzīst, ka sociālā dzīvokļa statusam nav lielas jēgas, novadā tādu nav. “Tiem, kas dzīvo sociālajā dzīvoklī, pašvaldība var samazināt īres maksu. Mums tā jau ir ļoti zema, vai vērts no divdesmit centiem samazināt uz desmit un pateikt, ka tas ir sociālais dzīvoklis," vērtē novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un uzsver, ka pašvaldības dzīvojamais fonds ir nepietiekams. Par to, kam piešķirt dzīvojamo platību pašvaldības īpašumā, lemj komisija. “Mēs novadā cits citu pazīstam, rindā uz dzīvokļiem ir arī negodprātīgie – tie, kuri ar tiesas lēmumu ir izlikti no dzīvokļa bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas. Tiesu procesi ir gari, cilvēkam rodas iespaids, ka viņa dzīvē jau nekas nemainīsies un var turpināt nemaksāt. Kad atnāk tiesu izpildītājs, domas mainās. Vairāki bez dzīvojamās platības palikušie ir atraduši, kur dzīvot, paši īrē," stāsta novada vadītājs.

A.Šteins atzīst, ka, protams, pašvaldība palīdz tiem, kam patiešām ir mazi ienākumi un sociālā palīdzība ir vajadzīga.


http://news.lv/Druva/2019/09/27/tada-ir-realitate

2019-09-27
Laika ziņas
Aptaujas