Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

 

Akordeona skaņu pavadīti gadi

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 04.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Būs pagājuši tikai 52 gadi, kopš kopā ir taurenieši Velta un Laimons Jēkabsoni. "Nezinu, kur tas laiks palicis," saka Laimons un piebilst, ka mūžā piedzīvots daudz kas, ir, ko atcerēties.

Velta un Laimons ir līgatnieši. Kā saka Velta - viņa lauciniece, Laimons strādnieks. 17 gadīgajai meitenei draudzenes jubilejā acīs iekrita par viņu septiņus gadus vecākais Laimons. "Viņš spēlēja akordeonu. Tas arī vainīgs, kāpēc viņš tā iepatikās," smaidot saka Velta un atzīst, ka Laimons bijis jau pieaudzis vīrietis, spēcīgs, draudzīgs. "Meitene kā meitene, nebija lepna," par Veltu, veltot šķelmīgu smaidu, saka Laimons.

Viņi iepazinās 8.martā, un nākamā gada janvārī jau bija vīrs un sieva. Taču ne viss izdevās, kā cerēts. Velta pēc padomju likumiem bija par jaunu, lai precētos. Tika prasīta atļauja vietējām iestādēm, tad gaidīta atbilde no Maskavas. "Traks skuķis biju," nosaka Velta un uzsver, ka Laimona māsas vīrs bijis uzņēmīgs, viņš arī visu kārtojis. Bija paredzēts, ka atļaujas būs, un Vecgada vakarā tika noliktas kāzas. Kāzas notika, kā plānots, tikai oficiālā ceremonija bija jāatliek uz janvāri.

Veltai līgavas pušķī bija baltas kallas. Šķirstot albumu, viņa uzmet skatienu Laimonam un atzīst, ka viņš gan vecāks nekļūst.

Jaunā ģimene dzīvoja pie Laimona vecākiem mazā istabiņā. Viņš strādāja fabrikā elektrocehā, apakšstacijā, pabeidza kursus un saņēma dažādus darba piedāvājumus, jo elektriķi bija pieprasīti. "Mums būtiskākais bija, lai dod dzīvokli. Līgatnes saimniecībā solīja, tad vēl citur. Laimonu uzaicināja uz Taureni un solīja Līvānu māju. Man gribējās pagalmu, puķes, siltumnīcu," atmiņās kavējas Velta. Tā Jēkabsoni sāka dzīvot Taurenē. Laimons visu mūžu strādāja par elektriķi, Velta audzināja meitas, strādāja bērnudārzā, arī par adītāju sadzīves pakalpojumu kombinātā.

Tagad abi atzīst, ka iedzīvoties Taurenē nebijis viegli. Līgatnieši vienmēr un visur turējušies kopā, taurenieši katrs vairāk par sevi. Arī tāda ciemošanās nebija. Līgatnē Laimons daudz spēlēja, jaunajā vietā vairs nesanāca, vien dažkārt kaimiņi uzaicināja. Bet muzicēšanu viņš nav aizmirsis. Ja savaldīt akordeonu par grūtu, var taču kaut ko uzspēlēt ar elektriskajām klavierēm. Īpašos brīžos viņš Veltai spēlē "Stāmerienas mežu". "Melodiska dziesma, kādreiz to dziedāja Zaķītis, viņš bija līdzīgs manam tēvam. Un tā dziesma man dzīvā atmiņā," bilst Velta.

Velta un Laimons izaudzinājuši meitas Ilzi un Daci, abas dzīvo Rīgā. Prieku sagādā trīs mazbērnu dzīvē jau sasniegtais un abi mazmazbērni, kuri ir Kanādā. Par viņiem stāstot, vecvecmāmiņai balsī ielaužas skumjas. "Vienam jau gadiņam pāri, otram būs trīs. Vasarā uz ilgāku laiku bija atbraukuši. Sešus gadus jau Kanādā. Sāka no nekā, tagad jau ir bāra līdzīpašnieks, arī jaunākais mazdēls aizlidoja pie viņa," tik mūsdienīgu ainu daudzās ģimenēs pastāsta taureniete un uzsver, ka viņi nav aizmirsti, savējie regulāri ciemojas, palīdz.

Velta un Laimons starp ikdienas darbiem un atpūtu laiku atvēl arī internetam. Katram savas intereses. Velta lasa par dārzkopību, puķēm, pasūta sēklas, meklē padomus. "Nav jāiet pirkt, pastniece atnes mājās. Kad tomāti sāka slimot, skaidroju, kas par vainu. Internetā var daudz interesanta un vajadzīga atrast," pastāsta Velta. Laimons savukārt sazinās ar draugu Gunāru Rīgā. Bērnībā abiem bija līdzīgs liktenis, tas satuvināja uz mūžu. Abi klasē bija tie, kurus neuzņēma pionieros. Gunāram tēvs bija leģionārs, Laimona tēvs strādāja pie fabrikas galvenā inženiera, mamma bija apkalpotāja. Mājā pulcējās vācieši, skaitījās, ka viņš kalpojis fašistiem. Ar to pietika, lai ierakstītu padomju valsts nodevējos. "Reiz čekisti tēvu atkal bija izsaukuši. Viņš atgriezās un stāstīja, ka pratinātājs bijis tas pats, kurš grozījies starp vāciešiem, tikai tagad padomju forma mugurā un runājis krieviski. Tēvu vairākas reizes ņēma ciet un laida vaļā, bet neizsūtīja," vēstures lappusi no bērnības pāršķir Laimons. Vācu laikā viņam arī radās interese par akordeonu. Vācieši, kuri atjaunoja fabriku, tik skaisti spēlēja! Puika domāja, ka arī tā gribētu. Skolotājs ierādīja, kā spēlē klases ērģelītes, skanēja gluži labi. Kad Laimons sāka strādāt, nauda tika krāta akordeonam. Tad jau varēja spēlēt atpūtas vakaros, vietējā kapelā.

Visu mūžu daudz strādāts. "Jaunībā mums bija motocikls. Tā kā strādāju sadzīvniekos, vasarā varēju dabūt atpūtas mājiņu pie Ungura. Arī vasarā visi strādājām, dārzā viss bija jāizaudzē," bilst Velta un atzīst, ka izmantojuši katru iespēju, lai varētu piepelnīties.

"Ziemā arī netrūkst, ko darīt," saka Velta. Laimonam jāgādā, lai māja silta, viņai jārūpējas, lai pusdienas galdā. "Viss, ko viņa gatavo, iznāk ļoti garšīgs," saka Laimons, Velta gan cenšas apstrīdēt, ka modernos ēdienus negatavojot. Laimonam no bērnības iecienītākie ir ēdieni ar tomātiem. Pēc kara bija palikuši vāciešu atstāti konservi, kuros bija tomāti.

"Vasarā varu iziet pagalmā un parušināt dobi. Kā būtu dzīvot daudzdzīvokļu mājā, nevaru iedomāties, diezin vai ietu ārā," stāsta Velta.

Mājā uz palodzēm zied dažādu krāsu Ziemassvētku kaktusi, orhidejas. Cik tad vairs līdz pavasarim, jau jāsāk domāt par stādu audzēšanu! Velta un Laimons atzīst, ka ikdienā par sīkumiem nereti pastrīdas, citādi nemaz nevar, tad būtu garlaicīgi.

Runcis Tims - Veltas un Laimona lielais mīlulis un luteklis - pat neklausās, ko saimnieki runā, tāpat zina, ka galdā būs iecienītie kraukšķi.

http://news.lv/Druva/2017/01/04/akordeona-skanu-pavaditi-gadi

 

Pirmssvētku dāvana pagasta ļaudīm

Autors: Sandra Drozdova, LSK Krāslavas, Dagdas,Aglonas novadu komitejas Šķaunes māmiņu centra vadītāja

Datums: 05.01.2017

Izdevums: Dagdas Novada Ziņas

Rubrika: Ziņas

Ziemassvētku gaidīšanas laikā Šķaunes, Bērziņu un Ezernieku pagastu bērniem, jauniešiem un viņu vecākiem bija piedāvāta brīnišķīga iespēja lietderīgi pavadīt brīvdienas, dodoties ekskursijā pa dažām unikālām vietām Latvijā.

Pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstam, tika saņemtas 35 bezmaksas biļetes uz bērnu un jauniešu starptautiskās biedrības „EVENTUS” profesionāli radošās apvienības mācību centra organizēto XII bērnu starptautisko baleta pasaku festivālu „Ziemas pasaka”. Tik plaša mēroga kultūras priekšnesumu pagastu iedzīvotāji apmeklēja pirmo reizi, un par to viņi īpaši pateicīgi Teterevu fondam un Jeļenai Barkānei par piedāvājumu.

Savukārt par aktīvu piedalīšanos makulatūras vākšanas konkursā “Tīrai Latvijai” mūsu pagastu bērni un jaunieši saņēma patīkamu pārsteigumu – ielūgumu apmeklēt Jelgavas karameļu darbnīcu. Katram darboties gribētājam, kas apmeklēja šo unikālo vietu, bija iespēja savām rokām izgatavot savu īpašo karameli un, protams, paņemt to uz mājām! Cītīgi strādājot pārliecinājāmies, ka visas karameles, kas šeit top, tiešām ir simtprocentīgs roku darbs. Bērni, jaunieši un viņu vecāki jutās patiesi gandarīti par doto iespēju piedalīties karameļu gatavošanas procesā. Pateicībā Šķaunes jaunieši uzdāvināja karameļu darbnīcas kolektīvam pašdarinātos suvenīrus “karameles” un uzzīmētos zīmējumus.

Kā pēdējais no apskates objektiem, ko bērniem un jauniešiem nodrošināja par dalību makulatūras vākšanas akcijā „Tīrai Latvijai”, bija Līgatnes dabas takas. Neskatoties uz mainīgajiem laika apstākļiem, apmeklētāji ar ļoti lielu interesi vēroja skaistās pūces, jūsmoja par lieliem lāčiem un citiem zvēriem, kā arī guva daudz pozitīvu emociju un veselīgu pastaigu svaigā gaisā. Jaunieši labprāt kāpa arī skatu tornī, kas atrodas dabas takas teritorijā.

Visu ekskursantu vārdā izsaku lielu pateicību Šķaunes pagasta pārvaldes vadītājai R.Demidai, LSK Krāslavas, Dagdas, Aglonas novadu komitejas izpilddirektorei S.Molotokai, LSK Sociālā centra „Kauguri” vadītājam I.Vīķim un visiem, kas ieguldīja laiku mums nodrošinot patīkamu, izzinošu un veselīgu atpūtu!

http://news.lv/Dagdas-novada-zinas/2017/01/05/pirmssvetku-davana-pagasta-laudim

 

Lūša kažoka dalīšana

Autors: Līga Eglīte

Datums: 05.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Komentāri

Aizvadītā gada nogalē, kad vajadzēja iestāties mieram virs zemes un labam prātam cilvēkos, sociālo tīklu lietotājus satrauca kāds foto. Jauna medniece savās pirmajās medībās Alūksnes pusē ar pirmo šāvienu bija trāpījusi lūsenei un sajūsmināta dalījusies ar priecīgo ziņu mednieku portālā. Foto ar tekstu nokļuva arī ārpus profesionāļu mājaslapas. Sabiedrība jūtīgi reaģēja uz vārdiem: medniece, lūšu mamma un mazuļi. Diskusijas dalībnieki uz karstām pēdām sadalīja sabiedrību zālēdājos, gaļēdājos un pārējos. Turpmākās rīcības ieteikumi bija plašā amplitūdā - no ierosinājuma par lūšu un visu citu kustoņu medību aizliegumu līdz dabas norišu pilnīgai neizpratnei un pat draudiem fiziski izrēķināties.

Jebkurai nozarei, profesijai, vaļaspriekam vai procesam ir aizskatuve, par kuru informācija pieejama "tikai dienesta lietošanai", savējo lokam, profesionāļiem, taču, līdz ko kāds no konteksta atrauts teikums vai fakts nonāk atklātībā, sekas nav paredzamas. Nu jau vētra norimusi, ir jauni stāsti un varoņi, bet notikušais liecina, cik maz patiesībā zinām par dabu. Uzklausīju sabiedrības apsūdzēto - mednieku - viedokli. Sabiedrību visvairāk bija satraucis fakts, ka mednieku pulkā ir arī sievietes. Viņu nav daudz, un vairākums šajā pulkā nonākušas, veicot dienesta pienākumus meža nozarē.

Baiba Līviņa, Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste, kādreiz gājusi medībās par dzinēju: "Tagad iznāk, ka mednieki ir tie ļaunie. Diskusijās jūtama sieviešu diskriminācija. Ja foto un tekstu būtu ievietojis vīrietis, neviens neko neteiktu. Īsts mednieks pazīst mežu, viņam jābūt gan zināšanām, gan sajūtai, kur ir zvēri. Domāju, ka lūšu noteikti ir vairāk, nekā uzskaitīti, jo izturas klusi un nemanāmi, diennaktī nostaigā lielus attālumus, precīzi noteikt to skaitu ir grūti pat pēdu pazinējam."

Dace Eipure, dabas pazinēja un medniece no Nītaures, jūt līdzi daudz norātajai medniecei: "Man ir žēl. Uzskatu, ka viņa ir izveicīga meitene. Viņai tas izdevās! Esmu lūsi redzējusi - tā ir viena mirga, jo lūsis iet klusu, nedzirdami. Daba diemžēl nevar visu noregulēt tā, lai būtu līdzsvars. Ja daudzi tā uztraucas par mednieku ētiku un bez mātes palikušiem dzīvniekiem, tad jājautā - cik paši ir palīdzējuši līdzcilvēkiem, kaut vai saviem radiem?"

Līdzīgs viedoklis ir Rudītei Vasilei, Straupes mednieku un makšķernieku biedrības "Mārkulīči" medniecei kopš 2004.gada: "Sabiedrība pēkšņi atklāja, ka ir mednieces - sievietes. Nepieredzējušajiem tas ir šokējoši, gluži tāpat kā pirms gadiem šokēja pirmās ziņas par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Uzskatu, ka medniece likumu nepārkāpa, un es būtu rīkojusies tāpat.

Neesmu piedalījusies lūšu un vilku medībās, iespējams, neesmu pat gribējusi piedalīties, jo man būtu bail, zinot, cik izmanīgi, gudri un bīstami ir šie dzīvnieki. Tiem, kuri lūsi redzējuši zooloģiskajā dārzā, ir priekšstats par skaistu ģimenīti ar mazuļiem. Mežā ir citādi. Tā ir liela veiksme, ja kāds šo zvēru vispār ierauga, un vēl lielāka, ja mednieks ir tik veikls, ka dažu sekunžu laikā paspēj izvērtēt, rīkoties un trāpīt."

Līgatnes dabas taku zvērkope Velga Vītola medībās gājusi bērnībā kopā ar tēvu. Viņa šaubās, vai, nošaujot lūšu māti decembrī, mazuļi izdzīvos. Acīmredzot medību termiņi ir jāpārskata un jāpārceļ pāris mēnešus vēlāk. Šī sezona sākās pagājušā gada 1.decembrī un turpināsies līdz 31.martam. Velga daudz novērojusi dabas takās mītošo lūšu ģimeni, stundām skatījusies, kā trīs mazuļi, mammas mācīti, apgūst medījuma plucināšanu un ēšanu. "Domāju, tikai februārī, martā lūsēni būs pietiekami pieauguši un varēs patstāvīgi sameklēt ēdamo. Decembrī bez mammas palikušie vēl ir bērni, tiem nav pietiekami daudz spēka un fiziskās veiklības. Stirna iespertu pa galvu, lūsēns apkristu, un viss. Varbūt gadītos kāda pele, kāds nobeidzies dzīvnieciņš, kaut gan lūši neēd maitu."

Agris Ķesa no Pārgaujas novada atzīst, ka medniecei nevajadzēja "zīmēties", publicēt savu veiksmīgo ieguvumu: "Esmu lūsi redzējis dabā - viltīgs un ātrs, čik, pāriet ceļam un vairs nav."

Ainārs Valdovskis no Drabešu pagasta: "Mednieki ir kā zemnieki, kuri rūpējas par savu saimniecību. Viņiem ir svarīgi saglabāt dzīvnieku populāciju, neiznīcināt sugas turpinātājus, tomēr no liela attāluma atšķirt lūša dzimumu, novērtēt vecumu spēj tikai pieredzējušie un arī tad ne vienmēr. Dabā šie dzīvnieki neiet barā kā brieži."

Aptaujātie mednieki uzsver, ka nepieciešams daudz vairāk stāstīt un rakstīt par norisēm dabā. Lūšu nav maz. Lai cik slēpti viņi dzīvotu, tie pēdējā laikā iekļūst pat autoavārijās. Domājot par šo dzīvnieku nākotni, 17.janvārī Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" notiks apspriede par Eirāzijas lūša, vilka un brūnā lāča dabas aizsardzības plānu atjaunošanu.

http://news.lv/Druva/2017/01/05/lusa-kazoka-dalisana

 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 4

Datums: 05.01.2017

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Valdības dokumenti

OP 2017/5.21

Rīgā 2017. gada 3. janvārī (prot. Nr. 1 26. §)

Par nekustamā īpašuma pirkšanu valsts reģionālā autoceļa P32 Augšlīgatne–Skrīveri pārbūves projekta īstenošanai

1. Atļaut Satiksmes ministrijai pirkt nekustamo īpašumu "Ķigari P" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4262 010 0106) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4262 010 0104) 0,07 ha platībā – Līgatnes pagastā, Līgatnes novadā, kas nepieciešams valsts reģionālā autoceļa P32 Augšlīgatne–Skrīveri posma 0,006.–13,98. km pārbūves projekta īstenošanai.

2. Satiksmes ministrijai:

2.1. šā rīkojuma 1. punktā minēto nekustamo īpašumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā;

2.2. izdevumus, kas saistīti ar šā rīkojuma 1. punktā minētā nekustamā īpašuma pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, segt no valsts budžetā 2017. gadam Satiksmes ministrijas budžeta programmas 62.00.00 "Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu īstenošana" apakšprogrammā 62.11.00 "Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētie ierobežotās atlases VAS "Latvijas Valsts ceļi" realizētie projekti (2014–2020)" paredzētajiem līdzekļiem.

Ministru prezidents

Māris Kučinskis

Satiksmes ministra vietā – aizsardzības ministrs

Raimonds Bergmanis

http://news.lv/Latvijas_Vestnesis/2017/01/05/ministru-kabineta-rikojums-nr-4

 

 

Bijis laulībām labvēlīgs gads

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 06.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Pēc Tieslietu ministrijas informācijas pērn Latvijā, salīdzinot ar 2015.gadu, noslēgts par aptuveni 600 laulībām mazāk. Cita aina ir bijušā Cēsu rajona novados, tur dzimtsarakstu nodaļās reģistrēts vairāk laulību.

"Vairākums jauno pāru nebija novada iedzīvotāji. Kāzu ceremonijas vietas izvēli nosaka vairāki faktori. Jaunais pāris iepriekš kā viesi bijuši pie mums kādās kāzās, iepaticies. Bieži vien vispirms svinībām tiek izraudzīts viesu nams, tad laulību reģistrācijas vieta," stāsta Vecpiebalgas novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Sandra Lazdiņa. Pērn nodaļā reģistrētas 36 laulības, no tām 13 pāriem ceremonija notika baznīcās. Iepriekšējā gadā Vecpiebalgas pusē tika noslēgtas 28 laulības, no tām deviņas baznīcā.

"Cilvēki vēlas nesteidzīgu, personisku, tieši viņiem veltītu ceremoniju, kurā ir arī romantika, nevis formālu, kā tas bieži vien ir lielās pilsētās. Protams, likums nosaka oficiālo pusi, pārējais ir mūsu pašu ziņā," saka Līgatnes novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Līvija Andersone un uzsver, ka pēdējos gados arī viesu nami īpaši piedāvā kāzu pakalpojumus. Pērn Līgatnes Dzimtsarakstu nodaļā noslēgtas 36 laulības, vēl trīs reģistrētas baznīcā. Iepriekšējā gadā bija 28, 2014.gadā 15, bet 2011.gadā tikai četras.

Priekuļu novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļā pērn reģistrētas 67, bet pirms gada 48 laulības. "Divas trešdaļas jaunlaulāto ir novada iedzīvotāji," saka nodaļas vadītāja Īrisa Uldriķe un piebilst, ka aizvien vairāk pāru laulību reģistrācijai izvēlas arī darbdienas. "Vasarā, atvaļinājuma laikā, laulības ar viesiem bija arī pirmdienā. Ar pirmdienu sākam jaunu dzīvi sacīja jaunlaulātie. Cilvēki arī rēķinās, ka darbdienās viesu nami ir lētāki," pastāsta Īrisa Uldriķe.

Cēsīs pērn reģistrētas 219 jaunās ģimenes, no tām baznīcās noslēgtas 16 laulības, bet gadu iepriekš Cēsīs reģistrētas 195 laulības. "Aizvien vairāk pāri savai svarīgākajai dienai izvēlas Cēsis, jo viņi tās iepazinuši pilsētas svētkos jūlijā vai arī apmeklējot kultūras pasākumus. Tad nolemj savu kopdzīvi sākt tieši Cēsīs," pārdomās dalās Cēsu Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne.

Pēdējos gados aizvien vairāk pāru laulību ceremonijai izvēlas citu vietu, ne dzimtsarakstu nodaļu telpas. Bieži vien brīvā dabā, arī viesu namos. Cēsīs 11 pāriem laulību ceremonija notika brīvā dabā, jau ierasti Cēsu pilī un Pils dārzā. "Prieks par pāriem, kurus uzrunājot var redzēt, cik viņiem šis brīdis ir svarīgs, kā viņi izdzīvo šo mirkli," saka Iveta Gabrāne un uzsver, ka jaunlaulātie ir ļoti dažādi, un tas, kas varbūt noskatīts kādā filmā vai citu kāzu fotogrāfijās, būs tikai spēle, izspēlēts svešs scenārijs, ja tam nebūs satura un notiekošais nebūs patiess. "Katrs esam citāds, katram sava dzīve, vērtības, nevajag atdarināt," atgādina Cēsu novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.

"Veselavas muižā pērn bija 14 laulības, muiža kāziniekiem kļūst aizvien iecienītāka. Vēl astoņas laulības notika citur," stāsta Īrisa Uldriķe. Viņai atmiņā laulību ceremonija mežā, kur altāris bija iekārtots starp trim priedēm. Viesi kājām kāpa kalnā, spēlēja saksofons. "Laiks bija jauks, noskaņa brīnišķīga," bilst I.Uldriķe.

Vecpiebalgas pusē iecienītākās vietas laulību ceremonijai ir Vecpiebalgas muižas pils Inešos, arī parks, kā arī Dzērbenes parks, kur ceremonija notiek zem liela ozola. "Cilvēki rēķinās, ka var būt lietus, turpat ir piemērotas telpas, ja ceremonija nevar notikt ārā," paskaidro Sandra Lazdiņa.

Līvija Andersone atzīst, ka laulību ceremonija ir īpašs notikums dzīvē, daudziem agrāk izsapņots, kāpēc gan to nepalīdzēt piepildīt. Aizvien iecienītāka vieta ceremonijai un kāzu svinībām Līgatnē ir Springšļu dzirnavas. Pērn tur noslēgtas astoņas laulības, bet šim gadam jau pieteikušies deviņi pāri. Līvijai atmiņā kāzas Ratniekos, kur ceremonija notika šķūnī. Līgava sēdēja baltā zirgā, līgavainis zirgu veda pie rokas, viesi bija sasēduši uz siena ķīpām. Sirsnīga ceremonija bijusi Gaujas krastā, pēc svinīgā brīža un glāzes šampanieša līgava pušķi iemeta Gaujā. Laulības slēgtas arī Gaujas krastā, mežā uz klints, festivālā "Laba Daba", Līgatnes kultūras namā.

Dzimtsarakstu nodaļu vadītājas atzīst, ka lielākoties laulībā sievietes stājas 26, 27 gadu vecumā, bet vīrieši, kad jau ir ap 30 gadu. "Pērn bija vairāki pāri, jau trīsdesmitgadnieki, kuri audzina vismaz vienu bērnu. Vecākais jaunais vīrs bija jau sasniedzis 84 gadus," pastāsta Īrisa Uldriķe, bet Līvija Andersone papildina: "Laulības noslēdza vairāki pāri, kuriem jau pāri 50. Agrākos gados tas nebija tik izteikti cilvēki ilgus gadus dzīvo kopā, varbūt tā viņiem jau ir otrā ģimene, arī audzina kopīgus bērnus, tagad nolemj juridiski sakārtot attiecības." Tam piekrīt arī Iveta Gabrāne, uzsverot, ka laulības ir ģimenes stāvokļa deklarēšana. "Valsts neuzspiež ceremoniju un kādu tradīciju ievērošanu, bet mudina juridiski nokārtot attiecības. Aizvien biežāk, kārtojot dažādus jautājumus, ir svarīgi, vai vecāki, kuri kopā audzina bērnu, ir ģimene," pārdomās dalās Iveta Gabrāne.

Pēdējos gados visbiežāk kāzu viesu skaits ir ap 30. Protams, ir arī lielas kāzas, un ir arī ceremonijas, kur jaunlaulātie ir kopā tikai ar lieciniekiem. "Vairs nav retums, ka jaunlaulātie gredzenus liek uz kreisās rokas pirksta, tā, kā to dara vairākās citās Eiropas valstīs. Bijuši arī pāri, kuriem nebija gredzenu," bilst Līvija Andersone un pastāsta, kādai līgavai bijis sudraba, bet līgavainim zelta gredzens, jo nav varējuši vienoties.

Latvieši ir gana māņticīgi. Viņi tic dabas dotām zīmēm un senču vērojumiem. Tie gan ir pretrunīgi, un tāpēc katrs var izraudzīties, kas der. "Ja kāzu dienā līst lietus, tad būs slikta dzīve, pilna asaru," vēsta viens ticējums. Bet citā teikts: "Ja kāzu dienā līst, būs laba dzīve, sagaidāma bagātība." Nākotnes paredzēšanā nereti tiek prasīts padoms astrologiem. Tad dzimtsarakstu nodaļu vadītājām jārunā tā, lai noteiktā minūtē jaunais pāris varētu teikt jā. Pārējo sola nokārtot zvaigznes. Jaunlaulātie ar šādu vēlēšanos ir teju katrā dzimtsarakstu nodaļā. "Ja divi cilvēki vēlas būt kopā, zvaigznes viņus neietekmēs. Varbūt kopā mūžu nodzīvot palīdzēs tas, ka viņi tic zvaigznes taču paredzēja laimīgu laulību," pārdomās dalās Sandra Lazdiņa. Starp citu, izskanējis, ka šis gads laulībām neesot īsti labvēlīgs.

http://news.lv/Druva/2017/01/06/bijis-laulibam-labveligs-gads

 

Izmaiņas uzņēmumos

OP 2017/7.URI4

Reģistrācijas numurs: 40003317571

Nosaukums: Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība "LĪGATNES DRUVA"

Juridiskā adrese: Līgatnes nov., Līgatnes pag., Augšlīgatne, Nītaures iela 6

Amatpersonas: Valde: Inguna Nille, personas kods 100964-11284, valstspiederība: Latvijas Republika, valdes priekšsēdētājs, ar tiesībām pārstāvēt kooperatīvo sabiedrību atsevišķi

Reģistrēts: izmaiņas informācijā par amatpersonu

Izdarīts ieraksts: 04.01.2017.

Publikācijas Nr.: KMR00102470655692.

http://news.lv/Latvijas_Vestnesis/2017/01/09/izmainas-uznemumos-6286949

 

Līgatnes dabas taku lācenei Ilzītei 16. jubileja

Datums: 10.01.2017

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Ziņas

Trešdien Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina uz lācenes Ilzītes 16. dzimšanas dienu Līgatnes dabas takās. Dalībai pasākumā un kopīgai sveikšanai ikviens aicināts plkst. 13 pie izglītības centra Pauguri, lai sumināt jubilāri dotos kopā. Lācenei plānots pasniegt tradicionālo audžumātes DAP zootehniķes Velgas Vītolas sarūpēto torti, kas gatavota no Ilzītes iecienītākajiem gardumiem - laša, riekstiem, medus, biezpiena u.c.

http://news.lv/Auseklis/2017/01/10/ligatnes-dabas-taku-lacenei-ilzitei-16-jubileja

 

Būs Vilpulkas pagasta svētki

Autors: Dagnija Pozņaka, Vilpulkas pagasta pārvaldes vadītāja

Datums: 10.01.2017

Izdevums: Liesma

Rubrika: Rūjienietis

Pērno gadu iesākām ar 1991. gada janvāra Barikāžu atceri. Novada pašvaldībā nolēma bibliotēku no skolas pārvietot uz pagasta pārvaldes ēku. Kultūras, bezmaksas interneta, pašvaldības un medicīnas pakalpojumu saņemšana nu Vilpulkā ir nodrošināta vienā vietā.

Bija biedrības «Rūjienas Ievas» tikšanās ar Vilpulkas dāmām no biedrības «Pieneņu pūkas». Rūjienas novada Tautskolas vadītāja Gita Zariņa vadīja veselīga uztura kulinārijas nodarbības. Vēdiskās psiholoģijas pasniedzējs Uģis Kuģis Valentīndienas priekšvakarā lasīja lekciju «Atklāti par attiecībām». Dzejas dienās savu dzeju lasīja Vita Upeniece. Sirsnīga bija tikšanās ar Līgatnes dabas taku ilggadējo darbinieci, lāču mammu Velgu Vītolu.

Visu gadu pagasta pārvaldes apmeklētājiem bija iespēja skatīt mākslas darbu izstādes. Bibliotekāre Inga iekārto grāmatu izstādes, atzīmējot kāda rakstnieka vai dzejnieka jubileju. Svinējām gadskārtu svētkus. Mātes dienai un ģimeņu svētkiem veltītu koncertu sniedza Andris Eriņš un «Dricānu dominante», valsts svētkos sirsnīgu koncertu — Ieva Akuratere, Matīss Akuraters un Leons Sējāns. Par tradīciju ir kļuvusi svecīšu iedegšana Lāčplēša dienā un 18. novembrī. Ar apsveikumu pirms Ziemassvētkiem dzīvesvietās apciemojām vienatnē dzīvojošos pensionārus. Gadu noslēdzām ar iedzīvotāju tikšanos Vecgada ballē.

Jūlijā Vilpulkas pagasta vīru komanda piedalījās ugunsdzēsības sporta sacensībās «Frēzes kauss 2016» Naukšēnos. Komanda startēja veiksmīgi un ieguva medaļas! Augustā piedalījāmies Rūjienas novada pagastu un kaimiņu novada pagastu sadraudzības sporta svētkos. Mums kopvērtējumā 2. vieta!

18. maijā bibliotēkā ieradās akreditācijas komisija. Iestāde ieguva akreditāciju uz pieciem gadiem. Bibliotēkā gads noslēdzās ar aktīvāko lasītāju braucienu uz kino Valmierā. Katru vasaru pensionāriem piedāvājam iespēju apceļot Latviju. Pērn bijām ekskursijā pa Smiltenes novadu.

Lielajā talkā turpinājām veidot un iekārtot pagasta centra zaļo laukumu. Uzstādīti bērnu rotaļu elementi. Šogad bērnu rotaļu laukumu papildinās.

Pērn uzlabots apgaismojums pagasta centra teritorijā. Darbu turpinās, jo vēl ir neapgaismotas teritorijas. Par mājokļu apsaimniekošanas finansējumu tika veikts kosmētiskais remonts kāpņu telpā. Dzīvojamo māju pagalmos ir atjaunoti soliņi.

2017. gada jūlijā rīkosim Vilpulkas pagasta svētkus. Pirmās idejas jau ir par skolēnu salidojumu, skolu darbinieku satikšanos, kolhoza ļaužu sapulcināšanu uz atmiņām, bijušo vilpulciešu ielūgšanu ciemos uz dzimto pagastu.

Izveidojusies aktīva iedzīvotāju grupa, kas brīvprātīgi arvien iesaistās kāda darba paveikšanā, jo saprot, ka tas ir pašu dzīves vides sakārtošanai. Paldies visiem darbiniekiem par sadarbību un kopā būšanu. Par labu darbu īpaši gribu atzīmēt pagasta saimnieku Robertu Lesku. Pateicība visiem, kuri dod savu ieguldījumu novada attīstībā.

http://news.lv/Liesma/2017/01/10/bus-vilpulkas-pagasta-svetki


Publicēts 2017. gada 11. janvārī

Laika ziņas
Aptaujas