Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

 

Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr.6

Datums: 06.02.2017

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Centrālās vēlēšanu komisijas dokumenti

OP 2017/28.7

Rīgā 2017.gada 3.februārī

Par republikas pilsētu un novadu domēs ievēlējamo deputātu skaitu

Saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 2.pantu un pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra departamenta datiem par iedzīvotāju skaitu pašvaldībās vēlēšanu izsludināšanas dienā, 2017.gada 3.februārī, Centrālā vēlēšanu komisija

nolemj:

noteikt republikas pilsētu un novadu domēs ievēlējamo deputātu skaitu:

Republikas pilsēta, novads Reģistrēto iedzīvotāju skaits Domē ievēlējamo deputātu skaits

RĪGA 703755 60

DAUGAVPILS 94049 15

JELGAVA 61309 15

JĒKABPILS 23690 13

JŪRMALA 56556 15

LIEPĀJA 76937 15

RĒZEKNE 30769 13

VALMIERA 24831 13

VENTSPILS 39208 13

AGLONAS NOVADS 3746 9

AIZKRAUKLES NOVADS 8804 15

AIZPUTES NOVADS 9153 15

AKNĪSTES NOVADS 2846 9

ALOJAS NOVADS 5176 15

ALSUNGAS NOVADS 1460 9

ALŪKSNES NOVADS 16745 15

AMATAS NOVADS 5710 15

APES NOVADS 3702 9

AUCES NOVADS 7352 15

ĀDAŽU NOVADS 11274 15

BABĪTES NOVADS 10898 15

BALDONES NOVADS 5642 15

BALTINAVAS NOVADS 1145 9

BALVU NOVADS 13435 15

BAUSKAS NOVADS 24978 17

BEVERĪNAS NOVADS 3222 9

BROCĒNU NOVADS 6247 15

BURTNIEKU NOVADS 7861 15

CARNIKAVAS NOVADS 8927 15

CESVAINES NOVADS 2697 9

CĒSU NOVADS 18546 15

CIBLAS NOVADS 2838 9

DAGDAS NOVADS 7911 15

DAUGAVPILS NOVADS 23924 17

DOBELES NOVADS 21647 17

DUNDAGAS NOVADS 4209 9

DURBES NOVADS 2959 9

ENGURES NOVADS 7571 15

ĒRGĻU NOVADS 3087 9

GARKALNES NOVADS 8684 15

GROBIŅAS NOVADS 9340 15

GULBENES NOVADS 22370 17

IECAVAS NOVADS 9139 15

IKŠĶILES NOVADS 9775 15

ILŪKSTES NOVADS 7743 15

INČUKALNA NOVADS 8160 15

JAUNJELGAVAS NOVADS 5853 15

JAUNPIEBALGAS NOVADS 2349 9

JAUNPILS NOVADS 2481 9

JELGAVAS NOVADS 24197 17

JĒKABPILS NOVADS 4889 9

KANDAVAS NOVADS 8721 15

KĀRSAVAS NOVADS 5963 15

KOCĒNU NOVADS 6426 15

KOKNESES NOVADS 5489 15

KRĀSLAVAS NOVADS 16836 15

KRIMULDAS NOVADS 5272 15

KRUSTPILS NOVADS 6247 15

KULDĪGAS NOVADS 24604 17

ĶEGUMA NOVADS 5864 15

ĶEKAVAS NOVADS 23213 17

LIELVĀRDES NOVADS 10439 15

LIMBAŽU NOVADS 17766 15

LĪGATNES NOVADS 3561 9

LĪVĀNU NOVADS 12444 15

LUBĀNAS NOVADS 2495 9

LUDZAS NOVADS 13694 15

MADONAS NOVADS 24906 17

MAZSALACAS NOVADS 3314 9

MĀLPILS NOVADS 3617 9

MĀRUPES NOVADS 20025 17

MĒRSRAGA NOVADS 1676 9

NAUKŠĒNU NOVADS 1923 9

NERETAS NOVADS 3728 9

NĪCAS NOVADS 3470 9

OGRES NOVADS 35763 17

OLAINES NOVADS 20185 17

OZOLNIEKU NOVADS 10581 15

PĀRGAUJAS NOVADS 4016 9

PĀVILOSTAS NOVADS 2892 9

PĻAVIŅU NOVADS 5518 15

PREIĻU NOVADS 10216 15

PRIEKULES NOVADS 5760 15

PRIEKUĻU NOVADS 8617 15

RAUNAS NOVADS 3342 9

RĒZEKNES NOVADS 28326 17

RIEBIŅU NOVADS 5380 15

ROJAS NOVADS 3962 9

ROPAŽU NOVADS 7094 15

RUCAVAS NOVADS 1786 9

RUGĀJU NOVADS 2305 9

RUNDĀLES NOVADS 3787 9

RŪJIENAS NOVADS 5361 15

SALACGRĪVAS NOVADS 8194 15

SALAS NOVADS 3870 9

SALASPILS NOVADS 23471 17

SALDUS NOVADS 25452 17

SAULKRASTU NOVADS 6122 15

SĒJAS NOVADS 2361 9

SIGULDAS NOVADS 18365 15

SKRĪVERU NOVADS 3662 9

SKRUNDAS NOVADS 5191 15

SMILTENES NOVADS 13013 15

STOPIŅU NOVADS 10711 15

STRENČU NOVADS 3439 9

TALSU NOVADS 31255 17

TĒRVETES NOVADS 3569 9

TUKUMA NOVADS 30704 17

VAIŅODES NOVADS 2609 9

VALKAS NOVADS 9157 15

VARAKĻĀNU NOVADS 3426 9

VĀRKAVAS NOVADS 2077 9

VECPIEBALGAS NOVADS 4069 9

VECUMNIEKU NOVADS 8682 15

VENTSPILS NOVADS 12148 15

VIESĪTES NOVADS 3982 9

VIĻAKAS NOVADS 5339 15

VIĻĀNU NOVADS 6221 15

ZILUPES NOVADS 3138 9

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs A.Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs R.Eglājs

http://news.lv/Latvijas_Vestnesis/2017/02/06/centralas-velesanu-komisijas-lemums-nr6

 

Izmaiņas uzņēmumos

Datums: 07.02.2017

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Uzņēmumu reģistra ziņas

OP 2017/29.URI14

Reģistrācijas numurs: 44101018407

Nosaukums: Cēsu rajona Līgatnes pagasta zemnieku saimniecība "PĪLĀDŽI-1"

Adrese: Līgatnes nov., Līgatnes pag., "Pīlādži-1"

Atbrīvotas amatpersonas: Normunds Sondors, personas kods 060465-11306, īpašnieks, ar paraksta tiesībām, piezīmes: Ziņas par personas dzīvesvietas adresi izslēgtas 01.04.2014., pamatojoties uz likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" Pārejas noteikumu 18.punktu

Ieceltas: Normunds Sondors, personas kods 060465-11306, likvidators, ar paraksta tiesībām

Reģistrēts: Darbības izbeigšana un likvidācijas procesa uzsākšana, izmaiņas amatpersonu sastāvā

Izdarīts ieraksts: 02.02.2017.

Kreditoru prasījumi piesakāmi likvidatoram triju mēnešu laikā no šī paziņojuma publicēšanas dienas šādā adresē: Pīlādžu iela 1, Augšlīgatne, Līgatnes pag., Līgatnes nov., LV-4108

Publikācijas Nr.: KMR00103166846016.

http://news.lv/Latvijas_Vestnesis/2017/02/07/izmainas-uznemumos

 

Stopiņu novada audēju un rokdarbnieku radošais nemiers baltajā sniegputeņu laikā

Autors: Ārija Vītoliņa, Tautas lietišķās mākslas studijas „Ulbroka” vadītāja

Datums: 07.02.2017

Izdevums: Tēvzemīte

Rubrika: Ziņas

Sens teiciens vēsta, ka gads ir balts no abiem galiem un pa vidu zaļš. Un tieši šajā gada viducī tiek darināti dažādi rokdarbi, lai sniegputeņu laikā mirdzošajā baltumā ienestu krāsainību.

2016. gada nogale un 2017. gada sākums ir bijuši ļoti piesātināti ar iespējām piedalīties daudzās un dažādās izstādēs.

Tautas lietišķās mākslas studijas „Ulbroka” pieredzējušās dalībnieces vienmēr labprāt piedalās ne tikai Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotajās izstādēs, bet atsaucīgi atbalsta Līgatnes un citu kultūras centru projektus un ikgadējās izstādes. Tā ir iespēja dalīties pieredzē un gūt jaunus iespaidus.

Pagājušajā gadā studijas dalībnieces Baiba Kurzemniece ar saimnieces tērpu, Līga Kurzemniece ar adīto apmetni, Inita Budencova ar no pašaustā auduma šūto mēteli un vesti, Baiba Ūķeniece ar adīto jaku piedalījās tērpu skatē „Radošais nemiers”, kura norisinājās Rīgas Centrālajā bibliotēkā. Tas bija jauns izaicinājums un iespēja parādīt pavisam citu rokdarbu prasmes – šujot, adot un tamborējot. Mūsu audējas ir ļoti daudzpusīgas un pārzina ļoti dažādus rokdarbu veidus.

Līgas Kurzemnieces smalki tamborētie gaisīgie ziedainie lakati, Baibas Ūķenieces grafiskie balto diegu tamborējumi, lielā ziedu sega un Baibas Kurzemnieces tehniski sarežģītās lielās šalles ar Lielvārdes jostu rakstiem tika demonstrētas rokdarbu izstādēs „Adījumi un tamborējumi” kultūras centrā „Ritums” un Rīgas Centrālajā bibliotēkā.

Arī pašas jaunākās studijas dalībnieces, kuras aušanu apgūst vienlaikus ar māmiņām un vecmāmiņām, ar ļoti labiem rezultātiem sevi pierāda izstādēs/konkursos ārpus Latvijas robežām. Mona Vītoliņa 2016. gada Čehijas vēstniecības rīkotajā 44. ikgadējā izstādē/konkursā „Lidice 2016”, kura tēma bija „Skola”, ar savu austo skolas somu izcīnīja augstāko apbalvojumu – medaļu „Zelta roze”.

Laikā, kad visā Latvijā puteņoja un priecēja ziemas baltums, Kuldīgas Kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru aicināja sasildīt sirsniņu un priecēt dvēseli „Latvijas novadu segu” izstādē. Blakus tradicionālajā stilā austajām novadu segām varēja baudīt jaunrades segu silto un reibinošo krāsainību. 48 Latvijas lietišķās mākslas studijas atsaucās uz aicinājumu izrādīt savu segu krāšņumu Kuldīgā. Lai rādītu savu aušanas amata māku, krāsu un tehiku daudzveidību un to pielietojuma iespējas, 214 autori bija iesnieguši izstādei 295 segas. Pēc ilgas un stingras iesniegto darbu izvērtēšanas izstādē tika izkārtota 181 sega.

TLMS „Ulbroka” varēja lepoties ar Zentas Bergas un Aldonijas Auziņas izsmalcinātās krāsu gammās un tehniski smalki noaustām segām. Sešas piedāvātās segas tika izstādītas un atzītas par atbilstošām izstādes mākslinieciskajām un tehniskajām prasībām. 9 segas no 181 segas kopējā klāsta tika atzītas par īpaši izcilām, jo tās atšķīrās ar savu kompozīciju, krāsu gammu, tehnisko izpildījumu. Viena no tām ir TLMS „Ulbroka” Tautas daiļamata meistares Zentas Bergas smalki rakstainā grafiskā sega. Priecājamies par Zentas Bergas veikumu un augsto darba novērtējumu.

Starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, lai mazajiem un lielajiem studijas dalībniekiem dāvātu segu izstādes krāsu prieku, Stopiņu novada busiņš mēroja ceļu no Ulbrokas uz Kuldīgu. Bija jauka kopā būšana, pasakains piedzīvojums un gandarījums par padarīto. Prieks par pieredzes bagātajām audējām un mazajiem audējiem, kuri ar aizrautību aplūkoja visu, kas bija piedāvāts apskatei.

Rīgā, Pēterbaznīcā, 24. janvārī atklāja Latviešu lietišķās mākslas biedrības organizēto izstādi „Melnbaltā dominante”. Pēc pirmās atlases kārtas tiesības tālāk startēt ieguvuši divi TLMS „Ulbroka” dalībnieču darbi – Zentas Bergas grafiski izsmalcinātais melnbaltais lakats un Baibas Kurzemnieces pērlīšu tehnikā perfekti noaustais spilvens.

Starptautiskās izstādes otrajai kārtai „Lidice 2017”, kuras tēma ir ceļojumi, tika nogādāti mazo audēju Monas Vītoliņas adītais ceļojumu tērpu ansamblis un Ralfa Vītoliņa mazā austā ceļojumu somiņa.

Arī Gaismas internātpamatskolas čaklie rokdarbnieki un audēji ir pierādījuši savu varēšanu daudzās izstādēs skolā, Latvijā un ārpus tās robežām. Šogad uz „Lidice 2017” otro kārtu aizceļos Katrīnas Rutko, Aijas Pakalnietes un Sanijas Vorslavas kopdarbs „Atmiņas par ceļojumu pie Vecpiebalgas ūdensrozēm” un Juliāna Istomina austās „Ceļojumu somas”. Gatavojamies izstādēm „Toņi un pustoņi”, „Lietu otrā dzīve”.

Lielu pateicību izsakām Stopiņu novada domei, jo tā vienmēr ir atbalstījusi studiju, dodot iespēju darboties, izstādīt savus darinājumus kultūras namā un nogādāt tos uz lielajām Latvijas izstādēm. Un kas gan būtu dalība izstādēs bez iespējas doties uz izstādēm un apskatīt tās klātienē! Paldies par iespēju doties apskatīt visu, kas dod iedvesmu jauniem, radošiem darbiem!

Mūsu Stopiņu novadā dzīvo čakli, radoši un darboties griboši ļaudis! Lai mums arī turpmāk viss izdodas!

• Pilno raksta versiju lasiet pašvaldības mājas lapā www.stopini.lv.

http://news.lv/Tevzemite/2017/02/07/stopinu-novada-audeju-un-rokdarbnieku-radosais-nemiers-baltaja-sniegputenu-laika

 

3. jūnijā Latvijā notiks pašvaldību vēlēšanas

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 07.02.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

"Lai gan vēlēšanu diena jūnija pirmā sestdiena ir noteikta likumā, vēlēšanu izsludināšana nepieciešama, jo atbilstoši pašvaldības iedzīvotāju skaitam, kāds ir vēlēšanu izsludināšanas dienā reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā, ir nosakāms pašvaldību domēs ievēlamais deputātu skaits," skaidro Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa.

Vēlēšanās būs jāievēl deviņu republikas pilsētu un 110 novadu domju deputāti. Balsstiesīgie pilsoņi drīkst vēlēt tajā pašvaldībā, kur bijusi viņu reģistrētā dzīvesvieta 90 dienas pirms vēlēšanu dienas vai pašvaldībā, kur viņiem pieder likumā noteiktā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

Pašvaldību vēlēšanās vēlētāju uzskaitei lieto Vēlētāju reģistru. Vēlēšanām katrs vēlētājs tiks reģistrēts noteiktā iecirknī sākotnēji tajā pašvaldībā, kas atbildīs vēlētāja reģistrētajai dzīvesvietai, 90 dienas pirms vēlēšanu dienas (05.03.2017.).

Atkarībā no iedzīvotāju skaita pašvaldībā tiks arī ievēlēts attiecīgs skaits deputātu. Amatas, Cēsu un Priekuļu novadu domēs 15, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Raunas un Vecpiebalgas novadu domēs deviņi deputāti. Salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2013.gadā, bijušā Cēsu rajona novados iedzīvotāju skaits mainījies, taču ne tik būtiski, lai mainītos arī ievēlamo deputātu skaits.

3.februārī Amatas novadā dzīvesvietu bija deklarējuši 5710, bet 2013.gada 1.janvārī 6246 iedzīvotāji, Cēsu novadā 18 546, pirms četriem gadiem 19 155, Jaunpiebalgas novadā 2349 (2554), Līgatnes novadā 3561 (3869), Pārgaujas novadā 4016 (4314), Priekuļu novadā 8617 (9057), Raunas novadā 3342 (3865), bet Vecpiebalgas novadā 4069 (4547). Iedzīvotāju un vēlētāju skaits ir dažāds, jo ne visiem ir tiesības vēlēt.

Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana būs no 14. līdz 24.aprīlim. Katrs kandidāts drīkst kandidēt tikai vienas pašvaldības domes vēlēšanās.

http://news.lv/Druva/2017/02/07/3junija-latvija-notiks-pasvaldibu-velesanas

 

Izmaiņas uzņēmumos

Datums: 08.02.2017

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Komercreģistra ziņas

OP 2017/30.KRI41

Reģistrācijas numurs: 44103055554

Firma: "ECO HOUSE INTERNATIONAL" SIA

Adrese: Līgatnes nov., Līgatnes pag., Augšlīgatne, "Sidrabi"

Atbrīvotas amatpersonas: valde: Normunds Sondors, personas kods 060465-11306, valdes priekšsēdētājs, ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi

Ieceltas amatpersonas: Normunds Sondors, personas kods 060465-11306, likvidators, ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi

Reģistrēts: Likvidācijas process, pamatojoties uz 30.01.2017. dalībnieku lēmumu Nr. 1/2017, izmaiņas amatpersonu sastāvā

Izdarīts ieraksts: 03.02.2017.

Kreditoru prasījumi piesakāmi likvidatoram viena mēnešu laikā no šī paziņojuma publicēšanas dienas šādā adresē: "Sidrabi", Augšlīgatne, Līgatnes pag., Līgatnes nov., LV-4108

Publikācijas Nr.: KMR00103175949538.

http://news.lv/Latvijas_Vestnesis/2017/02/08/izmainas-uznemumos-6313028

 

Kā iemūžināt laiku

Autors: Mairita Kaņepe

Datums: 08.02.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Komentāri, viedokļi

Šoziem pārsteidza kāds mūsu pusē nonācis itāļu fotogrāfs. Viņš ceļojot pa pasauli, lai nākamajām paaudzēm fotogrāfijās saglabātu laika zūdošās liecības. Neglābjami zūdošās.

Pāvilosta, Kuldīga, Līgatne, Cēsis, Priekuļi, Rauna, Piebalga un Ainaži tāds bijis foto mākslinieka maršruts, pārstaigājot Latviju. Par to tagad var pārliecināties melnbalto fotogrāfiju izstādē Cēsu Jaunajā pilī.

Uz izstādes atklāšanu sanākušie cēsnieki, foto meistari, vērtēja, ka itālis ir augstas klases profesionālis. Pilsētu un lauku ainavas, cilvēku tuvplāni it viss ir uzmanības vērts, jo mākslinieciski augstvērtīgs. Pārsteidz, kā itāļu fotogrāfs vērojis un izcēlis ikdienišķo lauku ainavās un iemūžinājis arī aizgājušās godības vēl jūtamo klātbūtni senās pilsētās. Foto sērija vēsta par ieliņām un pagalmiem, kurus mēs paši diez vai slavētu. Lepoties ar šķībiem šķūnīšiem pilsētā vai gadsimtiem senām mūra mājām, kas laukos palikušas bez jumtiem un logiem, pie mums nav pieņemts.

"Vai itālis ceļojis pa Latviju, lai ieraudzītu un izceltu neglīto?" sabēdājās dažs latvju patriots. Fotoizstādes "Cilvēks un daba" autoram Lukam Berti atklāšanā Cēsīs bija cits sakāmais. Viņš jūsmo par Latviju, par iespēju to apceļot, lai, viņa vārdiem sakot, "noķertu aiz astes" laiku, kas neglābjami zūd. To, kas vēl redzams, ir vērts iemūžināt.

Pats Luka ir no senās Florences, kur, kā viņš teic, katrs pilsētas kvadrātmetrs ir tālas vēstures liecinieks. Tie, kas iegriežas Florencē, nav spējuši palikt vienaldzīgi pret auru, ko mūsdienās veido gadsimtiem senie mūri, bruģis. Labi ieskatoties vietējo ļaužu sejās, arī viņu vaibstos, var lasīt par pārmantotajām pantu līnijām. Atliek tikai salīdzināt ar senām gravīrām, zīmējumiem.

Luka ir tāds kā 21. gadsimta "gravīru" veidotājs. "Vakar staigāju pa Cēsu vecpilsētu, tā man atgādināja Florenci. Mazliet jutos, it kā būtu mājās," bija pārsteidzoši izdzirdēt. Skaidri taču bija redzams, ka tumšmatainais, kalsnais dienvidnieks pastaigā pa pilsētu bija arī drebinājies, cīnoties ar Baltijas aukstumu. Biezs svīteris un ap kaklu daudzkārt aptīta šalle liecināja, kā Ziemeļzeme viņu "sveicinājusi". "Cēsu vecpilsētā tāpat kā Florencē katra ieliņa, katrs senais nams ir tālas vēstures liecinieks," uzsver itālis, stāstot par asociācijām, kas atsaukušas atmiņā sajūtas no dzimtās pilsētas.

Tā arī ir pilsēta kā vēstures albums, sākot no 13. gadsimta lappusēm. Tās cītīgi šķīris un pamatīgi iedziļinājies vēsturnieks Tālis Pumpuriņš. Viņam tapusi grāmata par Cēsu ģerboņa veidošanos. Seno pilsētu ģerboņi savā ziņā ir laikmetu fotogrāfijas. Tāpēc ar interesi atvēršu vēsturnieka Tāļa Pumpuriņa veikto pētījumu par Cēsu ģerboņa veidošanos un izmantošanu, kuru nupat klajā laidis Cēsu Vēstures un mākslas muzejs.

http://news.lv/Druva/2017/02/08/ka-iemuzinat-laiku

 

Katrai ģimenei no domes maka

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 08.02.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Nezinot var daudz kam noticēt, atzinis ne viens vien novadu pašvaldības darbinieks, klausoties televīzijā reklāmu, cik pret rīdzinieku ģimenēm ir labvēlīga dome bērni uz skolu tiek par brīvu, pusdienas arī bez maksas. Lauku pašvaldībās tas pašsaprotami. Protams, katra var atļauties tik, cik naudas ir pašvaldības kasē.

Valsts visiem skolēniem no 1.līdz 4.klasei finansē brīvpusdienas. Pārējiem skolēniem par tām maksā vai nu vecāki, vai pašvaldība. "Pašvaldības funkcija nav skolās ēdināt skolēnus. Pastāvot pašvaldību konkurencei, katra cenšas atbalstīt savus iedzīvotājus. Notiek cīņa par skolēniem skolās, un katra sola kādu labumu," situāciju raksturo Amatas novada pašvaldības izpilddirektors Māris Timermanis, piebilstot, ka katrs kādas pašvaldības unikāls atbalsts saviem iedzīvotājiem reizē diskriminē citās pašvaldībās dzīvojošos. "Redzamākais piemērs ir pensionāru nodrošināšana ar bezmaksas transportu Rīgā. Vai laucinieki sliktāki? Tas ir jautājums, kas jārisina valsts mērogā," bilst izpilddirektors. Viņa viedoklim piekrīt citu pašvaldību vadītāji.

Amatas novadā pusdienas saņem visi skolēni Amatas, Nītaures, Zaubes, Skujenes skolās. Arī piecgadīgie un sešgadnieki. Arī tie, kuri dzīvesvietas deklarējuši citur. Ja kāds novadā deklarēts bērns mācās cita novada skolā, tad par pusdienu atmaksu lemj sociālais dienests. Pērn skolēnu pusdienas domei izmaksājušas 17 397 eiro.

Raunas novadā visiem skolēniem Drustu pamatskolā un Raunas vidusskolā pusdienas ir bez maksas. Gadā šim atbalstam pašvaldība izlieto ap 60 tūkstošus eiro. Savukārt Priekuļu novada pašvaldībai skolēnu ēdināšana līdz 9.klasei gadā izmaksā 43 854 eiro. Pašvaldība arī finansē skolēnu peldētprasmes apguvi, atvēlot vairāk nekā 18 tūkstošus eiro, maksā stipendijas čaklākajiem vidusskolēniem, piešķirot vairāk nekā divus tūkstošus eiro. Mācību līdzekļu iegādei skolēniem atvēlēti 7300 eiro. Savukārt katrai bērnudārza grupiņai no pašvaldības budžeta tiek 280 eiro mācību līdzekļu iegādei. "Tas ir atbalsts ģimenēm. Katru gadu tas tiek pārskatīts, lai nevis samazinātu, bet palielinātu," stāsta Priekuļu pašvaldības Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja Ilzīte Rumba.

Vecpiebalgas novada skolās iepriekšējā mācību gadā no pašvaldības budžeta pusdienas tika atmaksātas pirmsskolas vecuma bērniem no piecu gadu vecuma un daudzbērnu ģimeņu bērniem. Šajā mācību gadā pašvaldība finansē brīvpusdienas visiem skolēniem novada skolās no 5.klases līdz 9.klasei. 2016.gadā pašvaldība iztērēja vairāk nekā 34 tūkstoši eiro, šogad plānots ap 42 900 eiro.

Pārgaujas novadā brīvpusdienas saņem visi skolēni. Pašvaldība bērnu pusdienām pērn iztērēja 32 221 eiro.

Kuriem skolēniem Cēsu novada skolās pienākas brīvpusdienas, lemj sociālais dienests. Arī Līgatnes novadā par brīvpusdienām trūcīgajām ģimenēm un atlaidēm lemj sociālais dienests. "Pašvaldība līdzfinansē skolēnu un bērnudārza audzēkņu ēdināšanu. Vidusskolā pusdienu pašizmaksa ir 1,80 eiro, dome sedz 38 centus. Pirmsskolas izglītības iestādē tie ir 12 līdz 24 centi par katru ēdienreizi atkarībā no bērnu vecuma," stāsta Līgatnes domes jaunatnes un izglītības lietu speciālistse Dace Bērziņa un uzsver, ka pašvaldība vairākkārt vērtējusi, vai nav iespējams skolēniem piešķirt brīvpusdienas. "Pašvaldība daudz investē izglītībā, izstrādātas jaunas mācību programmas. Arī tas ir atbalsts jauniešiem. Domu par brīvpusdienām malā neesam nolikuši," skaidro Dace Bērziņa. Pērn par trūcīgo un daudzbērnu ģimeņu bērnu pusdienām pašvaldība samaksājusi gandrīz astoņus tūkstošus eiro, bet skolēniem, kuri mācībās uzrādījuši augstus rezultātus, 2370 eiro.

Izglītības likums paredz, ka pašvaldība nodrošina transportu izglītojamo nokļūšanai izglītības iestādē un atpakaļ dzīvesvietā, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu. Daudzas lauku pašvaldības ir iegādājušās dažāda lieluma busus, ar kuriem ik dienu skolēni tiek vesti uz skolu un mājās. "Gan izmantojam "CATA" pakalpojumus, gan savus četrus mikroautobusus, gan divus lielākus. Visi tiek uz skolu aizvesti un atvesti mājās," stāsta Māris Timermanis un atzinīgi vērtē "CATA" ieviesto elektronisko karšu sistēmu, tagad būs jāmaksā par reāliem braucieniem, nevis mēnešbiļeti. Pērn skolēnu pārvadājumi Amatas pašvaldībai izmaksāja 115 tūkstošus 376 eiro. "Pašiem uzturēt autoparku ir dārgi," saka Māris Timermanis, bet Vecpiebalgas pašvaldības izpilddirektors Hugo Duksis papildina: "Algojam piecus šoferus, kuri vadā bērnus. Gādājam, lai transports vienmēr būtu kārtībā, remonti nav lēti. Skolēnu pārvadājumiem ar pašu autotransportu ir dārgākas izmaksas, jo autobusu vadītājiem jāmaksā atalgojums un nodokļi, jāizdod nauda autobusu uzturēšanai un degvielas iegādei. Taču citādi skolēni uz skolu netiks. Neiztiekam arī bez "CATA" pakalpojumiem." Par skolēnu ceļa izdevumiem pērn "CATA" pārskaitīti 11,8 tūkstoši eiro, šogad plānoti mazliet vairāk nekā 12 tūkstoši eiro. Pērn piecu pagastu bērnu ikdienas vešanai uz skolu un atpakaļ, kā arī transporta nodrošināšanai skolas pasākumu vajadzībām iztērēti 96 949 eiro, šogad plānoti vairāk nekā 102 tūkstoši eiro.

Pārgaujas novadā skolēnu vešanai izmanto gan pašu autobusus, gan "CATA" pakalpojumus. "Mums ir ļoti laba sadarbība ar "CATA", vairākkārt reisi pagarināti, saskaņoti ar dažādām institūcijām, lai varētu atvest skolēnus uz skolu un mājās. Visiem skolēniem, kuri brauc uz mūsu skolām, braukšanas biļetes tiek kompensētas," stāsta novada pašvaldības izpilddirektore Maruta Drubiņa. Viņa arī uzsver, ka skolēniem ne tikai bez maksas ir transports uz skolu un mājup. "Skolēni regulāri brauc mācību ekskursijās, uz olimpiādēm, sacensībām, kultūras pasākumiem, tiek vesti uz peldbaseinu, kur nodarbības arī finansē pašvaldība. Ja kādreiz no kāda brauciena skolēni atgriežas vēlāk, viņi tiek izvadāti uz mājām," pastāsta Maruta Drubiņa un piebilst, ka nolikumā ir skaidri pateikts, kādiem mērķiem tiek izmantots skolēnu autobuss. Skolēnu autobusa uzturēšana pērn pašvaldībai izmaksāja 17 500 eiro, bet "CATA" par pakalpojumu samaksāti 12 305 eiro.

Līgatnes pašvaldībai skolēnu autobuss pērn izmaksājis 33 610 eiro, "CATA" par skolēnu pārvadājumiem samaksāts 5516 eiro, kompensācijās par autobusu biļetēm iztērēti 1637 eiro, bet cita pašvaldības transporta izmantošanai 767 eiro.

Skolēnu pārvadājumiem pērn Priekuļu pašvaldība izlietojusi 39 547 eiro, bet Raunas pašvaldība 18 tūkstošus eiro.

Grūti pat iedomāties, ja vecākiem būtu jāsedz ceļa izdevumi uz skolu, kā arī jāmaksā bērniem par pusdienām, cik tas ik mēnesi prasītu no ģimenes budžeta. Šos maksājumus sedz pašvaldības. Novadu deputātiem šādu lēmumu pieņemšana ir pašsaprotama.

http://news.lv/Druva/2017/02/08/katrai-gimenei-no-domes-maka

 

"Volkswagen" joprojām nepārspēts

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 08.02.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Autolietas

Ja iedzīvotāju skaits valstī un novados ir lielums, par ko cilvēki vienmēr diskutē, norādot, ka realitāte atšķiras no statistikas, automobiļu uzskaite, šķiet, ir krietni precīzāka. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati parāda reālo situāciju, un tie tiek atjaunoti katru mēnesi. Valstī uz 1.februāri bija reģistrētas 666 345 vieglās automašīnas, no kurām tehniskajā kārtībā bija 599 623, bet apdrošinātas ar OCTA 600 302.

Vecas un vecākas

Auto īpašnieku vidū laiku pa laikam uzvirmo diskusija, ka mašīnu tehnisko apskati vajadzētu veikt retāk. Saeima decembra sākumā nolēma uzdot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai līdz šī gada 1.jūlijam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā izstrādāt grozījumus likumos, lai transportlīdzekļu tehniskās apskates Latvijā noteiktu reizi divos gados, līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā. Te gan jāatceras, ka pozitīva lēmuma gadījumā šī iecere attieksies tikai uz jaunām automašīnām, kam pirmos četrus gadus skati vajadzēs veikt tikai reizi divos gados, pēc tam ik gadu. Lietotu mašīnu īpašniekiem nekas nemainīsies, jo statistika vēsta, ka reģistrēto vieglo automašīnu vecums Latvijā ir 13,92 gadi, bet Eiropā vidēji 8,3 gadi. Latvijas autoparks ir viens no vecākajiem Eiropā, un CSDD informācija liecina, ka ar pirmo reizi tehnisko apskati nespēj iziet 45 procenti no automašīnām, 18 procentiem braucamo tiek konstatēti būtiski defekti balstiekārtā. Dienā vidēji 13 automašīnām tehniskās apskates laikā tiek aizliegta turpmākā dalība satiksmē, 61,7 procentiem no šīm automašīnām apskates laikā iziet no ierindas bremžu sistēma.

Ja skatāmies, kāda vecuma auto tiek reģistrēti pirmo reizi, tātad ievesti Latvijā pārdošanai, tad pērn šis vecums vidēji bija 7,13 gadi. Interesanti pavērot šo statistiku nedaudz ilgākā laika posmā. Ja gandrīz visu laiku šis vecums ir virs septiņiem gadiem, tad, tā sauktajos treknajos gados, situācija bija krietni labāka. Tad cilvēkiem bija nauda, tika daudz pirkti jauni auto, 2007.gadā vidējais vecums Latvijā pirmo reizi reģistrētajām mašīnām bija 5,8 gadi, bet 2008. pat 5,52 gadi. Taču pēc tam viss atgriezās ierastajos rāmjos ap un virs septiņiem gadiem.

Līderis nemainīgs

Droši vien katram autoīpašniekam ir klusa vēlme reiz tikt pie jauna auto, ko viņš izvēlējies salonā. Realitātē gan kārtējais pirkums notiek lietotu auto placī vai izmantojot sludinājumu. Taču netrūkst arī to, kuri var atļauties jaunu auto, ir tendence jauno auto iegādei palielināties. Ja 2013.gadā tika reģistrēti 11 070 jauni auto, pēc gada 12 928, aizpērn 14 130, bet pērn jau 16 712. Skatoties, kādas markas jauni vieglie auto ir visiecienītākie, te nemainīgs līderis ir "Volkswagen", pērn reģistrēti 2185 jauni šīs markas auto. Seko "Toyota" 1789 auto, "Nissan" 1448, "Škoda" 1354, "Ford" 1107, un sešnieku noslēdz "Opel" ar 971 jaunu auto. Te jāteic, ka pagājušais gads "Opel" tirgotājiem bijis ļoti veiksmīgs, jo pārdoto jaunu auto apjoms gandrīz dubultojies. 2015.gadā tika reģistrēti tikai 494 šī markas jauni auto.

Arī kopējā Latvijas vieglo automobiļu parkā pārliecinošs līderis ir "Volkswagen", un tāds tas bijis kopš 1997.gada, līdz kuram pieejami statistikas dati. Šī gada sākumā Latvijā bija reģistrēti 125 271 šīs markas auto, tā ir gandrīz piektā daļa no valsts vieglā automašīnu parka. Pirmajā desmitā vēl šādas markas: "Audi" 91 707, "Opel" 53 095, "Volvo" 50 509, "BMW" 48 412, "Toyota" 37 204, "Ford" 30 831, "Mercedes Benz" 28 382, "Mazda" 20 289 un "Renault" 18 286 auto.

Var pieminēt, ka Latvijā reģistrēti arī 138 "Bentley", 48 "Maserati", 21 "Ferrari" un 17 "Tesla" elektro automobiļi.

Iespējams, ka šis gads nesīs jaunus kāpumus automašīnu tirgū, jo janvāris rāda ļoti lielu pirmo reizi reģistrēto automašīnu skaitu gan jaunu, gan lietotu. Janvārī reģistrēti 5715 auto, kas ir jūtami vairāk nekā šajā mēnesī pirms gada 3542. Ja skatāmies tikai šo vienu mēnesi, vairāk bijis tikai tālajā 2007.gadā, kad janvārī tika reģistrētas 7852 automašīnas. Tas nenoliedzami bija rekordu gads, jo 12 mēnešos tika reģistrētas 107 003 mašīnas, pērn 60 625.

***

FAKTS

Interesanta ir CSDD mājaslapā pieejamā statistika, kas ļauj redzēt, cik automašīnu ir reģistrēts katrā novadā, pagastā un pat apdzīvotā vietā. Piemēram, Rāmuļos reģistrētas vien sešas. Te nu katrs var sīki izpētīt šo sīko sadalījumu, kopīgi palūkosim, cik vieglo automašīnu reģistrēts katrā novadā. Amatas novadā 2168, Cēsu 6050, Jaunpiebalgas 966, Līgatnes 1255, Pārgaujas 1624, Priekuļu 3014, Raunas 1247 un Vecpiebalgas novadā 1521.

http://news.lv/Druva/2017/02/08/volkswagen-joprojam-neparspets

 

Pieprasa mazo pašvaldību apvienošanu

Autors: Ģirts Zvirbulis

Datums: 09.02.2017

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Latvijā

Kamēr Saeimas deputāti lauž šķēpus par novadiem, ministrija turpina strādāt pie sadarbības teritoriju ieviešanas.

Kamēr Saeimas deputāti lauž šķēpus par novadiem, ministrija turpina strādāt pie sadarbības teritoriju ieviešanas

Pirms gandrīz desmit gadiem, kad tika pabeigta reģionālā reforma, aptuveni 20 pašvaldības neatbilda kritērijiem, kas tām ļautu pastāvēt kā neatkarīgiem novadiem (piemēram, iedzīvotāju skaits vismaz 4000 cilvēku). Pērn, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sāka darbu pie sadarbības teritoriju koncepcijas, kritērijiem neatbilstošas bija jau 38, bet nu jau tādas ir 39 pašvaldības.

"Jāsaprot, ka pašvaldība ar 1000 iedzīvotājiem nespēs veikt visas tās pašas funkcijas, ko pašvaldība ar 36 000 iedzīvotāju," vakar Saeimas Ilgtspējīgās attīstības komisijā uzsvēra VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis. Mazajām pašvaldībām ir problēma ne vien izpildīt likumā noteiktās funkcijas, bet arī īstenot lielus attīstības projektus, piesaistīt investorus un Eiropas fondu līdzekļus. Turklāt acīm redzama nevienlīdzība pašvaldību jomā novedusi pie tā, ka valsts pārvaldes iestādes katra izvēlas atšķirīgu reģionālo iedalījumu pēc saviem ieskatiem. Piemēram, Valsts probācijas dienestam ir 28 reģionālās iestādes, Valsts policijai – 39 iecirkņi, rajonu tiesas – 32, Lauku atbalsta dienestam – deviņas teritoriālās iestādes, Valsts vides dienestam – astoņas, Valsts zemes dienestam – piecas. Kopumā ir vairāk nekā 30 dažādu variantu, un šī sajukuma dēļ iedzīvotāji bieži vien nesaprot, uz kuru pusi jādodas, lai saņemtu kādu valsts pakalpojumu.

Ar mērķi padarīt pakalpojumus pieejamākus un saprotamākus, kā arī spēcināt pašvaldības, VARAM pirms pāris gadiem piedāvāja divus reformas variantus. Viens paredzēja apvienot mazās pašvaldības, izveidojot 49 novadus un deviņas republikas pilsētas (būtībā – veikt jaunu teritoriālo reformu). Otrs piedāvāja saglabāt esošo administratīvo iedalījumu, bet stiprināt pašvaldību sadarbību, izveidojot 29 sadarbības teritorijas ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem. Saņemot iebildumus no pašvaldībām, valdošā koalīcija 2015. gada nogalē izšķīrās par otro, maigāko variantu un uzdeva VARAM sākt darbu pie tā ieviešanas.

Taču vakar, kad ministrijas pārstāvji Saeimas komisijā atskaitījās par paveikto, deputāti izteica pārmetumus, ka būtu jārīkojas skarbāk. "Cik ilgi mēs te turpināsim mudžināties? Kādas sadarbības teritorijas? Ne jau sadarbības trūkums ar valsts iestādēm ir problēma pašvaldībās. Nevienlīdzīgas pašvaldības ir problēma. Jūs varat nez cik labus sadarbības modeļus piedāvāt, bet tas neko nedos, ja šī pašvaldība gluži vienkārši nav ekonomiski dzīvotspējīga. Jābeidz vilkt garumā laiku un jārisina jautājums par pašvaldību izmēru un skaitu," skarbi izteicās deputāte Ilze Viņķele ("Vienotība"), ministram Kasparam Gerhardam pārmetot politiskās gribas trūkumu.

Ministrijas pārstāvji un bijušais VARAM ministrs Einārs Cilinskis (NA) gan aizstāvējās, ka ne ministrija, ne valdība kopumā nedrīkst uzspiest reformu, ja pašvaldības pašas to nevēlas. "Mums nav mandāta to darīt. Es neteikšu, vai tas ir labi vai slikti, bet tā tas vienkārši ir," teica Cilinskis. Tomēr arī viņš atzina, ka pastāv pamatotas bažas, vai sadarbības teritoriju ieviešana būs solis risinājuma virzienā.

Arī opozīcijas pārstāvis Ivars Zariņš ("Saskaņa") aicināja kolēģus skatīties skarbās realitātes patiesībā, ka mazās pašvaldības netiek galā ar savām likumā noteiktajām funkcijām un no tā cieš iedzīvotāji. Viņaprāt, valstij šādā situācijā ir tikai divi rīcības scenāriji – apvienot mazās pašvaldības vai pārņemt no tām daļu funkciju uz valsts pleciem.

Ministrija turpina strādāt pie sadarbības teritoriju ieviešanas. Par šo jautājumu esot veiktas konsultācijas ar pašvaldībām. Pašvaldību nostāja gan tiek komentēta pretrunīgi. VARAM apgalvo, ka konceptuāli lielākā daļa pašvaldību neiebilst pret 29 sadarbības teritoriju modeli. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis vietvaru nostāju raksturoja kā "rezervēti negatīvu". "Reālus sadarbības mehānismus neviens nepiedāvā, tikai zīmē kartes," pukojās M. Pūķis. Veikti arī vairāki pētījumi. Piemēram, karšu izdevniecības "Jāņa sēta" veiktajā pētījumā ieteikts publisko individuālo pakalpojumu (izglītība, kultūra, sociālā palīdzība, veselība) optimizēšanai tos koncentrēt deviņās republikas pilsētās un 21 pilsētā, kas definētas kā reģionālas nozīmes attīstības centri.

Pašlaik VARAM gatavo likumprojektu par sadarbības teritoriju izveidi, kas līdz martam jāiesniedz valdībā, bet Saeimā varētu nonākt gada otrajā pusē.

***

Pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 4000 iedzīvotāju

Pašvaldība Iedz. skaits

Aglonas novads 3567

Aknīstes novads 2776

Alsungas novads 1382

Apes novads 3528

Baltinavas novads 1054

Beverīnas novads 3140

Cesvaines novads 2560

Ciblas novads 2659

Dundagas novads 3963

Durbes novads 2777

Ērgļu novads 2929

Jaunpiebalgas novads 2193

Jaunpils novads 2338

Līgatnes novads 3404

Lubānas novads 2371

Mazsalacas novads 3147

Mālpils novads 3470

Mērsraga novads 1554

Naukšēnu novads 1824

Neretas novads 3638

Pašvaldība Iedz. skaits

Nīcas novads 3316

Pārgaujas novads 3815

Pāvilostas novads 2658

Raunas novads 3207

Rojas novads 3750

Rucavas novads 1650

Rugāju novads 2293

Rundāles novads 3473

Salas novads 3593

Sējas novads 2242

Skrīveru novads 3474

Strenču novads 3208

Tērvetes novads 3492

Vaiņodes novads 2429

Varakļānu novads 3263

Vārkavas novads 1961

Vecpiebalgas novads 3849

Viesītes novads 3815

Zilupes novads 2989

Kopā 112 751

Avots: CSP, 2016. gada dati

http://news.lv/Latvijas_Avize/2017/02/09/pieprasa-mazo-pasvaldibu-apvienosanu

 

Saņem dāvanā datorus

Autors: Anda Dzenža

Datums: 09.02.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Skola

Pērn uz astoņām Latvijas skolām aizceļojuši 166 akciju sabiedrības "Latvenergo" dāvinātie datortehnikas komplekti. Saņēmēju lokā visvairāk ir reģionālās izglītības iestādes, tostarp Līgatnē un Raiskumā.

Vienu no lielākajiem atbalstiem šoreiz baudījusi Līgatnes novada vidusskola, kas saņēmusi 43 komplektus. Vērtīgs ziedojums bijis arī Raiskuma internātpamatskolai, kas iepriecināta ar desmit kvalitatīvas datortehnikas komplektiem.

"Skola ir vieta, kurai ir jāsniedz sava veida skrejceļš, ļaujot izdarīt izvēles turpmākai dzīvei un karjerai. Tādēļ tas, cik daudz iespēju tiek nodrošināts skolēnam katrā Latvijas skolā, ir pamats un bāze, lai pēc gadiem mums būtu zinoši un varoši cilvēki. Arī "Latvenergo" dāvinājums gadu no gada ir neliela, bet stabila atbalsta deva šajā procesā," saka "Latvenergo" pārstāve Ingrīda Lāce.

To, ka šāds atbalsts ir lietderīgs un tiek praktiski izmantots, apliecina arī skolu sniegtās atsauksmes.

Jāmin, ka datortehnikas ziedojums tiek nodrošināts, atsaucoties izrādītājai skolu aktivitātei, vēršoties "Latvenergo" ar atbalsta iniciatīvu.

http://news.lv/Druva/2017/02/09/sanem-davana-datorus

 

Katlumājā ražo tualetes papīru

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 09.02.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Darbs

SIA "Asta pro" Augšlīgatnē ražo salvetes, tualetes papīru un papīra dvieļus. Ražotne iekārtota kādreizējās putnu fermas teritorijā. Bijušajā katlumājā uzstādītas ražošanas iekārtas, turpat blakus noliktava, bet kādreizējā elektrocehā iekārtots birojs.

"Pamazām viss notiek," saka uzņēmuma izpilddirektors Normunds Brikulis. Augšlīgatnē "Asta pro" no Ādažiem pārcēlās pirms pusotra gada. Pa šo laiku gadiem neizmantotās telpas pielāgotas ražošanai, uzstādītas iekārtas. "Tagad tikai jāstrādā," uzsver Normunds. Uz Līgatni no Polijas, Krievijas lielos ruļļos tiek atvests plāns, no makulatūras vai celulozes izgatavots papīrs. Uzņēmumā tas tiek sagriezts vajadzīgajā lielumā, saspiests vai salīmēts vairākās kārtās kopā un uztīts uz pašu izgatavotām kartona caurulītēm.

Latvijā vēl pirms gadiem bija pāris firmu, kas gatavoja tualetes papīru, nu vairs nav. Veikalos pieejamais tualetes papīrs, salvetes ražoti citās zemēs, arī pēc mūsu uzņēmēju pasūtījuma.

"Varu konkurēt ar cenu. Pēdējā laikā izejvielām cena ir nostabilizējusies. Iekārtas iegādātas. Būtiskākā problēma saražotā realizācija. Vietējos ražotājus jau atbalsta tikai reklāmās. Nesaprotu, kur radusies attieksme ja Latvijā ražo, tad jādod tirgot par velti. Izejvielas ir dārgākas, nekā tirgotāji gatavi maksāt par preci. Tirgotāji varētu būt atsaucīgāki pret vietējiem ražotājiem. Lai paņem produkciju, piedāvā pircējiem. Kad pārdos, naudu atdos, bet neņem taču, jo vienkāršāk pārdot zīmolu preci, kuru reklamē televīzijā. Pircējs ir lojāls pret Latvijā ražoto, par tirgotājiem to gluži nevar teikt," pārdomās dalās izpilddirektors. Augšlīgatnē ražoto tualetes papīru, papīra dvieļus var nopirkt daudzos veikalos Rīgā, bet ne lielveikalos. Līgatnē to nav nevienā veikalā.

"Kvalitāti varu garantēt, sortiments un konkurence tirgū liela, jātur līdzi," uzsver Normunds. Sadarbība izveidojusies ar lielāko tualetes papīra ražotāju Baltijā. Lietuvieši labprāt uztic SIA "Asta pro" pasūtījumus, jo firma var saražot dažāda lieluma papīru, kā arī satīt klientam vajadzīgo daudzumu. Ar šādu piedāvājumu līgatnieši var startēt iepirkumos. Tiek arī meklēts noiets citās zemēs.

"Tualetes papīram ir savas īpatnības transporta izmaksas ir lielas, jo tas ir viegls, apjoms liels, cena maza. Jārēķina, kas atmaksājas," bilst uzņēmējs.

Tualetes papīra ražošanā Normunds Brikulis strādā jau no 2008.gada. Pirms tam darbojās vairumtirdzniecībā, tad biznesu pārdeva. "Tas bija laiks, kad krāvēji mēnesī prasīja tūkstoš latu algu. Tobrīd vai nu bija jāiegulda daudz attīstībā, vai bizness jāpārdod, " saka Normunds. Tad nepilnu gadu pastrādāja algotu darbu, lai saprastu, ka nav nekas labāks, kā pašam būt uzņēmējam. 2008.gadā viņš nopirka strādājošu kompāniju "Asta pro", kas ražoja tualetes papīru. Tika ieguldīts gan ražošanā, gan radīti jauni zīmoli tualetes papīrs "Dūja", turpināts ražot produktus ar "Asta pro" zīmi. Jau tolaik uzņēmums savai produkcijai uz iepakojuma iespieda arī uzrakstu "Ražots Latvijā". Tad neviens tā nedarīja.

"Gribēju piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu attīstībai. Lai to izdarītu, vajadzēja nomas līgumu uz septiņiem gadiem, tāpēc pārcēlāmies uz Ādažiem. Bija ieguldīts liels darbs un laiks, bet projektam naudu nedabūju. Ar katru gadu palielinājās īres maksa. Bija jādomā risinājumi," pastāsta Normunds. Vajadzība pēc peļņas spieda lauzt līgumu ar lielveikalu ķēdi, kura izvirzīja tādus noteikumus, ka ražotājam, sarēķinot ieguldīto un nopelnīto, teju iznāca vēl piemaksāt. "Mēs papīra kārtas saspiedām kopā, un tās mēdz attīties vaļā. Cik zinu, citās valstīs tas ir pašsaprotami, nevienam pret to nav pretenziju. Tobrīd tirgotājiem bija pretenzijas. Ir firmas, kas ražo salīmēto tualetes papīru, tā kārtas nedalās. Arī "Asta pro" tagad tādu ražo," pastāsta izpilddirektors un atzīst, ka dažādas nejaušības viņu atveda uz Līgatni.

Līgatnē viņš pie radiem pavadījis bērnību, te jau bija iegādājies māju, tāpēc arī jaunā vieta ražotnei likumsakarīgi tika izraudzīta te. Par saprātīgu naudu Normunds nopirka trīs hektārus zemes, katlumāju, elektrocehu, kādreizējās garāžas, kur kādreiz saimniekoja putnu audzēšanas saimniecība.

"Tagad ir drošības sajūta, jo strādāju savā īpašumā, nav jāuztraucas par īres maksu. Pats uzstādīju iekārtas, betonēju, visu daru. Pats meklēju un draugi palīdz atrast noietu," stāsta Normunds un uzsver, ka patlaban nevar pieņemt darbā vairāk cilvēku, jo saražotajam nav stabils noiets. Aizvien vairāk par tualetes dvieļiem interesējas autoservisi, jo uzņēmums var satīt rulli līdz kilometra garumā, arī tualetes papīram palielinās noiets. "Patlaban trūkst apgrozāmo līdzekļu. Varu būt priecīgs, ka nav jārēķinās ar banku kredītiem," pārdomās dalās uzņēmējs.

Normunds Brikulis atzīst, ka rēķinās Augšlīgatnē darbaspēks būs problēma. Tualetes papīra ražošanā strādniekam jāstrādā ar iekārtām. To darīt jāiemācās. "Mēnesis, pusotra jāmācās. Ja tad jaunais darbinieks atzīst, ka viņu tas darbs neinteresē, jāmeklē un jāmāca nākamais. Operatora darbā ir nianses, kas jāsaprot. Un tādam, kurš var šo darbu darīt, ir jāmaksā pienācīga alga," saka uzņēmējs. Viņš pats pārzina visas ražošanas iekārtas, un katrs neparasts troksnītis jau ir ziņa, ka kaut kas nav kārtībā. Savulaik SIA "Asta pro" bija nodarbināti vairāk nekā desmit cilvēki. Pagaidām darbs ir tikai pakotājai. "Tagad atkal ir sākums. Viss jāsaplāno. Nevaru nodrošināt, ka darbs būs katru dienu, pasūtījumus varu izpildīt pats," atzīst Normunds.

Ražotnes jumtam un ēkas siltināšanai viss nopirkts, katls apkurei arī. Vasarā darāmi vērienīgi darbi. "Te ražošanai ir ļoti laba vieta, jo ir elektrība, ūdens, gāze," uzsver Normunds Brikulis un klusi piebilst: "Ja otrreiz būtu iespēja sākt ražot tualetes papīru, nezinu, vai to darītu. Bet man ir zināšanas, pārzinu tehnoloģiju. Latvijā nav tāda, kurš tik daudz šajā jomā zinātu. Ir idejas, ko vēl varētu ražot. Tā kā droši vien gribētu turpināt iesākto.".

http://news.lv/Druva/2017/02/09/katlumaja-razo-tualetes-papiru

 

 

 

Uzaicinājumi uz tiesu

Datums: 10.02.2017

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Tiesā

OP 2017/32.UT7

Cēsu rajona tiesas lietvedībā atrodas civillieta Inetas Uzoliņas pieteikumā par ZANES UZOLIŅAS, dzim. 1990. gadā, pēdējā zināmā dzīvesvieta: Skolas ielā 2-19, Augšlīgatnē, Līgatnes pagastā, Līgatnes novadā, kura 2005. gada 15. oktobrī izgāja no dzīvesvietas un nav nekādu ziņu par viņas atrašanās vietu, izsludināšanu par mirušu. Uzaicinu Zani Uzoliņu triju mēnešu laikā ierasties tiesā un paziņot savu dzīvesvietu, pretējā gadījumā Zane Uzoliņa tiks izsludināta par mirušu. Cēsu rajona tiesa uzaicina visas personas, kas zina pazudušās personas Zanes Uzoliņas uzturēšanās vietu vai kam ir zināms par viņas nāvi, triju mēnešu laikā paziņot par to tiesai.

http://news.lv/Latvijas_Vestnesis/2017/02/10/uzaicinajumi-uz-tiesu

 

Ar laivu pa upi ziemā

Autors: Līga Eglīte

Datums: 10.02.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Vaļas brīdim

Janvārī daudzi aktīvi sociālo tīklu ziņu lasītāji ar interesi sekoja līgatnieša Riharda Vidzicka fotoreportāžai par ziemas braucienu pa Gauju ar "Apsīti" jauno laivu.

Ūdenī tika ielaista ne jau parasta tūristu smailīte vai kanoe, bet gan unikāls meistardarbs, izvērstā vienkoce, kas tapusi ilgā kļūdu un meklējumu ceļā, atdzīvinot seno laivu būvētāju arodu un Latvijā izzudušo tehnoloģiju. Rihardam nav mērķis vizināt citus vai gatavot laivas izklaidei. Galvenais ieguvums darba procesā nav gala produkts, bet gan amata prasme, kas, darbu beidzot, ir kā apbalvojums.

Rihards Vidzickis atceras pirmo laivojumu pirms daudziem gadiem: "Toreiz decembrī braucām pa Amatu ar mazu vienkoci. Sākām Kārļos, tikām līdz Lustūzim, kur laivu apnesa. Pirms tam uz Zvārtes krāču akmeņiem vienkoce uzsita apakšu, radās sūce, pieplūda ar ūdeni un nebija vadāma. Lustūža līkumos vairs nevarējām izstūrēt."

Parasti Rihards aicina laivot domubiedru kompāniju vai Tehniskās universitātes kolēģus: "Ja ir iespēja, cenšos nobraukt pa upi vismaz divreiz gadā vasarā un ziemā. Tā ir tradīcija! Trešā reize ir pavasara pali izdevība, ko nelaižu garām. Palos pa Gauju tas ir vienkārši super! Posmu Līgatne Sigulda nobraucu divās stundās, nesteidzoties, tikai ar straumes ātrumu. Laivā sēžot, to nejūt, bet, paskatoties uz krastu, redzams, kā viss aizzib garām."

Veiksmīgi uzņemtajās fotogrāfijās meistars savā laivā izskatās kā taigas mednieks mežonīgā upē, pilnīgā nekurienē, tālu no civilizācijas. Vai peldvesti nelieto?

Rihards precizē: "Tas, ka fotogrāfijās ir estētika, nenozīmē, ka man nav laivotājam vajadzīgā aprīkojuma. Peldveste ir zem jakas. Ziemā to velku drošībai mugurā biezāks apģērbs, mazums, kas var gadīties, var nākties izpeldēties. Un vēl veste arī silda. Vasarā gan vesti nelietoju, nevajag, jo vienkoča laiva negrimst un pati ir glābšanas riņķis. Smeļamo kausiņu vienmēr vajag paņemt līdzi, ja nu laivai gadās kāda plaisiņa, kuru bijis slinkums aizdrīvēt. Protams, pie vienkoces jāpierod, tā uz ūdens zvalstās, var arī apgāzties, bet, lai to izdarītu, jābūt ar galvu nedraugos. Manevrēšanas spējas ir labas, tomēr kuram katram vienkoci nevar dot."

Pierasts, ka Latvijā ūdenstūrisma sezona sākas pavasarī, kad cīņā ar krācēm un palu ūdeņiem dodas pārliecināti profesionāļi, riskētāji un amatieri, bet vasarā brauc visi, kam laiks un iespēja. Kāds izmēģina upi rudenī pēc lietavām, bet tikai retais riskē to darīt ziemā. Auksti, nav piemērota ekipējuma un vispār upes mēdz aizsalt. Rihards ziemā ar vienkoci laivo katru gadu: "Vienmēr pirms tam izpētu, kāds ledus, piebraucu pāris vietās ar mašīnu, paskatos. Visskaistāk ir tad, kad viss apsarmojis, gaisa temperatūra ap mīnus pieci grādi. Braucienu nevar laikus saplānot, tas notiek spontāni: ir apstākļi, ir laiks viss, braucam! Līdzko sākas spēcīgāks sals, ledus Gauju aizrauj ciet un laivošana vairs nav iespējama. Upmalā arī ziemā gadās publika, skatītāji. Tā bija svētdienā, kad izmēģināju "Apsīti". Abos krastos ik pa simts metriem makšķernieki. Visa Gauja vienos makšķerniekos! Sen nebiju redzējis tik daudz!"

Vai vasaras braucieni tomēr nav patīkamāki? Rihards Vidzickis: "Vasarā man nepatīk braukt tādēļ, ka upē ļoti daudz laivotāju. Ja vien iespējams, braucu darbdienās, citādi Gauja pilna kā Brīvības iela transporta sastrēguma stundās. Man nepatīk kompānijas, kuras brauc ar lielajiem plostiem, dzer. Visi skatās uz vienkocēm, ir pārsteigti. Nogurstu, katram kaut ko atbildot, skaidrojot. Gribas pašam arī baudīt braucienu, būt kopā ar dabu. Vienīgais, ko atļaujos, izmantoju iespēju, ka Līgatnes Siguldas posmā ir labi sakari, dalos iespaidos un tā brīža sajūtās ar draugiem, ielieku internetā kādu foto. Dažreiz ir labi, ka laivā esmu viens. Braucot kompānijā, ir brīži, kad gribas atiet nost, pabūt tikai ar upi un pēc tam atkal satikties ar visiem. Gaujā Ķūķu krāces nav problēma, tās vispār nav krāces! Parasti mēs nobraucam, piestājam malā un velkam laivas atpakaļ, lai nobrauktu vēl vairākas reizes. Ķūķu krāces ir atkarīgas no ūdens līmeņa. Palu laikā tās vispār nemana, ja maz ūdens arī nekas, interesantas tās kļūst pie vidēja līmeņa. Līgatnes upe piemērota kajakiem, ar vienkoci nav izbraucama, daudz koku sakritis. Vasarā organizēju arī trīsdienu braucienus. Garākais ceļš bija no Līgatnes uz Brīvdabas muzeju. Līgatne Gauja Baltezers. Tikai viens posms bija nebraucams trīs kilometros kanāls bija ļoti aizaudzis, tur sapratām nav vērts forsēt un vilkt laivas. Lielajā Baltezerā todien bija lieli viļņi, kā jūrā, lija lietus, pūta kārtīgs pretvējš. Juglas kanālā vispār bija vēja tunelis. Bija labi! Ūdens laivā nesmēlās."

Jautāts, kādēļ izvēlas maršrutu Līgatne Sigulda, Rihards stāsta, ka janvārī Gaujā šis posms nebija aizsalis, vienīgi krasti apledojuši, tādēļ izkāpt varēja vien retās vietās: "Neriskēju braukt no Cēsīm, jo ir iepriekšējo gadu pieredze, ka visa upe pilna ar vižņiem. Tur mēdz būt vietas, kur veidojas sastrēgumi. Pirms pāris gadiem tiku gandrīz līdz Briedīšu apmetnei un griezos atpakaļ, īros pret straumi līdz Kvēpenei, kur bija tuvākā vieta, lai izceltu laivu krastā. Braucot starp lediem, bija jānogaida, kad paveras kādas spraugas, un jāstūrē pa diagonāli. Tas bija ekstrēmi!"

Lai arī "Apsīte" ir daudz vieglāka un ātrāka nekā iepriekšējās, laivu meistars jau domā par nākamo laivu un daudz garāku ceļojumu. Šobrīd problēma ir atrast piemērotu materiālu, jo tikai pēc nozāģēšanas var redzēt, vai tas ir īstais koks. Nākamajai laivai Rihards meklē apsi, kurai stumbrs ir apmēram seši metri, bez zariem, 50 centimetru diametrs un kuru varētu legāli nozāģēt tieši tad, kad vajag, ņemot vērā arī Mēness fāzes, cirst vecā Mēnesī. Laiva jāsāk gatavot, kamēr apse vēl zaļa un sulīga.

Riharda sapnis tuvējai nākotnei: "Ir pārliecība, ka praktiski un teorētiski esmu seno tehnoloģiju izkodis un trešā laiva izdosies. Gribu kādreiz nobraukt pa Gauju no Lejasciema līdz pat jūrai. Kompānija jau būtu, bet pietrūkst laika. Kad uzbūvēšu lielo, sešmetrīgo, laivu, kurā vieta trim vai četriem braucējiem, tad gan.".

http://news.lv/Druva/2017/02/10/ar-laivu-pa-upi-ziema

 

Sadzīves atkritumu izvešanas tarifa izmaiņas

Autors: Zane Legzdiņa, SIA ZAAO sabiedrisko attiecību speciāliste

Datums: 10.02.2017

Izdevums: Smiltenes Novada Domes Vēstis

Rubrika: Pašvaldībā

SIA ZAAO (ZAAO) informē, ka no 2017.gada 1. februāra spēkā stājas jauns nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas tarifs Alojas, Amatas, Beverīnas, Burtnieku, Jaunpiebalgas, Kocēnu, Krimuldas, Līgatnes, Limbažu, Mazsalacas, Naukšēnu, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Rūjienas, Salacgrīvas, Smiltenes, Strenču, Valkas un Vecpiebalgas novadā un Valmieras pilsētā.

Dabas resursu nodokļa likumā veiktie grozījumi nosaka dabas resursu nodokļa likmes par atkritumu noglabāšanu poligonā pieaugumu 2017. gadā no 12,00 Eur/tonnu uz 25,00 Eur/tonnu. Lai nosegtu izmaksu pieaugumu, tika veiktas izmaiņas nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas tarifā, kas ir proporcionālas dabas resursu nodokļa pieaugumam.

Ņemot vērā, ka dabas resursu nodoklis tika palielināts jau no 2017. gada 1. janvāra, bet nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņas stājas spēkā no 1. februāra, atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma Pārejas noteikumu 36. punktam paaugstinātā dabas resursu nodokļa likmes janvāra mēneša starpība proporcionāli tiks iekļauta turpmākajos maksājumos periodā līdz 2017. gada 31. decembrim. Par atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņām un individuālajiem maksājumiem klienti tiks informēti, saņemot atkārtotus aprēķinus.

ZAAO dabas resursu nodokli maksā par visiem sadzīves atkritumiem, kuri pēc apstrādes reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā ir jānoglabā atkritumu krātuvē. Dabas resursu nodoklis tiek iemaksāts valsts budžetā.

Dabas resursu nodokļa likumā veiktās izmaiņas paredz nodokļa pieaugumu arī turpmākajos gados – līdz 2020. gadam sasniedzot 50,00 EUR/tonna.

http://news.lv/Smiltenes-Novada-Domes-Vestis/2017/02/10/sadzives-atkritumu-izvesanas-tarifa-izmainas


Publicēts 2017. gada 13. februārī

 

Laika ziņas
Aptaujas