Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Ābolu pietiks līdz pavasarim

Autors: Arita Lejiņa

Datums: 11.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Lauksaimniecība

Augļu un dārzeņu ražotāji Līgatnē, SIA "Līgatnes ābele", rudenī novākusi īpaši labu ābolu ražu, var nodrošināt noslēgtos līgumus, piegādājot ābolu programmā "Skolas augļi" gan rehabilitācijas centram "Līgatne" un pašu novada vidusskolai, un bērnudārzam, gan mācību iestādēm Cēsu, Amatas novadā, Siguldas novada Mores pamatskolai. "Ābolu pietiks līdz pavasarim. Tos piegādājam arī SIA "Beātus" veikaliem Cēsīs, ir noņēmējs Rīgā," pastāstīja uzņēmuma vadītāja Gaida Grava un piebilda, ka pagājušais bijis ābolu ražas gads un tos Latvijā tirgo daudzi audzētāji.

"Līgatnes ābele" noliktavās glabājas arī dārzeņi galda bietes, kāposti, burkāni, ir kartupeļi. Arī tos piegādā skolām, rehabilitācijas centram. Dārzeņus un ābolus dzīvnieku vajadzībām iepērk Rīgas Zooloģiskais dārzs un Dabas pārvalde Līgatnes dabas taku četrkājainajiem iemītniekiem. Nelielos daudzumos produkciju pārdod arī uz vietas uzņēmumā.

http://news.lv/Druva/2017/01/11/abolu-pietiks-lidz-pavasarim

 

Vēlēšanās piepildās

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 11.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Piekto gadu Rīgā tika atvērts "Laimas" namiņš. Tajā ikviens, kurš gribēja kādu iepriecināt svētkos, varēja izraudzīties kāda bērna uzzīmēto kartīti ar vēlēšanos un to piepildīt. Gada nogalē sapņus piepildīja 1200 Latvijas maznodrošināto daudzbērnu ģimeņu bērni, bērni ar invaliditāti vai citu sociālo problēmu skarto ģimeņu bērni.

Vēsturiskajā Cēsu rajonā sūtījumus saņēma divos novados. Uz Raunu tika nogādātas 124 dāvanas, bet uz Līgatni 96.

"Saņēmām ziņu, ka novada bērni, uzzīmējot uz kartītes vēlēšanos, var saņemt tās piepildījumu. Diemžēl ne visi tam ticēja, vairāki bērni kartītes paņēma, bet neko neuzzīmēja," pastāsta Raunas novada Sociālā dienesta vadītāja Ieva Ozola. Ar zīmējumiem bērni noformēja kartīti, rakstīja vēlējumus, kā arī deva ziņu, ka ļoti vēlas velosipēdus, ar pulti vadāmās mašīnas, ragaviņas, lelles, lego klucīšus, arī ziemas zābakus, jaku un daudz ko citu. Raunēniešu un līgatniešu vēlēšanās nonāca Rīgā, kur katru izpildīt apņēmās kāds labdaris. Kad Latviju pāršalca vēsts, ka pirmo bērnu veidoto kartīti no "Laimas" namiņa brīnumu egles izvēlējās Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kundze Iveta Vējone un Vējoņu ģimene piepildīs Ziemassvētku vēlēšanās sešu bērnu audžu ģimenei no Līgatnes, novadā tūlīt radās interese, kurš ir tas laimīgais un ko viņš vēlējies. Velta Jansone audzina sešus bērnus vecumā no gada līdz astoņiem. Bērni bija rakstījuši, ka vēlas ar pulti darbināmu mašīnu un helikopteru, spēļu tālruni, lego, mandalu krāsojamo grāmatu, lelles, muzikālu mīļmantiņu. "Bija prieks tikties ar Veltas Jansones audžuģimenes bērniem. Viņi sniedza koncertu dziedāja, runāja dzejoļus. Viņi bija pelnījuši Valsts prezidenta ģimenes dāvanu," pastāsta Līgatnes novada Sociālā dienesta vadītāja Iveta Viļumsone.

Pašvaldības brauca uz Rīgu pēc sūtījumiem. "Tad aicinājām ģimenes pēc dāvanām, citām vedām uz mājām. To, kāds bija bērnu prieks, nevar izstāstīt. Viņi bija sajūsmināti, jo dāvanā bija tieši tas, ko viņi bija vēlējušies. "Tas ritenis man?! Tieši to lelli gribēju, neticami, tā ir mana!" izsaucās bērni. Tā sajūsma nav aprakstāma," pastāsta Raunas Sociālā dienesta vadītāja un izsaka cerību, ka bērni novērtēs saņemtās dāvanas, būs pret tām saudzīgi. Par tām taču sapņojuši. "Ap 90 procenti saņēma, ko vēlējās. Prieks bija tik neviltots," arī Iveta Viļumsone uzsver un piebilst, ka dāvanās bijušas patlaban populārās lelles Elza, Anna, Bārbija, līgatnieši saņēmuši piecus velosipēdus un skrejriteni, bumbas, apģērbu, spēles, arī mīļmantiņas. Pie sportiskajiem jauniešiem šīs pašas akcijas ietvaros ciemos brauks Futbola federācijas pārstāvji.

"Saprotams, ka nevaram aptvert visas ģimenes, kuru vecāki dāvanām nevar atļauties iegādāties to, ko bērni ļoti vēlas. Tie, kuri noticēja, uzzīmēja zīmējumu, uzrakstīja savu vēlēšanos, arī saņēma dāvanu.

"Orkla Confectionery& Snacks Latvija" sabiedrisko attiecību speciāliste Lineta Mikša skaidrojusi, ka starp kārotākajām dāvanām bija velosipēdi, kas tālākos Latvijas reģionos ir ļoti gaidīti. Ne mazāk populāras dāvanas ir mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, mobilie tālruņi un planšetdatori. Līdztekus lielākām dāvanām bērni lolo sapņus arī par tādām ikdienā nepieciešamām lietām kā siltas ziemas jakas, zābaki, kleitas, trauki un saldumi. "Piepildīti to bērnu sen lolotie sapņi par sen kārotām dāvanām, kuru ģimenes svētkos pašas to nevar atļauties," uzsvēra Lineta Mikša un piebilda, ka piecos gados "Laimas" namiņam nodotos sapņus piepildījuši 3700 bērni.

http://news.lv/Druva/2017/01/11/velesanas-piepildas

 

Līgatnē zvēriem draudzīgi plāni

Autors: Nikola VEIDEMANE, speciāli Neatkarīgajai

Datums: 13.01.2017

Izdevums: Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai

Rubrika: Latvijā

Šonedēļ Līgatnes dabas takās bija priecīgs notikums – lācenītes Ilzītes 16. dzimšanas diena. Viesi varēja noraudzīties ne tikai, kā Ilzīte mielojas ar svētku cienastu, bet arī novērtēt skaisti iekārtoto teritoriju. Līgatnes dabas takas turpina attīstīties, un ir nodoms veidot savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas centru.

Nu jau labākos medību laukos nonākušās lācenes Mades aizbēgšana un pārējo lāču pārvietošana uz laiku mainīja plānus. Tagad melnā svītra ir beigusies un Līgatnes dabas takām iet labāk nekā jebkad. Visi iemītnieki ir labi aprūpēti un pabaroti.

Katram dzīvniekam nepieciešamības gadījumā tiek nodrošināta individuāla pieeja, piemēram, lācenīte Ilzīte ēd citu gaļu, jo viņai negaršo tā, kas tiek pasniegta lāču puikām. Arī alnis Fredis ēdiena ziņā ir izvēlīgs, tāpēc viņam dod īpaši piemeklētu barību. Velga Vītola ne tikai rūpējas par dzīvniekiem, bet arī kaļ nākotnes plānus. Joprojām ir vēlme izveidot savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas centru, kur varētu aprūpēt ievainotus meža dzīvniekus un pamestus zvēru mazuļus, lai vēlāk atkal atlaistu brīvā dabā. Ideja ir reģistrēta Dabas aizsardzības pārvaldē. Velga stāsta, ka katru dienu saņem ziņas no cilvēkiem, kuri ir sastapušies ar savvaļas dzīvniekiem. «Pēdējais zvans bija no Kurzemes, kur stirna piegāja pie suņa un pēc tam apgūlās zem izrotātas eglītes. Cilvēki nezina, ko darīt, tāpēc zvana man un prasa padomu.» Kamēr rehabilitācijas centrs nav izveidots, Velga iespēju robežās visus konsultē pati.

Dzīvnieku rehabilitācijas centrs nav vienīgais Velgas sapnis, – viņa vēlas, lai Līgatnē būtu pārstāvēti apmēram 80–90 procenti no visiem Latvijā sastopamajiem dzīvniekiem. «Braucot pa skolām, es redzu, ka bērniem jūk Latvijas un citu valstu dzīvnieki.» Viņa stāsta, ka bērni nereti jautā, kāpēc Līgatnē nav kamieļu un citu eksotisku dzīvnieku. Tas parāda, ka bērnu zināšanas nav pietiekamas, tāpēc Līgatnes dabas takas kalpotu par izglītības centru, kurā iepazīt tikai Latvijā sastopamos dzīvniekus.

Šābrīža situācija ir daudz labāka nekā pirms pieciem gadiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pat apsvēra iespēju dabas takas privatizēt. Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece Gunta Gabrāne Neatkarīgajai uzsver, ka šis priekšlikums nolikts malā pavisam un tiek strādāts pie dabas taku attīstības plāna. Viņa uzskata, ka teritorijā būtu nepieciešama kafejnīca un mazie tirgotāji, tāpēc neizslēdz iespēju sadarboties ar privātajiem uzņēmējiem, bet pagaidām apmeklētājiem līdzi jāņem savs ēdiens.

Dienā, kad Neatkarīgā viesojās Līgatnes dabas takās, atpūtas laukumos cilvēki gan nebija manāmi. Laiks bija auksts, apmeklētāju skaits neliels, tomēr ik pa laikam pie dzīvnieku voljēriem apstājās mammas ar bērniem vai pa kādam senioram.

http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2017/01/13/ligatne-zveriem-draudzigi-plani

 

Ilzīte nosvin dzimšanas dienu

Datums: 13.01.2017

Izdevums: Liesma

Rubrika: Nedēļas nogale

Līgatnes dabas takās 11. janvāris ir īpašs rīts. Pirms 16 gadiem tur piedzima lācēns, kuru izloloja cilvēks.

Ilzīte vienmēr būs īpaša ne vien zvērkopei Velgai Vītolai, kuru tamdēļ Latvijā jau gadiem cilvēki atpazīst kā lāču mammu, bet visai Latvijai un tiem cilvēkiem, kuri priecājas par dabu, dzīvniekiem un viņu varēšanu uzticēties cilvēkam.

11. janvāris Līgatnes dabas takās ir svinama diena. Karogi netiek izkārti, bet afišas pland vējā un ceļo pa sociālajiem tīkliem, aicinot katru no mums piedalīties īpašās dzimšanas dienas svinībās. Šī jubilāre dāvanā gaida riekstus, medu, krabju nūjiņas, zivis, bet 16 gadu jubilejas tortes pamatā šoreiz esot likti arī smaržīgi kaltēti liellopu kuņģi. Ilzīti labi var pārsteigt arī ar āboliem, apelsīniem un citiem našķiem, kurus lāču dāma varbūt neēdīs ar lielāko apetīti uzreiz, bet kas nākamajā rītā labi noderēs.

Lācene to visu gaida, tāpat kā sev tuvo apciemojumu. Zvērkope Velga, viņas bērni un mazmeitiņa līdz Ilzītes voljēram dodas pastaigā vai katru dienu. Pašai Velgai fakts, ka Latvija joprojām zina un atceras Līgatnē izaugušo lācenīti, nav pārsteigums, taču fakts, ka uz Ilzītes dzimšanas dienu ziemas vidū ierasti ierodas kupls sveicēju pulks, neapšaubāmi ir aizkustinošs. Lācene joprojām atpazīst savu mammu, jo citas nezina, viņa gugina kā zīdainis, kad sajūt Velgas smaržu, un aizdomīgi vēro visus sveicējus, fotografētājus, filmētājus, kuri dzimšanas dienas svinībās šajā un citās reizēs ir klātesoši. Vien Velgas būvētās tortes aromāts parasti ņem virsroku, tad lācene ošņādama vienā mirklī izjauc Velgas visas nakts darbu un pateicībā atskatās.

«Ilzīte ir brīnums. Brīnums tāpēc, ka izdzīvoja, ka uzticējās cilvēkam, ka izauga, un arī tāpēc, ka spēj cilvēkos vairot labo,» tā reiz sarunā teica Velga, un tā ir kā mantra, kas jāatceras, jo arī tas ir brīnums — lāča bezgalīga uzticēšanās cilvēkam. Velga to ir piedzīvojusi un ļāvusi skatīt, būt klātesošiem cilvēku simtiem un tūkstošiem, ja vien bijusi un ir šāda vēlēšanās.

Ilzīte un citi Līgatnes dabas taku iemītnieki gaida dabas un dzīvnieku mīļotājus visa gada garumā.

http://news.lv/Liesma/2017/01/13/ilzite-nosvin-dzimsanas-dienu

 

Filmā redz sevi

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 13.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Pirms gada Latvijas Kultūras akadēmijas studenti Līgatnē filmēja savu diplomdarbu un aicināja interesentus filmēties.

Aizvadītajā sestdienā Līgatnes kultūras namā bija iespēja noskatīties Gata Ungura īsfilmu "Ludis", Rinalda Zelta īsfilmu "Silts klusums", Ditas Celmiņas muzikālo īsfilmu "Mažora dienas, minora naktis".

Uz kino, kaut bija ļoti auksta diena, sanāca ap pussimts interesentu. Ar īpašu interesi tika gaidīts "Ludis". Tas tika filmēts Līgatnē, un masu skatos piedalījās daudzi līgatnieši. Pēc filmu noskatīšanās bija saruna ar filmu režisoriem.

"Protams, tika gaidīts, kad uz ekrāna varēs ieraudzīt sevi, kaimiņus," stāsta Līgatnes Kultūras un tūrisma centra direktores vietniece kultūras jomā Ingūna Millere. Pēc filmas līgatnieši parunājās ar režisoriem, atcerējās, cik bijis interesanti filmēties, un atzina ja būtu iespēja, labprāt piedalītos atkal.

http://news.lv/Druva/2017/01/13/filma-redz-sevi

 

Ķempju draudzei savs mācītājs

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 17.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Ķempju baznīcas draudzei aizvadītās svētdienas dievkalpojums bija īpašs. Ilggadējam palīgmācītājam Aināram Rendoram Ikšķiles iecirkņa prāvests Dzintars Laugalis pasniedza mācītāja amata zīmi krustu.

Dzintars Laugalis visiem bija atvedis arhibīskapa Jāņa Vanaga sveicienus un viņa apsolījumu noteikti atbraukt uz dievkalpojumu Ķempju baznīcā. "Kalpošana draudzē ir līdzīga laulībai. Draudzē esi atbildīgs par visiem. Tā liela svētība, Dieva žēlastība, ka vari kalpot," sacīja iecirkņa prāvests un pasniedza Aināram Rendoram amata krustu. Dzintars Laugalis arī novēlēja darīt darbu svētīgi un labi. " Tā svētība Līgatnei un līgatniešiem," sacīja iecirkņa prāvests. Draudzei un mācītājam nozīmīgajā brīdī dievkalpojumā kalpoja arī iepriekšējais mācītājs Edvīns Rumjancevs, klāt bija Zaubes draudzes evaņģēlists Edgars Graudiņš, Saulkrastu draudzes mācītājs Ivo Pavlovičs, Līgatnes baptistu draudzes mācītājs Mārtiņš Rijnieks.

Lūgšanās dievkalpojumā tika lūgts par Latviju, tās vadītājiem, arī novadu, lai tas attīstās, lai Dievs svētī līgatniešus un viņu ģimenes, lai Ķempju baznīca ir vieta, kur ikvienam saņemt svētību.

"Draudze tie ir brīnišķīgi cilvēki. Kopā tikai jāstrādā, un darāmā netrūkst," sacīja Ķempju draudzes mācītājs Ainārs Rendors. Kā palīgmācītājs viņš draudzē kalpojis jau četrus gadus. Līgatnieši viņu labi pazīst, tāpat mācītājs viņus. "Ķempji nav ne Līgatnē, ne Augšlīgatnē, te satiekas novada cilvēki. Priecājos, ka uz dievkalpojumiem aizvien vairāk brauc kristieši no citiem novadiem," atzina mācītājs un uzsvēra, ka krusta amata zīme ir draudzes gana zīme. "Mācekļa gadi pagājuši," Aināru uzmundrināja kolēģi.

Mācītājs Edvīns Rumjancevs Ķempju draudzē kalpoja vairākus gadus. "Ainārs bija Ķempju draudzē kā māceklis, tad bīskaps viņam atļāva kalpot. Tas ir pareizi, ka mācītājam ir viena draudze. Man kādreiz bija četras draudzes, kas ir gluži kā četras ģimenes, un vēl mājās gaida sieva un bērni. Cik laika katram vari veltīt? Visi ir neapmierināti. Dievs svētījis, ka man tagad ir viena draudze," pārdomās dalījās Edvīns Rumjancevs un pastāstīja, ka Ķempju draudze atmiņā ar tai raksturīgo sadraudzību, vienotību un sirsnību. Viņš arī piebilst, ka Ķempju draudze ir mācītāju kaltuve, te amata krustu saņēma arī Edvīns Rumjancevs, Zaubes draudzes evaņģēlists Edgars Graudiņš bijis Ķempju draudzes loceklis.

Līgatnietis Miķelis Alberts atzinīgi vērtē mācītāja un draudzes priekšnieka Ginta Kažemaka un dzīvesbiedres Lailas Bankavas paveikto. "Būtiski, ka viss turpinās, cilvēki nāk uz baznīcu, to atjauno," viņš sacīja. Miķelis ar dzīvesbiedres Skaidrītes atbalstu 22 gadus bijis draudzes priekšnieks. Par to laiku un līgatniešu aktivitātēm viņš zina stāstīt daudz.

Draudzes priekšnieks Gints Kažemaks pastāstīja, ka pērn, pateicoties atbalstītājiem, atjaunots tornis, dievnama jumts nokrāsots, iegādāti balti paramenti, vitrāžas vēl jāturpina atjaunot, bet pamats izdarīts. "Tās ir tādas, kādas reiz baznīcai bija," uzsvēra draudzes priekšnieks un pauda gandarījumu, ka draudzē ir grupa aktīvu cilvēku, kuri vienmēr gatavi darīt, rosināt citus, un līgatnieši labprāt iesaistās, piedalās. "Mācītāju Aināru pazīstam jau četrus gadus. Prieks, ka viņš saņēmis amata zīmi. Viņš ir gan stingrs, gan labestīgs," pastāstīja draudzes padomes locekle Laila Bankava.

Kaut ziemā dievnams nav tik silts, kā gribētos, baznīcēnus tas neattur atnākt vai atbraukt uz dievkalpojumu. "Tā ir mana baznīca. Kad vien esmu Latvijā, svētdienās te esmu dievkalpojumā," atklāja Līga Pommere un uzsvēra, ka ļoti būtiski ir cilvēki, kuriem svarīgi, lai Ķempju baznīca būtu, ka viņi to sauc par savu.

Pēc dievkalpojuma laiks sadraudzības gaisotnē, sarunās, kurās atmiņas mijās ar nākotnes iecerēm.

http://news.lv/Druva/2017/01/17/kempju-draudzei-savs-macitajs

 

Sports īsumā

Autors: J. Šteinbergs

Datums: 17.01.2017

Izdevums: Brīvā Daugava

Rubrika: Sports

Hokejs

Daugavpils atklātais čempionāts 45+: Jēkabpils — PSK45 0:4. Ja laika apstākļi atļaus, 21. janvārī 15.00 Jēkabpils komanda Pils rajona slidotavā aizvadīs draudzības spēli ar «Ledus lāčiem» (Daugavpils).

Florbols

LČ 2. līga vīriešiem: «Līgatne» — «FK Sala» 9:7. Vārti: P. Žikovs 3, K. Bičols, J. Kalniņš, K. Žikovs, D. Vītols.

Basketbols

LBL2: «BJBS Rīga/Rīdzene» — «Jēkabpils2 86:78 (E. Stiebriņš 33).

LJBL U19 1. divīzija: Jēkabpils — «Ezerzeme/BJSS Viļāni» 80:86 (K. Tumšs 22, M. Koļesinskis 20); U17 1. divīzija: Jēkabpils — «Ezerzeme/BJSS Viļāni» 72:58 (K. Tumšs 36).

Volejbols

LČ 2. nacionālā līga: «Jēkabpils juniori/JSS» — RVS 0:3 (14, 22, 13).

Handbols

Latvijas virslīga sievietēm: «REIR Dobele» — «Jēkabpils SS» 31:16. Vārti: K. Dzenīte 6, I. Lapsa 3, G. Kaulakane 2, K. Krūmiņa 2, L. Meņģele, U. Cirša, J. Damenauska.

http://news.lv/Briva_Daugava/2017/01/17/sports-isuma

 

Ne visi komunālie parādi ir bezcerīgi

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 18.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Iedzīvotāju parādi par siltuma un ūdens piegādi, citiem komunālajiem pakalpojumiem ir ilgstoša problēma visā Latvijā. Valstī kopējais parādu apjoms mērāms desmitos miljonos eiro, to vidū liela daļa ir tā sauktie neatgūstamie.

Lielākais daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājs Cēsīs ir SIA "CDzP". Uzņēmuma valdes loceklis Ģirts Beikmanis stāsta, ka gada laikā iedzīvotāju parādu apjomā notiek lielas svārstības: "Oktobrī parādu ir vismazāk, jo vasarā iedzīvotāji iespēju robežās maksājuši, lai mazinātu tos, kas radušies apkures sezonā. Lielākais parāda apjoms tiek sasniegts pavasarī, pērn maija sākumā tie bija 1,3 miljoni eiro."

Tas gan neesot lielākais, jo ekonomiskās krīzes brīdī parāds tuvojies diviem miljoniem. Ar cītīgu darbu parādu izdevies par trešdaļu samazināt, bet atlikusī summa ir samērā nemainīga. Parādu summā lielu daļu sastāda neatgūstamie parādi, kas joprojām skaitās māju bilancē. Pakalpojuma sniedzējiem māja ir kā viens klients, un viņus neinteresē, ka kāds dzīvokļu īpašnieks nav maksājis vai nevar samaksāt.

Ģ. Beikmanis stāsta, ka rēķinos cenšas atspoguļot reālo situāciju: "Uzrādām divas summas: viena mājas bijušo iedzīvotāju parāds, otra tagadējo dzīvokļu īpašnieku parāds."

Par visiem parādiem tomēr nevarot teikt, ka tie ir neatgūstami, jo ir situācijas, kad dzīvokļa īpašnieks atgriežas no ārzemēm, lielu daļu parāda sedz un noslēdz vienošanos par tālāku atmaksu. Tiesa, tie gan ir reti gadījumi.

Iedzīvotāji nereti ir neizpratnē, kā būt, ja mājai ir 7000 eiro uzkrājums un tikpat liels parāds? Vai tas nozīmē, ka mājas bilance ir pa nullēm un naudas remontiem nav?

"Pēc būtības tā jābūt," saka Ģ. Beikmanis un skaidro: "Taču situācijā, kad mājai nepieciešami remontdarbi, saprotam, ka pārējiem nav jācieš viena vai dažu dēļ, kuri nav veikuši maksājumus."

Lai arī valstiskā līmenī daudz runāts, kā būt ar neatgūstamajam parādiem, konkrētas skaidrības nav. Apsaimniekotāji, kuri ir tikai starpnieki šajā ķēdē, uzskata, ka pareizāk, ja katrs uzņēmums biznesā uzņemtos savu riska daļu un pakalpojumu sniedzējs savu nesaņemto daļu ar laiku norakstītu.

Uzņēmuma "Līgatnes nami" valdes loceklis Dāvis Lācis stāsta, ka apsaimniekotājs jau tā rīkojas un, saprotot, ka konkrētie parādi netiks atgūti, divu gadu laikā tos noraksta kā zaudējumus: "Novadā parādu situācija nav tik satraucoša, tie ir apmēram 40 tūkstoši eiro. Par apkuri parādu nav daudz, jo tikai nedaudz vairāk kā desmit mājās ir arī centralizētā apkure. Taču ar parādniekiem nemitīgi jāstrādā, tikai tad var cerēt, ka kaut kas mainīsies. Mēneša sākumā pārskatām maksājumus, ja vajag, sākam zvanīt, brīdinām, daudzi pēc šādiem atgādinājumiem reaģē. Protams, ir atsevišķi gadījumi, kad nav nekādas pretimnākšanas, tad parāda piedziņu nododam tiesā. Līdz zināmam brīdim varam nākt pretī, bet arī mūsu pacietības mērs nav bezgalīgs."

Priekuļu novada pašvaldības izpilddirektors Fjodors Puņeiko atzīst, ka bez parādiem neiztikt, un, jo lielāks dzīvojamais fonds, jo lielāki parādi. Priekuļu novadā tas mērāms simtos tūkstošos eiro, visvairāk parādnieku ir Liepā, kur liels daudzdzīvokļu namu dzīvojamais fonds.

"Ar parādniekiem regulāri strādājam, rakstām, zvanām, dodam pieprasījumus tiesā. Darba netrūkst, bet citādāk parādu apjoms būtu vēl lielāks. Protams, vienmēr jau paliek arī neatgūstamie, bezcerīgie parādi," norāda F. Puņeiko.

Arī "CDzP" darbinieki seko līdzi parādu situācijai, ja kāds nemaksā trīs mēnešus, seko brīdinājums.

"Ja klients nereaģē, mēģinām sazināties. Pārsvarā jau seko risinājums, jo cilvēki dzird, ka nemaksātāji tiek izlikti no dzīvokļiem, un viņi negrib tik tālu nonākt. Taču, ja parādnieks neizrāda pretimnākšanu, lietu dodam tiesā, un tā līdz pat brīdim, kad dzīvoklis tiek atsavināts, pārdots izsolē un īpašnieks no tā izlikts. Ja bankā bijis kredīts, visi līdzekļi, visticamāk, nonāk tās īpašumā, bet, ja kredīta nav, vispirms tiek apmaksāts komunālais parāds, bet pārējā nauda atdota īpašniekam," saka Ģ. Beikmanis.

Viņš iesaka, pērkot dzīvokli, jaunajam īpašniekam vispirms pie apsaimniekotāja painteresēties, kāda konkrētajam īpašumam ir parādu situācija. Pirkšanas brīdī vajadzētu salīdzināt arī ūdens skaitītāju rādījumus, lai nerodas kādi pārpratumi.

http://news.lv/Druva/2017/01/18/ne-visi-komunalie-paradi-ir-bezcerigi

 

Jauniešus mācīs bez maksas

Datums: 18.01.2017

Izdevums: Kurzemnieks

Rubrika: Aktualitātes

Vēl šodien var pieteikties mācībām Tava balss, kas domātas jauniešiem no 17 līdz 25 gadiem pilsonisko prasmju attīstīšanai un kas 27.–29. janvārī notiks Līgatnes novada viesu namā Ezernieki. Varēs uzzināt, kā kopā ar citiem darboties gan neformāli, gan piedaloties demokrātiskajos procesos un vēlēšanās, izprast ieguvumus, attīstīt kritisko domāšanu, uzzināt, kā citus motivēt pilnveidot sevi un sabiedrību. Pieteikties: http://ejuz.lv/tavabalss. Vairāk: www.jaunatne.gov.lv.

http://news.lv/Kurzemnieks/2017/01/18/jauniesus-macis-bez-maksas


Publicēts 2017. gada 20. janvārī

 

Laika ziņas
Aptaujas