Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Bezdarbs astoņos novados

Autors: Monika Sproģe

Datums: 18.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Bezdarbnieku rindas nekļūst garākas, taču arī būtiski nesarūk, tā sarunā paskaidroja Valmieras un Cēsu NVA filiāles vadītāja pienākumu izpildītāja Agra Spurdziņa.

"No Cēsu filiālē reģistrētajiem bezdarbniekiem 136 cilvēki mēnesī atrod darbu, tajā skaitā ilgstošie bezdarbnieki, jaunieši un citas mērķgrupas. Reģistrēto bezdarbnieku vidū sieviešu ir vairāk nekā vīriešu, proti, 805 sievietes un 570 vīrieši. Visvairāk ir to klientu, kuru bezdarba ilgums sniedzas līdz sešiem mēnešiem. Vismaz pusei no Cēsu filiālē reģistrētajiem bezdarbniekiem ir vispārējā vidējā izglītība, pamatizglītība vai izglītība zemāka par pamatizglītību. Tāda pati situācija ir caurmērā visā valstī. Darba devēji ir neapmierināti tieši ar bezdarbnieku zemo izglītību. Visvairāk bezdarbnieku ir vecuma posmā no 25 līdz 29 gadiem un 50 54 gadiem, tad seko vecuma grupa 30 34 gadi," teic A. Spurdziņa.

NVA Cēsu filiāles informācija liecina, ka līdz 2016. gada 1.decembrim Cēsu novadā bija 519 bezdarbnieki, no kuriem 304 ir sievietes, 43 cilvēki ar invaliditāti un 44 jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Priekuļu novadā bez darba bija 266 cilvēki, no kuriem 158 ir sievietes, 24 cilvēki ar invaliditāti un 23 jaunieši. Amatas novadā savukārt reģistrēti 186 bezdarbnieki, no kuriem 108 ir sievietes, 16 cilvēki ar invaliditāti un 15 jaunieši. Seko Pārgaujas novads, kurā kā bezdarbnieki reģistrējušies 133 cilvēki, no kuriem 62 ir sievietes, 17 ar invaliditāti un 13 jaunieši. Raunas novadā bija 106 bezdarbnieki 62 ir sievietes, 13 cilvēki ar invaliditāti un deviņi jaunieši. Līgatnes novadā bija 106 bez darba reģistrētie, viņu vidū 61 sieviete, 12 cilvēki ar invaliditāti un astoņi jaunieši vecumā līdz 25 gadiem. Vecpiebalgas novadā bezdarbnieku rindās ir 109 novada iedzīvotāji, no kuriem Cēsu NVA filiālē reģistrējušās 72 sievietes, 13 cilvēki ar invaliditāti un 11 jaunieši. Sarakstu noslēdz Jaunpiebalgas novads, kurā 66 reģistrēti bezdarbnieki 39 sievietes, trīs cilvēki ar invaliditāti un desmit jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem.

Kā informē NVA pārstāve, joprojām var novērot, ka vīriešu īpatsvars bezdarbnieku rindās pieaug ziemas mēnešos, kas var tikt skaidrots ar viņu lielāku iesaistīšanos sezonas darbos. Reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā pērnā gada beigās lielāko īpatsvaru veidoja bezdarbnieki ar profesionālo izglītību vecumā no 40 gadiem un vairāk.

Retu profesiju bezdarbnieki, kuriem darba atrašanas iespējas noteiktas zemas, lielākoties ir gados vecāki cilvēki vecumā no 45 gadiem un vairāk, ar profesionālo vai vidējo izglītību un ar bezdarba ilgumu virs gada. Savukārt ar augstām darba atrašanas iespējām ir gados jaunāki cilvēki vecumā no 20 līdz 44 gadiem ar augstāko, profesionālo vai vispārējo vidējo izglītību un ar bezdarba ilgumu līdz sešiem mēnešiem. Salīdzinot ar gada sākumu, grupā ar augstām darba atrašanas iespējām pieaudzis bezdarbnieku īpatsvars vecumā no 35 gadiem un vairāk galvenokārt ar pamatizglītību, kā arī ar profesionālo izglītību.

http://news.lv/Druva/2017/01/18/bezdarbs-astonos-novados

 

Pamanīts lācis

Datums: 19.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Hallo, "Druva"!

"Braucot no Rīgas, pagriezienā uz Līgatni pamanīju jauku brūnā lāča figūru. Vienkārša un saprotama norāde par Līgatnes dabas takām! Skaidrs bez lieka teksta un lielas planšetes. Cik zinu, lāči arī vēl nav devušies gulēt," pastāstīja garāmbraucēja Līga.

http://news.lv/Druva/2017/01/19/pamanits-lacis

 

Angļu valoda pārņem prātus

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 19.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Skola

Angļu valoda ir tas mācību priekšmets, kur valsts mērogā sacensība mācību olimpiādes ietvaros nenotiek. Olimpiādes ir tās, kas motivē jau tā klasēs izcilākos skolēnus uzzināt vēl vairāk, personīgi savās zināšanās sasniegt vairāk, tāpēc angļu valodas skolotāji paši uzņemas to rīkot.

"Paši sanākam, sastādām uzdevumus, pēc tam skolēnu darbus labojam un izcilākajiem piedāvājam sacensties ne vien Cēsu skolēnu, bet arī Vidzemes skolēnu vidū," stāsta Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Anita Maculēviča. "Man zināms, ka pedagogi Valmierā rīko Vidzemes mēroga olimpiādi angļu valodā, bet pedagogi Jelgavā rīko Zemgales mērogā un ik gadu neaizmirst uzaicināt arī mūs no Vidzemes. Mēs gan šo iespēju neesam izmanojuši, jo došanās uz Jelgavu būtu sarežģīta gan naudas, gan laika ziņā."

Ar vienudžiem Vidzemē zināšanās angļu valodā ik gadu sacenšas Cēsu ģimnāzisti. Skolotāji atbalsta audzēkņus. To dara arī lauku vidusskolu skolotāji, ļaujot labākajiem skolā salīdzināt savas prasmes ar audzēkņiem Vidzemē. Šoziem Vidzemes angļu valodas olimpiādē piedalījās arī Vecpiebalgas vidusskolas skolotāja Kristapa Baltiņa, Jaunpiebalgas skolotājas Gunitas Kundrates un Līgatnes skolotājas Aijas Ziediņas labākie skolēni.

Anita Maculēviča par angļu valodas labiem zinātājiem skolās pamanījusi kādu interesantu iezīmi. "Šī vairs nav meiteņu, tā kļuvusi par puišu olimpiādi," tā skolotāja raksturo situāciju, kurā redzams, ka zēni arvien labāk pārvalda angļu valodu. Daži jau skolas gados lieliski pārzina šo svešvalodu. Tas iespējams ne tikai tāpēc, ka jaunieši mācījušies valodu. Angļu valoda kļuvusi par viņu dzīves daļu, stundām to klausoties dziesmās, filmās, arī datorspēlēs.

Ja angļu valodas skolotāji var būt priecīgi, ka daļa no jauniešiem augsti motivēti apgūt svešvalodu, tad latviešu valodas skolotāji tagadējos laikos redz kādu pretēju procesu jaunatnes vidū. Sevišķi tas sakāms par zēniem, kuri grāmatas latviešu valodā lasa arvien retāk, arī filmas latviski neskatās. Galu galā uzrakstīt domrakstu latviešu valodā šādiem zēniem jau sagādā lielas problēmas, jo jaunieši nevar atrast vārdus, lai izteiktos, tekoši virknētos domas. Jaunieši teic, ka angļu valodas teikumu veidošana traucē domas formulēšanai latviski.

http://news.lv/Druva/2017/01/19/anglu-valoda-parnem-pratus

 

Olimpiāžu rezultāti

Datums: 19.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Skola

Bioloģijā

no Amatas, Priekuļu, Līgatnes,Stalbes, Raunas, Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas novadu

9. klasēm

1. - Aleksis Gabliks no Līgatnes novada vidusskolas (skolotāja Skaidrīte Gasperte), 2. - Raivis Riekstiņš no Drustu pamatskolas (Inga Zariņa), 3.- Roberts Laudiņš no Stalbes vidusskolas (Ilze Reķe), atzinību saņēma Andris Brauers no Vecpiebalgas vidusskolas (Agita Bērziņa), Tīna Beāte Kurzemniece no Jaunpiebalgas vidusskolas (Daiga Rubene) un Edvīns Eglītis no Inešu pamatskolas (Vita Miķelsone);

10. klasēm

1. - Zanda Paulova no Vecpiebalgas vidusskolas (skolotāja Antra Eškina), 2. - Sindija Līkuma no Nītaures vidusskolas ( Raja Erele), 3. - Elīna Millere, atzinību saņēma Viktorija Brikmane, Kristiāna Pogule, visas no Jaunpiebalgas vidusskolas (D. Rubene) un Kate Dilendorfa no Nītaures vidusskolas (R. Erele);

11. klasēm

1. - Jūlija Postolati, 2.- Rūdofs Dolmanis - Dravants, abi no Jaunpiebalgas vidusskolas (D. Rubene), 3. - Monika Akmentiņa no Līgatnes vidusskolas (S. Gasperte), atzinību saņēma Paula Diāna Šulca no Vecpiebalgas vidusskolas (A. Bērziņa);

12. klasēm

1. Maira Asare no Vecpiebalgas vidusskolas (A. Bērziņa),2. - Aivars Pētersons no Priekuļu vidusskolas (Ilze Skrastiņa) 3. - Rita Ozola, atzinību saņēma Helēna Lāpsele, abas no Vecpiebalgas vidusskolas (A. Bērziņa).

Latviešu valodā

10. klasēm

1. - Kate Dilendorfa, 2. nepiešķīra, 3. - Sindija Līkuma, atzinību saņēma Diāna Medvedjeva, visas no Nītaures vidusskolas (Mārīte Ansaberga) un Lisa Kronberga no Līgatnes vidusskolas (Dace Bērziņa);

12. klasēm

1. - Maira Asare no Vecpiebalgas vidusskolas (Vita Lapiņa), atzinību saņēma Aivars Pētersons no Priekuļu vidusskolas (Anita Skrastiņa) un Jēkabs Zommers no Vecpiebalgas vidusskolas (Ilona Strelkova).

Vēsturē

9. klasēm

1. - Luīze Vita Bortiņa no Zaubes pamatskolas (skolotāja Jana Stūrīte), 2. Krists Lemešonoks no Nītaures vidusskolas (Žanna Priedīte), 3. - Rolands Tijārs, atzinību saņēma Mārcis Ozoliņš, abi no Priekuļu vidusskolas (Dzintra Kaparkalēja), Andris Brauers no Vecpiebalgas vidusskolas (Žanna Otersone) un Lūcija Mende no Taurenes pamatskolas (Iveta Vilciņa);

12. klasēm

1. - Sandis Kaškurs no Priekuļu vidusskolas (Dzintra Kaparkalēja), 2. - Maira Asare, 3. Rita Ozola, abas no Vecpiebalgas vidusskolas ( Ž. Otersone), atzinību saņēma Žanna Stepnoja no Priekuļu vidusskolas (Dz. Kaparkalēja).

Angļu valodā

Cēsu novadā

1. - Elza Gārša, 2. Nikola Serģe, abas no Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) (Melānija Artimoviča) un Dāvis Krūmiņš no Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) (Silvija Samsone), 3. - Mārtiņš Gailis no CVĢ (M.Artimoviča) un Alise Blūma no CVĢ (Ineta Ābola), atzinību saņēma Andis Lazdiņš, visi no Cēsu Valsts ģimnāzijas (skolotāja Ieva Pētersone), Valters Zīle no DACVĢ (Silvija Smsone) un Rainers Cirmanis no CVĢ (Ineta Ābola).

Vidzemes mērogā

3. vietu ieguva Dāvis Krūmiņš no DACVĢ un Elza Gārša no CVĢ, atzinību saņēma Alise Blūma un Mārtiņš Gailis no CVĢ.

http://news.lv/Druva/2017/01/19/olimpiazu-rezultati

 

Apzog gājēju celiņa laternas

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 19.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Vakarrīt līgatnieši, ejot uz darbu, bija dusmīgi jau kārtējoreiz apgaismojums gājēju celiņā no dzelzceļa tilta līdz autobusu pieturai bija izslēgts. Tā pēdējā laikā jau bijis trīs četras reizes. Tādās reizēs arī vairākās mājās nav elektrības.

"Septiņām gājēju celiņa laternām ir nozagtas LED spuldzes. Pirms uzlauzts elektrības sadales skapis, elektrība atslēgta, lai droši var darboties," stāsta Līgatnes novada domes izpilddirektors Egils Kurpnieks un izsaka versiju, ka iepriekšējās reizēs, kad tika uzlauzts skapis un atslēgta elektrība, iespējams, zagļi pētīja, cik ātri kāds reaģēs un cik laika var veltīt zagšanai.

"Ļoti ceru, ka vainīgie nav līgatnieši," uzsver izpilddirektors, atzīstot, ka kāda nekaunīgā rīcība pazemo "Latvijas Valsts ceļu" izdarīto, tik ilgi gaidītais gājēju celiņš tika uzbūvēts, vide sakopta.

"Neizslēdzu, ka pašvaldība izvietos novērošanas kameras. Turpmāk naktīs gājēju celiņu biežāk uzraudzīs pašvaldības policija. Protams, pašvaldībai tie būs izdevumi, bet zagļu dēļ nedrīkst ciest daudzi iedzīvotāji," saka Egils Kurpnieks. Vainīgo meklēšana ir Valsts policijas ziņā.

http://news.lv/Druva/2017/01/19/apzog-gajeju-celina-laternas

 

Deputāti tiekas ar iedzīvotājiem un strīdas

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 20.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Turpinot tradīciju, Līgatnes novada domes vadība šomēnes rīko tikšanos ar iedzīvotājiem. Par to afišas vēsta teju katrā veikalā, pašvaldības iestādēs, pie informācijas stendiem, arī mājaslapā.

Šajā reizē aicinājumā teikts, ka būs atskaite par pērn paveikto, kā arī iedzīvotāji tieši domes priekšsēdētājam Aināram Šteinam un izpilddirektoram Egilam Kurpniekam varēs uzdot konkrētus jautājumus.

Vēl pirms tikšanās sākuma Augšlīgatnē izpilddirektors atzina, ka laikam jau katru cilvēku interesē kāds konkrēts jautājums, nevis viss, kas notiek novadā. "Ja būtu teikts, ka runāsim par tarifiem, interese noteikti būtu lielāka," bilda Egils Kurpnieks. Uz tikšanos bija atnākuši trīs iedzīvotāji, klāt bija arī domes deputāte Baiba Pelse.

"Tie, kuri interesējas par to, kas notiek novadā, par tikšanos zināja, jo informācija bija plaši izplatīta. Ja kāds stāsta, ka nav bijis informēts, tad pašu tas vienkārši neinteresē," vērtēja novada domes priekšsēdētājs. Tiesa, piemēram, par pabalstu piešķiršanu vai pārtikas paku dalīšanu var arī nevienu neinformēt, tāpat novadā, kam tas jāzina, uzzinās.

Var arī teikt, ka līgatniešus neinteresē, kas notiek novadā, vai arī viņi ir tik labi informēti, ka visu zina vai varbūt apmierināti ar to, kas un kā notiek, kā strādā dome. Izpilddirektors atnākušajiem sīki izstāstīja, cik naudas ienācis pašvaldības kasē, cik un kam tā izlietota. Ieņēmumu plāns izpildīts par 104,67 procentiem, bet izdevumi no gada plāna bijuši 97,47 procenti.

Pērn būtiski, ka pašvaldības kapitālsabiedrības rehabilitācijas centrs "Līgatne", SIA "Līgatnes nami" un "Līgatnes komunālserviss" pēc provizoriskiem datiem strādājušas ar peļņu. Pirmoreiz arī rehabilitācijas centrs gadu beidzis bez zaudējumiem.

Tāpat kā citos novados, arī Līgatnē gadiem iedzīvotāji nav apmierināti ar ielu un ceļu stāvokli. "Uz ceļa metru valsts atvēl vienu eiro, un būtiskus darbus nevar veikt. Nav runa, ka jābrauc pa bedrēm, bet cilvēki pēc ilgstoša lietus nevar iebraukt mājās. Pērn pirmoreiz ieguldīta nauda arī no domes budžeta," stāstīja izpilddirektors, bet priekšsēdētājs papildināja: "Ieguldīt bedrīšu remontā ir tas pats, kas naudu nomest zemē, tāpēc izdevīgāk ņemt kredītu un asfaltēt."

Šogad prioritāte ir Ķempju iela Līgatnē, kas ir sabrukusi, un Augšlīgatnē Dārza ielas asfaltētās daļas sakārtošana. Arī no fabrikas ceļa uz vidusskolu iela jāsakārto. Valsts programmā Augšlīgatnē Ošu iela, kas saistīta ar uzņēmējdarbības attīstību, tiks rekonstruēta. "Par Skolas un Dārza ielu asfaltēšanu nevar apsolīt pat domāt, vispirms jāpabeidz grāvju sakārtošana. Līgatnietis Uldis Gruelis gan piebilda, ka reiz gribētos nebrist pa dubļiem, lai nokļūtu uz sporta centru. Gan jau kādreiz tā arī būs, bet vismaz ne šogad.

Līgatnietis Guntis Gradovskis dalījās pārdomās par zāles pļaušanu vasarā Līgatnē. Salīdzinājumā ar citām pilsētām un novadiem Līgatnē grāvjmalas bijušas nepļautas, arī zālieni ne tik gludi kā iepriekšējos gados.

Ainārs Šteins paskaidroja, ka iepriekš novadā pļaušanu nodrošināja divas brigādes. Tad Augšlīgatnē šie darbinieki pa ziemu bija kurinātāji. Tā kā tagad kurinātāji vairs nav vajadzīgi un pļaušana ir sezonas darbs, vienkārši nebija cilvēku, kuri to darītu. "Jārēķinās, ka pļāvējiem jābūt attiecīgai kvalifikācijai, katru, kurš māk pļaut, pašvaldība nodarbināt nedrīkst. Esam iegādājušies tehniku, jo neceram, ka būs, kas strādā. Šovasar situācijai jābūt labākai," skaidroja novada vadītājs un piebilda, ka var arī pirkt ārpakalpojumu, bet tas būs krietni dārgāk.

Uldis Gruelis pastāstīja, ka mājā Skolas ielā 10 iedzīvotājiem jāmaksā par ūdens zudumiem. Domes priekšsēdētājs apsolījās noskaidrot, stāstot, ka "Līgatnes namu" vadītājs prasa maksāt, ne jau cik iedomājas. Pārmetumi izskanēja mājas vecākajam, kurš maz dara. Šajā mājā arī izveidota biedrība, kas gribēja ēku siltināt, bet iecerētais neizdevās, jo nevarēja vienoties, ka dzīvošana siltā dzīvoklī ērtāka. "Tā māja ir vissliktākā Līgatnē," bilda G.Gradovskis.

Uldis Gruelis arī interesējās par apkures tarifu un stāstīja, ka Līgatnē tas esot viens no augstākajiem Latvijā. "Tas nav tiesa," sacīja domes priekšsēdētājs un skaidroja situāciju dažādās mājās un vietās novadā, kā arī cik siltums maksā citur Latvijā. Deputāte Baiba Pelse aizrādīja, lai domes priekšsēdētājs runā pēc būtības, nevis filozofē. Viņa arī pārmeta, kāpēc nav uzaicināti "Līgatnes namu" un "Līgatnes komunālservisa" vadītāji. Deputāte Uldim Gruelim sāka skaidrot, ka dome tarifus nav apstiprinājusi atbilstoši likuma prasībām. Jautātājs jutās neērti, ka to paprasījis, jo domes priekšsēdētājs un deputāte sāka diskusiju gluži kā deputātu komitejas vai domes sēdē. "Paklausieties!, "Nē, jūs paklausieties!" , "Es runāju pirmoreiz, tu jau visu vakaru!", "Ainār, neļausi man runāt?", "Visam ir loģika" ,"Es neesmu veca muļķe! Jūs melojat sabiedrībai!" tādā garā viedokļu apmaiņa turpinājās krietnu laiku. Iebilda arī Guntis Gradovskis, kurš ir energoinženieris, ka tarifi nav rēķināti nepareizi. Arī viņa viedoklim nebija nekāda svara.

Skaļi padiskutējuši, katrs palicis pie sava viedokļa, domes priekšsēdētājs un deputāte deva vārdu pārējiem, bet neviens no trim klātesošajiem vairs neko teikt negribēja. "Baiba cīnās par taisnību, viņa daudz zina," tā deputāti Baibu Pelsi raksturoja viņas vēlētāju apvienības atbalstītāja Gita Pommere.

Nākamā iedzīvotāju tikšanās ar domi Līgatnē. Tā nav priekšvēlēšanu sapulce lai gan Augšlīgatnē tieši tā likās.

http://news.lv/Druva/2017/01/20/deputati-tiekas-ar-iedzivotajiem-un-stridas

 

Ņēma un nozaga

Autors: SARMĪTE FELDMANE

Datums: 24.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Komentāri, viedokļi

Ziņa, ka Augšlīgatnē no gājēju un velosipēdistu celiņa nozagti astoņi LED gaismekļi, raisīja sašutumu un neizpratni. Pērn rudenī ne tikai līgatnieši, arī garāmbraucēji priecājās, cik skaisti un ērti, bet tagad kāds tā izrīkojies!

Katrs šāds gaismeklis, ko paņēmis garnadzis, maksā 410 eiro (bez PVN). Izdemolēti arī četri balsti, uz kuriem montē gaismekļus. Tiem izrauti un nozagti kabeļi. Zagļi un vandaļi nodarījuši zaudējumus 3920 eiro apmērā.

Savukārt pirms nedēļas uz Tallinas šosejas pretī Minhauzena muzejam pie Duntes ir atskrūvēti četri apgaismojuma balsti un izzagti apgaismojuma aizsargautomāti (drošinātāji), izrauti apgaismojuma kabeļi un nozagtas kabeļu spailes, kā arī četri komutāciju lūku vāki. Nodarīti zaudējumi gandrīz 400 eiro apmērā.

Kas notiek? Vaimanātāji klaigā, ka ceļu saimnieki slinki, ka tērē tik naudu, bet līdzcilvēki tikmēr zog. Pērn uz valsts ceļiem aprīkojuma zādzību un bojājumu rezultātā ir nodarīti 160 000 eiro zaudējumi. Nozagtas vai sabojātas ceļazīmes, drošības barjeras, luksofori, apgaismojums, sabiedriskā transporta pieturvietas un cits autoceļu aprīkojums.

Ar LED gaismekļiem un drošinātājiem tā kā viss skaidrs. Vispirms jau tas, ka Augšlīgatnē to neizdarīja vietējie, vismaz lai izmantotu tepat uz vietas. Iespējams, kādam pusbagātniekam pietrūka naudiņas kādu projektu īstenot līdz iecerētajam, vairs nevarēja nopirkt dārgās spuldzes. Bet tās taču ir uz gājēju celiņiem! Kādas problēmas?! Naktis vēl tumšas. Un droši vien, apsverot zādzību, vainīgais gluži vienaldzīgi sprieda tas taču valsts, nevienam nepieder. Līdz tam, ka pieder arī pašam, prāts aizdomāties bija par īsu. Valsts daudziem aizvien ir kaut kas abstrakts. Tā ir tā, kurai jānodrošina, jāgādā. Ceļi slikti, nav gājēju celiņu satiksmes drošība drausmīga! Ko valsts domā, dara? Remontē un uztur ceļus, izbūvē gājēju celiņus. Bet... kāds tās iedzīvotājs ieguldīto naudu un darbu vienkārši iznīcina. Droši vien savās interesēs, savam labumam. Viņa ieguvums gan jau ir naudā vērtējams, bet reizē arī gūst iemeslu kliegt valsts neko nedara, lūk, nespēj pat nodrošināt apgaismojumu uz gājēju celiņa.

Protams, te darbs policijai. Bet... pie katra staba policistu nenoliksim, ja arī finansiāli varētu atļauties, uzreiz kāds sauktu stāv un šķērdē tik naudu. Kamēr ikvienam nebūs saprašanas un viss būs tikai slikti, kamēr nepaguruši centīsimies, lai tā būtu, patiesi kas gan var mainīties!

http://news.lv/Druva/2017/01/24/nema-un-nozaga

 

Aktivitāte ir, bet uzņēmumus dibina mazāk

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 24.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Vēsturiskā Cēsu rajona novados – Amatā, Cēsīs, Jaunpiebalgā, Līgatnē, Pārgaujā, Priekuļos, Raunā un Vecpiebalgā – pērn kopumā reģistrēts mazāk jaunu uzņēmumu nekā pirms gada, attiecīgi 187 un 209, liecina SIA “Lursoft” apkopotie dati.

Vērtējot katru bijušā rajona novadu, pērn tikai divos no jauna reģistrēto uzņēmumu bijis vairāk nekā likvidēto. Jaunpiebalgā reģistrēti 10, likvidēti – astoņi uzņēmumi, Līgatnes novadā reģistrēti 16, likvidēti 14. Ņemot vērā divu pēdējo gadu statistiku, trijos novados (Amatas, Cēsu, Līgatnes) no jauna dibināto uzņēmumu skaits palielinājies, vienā (Jaunpiebalgas) palicis nemainīgs, pārējos – šis skaits sarucis.

Var piebilst, ka Amatas novada pašvaldība starp 89 vietējās nozīmes attīstības centru pašvaldībām pērn ieņēma augsto 10.vietu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju veidotajā indeksā "Investīcijām draudzīgākā pašvaldība".

Amatas novada domes izpilddirektors Māris Timermanis gan norāda, ka visi šie indeksi ir virtuāli, tiesa, pašvaldību savstarpējā konkurencē tiem ir liela nozīme: "Var jau sist sev uz pleca par to, taču jāsaprot, ka uzņēmējdarbību nosaka nevis indekss, bet infrastruktūra, darbaspēks un tirgus. Ja nav pēdējā, nebūs ne ražošanas, ne pakalpojumu, neviens indekss nepalīdzēs."

Viņš norāda, ka pašvaldība maksimāli cenšas atbalstīt uzņēmējus un tos, kuri vēlas novadā attīstīt uzņēmējdarbību: "Viens no plusiem, ko cenšamies piedāvāt, ir lēmumu pieņemšanas ātrums. Gribam strādāt, lai uzņēmējs, kārtojot dokumentus pašvaldībā, netiktu aizkavēts. Normatīvie akti nosaka, ka atbilde uz iesniegumu jāsniedz mēneša laikā, un ir pašvaldības, kur tas arī tiek pilnībā izmantots, mēs cenšamies to sniegt divās trijās dienās. Mūsuprāt, tas ir svarīgāk nekā pozitīvs indekss."

Nereti izskan, ka uzņēmējdarbības attīstību ietekmē darbaspēka trūkums. Tam piekrīt arī M. Timermanis, taču norāda, ka vajadzētu valstiski un atklāti runāt, kāpēc tā (ne jau pašvaldības vai uzņēmējdarbības dēļ). Jārunā par to, kā motivējam jauniešus palikt Latvijā un strādāt. Par to jādomā sabiedrībai kopumā.

"Pašvaldībās aktuāls ir dzīvojamā fonda jautājums, tas ļautu palielināt arī iedzīvotāju skaitu. Ja cilvēkiem nav, kur dzīvot, viņi dodas tur, kur šāda iespēja ir. Jauniešiem nav līdzekļu nopirkt dzīvokli, māju, viņi meklē citas iespējas, ja to nav, viņi te nepaliek," atzīst M. Timermanis.

Minētajā indeksā par investīcijām draudzīgāko pašvaldību ar reģionālās nozīmes attīstības centru tika atzīts Cēsu novads. Cēsnieki pēdējos gados saņēmuši arī citus pozitīvus novērtējumus par atvērtību uzņēmējdarbībai. Pašvaldības uzņēmējdarbības speciālists komercdarbības attīstības jautājumos Valdis Nītiņš atzīst, ka šādas atzinības ir nozīmīgas, taču tās nekad nebūs izšķirošais faktors, lai uzņēmēji te vēlētos veidot, attīstīt savu biznesu. Viņš neslēpj, ka pilsētām ir vieglāk nekā attālākiem novadiem, jo pilsētās ir iespējamais darbaspēks, infrastruktūra.

"Lai ko rāda statistika, tie ir tikai skaitļi, mēs labāk skatāmies, cik daudzi nāk pēc atbalsta, informācijas uz pašvaldību. Jauniem uzņēmējiem pašvaldība piedāvā grantu atbalstu, ko pēdējos četros gados saņēmuši 30 jaunie uzņēmēji. Ļoti daudzi nāk uz pašvaldību konsultēties par uzņēmējdarbības iespējām Cēsīs, tie ir arī cilvēki no citām pilsētām. Interese ir, cilvēki gatavi sākt, mēģināt, darīt. Katram jau ir savs redzējums, kā viņš grib attīstīties. Dažs sāk ar minimumu, lai tad ietu uz priekšu, cita mērķi uzreiz ambiciozāki, bet kopumā aktivitāte ir jūtama."

Jaunie uzņēmēji, kuri sper biznesā pirmos soļus, labprāt izmanto koprades mājas "Skola6" piedāvājumu, kur tagad pieejami arī Vidzemes Biznesa inkubatora pakalpojumi. Strādājot kopā, uzņēmēji var viens otru uzmundrināt, atbalstīt, dot padomus, dalīties pieredzē.

Pie plusiem, kāpēc izvēlēties Cēsis, V. Nītiņš min pašvaldības izvirzīto mērķi, veidot Cēsis kā iekārojamu vietu dzīvošanai. Pie mīnusiem kvalitatīva darbaspēka trūkumu.

"Pietrūkst arī kvalitatīvu telpu ražošanai. Ap Rīgu industriālie parki tiek būvēti, mazpilsētās tas nenotiek, lai gan pieprasījums būtu. Nav pašvaldību spēkos tādus izveidot, bet attīstītāji nav vēl gatavi, viņiem ir risks veikt šādas investīcijas. Vēl pie mīnusiem varētu minēt dzīvojamās platības trūkumu, kas neļauj ienākt darbaspēkam. Arī šo problēmu pašvaldība saviem spēkiem nevar atrisināt," saka V. Nītiņš.

Kopumā Latvijā pērn dibināts mazāk uzņēmumu nekā gadu iepriekš, liecina "Lursoft" dati, toties likvidēto uzņēmumu skaits palielinājies. Ja 2015.gadā Latvijā pavisam tika dibināti 13 486 jauni uzņēmumi, pērn to skaits bija 11 206. Savukārt likvidēto uzņēmumus skaits attiecīgi 10 067 un 12 227.

No jauna dibināto uzņēmumu skaits sarucis visās Latvijas lielākajās pilsētās, un šis kritums ir gandrīz 20 procentu. "Lursoft" ziņas liecina, ka visievērojamāk jauno uzņēmumu reģistrācija samazinājusies Ventspilī par gandrīz 38 procentiem. Otrs lielākais kritums reģistrēts Valmierā, kur pagājušajā gadā reģistrēti 96 jauni uzņēmumi, kas, salīdzinot ar 2015.gadu, ir samazinājums par 28 procentiem.

Vērtējot jaunu uzņēmumu reģistrāciju novados, redzams, ka 2016.gadā jauni uzņēmumi reģistrēti visos Latvijas novados, tiesa gan, attālākos novados aktivitāte bijusi ievērojami zemāka nekā novados, kuri veidoti ap kādreizējo rajonu centriem. "Lursoft" pētījuma dati parāda, ka tikai divi jauni uzņēmumi visa pagājušajā gada laikā reģistrēti Baltinavas novadā un Ciblas novadā.

Analizējot jauno uzņēmumu skaita pieaugumu, redzams, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jaunu uzņēmumu skaits gada laikā palielinājies 50 pašvaldībās. No tām īpaši jāizceļ Limbažu novads, kur pagājušajā gadā bijis par 30 jauniem uzņēmumiem vairāk nekā 2015.gadā. Piedevām Limbažu novadā 2016.gadā likvidēto uzņēmumu skaits bijis par pieciem mazāks nekā no jauna reģistrēto.

http://news.lv/Druva/2017/01/24/aktivitate-ir-bet-uznemumus-dibina-mazak

 

Līgatnē nodokļus maksā

Autors: Monika Sproģe

Datums: 24.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Kopumā ar nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) iekasēšanu Līgatnes pašvaldībā 2016. gadā veicies labi.

Šai ieņēmumu sadaļā plāns izpildīts par 103,78%. “Atsevišķi vērtējam gan kārtējā perioda ieņēmumus, gan iepriekšējo gadu parādu samaksu. Esam pārvarējuši ikgadējo parādu pieaugumu, šobrīd vērojama tendence, ka visās jomās parādnieku īpatsvars samazinās. Arī Līgatnes novada NĪN maksātāji ar katru gadu kļūst apzinīgāki seko līdzi izmaiņām, daudz aktīvāk interesējas par saviem īpašumiem,” ziņo Līgatnes novada pašvaldības vadītājs Ainārs Šteins.

Taujāts par parādniekiem, A. Šteins skaidro, ka pašvaldībā izveidota un sekmīgi darbojas Kredītkomisija, kurā apvienojas pašvaldības un kapitālsabiedrību finanšu un juridiskās nodaļas darbinieki. “Komisijas darba uzdevums ir strādāt ar debitoriem, lai nodrošinātu finanšu disciplīnu. Pagājušajā gadā izdevies samazināt debitoru summāro grozu pret iepriekšējo gadu par 5,39%,” tā pašvaldības vadītājs.

Statistika liecina, ka vairums Līgatnes novada NĪN maksātāju izvēlas iespēju maksājumus veikt četros termiņos. Par to, vai šo kārtību ietekmē platību maksājumi, ko saņem lauksaimnieki, pašvaldībai informācijas nav.

A.Šteins stāsta, ka pašlaik parādnieka profils Līgatnē esot šāds: “Cilvēks ar tendenci kavēt visus rēķinus, NĪN ieskaitot. Tas attiecas gan uz juridiskām, gan arī fiziskām personām. Līgatnē, droši vien kā daudzviet, akurātākie saistību pildītāji ir gados vecāki cilvēki un pensionāri. Tāpat ievērojami mazāk finanšu disciplīnas pārkāpumu ir gados jauniem cilvēkiem, kam ir laba izglītība, stabils darbs un ģimene.”

Līgatnes novada pašvaldībā ir divas galvenā attīstības prioritātes – cilvēkresursi un demogrāfija, uzņēmējdarbība un nodarbinātība. Tālab no 2017. gada šī politika ir iekļauta arī NĪN aprēķināšanas kārtībā, gan uzņēmējiem, gan daudzbērnu ģimenēm tiek piemērotas nekustamā īpašuma nodokļu atlaides.

A. Šteins skaidro: “Nodokļa atvieglojumi ir tiem NĪN maksātājiem, kam ir reģistrēta uzņēmējdarbība (saimnieciskā darbība) Līgatnes novadā un kas nodarbina piecus līdz 10 darba ņēmējus – nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 20% apmērā. Ja uzņēmums nodarbina 11 – 20 darba ņēmējus – nekustamā īpašuma nodokļa atlaide pienākas 30% apmērā. Ja nodarbina 21 līdz 40 darba ņēmēju, nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 40% apmērā, taču, ja uzņēmumā strādā 41 un vairāk, nekustamā īpašuma nodokļa atlaide pienākas 60% apmērā.

Savukārt, tiem NĪN maksātājiem jaundibinātām juridiskām un fiziskām personām, kuras savu saimniecisko darbību ir reģistrējuši 2016. gadā Līgatnes novada teritorijā un nodarbina vismaz piecus darba ņēmējus 50% apmērā 2017.gadā. Kā arī daudzbērnu ģimenēm, kurām ir četri un vairāk bērni, 50% vietā būs 70% liels atvieglojums nekustamā īpašuma nodoklim.”

Līgatnes novada dome ir viena no tām, kas piemēro arī paaugstināto nodokli būvei, kas ir klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša. A. Šteins informēja, ka 2016. gadā tādi bija 10 īpašumi. Tāpat paaugstināto nodokli piemēro nesakoptām lauksaimniecības zemēm. 2016.gadā tādi bija 218 zemes īpašumi. “Ēkai grausta statusu nosaka Līgatnes novada būvvaldes izveidotā komisija, kas apseko un apkopo informāciju par vidi degradējošām būvēm un lēmumu par būves klasificēšanu par vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu. Lēmumu par attiecīga statusa atcelšanu pieņem Līgatnes novada pašvaldība,” skaidro A. Šteins.

2016. gadā Līgatnes novada pašvaldība no nekustamā īpašuma nodokļa iekasēja 155 247 eiro, tai skaitā 15 916 eiro parādi par iepriekšējiem gadiem. Aktuālais parāds uz gada sākumu ir 37 638 eiro, kas izveidojies vairāku gadu garumā.

“Reizēm problēmas rodas ar mantiniekiem. Cilvēki iedomājas, ka, kamēr nav oficiāli nokārtots mantojums, tikmēr nodoklis nav jāmaksā, un ir gadījumi, ka mantinieki vairāku gadu laikā nesteidz kārtot īpašuma lietas. Līgatnes novada dome atgādina, ka mantojuma saistību pārņēmējiem ir jāpiesakās pašvaldībā viena mēneša laikā no iesnieguma par mantojuma pieņemšanu brīža kā nodokļu maksātājiem, pretējā gadījumā esošais, termiņā nenomaksātais nodoklis palielinās ar nokavējuma naudām, kamēr pašvaldība pati meklē mantiniekus, kā arī saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 9.panta 5.daļu ir jāaprēķina soda nauda 30% apmērā no NĪN parāda,” sarunu pabeidz Līgatnes novada pašvaldības vadītājs.

http://news.lv/Druva/2017/01/24/ligatne-nodoklus-maksa

 

Tautas tērpi sajauc galvas

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 24.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Aktualitāte

Ja Deju svētku lieluzvedumam ieplānoti tik dārgi tērpi, to izgatavošanas finansēšanu nevar prasīt tikai pašvaldībām

Pēdējās nedēļās izraisījusies plaša diskusija un neizpratne par gaidāmo Latvijas simtgades svinībām veltīto Deju svētku uzvedumu "Māras zeme".

Svētku virsvadītāji iecerējuši, ka lieluzveduma dalībnieki izdejos stāstu ne tikai par Latviju simts gados, bet ieskatīsies vēsturē dziļāk, līdz pat 12. un 13.gadsimtam, izstāstot stāstu par cilvēkiem, kas paaudzēs dzīvojuši savā zemē un dažādu vēsturisko notikumu griežos varējuši izlolot savu valsti. Īpaši šim uzvedumam dejotājiem vajadzīgi tērpi, neder tie, kas ir kolektīvu pūrā. Tātad jāgādā jauni.

Kad par to jau pērn oktobrī tika informētas pašvaldības, iebildumu nebija, jo saprotams, ka svētkiem jābūt krāšņiem, iespaidīgiem. Par to, ka uzveduma dalībniekiem tērpi jāfinansē tikai no pašvaldību budžeta, runāts netika. Pagājušajā nedēļā Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē novadu un pilsētu vadītāji vienbalsīgi nolēma, ka neatbalstīs šo tērpu finansēšanu tikai no pašvaldību līdzekļiem. Pašvaldības nav gatavas pirkt tērpus, kurus varēs izmantot tikai vienu reizi un no kuriem ilgtermiņā nebūs ieguvuma. Vadītāji norādījuši, ka vairāku gadu garumā saplānojuši tautas tērpu atjaunošanu kolektīviem pēc iepriekšējiem standartiem un tam paredzējuši naudu. Arī atgādināts, ka tie nebūt nav vienīgie izdevumi, kas saistīti ar piedalīšanos svētkos 2018.gadā.

Pašvaldībās parēķināts, ka viens tērps deju lieluzvedumam varētu izmaksāt ap 120 un vairāk eiro. Auduma izmaksas vienam dejotājam varētu būt ap 40 eiro, pārējās jau atkarīgas no iespējām kurš šūs tērpus, paši dejotāji vai kāda vietējā šuvēja, vai varbūt tiks organizēts iepirkums. Audumu svētku rīcības komiteja sola sagādāt no Ķīnas, tas pašvaldībām jānopērk un jāsašuj.

Pārgaujas novadā darbojas četri dažādu paaudžu deju kolektīvi. Novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents atzīst, ka patlaban par tērpiem kolektīviem nav jāsaspringst. "Arī dejotājiem teicu ja valsts līmenī iecerēts, ka vajag šādu uzvedumu, tad tā izmaksas nedrīkst gulties tikai uz pašvaldībām. Valstij jādod sava daļa. Latvijas simtgades rīkošanai plāno tērēt gandrīz 60 miljonus eiro, tad Deju svētku idejas īstenošanai arī varētu piešķirt pāris miljonu," viedokli pauž Pārgaujas novada pašvaldības vadītājs.

Arī no Vecpiebalgas gaidāmajiem svētkiem gatavojas četri deju kolektīvi. Par iecerēto lieluzvedumu "Māras zeme" novada domes priekšsēdētāja Ella FrīdvaldeAndersone saka: "Jebkuras kaprīzes par jūsu naudu! Radies iespaids, ka patlaban tā rīkojas svētku organizatori. Ne valsts, ne pašvaldības nav tik bagātas, lai varētu atļauties kaprīzes. Skumji, ka nemākam nosvinēt svētkus."

Līgatnes novada domes vadītājs Ainārs Šteins nosaka strikti: "Neatbalstu". Viņš atzīst, ka droši vien lieluzvedums iecerēts grandiozs un skaists, bet Latvijas simtgadē ir jāizdzied un jāizdejo latviešu klasika. Vēlreiz jāpriecājas par tām dziesmām un dejām, kuras ir vērtība mūsu kultūras pūrā.

"Lieluzvedums nav iecerēts īstajā vietā un laikā. Tas ir deju svētku virsvadītāju ambīciju piepildījums, kura īstenošanā tiek aicināta visa sabiedrība. Neredzu jēgu ieguldīt pašvaldības naudu šādam pasākumam. Filozofiski skatoties, ir aizmirstas latviskās vērtības saimnieciskums, taupīgums un prātīgums. Tā ir latviskā dzīvesziņa. Ar to jālepojas, jānodod nākamajām paaudzēm," pārdomās dalās novada vadītājs un pastāsta, ka Līgatnes vidējās paaudzes deju kolektīvam "Zeperi" jau ir ļoti līdzīgi tērpi, tie ir etnogrāfiski, nevis stilizēti, kādi būs jāšuj. Ar tiem kolektīvs regulāri uzstājas." Iegādāties tērpus vienam koncertam ir izšķērdība, nevis saimnieciska rīcība," uzsver Ainārs Šteins.

Cēsu deju apriņķa kolektīvu koordinators, arī vairāku deju kolektīvu vadītājs Uldis Blīgzna atzīst, ka ažiotāžu kārtējo reizi izraisījis komunikācijas trūkums. "Kad tika apstiprināta lieluzveduma koncepcija, ar to bija jāiepazīstina pašvaldības, jo to kolektīvi piedalīsies svētkos, īstenos virsvadītāju ieceres. Tad arī vajadzēja vienoties, par ko kurš maksā," saka Uldis Blīgzna un piebilst, ka diemžēl no svētku koncepcijām nebija variantu, ko izvēlēties.

"Attieksme jāgādā tērpi ir aizvainojusi pašvaldību vadītājus. Dejotājiem lieluzveduma ideja patīk, ir kolektīvi, kuri saka dodiet audumu, šūsim paši. Nav tā, ka šie tērpi derēs tikai vienam lieluzvedumam. Novados tiek rīkoti visdažādākie pasākumi, svētki, ir dejas, kurās tos varēs vilkt. Daudz dzirdēts, lai taču reiz meitas beidz dejot apakšveļā ar šķēlumiem," pārdomās dalās Uldis Blīgzna un uzsver, ka ir jāuzticas profesionāļiem. Arī iepriekšējos svētkos bijušas dejas, kuras dejotājiem nepatika, taču, dejojot laukumā, kontekstā izprotot ideju, tās iederējās veselumā.

Neizpratne un arī sašutums izskan par to, ka audumu tērpiem valsts pirks Ķīnā. "Jau daudzus gadus kolektīvi tērpiem lina audumu pērk Lietuvā, citus Ķīnā. Vestes dejotājiem ir vien no Ķīnas audumiem. Latvijā tādus vienkārši neražo," atgādina Uldis Blīgzna.

Pašvaldības vētī un pieņem šī gada budžetus. "Budžetā naudu dejotāju tērpiem neesam paredzējuši. Ja citas izejas nebūs, nauda būs jāmeklē. Pašvaldības atzinušas ja citi pirks audumu un šūs, mēs taču savus dejotājus neatstāsim mājās," saka Līgatnes novada vadītājs Ainārs Šteins un uzsver, ka šajā situācijā labi, ka par to runā visos līmeņos.

Arī Pārgaujas novada deputāti šīgada budžetā neplāno atvēlēt naudu deju kolektīvu tērpiem lieluzvedumam "Māras zeme". "Divos gados, kaut kam atņemot, protams, to naudu var atrast. Nerīkosim kādus novada pasākumus. Uzskatu, ka tā tērēt naudu tērpiem nav saprātīgi. Rodas arī jautājums kam domāti šie svētki vienai izpildītājfirmai vai dejotājiem un skatītājiem," viedokli pauž Hardijs Vents un uzsver, ka pašvaldību lēmums bijis vienbalsīgs svētkus nedrīkst rīkot tikai uz pašvaldību rēķina.

"Skumji, ka nemākam nosvinēt savas valsts simtgadi. Deju svētku krāšņums taču ir arī novadu krāsās, to tautastērpos laukumā, estrādē, gājienā. Katru gadu pašvaldības piešķir naudu, lai kolektīvi atjaunotu tērpus, iegādātos jaunus. Nenoliedzu, ka tērpi lieluzvedumam ir skaisti, bet to izmaksas ir par lielām, nedrīkstam nerēķināties ar citām iedzīvotāju vajadzībām. Svētki jārīko visiem kopā sava daļa jādod valstij, sava pašvaldībai un svētku dalībniekiem," pārdomās dalās Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde Andersone. Novada dome šīgada budžetā tērpu iegādei gaidāmajiem Deju svētkiem paredzējusi desmit tūkstošus eiro.

Latvijas Pašvaldību savienība, paužot pašvaldību viedokli, uzsvērusi, ka nepieciešams cits veids, kā šo situāciju atrisināt, jo tērpu finansēšana būs dārga, turklāt tai nevajadzētu gulties tikai uz pašvaldību pleciem. Kultūras ministre Dace Melbārde pēc pašvaldību nolemtā izteikusi aicinājumu respektēt pašvaldību dominējošo viedokli un strādāt pie citiem uzveduma "Māras zeme" tērpu risinājumiem. "Radošā grupa un katrs tās dalībnieks atsevišķi ir vairākkārt pierādījuši spēju radīt neaizmirstamus svētkus. Trūkstošais un ļoti būtiskais pavediens kopējā darbā ir nepietiekams skaidrojošais darbs deju kolektīvu vadītājiem un dejotājiem, kas ar katru gadu aizvien aktīvāk uzstāj uz savām tiesībām būt uzklausītiem un sadzirdētiem. Šo vēlmi nevar ignorēt. Esmu pārliecināta, ka tieši cieņpilnā dialogā ir rodami risinājumi uzveduma tālākai veidošanai," sacījusi Dace Melbārde. Viņa arī aicinājusi visus dalībniekus apzināties, ka dejotāju kopienu svētkos veido 15 000 cilvēku. Dažādie viedokļi un redzējumi var aktualizēt galvenās bažas, tomēr gala izvēles paliek mākslinieciskajiem vadītājiem un radošajai grupai, kas uzņemas atbildību par māksliniecisko kvalitāti un redz radošā darba koptēlu. Ministre paudusi pārliecību, ka dejotāju kopiena valstī ir ļoti labi organizēta un, kopā pārvarot grūtības un vienam otru atbalstot, arī 2018.gada deju svētkus izdosies izveidot par neaizmirstamu kultūras notikumu.

Tuvākajā laikā plānots rīkot seminārus visos Latvijas reģionos, lai ar deju kolektīvu vadītājiem izrunātu neskaidros mākslinieciskās koncepcijas un repertuāra jautājumus.

***

īsumā

Pašvaldībās parēķināts, ka viens tērps deju lieluzvedumam varētu izmaksāt ap 120 un vairāk eiro.

Ella FrīdvaldeAndersone: "Ne valsts, ne pašvaldības nav tik bagātas, lai varētu atļauties kaprīzes."

Ainārs Šteins: "Filozofiski skatoties, ir aizmirstas latviskās vērtības saimnieciskums, taupīgums un prātīgums.

http://news.lv/Druva/2017/01/24/tautas-terpi-sajauc-galvas

 

Izmaiņas uzņēmumos

Datums: 24.01.2017

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Uzņēmumu reģistra ziņas

OP 2017/19.URI8

Reģistrācijas numurs: 49502001254

Nosaukums: Grīnberga individuālais uzņēmums

Adrese: Līgatnes nov., Līgatnes pag., "Grīnbergi"

Atbrīvotas amatpersonas: Andris Grīnbergs, personas kods 110248-11283, īpašnieks, ar paraksta tiesībām, piezīmes: Ziņas par personas dzīvesvietas adresi izslēgtas 01.04.2014., pamatojoties uz likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" Pārejas noteikumu 18.punktu

Ieceltas: Andris Grīnbergs, personas kods 110248-11283, likvidators, ar paraksta tiesībām

Reģistrēts: Darbības izbeigšana un likvidācijas procesa uzsākšana, izmaiņas amatpersonu sastāvā

Izdarīts ieraksts: 19.01.2017.

Kreditoru prasījumi piesakāmi likvidatoram triju mēnešu laikā no šī paziņojuma publicēšanas dienas šādā adresē: Sporta iela 5, Augšlīgatne, Līgatnes pag., Līgatnes nov., LV-4108

Publikācijas Nr.: KMR00102853052555.

http://news.lv/Latvijas_Vestnesis/2017/01/24/izmainas-uznemumos


Publicēts 2017. gada 26. janvārī

2017-01-27
Laika ziņas
Aptaujas