Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Kāzu vieta jāmeklē pa dubļiem

Autors: ZIGMUNDS BEKMANIS

Datums: 26.01.2017

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Saimniekdetektīvs

"Springšļu dzirnavu" atjaunošana parāda problēmas lauku tūrismā

Kā klājas nomaļākiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem? Noskaidrot šo jautājumu mani pamudināja neplānota Jaungada sagaidīšana "Springšļu dzirnavās". Esat par tādām dzirdējuši? Es arī nebiju, tādēļ apstulbu, kad tumsā pēc piecu kilometru mīcīšanās pa dubļainu meža ceļu nekurienes vidū ieraudzīju vareno dzirnavu ēku – viesu namu, kas ne pārāk sen atdzimis no drupām.

Paši pūta, paši dega

Viesu nama saimniece Viviāna Zipa pērn ierakstīta Vidzemes plānošanas reģiona "Veiksmes stāstu grāmatā" nominācijā "Tūrisma uzņēmējs". Pateicoties juristes un finansistes darba pieredzei, viņas vadītais viesu nams 2016. gadā strādājis ar 59 tūkstošu lielu apgrozījumu. Daudz vai maz, lai izpelnītos pašvaldības uzmanību, ja ņem vērā, ka aizvadītais pirmais darbības gads bijis veiksmīgs, un arī šogad no maija līdz oktobrim visas nedēļu nogales kāzu svinībām jau aizņemtas. Daži pieteikumi esot pat 2018. gadam. Turklāt arvien biežāk te notiek izbraukuma ceremonijas, proti, Dzimtsarakstu nodaļas darbinieki slēgt laulības brauc šurp tieši uz svinību vietu "Springšļu dzirnavās".

"Līdz šim neko no pašvaldības neesam lūguši, tikai iesniedzām pieprasījumu ES finansējumam ceļa remontam, taču toreiz nauda tika piešķirta citiem," atceras V. Zipa. Var jau teikt, pirms 11 gadiem tagadējā viesu nama saimniekiem neviens nespieda pirkt izsolīto bezsaimnieka mantu meža vidū, taču tobrīd sava lauku īpašuma meklējumos rīdzinieku ģimeni ar ļoti spēcīgu pozitīvo auru uzrunāja tieši šīs sabrukušās dzirnavas Līgatnes upes krastos. Vēl jo vairāk – uzzinot vietas vēsturi, Viviāna un Jānis nolēma, ka pirms vairāk nekā simts gadiem Paltmales muižai piederējušās vecās ūdensdzirnavas jāatjauno.

Pēdējais īpašnieks kapteinis Zālītis ar kundzi Katrīnu te grasījies būvēt vilnas pārstrādes rūpnīcu, bet sācies Otrais pasaules karš, viņi emigrējuši un no tā laika nekādu ziņu par sevi vairs nav devuši. "Pagājušā gadsimta 70. gados "Springšļu dzirnavās" bija fabrikas "Komēta" filiāle, kur ražoja apavu liestes, un vecie līgatnieši dzirnavas saukuši par tupeļu fabriku. Te gan notika ražošana, gan dzīvoja arī strādnieki. Kad fabriku likvidēja, īpašums palika novārtā. Ko vien varēja, apkārtējie nojauca un aiznesa, izpētījusi V. Zipa.

Lai gan jau šobrīd "Springšļu dzirnavu" komplekss ir gana iespaidīgs ar istabām un banketu zāli simts viesiem un pirti, top projekts saimniecības ēkas pārvēršanai SPA iestādē. Ir iecere atjaunotajā dzirnavu kanālā daļēji ielaist ūdeni un izveidot pastaigu taku gar upi, kas savienotos ar "Latvijas valsts mežu" izveidoto Līgatnes upes taku.

Golgātas ceļš

"Kāpēc pie jums ir tik slikts ceļš?" vaicāju kompleksa saimniecei, uz ko saņēmu atbildi – lielākoties tas esot pašvaldības īpašums, turklāt neveiksmīga apstākļu sakritība, ka gadumijā uznākušas lietavas. Parasti tik slikti neesot. Sarunas par ceļu esot bijušas, bet trūkstot naudas.

Vai reāli ir iespējams uzlabot situāciju "Springšļu dzirnavās"? Kā man paskaidroja Ekonomikas ministrijā, kuras pārziņā ir tūrisma nozare, viņu kompetencē neesot risināt jautājumus par tūrisma infrastruktūras sakārtošanu. Arī Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente atzīst, ka palīdzēt nevar. Satiksmes ministrijas Investīciju departamenta direktore Ligita Austrupe skaidro, ka šajā gadījumā viss ES finansējums Latvijas ceļiem līdz 2020. gadam jau sadalīts, turklāt vietējiem ceļiem tas vispār nav pieejams. Šogad vēl nav nokavēta pieteikšanās atbalstam ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā, tostarp tūrisma aktivitāšu veicināšanā, kura saņemšanas nosacījumus plānots izsludināt martā. "Šajā programmā atbalstāma ir arī būvniecība, tomēr par ceļu būvi neesmu pārliecināta. Vēl lauku tūrisma uzņēmējus varētu interesēt "LEADER" programmas atbalsts, bet tad jāsazinās ar vietējo rīcības grupu, vai viņu stratēģijas nostādnēs ir paredzēta šāda aktivitāte," zina teikt Zemkopības ministrijas pārstāve Agate Zālīte.

Šobrīd aktīva ir Lauku atbalsta dienesta (LAD) programma "Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos", kurā līdz 2019. gada beigām vietējo ceļu būvei un remontam var pieteikties novadu pašvaldības, kopā sadalot apmēram 86 miljonus Eiropas Savienības fonda (ELFLA) un 40,5 miljonus valsts līdzekļu. Tātad nauda lauku ceļiem ir, bet vai pietiks visiem?

Ceļš uz dzirnavām tiks remontēts

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins teic, ka tūrisms ir galvenā uzņēmējdarbības prioritāte novadā un "Springšļu dzirnavas" ir ļoti nozīmīgs spēlētājs šajā jomā. "Pašlaik LAD ir atbalstījis divus mūsu projektus, novada ceļu sakārtošanai piešķirot vairāk nekā 300 tūkstošus eiro, taču nosacījumi nav labvēlīgi "Springšļu dzirnavām". Prioritāte ir tiem virzieniem, kuros ieguvēji būs vairāki uzņēmēji, nevis viens, un kur atrodas vairāk darba vietu, lielāka atdeve. Tādēļ pašvaldības budžetā esam atraduši nelielu finansējumu aptuveni 500 metriem dzirnavu ceļa problemātiskāko vietu sakārtošanai, lai gluži pa dubļiem tur nebūtu jāmīcās. Skaidrs, ka ideālu segumu te nedabūsim, jo tad būtu jāatņem nauda visiem pārējiem ceļiem, taču varam panākt, lai šis ceļš būtu normāli izbraucams, un šogad to arī izdarīsim," sola pašvaldības vadītājs.

Starp galvenajiem veicamajiem pasākumiem viņš min ceļa apauguma noņemšanu, grāvju tīrīšanu, lai uzlabotu ūdens noteci no ceļa klātnes, un jaunas virskārtas uzbēršanu. Pašvaldības vadītājs atklāj, ka otrpus Līgatnes upei atrodas cita liela atpūtas bāze "Zemturi", uz kuru vedot vēl sliktāks ceļš, taču tas esot valsts īpašumā, un pašvaldība tur neko vairāk nevarot līdzēt, kā vien rakstīt lūgumrakstus Latvijas ceļu uzturētājam.

Bez efektīviem sakariem

Jaungada naktī "Springšļu dzirnavās" mani sagaidīja vēl viens nepatīkams pārsteigums – šeit nebija mobilo sakaru zonas un interneta. Saimniece atzīst, ka situācija īsti normāla neesot, taču daži risinājumi rasti, jo viesu namā pēc pieprasījuma pieejams gan WiFi, gan stacionārais tālrunis.

"Pērn ar "LMT" iesāku sarunas par mobilā tālruņa zonas pastiprinātāja uzstādīšanu "Springšļu dzirnavās"," V. Zipa parāda epasta saraksti ar uzņēmumu. "LMT" preses sekretāres Elīnas Līderes atsūtītajā skaidrojumā teikts, ka "ir iespēja uzstādīt signāla pastiprinātāju, kas lielākoties situāciju atrisina", un ka "klientam ir piedāvāts šāds risinājums, no kura viņš atteicies, jo nevēlas materiālu līdzdalību". Tātad iznāk, saimniece pati vainīga. Bet kādēļ "LMT" pieprasa līdzmaksājumu, ja reiz apgalvo, ka turpina investēt tīkla pārklājumā?

"Tā gluži nav, ka esam atteikušies. Dzirnavās mums jau darbojas "LMT 4G/3G" internets, ko nodrošina papildu antena, caur kuru būtu iespējams pastiprināt arī telefona signāla izplatību objektā. Bet par repītera uzstādīšanu "LMT" prasa līdzfinansējumu 250 eiro mēnesī uz nenoteiktu laiku. Repīteri var nopirkt interneta veikalā par tādu pašu summu, taču mēs nedrīkstam to darīt, jo likums par apraidi pieprasa saņemt licenci mobilā tīkla signāla izplatīšanai. Tā nu sanāk apburtais loks," sarunā iesaistās Jānis Zips, ilggadējs Latvijas Televīzijas darbinieks.

Latgalē un Kurzemē par grūtībām nesūdzas

Nomaļāki tūrisma uzņēmēji atrodami ne tikai Vidzemē. "Zaļā sertifikāta" turētāja brīvdienu māja "Meža skuķi" (Daugavpils nov. Vaboles pag.), kas piedāvā arī pirts procedūras, atrodas apmēram trīs kilometrus no šosejas. Ceļu salabot palīdzējis laimīgs gadījums, jo "Latvijas valsts mežiem" tuvumā bijusi liela cirsma. Nesaremontēti palikuši vien 200 m pie pašas mājas. "Interesējos, vai pie viena nevar arī tos salabot, taču tobrīd 20 eiro par vienu ceļa metru man nebija pa kabatai, tomēr, ja vajag, ar greiderēšanu un sniega tīrīšanu palīdz pašvaldība," saka saimniece Aija Dvinska. Sakari tiekot nodrošināti ar "LMT" uzstādītu antenu, jo bez tās internets "neesot vilcis". Arī elektrības padeve bijusi nepietiekama, jo, darbinot ūdenssūkni, ledusskapis vairs nav spējis ieslēgties, bet pēc ilgām sarunām projekta ietvaros "Latvenergo" tomēr pievilcis jaudīgāku līniju bez maksas. "Nomale ir mūsu pluss un mūsu niša. Privātais ezers, svaigs medus, miers un klusums – tas viesiem te patīk vislabāk."

"Mēs dzīvojam vietā, kur apdzīvotība uz 1 km² ir vismazākā Latvijā. Mums visapkārt ir plaši meži ar lielu dzīvnieku blīvumu, tīrām upēm un skaistiem meža ezeriem. Mēs ar prieku jums to parādīsim," tā sevi piesaka tūrisma uzņēmums "Daba Laba" (Ventspils nov. Ances pag.), kas piedāvā safari braucienus pa vecajiem tanku ceļiem Irbenes radiolokatora apkaimē, kur nav mobilo sakaru zonas. "Tā nav problēma, jo klientus par to informējam iepriekš un precīzi norunājam tikšanās vietu pie lokatora. Mūsu birojs atrodas 15 km no tā, un tur ar sakariem viss ir kārtībā," atklāj uzņēmējs Reinis Pižiks.

http://news.lv/Latvijas_Avize/2017/01/26/kazu-vieta-jamekle-pa-dubliem

 

 

Krimuldas vidusskolas peldbaseinā

Autors: Līga Ozoliņa, Krimuldas vidusskolas peldbaseina vadītāja

Datums: 26.01.2017

Izdevums: Krimuldas Novada Vēstis

Rubrika: Ziņas

Peldēšanas sacensības

Kā ierasts, peldēšanas sezonas vidū mūsu peldbaseinā notika novada organizētās atklātās peldēšanas sacensības “SALDAIS JAUNAIS - 2017.” pieaugušajiem. Dalībnieki startēja 50 metru brīvā stila peldējumā 4 vecuma grupās un spēkiem mērojās 10 gadu intervālā.

Aukstajā 7. janvāra rītā daudzi pat nevarēja iedarbināt savas automašīnas, dažus pievarēja slimošana, bet citi – vienkārši nobijās. Tomēr uzņēmīgākie ieradās un uzvarēja: jauniešiem – līdz 29 gadiem ātrākie bija Edgars Zvejnieks (31,01 sek.) un Andis Laimiņš (33,29 sek.). 30- 39- gadīgo grupā uzvarēja Agnese Rukkalne (42,63 sek.) un Ainārs Rukkalns (28,33 sek.), aiz sevis atstājot brāli Artūru Rukkalnu (29,56 sek.) un Mārtiņu Alhimoviču (31,41 sek.).

1977.- 1968.g.dzim. grupā uzvarēja un zelta medaļas nopelnīja Zane Segliņa (45,04 sek.) un Lauris Pēkšens (31,84 sek.).

Grupā, kur startēja 1967.g.dzimušie un vecāki, uzvarēja Jānis Pelēķis (49,31 sek.), aiz sevis atstājot mūsu aktīvo Juri Rukkalnu.

Sirsnīgs sveiciens un LIELAIS PALDIES mūsu novada peldēšanas ilggadējam trenerim Voldemāram Pūcem gan par ieguldīto darbu treniņos, gan par neatlaidību un sagādātajiem saldumiem! Pateicamies veikalam “Laimas” un personīgi Sarmai Kļaviņai un Jānim Eisakam par gardajām balvām katros svētkos! Paldies Ziedonim Skrivļam par skaistajām medaļām!

Skolēnu SALDAIS JAUNAIS GADS

9. janvārī Krimuldas vidusskolas peldbaseinā notika arī atklātās peldēšanas sacensības skolēniem, kur saldumus enerģijai Jaunajam gadam saņēma visi dalībnieki. Priecājamies, ka uz sacensībām brīvā stila peldējumā ieradās skolēni, kas trenējas mūsu peldbaseinā, – no Krimuldas un Līgatnes vidusskolām, Vidrižu un Lēdurgas pamatskolu skolēni, gan arī Bērnu un jauniešu attīstības centra “GAUJA” dalībnieki, kas trenējas Inčukalna peldbaseinā.

Jaunākajām grupām bija jāveic 25 metru distance brīvā stilā. 2007.g.dzim. un jaunākiem grupā meitenēm pirmās piecas vietas SK “Gauja” meitenēm: Laura Pigore, Emīlija Zujeva, Elīna Brantkalne, Evelīna Kriščunaite, Anna Reizniece, bet tālāk jau visas mūsējās, Elza Monika Kublicka, Una Valle un Loreta Kandavniece-Kurbanova, Evelīna Miglāne, Melānija Kalnevica, Evelīna Kristīne Ķirse, Žanete Lūse, Keita Tulpe. Zēniem šajā grupā gan 1.v.- Jānim Mārtiņam Reišulim, 2.v.- Renāram Vēverim, 3.v.- Reinim Pučuram. 2005.-2006.g.dzim. grupā pārliecinoši līderos meitenēm: Sindija Bičkovska un Kristija Ozola, Rita Solovjova, bet zēniem: Kārlis Alberts Reišulis, Ernests Brūns un Dāvis Dūka (abi BJAC “Gauja”).

Nākošajām divām vecuma grupām bija jāveic 50 metru distance kraulā uz krūtīm. 2003.-2004.g.dzim.grupā uzvarēja Ksenija Moroza (BJAC “Gauja”), otrā – Megija Bičkovska, trešā – Patrīcija Anna Rasimenoka, bet zēniem: pirmais – Emīls Kļaviņš, otrais – Rinalds Kristians Tulpe (visi Krimuldas vidusskola), trešais – Roberts Kalniņš (Līgatnes vidusskola). 2001.-2002.g.dzim. grupā labākie: Rainers Ulass un Kristofers Ulass (abi Krimuldas vidusskola).

Ļoti sirsnīgi pateicamies brīvprātīgajiem tiesnešiem un palīgiem: Airai Kurtiņai, Annai Biseniecei, Jānim Sirmajam, Tomam Griblo un Mārītei Biseniecei, jo peldēšanas sacensību organizēšanā vajag daudz palīgu.

Novēlu visiem peldētājiem aktīvāk apmeklēt treniņus un nopietnāku attieksmi pret veicamo darbu, tad arī nākamie starti būs veiksmīgi.

http://news.lv/Krimuldas-Novada-Vestis/2017/01/26/krimuldas-vidusskolas-peldbaseina

 

Mazie novadi turas kā cinīši

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 27.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Komentāri, viedokļi

Daudzas pašvaldības šomēnes apstiprinās gada budžetu. Katra eiro izlietošana tiek rūpīgi izsvērta, cenšoties atstāt naudu arī attīstības projektiem.

Agrākos gados jeb iepriekšējā plānošanas periodā daudzām pašvaldībām, piesaistot Eiropas Savienības (ES) un valsts finansējumu, izdevās sakārtot ūdenssaimniecību, atjaunot un nosiltināt ēkas, izdarīt daudz ko citu.

Tagad, gaidot ES finansējumu, sagatavoti projekti, lai darbi varētu sākties. Kādas iespējas piesaistīt naudu mazajām pašvaldībām, jo daudzās programmās finansējums paredzēts lielajām pilsētām un 21 attīstības centram?

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins: "Iespējas piesaistīt naudu ir niecīgas. Labi, ka vismaz katrai pašvaldībai ir paredzēta nauda lauku ceļu sakārtošanai un iespēja saņemt finansējumu uzņēmējdarbības vides infrastruktūrai. Līgatnes novadam tas ir ap pusmiljons eiro.

Nav jau īsti arī projektu konkursu, kuros kaut ko iegūt var cerēt mazās pašvaldības. Bet arī te dzīvo cilvēki, arī viņiem nepieciešama sakārtota infrastruktūra, vide.

Līgatnes pilsētas bērnudārzs atrodas valsts aizsargājamā kultūras piemineklī. Izstrādājām projektu ēkas renovācijai. Naudas nepietika. Iesniedzām četrus projektus ēku siltināšanai visi palika aiz strīpas, finansējuma pietrūka. Tas ir ciniski, bet nauda bija sadalīta jau pirms tam. Tā Latvijā notiek. Ja pateiktu, ka nav vērts censties, ieguldīt laiku un līdzekļus, izstrādājot projektus, jo naudas nebūs, saprastu. Vairākus projektus iesniedzām arī Lauku atbalsta programmās, atbalstu neguvām.

Plānošanas periodam Latvija saņems ne mazu naudu, bet, ja paanalizē, kur tā aiziet, rodas dažādas pārdomas. Vai tad nauda nav jāiegulda tur, kur tā nes vislielāko labumu? Bet pašvaldība jau nevar vērtēt, kas jādara vispirms, ko secīgi pēc tam. Tad arī gadās, ka vispirms sakārto ielu, pēc tam rok, lai ieguldītu ūdensvadu.

Protams, sekosim līdzi katrai iespējai. Projekti, ieceru un vajadzību saraksts garš."

Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe: "Varam startēt vienīgi LEADER programmās. Iesniedzām vairākus projektus, nauda beidzās, mums netika. Pašvaldība var izdzīvot ar savu budžetu, bet mums pat nedod iespējas piesaistīt naudu. Ja būtu iespējas un mēs tās neizmantotu, tad varētu teikt, ka nespējam attīstīties. Kaut būtu investīciju programma, kur uz naudu varētu pretendēt nabadzīgākie lauki un pilsētas.

Grants ceļu atjaunošanas projektiem, kā visām pašvaldībām, būs paredzētais finansējums, vēl īstenosim dažādus nelielus projektus izglītībā, kapacitātes celšanai, vides sakārtošanā. Vērtējam, kā reģionā attīstīsies deinstitucionalizācijas projekts. Bet arī tur svaru kausi ir lielo pašvaldību pusē. Paredzēts problēmas risināt visā reģionā, bet, ja vērtē, lielā novadā, protams, vairāk problēmu. Līdzko salīdzina kaut vai Madonas un Raunas novadus, matemātika nav vajadzīga. Bet mēs taču runājam par reģionālo attīstību.

Latvijā ir sauklis pašvaldībām jāstimulē uzņēmējdarbības attīstība, var samazināt nekustamā īpašuma nodokli. Tas jau kļuvis par tirgus instrumentu. Raunas pašvaldība nodokli var kaut uzņēmējiem vispār atlaist, nekas nemainīsies, jo tas ir tik mazs, ka vienalga. Rīgā, kaut nelielas atlaides, būs ieguvums. Ar Rīgu konkurēt nevaram.

Cik spējam, turpinām ieguldīt infrastruktūras attīstībā. Šī gada budžetā paredzēta nauda sporta zāles celtniecībai. Mazajiem novadiem šādam mērķim valsts finansējumu nav paredzējusi. Ņemsim kredītu Valsts kasē. Novada iedzīvotājiem tāpat kā pilsētniekiem zāle ir vajadzīga. Novads attīstās. Lēni, bet tomēr."

Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde Andersone:

"Nevar salīdzināt lielo un mazo pašvaldību iespējas piesaistīt naudu. Izmantojam katru iespēju, savu reizi arī izdodas. Ir apstiprināta ceļa rekonstrukcija uzņēmējdarbības infrastruktūras sakārtošanas programmā. Inešu centrā šo ceļu izmanto pieci uzņēmēji, top jauna ražotne, būs jaunas darba vietas kritēriji bija pārliecinoši. Darbi tiks veikti par 700 tūkstošiem eiro. Piešķirts finansējums sociālās mājas "Veļķi" siltināšanai. Aizvakar vienas Vecpiebalgas centra daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji sapulcē nolēma, ka siltinās savu māju. Jācer, ka izdosies. Jo ir pēdējais brīdis izmantot iespēju, ka var iegūt ES finansējumu. Varbūt pēc tam, sekojot piemēram, aizejošajā vilcienā vēl kāds mēģinās ielēkt. Arī pašvaldībai vēl ir ēkas, kuras noteikti vajadzētu siltināt, varbūt kāda iespēja parādīsies.

LEADER programmai projekti jau bija sagatavoti laikus. Katrs pagasts ieguvis finansējumu vienam projektam. Pagastu pārvaldes rūpīgi izvērtē, kurus projektus pašvaldībai vajadzētu līdzfinansēt. Vecpiebalgā notiks parka labiekārtošana, Taurenē skatu torņa celtniecība Brežģa kalnā, Dzērbenē sporta laukuma rekonstrukcija, Kaivē un Inešos biedrības ar pašvaldības līdzfinansējumu ierīkos bērnu rotaļu laukumu.

Kultūrkapitāla fondā šonedēļ iesniedzām divus projektu. Vecpiebalgas pils konservācija ir būtiska cilvēku drošībai, kā arī ir jāsaglabā kultūrvēsturiskās vērtības. Kārļa Skalbes "Saulrietu" krāsns atjaunošanu gaida jau ilgi. Ceram, ka atbalstu saņems mūsu tautas tērpu skates projekts, kas būs valsts mēroga pasākums.

Vecpiebalgas novadam ļoti būtu vajadzīga kāda programma kultūrvēsturisko objektu saglabāšanai. Muzeji ir vecās ēkās, tajās nepārtraukti jāiegulda. "Kalna Kaibēni" gaida remontu, bet pagaidām nav iespēju piesaistīt naudu. Par saviem līdzekļiem pašvaldība maina jumtu "Kaikašiem". Iepriekšējā plānošanas periodā sakārtojām trīs pilis, bet arī parki ir jālabiekārto. Dzērbenes pilij tiek izstrādāts projekts jumta maiņai. Tad meklēsim, varbūt radīsies kādas iespējas iegūt naudu.".

http://news.lv/Druva/2017/01/27/mazie-novadi-turas-ka-cinisi

 

ĪSZIŅAS

Datums: 27.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Pašvaldības pieņem budžetus. Vakar Līgatnes, Pārgaujas un Cēsu novada domju deputāti pieņēma 2017.gada budžetu. Vecpiebalgas novada dome par budžetu nobalsoja jau pagājušajā nedēļā.

*

Tumsā pa mežu. Līgatnes dabas takās rīt norisināsies vakara pārgājiens "Satiec zvērus tumsā!". Tā laikā būs iespēja ieraudzīt dzīvnieku nakts dzīvi redzēt pūces, mēģināt uzminēt, kur paslēpušies lūši. Varēs pasildīties dabas izglītības centrā "Pauguri". Šis Līgatnes takās būs otrais pārgājiens tumšajā diennakts laikā.

http://news.lv/Druva/2017/01/27/iszinas

 

Pirts vajadzīga

Autors: Monika Sproģe

Datums: 27.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Raibā dzīve

Dažiem sabiedriskā pirts ir vienīgā iespēja īsti nomazgāties, citi vēlas pakarsēties uz lāviņas

Mazgāšanās sabiedriskajā pirtī daudziem cēsniekiem un novadu iedzīvotājiem ir pirmā nepieciešamība. Gluži tāpat kā padzerties, paēst, ir vajadzība nomazgāties siltā ūdenī, normālos apstākļos.

Līdz ar pērnā gada maiju Cēsu publiskā pirts pārgājusi SIA "Karīne" īpašnieces Ilzes Raubiško pārziņā. Īpašniece paskaidroja: "Visvairāk nāk pensionāri, arī trūcīgie, citi pieaugušie, kā arī invalīdi. Bērni ar mammām nāk samērā maz. Domāju arī, ka trūcīgo ir vairāk un viņi drošāk varētu izmantot šo pakalpojumu. Vīri pirtī karsējas pat stundu. Tas nav aizliegts. Pēc pusotras stundas gan vieta uz lāvas jādod citiem, jo lāva nav liela, bet laba gan. Vienlaikus uz lāvas var sēdēt seši cilvēki, bet pirtsslotiņas izmantot nedrīkst, jo vietas tiešām maz."

"Patīkami un gaiši. Protams, gaidām apmeklētājus. Darba laiki nav mainījušies," tā saka pirts pārzine Vera Fadējeva. "Domāju, sabiedriskā pirts pilda sociālo funkciju. Ja cilvēkiem mājās nav iespēju vai sagādā lielas neērtības mazgāšanās, tad kādam šī iespēja ir jānodrošina. Sabiedriskā pirts ir un darbu turpinās. Arī pakalpojuma cenas ir iedzīvotājiem draudzīgas, jo īpašnieki saprot, ka kādai ģimenei arī viens eiro ir liela naudiņa," uzsvēra V. Fadējeva, piebilstot, ka uz pirti ierodas vairāki pensionāri no blakus novadiem. "Viņu novadā publiskās pirts nav, pašvaldība atbraucējiem nav paredzējusi atlaidi, ja tāda būtu, šo klientu kļūtu vairāk. Tomēr jāteic, ka arī pašmāju pensionāri apmeklējumu samazinājuši no četrām uz divām reizēm mēnesī, tiesa arī iedzīvotāju skaitliski ir mazāk," tā V. Fadējeva.

Par sabiedriskās pirts nepieciešamību savulaik bija karstas diskusijas arī Līgatnē. Pirti saglabāja, joprojām to izmanto daudzi. "Ja agrāk varējām teikt, ka pirti izmanto tā saukto baraku māju iedzīvotāji, tad tagad pirts apmeklētāju loks paplašinājies. Vecajās ēkās ne visi raduši iespēju iekārtot atsevišķu telpu, lai mazgātos, ierīkotu dušu, tāpēc šo māju iedzīvotājiem sabiedriskā pirts ir ērtākā vieta, kur nomazgāties, taču pārējie pirti apmeklē labsajūtas dēļ. Viņiem ir sava sanākšana, savi rituāli, viņi rūpējas par veselību," sacīja Līgatnes novada pašvaldības izpilddirektors Egīls Kurpnieks un piebilda, ka līdzīgi kā citviet pirts apmeklējums ir par simbolisku maksu. Tāpat izpilddirektors atklāja, ka par pirts uzturēšanu joprojām ir diskusijas, jo pirts izmaksas nav niecīgas un tās gulstas uz pašvaldības pleciem, taču, nododot pirti privātās rokās, pastāvētu cenu kāpuma risks. Tādēļ Līgatnes novada pašvaldība vēl arvien meklē optimālo risinājumu, tikmēr pirts ir atvērta visiem, kas vēlas pasildīties uz lāviņas.

Amatas novada Nītaures pagasta sabiedriskās pirts pārzine Silvija Grugule stāsta, ka Nītaurē publiskā pirts, it īpaši ziemas aukstajā laikā, ir ļoti pieprasīta. "Interesanti, ka cilvēki no tālākiem pagastiem nāk pārnedēļās, bet vēl jau ir tuvējie pirts mīļotāji, kas nedēļā nāk pat divas reizes. Parasti tās ir piektdienas un sestdienas, kāds pieskrien vēl trešdienās. Par pirts pakalpojumu jāmaksā 3,50 eiro, taču pensionāriem, maznodrošinātām personām, daudzbērnu ģimenēm un mazuļiem ir atlaides. Visvairāk pirti apmeklē pensionāri un jauni cilvēki. Mammas ar mazuļiem nāk reti, bet, runājot par daudzbērnu ģimenēm, to vispār ir tikai pāris," saka S. Grugule. Pirts pārzine teic, ka par kuplo apmeklējumu jāpateicas iespējai nopērties. "Prieks skatīties, kā kungi nāk ar savām slotiņām, vēlāk kundzes ar saviem brīnumlīdzekļiem. Mūsu pirti regulāri apmeklē četras ārstes no citiem novadiem. Cilvēki ierodas no Zaubes, no Mores, no Ieriķiem, sabrauc no malu malām. Vasarā apmeklētāju skaits sarūk, bet tas saprotami, jo tad iespējams nomazgāties arī citur."

To, ka sabiedriskā pirts vajadzīga gan pagastos, gan pilsētās, apstiprina pat valmierieši. Vidzemes lielākajā pilsētā pirms desmit gadiem uzcēla jaunu sabiedrisko pirti. Valmieras pirts pārzinis Ainārs Brengulis stāsta, ka pērnajā sezonā to katru nedēļu apmeklējuši vairāk nekā 270 cilvēki. "Brauc cēsnieki, limbažnieki, jo pirts ir ļoti ērta un pēršanās laiks tajā nav ierobežots, bet paši valmierieši zina, ka sabiedriskā pirts arī Valmierā pilda sociālo uzdevumu. Proti, ne visiem pilsētniekiem ir iespēja nomazgāties siltā ūdenī. Ne visās dzīvojamās mājās pilsētā ir centralizētā ūdensapgāde, un pirts pakalpojums ērts šķitis arī pensionāriem un trūcīgajām ģimenēm, jo, ja, kārtīgi mazgājoties, ūdens un elektrības patēriņa skaitītājs dzīvoklī griežas uz nebēdu un skaita centus un eiro, tad trūcīgajiem pirtī iešana Valmierā maksā divus eiro, tas ir finansiāli izdevīgāk. Galu galā mazgāties un sildīties var gandrīz neierobežotu laiku. Protams, pirts uzturēšanu dotē pašvaldība, no iekasētās naudas pietiek tikai četru darbinieku algām, pārējais uz pašvaldības pleciem," tā A. Brengulis.

http://news.lv/Druva/2017/01/27/pirts-vajadziga

 

Bērns pakļūst zem auto

Autors: Arita Lejiņa

Datums: 27.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Līgatnes novadā, Līgatnes pagastā, ceļa Augšlīgatne Skrīveri 5. kilometrā, 25.janvārī pulksten 17.40 ar auto tika traumēts astoņus gadus vecs bērns, kas izskrējis uz ceļa, informē Valsts policijas Vidzemes reģionālā pārvalde. Autovadītājs, 1997.gadā dzimis vīrietis, braucis ar automašīnu "Ford Focus". Traumas guvušais bērns nogādāts medicīnas iestādē. Policija skaidro notikušā apstākļus.

http://news.lv/Druva/2017/01/27/berns-paklust-zem-auto

 

Lai pievilinātu tūristus, jāizmet jauni āķi

Autors: Aiva Kalve

Datums: 30.01.2017

Izdevums: Praktiskais Latvietis

Rubrika: Informācija

Latvija ir skaista un daudzveidīga – tā pēc viesošanās mūsu valstī saka ārvalstu tūristi. Bet vai paši esam apceļojuši dzimto zemi? Par Latvijas tūrisma dižvietām nosaukta Rundāles pils, Vecrīga, Aglonas bazilika, Jūrmala, Līgatne Gaujas nacionālajā parkā, Kuldīga, Turaidas muzejrezervāts Siguldā, Cēsis, Liepāja, Ventspils. Bet, ja tur jau esat bijuši, droši var braukt atkal, jo noteikti būs kaut kas līdz šim neredzēts, ko apskatīt, iemūžināt fotogrāfijās.

Vietējos ietekmē laikapstākļi

Kurzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Artis Gustovskis stāsta, ka ārzemju tūristu skaitu ietekmē politiskie apstākļi. Latvija ir droša zeme, tāpēc ārzemnieku skaits palielinās. Vietējiem ceļotājiem noteicošie ir laikapstākļi, jo, ja vasarā trāpās kāda lietaina nedēļa, tūristu neesot pat objektos zem jumta.

Kurzemē tūrisms balstās uz sešiem lielajiem vaļiem – Ventspili, Kuldīgu, Liepāju, Talsiem, Tukumu, Saldu. Kuldīgā un Liepājā tūristus vadā īpaši vilcieniņi, Ventspilī visi fotografējas pie grandiozās strūklakas “Fregate “Valzivs””, bet Kuldīgā – pie Ēvalda Valtera pieminekļa. Pērn visapmeklētākais objekts bija piedzīvojumu parks Ventspilī, kas domāts visai ģimenei un darbojas gan ziemā, gan vasarā. Taču daudz neatklāta ir Kurzemes mazajās pilsētās un apdzīvotajās vietās.

– Šis gads pasaules tūrisma organizēšanā veltīts ilgtspējīgam tūrismam un papildināts ar zaļo un aktīvo tūrismu, – informē Artis Gustovskis. Piemēram, Liepājā pagājušajā sezonā atklāja piedzīvojumu parku “Tarzāns”. Tādi parki ar trasēm, trosu nobraucieniem pāri ūdenskrātuvēm Latvijā kļūst aizvien populārāki. Palielinājies kuģīšu, jahtu un laivu izbraucienu skaits. Baskāju taka pie Valguma ezera atklāja šo interesanto pastaigas veidu, un tagad klāt nākuši desmit citi, bet “Valguma pasaulē” tapuši jauni labirinti.

Lielākais nekomerciālais velofestivāls Latvijā, kas notiek Kuldīgā, šogad svinēs 10 gadu jubileju, un šajā sakarā notiks arī pirmā nacionālā velotūrisma konference. Gan Liepājas, gan Kuldīgas pusē ir atklāti jauni velomaršruti.

Aizvien populārāks kļūst gastronomiskais tūrisms. Kurzemnieki pirmie izveidoja romantisko vīna tūri, un tās ietvaros vienā dienā var apmeklēt vismaz trīs vīna darītavas. Godā tiek celtas senās receptes – Spādes muižā Talsu novadā tūristiem pārdod slīcinātos kliņģerus, bet Kuldīgas pusē ceps magoņmaizes un brūvēs akmens alu, ko varēs baudīt hercoga Jēkaba gadatirgū.

Kabiles pagastā atklāta mežsarga Aivara Bergmaņa veidotā grupas “Līvi” dziesmu iela. Saldenieki par godu Janim Rozentālam izstrādājuši jaunus tūrisma maršrutus (“Pa Rozentāla pēdām Saldū”) un izveidojuši ekspozīcijas muzejā. Aizvien populārāks kļūst Emīla tirgus Ēdoles pilī. Pagājušajā gadā kilometra rādiusā nebija kur nolikt mašīnu.

Grib līdzdarboties

– Zemgales reģions kļuvis pazīstams un interesants ne tikai vietējiem, bet arī ārvalstu tūristiem. Tas priecē, jo labu laiku uzskatīja, ka Zemgale ir lauksaimniecības reģions un tur īsti nav ko redzēt, izņemot atsevišķas, sen zināmas vietas, piemēram, Rundāles pili, dabas parku Tērvetē, Kokneses pilsdrupas, – stāsta Zemgales tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja Liene Rulle. Tūristi grib ne tikai apskatīt objektus, bet arī kaut ko izgaršot, līdzdarboties vai izbaudīt. Daudz ārvalstu tūristu, it sevišķi no Lietuvas, reģiona apmeklējumu apvieno ar lielajiem pasākumiem, festivāliem.

– Tiem, kuri Zemgalē nav bijuši, iesaku noteikti apmeklēt lielākās reģiona pilsētas, kurās pēdējo gadu laikā daudz izdarīts, lai kļūtu par tūristiem saistošām un interesantām apskates vietām, sākot no pilīm, muižām, muzejiem un beidzot ar gardēžu tūrēm, mājražotājiem, amatniekiem, – aicina Liene Rulle. Katru gadu tiek atklāti jauni maršruti Jelgavas pilsētā un tās apkārtnē.

Vispieprasītākā Zemgales tūrisma vieta ir Bauska un tās apkārtne. Jēkabpils ir pilsēta, kas veiksmīgi integrējas tūrisma piedāvājumā un sekmīgi sadarbojas ar citu novadu pašvaldībām. Nozīmīgi reģiona tūrisma objekti ir Krustpils pils un klosteris. Kokneses apkārtne, Skrīveru, Pļaviņu un Aizkraukles novads patlaban iekļauts Vidusdaugavas piedāvājumā, un tur var baudīt arī aktīvo atpūtu. Vēl līdz galam neizzināta tūrisma apskates teritorija ir Sēlija. Šī vieta noteikti ir piemērota klusuma baudītājiem vai velotūristiem. Dobeles, Tērvetes, Auces apkārtne ir izteikts piemērs veiksmīgas sadarbības veidošanai, lai esošajiem objektiem piesaistītu arvien jaunus tūristus. Te ir gan zināmie dabas parki, gan ceriņu dārzs, gan pilsdrupas un attīstījies mājražotāju un amatnieku tīkls.

Noformulēt vēlmes

Vidzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts iesaka tūristiem noformulēt savas vēlmes, jo tad būs vieglāk atrast interesēm atbilstīgu maršrutu. – Agrāk varēja iztikt tikai ar bukletiem, bet tagad informācija tiek meklēta gan tūrisma informācijas centru mājaslapās, gan feisbukā un potenciālie ceļotāji ieklausās atsauksmēs, tāpēc pakalpojumu kvalitātes latiņa jātur augstu.

Ziemā lielāka interese ir par koncertiem, izstādēm un slēpošanu. Lai paildzinātu sezonu, daudzviet tiek sapūsts mākslīgais sniegs, kas turas līdz pat zilajām vizbulītēm, bet pēc tam uzreiz var mesties otrā Vidzemes aktivitātē – laivošanā. – Var pat atbraukt tieši no darba, jo tiek piedāvāts ekipējums, laiva tiek aizvesta līdz ūdens malai un beigās krastā sagaidīta. Nekādu rūpju un pakošanās! Laivošana sākas jau agri, un vispieprasītākā ir Amata, – stāsta Raitis Sijāts.

Vidzemes reģionā pēdējā laikā sevi aktīvi piesaka Alūksne, kur ezers pilsētas centrā ir liels bonuss aktīvajiem tūristiem. Apskatei atvērta ir Rankas muiža, tiks rekonstruēta Cesvaines pils. Jauni maršruti būs gan kājāmgājējiem, gan velobraucējiem, jo īpaši piedomājot par infrastruktūras objektu uzlabošanu un atjaunošanu, iekļaujoties Eiropas informācijas sistēmā, izveidojot norādes, kartes, vienotus marķējumus Latvijā un Igaunijā.

Vienas dienas maršruts Vidzemē? – To katrs var izvēlēties atkarībā no savas dzīvesvietas, piemēram, rīdziniekiem populārs ir Carnikavas, Saulkrastu, Limbažu. Igates, Bīriņu, Siguldas Turaidas loks. Bet ekskursija ir pilnvērtīga ne jau objektu skaita ziņā, – saka Raitis Sijāts. Līgatnē var pavadīt visu dienu, jo tur ir gan daba, gan vēsture, gan dzīvnieki. Interesants gastronomiskais piedāvājums ir Smiltenē, Valmiermuižā.

Saplūst ar dabu

Ne velti ir dziesma par zilo ezeru zemi, jo Latgales vislielākā bagātība ir brīnišķīgā, neskartā daba, pēc kuras tik ļoti ilgojas ārzemju tūristi. Pērn Latgalē pabijuši 17 2564 ceļotāji, no kuriem 26% bija ārvalstnieki, 74% – vietējie tūristi no Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Rīgas.

– Mēs piedāvājam dabu un aktīvo atpūtu. Saplūšanu ar dabu un atjaunošanos dabā, – vilina Latgales tūrisma asociācijas “Ezerzeme” valdes priekšsēdētāja Līga Kondrāte. Un ne tikai! Latgalē ir 75 muzeji, 300 baznīcas, 28 pilis un muižas. Latgalē ir tas, kā nav citur, – šmakovka un tai veltītie objekti: muzejs Daugavpilī un Rēzeknes novada dabas parkā, šmakovkas dedzinātava grāfa Šadurska spirta brūzī Kārsavā, Gunāra Igauņa šmakovkas muzejs blakus seno mūzikas instrumentu darbnīcai Gaigalavā. Bet Latgales iepazīšana jāsāk ar Daugavpili, kur ir gan Rotko muzejs, gan cietokšņa komplekss, kas ik gadu tiek paplašināts. Daugavpilī ir arī Latgalē pirmā kvesta istaba un atjaunots Baltijā pirmais veloparks četru hektāru platībā.

Daugavas loku dabas parkā Naujenē ir jauni skatu torņi un takas. Pērn tapis pirmais Latgales velotūrisma maršruts, kas uzreiz divkāršojis velotūristu skaitu, un šogad ar velosipēdu varēs ceļot gar pierobežu no Alūksnes līdz Dagdai. Līgai Kondrātei ir ko stāstīt par kārsaviešu nakts pasākumiem – sēņošanu, kukaiņu nakti, ielu basketbolu, par bišu namiņiem un tūristiem atvērtajām zemnieku saimniecībām. Ludzā ir restaurēta Baltijā vecākā koka sinagoga, tajā apskatāma autentiska lūgšanu telpa un ludzānietim Hercam Frankam veltīta ekspozīcija. Līvānos ir pastaigu maršruts ar sešiem tematiskiem soliņiem, no kuriem viens ir ar lielām spraudītēm un tiek saukts par deputātu sēdekli. Līvānos ir ne tikai stikla muzejs, bet arī stikla pūšanas darbnīca, kur meistari demonstrē prasmi un ļauj pamēģināt apmeklētājiem.

– Mēs, tūrisma nozares darbinieki, aicinām gan pašvaldības, gan uzņēmējus strādāt kopā, meklēt draugus un partnerus, jo viens nespēj visu izdarīt, bet kopā var izveidot labu piedāvājumu tūristiem.

 

http://news.lv/Praktiskais_Latvietis/2017/01/30/lai-pievilinatu-turistus-jaizmet-jauni-aki

 

Gada pirmās tūrisma izstādes

Datums: 30.01.2017

Izdevums: Cēsu Vēstis

Rubrika: Kultūra

Ar dalību vienlaicīgi divās starptautiskajās tūrisma izstādēs Gaujas Nacionālais parks (GNP) popularizēts Somijā un Lietuvā. Šīs ir divas no kopumā septiņām izstādēm, kurās Latvijas nacionālajā stendā tiks pārstāvētas GNP pašvaldības, tai skaitā Cēsis, izceļot zīmolu “Enter Gauja” un Rīgas-Gaujas reģionu titulā “Eiropas gastronomijas reģions” 2017. gadā.

Janvārī Somijas galvaspilsētā Helsinkos norisinājās viena no nozīmīgākajām starptautiskajām tūrisma izstādēm ziemeļvalstīs – “Matka Nordic Travel Fair 2017”. Šajā izstādē pārstāvētas valstis no visas pasaules, pulcējot ievērojamu apmeklētāju skaitu. Dienu pirms izstādes atklāšanas Latvijas vēstniecībā Somijā norisinājās Rīgas-Gaujas gastronomijas reģiona prezentācijas pasākums somu plašsaziņas mediju pārstāvjiem.

“Adventur 2017”, kas norisinājās Lietuvā , ir tūrisma galamērķu, dzīvesveida un aktīvā tūrisma popularizēšanai veltīta starptautiskā izstāde, kas ik gadu uzņem ap 25 000 apmeklētāju. Kaimiņvalstī dzīvojošie ceļotāji nereti viesojušies GNP, tomēr interese par reģiona tūrisma piedāvājumu nezūd, un apmeklētāji no Lietuvas ietilpst apmeklētāju TOP 10 valstu statistikā.

Šogad īpaša loma GNP piedāvājumā tiek pievērsta gastronomiskā tūrisma piedāvājumam, ņemot vērā Rīgas-Gaujas reģiona izcīnīto Eiropas gastronomijas reģiona titulu 2017. gadā ar konceptu “Ar dabu šķīvī”. Izstāžu apmeklētāji varēs iepazīties ar jau rudenī tapušo “Gardēžu ceļvedi” kā arī jaunu drukāto materiālu – Gardēžu pasākumu kalendāru.

Jau iepriekš ziņots, ka GNP teritorijā esošās pašvaldības, Cēsu, Siguldas, Valmieras, Līgatnes, Amatas, Pārgaujas, Kocēnu, Priekuļu un Inčukalna novadi, kopš 2012. gada īsteno stratēģiju GNP kā vienota tūrisma galamērķa veicināšanai.

http://news.lv/Cesu-Vestis/2017/01/30/gada-pirmas-turisma-izstades

 

Izmaiņas uzņēmumos

Datums: 31.01.2017

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Komercreģistra ziņas

OP 2017/24.KRI48

Reģistrācijas numurs: 40103238808

Firma: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "ENIMA SERVISS"

Adrese: Līgatnes nov., Līgatne, Gaujas iela 25 - 16

Reģistrēts: Saimnieciskās darbības atjaunošana, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta 19.01.2017. lēmumu Nr. 30.1-8.59.2/3492

Izdarīts ieraksts: 26.01.2017.

Publikācijas Nr.: KMR00102990135820.

http://news.lv/Latvijas_Vestnesis/2017/01/31/izmainas-uznemumos-6305869

 

Impar florbolistiem sāpīgs zaudējums

Autors: Dainis KRŪMS

Datums: 31.01.2017

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Sports

Vēl vienu spēli Latvijas 2. līgas Vidzemes reģiona čempionātā aizvadījuši Limbažu Impar florbolisti, kuri Limbažu sporta hallē tikās ar Pēdu nav komandu. Pretinieki šobrīd turnīra tabulā ieņem 5. vietu un cīnās par iekļūšanu labāko četriniekā, kas ļautu piedalīties izslēgšanas spēlēs čempionāta 2. posmā. Limbažnieki šobrīd ir turnīra līderi.

Mača pirmajā trešdaļā komandas spēlēja it kā līdzīgi, tomēr pretinieku uzbrukumi bija bīstamāki. Limbažniekiem šoreiz laukumā nebija rezultatīvākie spēlētāji A. Pekšs un U. Aleksāns. Ap 5. minūti viesi negaidīti izvirzījās vadībā. Pretinieku aizsargs no savas laukuma puses meta bumbiņu, it kā gribēdams to aizmest iespējami tālāk no saviem vārtiem, taču tā savu lidojumu beidza... Impar vārtos. Abas komandas centās veidot ātrus pretuzbrukumus. 7. un 8. minūtē veiksme atkal bija Pēdu nav pusē. Vispirms pretiniekiem izdevās veiksmīgs metiens ieslīpi pret vārtiem no labās puses, bet otroreiz tas bija sekmīgs no kreisās puses. Impar jau zaudēja ar 0:3. Auksta duša sekoja arī trešdaļas galotnē - 0:4. Otrā trešdaļa sākās ar vārtsarga maiņu Impar komandā. Vārtos stājās R. Rantiņš. Laukuma saimnieki centās atrast atslēgu pretinieku vārtu iekarošanai, taču arī viesi veidoja bīstamus pretuzbrukumus. Vairākas reizes mājniekus no nepatikšanām glāba vārtsargs R. Rantiņš. 28. minūtē beidzot pēc labas komandas sadarbības K. Kampāns guva vārtus no R. Baloža piespēles. Skatītāji jau sāka cerēt, ka mūsējie uzsāks pakaļdzīšanos. Taču sekoja vilšanās. 31. minūtē rezultāts bija 1:5. Cerību stariņš atkal atausa brīdī, kad K. Kampāns pēc D. Osīša piespēles otrreiz guva vārtus 2:5. Cik ātri cerība uzausa, tikpat aši noplaka. Pēc nepilnas minūtes viesi atkal guva vārtus - 2:6. Ar šādu rezultātu arī beidzās otrā trešdaļa. Pēdējās trešdaļas sākumā Impar vārtos atkal stājās A. Āboltiņš. Komanda šo trešdaļu aizvadīja ar diviem triecienpiecniekiem. Tas it kā palīdzēja. Limbažnieki izspēlēja labu kombināciju ar vienu pieskārienu starp diviem spēlētājiem, un K. Kampāns no A. Naroga piespēles guva vārtus 3:6. Diemžēl arī pretiniekiem līdzīgā veidā izdevās precīzs uzbrukums - 3:7. Trešdaļas vidū viesi palika mazākumā.

K. Kampānam pēc A. Naroga piespēles atkal izdevās tikt pie vārtu guvuma, izmantojot vairākumu. 57. minūtes beigās P. Skuja pēc D. Osīša piespēles panāca 5:7. Vai izdosies izbēgt no zaudējuma? Impar pieprasīja 30 sekunžu pārtraukumu. Skaidrs, ka limbažnieki spēlēs uz visu banku. Kaut mača galotnē mūsējiem bija liels pārsvars, taču izdevās gūt tikai vienus vārtus. To spēja M. R. Janvars no D. Osīša piespēles - 6:7. Pavisam maz pietrūka, lai gūtu vēl vienus. Komandai sāpīgs zaudējums.

Limbažniekiem labākā spēlētāja balvu saņēma K. Kampāns. Ja Impar šajā spēlē uzvarētu, tad viņi vairāk atrautos no sekotājiem. Mūsu komandas zaudējums radījis lielāku spriedzi atlikušajās spēļu kārtās. Pašlaik cerības uz labāko četrinieku nav zaudējušas 6 komandas. Lūk, viņu stāvoklis čempionātā ar gūto punktu skaitu aizvadītajās spēlēs.

1. Impar 31 (13)

2. Koknese 29 (13)

3. Valka 26 (13)

4. Līgatne 23 (12)

5. Pēdu nav 21 (13)

6. Kalsnava 18 (12)

 

http://news.lv/Auseklis/2017/01/31/impar-florbolistiem-sapigs-zaudejums

 

ĪSZIŅAS

Datums: 31.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Dāvinājums. Atbalstot izglītību, uzņēmums "Latvenergo" kopš 2011. gada Latvijas skolām ziedo datorthenikas komplektus. 2016. gadā uz astoņām skolām un mācību iestādēm aizceļoja 166 dāvātie datortehnikas komplekti. No tiem 43 komplektus saņēma Līgatnes novada vidusskola, bet desmit Raiskuma internātpamatskola.

http://news.lv/Druva/2017/01/31/iszinas

 

Uzvaras un zaudējumi

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 31.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Visas mūsu puses florbola komandas pagājušās nedēļas nogalē devās laukumā, cīnoties ar mainīgām sekmēm. Vīriešu virslīgas čempionātā Cēsu "Lekrings" aizvadīja divas spēles. Vispirms izbraukumā ar 9:5 tika uzvarēta komanda "Rockets", izšķirošo izrāvienu veicot otrajā trešdaļā, kad no 1:2 cēsnieki panāca 5:2, bet trešās trešdaļas sākumā jau 7:2. Atlika vien spēli novest līdz uzvarošām beigām. Pa diviem vārtiem guva Aleksandrs Abramovs, Andris Rajeckis un Olafs Zvīnis, pa reizei pretinieku vārtsargu pārspēja Emīls Dzalbs, Pēteris Trekše un Artis Savins.

Svētdien savā laukumā tika uzņemti čempioni "Lielvārde/ FatPipe", kam pēdējās spēlēs tik spīdoši vairs neveicas, viņi atdevuši līderpozīcijas "Triobet/ Ulbroka" komandai. Spēles sākums cēsniekiem bija neveiksmīgs, septītās minūtes sākumā jau 0:3. Mājinieki veica vārtsarga maiņu, Normunda Krūmiņa vietā stājās Markuss Plūdums, tas nedaudz sapurināja komandu. Desmitajā minūtē 15 sekunžu laikā tika gūti divi vārti, samazinot rezultāta starpību līdz minimumam, taču turpinājums nesekoja, un, pārtraukumā ejot, rezultāts 3:5. Ja mačā pret "Rockets" cēsnieki otrajā periodā ieguva pārsvaru, šoreiz viss notika otrādi, trīs vārtus guva viesi. Pēdējās 20 minūtēs, kas sākās ar rezultātu 3:8, "Lekrings" sāka pakaļdzīšanos, diemžēl izglābties neizdevās, spēle noslēdzās 7:8. Trīs vārtus guva A. Abramovs, pa diviem – Andis Malkavs un P. Trekše.

Zaudējums neļāva pietuvoties Lielvārdes komandai, vēl vairāk, "Lekringu" apsteidza Ilvara Baloža trenētā Valmieras komanda, kuri dienu iepriekš lielvārdiešus pārspēja 7:3. Šobrīd Cēsu komanda turnīra tabulā atrodas 4.vietā, viņiem tikpat punktu, cik "FBK Valmiera" – 37. Otrajā vietā Lielvārdes klubs ar 44, bet līderi ir "Triobet/ Ulbroka" ar 46 punktiem.

Palielināt pārsvaru Ulbrokas komandai neļāva "Pārgauja", savstarpējā cīņā uzvarot 7:6. Mača vidū rezultāts bija 7:3 Stalbes komandas labā, taču ulbrokieši spēja samazināt rezultāta starpību līdz minimumam, bet glābt spēli neizdevās. "Pārgaujas" labā divus vārtus guva Lauris Ābols, pa vienam – Ingus Laiviņš, Aivis Ādminis, Edgars Puriņš, Gvido Lauga un Andris Rodionovs.

"Pārgauja" ar 27 punktiem turnīra tabulā ieņem sesto vietu.

Sieviešu 1.līgas čempionātā kārtējā spēlē tikās Cēsu "Lekrings" un "Rubene 1", un arī šoreiz cēsniecēm neizdevās lauzt nelabvēlīgo statistiku. Spēle ritēja līdzvērtīgi, vadībā te viena, te otra komanda. Pirms pēdējās trešdaļas 8:6 vadībā Cēsu komanda, taču pēdējās 20 minūtēs Rubenes komandai izdevās panākt izlīdzinājumu, bet pagarinājumā izraut uzvaru 9:8. Pa diviem vārtiem guva Cēsu komandas spēlētājas Klinta Mārtiņjēkaba un Anete Blūma, pa vienam – Elena Klaviniusa, Jolanta Kļava, Elīna Tauriņa, Kate Meldere.

Lai arī turnīra tabulā cēsnieces joprojām ir līderes, par punktu apsteidzot Rubenes komandu, pēdējās aizvadījušas par divām spēlēm mazāk.

Jāatgādina, ka jau rīt Spānijas galvaspilsētā Madridē Latvijas sieviešu florbola izlase uzsāks cīņu par ceļazīmi uz pasaules čempionāta finālturnīru, kas gada nogalē norisināsies Slovākijā. Latvijas izlases, kuras sastāvā ir arī cēsniece Paula Egle, pretinieces būs Ukrainas, Spānijas, Čehijas un Ungārijas sportistes.

Latvijas čempionātā 1.līgā vīriešiem Cēsu "Lekrings" ar 7:3 pārspēja "Saulkalni". Pa diviem vārtiem guva Emīls Dzalbs, Kevins Šmits un Jorens Malkavs, bet vienreiz precīzs bija Kristers Plētiens. Tā Cēsu komandai bija tikai ceturtā uzvara 18 spēlēs, un viņi joprojām noslēdz turnīra tabulu.

2.līgas čempionātā "Līgatne" papildlaikā ar 8:9 zaudēja "Valmieras BJSS" florbolistiem. Būdami iedzinējos 3:7 un 5:8, līgatnieši pēdējā pamatlaika minūtē spēja panākt neizšķirtu, taču pagarinājumā veiksmīgāki bija valmierieši. Līgatnes komandas labā trīs vārtus guva Matīss Sīka, divus – Jānis Balsis, pa vienam – Kristers Ģērmanis, Oto Smerliņš un Mārcis Malkausis.

Turnīra tabulā Vidzemes zonā "Līgatne" ieņem 4.vietu, par diviem punktiem atpaliekot no trešajā vietā esošās "FK Valka" komandas. Abas komandas savā starpā spēlēs jau šajā piektdienā.

http://news.lv/Druva/2017/01/31/uzvaras-un-zaudejumi

 

Kas mežā notiek naktī

Autors: Līga Eglīte

Datums: 31.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Naktī mežā viss ir citādi - vilinošāk, arī bailīgāk. To izbaudīt vēlējās daudzi, dodoties uz Līgatnes dabas takām, lai gida drošā pavadībā ar lukturīti ietu pētīt zvēru noslēpumaino privāto dzīvi.

Līgatnes dabas takās aizvadītajā sestdienā uz otro vakara pārgājienu "Satiec zvērus tumsā!" pulcējās vairāk nekā 130 apmeklētāju, kuri vēlējās izbaudīt naksnīgā meža maģisko burvību, klausīties stāstus par iemītniekiem un tos arī sastapt. Šoreiz dalībnieku skaits bija vēl kuplāks nekā decembra nogalē, vairāk rīdzinieku, siguldiešu, daudz ģimeņu ar pavisam, pavisam maziem bērniem, kuriem šī varbūt bija pirmā reize Līgatnē un labs iesākums regulāriem zvēriņu apciemojumiem.

Vairāki apmeklētāji stāstīja, ka bijuši arī iepriekš un noteikti izmantos nākamos Līgatnes dabas taku piedāvājumus. Pilsētniekiem nakts mežā liekas eksotika, ja to var izbaudīt kopā ar ģimeni, tad var pieradināt bērnus nebaidīties no tumsas. Mazuļu māmiņas atzinīgi novērtēja dabas taku darbinieku rūpes par ceļiem, kāpnēm un takām, jo bija padomāts, lai tumsā neviens neslīdētu un nekluptu.

Gidi Imants Reinfelds un Iveta Ašeniece, pieres lampiņām un lukturīšiem spīdot, veda grupas gar iežogojumiem, stāstot, kuri zvēri guļ, kuriem nakts ir rosīšanās laiks, attiecību kārtošana, apgaita pa teritoriju, ēšana un modra sargāšana. Nomodā bija ausainā pūce un apodziņš, bet blakus, kaimiņos, vāveres saldi snauda un nesatraucās par vēlīnajiem ciemiņiem. Daži neatlaidīgāki apmeklētāji devās apraudzīt stirnas, kurām parasti var pamanīt pavīdam balto "astes spoguli", taču šoreiz tās bija sagūlušas zem barotavas iežogojuma tālākajā stūrī. Arī mežacūku mājā valdīja klusums, vienīgi smarža nodeva rukšķētāju klātbūtni. Toties lūšu ģimene bija gaidījusi ciemiņus, lepni izrādot ziemas kažokus, kaķiski staipoties vai sēžot novērošanas posteņos.

Atgriežoties no pastaigas, apmeklētāji sildījās, dzerot karstu tēju, cepa koka maizi, dabas izglītības centrā "Pauguri" pie kamīna zīlēja zaķa pēdu noslēpumus un uz pastkartēm rakstīja "zvērīgas" vēstules radiem un draugiem.

Dabas izglītības centra vadītāja Anda Andrušaite "Druvai" pastāstīja, ka turpmāk Līgatnes dabas takās katru mēnesi būs izglītojošs pasākums, veltīts kādam dzīvniekam. Nākamā tikšanās februārī dienas gaismā.

http://news.lv/Druva/2017/01/31/kas-meza-notiek-nakti

 

Starptautiskā sadarbība nav tikai braucieni uz ārzemēm

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 31.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Aktualitāte

"Nedrīkstam dzīvot kā mucā, jāredz, ko un kā dara citur," ir tikai normāla atbilde tiem, kuri saka: "Pašvaldību darbinieki un deputāti tikai braukā apkārt un tērē nodokļu maksātāju naudu." Šie pretējie uzskati izskan nepārtraukti. Visbiežāk tas ir vienkārši nezināšanas dēļ.

Septiņi vēsturiskā Cēsu rajona novadi Amata, Priekuļi, Pārgauja, Vecpiebalga, Jaunpiebalga, Rauna, Līgatne starptautisko sadarbību lielākoties organizē kopā. Amatas novada pašvaldība ir vadošais partneris septiņu novadu sadarbībā. Tas uzticēts starptautisko attiecību koordinatorei Ritai Mercai.

"Iesaistāmies tā saucamajos cilvēkresursu projektos. Tā ir iespēja mācīties, citiem stāstīt, kā dzīvojam, kas esam, popularizēt Eiropas vērtības. Lielākoties tās ir programmas "Eiropa pilsoņiem", "Erasmus+"," stāsta Rita Merca un uzreiz paskaidro, ka "Interreg" projektos piedalīties ir grūtāk, vispirms jau vajag lielāku līdzfinansējumu.

"Ne visus projektus apstiprina. Konkurence ir liela. Bieži jautā, kāpēc mēs vairāk sadarbojamies ar Dienvidzemēm. Viņi ir aktīvāki, kā partneri prot iegūt projektiem finansējumu. Skandināvus vairāk interesē finansiāli vērienīgi projekti. Arī tās programmas nedod ieguldījumu infrastruktūrā, varbūt kādiem pētījumiem. Nauda, piešķirta projektu īstenošanai, domāta konkrētiem mērķiem, konkrētam nolūkam, un kaut kam citam, varbūt mums svarīgākam, to izlietot nedrīkst.

Atzinīgi novērtēts projekts, kurā iesaistījušies Amatas, Vecpiebalgas un Raunas novadi, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī partneri no piecām valstīm. Paredzēti pieci pasākumi, pa vienam katrā valstī, kopējais finansējums ir 150 tūkstoši eiro. Vasarā partneri tiksies Vecpiebalgā. "Tas ir projekts uzņēmējdarbības attīstībai. Kāds ieguvums mūsu uzņēmējiem, tas atkarīgs tikai no pašiem," saka Rita Merca. Pārgaujas novada Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Baiba Zvejniece uzsver, ka starptautiskos projektos svarīgi, lai cilvēki, kuri iesaistās, prastu komunicēt starptautiskā vidē. "Parasti ir jautājums, kāpēc piedalās tieši šie uzņēmēji vai speciālisti. Vispirms jau tā ir pašu aktivitāte novadā, arī sadarbība, vēlēšanās. Uz Maltu brauca no katra pagasta viens uzņēmējs, kā arī jauniešu biedrības "Dari un vari" vadītāja, jo projektā ir arī iespējas jauniešiem. Arī uzņēmējiem šis brauciens bija bez maksas. Ne visi to varētu atļauties, tas ir pašvaldības atbalsts," viedokli pauž Baiba Zvejniece.

Projektā pašvaldību līdzfinansējums ir 15 procenti. 85 procentus ceļa izdevumu un citus sedz par projekta naudu. Uz Maltu, projekta pirmo tikšanos, brauca arī pašvaldību vadītāji. "Ja projektā paredzēts, ka jāparaksta sadarbības līgums, tad tas jāparaksta domes priekšsēdētājam, vietniekam. Pašvaldību politiķu tikšanās bieži vien ir sarunas par tālākām sadarbības iespējām," skaidro Rita Merca un piebilst, ka bieži vien partneriem ir kāds lūgums, ko viņi gribētu redzēt, iepazīt. Tā Maltā ar dziesmām visus priecēja vecpiebaldziete Linda Ķaukule, bet Itālijā kopā ar septiņu novadu uzņēmējiem piedalījās arī folkloristu Rožu ģimene.

"Ja jālido, izvēlamies lētākās aviosabiedrības, ja jābrauc tepat uz Lietuvu vai Poliju, kāds no delegācijas sēžas pie stūres, lai nav jāmaksā šoferim. Ir arī braucieni brīvdienās, un darbinieku ikdienas darbs netiek traucēts," stāsta Rita Merca.

Nesen uz Norvēģiju pieredzes braucienā, iepazīstot publisko ūdeņu apsaimniekošanu, pabija sešu novadu un Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti. Šim braucienam finansējums bija no Norvēģijas finanšu instrumenta un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM). Pašvaldībām jālīdzfinansē nebija.

Pēdējos divos gados Pārgaujas novadā nopietni strādāts starptautiskās sadarbības jomā. Piedalīšanās starptautiskās izstādēs, sadarbība ar norvēģiem notiek jau gadiem. Pietiekami plaši izskanējuši projekta "Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai (HANSA)" pasākumi. Tie tiek īstenoti sadarbībā ar igauņiem un zviedriem.

""Hanza" tā ir vēstures izpēte, arī mazākās Hanzas pilsētas Straupes vēstures izpēte, tas ir mārketings, informējoši un izglītojoši pasākumi. Piedalāmies starptautiskās izstādēs, droši vien to nevarētu, ja nebūtu projekta finansējuma, pašvaldības līdzfinansējums ir 15 procenti. Tikpat pašvaldība maksā arī projekta koordinatoram. Tūrisma uzņēmēji aizvien vairāk iesaistās, veidojas jauni tūrisma maršruti, pašvaldība plāno atvērt tūrisma informācijas centru Piķiera namiņā Straupē, nākotnē tas varētu būt arī Straupes pilī," pastāsta Baiba Zvejniece un uzsver, ka par projekta ieguvumiem liecina tas, ka aizvien vairāk uzņēmēju mārketingā izmanto vārdu "Hanza". Straupē notiek Straupes Hanzas mājražotāju tirdziņš, ir veikals "Senā Hanza".

Jau daudzus gadus straupieši, tagad visa novada amatiermākslas kolektīvi, piedalās Hanzas dienās, kas katru gadu notiek citā valstī. Šajos braucienos, kur mazākajai Hanzas pilsētai pasaulē bieži vien ir kuplākā delegācija, ne visus izdevumus sedz pašvaldība, to dara arī paši dalībnieki. "Hanzas dienas ir attīstījušās, tie ir ne tika kultūras pasākumi, politiskas sarunas, kurās var piedalīties, diskusijas, prezentācijas," stāsta Baiba Zvejniece un uzsver, ka oficiālajā delegācijā jābūt domes vadībai. Hanzas pārstāvji reizi gadā tiekas sarunās, un tajās ir jāpiedalās, tā ir pieņemts.

"Tagad mūsu ilggadējie sadarbības partneri no Spidebergas Norvēģijā vairāk brauc pie mums pieredzes apmaiņā nekā mēs pie viņiem. Ja braucam pie viņiem, finansējums ir no VARAM. Lauku labumu tirdziņa pieredze interesē ne tikai norvēģus," pastāsta Pārgaujas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Baiba Zvejniece un uzsver, ka vairs ne tikai mēs braucam mācīties, gūt pieredzi, arī mums ir daudz, ko rādīt un stāstīt. Drīzumā jauniešu lietu speciāliste un Stalbes vidusskolas pārstāvji brauks uz Vāciju, lai runātu par sadarbību. Protams, braucienu finansē pašvaldība.

Līdztekus starptautiskās sadarbības projektos, ko organizē septiņi novadi kopā, arī Vecpiebalgai, Līgatnei, tāpat kā Pārgaujai ir savi sadarbības partneri. Līgatnieši jau vairākus gadus sadarbojas ar gruzīniem Akhmetā. Katru gadu notiek apmaiņas vizītes. "Agrāk braucām kuplākā skaitā, pēdējos gados delegācijas ir mazākas," saka novada pašvaldības vadītājs Ainārs Šteins. Tā jau ir tradīcija, ka divi skolēni un divi skolotāji brauc vizītē uz Gruziju, tāpat viņi uz Līgatni. Ar koncertprogrammām Gruzijā pabija deju kolektīvs, koris, kur sniedza vairākus koncertus, bet gruzīni viesošanās reizēs uzstājas arī Cēsīs, Siguldā. Delegācijās pie sadarbības partneriem brauc domes vadība, arī uzņēmēji.

"Katru gadu korim un deju kolektīvam pašvaldība līdzfinansē kādu ārzemju braucienu. Arī šogad tādi paredzēti, senioru ansamblis "Mantojums" gatavojas braucienam uz Vāciju," stāsta novada vadītājs un piebilst, ka atkarībā no izmaksām pašvaldība finansē braucienus, ja brauciens dārgāks, tiek meklēti atbalstītāji, kā arī daļu izmaksu sedz paši.

"Pie mums brauc vairāk ārzemju delegāciju, nekā mēs kaut kur braucam," atzīst Ainārs Šteins, piebilstot, ka ciemošanās, citu iepazīšana vienmēr bagātina abas puses.

Vecpiebalgas novada pašvaldībai ir ilggadēja sadarbība ar Markeru un Āremarku Norvēģijā un Birģeli Vācijā. "Vācieši pie mums bija pagājušajā vasarā, ja šovasar mūs aicinās, brauksim. Vienmēr tiek meklētas kādas finansiālas iespējas projektos. Tāpat arī sadarbībā ar norvēģiem," pastāsta novada pašvaldības vadītāja Ella Frīdvalde Andersone.

Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe uzsver, ka braucieni uz ārzemēm ir saistīti tikai ar projektiem. Tikko raunēniešiem apstiprināts projekts, kurā galvenā tēma par eiroskepticismu. Pirmā partneru tikšanās Spānijā, projektā pilnībā tiek finansēta trīs raunēniešu piedalīšanās. Amatas un Vecpiebalgas novadam apstiprināts projekts, kurā iesaistīti jaunieši un politiķi. "Kuri tajā piedalīsies, lems novados. Tiks izraudzīti jaunieši, kuri angliski prot diskutēt, aizstāvēt savu viedokli," stāsta Rita Merca. Amatas novadam ir sadarbība ar Alitu Lietuvā un Suvalki Polijā, tajā iesaistās arī citi novadi, un gan pašvaldību un izglītības speciālisti, arī kultūras darbinieki regulāri brauc pieredzes apmaiņā.

Gan Baiba Zvejniece, gan Rita Merca atzīst ja paši nepiedalīsies, projektus īstenos citi. Naudu, kas tiem paredzēta, nevar tērēt kādu problēmu risināšanai. "Ja Eiropas Savienībai (ES) ir paredzēti projekti starpkultūru sadarbībai, tad ne jau bez jēgas šādas tēmas ir izraudzītas. Ja projektā iesaistīsies uzņēmējs, kurš ir kūtrs un kautrīgs, neprot svešvalodas, ieguvums katrā ziņā nebūs tāds, kāds varētu būt," pārdomās dalās Rita Merca un atzīst, ka ir bijuši braucieni, kad rezultāta nav. Bet tad rodas jautājums, vai paši bija sagatavojušies, kāds bija mērķis. "Lai uzturētu sadarbību, septiņi novadi strādā kopā. Ja kādam projektu apstiprina, iesaista arī citus. Uzņemot delegācijas, ir jāgatavo programma, tā parasti nav tikai viena novada robežās," pastāsta Rita Merca.

Pirms gadiem 20 braucieni uz ārzemēm bija iespēju izmantošana, kad uz daudz ko skatījāmies lielām acīm, kad arī tos varēja nosaukt par ekskursijām. Tagad tas ir mērķtiecīgs darbs, to iespēju, ko piedāvā ES programmas, izmantošana. Lai kaut ko iegūtu, ir jāmaksā. Cik katra pašvaldība atvēl starptautiskai sadarbībai, starptautiskiem projektiem, tas ir katras pašas ziņā. Pašvaldības darbiniekiem par braucieniem paredzēta komandējuma nauda. Tās apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Arī Cēsu novada pašvaldība aktīvi izmanto iespējas iesaistīties starptautiskos projektos dažādās nozarēs. Par to, kā strādāts pērn un cik līdzekļu izlietots, lasiet nākamās otrdienas izdevumā.

***

īsumā

Pirms gadiem 20 braucieni uz ārzemēm bija iespēju izmantošana, kad uz daudz ko skatījāmies lielām acīm, kad arī tos varēja nosaukt par ekskursijām. Tagad tas ir mērķtiecīgs darbs, to iespēju, ko piedāvā ES programmas, izmantošana.

Rita Merca: Ja jālido, izvēlamies lētākās aviosabiedrības, ja jābrauc tepat uz Lietuvu vai Poliju, kāds no delegācijas sēžas pie stūres, lai nav jāmaksā šoferim.

Ainārs Šteins: Pie mums brauc vairāk ārzemju delegāciju, nekā mēs kaut kur braucam.

 

http://news.lv/Druva/2017/01/31/starptautiska-sadarbiba-nav-tikai-braucieni-uz-arzemem

 

Paiet pusstunda, un sēde var sākties

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 31.01.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Līgatnes novada dome pirmoreiz šajā sasaukumā vienbalsīgi apstiprināja budžetu. Vērtējot izdevumus, deputāts Jurijs Daģis ierosināja paanalizēt Līgatnes pārceltuves izdevumus, kam piekrita arī citi. Vēl izskanēja daži priekšlikumi, kam vajadzētu pievērst uzmanību, bet būtisku iebildumu nebija. Kārtējā sēdē vēl tika izskatīti vairāki citi jautājumi, kas arī neradīja domstarpības. Savukārt par domes sēdes darba kārtību tika spriests pusstundu.

Deputāte Baiba Pelse sēdes informatīvajā daļā ierosināja, ka vēlas, lai darba kārtībā kā lēmumprojektus iekļauj divus viņas sagatavotus priekšlikumus. Viens par to, ka pašvaldības mājaslapā jāievieto pilni domes sēžu ieraksti, otrs, ka situācijā, ja domes priekšsēdētājs sēdē vēlas debatēt, sēdes vadība jāpārņem vietniekam.

Novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, kurš vadīja sēdi, tam nepiekrita un informēja kolēģus, ka lēmuma projekts nav sagatavots, ir tikai deputātes iesniegums. "Tas ir lēmuma projekts, bet virsū rakstu iesniegums arī tad, kad tas ir priekšlikums vai lēmuma projekts," skaidroja deputāte. Viņas priekšlikums tika vērtēts deputātu apvienotajā komitejā, taču par to nolemt vairs nevarēja deputātu kvoruma dēļ, jo viņi cits pēc cita aizgāja prom. Domes priekšsēdētājs skaidroja, ka lēmuma

projektam jābūt pareizi noformētam. Arī par to sekoja abu debates.

"Vai tik grūti nobalsot? Es neaicinu balsot par šo lēmumprojektu, bet iekļaut darba kārtībā. Lai cilvēki zina, ka esat gatavi par to balsot par vai pret. Domes sēdes var apmeklēt katrs, protokoli ir informatīvi, tāpēc ir audioieraksti, kurus daudzi klausās," skaidroja Baiba Pelse. Deputāts Guntars Pīpkalējs gan piebilda, likums nosaka, ka audioierakstiem mājaslapā jābūt, par to vēlreiz domei nav jālemj.

Patiesībā strīds bija par to, kad sākas domes sēde. Vai tā sākas, kad telpā ienāk pirmais deputāts, tad nākamais, viņi papļāpā par laiku un gaida pārējos, vai brīdī, kad domes priekšsēdētājs saka: "Sākam domes sēdi." Deputāte Baiba Pelse uzskata, ka audioierakstā jābūt visam, arī tam, ko deputāti runā, pirms sāk lēmumu pieņemšanu sēdē. Sēdes informatīvā daļa parasti ir kolēģu domu apmaiņa. Līgatnes novada deputātiem asas vārdu apmaiņas. "Nekad nekas audioierakstā no sēdes norises nav izgriezts. Jā, nav pirmssēdes un pēcsēdes sarunu un diskusiju. Darba kārtība nekad nav rediģēta," deputātiem skaidroja pašvaldības kancelejas vadītāja Ilze Goba. Arī deputāts Guntars Pīpkalējs pauda pārliecību, ka sēde sākas brīdī, kad to pasaka sēdes vadītājs.

"Deputāta pieprasījumi, kas nav sagatavoti, kā lēmuma projekti tiek izskatīti kārtējās domes sēdes informatīvajā daļa, un pieņemts lēmums par to izpildes organizēšanas kārtību," atgādināja novada vadītājs un tāpat kā kolēģi pauda viedokli, ka Baibas Pelses priekšlikums jāizvērtē deputātu komitejā.

"Pārtrauksim debates, jo tās nekad nebeigsies," ierosināja deputāte Gunita Liepiņa. Pārējie deputāti piekrita. Neapmierināta palika Baiba Pelse. "Cienu jūsu viedokli, bet mums jāievēro likumi," atgādināja sēdes vadītājs. Deputātu vairākums nobalsoja, ka Baibas Pelses iesniegums nav lēmumprojekts un nav iekļaujams domes darba kārtībā.

Janvārī vien deputāte Baiba Pelse domē iesniegusi desmit iesniegumu par dažādām tēmām. Uz katru dome sagatavo atbildi. Ja tā deputāti neapmierina, viņa raksta iesniegumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Pēdējā domes sēdē klāt bija arī VARAM Pašvaldību departamenta Pašvaldību pārraudzības nodaļas juriste Marta Bergmane. "Sēde kā sēde. Ir atsauces uz likuma normām. Tika diskutēts, katrs deputāts var izteikties, bija diskusijas par niansēm," pēc sēdes "Druvai" sacīja juriste. Plašāks vērtējums sekos. Var vien piebilst, ka domē ievēlēti pārstāvji no divām vēlētāju apvienībām un partijas "Vienotība". Baiba Pelse ir vienīgā pārstāve no savas apvienības, kolēģi pa četri katrs no sava politiskā spēka. Pēc pēdējām pašvaldību vēlēšanām viņa pieslējās vienam politiskam spēkam, atbalstīja Guntara Pīpkalēja ievēlēšanu par novada vadītāju, pēc tam nostājās Aināra Šteina pusē.

http://news.lv/Druva/2017/01/31/paiet-pusstunda-un-sede-var-sakties

 

Kaujai ar vīrusiem gatavi!

Autors: Līga Eglīte

Datums: 01.02.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Veselība

Katru gadu, gribam vai ne, nelūgta un negaidīta klāt ir vīrusu, iesnu, gripas un tamlīdzīgu ziemas kaišu sezona, ko ārsti apzīmē ar segvārdu ARS (akūta respiratorā saslimšana). Daži krīt par upuri, citi cīnās un uzvar, vēl citi labprāt dalās pieredzē - kā pasargāt sevi un tuviniekus. "Druva" aptaujāja iedzīvotājus, kuriem bieži nākas būt sabiedrībā, publiskā vidē.

Kordiriģente Līga Priedīte, kurai ikdienā daudz iznāk būt cilvēkos, profilaksei pret vīrusiem lieto pašas dravā Raunas pusē ievākto medu un ziedputekšņus, sūkā propolisu, ēd daudz un visādos veidos sagatavotus sīpolus, vāra modes tēju no egļu un priežu skujām. Viņa iesaka pēc iespējas vairāk uzturēties svaigā gaisā un, atgriežoties mājās no darba vai pasākuma, vispirms nomazgāt rokas.

Vides inspektors Agris Ķesa imunitātes stiprināšanai dzer asinszāles tēju, kad vīruss jau pie durvīm un citādi vairs netiek galā, lieto asinszāles uzlējumu un vēl daudz, daudz citronu.

Inesei Rozei, Drabešu Amatu mājas vadītājai, ir sava metode: "Jāēd ķiploki, karote rīvētu sīpolu ar rutku, jādzer upeņu lapu tēja un ik palaikam jāizkarsē kājas ūdenī, kam pieliets augu novārījums. Parasti tiek izmantoti dažādi kātiņi, kas paliek no zāļu tējām, augu sastāvs tiek ņemts pēc sajūtām vai noskaņojuma."

Rudīte Pūcīte, Līgatnes dabas taku Informācijas centra darbiniece: "Pirmajās dienās skaloju kaklu ar sālsūdeni, elpoju kumelīšu tvaikus ar sodu. Katru dienu apēdu vienu greipfrūtu un gatavoju karsto dzērienu ar ingveru, krustnagliņām un citronu. Var saldināt ar medu, var dzert tāpat, arī atdzisušu."

Andris Jansons no Līviem iesaka lietot Piniolu - priežu eļļu: "Pāris pilienu uz cukura, un pazūd krekšķis kaklā, uzsmērējot uz ādas, var atbrīvoties arī no herpes vīrusa bojājumiem."

Līgatniete Anita Zazerina lieto un amatnieku tirdziņos piedāvā pašas vārīto priežu čiekuru ievārījumu un sīrupu, īstu antivīrusa komplektu, un lepojas, ka pati neslimo: "Gatavoju mazdēlam dzērveņu dzērienu ar medu."

Lūcija Kārkliņa no Amatas novada vāra kadiķa ogu, priežu skuju un pumpuru tēju, saldumam pievieno medu.

Brigita Lūkina, ārstniecības augu audzētāja no Zaubes, ziemas saaukstēšanās problēmu risināšanai iesaka pirmām kārtām pelašķus vai arī citus vasarā pašu savāktos augus. Jāsaliek individuāla kombinācija ar iespējami daudz sastāvdaļām, pat līdz desmit. Ja mājās savu krājumu nav, Brigita iesaka zālīšu maisījumu "Annas tēja".

Mūrnieks un amatnieks Aigars Rakulis stāsta, ka veselības stiprināšanai uzsācis eksperimentu - jau kopš rudens uzturā pamazām atsakās no dzīvnieku izcelsmes pārtikas, lieto termiski neapstrādātus produktus, gatavo sulas no paša audzētiem ķirbjiem un āboliem, diedzē pelēkos zirņus. Ikdienā dažādu rakstu lasīšanai nav daudz laika, tāpēc izmanto klausāmgrāmatas, kurās uzzina metodiskus ieteikumus svaigēšanai.

http://news.lv/Druva/2017/02/01/kaujai-ar-virusiem-gatavi

 

Nekustamā īpašuma izsole

Datums: 01.02.2017

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Izsoles

OP 2017/25.IZ3

Maksātnespējīgās SIA "ALU METALS", juridiskā adrese: Bērzaunes iela 10, Rīga, administratore Maija Andersone, prakses vieta: Pilsētas laukums 4a, Kuldīga, rīko SIA "ALU METALS" piederošā nekustamā īpašuma pirmo izsoli - ½ domājamās daļas no nekustamā īpašuma "SIA SPALS Līgatnes pagasts Ozolkrogs objekts Nr.3", adrese: "Ozolkrogs", Līgatnes pagasts, Līgatnes novads, kadastra numurs 4262 5040017, kas sastāv no divām būvēm (kadastra apzīmējums 42620040231019 un 42620040231020). Būves saistītas ar zemesgabalu, kas pieder trešajai personai. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 200 EUR. Izsoles solis - 20 EUR. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Hipotekārais kreditors: Valsts ieņēmumu dienests, juridiskā adrese: Talejas iela 1, Rīga. Izsoles sākuma datums 2017.gada 3.februāris plkst. 13.00, izsoles noslēguma datums 2017.gada 6.marts plkst. 13.00.

Personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 2017.gada 23.februārim jāiemaksā SIA "ALU METALS", reģ. Nr. 40103190944, norēķinu kontā LV60UNLA0050024652709 AS "SEB banka" nodrošinājums 20 EUR apmērā un jānosūta lūgums administratorei Maijai Andersonei par autorizāciju izsolei. Izsoles norises noteikumi: https://izsoles.ta.gov.lv/lietosanas-noteikumi. Tālr. uzziņām 67668361.

http://news.lv/Latvijas_Vestnesis/2017/02/01/nekustama-ipasuma-izsole

 

Ieaut kājas sniega kurpēs

Autors: Linda Zalāne

Datums: 01.02.2017

Izdevums: Dienas Bizness

Rubrika: Biznesa & atpūtas braucieni

Latvijas tūrisma piedāvājumā pēdējā gadā pie apvāršņa parādījusies jauna aktīvās atpūtas iespēja – pastaiga ar sniega kurpēm pa purviem, mežiem un pļavām

Celmlauži, kuri pirmie sāka piedāvāt pastaigas pa purviem, ir SIA Purvu bridēji. Sniega kurpju priekšrocības, brienot pa piesnigušām takām, par labu esam atzinusi arī baskāju taka Valguma pasaule Smārdes pagastā un Vienkoču parks Līgatnes pagastā. To kā jaunumu sadarbībā ar Purva bridējiem piedāvā ceļojuma aģentūra Impro un kā atsevišķu atpūtas veidu savā piedāvājumā iekļauj arī citi uzņēmumi. Savukārt piedzīvojumu organizācija Lūzumpunkts aktīvās atpūtas cienītājus ziemā mudina doties mežā nevis ar jauno modes lietu sniega kurpēm, bet meža slēpēm, kas, tāpat kā sniega kurpes, ļauj staigāt teju pa sniega virsu, tajā neiegrimstot. «Pastaiga ar sniega kurpēm ir jauka aktivitāte darba kolektīviem, papildus nodarbe ekskursijai ārzemniekiem vasaras sezonā, bet, visticamāk, šī pakalpojuma dēļ nevienu jaunu tūristu Latvijai piesaistīt nevarēs. Tāpat kā braukšana ar SUP dēli, pastaiga ar sniega kurpēm ir modes lieta, kas ir laikam atbilstoša un interesanta, tādēļ piesaista uzmanību. Tiem, kas piedāvā šādu pakalpojumu, ir jābūt papildus zināšanām par dabu, jo tūristi ātri pamana neīstus faktus un stāstus,» pārliecināta asociācijas Lauku ceļotājs vadītāja Asnāte Ziemele.

Ne tikai ziemā

Kristapam Kizikam doma piedāvāt apceļot Latvijas purvus ar sniega kurpēm radās pirms diviem gadiem. Idejas aizsākumi meklējami studiju laikā LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, kad tika uzsākta purvu apceļošana un pētīšana. Liels atbalsts bija konkursam Madona var labāk!, ar kura finansiālo atbalstu tika iegādātas pirmās pārgājieniem domātās purva kurpes. «Pārgājienus kopā ar Kristapu Lamsteru, kurš studē doktorantūrā tajā pašā fakultātē, kur mācos es, organizējam visu gadu. Pārsteidzošā kārtā sniega kurpes ir sevi attaisnojušas ne tikai ziemā, bet arī pārējos gadalaikos, līdz ar to tās esam pārsaukuši par purva kurpēm, kas ļauj izbaudīt nebijušas sajūtas, līganā solī pārvarot vietas, kur citkārt attaptos līdz padusēm ūdenī vai kūdras duļķēs. Par to jāpateicas purva kurpju lielajam virsmas laukumam, kas neļauj kājām izspraukties cauri sūnām,» stāsta SIA Purvu bridēji valdes loceklis Kristaps Kiziks. Biznesa sākšana bija liela avantūra, iespējams, ka abi ar domubiedru trāpīja īstajā brīdī, jo bijuši pirmie, kas piedāvāja ar sniega kurpēm brist pa purviem ne tikai ziemā, bet arī citos gadalaikos. «Tagad purvošana ir nonākusi topā, redzēsim, cik ilgi spēsim noturēt interesi,» viņš teic.

Pārvietošanās ar šādām kurpēm ir daudz vieglāka, nav ik uz soļa jātausta, kas notiek zem kājām, vai būs pietiekami stabils pamats. Ne mazāk svarīgs ir vides aspekts, jo purva kurpes mazāk nobradā sūnas un neatstāj aiz sevis dziļas un ilgstošas sliedes, viņš turpina. Šobrīd Purvu bridēju rīcībā ir 35 cilvēkiem domātas dažāda izmēra sniega kurpes, kas ir paredzētas gan pašiem mazākajiem pārgājienu dalībniekiem (7-8 g.v.), gan viņu vecākiem. «Šobrīd vienīgais ierobežojums pastaigā vest lielāku darba kolektīvu ir ierobežotais inventārs. Turklāt ļoti lielās grupās būtu grūti noturēt dalībnieku interesi, jo mēs cenšamies nodrošināt individuālu saikni ar katru dalībnieku,» teic K. Kiziks. Pastaigu maršruti tiek izvēlēti rotācijas kārtībā, tā, lai būtu iespēja doties pārgājienā katrā Latvijas reģionā, kā arī lai purvos neiestaigātu paliekošas sliedes. Ziemas periodā pārgājieni tiek rīkoti vietās ar biezāko sniega segu, savukārt vasarā, kad ir garākas dienas, pastaigas tiek organizētas tālāk no Rīgas. Pieprasītākie ir Pierīgas purvi – Ķemeru un Cenas tīreļi. «Līdz šim daudzi nezināja par citiem purviem, bet esam daudz strādājuši, un nu jau pārgājienu dalībnieki dodas arī uz citiem purviem. Sniega periodā pārgājienus rīkojam arī ārpus purviem – vietējos kalnos un mežos. Gada laikā kopā ar mums pārgājienos devušies vairāk nekā tūkstoš cilvēku. Šobrīd aiz slinkuma vēl neesam iesoļojuši ārvalstu tūristu lauciņā, bet laba sadarbība ir ar lietuviešiem, kuri pārgājienos dodas atkārtoti,» viņš turpina.

Pašu gatavotas kurpes

Vienkoču parka veidotājs Rihards Vidzickis stāsta, ka parka īpašumā ir 50 pašu izgatavotu sniega kurpju pāri. To darināšanā izmantota kļava, plāns saplāksnis un siksnas stiprinājumiem. Sniega slēpes parka apmeklētājiem tiek iznomātas, kad ziema palutinājusi ar brangu sniega segu. Tā kā šoziem dziļais sniegs vēl nav bijis, tad kurpes vēl nav lietotas. «Ārpus Vienkoču parka šo pakalpojumu nepiedāvājam. Bijām pirmie, kas Latvijā ko tādu ieviesa, un sākotnēji sniega kurpes bija domātas pašu vajadzībām, lai reizēs, kad izveidojas biezs sniegs, var iztīrīt parka teritoriju. Pēc laika radās ideja par sniega kurpēm kā interesantu pastaigu veidu pa parku. Kurpes taisījām paši, un tās nav tik ērtas kā tirgū pieejamās, bet mums jau arī nav tik lieli gabali ejami,» skaidro R. Vidzickis.

Tiem, kuri vēlas iegādāties vai iznomāt sniega kurpes, jādodas uz tūrisma inventāra veikalu Gandrs, kas ir sniega kurpju Morpho oficiālie izplatītāji Latvijā. «Pirmsākumos pieprasījums pēc sniega kurpēm bija tikai ziemas sezonā, bet tagad interesenti ir visu sezonu, jo ar tām iespējams doties arī pa purvainiem apvidiem. Cilvēkiem ir jādod iespēja dažādot sava brīvā laika pavadīšanas iespējas,» teic Gandrs mārketinga vadītāja Laura Šembele. Gandrs arī organizē pārgājienus dažādos maršrutos, bet bez sniega kurpēm, tomēr drīzumā uzņēmums ir iecerējis pievērsties tieši specifiskiem pārgājieniem ar sniega/purva kurpēm.

Ar dabu uz «tu»

Hiking in Latvia komanda un tās rīkoto pasākumu dalībnieki ir garo pārgājienu cienītāji un cenšas izbrist cauri slīkšņām un brikšņiem bez palīglīdzekļiem. Ja, gatavojot pārgājiena maršrutu, ir vēlēšanās pamocīties, tad, jo lielāki brikšņi, dziļāks sniegs un slapjāki dūksnāji, jo labāk. «Sniega kurpes izmantojam tad, kad patiešām citu variantu nav, bet tas ir ārpus Latvijas. Piemēram, Somijā ziemā, dodoties pārgājienā pa sniegu, kas var būt vairākus metrus biezs, tas nav iedomājams bez sniega kurpēm vai slēpēm,» stāsta Hiking in Latvia pārgājienu organizators Mārtiņš Kalnbērziņš. Viņam ir liels prieks, ka pēdējos gados strauji ir attīstījušies dažādi aktīvās atpūtas veidi dabā un tie ir ieguvuši milzu popularitāti. Papildus klasiskajam tūrismam nu ir pieejami visdažādākie piedāvājumi un sniega kurpju pārgājieni vasarā un ziemā. Ir iespēja doties nelielos pārgājienos, kā arī piedalīties ekstrēmos pasākumos, kuru laikā jāmēro no 100 līdz 400 km.

Arī piedzīvojumu organizācija Lūzumpunkts, domājot par to, kā varētu pamudināt cilvēkus ziemas laikā doties dabā, 2012. gadā nolēma iegādāties zviedru armijas koka slēpes. «Mudinājām doties ziemas pārgājienos un aizslēpot līdz tādām vietām, kur citos gadalaikos nokļūt nav iespējams. Tiesa, šīm koka slēpēm bija piņķerīga gan apkope, gan lietošana, tādēļ gadu vēlāk, veicot izpēti, atradām universālāku, ērtāku un mūsdienīgāku risinājumu, kuru izmantojam līdz šim,» stāsta Lūzumpunkts projektu vadītājs Juris Zīģelis. Meža slēpes var izmantot tikai ziemas laikā, kad ir uzsnigusi vismaz 8-10 cm bieza sniega sega. Pozitīvi, ka meža slēpēm nav nepieciešamas speciāli ierīkotas trases, jo tās ir domātas pārgājieniem brīvā dabā. Slēpju garums un platums ļauj ar tām doties uz jebkuru vietu pat tad, kad ir tikko sasnidzis sniegs, – uz purvu, aizsalušu ezeru, mežiem, pakalniem un citur. Lūzumpunkts slēpju nomā ir pieejami 33 komplekti (slēpes un nūjas), kuros ir ieguldīti līdz desmit tūkst. eiro. Inventāra apjoms ir pietiekams, lai izbraucienā ar slēpēm dotos arī korporatīvie klienti. «Esam iecienījuši slēpot uz purviem un tīreļiem, kur dabas skati krasi atšķiras no ikdienā redzamajiem; šobrīd populārākais ir Cenas tīrelis. Piedzīvojumus alkstošos cilvēkus vedam arī uz priežu siliem,» viņš turpina. Mežu slēpju nomai visaktīvākais ir laiks, kad aiz loga snieg, jo tad cilvēki vēlas doties ārā un baudīt ziemu. Šogad ziema ir palutinājusi vien pāris reizes, un Lūzumpunkts ir noorganizējis aptuveni sešus meža slēpju pārgājienus, kuros piedalījās vidēji 15 līdz 25 cilvēku.

http://news.lv/Dienas_Bizness/2017/02/01/ieaut-kajas-sniega-kurpes

 

Skujenes florbolisti uzvar Amatas/Līgatnes florbola kausa izcīņas 3. posmā

Datums: 01.02.2017

Izdevums: Amatas Avīze

Rubrika: SPORTS

Kārtējo reizi sacensības lieliski iesāka Zaubes pirmā komanda, kas neatstāja nekādas cerības pretiniekam un uzvarēja visās grupu spēlēs, ieņemot 1. vietu. Otro vietu grupu turnīrā izcīnīja Skujene, trešie – Līgatnes florbolisti, bet kā beidzamie izslēgšanas spēlēs iekļuva Nītaures florbolisti. Ārpus labāko četrinieka palika attiecīgi – Zaube–2, More, Krimulda un Līgatne–2.

Izslēgšanas spēles iesākās bez lieliem pārsteigumiem, un Zaube–1 ar rezultātu 5:1 pārspēja Nītauri. Otrā izslēgšanas spēle jau izvērtās daudz spraigāka. Līgatnes komandai bija jūtami lielāks pārsvars laukumā, toties Skujenes komandā ātrajos pretuzbrukumos teicami nospēlēja Mārtiņš Vējkrīgers un Jurģis Jevstigņejevs, kas nesa beigu rezultātu 3:1 par labu Skujenei.

Spēlē par trešo vietu tikās Nītaure pret Līgatni. Lai arī nītaurieši demonstrēja labu aizsardzību, Līgatnei izdevās gūt divus vārtus un izcīnīt 3. vietu.

Fināls izvērtās ļoti spraigs un aizraujošs. Lielu troksni radīja zālē sanākušie – vecāki, skolotāji, klasesbiedri, kuri skaļi atbalstīja Zaubes florbolistus. Spēles sākumā ātrus vārtus guva Vējkrīgers, izvirzot Skujeni vadībā. Zaubēnieši metās ātri atspēlēties, bet Skujenes vārtsarga Linarda Oltes vārti bija neieņemami. Rezultāts nemainījās līdz pat spēles beigām, tā noslēdzās ar 0:1 Skujenes labā. Minimāla uzvara un līksmo skujenieši.

Nav nejaušība, ka tieši Skujenes florbolisti uzvarēja 3. posmā, jo šim panākumam bija tuvu arī pirmajos posmos. Iepriekš jaunieši florbolu apguva, spēlējot savā starpā vai pēc stundām apmeklējot sporta zāli, bet šosezon, pateicoties Vecskujenes skolas atbalstam, puišiem bija iespēja katru trešdienu braukt uz florbola treniņiem Zaubē. Tagad var teikt, ka ieguldītais darbs treniņos atmaksājies, un šī ir pelnīta uzvaras garša.

Kopvērtējuma līderpozīcijas ar 22 punktiem saglabā “Zaube–1” florbolisti, uz otro vietu ar 21 punktiem pakāpusies “Skujene”, bet trešie ar 20 punktiem – “Līgatne–1”.

Nākamais posms notiks februāra vidū Zaubes sporta zāle.

http://news.lv/Amatas-Avize/2017/02/01/skujenes-florbolisti-uzvar-amatasligatnes-florbola-kausa-izcinas-3-posma

 

Latviešu valodas olimpiādē

Datums: 02.02.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Skola

No Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novada

8.klašu skolēniem: 1. vietā Laura Dapševiča no Jaunpiebalgas vidusskolas (skolotāja Jolanta Glāzere), 2. - Viktorija Vildiņa no Amatas pamatskolas (Inese Graudiņa - Zalaka), 3. - Daido Dagne Brūvere no Priekuļu vidusskolas (Sarmīte Spruģevica); atzinība Amandai Paulai Martinsonei no Straupes pamatskolas (Elita Pakalne);

9.klašu skolēniem: 1. - Luīze Vita Bortiņa no Zaubes pamatskolas (Sandra Pudāne), 2.- Tīna Kurzemniece no Jaunpiebalgas vidusskolas (Aija Ķīķere), 3. - Krists Lemešonoks no Nītaures vidusskolas (Mārīte Ansaberga), atzinība - Andrim Braueram no Vecpiebalgas vidusskolas (Vita Lapiņa), Madarai Ilzei Eglītei no Inešu pamatskolas (Sarmīte Balode), Mārtiņš Cīrulis no Raiskuma internātpamatskolas (Albīna Tīlika);

10.klašu skolēniem: 1. - Kate Dīlendorfa, 2. - Sindija Līkuma, 3. - Diāna Medvedjeva, visas no Nītaures vidusskolas (M.Ansaberga), atzinība Melisai Kronbergai no Līgatnes novada vidusskolas (Dace Bērziņa);

12.klašu skolēniem: 1. Maira Asare no Vecpiebalgas vidusskolas (V.Lapiņa), 2. - Aivars Pētersons no Priekuļu vidusskolas (Anita Skrastiņa), 3. - Jēkabs Zommers, atzinība Ritai Ozolai, abi no Vecpiebalgas vidusskolas (Ilona Strelkova);

no Cēsu novada

8.klašu skolēniem: 1. - Beatrise Baijere no Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ), skolotāja Dace Eglīte, 2. - Dārta Arta Amantova, 3. - Una Vēvere, atzinība Viktorijai Aleksejevai, visas no CVĢ (Vineta Bērziņa), atzinība arī Tabitai Emīlijai Rausei no Cēsu 1.pamatskolas (Iveta Medne);

9.klašu skolēniem: 1. - Agris Ratniks, 2.- Arta Soboļeva, 3. -Diāna Zaķe, Anta Ziediņa, visi no CVĢ (V.Bērziņa), 3. - Anete Kalniņa, Andrejs Ķīlis no Cēsu 1.pamatskolas (Dace Pētersone), atzinība Evai Kočānei no DACVĢ (Laima Pērkone), Annijai Krivjonokai, Beatrisei Alisei Ivanovai, Linardam Romkam, Patrīcijai Aļļenai, Diānai Kukorei, visi no CVĢ (V.Bērziņa), Montai Baškerei no Līvu Pamatskolas (Inga Andersone), Endijai Ķelpiņai no DACVĢ (Sandra Trēziņa), Janai Eglītei no Rāmuļu pamatskolas (Inese Krastiņa);

10. klašu skolēniem: 1.- Trīne Žagare, 2. Emīlija Kate Tomsone, abas no Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ), skolotāja Sandra Nagle, 2.- Agate Tetere no DACVĢ (L. Pērkone), 3. - Anete Cīrule, Diāna Paula Upmale, Signija Baranovska, visas no CVĢ, atzinība - Agnesei Sauskai, Justīnei Malkavai, Elīzai Martai Stangainei, visas no CVĢ (S.Nagle) un Lindai Prokofjevai no DACVĢ (L.Pērkone);

11.klašu skolēniem: 1. - Melisa Kaškura no CVĢ (Ina Gaiķe),2.- Katrīna Veitnere no DACVĢ (Elita Rozīte), 3. - Ieva Lauka no CVĢ (Ina Gaiķe), atzinība Laurai Vitenburgai no DACVĢ (E.Rozīte);

12. klašu skolēniem: 1. - Rēzija Veronika Laumane no CVĢ (Ina Gaiķe), 2. - Santa Stūrīte no DACVĢ (Elita Rozīte), 3. - Elīza Apine no A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas (Gunta Bērziņa), atzinība Elīnai Radziņai, Sendijai Beatai Lazdiņai, Anitai Ilzei Gulbei, Paulai Vīksnai, Lienei Freimanei, Markusam Voldemāram Lancmanim, visi no CVĢ (I.Gaiķe) un Dāvim Krūmiņam no DACVĢ (E.Rozīte).

http://news.lv/Druva/2017/02/02/latviesu-valodas-olimpiade

 

Kartupeļi glabājas labi

Autors: Līga Eglīte

Datums: 02.02.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Ziema drīz būs pusē. "Druva" interesējās, kā apkārtējās lielsaimniecībās glabājas kartupeļu krājumi patēriņam un jaunās sezonas sēklai.

Vairāki audzētāji, arī Agroresursu ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu pētniecības centrā atzina, ka galvenās prob lēmas uzglabāšanā rada aizvadītās sezonas laika apstākļi. Situācija saimniecībās ir atšķirīga lietainās vasaras un rudens ietekme uz agrajām, vidējām un vēlajām šķirnēm bijusi dažāda.

Leonīds Likums, Priekuļu pētniecības centra kartupeļu sēklaudzēšanas agronoms, uzskata, ka šoreiz kvalitāti ietekmēja mitrais augusts, kad kartupeļi inficējās ar lakstu puvi: "Līdzīgi ar ievāktās ražas glabāšanu bija 2013. gadā. Laika apstākļi kļūst neprognozējami, pēdējie gadi ir arvien nelabvēlīgāki kartupeļiem." Noliktavās glabājas 800 tonnas tupeņu, un visu rudeni nācies intensīvi vēdināt, lai krājumus saglabātu sausus. Šobrīd notiek šķirošana, tiek atlasīti sēklas kartupeļi.

Priekuļos strādā ar integrētās audzēšanas metodēm, kur stingri reglamentē augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, kā arī neizmanto speciālu ķīmiju kartupeļu uzglabāšanas apcirkņos. Agrās šķirnes bojājas mazāk, vēlās arī ir noturīgas pret puvi, vairāk cietušas vidējās šķirnes. Priekuliešiem šoziem labi glabājas arī ar bioloģiskajām metodēm audzētie kartupeļi 'Imanta' un 'Brasla'.

Savukārt Gaida Grava, SIA "Līgatnes ābele" valdes priekšsēdētāja, uzskata, ka šoziem kartupeļu raža konteineros glabājas labi: "Protams, atbirums ir vienmēr, taču nevar sūdzēties, ka vairāk pūtu. Audzējam vidējo šķirni 'Laura' un vēlo 'Bellarosa'. Rudenī novācām apmēram 170 tonnas kartupeļu, ieskaitot sīkos un sēklai, šobrīd šķirojam un vedam apkārtnes skolām un bērnudārzam, rehabilitācijas centram, uz Rīgu tirdzniecībai, bet sīkos Līgatnes dabas taku zvēriem. Mūsu galvenā nozare ir āboli, taču, lai būtu darbs arī ziemā, audzējam kartupeļus, un tā varam uzvarēt iepirkuma konkursos, piemēram, "Skolas auglis". "

Arī "Druva" pārliecinājās, ka latviešu otrās maizes kartupeļu vēl ir gana daudz un labā kvalitātē.

Arī otrs līgatnietis, "Upeņu" saimnieks Valdis Svilis domā, ka šoziem kartupeļi glabājas labi: "Ja ievēro visas pamatprasības, tad problēmu nav, pa durvīm ārā netek. Nekādu īpašu uzglabāšanas noslēpumu man nav." Saimniecībā izaudzēts apmēram 800 tonnas kartupeļu, trīs šķirnes: 'Vineta', 'Ināra' un agrā 'Solists'. Daļa ražas pārdota jau pagājušajā gadā, pārējo realizē tagad skolām un veikalos.

Gunārs Tučs, Straupes pagasta "Zemzaru" saimnieks vērtē, ka aizvadītais gads bijis sekmīgs, raža divās noliktavās glabājas labi. Pagājušajā pavasarī ar kartupeļiem apstādījis 18 hektārus. Audzē vairākas šķirnes: 'Vinetu', 'Galu', 'Solistu' un 'Saraiju', un 'Red Fantasia'. Raža no hektāra 25 līdz 30 tonnas, ko realizē dārzeņu bāzēs Cēsīs, Valmierā, Rīgā, arī kafejnīcās.

http://news.lv/Druva/2017/02/02/kartupeli-glabajas-labi

 

Inčukalnā sacenšas peldēšanas jaunie talanti

Autors: Dmitrijs Tončinskis

Datums: 03.02.2017

Izdevums: Inčukalna Novada Vēstis

Rubrika: Sports

22. janvārī Inčukalna sporta kompleksa baseinā risinājās peldēšanas sacensības bērniem „Gaujas jaunie talanti”. Ūdensceliņā četrās grupās startēja 80 Inčukalna, Krimuldas un Līgatnes bērni vecumā no 5 līdz 12 gadiem. Mazākie sacentās 25 m brīvā stila peldējumā un uz muguras, kamēr lielākie spēkojās 50 m distancē brīvajā stilā un brasā.

Rezultāti apliecināja, ka novadā netrūkst talantīgu jaunu peldētāju, kuriem, ja pietiks uzcītības treniņos un cīņas spara sacensībās, ir visas iespējas nākotnē izaugt par meistarīgiem sportistiem.

Pasākuma iniciators un organizators BJAC „Gauja” vadītājs Dmitrijs Tončinskis uzsvēra, ka sacensības ir obligāta bērnu sporta sastāvdaļa. Pirmkārt, sacensības nozīmē svētkus pēc ikdienišķa ikdienas treniņu darba, kuros netrūkst azartisku emociju. Otrkārt, tikai startējot sacensībās, jaunie sportisti var pārliecināties par savu varējumu salīdzinājumā ar vienaudžiem baseina blakus ūdensceliņos. Tieši sacensībās katrs to dalībnieks mācās uzvarēt, reizēm arī – cieņpilni zaudēt. BJAC „Gauja” saka paldies firmām „Guliver” un „Forevers”, kuras palīdzēja segt sacensību izmaksas.

Patlaban BJAC „Gauja” treneru Raitas Lapas, Diānas Ņikitinas un Pāvila Kondrahina vadībā ar peldēšanu regulāri nodarbojas 120 Inčukalna novada bērnu.

Inčukalna novada bērni jums saka PALDIES!

Sākot jauno 2017. gadu, vēlētos BJAC „Gauja” vārdā pateikties visiem bērnu sporta pastāvīgajiem labvēļiem Inčukalna novadā – Edgaram Demidovam (SIA „Guliver”), Artai Jamsenai (SIA „Vangažu nafta”), Andrejam Ždanam (SIA „Forevers”), Valerijam Kļimovam (SIA „Izoterms”), Viktoram Grūtupam (SIA „Rāmkalni”), Gustavam Zatleram (SIA „Cēsu alus”), Kasparam Liepiņam (SIA „Vidzemes ekomežs”), Ojāram Berziņam un Mārim Bērziņam (SIA „Latgranula”), Peterim Lejniekam (SIA „Harvei Group”), Normundam Haguram (SIA „Attīstības tehnology”), Janai Škutānei (SIA „PFAT tulkojumi”) un Inčukalna novada domei. Bez jūsu atbalsta daudzas BJAC „Gauja” sportiskās ieceres pērn netiktu īstenotas.

Mūsu centra darbinieku, treneru un, protams, visu daudzo „Gaujas” audzēkņu un viņu vecāku paldies šiem saprotošajiem un dāsnajiem uzņēmējiem, kuriem vārdos un darbos nav vienaldzīga jaunās paaudzes nākotne Inčukalnā!

Lai mums kopējs un visiem veiksmīgs šis jaunais gads! Uz raženu sadarbību arī nākotnē!

BJAC „Gauja” vārdā

Dmitrijs Tončinskis

http://news.lv/Incukalna-Novada-Vestis/2017/02/03/incukalna-sacensas-peldesanas-jaunie-talanti

 

Gaujas” jaunie peldētāji uzvar Krimuldā

Autors: Aivars Gaujnieks

Datums: 03.02.2017

Izdevums: Inčukalna Novada Vēstis

Rubrika: Sports

BJAC „Gauja” komanda ar teicamiem panākumiem 9. janvārī piedalījās Krimuldas novada atklātajās sacensībās peldēšanā bērniem un jauniešiem „Saldais jaunais 2017”. Vietējās vidusskolas baseinā Inčukalna novada jaunie sportisti mērojās peldētprasmē ar mājiniekiem, kā arī ar vienaudžiem no Lēdurgas, Līgatnes un Vidridžiem.

Sacensības notika četrās vecuma grupās. Jaunākie peldētāji ūdensceliņā sacentās 25 m brīvā stila peldējumā, kamēr vecākie – 50 m distancē. Lieliskus rezultātus jaunākajā grupā meitenēm uzrādīja mazās inčukalnietes, kuras ierindojās pirmajās piecās vietās. Te pārliecinoši labākā bija Laura Pigore (uzvarētājas laiks 19:16). Kopskaitā „Gaujas” sportisti Krimuldas baseinā ieguva divas pirmās, divas otrās un divas trešās vietas. Malači peldētāji! Komandu sacensībām gatavoja treneri Raita Lapa, Pāvels Kondrahins un Diāna Ņikitina. Par veiksmīgo startu gandarīts bija BJAC „Gauja” vadītājs Dmitrijs Tončinskis. Viņaprāt, sacensības pierādīja, ka „Gauja” gatavo ne vien teicamus džudistus, bet arī peldētājus. Svarīgi, ka teicama peldētprasme nozīmē gan labu bērnu veselību, gan, kas īpaši svarīgi, viņu drošību uz ūdeņiem.

Baseina direktores Līgas Ozoliņas vadītajiem krimuldiešiem paldies par teicami sarīkotajām sacensībām. Netrūka ne piemiņas medaļu dalībniekiem, ne dienvidu augļu dāvanās, kas jaunajiem peldētājiem jo īpaši garšoja ziemas saltumā.

Apsveicam: Laura Pigore – 1. vieta; Ksenija Moroza – 1. vieta; Emilija Zujeva – 2. vieta; Ernests Brūns – 2. vieta; Elīna Brantkalne – 3. vieta; Dāvis Dūka – 3. vieta.

http://news.lv/Incukalna-Novada-Vestis/2017/02/03/gaujas-jaunie-peldetaji-uzvar-krimulda

 

Sākas skrējiens pēc varas

Autors: SARMĪTE FELDMANE

Datums: 03.02.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Komentāri, viedokļi

Rīt sākas pašvaldību priekšvēlēšanu kampaņa. Sāk griezties naudas skaitītājs, kuram jāpieskaita ikvienas partijas katrs iztērētais cents, kas izlietots, lai iegūtu varu.

Pagaidām gan vēl diezgan klusi, pa kaktiem sačukstoties, partijnieki, domubiedri vēlētāju apvienībās kaļ nākotnes plānus. Variantu jau nav daudz. Tie, kuri šodien pie varas, var vēlētāju ausīs saldos meldiņos dudināt, cik daudz izdarīts, ka neviens cits tā nemācētu un viņiem jāļauj strādāt tālāk. Jaunie, kuri vēl pagaidām tā kā interesējas par vietvaru, vai tie, kuri vismaz tagad sevi godā par opozīciju, sākuši sīkdarbus. Var arī teikt, blusu ķeršanu bizona kažokā. Pats svarīgākais atrast kļūdas, izvilkt dienasgaismā un nu pateikt patiesību. It kā domes lemtais glabātos tumšā bunkurā, kur var iekļūt vien ar īpašām burvestībām, kuras gadsimtiem slēptas. Bet stāstītais, cik visi lieli muļķi, uzpirkti, ieinteresēti, iebaidīti, tik es tas gudrais, taču vienmēr sasniegs dzirdīgas ausis. Tas, ka visi deputāti pieņēma lēmumu, ka domes speciālisti to vērtēja, neko nenozīmē. Ir taču tikai viens, labākā gadījumā divi, visu deputātu vidū, kuri pasaulē sūtīti, lai pildītu iedomātu deputāta misiju. Tikai viņiem nez kāpēc izdevīgi aizmirst un noklusēt, ka tās izpildi nosaka likumi un noteikumi.

Vēlēšanu sarakstu veidošana ir atbildīgs darbs. Tas, kā biedri cīnās par vietām sarakstā, ir pašu darīšana. Vēlētājus interesē vārdi un uzvārdi. Viņi balsos par cilvēkiem. Būsim taču godīgi, kādu gan ideoloģiju pašvaldībās bīdīs partijas? Kā mammas un tēti Rīgā teiks, tā darīs. Bet par vēlētāju apvienībām nav pat dzirdēts, ka kāda sludinātu savu ideoloģisko virzienu.

Tā nu, kā jau vēsture pierādījusi, visu nosaka personība. Bet kur sarakstam ņemt tos deviņus, 15 cilvēkus? Katrā novadā, pagastā, paldies Dievam, iedzīvotāju ir krietni vairāk, it kā ir, no kā izvēlēties. Taču sarakstam der tāds, kurš vispirms jau ir cienījams. Tas gan ir tik plašs jēdziens, un svarīgi arī, par ko tad viņu ciena. Vēl būtiski, lai par viņu tā domā gan 20, 50 un 80 gadus veci vēlētāji. Citādi cerības mazas, ka tikai jaunie vai tikai pensionāri domē iedabūs to, ko vēlas.

Ja apsēžas, padomā, lai kādu ieteiktu, vārdi paliek neizteikti. Sarakstu sastādītāji rindiņā apstaigā sabiedrībā pazīstamus cilvēkus. Aizvien cer, ka kāds kādam piekritīs. Zinu daudzus, kuri nepiekrīt. Iemesls vienkāršs kāpēc man smērēt savu biogrāfiju! "Negribas, ka par mani saka to pašu, ko par daudziem domju un Saeimas deputātiem zagļi, pašlabuma meklētāji," skaidri pateica kāda cienījama, sabiedrībā daudziem pazīstama kundze.

Tā jocīgi jau sanāk tie, kuriem citi labprāt uzticētos, deputātos neiet, bet tie, par kuriem zinām talantīgi pašlabuma meklētāji , allaž prot kādam pieslieties, ar skaļiem saukļiem nodibina savas apvienības. Diemžēl nav partijām, deputātiem prestiža, turklāt, jo lielāka pašvaldība, jo mazāka uzticēšanās.

Vēl kas labs cilvēks nenozīmē labs vadītājs, gudrs likumdošanā, ar prasmi redzēt gadus uz priekšu. Romantiskais laiks pagājis, pašvaldību deputātiem ir nopietni jāstrādā. Par ieguldīto pretī saņemot vai nu cieņu, vai lamas, kā arī savus apmēram 30 eiro mēnesī kā Raunas novada domē vai līdz simt eiro kā Līgatnes domē, vai vairāk nekā 200 eiro kā Cēsu domē. Vēlēšanu listu lasīšana pirms vēlēšanām noteikti būs interesantāka par atmiņām un pārspriedumiem, ar ko tad beidzās pazīstamais "Ugunsgrēks". Vērts padomāt, vai es gribu, lai mans vārds būtu kādā listē.

http://news.lv/Druva/2017/02/03/sakas-skrejiens-pec-varas

 

Šautriņu mešana Rīgā, Vecpiebalgā, Cēsīs

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 03.02.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Kalendārais gads šautriņu metējiem sācies ne tikai ar nozīmīgām sacensībām, bet arī ar kādu īpašu jaunumu. Proti, pēc zināma pārtraukuma darbību atsācis Cēsu darts klubs "50", un jau aizvadīts Cēsu čempionāta pirmais posms.

Latvijā

Bet par visu pēc kārtas. Janvāra vidū Jēkabpilī notika jau 27.Latvijas čempionāts šautriņu mešanā. Kuplā skaitā bija pārstāvēts šautriņu mešanas klubs "Vecpiebalga", kopumā 13 dalībnieki, startēja arī Cēsu kluba pārstāvji.

Pie mērķiem stājās vairāk nekā 90 dartistu, sadalot vietas junioru, jauniešu, dāmu un kungu konkurencē. Pie godalgotajām vietām tika arī kluba "Vecpiebalga" dartisti. Jauniešu konkurencē otro gadu pēc kārtas godalgotā 2.vieta Uģim Āboliņam. Apakšgrupu cīņās viņš savā grupā ieņēma pirmo vietu, uzvarot abus pretiniekus, bija pārāks arī pusfinālā, taču finālā atzina Riharda Slišāna (Vecumnieki) pārākumu, kurš kļuva jau par trīskārtējo jauniešu čempionu.

Dāmu konkurencē veiksmīgs turnīrs Avelīnai Lācei. Savā apakšgrupā viņa izcīnīja četras uzvaras, piedzīvoja vienu zaudējumu, ieņemot pirmo vietu. Izslēgšanas spēlēs viņa aizkļuva līdz pusfinālam, kur ar 3:5 zaudēja Andai Seimanei, un saņēma bronzas godalgu.

Kungu sacensībās, kur konkurence visaugstākā, Gunāram Zommeram 9.vieta.

Vecpiebalgā

Aizvadīts jau piektais posms Vecpiebalgas šautriņu mešanas čempionātā. Tajā piedalījās 35 dalībnieki no tuviem un tālākiem novadiem, tostarp no Kārsavas, Jūrmalas, Rīgas, Viļāniem. Turnīra rīkotāji norāda, ka Vecpiebalgas čempionātā pirmo reizi pie mērķiem stājās Latvijā zināmie šautriņu metēji: Ainārs Zandersons, Kaspars Abramenko, Matīss Skabs no Rīgas, Aivis Konstantinovičs no Inčukalna un Ilgvars Gritāns no Viļāniem. Veiksmi izmēģināja arī divi šī sporta veida iesācēji: Kaspars Dubra no Līgatnes un Pēteris Lāpselis no Vecpiebalgas.

Jau ierasti vispirms notika spēles apakšgrupās, kurās noskaidrojās tie 24, kuri izslēgšanas spēlēs pēc divmīnusu sistēmas turpina cīņas par godalgotām vietām. Pārējie izspēlēja Gandarījuma turnīru, kurā uzvarēja Matīss Skabs.

Interesanta bija cīņa par uzvaru. Mājnieks Oskars Kuzmans, savas apakšgrupas uzvarētājs, pirmajā izslēgšanas turnīra spēlē zaudēja 2:3 Uldim Zeitmanim un nonāca zaudētāju zarā. Tur turpināja bez zaudējumiem, finālā atkal pretī stājās U. Zeitmanis, kurš nebija piedzīvojis zaudējuma rūgtumu. Abās spēlēs ar 3:0 pārāks bija O. Kuzmans, kļūstot par posma uzvarētāju. Viņam tā bija pirmā uzvara šajā sezonā. U. Zeitmanis otrajā vietā, bet trešais Laimonis Naglis. Pirmajā sešniekā arī Antons Kuzmans, Aivars Šutka un Uģis Āboliņš.

Uzvara posmā O. Kuzmanam ļāva pakāpties uz 4.vietu, bet kopvērtējuma līderis joprojām ir A. Šutka, kuram 119 punkti. Par trim punktiem mazāk L. Naglim, bet trešajā vietā ar 105 punktiem ir A. Kuzmans. Sešniekā vēl Oskars Kuzmans 94 punkti, Zeltīte Strade 83, Gunārs Zommers 82.

Kopumā ieskaites punktus līdz šim guvuši 65 šautriņu metēji.

Cēsīs

Pēc gada pārtraukuma atsācies Cēsu atklātais čempionāts šautriņu mešanā. Viens no sacensību rīkotākiem Imants Nikolājevs stāsta, ka bija nepieciešams brīdis atelpai, lai sāktu ar jaunu sparu. Jāpiemin, ka šogad šautriņu klubs "50" atzīmē savu 20. sezonu. I. Nikolājevs teic, ka čempionāts atnācis ar vairākiem jaunumiem: "Agrāk spēlēt sākām rudenī, beidzām pavasarī, tagad turnīru izspēlēsim vienā kalendārajā gadā, kā ierasts, aizvadot deviņas kārtas. No janvāra līdz maijam ziemas pavasara sesija, tad vasaras pārtraukums, kam sekos turpinājums no septembra līdz decembrim."

Pirmā kārta pulcēja 16 dartistus, un rīkotāji atzīst, ka apmeklējums pietiekami labs, ņemot vērā bijušo pauzi. Pie jaunumiem jāmin, ka tagad čempionāts notiek pēc Šveices sistēmas. I. Nikolājevs norāda, ka tas dalībniekiem ļaus aizvadīt pietiekamu spēļu skaitu ar sava līmeņa pretiniekiem. Noslēgumā četri labākie aizvada cīņas par godalgotajām vietām.

Pirmajā kārtā uzvarētāja laurus plūca Aivis Konstantinovičs, otrais Gatis Brūveris, trešais Ojārs Limbaks. Sešniekā arī Jānis Bačkins, I. Nikolājevs un Laima Upeniece.

Nākamā kārta 10.februārī, tiesa, šobrīd atklāts esot jautājums par norises vietu. Pirmā kārta notika viesnīcā "Tigra", taču sakarā ar dažām izmaiņām vēl vakar nebija zināms, vai šī kļūs par pastāvīgu turnīra vietu.

"Gaidot jauno sezonu, iegādājāmies jaunus mērķus, izgatavojām statīvus, diemžēl atklāts ir jautājums par norises vietu. Mums vajag samērā plašas telpas, bet tādu nav daudz. Ceram, ka izdosies atrast vietu, kur varēsim aizvadīt visas kārtas mūsu jubilejas sezonā. Viena kārta vai atsevišķs turnīrs tiks veltīts arī kluba 20.pastāvēšanas gadadienai." teica I. Nikolājevs.

http://news.lv/Druva/2017/02/03/sautrinu-mesana-riga-vecpiebalga-cesis


Publicēts 2017. gada februārī

2017-02-03
Laika ziņas
Aptaujas