Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Palīdzības skolasbērniem nevar būt par daudz

Autors: Iveta Rozentāle

Datums: 03.11.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Pašvaldības, sniedzot atbalstu ģimenēm, kurās ir skolēni, lielākoties akcentē palīdzību sociāli mazāk aizsargātajiem

Katru mācību gadu pašvaldības sniedz atbalstu sava novada skolēniem. Arī šajā gadā piešķirti gan vienreizēji pabalsti mācību līdzekļu iegādei, gan brīvpusdienas arī vecāko klašu skolēniem, kuriem valsts pusdienu maltīti vairs neapmaksā, pašvaldības sniedz atbalstu interešu izglītībai.

Skolēni saņem arī valsts atbalstu, no šī gada valsts un pašvaldības solidāri 50% apmērā apmaksā brīvpusdienas 1.-4. klašu skolēniem. Izglītības likums arī nosaka, ka pašvaldībai jārod iespēja nodrošināt transportu izglītojamo nokļūšanai izglītības iestādē un atpakaļ dzīvesvietā, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu.

***

Amatas novadā pabalstu brīvpusdienām saņem visi novada vispārizglītojošo izglītības iestāžu skolēni. Šajā mācību gadā novada pašvaldības izglītības iestādēs ir 585 audzēkņi, par 10 skolēniem mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā.

Sociālā dienesta vadītāja Vaira Zauere pastāstīja, ka pabalsts bezmaksas ēdināšanai vispārizglītojošo skolu skolēniem un pirmsskolas grupu audzēkņiem, ja bērns apmeklē Amatas novada pašvaldības izglītības iestādi, tiek piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās ģimenes bērniem, bērniem ar invaliditāti, bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, audžuģimeņu, aizbildņu ģimeņu bērniem, daudzbērnu ģimeņu bērniem. Ja šo ģimeņu bērni apmeklē profesionālo izglītības iestādi un vispārizglītojošo skolu 10.-12.klasi, pabalsts brīvpusdienām tiek piešķirts līdz 21 gada vecumam. Aptverot kopējo naudas vērtību, kas izlietota šim mērķim, 2019.-2020.mācību gadā tas sastādīja 32 197 eiro.

Bezmaksas skolēnu pārvadājumus var izmantot skolēni, kas mācās Amatas novada pašvaldības teritorijā esošā izglītības iestādē un deklarētā dzīvesvieta ir Amatas novads vai cita administratīvā teritorija, gan arī skolēni, kam deklarētā dzīvesvieta ir Amatas novads un kas mācās pamatizglītības programmā citā pašvaldībā, kurai ir kopīga robeža ar Amatas novada administratīvo teritoriju, kā arī skolēni, kam deklarētā dzīvesvieta ir Amatas novads un kura ģimenei ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statuss un/vai izglītojamais ir daudzbērnu ģimenes loceklis, kurš mācās vispārējās vidējās izglītības programmā citā pašvaldībā, kurai ir kopīga robeža ar Amatas novada administratīvo teritoriju. Pagājušajā mācību gadā šim pasākumam izlietoti 130 760 eiro.

Pašvaldībā tiek turpināta tradīcija - pabalsts pirmklasniekam. Skolēnam uzsākot mācības pirmajā klasē Amatas novada izglītības iestādē, bērna ģimenei ir tiesības saņemt pabalstu 50 eiro. Uzsākot šo mācību gadu, pabalsts izmaksāts 45 personām, kopējā summa 2250 eiro.

Pabalsts par dalības maksu atvieglojumu Amatas novada mūzikas un mākslas skolā attiecas uz novada teritorijā deklarētajām daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgas/ maznodrošinātas ģimenes statuss. Šogad šāds pabalsts piešķirts 10 bērniem.

***

Cēsu novadā pašvaldība ik gadu sniedz atbalstu skolēniem mācību gada sākumā. Pašvaldī-bas aģentūras “Sociālais dienests” projektu vadītāja-attīstības un sabiedrisko attiecību speciāliste Vita Pleševnika informē, ka šogad, uzsākot jauno mācību gadu, pabalsts mācību piederumu iegādei piešķirts 107 bērniem, kopumā 2495 eiro apmērā. Trūcīgo ģimeņu bērniem un bērniem ar invaliditāti paredzēti 25 eiro vienam skolēnam. Maznodrošinātās ģimenes var katram skolēnam saņemt 20 eiro, bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušie bērniem līdz 24 gadu vecumam, kuri ar Cēsu novada bāriņtiesas lēmumu nodoti audžuģimenē vai aizbildniecībā, atbalsts ir 15 eiro apmērā. Daudzbērnu ģimeņu bērniem, kuri uzsāk mācības 1. klasē un šim nolūkam nav piešķirts cits pašvaldības pabalsts, pieejams 20 eiro vienam skolēnam.

Atbalstu sniegušas arī dažādas biedrības. Biedrība “Be The Light” sarūpēja septiņām ģimenēm dāvanu kartes pārtikas iegādei, biedrība “Gaujaslīči” un Diakonijas centrs nodrošināja ģimenēm iespēju saņemt apģērbu, apavus un citas saimniecībā nepieciešamās lietas, biedrība “Kiwanis Cēsis” sadarbībā ar Norvēģijas biedrību “Kiwanis” organizēja ikgadēju akciju “Skolas soma”, dāvinot 1.klases skolēniem skolas somas. Cēsu Sarkanā Krusta komiteja Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām programmas ietvaros bērniem no piecu līdz16 gadu vecumam gādā skolas komplektus.

Brīvpusdienas skolās jaunajā mācību gadā piešķirtas 343 bērniem, tai skaitā 311 bērniem no daudzbērnu ģimenēm. Uzturmaksu atlaides pirmsskolas izglītības iestādēs piešķirtas 326 bērniem, tai skaitā 305 bērniem no daudzbērnu ģimenēm.

***

Jaunpiebalgas novadā pašvaldība visiem novada bērniem, kas apmeklē mācību iestādes, nodrošina brīvpusdienas. Sociālā darbiniece Anda Graudiņa pastāstīja, ka trūcīgajām ģimenēm reizi gadā tiek piešķirts pabalsts bērnu audzināšanai, izglītībai un ēdināšanai 30 eiro katram bērnam, kas ir tāds pats kā pagājušajā gadā. Šobrīd tas piešķirts astoņiem bērniem.

***

Līgatnes novadā, uzsākot mācību gadu, tiek piešķirts vienreizējs pabalsts mācību līdzekļu iegādei novadā deklarēto un novada skolu audzēkņiem no trūcīgām un daudzbērnu ģimenēm, kā arī visiem novadā deklarētajiem bērniem, kuri uzsāk mācības Līgatnes novada izglītības iestādes 1. klasē. Pabalsta apmērs ir 50 eiro, tas nesummējas. Līgatnes novada Sociālā dienesta vadītāja Iveta Viļumsone informē, ka šogad pabalstu saņēmuši 69 bērni. Izmaksātā summa – 3450 eiro. Tāpat pašvaldība sniedz atbalstu skolēnu ēdināšanai gan 100%, gan 50% apmērā. Pilnā apmērā ēdināšanas izmaksas tiek segtas trūcīgo ģimeņu bērniem, 50% apmērā daudzbērnu ģimeņu bērniem, kuri mācās Līgatnes novada izglītības iestādē un ir novadā deklarēti. Šobrīd ēdināšanas izmaksu atlaides ir piešķirtas 106 novada bērniem. Līdz 2020. gada beigām budžetā bērnu ēdināšanai ir 4203 eiro. Iepriekš jau izlietoti 8037 eiro. Ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar “Covid-19” novadā deklarēto trūcīgo, maznodrošināto un daudzbērnu ģimeņu bērnu ēdināšanai izlietoti 6460 eiro, tātad kopā 18,7 tūkst.eiro.

***

Pārgaujas novadā pašvaldība nodrošina brīvpusdienas pilnīgi visiem pašvaldības izglītības iestāžu skolēniem, tai skaitā tiem, kuri gatavojas skolai. Pārgaujas novada Finanšu nodaļas vadītāja Līga Medne skaidro, ka mēneša kopējās brīvpusdienu izmaksas ir no 7500 līdz 8200 eiro: “No valsts dotācijā saņemam aptuveni 1250 eiro. Summas lielums atkarīgs no skolēnu skolas apmeklējuma. Brīvpusdienas nodrošinām 273 skolēniem Stalbes un Straupes pamatskolās. Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskola saņem 100 % finansējumu no valsts ēdināšanas pakalpojumu izmaksu segšanai. Brīvpusdienas tiek nodrošinātas arī 60 pirmsskolas vecuma bērniem. Vidējās izmaksas mēnesī līdz 1500 eiro.”

Šogad skolu uzsākot, pabalstu saņēmuši astoņu bērnu vecāki, par katru bērnu 30 eiro, pabalstu kopējā izmaksātā summa 240 eiro. Pabalstu var saņemt trūcīgo ģimeņu bērni neatkarīgi no tā, kurā klasē mācās.

***

Priekuļu novada Sociālā dienesta vadītāja Skaidrīte Astahovska-Eglīte skaidro, ka ēdināšana bērniem, kas mācās citu novadu mācību iestādēs, divu eiro apmērā tiek nodrošināta bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm un brīvpusdienas daudz-bērnu ģimenēm, audžu un aizbildņu ģimeņu bērniem, bērniem ar īpašām vajadzībām. Novada skolās brīvpusdienas ir visiem audzēkņiem neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas.

Priekuļu novadā, uzsākot mācību gadu, piešķir arī naudas pabalstu skolas apģērba iegādei maznodrošinātām ģimenēm, trūcīgām ģimenēm, kā arī naudas pabalstu audžu un aizbildņu ģimenēs mācību līdzekļu iegādei.

***

Raunas novadā, tāpat kā iepriekšējos gados, ir pabalsts mācību līdzekļu iegādei, kas ir 20 eiro vienam bērnam un tiek piešķirts trūcīgas ģimenes bērniem un daudzbērnu ģimenes bērniem. Visiem Raunas vidusskolas audzēkņiem neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas tiek nodrošinātas brīvpusdienas. Sociālā dienesta vadītāja Ieva Ozola informē, ka atbalstu ir saņēmuši 93 skolēni, kas sastāda 1860 eiro.

***

Vecpiebalgas novadā Sociālā dienesta vadītāja Velga Berķe skaidro, ka pašvaldības atbalsts brīvpusdienām turpinās arī šajā mācību gadā. Šogad līdz aprīlim brīvpusdienas tika piešķirtas 208 bērniem no 5. līdz 9. klasei, kā arī piecgadniekiem un sešgadniekiem, kuri mācās Vecpiebalgas novada izglītības iestādēs, daudzbērnu ģimeņu bērniem, ja viņi jau nav kādā no iepriekš nosauktajām grupām, tātad arī viens līdz četri gadi veciem bērnudārza audzēkņiem, kā arī skolēniem vidusskolā (ja viņi mācās Vecpiebalgas novada skolās un bērnudārzos), kā arī trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu bērniem arī citu novadu izglītības iestādēs. Kopējā summa 10 092 eiro. Šajā mācību gadā arī 50% apmērā tiek atbalstīti sākumskolas skolēni, visi 119 skolēni, katram brīvpusdienām papildus piešķirot 71 centu, jo valsts šiem bērniem kompensē 50% no pusdienu maksas.

Vecpiebalgas novadā, atbalstot interešu izglītību, līdz septembrim samaksāts 274 bērniem, summa 12 576 eiro, līdz gada beigām mēnesī plānotā summa ir 1013 eiro. Mācību līdzekļiem un materiāliem līdz septembrim sniegts atbalsts 444 skolas un pirmsskolas bērniem, kopējā summa 1337 eiro. Līdz gada beigām budžetā vēl plānoti 902 eiro. Mācību grāmatām līdz septembrim pirmsskolai un skolai 44 bērniem atvēlēti 922 eiro, līdz gada beigām budžetā vēl plānoti 806,05 eiro.

 

Atrast savu īsto akcentu

Autors: Arita Lejiņa

Datums: 05.11.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Darbs

Līgatne ir viena no četrām Latvijas mazpilsētām, kurā pērn īstenots iniciatīvas “radi!” pirmais Radošo industriju tūrisma misiju cikls.

Piedaloties šajā iniciatīvā, radošo industriju profesionāļu vadītās meistarklasēs iepazīstot dizaina domāšanas metodes, mazpilsētu speciālisti meklēja iespēju un centās izcelt savu nenovērtēto tūrisma potenciālu, skaidro iniciatīvas "radi!" vadītāja Līva Stūrmane un atzīst, ka mazpilsētas turpina mērķtiecīgi strādāt pie tūrisma attīstības un dalās pieredzē par to, kā "radi!" mainījis šo vietu dzīvi.

“Druva” jau rakstījusi, kā savu raksturu formulējusi Līgatne - kompakta, tomēr unikāla ar savu vēsturi un interesanto piedāvājumu. Mazpilsēta aicina baudīt "lēno tūrismu", tas noteikti nav masu produkcijas piedāvājums.

Kopš Radošo industriju tūrisma misijas Līgatnei, kā visiem, nācies saskarties ar “Covid-19” izaicinājumiem, būt elastīgiem, taču, šķiet, aizvadītajā vasarā palīdzējusi tieši “lēnā tūrisma” koncepcija. "Krīzes laiks nozīmēja ne tikai meklēt veidus, kā neapturēt saimniecisko darbību un nodrošināt apmeklētāju un darbinieku drošību, bet arī kā pielāgot esošos produktus un pakalpojumus mazākām tūristu grupiņām - ģimenēm, nelielām draugu grupām. Tāpat esam centušies radīt jaunus produktus un novirzīt tūristu plūsmu pie vietējiem uzņēmējiem, kuri saistīti ar tūrisma nozari. Esam kļuvuši daudz pamanāmāki arī sociālajos tīklos. Tomēr vislielākie ieguvumi no dalības tūrisma misiju ciklā mums ir bijusi uzdrīkstēšanās, drosme pieņemt izaicinājumus un iespēja apzināt virzienu, ko tālāk attīstīt un pilnveidot," atzinusi Līgatnes Tūrisma informācijas centra vadītāja Santa Jermičuka.

Radošo industriju tūrisma misiju ciklā piedalījās arī Aknīste, kas lepojas ar nesamākslotu dabu, Staicele, purvu ieskautā lībiešu senvieta, Aizpute ar pilsētas vēsturisko centru, arhitektūru un bagātīgu, interesantu kultūras piedāvājumu.

Iniciatīvas “radi!” vadītāja Līva Stūrmane saka: "Latvijā ir ne mazums pilsētu ar labu potenciālu tūrisma attīstībai, taču vairumā gadījumu ir vērts piesaistīt profesionāļus ar skatu no malas, lai palīdzētu ieraudzīt to, ko paši ikdienā varbūt nemaz nepamana kā vērtīgu un citiem interesantu. Priecājamies, ka šī misija četrām lieliskām mazpilsētām ir pavērusi jaunus apvāršņus un ļāvusi saprast virzienu, kurā doties, lai pilnvērtīgi pierakstītos Latvijas tūrisma kartē.”.

 

Skolēni observatorijā iesildās optikas tēmas izziņai

Autors: Līga Salnite

Datums: 05.11.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Skola

Līgatnes novada vidusskolas 8.klases audzēkņi vēl pirms lielākajiem “Covid-19” uzvirmojumiem iespējuši apmeklēt Baldones observatoriju, lai sagatavotos nebūt ne vieglajai optikas tēmas apguvei fizikā.

Par pēdējā dienā pirms skolēnu rudens brīvlaika – 16.oktobrī – notikušo izbraukuma mācību stundu vēstīts izglītības iestādes mājaslapā un sociālā medija Facebook kontā. Skolas direktore Saiva Vītola “Druvai” pastāstīja, ka šie skolēni patlaban attālinātajā mācību režīmā fizikā noslēdz skaņas tēmu, taču jau pavisam drīz klātienē vai attālināti tiks iepazīti optikas likumi, un tad atgriešanās observatorijas piedzīvojumā būs spilgts emocionāls un praktisks atspaids jaunās tēmas izpratnei.

Aizvien biežāk arī mūspuses skolas un bērnudārzi ziņo par savu mācību stundu pārcelšanu āra apstākļos vai konkrētu prasmju attīstīšanu vidē, kas nav saistīta ar izglītības iestādi. Prakses elementu un apkārtējās vides nomaiņas ietekmi uz mūsdienu skolēnu ieinteresēšanu noteiktā tēmā novērtējuši jau daudzi pedagogi – redzamas gan aritmētikas un lasītprasmes bērnudārznieku nodarbības mežā, gan vēstures un sociālo zinību apguve pilsētas pastaigās.

Līgatnieši ar savu piemēru ierāda vēl kādu aizraujošu vietu, ko pamatskolēniem iespējams apmeklēt, vienlaikus nodrošinot atpūtu un vērtīgu bāzi ievadam vienā no fizikas pamata disciplīnām. Nenoliedzami,par vienkārši izklaidējošu ekskursiju astotklasnieku prieks droši vien nebūtu mazāks, taču Baldones observatorijā gūtais priekšstats par lēcas palielinājumu teleskopā kādam var izrādīties neatsverams atbalsts mācībām. Observatorijas piedāvātajā nodarbībā mūspuses skolēni iepazinuši Latvijas zinātnieku sasniegumus un to nozīmi kosmosa izpētē, uzzinājuši pārsteidzošus faktus par teleskopa iespējām, kā arī atraktīvas spēles gaitā praktizējušies zvaigznāju un planētu pazīšanā. Mācībspēki norāda, ka observatorijā bijis gana auksti, jo tā netiek apkurināta, lai nebojātu teleskopa lēcu. Līdz ar to visi sabraukušie mazliet nosaluši, taču tas mazināts ar nelielu sporta aktivitāšu devu - kāpšanu skatu tornī pie Ogres Zilajiem kalniem.

 

MUZEJI GATAVOJAS NOVADU REFORMAI

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 06.11.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Scenāriji jāraksta kopā

Gandrīz katrā novadā ir muzeji, kultūrvēstures objekti, novadpētniecības ekspozīcijas, vēstures un piemiņas istabas, kuru uzturēšanu un darbību kaut daļēji finansē pašvaldības.

Būtisks ir jautājums - kā pēc administratīvi teritoriālās reformas tos uzturēt jaunajos novados.

Muzeju biedrība un Latvijas Muzeju padome jau vasarā aicināja Latvijas muzejus izvērtēt situāciju, veidot iespējamos scenārijus muzeju apvienošanai, pievienošanai vai citām pārmaiņām. Vidzemnieki satikās Cēsīs.

“Runājam par to, kas patlaban zināms par reformu un kā tā varētu skart muzejus. Vidzemē nevienā jaunajā pašvaldībā nebūs tik daudz muzeju, cik Cēsu novadā. Starp muzeju kolēģiem mums ir veiksmīgas sadarbības pieredze. Muzejnieki cits citu pazīst, domu apmaiņa bijusi vienmēr.

Protams, par reformu uztraucas visi, ir daudz neskaidrību, bet nedrīkstam uzskatīt – kā būs, tā būs -, pašiem jādomā, jādara,” saka Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja, Muzeju biedrības valdes locekle, Vidzemes reģiona muzeju koordinatore Kristīne Skrīvere. To sarunā ar muzejniekiem uzsvēris arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs - pašiem jābūt aktīviem, jāiesaka priekšlikumi un attīstības scenāriji, kā gribētu strādāt turpmāk.

K.Skrīvere pastāsta, ka arī citos novados Latvijā muzejnieki domā līdzīgi. Lielākoties kolēģi ir pret muzeju apvienību veidošanu, kurā ir centrālais muzejs un filiāles, bet šādu variantu tomēr neizslēdz.

“Patlaban top grozījumi Muzeju likumā. Attiecībā uz pašvaldību muzejiem likumā būs iestrādāta iespēja veidot nodibinājumus. Tad, piemēram, veidojot apvienību kā nodibinājumu, to vada valde un muzeji valdē ir līdzvērtīgi pārstāvēti. Nodibinājums dod lielākas iespējas, nekā tās ir pašvaldības tiešās pakļautības iestādei - var brīvāk rīkoties ar budžeta līdzekļiem, piesaistīt finansējumu. Valdē ir pārstāvis no katra muzeja, pieaicināti muzeju jomas profesionāļi, kā arī no dibinātāju puses - pašvaldības. Valdei ir pakļauts direktors, kurš pie šāda pārvaldības modeļa pilda valdes lēmumus. Tāda pieredze ir Igaunijā, taču kaimiņos likumi daudzos jautājumos ir brīvāki, tur muzeju nozares reforma un iespēja muzejus dibināt kā nodibinājumus ir jau desmit gadus,” stāsta K.Skrīvere.

Viņa uzsver, ka ir būtiski runāt un spriest ne tikai par muzejiem, bet kopumā par kultūras pārvaldību novadā. Visticamāk, būtu jāveido kultūras pārvalde, kuras pakļautībā būs muzeji, kultūras centri utt. Katrai jomai būtu nepieciešams savs pārstāvis pārvaldē, kurš turētu rūpi par attiecīgo nozari. Muzeju gadījumā tas varētu būt pārstāvis kultūras mantojuma jautājumos.

“Ja runājam par apvienību, to var veidot tikai akreditētie muzeji. Būtisks ir jautājums, kas notiek ar novadpētniecības muzejiem, vēstures un piemiņas istabām, privātajām iniciatīvām, kuras arī finansē pašvaldības. To krājumos arī ir nacionālas vērtības, kuras nedrīkst atstāt bez ievērības. Biedrība ir rosinājusi diskusiju Kultūras ministrijā, jo jāsaprot, ko domājam ar vārdu “muzejs”. Tas gan ir skaidri pateikts Muzeju likumā, bet dzīvē tiek lietots ļoti dažādi,” vērtē Cēsu muzeja vadītāja un atgādina, ka novados ir arī cits vērtīgs kultūras mantojums - pilis un muižas, ēkas - aizsargājami kultūrvēstures pieminekļi. Kā tos izmantot, kā saglabāt, pārvaldīt, uzturēt?

Muzejnieki novados pauduši bažas - ja kļūs par lielāka muzeja filiāli, zaudēs identitāti. “Pār-maiņās nedrīkstam pazaudēt vērtības un iestrādes, kas ir katrā muzejā, pašidentitāti, vērtību izpratni, kāpēc kāds muzejs pastāv. Visiem muzejiem ir ļoti labas iestrādes. Optimizācija noteikti neder, jādara viss, lai muzeji attīstītos,” uzsver K.Skrīvere.

Nākamgad Cēsu muzejam gaidāma akreditācija. Kolektīvs nopietni strādā, lai ar kārtējo akreditāciju iegūtu reģionālā muzeja statusu. Tā būs lielāka atbildība.

“Racionāli, ar vēsu prātu, vērtējot, kas labs, kas slikts, ar kolēģiem diskutējam. Katram muzejam jābūt attīstības metiem Cēsu novadā, jāsaprot, kurp ejam. Nākamā gada pirmajā pusē mums būs kopīgi izstrādāta vīzija, ko piedāvāsim pašvaldībai,” saka Cēsu muzeja vadītāja un uzsver, ka mērķtiecīgi šos jautājumus risina arī citos jaunajos novados Latvijā.

Svarīgi palikt patstāvīgiem

Piebalgas muzeju apvienību “Orisāre” veido memoriālie muzeji: brāļu Kaudzīšu “Kalna Kaibēni”, K.Skalbes “Saulrieti”, E.Dārziņa “Jāņaskola” un A.Austriņa “Kaikaši”. Otras tādas akreditētas muzeju apvienības Latvijā nav. “Orisāre” ir Latvijas Muzeju biedrības biedrs. “Ori-sāres” krājums ir Nacionālais muzeju krājums.

““Orisāre” ir memoriālo muzeju apvienība. Konceptuāli jau var uzrakstīt daudz ko – saglabāt, attīstīt -, bet, ja konkrēti, nav mums tik daudz kopēja ar Cēsu muzeju. Neredzu pamatojumu, kāpēc būtu jāveido liela apvienība. Visiem akreditētajiem muzejiem jābūt līdzvērtīgiem. Katrs savā vietā varam strādāt, sadarboties, kas vienmēr noticis. Jo plašāka organizācija, jo sarežģītāk. Savulaik Cēsu muzeju apvienības modelis nebūt nebija tik veiksmīgs.

Vietējai kopienai ir svarīgi, ka tie ir Piebalgas muzeji, nevis Cēsu. Filiāle ir tikai filiāle. Uz-skatu, ka Piebalgas muzeju apvienība jāsaglabā. Pārvaldības modelis varētu būt kultūras pārvalde, kurā ir muzeju speciālists. Ar grāmatvedības apvienošanu nav problēmu,” viedokli pauž “Orisāres” vadītāja Līva Grudule un uzsver: “ Muzejnieki vienmēr sadarbojušies, nevajag apvienot, izstrādāt kādas stratēģijas un misijas, ja varam strādāt, kā esam strādājuši. Ja esam vienā novadā, tas jau mobilizē. Vērtējot reālo situāciju, cilvēkresursus, uzskatu, ka nekas nav jāsasteidz. Nekur nav teikts, ka nākamgad 1.jūlijā jaunajai pārvaldībai jābūt skaidrai.”

Viņa pārliecināta, ka kopējas Cēsu muzeju apvienības darbība noteikti izmaksātu dārgāk. ““Orisārē” ir speciālisti, nevis muzeju vadītāji. Ja veido jaunu apvienību, katrs muzejs kļūst patstāvīgs un tam ir savs direktors. Mums apvienībā ir krājuma glabātāja, izglītojošā darba speciāliste, muzeja speciālisti. Ja būs Cēsu muzeju apvienībā, protams, speciālistu darbs būs saistīts ar visiem muzejiem. Vai mākslinieks, kurš ir Cēsu muzejā, iekārtos izstādes Piebalgas muzejos? Dzīvē tā nebūs. Mums ir prasībām atbilstoša krātuve, kur glabājas visu mūsu muzeju vērtības. Var sapņot par jaunām krātuvēm, bet tas ir nereāli. Gadu gaitā izveidojusies sava sistēma, kā risināt dažādus jautājumus, arī saimnieciskos, kas nav mazsvarīgi. Vai to izjaukt? Protams, viss būs atkarīgs, kādu izveidos administratīvu sistēmu tagadējos novados,” saka L.Grudule.

“Orisāres” vadītāja pastāsta, ka Piebalgas muzejos tuvākajā laikā jāatrisina vairāki saimnieciski jautājumi. “Kalna Kaibēnos” nepieciešama ēkas restaurācija un apkures sistēmas sakārtošana, tad interjera atjaunošana. Ēkai ik pa laikam veiktas izpētes, secināts, kas jādara, bet nav bijis naudas. Ar katru reizi veicamo darbu saraksts kļūst garāks. “Saulrietiem” un “Kalna Kaibēniem” problēma ir ūdensapgāde, akas vasarā ir sausas.

Vecpiebalgā nav tikai akreditētie muzeji, vēl arī Piebalgas novadpētniecības ekspozīcija Inešos, Taurenes novadpētniecības ekspozīcija, novadpētniecības ekspozīcija un Jettes piemiņas istaba Dzērbenes pilī. To veidošana un uzturēšana ir entuziastu darbs, pašvaldība nodrošina telpas, arī finansiālu atbalstu projektos.

“Ar novadpētniecību “Orisāres” muzeji darbojas tikai dižgaru un laikmeta kontekstā. Mazajās kolekcijās ir īstas pērles, nacionāli dārgumi. Kam tie pieder? Kas nākotnē notiks ar šīm kolekcijām, ja entuziasms zudīs? Saprotams, ka vietējiem cilvēkiem ekspozīcijās redzamais ir svarīgs, te atspoguļojas vietas vēsture. Nevajag katru vēstures istabu akreditēt, bet jāsaprot, ko ar to darīt. Pievienot šos muzejus kādam nav iespējams, mērķi un misijas ir dažādi. Var būt muzeji, kas pieder biedrībām, privātpersonām, bet tiem ir vajadzīgs noteikts statuss,” viedokli pauž L.Grudule. Viņa arī uzskata, ka, domājot par muzeju un ekspozīciju nākotni, līdztekus jādomā, kā saglabāt un izmantot aizsargājamos arhitektūras pieminekļus un kultūrvietas.

Kopienas intereses nedrīkst centralizēt

Līgatnes novada pašvaldībai novada attīstībā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana vienmēr bijusi svarīga. Arī iedzīvotāji aktīvi iesaistās, veido ekspozīcijas. Biedrība “Līgatnes krasti”, piesaistot projektu finansējumu, un ar pašvaldības atbalstu izveidojusi Tautas zvejniecības aroda muzeju, Līgatnes vēstures biedrība - Līgatnes papīra muzeju. Pašvaldība – Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvokli. Pašvaldības kapitālsabiedrības “Līgatnes rehabilitācijas centrs” pārziņā ir padomju slepenais bunkurs.

“Neviens no muzejiem vai ekspozīcijām nav akreditēts. Visticamāk, tas arī netiks darīts, jo neredzam īpašu vajadzību, būs tikai pienākumi. Visi muzeji ir privātas iniciatīvas. Strādnieku dzīvoklis, ko izveidoja pašvaldība, ir tūrisma objekts, iepazīstinot ar Līgatnes papīrfabriku,” stāsta novada domes vadītājs A.Šteins un uzsver, ka gan malu zvejniecības muzejā, kā to ikdienā sauc, gan papīra muzejā ir savākti unikāli eksponāti.

Ikdienā abi muzeji nav atvērti. “Tad jāalgo vismaz dežurants, bet biedrībām tādu līdzekļu nav. Ja piesakās grupas, ir ekskursijas. Tādu muzeju nekur citur nav, bet, lai tie ikdienā būtu pieejami sabiedrībai, vajadzīgas dotācijas. Pašvaldība to nevar atļauties,” skaidro A.Šteins un uzsver: “Domājot par nākotni, svarīgi neiznīcināt to, kas radīts. Jaunajā novadā būs iespēja paplašināt mērogu, jāmeklē kopsakarības. Vietas, kopienas intereses, tradīcijas nedrīkst centralizēt. Mēs varam būt spēcīgi, ja katrs pats sevi cienām, lepojamies ar savām vērtībām.”

A.Šteins arī atzīst, ka nelielie muzeji, īpašas vēstures ekspozīcijas nekad nevarēs pastāvēt tikai ar biļešu naudu, bez dotācijām. Līgatnē cita situācija ir slepenajam bunkuram, kas līdz šim spēj uzturēt tūristu interesi.

***

Uzziņai

Muzejs ir pastāvīga un publiski pieejama institūcija, kura kalpo sabiedrībai un tās attīstībai un kura iegūst, uzkrāj, saglabā, pēta, popularizē un eksponē materiālo un nemateriālo cilvēces mantojumu un vidi, lai sekmētu pētniecību, sabiedrības izglītošanu un sniegtu sabiedrībai emocionālu baudījumu, un kuras darbība, īstenojot muzeja funkcijas, nav vērsta uz peļņas gūšanu.

Muzeja pamatfunkcijas ir:

1) muzeja krājuma komplektēšana, dokumentēšana, saglabāšana un pieejamības nodrošināšana;

2) muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas izpēte;

3) sabiedrības izglītošana, izmantojot ekspozīcijas, izstādes un izglītojošas programmas, kā arī citus ar muzeja darbību saistītus komunikācijas veidus.

Muzeja pamatfunkcijas tiek īstenotas atbilstoši muzeja misijai — muzeja darbības vispārīgajam mērķim, kas ietver muzeja nepieciešamības pamatojumu un informāciju par muzeja profilu jeb muzeja specializāciju, ko nosaka muzeja krājuma saistība ar noteiktu zinātņu nozari vai darbības sfēru, kā arī muzeja darbības aptverto laika posmu, teritoriju un mērķauditoriju.

Muzeju likums

***

Akreditētie pašvaldību muzeji

Cēsu novadā

- Cēsu Vēstures un mākslas muzejs

Vecpiebalgas novadā

- Brāļu Kaudzīšu “Kalna Kaibēni”

- K.Skalbes “Saulrieti”

- E.Dārziņa “Jāņaskola”

- A. Austriņa “Kaikaši”

Priekuļu novadā

- E.Veidenbauma “Kalāči”

Neakreditētie muzeji un ekspozīcijas, kurus finansē arī pašvaldības

Amatas novadā

- M.Vanagas muzejs

- Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks

Jaunpiebalgas novadā

- Jaunpiebalgas novadpētniecības muzejs

- Piebalgas mākslas darbu krātuve Zosēnos

- Ķeņča istaba

Līgatnes novadā

- Strādnieku dzīvoklis

- Tautas zvejniecības aroda muzejs (biedrība “Līgatnes krasti”)

- Līgatnes papīra muzejs (Līgatnes vēstures biedrība)

- Padomju laika slepenais bunkurs (rehabilitācijas centrs “Līgatne”)

Priekuļu novadā

- Seno lietu un mantu kambaris Veselavas muižā

News.lv — draugiem.lv

 

2020-11-06
Laika ziņas
Aptaujas