Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Izmaiņas uzņēmumos

Datums: 13.02.2017

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Uzņēmumu reģistra ziņas

OP 2017/33.URI8

Reģistrācijas numurs: 49501006610

Nosaukums: Līgatnes pagasta zemnieku saimniecība "SILI"

Juridiskā adrese: Līgatnes nov., Līgatnes pag., "Sili"

Atbrīvotas amatpersonas: Anita Bērziņa, personas kods 210149-12303, īpašnieks, ar paraksta tiesībām

Ieceltas: Laura Dišlere, personas kods 130186-12850, īpašnieks, ar paraksta tiesībām

Reģistrēts: izmaiņas amatpersonu sastāvā

Izdarīts ieraksts: 08.02.2017.

Publikācijas Nr.: KMR00103280839355.

http://news.lv/Latvijas_Vestnesis/2017/02/13/izmainas-uznemumos

 

Iespēja īstenot idejas

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 14.02.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Līgatnes novada iedzīvotājiem, piesaistot finansējumu, ir iespēja īstenot savas idejas. Novada pašvaldība sadarbībā ar "Latvijas Mobilo Telefonu" (LMT) izsludinājusi projektu konkursu "LMT Latvijai".

"Līgatniešiem tā ir iespēja. Novadā ir daudz aktīvu cilvēku, arī biedrību, kas jau īstenojušas sabiedrībai nozīmīgas idejas. Ieceres noteikti ir gan pensionāriem, gan jauniešiem, piesaistot finansējumu, tās var realizēt, un ieguvēji būs visi novada iedzīvotāji," stāsta pašvaldības izpilddirektors Egils Kurpnieks. Projektu īstenošanai novadam paredzēts piešķirt astoņus tūkstošus eiro, katram projektam ir iespēja saņemt finansējumu vai līdzfinansējumu līdz 2000 eiro.

Projektu pieteikumu sagatavošanai nav daudz laika, tikai līdz 7.martam. Tad projektus apkopos, LMT sadarbībā ar Līgatnes novada pašvaldības pārstāvjiem atlasīs līdz 20 atbilstošākos projektus, tos nodos iedzīvotāju balsojumam, kurā tiks noteikti ne vairāk kā pieci labākie projekti - konkursa uzvarētāji. Balsot varēs, gan aizpildot anketas, gan LMT interneta portālā, gan sūtot īsziņu.

http://news.lv/Druva/2017/02/14/iespeja-istenot-idejas

 

Černobilieši nodibina biedrības nodaļu

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 14.02.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Tā bija tikšanās, kurā tās dalībniekus vienoja atmiņas. Viņi visi pirms 30 gadiem strādājuši Černobiļā, lai likvidētu atomelektrostacijas katastrofas sekas.

Deviņi vīri no Raiskuma, Stalbes, Amatas, Priekuļu un Līgatnes pagasta sanāca kopā, lai nodibinātu biedrības " Latvijas savienība "Černobiļa"" nodaļu, kā arī kopīgi sagatavotu dokumentus un varētu saņemt Iekšlietu ministrijas apbalvojumu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem.

"Ja mums būtu biedrība, visi piemiņas zīmi jau būtu saņēmuši. Daudzos rajonos ir biedrības nodaļa, bijušajā Cēsu rajonā nav. Mums ieteica nodibināt," sacīja Imants Priedītis. Vīri piekrita. Kā atzina raiskumietis Pēteris Verdenfelds agrāk nebija laika veidot biedrību, nākt kopā, bija jāstrādā.

Sanākušie nodibināja biedrības "Černobiļa" nodaļu, par priekšsēdētāju ievēlēja Alfu Lapsiņu, vietnieku Imantu Priedīti. "Aicinām vēl šonedēļ atsaukties bijušos černobiliešus, kuri vēlas saņemt piemiņas zīmes. Tās var saņemt arī tuvinieki, ja dzīvesbiedri vai vecāki, kuri pabija Černobiļā, jau ir aizsaulē," atgādināja Alfs Lapsiņš. Vīri pastāstīja par pazīstamiem, kuri darba dēļ netika uz sapulci, bet iesaistīsies gan biedrības nodaļā, gan atvedīs nepieciešamos dokumentus, lai saņemtu piemiņas zīmi.

Kopīgi dokumenti tiks vesti uz Rīgu. Apbalvojumu pasniegšana tiks organizēta Cēsīs.

Diemžēl vīri Černobiļu ar katru gadu atceras aizvien skaudrāk. "Uz Jāņiem mani iesauca. Ar smago mašīnu vedu visu, ko lika, dambējām ciet upītes. Jau toreiz Černobiļā armijas dakteris teica, ka sākumā neko nejutīsim, bet pēc 15 gadiem būs veselības problēmas. Tā arī ir, tagad bez sievas palīdzības nekur nevaru aiziet," pastāsta priekulietis Dainis Krasts. Kad viņu iesauca likvidēt katastrofas sekas, puisis dzīvoja Saldū, tagad jau 20 gadus ir priekulietis.

"Pat nezinu, vai no Līgatnes novada vēl kāds bijis Černobiļā. Taurenē un Dzērbenē dzīvo man zināmi vīri, kuri diemžēl nevarēja atbraukt. Viņi pievienosies," pastāsta Aigars Valatkēvičs no Līgatnes un uzsver, ka katrs tika iesaukts savā laikā, tāpēc arī cits citu nepazīst.

Pārgaujas novadā dzīvo septiņi černobilieši. "Pārgaujas novadā černobilieši saņem vienreizēju pabalstu, citos bijušā Cēsu rajona novados tāda nav. Pirms dažiem gadiem uzrakstīju Amatas novada domei, lai atvēl līdzekļus, lai novadā dzīvojošie varētu nākt kopā, varbūt arī pabalstīt černobiliešus. Atbildes nebija," pastāsta Imants Priedītis un piebilst, ka no Černobiļā bijušajiem savā novadā vēl zina tikai Uģi Bīberu.

Kad dokumenti iesniegšanai apbalvojuma saņemšanai sakārtoti, biedrības nodaļa nodibināta, vīri nesteidzas izklīst. Atmiņas satuvina.

http://news.lv/Druva/2017/02/14/cernobiliesi-nodibina-biedribas-nodalu

 

Dzīvokļi īpašumā ir, taču ko piedāvāt – īsti nav

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 14.02.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Aktualitāte

Likumā "Par pašvaldībām" minētas pašvaldības funkcijas, viena no tām "sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā". Kādreiz pašvaldībām bija garas rindas ar dzīvokļu tīkotājiem, tagad dzīvokļus no pašvaldības var saņemt tikai likumos un saistošajos noteikumos minēts cilvēku loks. Valstiskā līmenī to regulē likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

Lai pašvaldība varētu šiem cilvēkiem palīdzēt, nepieciešami brīvi tās īpašumā esoši dzīvokļi. "Druva" sazinājās ar vairāku vēsturiskā Cēsu rajona novadu pašvaldību speciālistiem, lai uzzinātu, cik liels dzīvojamais fonds ir to īpašumā, kā sokas ar funkciju veikšanu atbilstoši likumu prasībām.

Pašvaldību īpašumā nonākuši dzīvokļi, kurus cilvēki neprivatizēja, taču vairumā gadījumu joprojām turpina tur dzīvot. Situācija novados ir atšķirīga, taču tendences līdzīgas.

Divas rindas

Visur dzīvojamais fonds ir tiešā pašvaldības pārziņā, izņemot Cēsu novadu, kur tas nodots pašvaldības aģentūrai "Sociālais dienests". Tā direktore Iveta Sietiņsone norāda, ka dzīvokļu pieprasītāju rinda ir ļoti neliela, apmēram desmit cilvēku, un viņu vajadzības iespējams apmierināt. Pašvaldības īpašumā ir piecas sociālās mājas un vēl apmēram simts atsevišķu dzīvokļu citās daudzdzīvokļu mājās pilsētā. Aģentūra cenšas pārliecināt pašvaldību, lai tā pārņem šo jomu, jo tas nav jādara sociālajam dienestam.

"Jāatzīst, ka dzīvojamais fonds ir sliktā stāvoklī, tāpēc iespēju robežās cenšamies veikt remontus. Ja saprotam, ka kādā dzīvoklī jāiegulda pārāk daudz, piedāvājam to atsavināt par samērā nelielu naudu, ieņemto finansējumu ieguldām remontos. Gadā tiek izremontēti pieci seši dzīvokļi. Tas nav daudz, bet kaut kāda virzība notiek," saka I. Sietiņsone.

Likumos noteikts, ka pašvaldībai ir tiesības veidot divas rindas, viena – sociālā rinda, otra – speciālistu rinda. Pašvaldībai ir tiesības noteikt, kura māja vai kurš dzīvoklis ir ar kādu statusu. Aģentūras vadītāja norāda, ka dzīvokļi vajadzīgi kā vieniem, tā otriem, jo netrūkst gadījumu, kad pašvaldībai nepieciešams piesaistīt speciālistu, iespēja piedāvāt dzīvokli vismaz uz kādu laika posmu ir labs bonuss. Visos gadījumos tiek slēgti terminētie līgumi.

"Piešķirot dzīvokli, likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" minētajām personām vispirms līgumu slēdzam uz pusgadu, lai redzētu, kā cilvēki maksā. Ja pārliecināmies, ka viss kārtībā, slēdzam nākamo līgumu līdz pat trim gadiem, un, ja viss arī turpmāk tiek kārtīgi veikts, cilvēks dzīvoklī var turpināt dzīvot, nesatraucoties, ka viņu izliks uz ielas," norāda I. Sietiņsone.

Samazināt neprivatizēto fondu

Priekuļu novada pašvaldības Nekustamā īpašuma un juridiskās nodaļas vadītāja Inita Jansone stāsta, ka pašvaldības īpašumā ir samērā liels dzīvojamais fonds. Dzīvokļi, kas netika privatizēti, palikuši pašvaldības īpašumā, visvairāk – vairāk nekā simts – to ir Liepā. Citās apdzīvotajās vietās pavisam nedaudz.

"Strādājam pie tā, lai samazinātu neprivatizēto fondu, jo nodarboties ar dzīvokļu īri nav pašvaldības funkcija. Vajadzētu samērīgu dzīvojamo fondu, lai varam nodrošināt dzīvojamo platību tiem, kam tas pienākas atbilstoši likumam un pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Pārējie dzīvokļi lai ir īpašumā to iemītniekiem," skaidro I. Jansone.

Ja kāds no dzīvokļiem atbrīvojas un nav vajadzīgs pašvaldības funkcijām, to nodod atsavināšanai izsolē. Pērn šādā veidā īpašniekus ieguvuši septiņi dzīvokļi.

Visi neprivatizētie dzīvokļi vēl nav ierakstīti Zemesgrāmatā, tāpēc pašvaldībai nākas tērēt lielas naudas summas, lai nostiprinātu īpašumtiesības.

I. Jansone stāsta, ka pašvaldība spēj nodrošināt ar dzīvojamo platību tos, kam to paredz normatīvie akti: "Protams, varam piedāvāt to, kas tajā brīdī pieejams, tas cilvēku varbūt neapmierina, jo dzīvojamais fonds labāks nepaliek. Likums nosaka, ka šādā gadījumā jāizsaka cits piedāvājums, varbūt kādam nedaudz jāpagaida, bet pagaidām esam palīdzējuši visiem, kuriem likumā tas pienākas."

Pašvaldībai rezervēti dzīvokļi arī nepieciešamo speciālistu piesaistīšanai.

Vairums īres līgumu ar pašvaldības īpašumā dzīvojošajiem noslēgti uz noteiktu termiņu. Speciāliste norāda, ka tas svarīgi abām pusēm: "Pašvaldība var sekot līdzi maksājumiem, ja tos neveic, var atteikt pagarināt līgumu. Tas motivē arī iedzīvotājus, jo viņi zina, ja nosacījumi tiks pildīti, līgums tiks pagarināts, ja ne – nāksies meklēt citu dzīvojamo platību."

Problēmsituācijas

Līgatnes novada izpilddirektors Egils Kurpnieks informē, ka pašvaldības īpašumā ir nedaudz vairāk par simts dzīvokļiem. Daļa no tiem vēsturiskā strādnieku ciemata apbūvē, citi padomju laikā celtajās daudzdzīvokļu mājās. Izpilddirektors norāda, ka ar pašvaldības dzīvokļu īrniekiem nereti veidojas domstarpības, kam jāveic ieguldījums īpašumā, kurš mainīs durvis, radiatorus, veiks citu nepieciešamo, kas tiek iekļauts vai neiekļauts īres maksā. Cilvēki dažkārt negodprātīgi izmanto to, ka dzīvo pašvaldībai piederošā dzīvoklī, un tai nākas domāt, kā problēmsituācijas risināt. Piemēram, gadījumi, kad kāds īrnieks, ne īpaši labvēlīgs, dzīvokli nodzīvo līdz kliņķim, un, lai to varētu nodot citam, jāsāk lieli remonti, taču tie prasa lielu finansējumu.

"Ir cilvēki, kuri piesakās dzīvokļus pirkt, pašvaldība šķēršļus neliek. Nav nozīmes pašvaldībai turēt dzīvokli, ja tajā mīt cilvēks, kurš visu mūžu to uzturējis, remontējis kā gādīgs saimnieks. Dzīvokļi tiek pārdoti arī izsolēs, un lēnām pašvaldības īpašumā esošais fonds sarūk.

Ir arī rindā gaidītāji, diemžēl dzīvokļi, kuri atbrīvojas, pārsvarā ir vēsturiskajā koka apbūvē, nelieli, bez ērtībām. Taču rindā lielākoties ir ģimenes, kurām vajadzīgas plašākas, labiekārtotas telpas, bet šādi dzīvokļi atbrīvojas ļoti reti," stāsta E. Kurpnieks.

Arī Līgatnes pašvaldībā cenšas rast risinājumu, ja dzīvojamā platība vajadzīga kādam speciālistam. Ja konkrētajā brīdī brīvu dzīvokļu nav, palīdzēt nevar, bet šos pieprasījumus izvērtē kā prioritārus.

Nepieciešams dzīvojamais fonds

Amatas novada izpilddirektors Māris Timermanis atzīst, ka dzīvojamā fonda pieejamība novadā ir ļoti problemātiska: "Mums ir darbaspēka pieplūdums, jo ir darba vietas, bet dzīvojamais fonds ir liels deficīts. Lielākā daļa no pašvaldības teritorijā esošajiem dzīvokļiem ir privatizēti, apmēram 80 procenti. Ja arī kāda pašvaldības īpašumā esošā dzīvojamā platība atbrīvojas, kas gan notiek ļoti reti, tā ir ne pārāk labā stāvoklī. Tukšu dzīvokļu nav, ja kāds jāuzņem rindā, viņam jāgaida vismaz pusgads.

Mums gribētos palīdzēt ne tikai tiem, kam to nosaka likumi, bet arī jaunajām ģimenēm, kas gribētu nākt dzīvot, strādāt novadā. Uzskatu, ka pašvaldībām jābūvē savs dzīvojamais fonds, vēl labāk, ja to darītu privātie investori. Ir brīva niša būvēt dzīvojamo fondu, kas ir samērā lēts, bet rentabls būvniekam. Taču, ja jau Cēsīs nekas tāds nenotiek, mums šādus investorus gaidīt ir zināma utopija."

Lielākais pieprasījums pēc īres dzīvokļiem ir Amatas un Drabešu pagastā, kur piedāvājuma tikpat kā nav. Pašvaldībai Skujenes pagastā ir sociālā māja, bet to, kurš strādā Ieriķos, tas nesaista.

"Manuprāt, valsts mērogā vajadzētu paplašināt programmu jauno ģimeņu atbalstam mājokļa iegādei. Lai jaunajiem ir iespējas iegādāties īpašumu ar atvieglotiem nosacījumiem, tas būtu arī labākais instruments demogrāfijas problēmu risināšanā. Jauniešiem vajag darbu un dzīvesvietu, ja ir šī perspektīva, viņi paliks, dzīvos un darba vietu atradīs. Jāstrādā pie reāliem atbalsta instrumentiem, nevis pie kārtējā plāna par dzimstību," saka M. Timermanis.

Novērst nevienlīdzību

Vecpiebalgas novada izpilddirektors Hugo Duksis stāsta, ka arī viņu pašvaldības īpašumā ir dzīvojamais fonds, šobrīd liela uzmanība tiek pievērsta situācijas sakārtošanai: "Ejam uz to, lai pašvaldībai nepiederētu atsevišķi dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās, jo redzam, ka tas rada nevienlīdzīgu situāciju. Saņemam sūdzības no iedzīvotājiem, kuri dzīvokļus privatizēja, par tiem, kuri to neizdarīja. Pirmie uzņēmušies atbildību par visu kopīpašumu, bet tie, kuri dzīvo pašvaldības dzīvoklī, to nevēlas darīt, neiesaistās mājas apsaimniekošanā. Dažkārt viņi pat norāda citiem, ka tie paši vainīgi, ka privatizējuši, jo pašvaldības īpašumā varot dzīvot bez bēdu. Lai šo situāciju izbeigtu, piedāvāsim šos dzīvokļus privatizēt, bet tiem, kuri nespēj tikt galā ar komunālajiem maksājumiem, piedāvāsim dzīvokļus sociālajās mājās. Jāsaprot, ka dzīvojam kapitālismā un katram par sevi jādomā."

Pašvaldības īpašumā ir daudzdzīvokļu mājas, kurās veidos sociālos dzīvokļus, ko piedāvāt tiem, kam to paredz normatīvie akti, kā arī tiem, kuri nespēj nomaksāt lielu dzīvojamo platību un gatavi dzīvot mazākā dzīvoklī ar atbilstošām ērtībām.

"Ja visa māja pieder pašvaldībai, par to uzņemamies atbildību, tad vieglāk ieguldīt līdzekļus, ko sarežģīti darīt, ja namā mums pieder viens dzīvoklis," atzīst H. Duksis.

Būvēs māju

Kopējā pašvaldību problēma ir kvalitatīva dzīvojamā fonda trūkums, ko piedāvāt speciālistiem, kas nepieciešami novadā. Ne tikai pašvaldībai, bet arī uzņēmējiem. Lielās pašvaldības to cenšas risināt, būvējot īres namus. Valmierā tikko ielikts pamatakmens jauna īres nama būvei, Cēsu pašvaldība pērn iegādājās nepabeigtu jaunbūvi Leona Paegles ielā, kur sadarbībā ar Aizsardzības ministriju tiks izbūvēti īres dzīvokļi.

Novada pašvaldības vadītājs Jānis Rozenbergs norāda, ka likums tagad atļauj būvēt šādus namus: "Saistošajos noteikumos esam noteikuši, ka varam piešķirt dienesta dzīvokli novada tautsaimniecības attīstībai svarīgu speciālistu piesaistei. Proti, palīdzēt kādam uzņēmējam, kam nepieciešami augsta līmeņa speciālisti. Pilsētā ļoti jūtams īres dzīvokļu trūkums, un šis nams būs kaut neliels, tomēr solis uz priekšu.".

http://news.lv/Druva/2017/02/14/dzivokli-ipasuma-ir-tacu-ko-piedavat-isti-nav

 

Krāsa - sarkanā, simbols - sirds

Autors: Līga Eglīte

Datums: 14.02.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Līdzko skatlogus pamet pēdējie Ziemassvētku rotājumi, stafeti pārņem Valentīndienas simbolika un plauktos pulcējas mīļnieciņi. Galvenā loma ir sirds formai – tās ir lielas un mazas, visdažādāko toņu, bet visvairāk jau koši sarkano.

Valentīndiena Latvijā ir jauna tradīcija, kas pamazām iziet no dekoratīvās un materiālo izpausmju, kā arī publiskās fāzes, tuvinoties svētku sākotnējam iemeslam – divu cilvēku kopā būšanai, ļoti personīgajam un sabiedrībai klaji neizrādāmajam mīlestības brīnumam. “Druva” skaidroja, kā šogad svinēs Valentīndienu Cēsīs un apkārtējos novados.

Jau nedēļu pirms svētkiem "Druva" aplūkoja Cēsu un apkārtnes veikalu piedāvājumu, secinot, ka Valentīndienu nepārprotami simbolizē sarkanā krāsa, tomēr šogad ar to pārāk nešķiežas. Skatlogu, telpu un preču noformējums, salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem, ir krietni vien pieticīgāks. Tirgotāji atzīst, ka sabiedrības interese par šiem svētkiem mazinājusies, pircēji kļuvuši izvēlīgāki un vairs nepērk krūzīti vai šokolādes kasti tikai tādēļ, ka to rotā sirsniņas. Cēsīs, Rīgas ielā, skatlogu dekori kļuvuši atturīgi, tikai šur tur pa kādam sarkanās krāsas akcentam atgādina, kādas dāvanas pieņemts pasniegt Viņai: veļas komplekts, kleita, sarkani nieciņi. Spilgts, kā vienmēr, ir lielveikalu piedāvājums, pārsteidzot un “satriecot” ienācējus jau pie durvīm ar svētku tematikai izvēlētiem "siržu" spilveniem, lāčiem, svecēm un saldumu kārbām. Apgāda "Zvaigzne ABC" veikalā "Druvai" apstiprināja, ka Valentīndienas mīļdāvaniņu pirkšanas bums krietni sarucis. Veikalā šogad nav īpašais sarkano toņu noformējums un tikai viens stūrītis atvēlēts nieciņiem "ar sirsniņām". Sastaptās jaunāko klašu skolnieces pastāstīja, ka gaidīs uzmanības apliecinājumus no klases puišiem. Parasti tie esot saldumi. Sirsniņu formā? Protams!

Ziedu tirgotāji svētku tēmu atgādina ar mazu, gaumīgu akcentiņu, jo nozīmīgākā velte taču būs ziedi. Tulpju un citu pavasara sīpolpuķu podiņiem pievienotā Valentīndienas vērtība sirsniņas. Tirdzniecības centra "Solo" dāvanu veikalā plašs piedāvājums mīlētājiem visām gaumēm, visiem vecumiem un iespējām: sveces, sirdis, eņģelīši un kosmētika ar rožu aromātu. Tirdzniecības centra “Globuss” grāmatu veikalā sarkanām sirdīm rotāts īpašais Valentīndienas literatūras piedāvājums – ne tikai mīlestības romāni pieaugušajiem, bet arī jaukas grāmatiņas jaunākajai paaudzei. Tie, kuri piestās “Dāmu salā”, varēs izmēģināt mīlētāju soliņu.

Valentīndienas balles gan pilsētā, gan laukos agrāk bija februāra galvenais notikums, taču laiki mainās un liecina svešzemju tradīcija tā arī īsti nav iesakņojusies. Vairākās vēsturiskā Cēsu rajona skolās pedagogi atzīst, ka skolēnu interese par Valentīndienas aktivitātēm un vēlme pašiem ko organizēt jūtami mazinājusies. Iepriekšējos gados rīkotas balles, klases vakari, tagad viss atkarīgs no skolēnu pašpārvaldes iniciatīvas. Piemēram, Stalbes vidusskolā 14.februārī būs parasta projektu diena, savukārt Liepā, Mārsnēnos, Līgatnē un citur rotās telpas un darbosies Valentīndienas pasts. Jaunpiebalgas vidusskolā 14.februārī koncertu organizē skolēnu pašpārvalde, bet Līgatnes novada vidusskolas Skolēnu padome sadarbībā ar Līgatnes Kultūras un tūrisma centru 18.februārī rīko pasākumu jauniešiem.

Aizvadītās nedēļas nogalē uz Valentīndienas balli aicināja Cēsīs, bet Līgatnē romantiķus iepriecināja Mīlas dziesmu festivāls. Šonedēļ svētki turpinās. Nītaurieši rīko "Es mīlu Tevi, Nītaure!", aicinot uz tikšanos ar Valteru Krauzi, uz Sadraudzības sestdienu Valentīndienas noskaņās aicina Pārgaujas novada jaunieši, Valentīndienas balli rīko Jaunpiebalgas kultūras namā un Drustos. Par piemērotu mīlētāju svētkiem atzīta Andreja Ēķa filma komēdija "Svingeri", kuru demonstrēs vairākos tautas namos.

Atcerieties, ka šodiena īpaši neatšķiras no pārējām mīlestības dienām. Nav nepieciešams īpašs datums kalendārā, kad izpaust uzmanības apliecinājumus, mīlestība un rūpes jāizrāda katru dienu. Galvenais, lai tas nāk no sirds!

http://news.lv/Druva/2017/02/14/krasa-sarkana-simbols-sirds

 

Sadzīves atkritumu izvešanas tarifa izmaiņas

Autors: Zane Legzdiņa, SIA ZAAO sabiedrisko attiecību speciāliste

Datums: 14.02.2017

Izdevums: Krimuldas Novada Vēstis

Rubrika: Ziņas

SIA ZAAO (ZAAO) informē, ka no 2017.g. 1.februāra spēkā stājas jauns nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas tarifs Alojas, Amatas, Beverīnas, Burtnieku, Jaunpiebalgas, Kocēnu, Krimuldas, Līgatnes, Limbažu, Mazsalacas, Naukšēnu, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Rūjienas, Salacgrīvas, Smiltenes, Strenču, Valkas un Vecpiebalgas novadā un Valmieras pilsētā.

Dabas resursu nodokļa likumā veiktie grozījumi nosaka dabas resursu nodokļa likmes par atkritumu noglabāšanu poligonā pieaugumu 2017.gadā no 12,00 Eur/tonnu uz 25,00 Eur/tonnu. Lai nosegtu izmaksu pieaugumu, tika veiktas izmaiņas nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas tarifā, kas ir proporcionālas dabas resursu nodokļa pieaugumam.

Ņemot vērā, ka dabas resursu nodoklis tika palielināts jau no 2017.g. 1.janvāra, bet nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņas stājas spēkā no 1.februāra, atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma Pārejas noteikumu 36.punktam paaugstinātā dabas resursu nodokļa likmes janvāra mēneša starpība proporcionāli tiks iekļauta turpmākajos maksājumos periodā līdz 2017.g. 31.decembrim. Par atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņām un individuālajiem maksājumiem klienti tiks informēti, saņemot atkārtotus aprēķinus.

ZAAO dabas resursu nodokli maksā par visiem sadzīves atkritumiem, kuri pēc apstrādes reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā ir jānoglabā atkritumu krātuvē. Dabas resursu nodoklis tiek iemaksāts valsts budžetā.

Dabas resursu nodokļa likumā veiktās izmaiņas paredz nodokļa pieaugumu arī turpmākajos gados – līdz 2020.gadam sasniedzot 50,00 EUR/tonna.

http://news.lv/Krimuldas-Novada-Vestis/2017/02/14/sadzives-atkritumu-izvesanas-tarifa-izmainas

 

Pievest dabu tuvāk

Autors: Līga Eglīte

Datums: 15.02.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Vide

Pārskatot valsts iestāžu mājaslapas un ziņas par realizētiem projektiem, var atrast ko noderīgu. Šoreiz izglītības jomā. Kad pavasaros un rudeņos pedagogi meklē jaunus maršrutus un apskates vietas, kur vēl nav būts ar skolēniem, vērts izmantot Dabas aizsardzības pārvaldes piedāvājumu. Valsts iestādes mājas lapā ir ne tikai nopietnas ziņas par vides aizsardzību. Piemēram, Dabas izglītības centros, no kuriem vēsturiskā Cēsu rajona iedzīvotājiem tuvākie ir "Pauguri" Līgatnes dabas takās un "Vecupītes"netālajā Vaidavas pagastā, var līdzdarboties un aplūkot saistošas pastāvīgās ekspozīcijas. Šeit speciālisti vada nodarbības gan telpās, gan dabā par dažādām Latvijas vides aizsardzības un ekoloģijas tēmām. Vērts izmantot mobilo izstāžu piedāvājumu, piesakoties uz kādu no vienpadsmit interaktīvajām pārvadājamām ekspozīcijām par purviem, mežiem, klimata pārmaiņām, rezervātiem un Ķemeru, Rāznas un Slīteres nacionālajiem parkiem. Iespējams, ka pietrūcis kāds krikums savstarpējā komunikācijā, jo "Druva" noskaidroja, ka vairākās skolās par šo iespēju neko nav dzirdējuši vai lasījuši. Pieteikumos uz kādu no mobilajām izstādēm nav gandrīz nevienas mācību iestādes no vēsturiskā Cēsu rajona.

Izstādes sagatavojuši Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti sadarbībā ar māksliniekiem un citiem radošiem ļaudīm. Konstrukcijas vairākumam ir vienkāršas un aizņem maz vietas, daļa ir interaktīvas papildinātas ar dažādām tehnoloģijām, taustāmiem un pētāmiem objektiem.

http://news.lv/Druva/2017/02/15/pievest-dabu-tuvak

 

Pēc gada katram savu vietējo lasi

Autors: Līga Eglīte

Datums: 15.02.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Vide

Aizvadītajā gadā “Druva” rakstīja par Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības ieceri ieviest licencēto lašu makšķerēšanu. Vai ir virzība tuvāk noteikumu pieņemšanai un makšķerniekiem drīza un reāla iespēja legāli noķert sapņu zivi? "Druva" iztaujāja Aināru Šteinu, “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība” valdes priekšsēdētāju.

Kas licencētās makšķerēšanas ieviešanas procesā paveikts 2016.gada nogalē un pie kā strādājat tagad?

Esam realizējuši Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības un Zivju fonda līdzfinansētus projektus – par Jāņu lasi, pilnā nosaukumā "Agri uz nārstu migrējošo Atlantijas lašu vaislas materiāla ievākšana un izturēšana", kā arī "Alatu atražošana Braslas upes lejtecē". Diemžēl alatu projektam bija vidējas sekmes, jo Latvijā vairs nevar iegādāties alatu mazuļus. Braslā pavasarī un rudenī tika veikts monitorings, lai zivju resursu atjaunošanas process balstītos uz zinātniskiem pētījumiem un dati kalpotu kā atskaites punkts turpmākai izpētei.

Pēc pieredzes brauciena uz Zviedriju, kur licencētās makšķerēšanas kārtība ir jau vairāk nekā simts gadu, un iegūtās informācijas ir izstrādāts Licencētās makšķerēšanas nolikums. Pie dokumenta sagatavošanas piedalījās vides aizsardzības inspektori, biologi, Vides dienesta inspektori, zivju audzētāji un makšķernieku pārstāvji. Domāju, nolikums izdevies labs un varētu apmierināt visu intereses. Tagad iepazīstināsim ar to pašvaldības, biedrības, pēc tam arī visu pārējo sabiedrību. Spēkā jaunais nolikums stāsies tikai tad, kad to apstiprinās Zemkopības ministrijā, zinātniskajā institūtā "BIOR", Dabas aizsardzības pārvaldē un, galvenais, pašvaldībās. Pēc tam būs pats ieviešanas process, un tikai tad Gaujā sāksies licencētā lašu makšķerēšana. Manas prognozes – tas varētu notikt 2018.gada sezonā. Protams, pašvaldību vēlēšanas varētu ieviest kādas korekcijas. Ja pēkšņi deputātu pārstāvētā sabiedrība paziņo, ka "gribam dzīvot klusumā un mierā, mums te nevajag tūristus"?

Esam centušies nolikumā iekļaut labāko no Skandināvijas valstu pieredzes, lai vēlāk, kad process sāksies, būtu apmierināti gan pašvaldībās, gan vietējās kopienas iedzīvotāji un makšķernieki, gan ieguvums būtu tūrisma organizatoriem. Tā ir mūsu iespēja, kur varam pelnīt, ja vien atkal paši sevi neierobežosim, jo latvietim taču ir kauns un ļoti grūti atzīt, ka pelnīt naudu ir labi.

Tātad esat gatavi, ka te atbrauks pavisam citādi tūristi?

Tas ir viens no mūsu pamatmērķiem, jo pasaulē lašveidīgo zivju makšķerēšana un serviss ap to ir milzīga un elitāra industrija. Ārzemju tūristsmakšķernieks parasti brauc uz nedēļu, vēlas labas naktsmājas, kvalitatīvu ēdienu, labu transportu nokļūšanai pie upes, protams, zinošu gidu ar svešvalodas prasmēm. Ārzemniekam nav svarīga zivs, bet gan noķeršanas process un emocijas, svarīgi zināt, ka šajā upē kaut kur jau kādam ir veicies. Zviedrijā, kur bijām aizbraukuši pieredzē, mums stāstīja, ka vietējie – kādreizējie maluzvejnieki tagad pārkvalificējušies par ļoti labiem gidiem un pavada bagātos makšķerniekus uz savām zināmajām copes vietām.

Vai tuvējās kaimiņvalstīs, Lietuvā un Igaunijā, jau ir kāda upe ar licencētās makšķerēšanas iespējām?

Lietuvā šī joma strauji attīstās. Ar licencēto makšķerēšanu tur nodarbojas jau vairākus gadus, tomēr viņiem ir citāda pieeja un mērķauditorija. Līdzīga situācija ir Igaunijā. Tepat Latvijā arī – Salacā un Ventā , bet mums tomēr būs citāda kārtība, piemērota tikai Gaujai.

Iepriekš bija publicēts, ka jau šoruden paredzēts atvērt pirmās licencētās makšķerēšanas zonas Gaujā trijos posmos: Ādaži – Rāmkalni; Rāmkalni – Sigulda; Sigulda – Amatas ieteka; kā arī Braslā.

Tas notiks tikai nākamgad. Nevajag sasteigt. Dokumenti jāsagatavo rūpīgi, un lēmumu pieņems jaunā sasaukuma deputāti pēc pašvaldību vēlēšanām.

Gauja tiks sadalīta makšķerēšanas zonās no Ādažu tilta līdz Valmierai, iekļauta arī Brasla. Piemēram, pie Līgatnes būs posms tikai mušiņmakšķerniekiem. Šo projektu realizējam tikai publiskajās upēs, Amatā pagaidām to nevar ieviest, tā ir privātā upe. Iespējams, tur nākotnē privātīpašnieki varētu apvienoties. Piemērotas būtu vēl dažas pietekas.

Licences vajadzēs četrām lašveidīgo zivju sugām: lasim, taimiņam, alatai un strauta forelei. Savukārt citu zivju makšķernieki licencētās makšķerēšanas periodā savas iekārotās zivis varēs ķert bez licences, ievērojot divus nosacījumus – makšķerēšana tikai ar dabīgo ēsmu, izņemot dzīvu zivtiņu vai zivs gabaliņu, un auklas izturības tests nedrīkstēs pārsniegt trīs kilogramus.

Kas to visu varēs pārbaudīt? Tur vajadzīgs speciālists. Jūs varēsiet iesaistīt vietējos bijušos maliķus, kas pēc acumēra pa gabalu pateiks.

Nopietniem makšķerniekiem ir godaprāts, tie, kuri te brauks, nepieļaus pārkāpumus un raudzīsies, lai arī blakus nekas tāds nenotiek. Tieši tādēļ ir svarīgi nolikumu izstrādāt tik precīzi, lai nerastos divdomīgas situācijas, robi normatīvajos aktos. Auklas stiprību var pārbaudīt vienkārši piekarinot trīs kilogramu atsvaru. Arī par fizisko kontroli tiek domāts, lai katrs makšķernieks satiktu uzraugošo inspektoru.

Daba mēdz samērā labi atjaunot savus resursus, taču attiecībā uz lašiem tas nav noticis. Vai pie šo zivju samazināšanās vainojams tikai cilvēks?

Kā liecina pētījumi, Gaujā lašveidīgo zivju varētu būt daudz vairāk, šobrīd ir tikai 25 procenti no potenciāla. Tas gan nav atkarīgs no maluzvejnieku aktivitātes, viņu ietekme ir tiešām daudz mazāka par citiem, globālākiem apstākļiem. Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība kopā ar zinātniskā institūta "BIOR" speciālistiem veica pētījumu, kurā atklājās, ka nepieciešami 84 dažādi priekšdarbi, lai upe būtu labāk piemērota lašveidīgajām zivīm. Gaujas krasti ir mainījušies nav zāļainu vietu, kārkli bebru nograuzti, erozijas apjoms 1020 gados pieaudzis, starp ūdeni un apaugušo krastu izveidojušās līdz pat 100 metrus platas smilšainas joslas. Vēl būtiska ir ūdens kvalitāte, roņu daudzums, nārsta vietu tīrīšana. Tie ir apstākļi, kurus varam ietekmēt.

Vai ir zināms, ko par jauno kārtību domā vietējie Gaujas krastu makšķernieki? Vai ir veikta aptauja?

Vēl neesam to darījuši. Paredzu, ka šī publikācija, līdz ko parādīsies avīzē, tiks ievietota arī makšķerēšanas forumā. Pēc iepriekšējām reizēm viedokļi un komentāri dalījās: apmēram 50 procenti kategoriski neatbalstīja, 50 procenti ar rokām un kājām "par". Kritizētāju ir vairāk nekā darītāju, kritiķu pulkā vairums to, kuri pat neiet uz upi, bet sēž birojā un raksta.

Vēlos atgādināt, ka licencētā makšķerēšana nav ierobežojums, drīzāk iespēja. Tas nepatiks varbūt vienīgi maluzvejniekiem, kuri pieraduši tāpat paņemt zivi un aiziet. Lai mainītos sabiedrības attieksme, paies varbūt pat 20 gadi, taču jāatceras, ka lasis nav svētā zivs, bet gan iespēja mūsu visu labklājībai.

http://news.lv/Druva/2017/02/15/pec-gada-katram-savu-vietejo-lasi

 

Mīļuma pietiek visiem

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 15.02.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Vakar saulīte iespīdēja logā, atnesot prieku par pavasari. Ausma Sermuliņa, atskatoties uz garo mūžu, vien nosaka: "Esmu dzimusi jaunajā Latvijas valstī, piedzīvoju Ulmaņlaikus, tad krievu un vācu laikus, bija padomju laiki, un tagad dzīvoju brīvā Latvijā. Tik daudz kas dzīvē piedzīvots." Liepēnietei vakar palika 91 gads.

Ausma Sermuliņa dzīvo savos "Krūmiņos", kur dzimusi, lielajā istabā svinējusi kāzas, bet apkārtnē zina visus tīrumus un mežu stūrīšus. Tēvs Pēteris Šedriks no Veselavas pagasta "Gurskām" par piedalīšanos brīvības cīņās, kur viņš dienēja motorizētajā vienībā, izlozēja 15 hektārus Dukuļu pusmuižas zemes, bet mammas dzimtie "Vagaļi" ir tepat kaimiņos. "Tēvs vienmēr uzsvēra lai maniem bērniem jāmaksā tikai pagasta nodoklis. Viņš pieclatniekos sakrāja astoņus kilogramus un zemi izpirka," stāsta Ausma. Tagad "Krūmiņos" saimnieko meita Aina ar ģimeni. Te ir dzimtas kopā sanākšanas vieta. Ausma izaudzinājusi meitas Sarmīti un Ainu, viņas acuraugs ir septiņi mazbērni un prieks par 14 mazmazbērniem. Diemžēl trīs dēli tika zaudēti.

Ausmai bērnībā ļoti patika lauku darbi. "Pļāvu, sēju, ecēju ar zirgiem," saka liepēniete. Viņa gribēja iet mācīties uz mājturības skolu, bet tēvs nelaida, jo bija jāstrādā saimniecībā. Brālim Vilim lauku darbi savukārt nepatika. "Tēvam pretī turēties nedrīkstēju," saka Ausma.

Gadi un dzīve mainījās, un Ausmas ģimene, kā ikviena latviešu ģimene, kas mīlēja savu zemi, tika ierauta notikumos, kas ar to nebija saistīti. "Vācu laiks bija briesmīgs. Tēvs nepiekrita ne krieviem, ne vāciešiem. Viņš vācietim acīs pateica: "Vācija būs kaput!" Viss, ko izaudzēja, bija jānodod. Vācieši, kuri sargāja Raunas tiltu, bieži iegriezās, bija laipni. Kad krievi nāca iekšā, viss strauji mainījās," stāsta Ausma. Apkārtnē nocirta visus mežus, ja kādam rudzi bija tīrumā, salikti gubās, nodedzināja. Ausma dzirdēja, kā vācieši ar drezīnu no Liepas puses veda munīciju uz Raunas upes tiltu, bet neilgu brīdi pirms tam tiltu uzspridzināja, un drezīna ar visu kravu iegāzās upē." Ienāca divi vācieši, no dedzināšanas nokvēpuši melni, un stāstīja, ka gāzīs lielo priedi. Tētis to izpirka par diviem kilogramiem speķa. Tā priede aug vēl šodien, stādīta zviedru laikos ar saknēm uz augšu," atmiņās kavējas "Krūmiņu" saimniece un piebilst, ka visi arī gājuši rakt tranšejas un viņa arī tagad labi zina, kur viņas raktais gabals. "Te gatavojās lielām kaujām. Kaimiņi krāva iedzīvi ratos. Bet tēvs bija aizgājis uz tīrumu sēt rudzus. Ko darīt? Sakrāvām arī mēs vezumus, jaunais zirgs nespēja pavilkt. Sākās šaušana, lidmašīna ietriecās kaimiņu mājas sienā. Sešas kaimiņu ģimenes, vēl mūsu radi, paslēpāmies mežā Raunas lejā. Redzēju, kā Liepas kalnā krievi un Priekuļu kalnā vācieši šāva, lodes spindzēja, krievu tanki bija mājas pagalmā," piedzīvoto pastāsta Ausma un klusi piebilst: "Vācu laikā iemīcījām maizīti, krievu laikā izcepām. Tik ātri viss notika."

1945.gadā Ausmas brāli arestēja kā politiski neuzticamu. Viņa kļuva par noziedznieka māsu. "Man no ieročiem ļoti bail. Mūs ar kaimiņieni aizsūtīja uz Cēsīm, lai gatavojamies atmīnēšanas darbiem. Vakarā pirms eksāmena pavēlēja atdot pases, es savu neatdevu, arī kaimiņieni pierunāju. Pa nakti no Cēsīm abas atmukām mājās. Tēvs mani aizveda pie radiem Veselavā," kā izmukusi no nelaimes, atminas Ausma. Jauniete strādāja, nekur iet nedrīkstēja, bija jāslēpjas. Pavasarī, kad visi stādīja kartupeļus, viņa radu saimei vārīja pusdienas, mājā ienāca cilvēks, kura meita kursos bija citiem mācījusi atmīnēšanu. Nekāda saruna neiznāca, viņš aizgāja, bet Ausma muka pie citiem radiem. " Tad atnācu mājās, kaimiņiene mani ieraudzīja, atkal bija bailes, ka nodos. Tēvs iejūdza zirgu, aizveda mani uz Cēsīm, iestājos darbā patērētāju biedrībā. Ar to arī bēgšana, kas ilga vairāk nekā gadu, beidzās. Tas ir briesmīgi, ka jābēguļo, jo biju noziedznieka māsa," stāsta Ausma un atzīst, ka par tiem laikiem grāmatu varētu uzrakstīt. "Esmu arī Raunas tiltu atjaunojusi. Visiem bija jāiet, nesu dēļus."

Draudzenes brāli Alfrēdu no Rāmuļiem Ausma satika Cēsu stacijā uz perona. Kad abus iepazīstināja, liepēniete vien noteica: "Man gan viņš nepatīk." Alfrēds tikko bija atgriezies no gūsta. Viens viņa brālis karoja padomju pusē, otrs aizbrauca uz ārzemēm. Notika kā citu reizi Ausma bija teikusi: "Neiešu iesvētībās, kamēr man nebūs puisis, kurš pasniedz rozes." "Tikko biju izslimojusi tīfu, dakteri neticēja, ka izdzīvošu. Daudzi Cēsu slimnīcā nomira. Es izdzīvoju," pastāsta Ausma. 1948.gada decembrī Ausma un Alfrēds turpat "Krūmiņu" lielajā istabā nosvinēja kāzas. Alfrēds jaunībā bijis plostnieks, bet no 1948. līdz 1980.gadam Cēsīs cepa kūkas, arī tolaik populārajā kafejnīcā "Uguntiņa". Ausma atzīst, ka tēvs ļoti augstu vērtējis Alfrēdu, uzticējies.

Ausmas vecākus represijas neskāra. Protams, kolektīvai lietošanai tika atņemta visa sagādātā lauksaimniecības tehnika, zeme. Pirms kara sešos gados "Krūmiņu" saimnieks, audzējot cūkas, bija sagādājis visu tehniku, iekopis laukus. Tas tika atņemts.

Tēvs pirms cilvēku izvešanas bija norīkots kā šķūtnieks, viņam izsūtītāji bija jāvadā pa pagastu un jāparāda, kur kura māja atrodas. "Tas bija baiss laiks. Visi dzīvoja bailēs. Cēsīs dzīvoklī neielaidām manus vecākus, likās, ka atnākuši mums pakaļ," atminas Ausma.

Kad piedzima meitas, Ausma meklēja darbu, ko varētu apvienot ar viņu audzināšanu. Daudzus gadus viņa nostrādāja par sētnieci. "Visi strādājām, gan Alfrēds, gan meitenes," bilst Ausma. Pēc tam viņai palaimējās nokļūt mežniecībā, kur sēja pirts slotas, vāca sveķus mežā. "Tā nopelnīju lielāko pensiju, kāda varēja būt, vēl diviem Liepā tāda bija," ar lepnumu saka Ausma.

Protams, brīvās dienās un kad bija darāmi lielāki darbi, Ausma ar ģimeni brauca uz "Krūmiņiem" pie vecākiem. Diemžēl Alfrēds jau sen mūžībā, aizejot viņam bija vien 64 gadi. "Mamma nodzīvoja 96 gadus, tēvam bija pāri 80, brālim tāpat. Tādi ilgdzīvotāji esam," atzīst liepēniete. Par to, ka brālis dzīvs, Ausma uzzināja vien gandrīz pēc desmit gadiem. Vilis dzīvoja Karagandā, nodibināja ģimeni, brauca ciemos, arī Ausma viesojās pie brāļa.

"Kas tagad vainas? Palasu kādu grāmatu, žurnālus, paskatos televīziju. Sazvanos ar draudzenēm Gatartā un Amatas pusē. Un ir laiks atcerēties, kā tik dzīvē nav gājis. Atceros, kā mamma stāstīja, ka Veidenbaums nācis uz "Vagaļiem" pie meitām, uz sliekšņa sēdējis. Bet ar Pāvilu Rozīti mamma vienā klasē mācījās," pastāsta Ausma Sermuliņa un atklāj, ka viņai reiz dziedniece teikusi, ka dzīvē būšot sarežģījumi, pēc tam gan ilgi dzīvošot.

Gar logu aizšvirkst zvirbuļu bars. Kaķene ierāpjas Ausmai klēpī. Apkārt atmiņas un prieks par šodienu un nākamo paaudžu rītdienu.

***

Februārī nozīmīgas jubilejas

Amatas novadā

Olgai Bleikšai Skujenes pagastā 10.februārī 96

Vasilijam Gusevam Skujenes pagastā 16.februārī 92

Hildai Štolcerei Skujenes pagastā 27.februārī 90

Cēsu novadā

Elmāram Alksnim 17. februārī 90

Gaidai Skaidrītei Balodei 17.februārī 90

Edvīnam Caunītim 16.februārī 97

Elzai Freimanei 11.februārī 90

Mirdzai Krūziņai 7.februārī 90

Raisai Manuško 8.februārī 96

Veltai Mejerei 20.februārī 90

Veltai Paeglītei 29.februārī 93

Zentai Salnajai 13.februārī 93

Veltai Šubei 4.februārī 93

Elgai Velēnai 26.februārī 90

Veltai Vīgantei 6.februārī 91

Jaunpiebalgas novadā

Ausmai Elsiņai Jaunpiebalgas pagastā 14.februārī 90

Līgatnes novadā

Veltai Beķerei Līgatnes pagastā 16.februārī 98

Pārgaujas novadā šomēnes neviens nesvin 90 un vairāk gadu jubileju.

Priekuļu novadā

Ārijai Apinei Liepas pagastā 17.februārī 95

Olgai Bitei Priekuļu pagastā 7.februārī 91

Jekaterinai Kolosovai Priekuļu pagastā 24.februārī 92

Ausmai Sermuliņai Liepas pagastā 14.februārī 91

Arvīdam Stīpniekam Liepas pagastā 23.februārī 93

Rasmai Vilnei Liepas pagastā 23.februārī 94

Raunas novadā

Marijai Ķūlei Raunas pagastā 8.februārī 90

Vecpiebalgas novadā

Maigai Ķuzei Vecpiebalgas pagastā 12.februārī 90

Rasmai Piliņai Vecpiebalgas pagastā 17.februārī 90

Marijai Vasiļjevai Vecpiebalgas pagastā 12.februārī 90

Ainai Biseniecei Vecpiebalgas pagastā 11.februārī 91

Jevgēnijam Frančenko Dzērbenes pagastā 20.februārī 93

Almai Šūmanei Taurenes pagastā 17.februārī 99

http://news.lv/Druva/2017/02/15/miluma-pietiek-visiem

 

Atkal jaunas cerības

Autors: Guntis Vīksna

Datums: 15.02.2017

Izdevums: Liesma

Rubrika: Ziņas

Mēdz teikt, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Iespējams, šajā gadījumā daļa ar uzņēmējdarbības attīstību saistīto cilvēku Valmierā un tuvākajā apkārtnē pat nebija paguvuši aizmirst, ka ražošanas un biroju ēkā, kuru savulaik Purva ielā 12a par vairāk nekā 2,4 miljoniem latu (85% bija ERAF līdzfinansējums) 2950 kvadrātmetru platībā uzcēla Valmieras biznesa un inovāciju inkubatora (VBII) vajadzībām, vairākus gadus — no ēkas svinīgās atklāšanas 2010. gada 15. oktobrī līdz pat skaļi neafišētam darbības apsīkumam — arī sekmīgi funkcionēja iestāde ar tieši šādu nosaukumu, kā arī idejisko un saturisko aizpildījumu. Šis inkubators pirms apmēram gada atdzisa klusi un gandrīz nemanāmi, ēkai visai ātri pārvēršoties par pašvaldības īres namu, kurā tagad mājvietu radusi daža laba nopietna valsts un pašvaldības iestāde.

Pēc pailga pārdomu brīža, kura laikā līdz tam labi uzsāktie jauno biznesa ideju atbalsta procesi bija palaisti nedaudz pašplūsmā, valsts atkal atcerējusies, ka ļoti būtiska ir jauno uzņēmēju un viņu ideju atbalstīšana. Tiesa, tagad mainījies gan atbalsta fiziskais veids, gan arī inkubatoru — visā Latvijā šādas vietas tagad 15 — jumtorganizācija: visas aktivitātes nodotas Ekonomikas ministrijai un tai pakļautajai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA).

Un atkal ir svētki Valmieras uzņēmēju ielā, tieši tajā pašā adresē! Piektdienas vakarā šeit notika skaļš un puķains pasākums ar Rīgas (ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un LIAA direktors Andris Ozols) un plašas apkārtnes ciemiņu piedalīšanos — oficiāli tika atklāts viens no 14 LIAA biznesa inkubatoriem reģionos, ja vēl precīzāk, Latvijas nacionālās nozīmes centros. Kā apliecināja LIAA direktors Andris Ozols, Valmieras biznesa inkubators (VBI) oficiāli atklāto listē esot trešais pēc kārtas.

Ievadā bija trīs nelieli video sižeti. Par nenoliedzamu Vidzemes rūpniecības flagmani akciju sabiedrību Valmieras stikla šķiedru. Par savulaik tieši VBII triju Vidzemes Augstskolas studentu dibināto SIA Prog, kas tagad izaugusi par pasaulē atpazīstamu IT jomas uzņēmumu SIA Wunderkraut Latvia. Par Valmieras pievārtē uzbūvēto Valmiermuižas alus ražotni, kas ar katru gadu vērš plašumā savu darbību ne tikai dzērienu ražošanā, bet arī mājražotāju un gardēžu kustības popularizēšanā.

Pēc tam runas teica ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un LIAA direktors Andris Ozols. Valmieras mērs Jānis Baiks savā apsveikumā atcerējās, ka Valmierā biznesa inkubators radies jau 2007. gadā un ka valmierieši šajā kustībā bijuši vieni no pirmajiem Latvijā: «Dažādi veidi ir bijuši, taču tie ir strādājuši. Tas devis iespēju daudziem atrast savu vietu, uzsākt savu biznesu un — pats galvenais — ļāvis ļoti daudzus jauniešus noturēt Latvijā, Valmierā. (...) Valmiera patlaban sasniegusi vēsturiskus skaitļus — mums ir 996 darba vietas uz 1000 iedzīvotājiem. (...) Tā ietekme ir 50 kilometru rādiusā, šeit ir darbs, kas dod iespēju daudziem cilvēkiem nopelnīt. Mums par to prieks, mēs zinām, ka varam vēl vairāk! Strādājot kopā ar visām apkārtējām pilsētām un novadiem, zinu, ka vēl ļoti daudzas labas un skaistas idejas radīsies.»

Savu pirmo runu Valmierā teica VBII vadītājs Jānis Kļaviņš: «Mēs jau oficiāli strādājam, uzņemšana inkubatorā jau notikusi, mums patlaban ir 25 dalībnieki. Mums svarīgākais ir, pirmkārt, mainīt cilvēkiem domāšanu. Otrkārt, panākt, ka brīdī, kad viņi maina domāšanu, mēs esam blakus. Tagad ir daudzi atbalsta veidi, ko nodrošina Valmieras un arī daudzas citas pašvaldības, neatceros, kad tik liels atbalsts, kā tas ir šogad, būtu jaunajiem uzņēmējiem bijis. Tās ir arī Ekonomikas ministrijas brīnišķīgās programmas, kuras palīdz gan jau esošajiem, gan arī jaunajiem uzņēmumiem. Un, protams, arī daudzas un dažādas LIAA programmas, kas ļauj uzņēmumiem attīstīties. Bet ir jāņem vērā viens: viņi visi vispirms — vēlamā gadījumā — nāks pie mums. Mums jāpanāk, ka viņi vispār atnāk! To es redzu kā galveno uzdevumu — mainīt cilvēku domāšanu virzienā no es gribētu uz — es darīšu! Lai tas cilvēks atnāk, tad jau viņš gandrīz būs uzņemts. (...) Mēs mēģināsim ar inkubatora darbību pamainīt cilvēkiem domāšanu ne tikai par uzņēmējdarbību, bet arī to, kā cilvēki redz mūsu atbalsta programmu piesaisti viņu uzņēmējdarbībai. Svarīgi, lai jaunie uzņēmēji apzinās, ka mēs neesam labdarības iestāde. Mans galvenais uzdevums — panākt, lai pēc šī pārskata perioda mēs aiz sevis atstātu vietējo reģiona tautsaimniecību, kas būtu plaukstoša un, kas svarīgi, tādu, kur būtu pietiekami daudz zināšanu, lai tās varētu tālāk nodot nākamajām uzņēmēju paaudzēm.»

No sveicēju runām Liesmai atmiņā palika Vidzemes Augstskolas rektora Gata Krūmiņa teiktais: «Valmierā vienmēr ir dzīvojuši kaut kādi dīvaiņi, gan jau jūs katrs arī kādu pazīstat... Iedomājieties, tā taču šodien ir milzīga konkurences priekšrocība! Jo dīvainu ideju patiesībā šodien ir daudz, un, kur citi sabiedrībā teic, ka tās nekur neder un ir pilnīgi garām, es jums novēlu ļoti daudz dīvainu ideju un to realizāciju!»

Tā kā VBI darbības teritorija Vidzemē ir ļoti plaša — Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu, Valkas, Apes, Alūksnes, Burtnieku, Strenču, Smiltenes, Gulbenes, Jaunpiebalgas, Raunas, Beverīnas, Priekuļu, Kocēnu, Pārgaujas, Līgatnes, Cēsu, Vecpiebalgas un Amatas novadā, tad apsveicēju rinda ar dažāda izmēra puķu podiem un svinīgiem cildinājumiem piektdien bija garu garā. Tādās svētku reizēs taču būtiski palikt apsveicamajiem prātā ar kaut ko īpašu — varbūt tieši tad varēs izpelnīties lielāku uzmanību un pleca sajūtu ikdienā...

Ir pilnīgi skaidrs, ka jaunajā variantā — VBI — lietas notiks citādi, nekā tas bija VBII. Arī tāpēc, ka tagad inkubācijai izmantojamo telpu platība Purva ielā 12a ievērojami kompaktāka. Par to, kā tas viss būs, Liesma jau tuvākajā laikā plāno apjautāties Valmieras biznesa inkubatora vadītājam Jānim Kļaviņam.

http://news.lv/Liesma/2017/02/15/atkal-jaunas-ceribas

 

Prezentē “Eiropas gastronomijas reģiona” programmu

Datums: 15.02.2017

Izdevums: Amatas Avīze

Rubrika: Tūrisms

No 3. līdz 5. februārim tūrisma izstādē–gadatirgū “Balttour 2017” Gaujas Nacionālā parka (GNP) pašvaldību kopējā stendā (zīmols “Enter Gauja”) tika prezentēta “Eiropas gastronomijas reģiona” programma.

Rīgas – Gaujas reģiona izcīnītais tituls “Eiropas gastronomijas reģions 2017” izceļ tās gastronomiskā tūrisma priekšrocības, kuras iespējams izbaudīt gan galvaspilsētā, gan Latvijas lielākajā un vecākajā nacionālajā parkā – Gaujas reģionā.

Arī vietējā tirgus gardēži novērtēja īpaši sagatavotos gastronomiskā tūrisma materiālus. Visplašākā informācija pieejama “Gardēžu ceļvedī”, kurā iespējams gan vairāk uzzināt par pašu programmas konceptu “Ar dabu šķīvī”, gan iepazīties ar reģiona restorānu piedāvājumu, tāpat arī noskaidrot tās vietas GNP teritorijā, kur iespējams degustēt gardumus vai tādus radīt pašu rokām.

Šogad Rīgā un Gaujas reģionā plānota plaša gastronomijas pasākumu programma, par kuru ikviens var uzzināt informatīvajā materiālā “Gardēžu pasākumu kalendārs”, kā arī mājaslapā www. rigagauja.lv.

Izstādes apmeklētājiem bija iespējams degustēt reģiona produktus, kā arī iepazīties ar oficiālajiem suvenīriem – “Birzī” bērzu sulu sīrupu, “Rāmkalnu” cidoniju un rabarberu sukādēm, kā ar “Dr. Tereško” augu tēju, kas vākta Gaujas ielejā.

Amatas novads izstādē līdz ar kopīgo “EnterGauja” piedāvājumu prezentēja savus 2017. gada pasākumus tai skaitā Eiropas gastronomijas pasākumu sarakstā iekļautos – “Zaubes savvaļas kulināro festivālu” (8. jūlijā), “Maizes dienas” Āraišu vējdzirnavās (29. jūlijā) un “Zaļās brīvdienas: ēdamo un ārstniecības augu semināru” Āraišu arheoloģiskajā parkā (17. jūnijā). Lai kārdinātu apmeklētāju garšu kārpiņas, tika cienāts ar Āraišu vējdzirnavu saimnieces īpašo našķi, ko pasniedz Amatu mājā tapušos senās keramikas traukos.

Apmeklētāji tiek aicināti uz Āraišu leģendu spēli, kas sāksies 30. aprīlī. Tajā katrs varēs piedalīties visu vasaru, spēle noslēgsies ar izklaidējošu pasākumu “Zelta rudens Āraišos”.

Kopumā 2017. gadā šī ir ceturtā no pavisam septiņām tūrisma izstādēm, kurās tiek popularizēts kopējais GNP tūrisma piedāvājums. Gada sākumā Tūrisma informācijas centru pārstāvji jau apmeklējuši Nīderlandes, Somijas un Lietuvas izstādes, tuvākajā laikā plānots doties uz Igauniju un divām izstādēm Vācijā.

Jau iepriekš ziņots, ka GNP teritorijā esošās pašvaldības – Siguldas, Cēsu, Valmieras, Līgatnes, Amatas, Pārgaujas, Kocēnu, Priekuļu un Inčukalna – kopš 2012. gada īsteno stratēģiju Gaujas NP kā vienota tūrisma galamērķa veicināšanai.

http://news.lv/Amatas-Avize/2017/02/15/prezente-eiropas-gastronomijas-regiona-programmu

 

ĪSZIŅAS

Datums: 16.02.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Saņemts vērtīgs dāvinājums. Cēsu Vēstures un mākslas muzejā ir vērtīgs jaunums Jaunpiebalgā dzimušā gleznotāja, mākslas kritiķa, pedagoga, Piebalgas mākslas muzeja veidotāja Jēkaba Strazdiņa (19051958) mākslas darbu kolekcija, kas saņemta dāvanā no mākslinieka māsas dēla Daga Strazdiņa. Cēsu novada pašvaldība atzīst, ka tas ir lielākais un vērtīgākais mākslas priekšmetu dāvinājums, ko muzejs jebkad saņēmis.

*

Var apskatīt rīdzinieki. Līgatnes Tautas lietišķās mākslas studijas dalībnieces Dzintra Skujiņa un Diāna Gustava ar saviem rokdarbiem piedalās Latvijas mēroga mākslas un amatniecības darbu izstādē "Radoša dominante. Melnbaltā" , kas apskatāma Rīgā, Pēterbaznīcā. Izstādi organizē biedrība "Latviešu tautas mākslas savienība" . D.Skujiņa izstādē rāda pelēko toņu pārējās austu segu, D.Gustava baltus, pusgarus adītus cimdus.

*

Šķiro. Uzņēmums "ZAAO" apkopojis informāciju par 2016.gadā savāktajiem atkritumu apjomiem un apmeklētāju skaitu darbības reģiona 20 EKO laukumos. Kopumā pērn nodoti 12 923 m3 šķiroto atkritumu, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk šķiroto atkritumu nodots divos Valmieras EKO laukumos, bet trešajā vietā Cēsu EKO laukums Lapsu ielā 19. Kopumā "ZAAO" EKO laukumus apmeklējuši 54 679 apmeklētāji, visapmeklētākais bijis Cēsu EKO laukums Lapsu ielā , ko gada laikā apmeklējuši 10 079 cilvēki.

http://news.lv/Druva/2017/02/16/iszinas

 

Gribas vinnēt!

Autors: Ilze Lavrinoviča

Datums: 16.02.2017

Izdevums: Mājas Viesis

Rubrika: NEDĒĻAS CILVĒKS

No 24. līdz 26. februārim Latvijā Mazajā Baltezerā jau trešo reizi notiks pasaules čempionāts zemledus makšķerēšanā. Tā lēmusi Starptautiskā makšķerēšanas sporta federācija FIPSED. Tajā piedalīsies komandas no ASV, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, Mongolijas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Igaunijas, Krievijas, Ukrainas, Lietuvas, Polijas, Bulgārijas un Latvijas. Dalībnieki no mūsu valsts šim svarīgajam pasākumam tika atlasīti sīvā, spraigā cīņā, kas notika trīs dienas – katrā dienā divi posmi, katrs 150 minūtes. Šāda kārtība ļāva atlasīt visspēcīgākos, taktiski, tehniski un psiholoģiski labāk sagatavotos sportistus. Latviju pārstāvēs Pēteris Lideris, Raimonds Kinerts, Krišjānis Lisovskis, Aldis Vārna, Aldis Voits un Māris Āriņš. Uz sarunu aicinājām divkārtējo pasaules čempionu zemledus makšķerēšanā Pēteri Lideri.

Cik pasaules čempionātos šajā sporta veidā jau esat piedalījies?

Esmu startējis gandrīz visos pasaules čempionātos, izņemot tos, kas notika Baltkrievijā un vienu gadu Amerikā. Tālākās vietas, kur esmu bijis saistībā ar čempionātu, ir Amerika un Kazahstāna. Piedalījos arī Ukrainas, Krievijas, Somijas un vēl citu valstu organizētajās starptautiskajās sacensībās.

Kā jums izdevās kļūt par divkārtēju pasaules čempionu?

Tas bija 2002. un 2004. gadā. Kā katrā sporta veidā, arī šajā liela nozīme ir veiksmei. Makšķerēšanas sportā, iespējams, tai ir vēl lielāka nozīme nekā citos sporta veidos. Svarīga ir arī fiziskā un tehniskā sagatavotība. Kādam varbūt šķiet, ka zemledus makšķerēšana ir gluži kā sēdēšana pie datora vai televizora. Patiesībā divas dienas pēc kārtas trīs stundas ik pēc brīža pārvietoties un urbt ledū jaunus caurumus ir fiziski smagi. Tiesneši seko, lai katrs dalībnieks ievēro stingros noteikumus. Ja punktu skaits ir vienāds, ņem vērā arī noķerto zivju svaru. Starp citu, tāpat kā pirms citām pasaules līmeņa sporta sacensībām arī pēc šīm vai to laikā notiek dopinga kontrole.

Cik daudz zivju šādās sacensībās parasti izdodas nomakšķerēt?

Divus līdz divarpus kilogramus. Labs loms skaitās, ja stundas laikā noķer aptuveni kilogramu zivju.

Kā rīkojaties, ja zivis neķeras?

Tad tās ir jāmeklē – jāurbj jauni caurumi, jāpiebaro ar vienu, otru barību vai ar dzīviem tārpiņiem.

Cik sen nodarbojaties ar zemledus makšķerēšanu?

Pirmo reizi to darīju studiju laikā, kad mācījos Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā “celtniekos”, bet ar zemledus makšķerēšanu kā sporta veidu nodarbojos kopš 2000. gada.

Kas jūs piesaista zemledus makšķerēšanai, turklāt darot to ne tikai sava prieka pēc, bet arī piedaloties vietējās un pasaules līmeņa sacensībās?

Droši vien adrenalīns. Daļa makšķernieku ar zemledus makšķerēšanu nodarbojas klusiņām paši savā nodabā. Man jau kopš jaunības iekšā sēž sacensības gars. Gribas parādīt savu prasmi šajā sporta veidā un vinnēt.

Vai, atrodoties uz ledus, nav bail ielūzt?

Savā mūžā nekad neesmu ielūzis. Neielūst tas, kurš draudzējas ar prātu. Ledus ir jāpazīst. Līdzi vienmēr jābūt arī aizsarglīdzekļiem, kas palīdzēs izglābties, ja esi ielūzis – speciāli irbulīši, kostīms, kas neļauj nogrimt, ledus cirtnis, ar ko var pārbaudīt šaubīgu ledu u. c.

Ledu ir jāprot novērtēt. Ja valda kārtīgs sals, var droši iet pat pa četrus līdz piecus centimetrus biezu ledus kārtu, savukārt pavasarī var iegāzties ūdenī, ejot pat pa pusmetru biezu. Jo saules ietekmē tas ir kļuvis čaugans un neizturīgs.

***

Pēteris Lideris

Vecums – 62 gadi

Absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju

Līgatnes novada domes deputāts

Sporta veids – zemledus makšķerēšana

Aizraušanās – biškopība

http://news.lv/Majas_Viesis/2017/02/16/gribas-vinnet

 

Izmaiņas uzņēmumos

Datums: 16.02.2017

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Komercreģistra ziņas

OP 2017/36.KRI66

Reģistrācijas numurs: 40103753248

Firma: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Grāmatvedība & revīzija"

Adrese: Līgatnes nov., Līgatnes pag., "Springšļu Dzirnavas"

Reģistrēts: izmaiņas juridiskajā adresē

Izdarīts ieraksts: 13.02.2017.

Publikācijas Nr.: KMR0010337235175.

http://news.lv/Latvijas_Vestnesis/2017/02/16/izmainas-uznemumos-6320484

 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 85

Datums: 16.02.2017

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Valdības dokumenti

OP 2017/36.16

Rīgā 2017. gada 14. februārī (prot. Nr. 7 36. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumos Nr. 83 "Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība"

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 26. panta pirmo daļu un 27. panta trešo daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumos Nr. 83 "Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 28. nr.; 2009, 57., 157. nr.; 2013, 158., 223. nr.; 2014, 167., 220. nr.; 2015, 59., 128., 167., 220. nr.; 2016, 24., 77., 152., 169., 194., 227. nr.; 2017, 11. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 3. pielikuma 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

"3. Novads un pagasts

3.1. Aglonas novads

3.2. Aizkraukles novads

3.3. Aknīstes novads

3.4. Alojas novads

3.5. Alūksnes novads

3.6. Amatas novads

3.7. Apes novada Trapenes, Gaujienas un Apes pagasts

3.8. Ādažu novads

3.9. Babītes novads

3.10. Baldones novads

3.11. Baltinavas novads

3.12. Balvu novada Vīksnas, Bērzkalnes, Vectilžas, Lazdulejas, Briežuciema, Tilžas, Bērzpils un Krišjāņu pagasts

3.13. Bauskas novada Mežotnes, Codes, Dāviņu un Vecsaules pagasts

3.14. Beverīnas novads

3.15. Burtnieku novads

3.16. Carnikavas novads

3.17. Cēsu novads

3.18. Cesvaines novads

3.19. Ciblas novads

3.20. Dagdas novads

3.21. Daugavpils novada Vaboles, Līksnas, Sventes, Medumu, Demenes, Kalkūnes, Laucesas, Tabores, Maļinovas, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Vecsalienas, Salienas un Skrudalienas pagasts

3.22. Dobeles novada Jaunbērzes pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no ceļa P98

3.23. Dundagas novads

3.24. Engures novads

3.25. Ērgļu novads

3.26. Garkalnes novads

3.27. Gulbenes novada Līgo pagasts

3.28. Iecavas novads

3.29. Ikšķiles novads

3.30. Ilūkstes novads

3.31. Jaunjelgavas novads

3.32. Jelgavas novada Kalnciema, Līvbērzes un Valgundes pagasts

3.33. Jēkabpils novads

3.34. Kandavas novada Cēres, Kandavas, Zemītes un Zantes pagasts

3.35. Kārsavas novads

3.36. Ķeguma novads

3.37. Ķekavas novads

3.38. Kocēnu novads

3.39. Kokneses novads

3.40. Krāslavas novads

3.41. Krimuldas novada Krimuldas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no ceļa V89 un ceļa V81, Lēdurgas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no ceļa V81 un ceļa V128

3.42. Krustpils novads

3.43. Lielvārdes novads

3.44. Limbažu novada Skultes, Limbažu, Umurgas, Katvaru, Pāles un Viļķenes pagasts

3.45. Līgatnes novads

3.46. Līvānu novads

3.47. Lubānas novads

3.48. Ludzas novads

3.49. Madonas novads

3.50. Mālpils novads

3.51. Mārupes novads

3.52. Mazsalacas novads

3.53. Mērsraga novads

3.54. Naukšēnu novads

3.55. Neretas novads

3.56. Ogres novads

3.57. Olaines novads

3.58. Ozolnieku novads

3.59. Pārgaujas novads

3.60. Pļaviņu novads

3.61. Preiļu novada Saunas pagasts

3.62. Priekuļu novads

3.63. Raunas novada Raunas pagasts

3.64. Rēzeknes novads

3.65. Riebiņu novada Sīļukalna, Stabulnieku, Galēnu un Silajāņu pagasts

3.66. Rojas novads

3.67. Ropažu novads

3.68. Rugāju novada Lazdukalna pagasts

3.69. Rūjienas novads

3.70. Salacgrīvas novads

3.71. Salas novads

3.72. Salaspils novads

3.73. Saulkrastu novads

3.74. Siguldas novada Mores pagasts un Allažu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no ceļa P3

3.75. Skrīveru novads

3.76. Smiltenes novada Brantu, Blomes, Smiltenes, Bilskas un Grundzāles pagasts

3.77. Strenču novads

3.78. Talsu novada Ķūļciema, Balgales, Vandzenes, Laucienes, Virbu, Strazdes, Lubes, Īves, Valdgales, Laidzes un Ārlavas pagasts

3.79. Tukuma novads

3.80. Valkas novads

3.81. Varakļānu novads

3.82. Vecpiebalgas novads

3.83. Vecumnieku novads

3.84. Ventspils novada Ances, Tārgales, Popes un Puzes pagasts

3.85. Viesītes novads

3.86. Viļakas novads

3.87. Viļānu novads

3.88. Zilupes novads

4. Pilsētas

4.1. Ape

4.2. Kandava

4.3. Smiltene

4.4. Valdemārpils

4.5. Limbaži

4.6. Daugavpils

4.7. Jēkabpils

4.8. Jūrmala

4.9. Rēzekne

4.10. Valmiera"

2. Izteikt 3. pielikuma 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

"5. Novads un pagasts

5.1. Apes novada Virešu pagasts

5.2. Balvu novada Kubuļu un Balvu pagasts

5.3. Daugavpils novada Nīcgales, Kalupes, Dubnas un Višķu pagasts

5.4. Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas, Jaungulbenes, Daukstu, Stradu, Litenes, Stāmerienas, Tirzas, Druvienas, Rankas, Lizuma un Lejasciema pagasts

5.5. Inčukalna novads

5.6. Jaunpiebalgas novads

5.7. Krimuldas novada Krimuldas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no ceļa V89 un ceļa V81, Lēdurgas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no ceļa V81 un ceļa V128

5.8. Limbažu novada Vidrižu pagasts

5.9. Preiļu novada Preiļu, Aizkalnes un Pelēču pagasts

5.10. Raunas novada Drustu pagasts

5.11. Riebiņu novada Riebiņu un Rušonas pagasts

5.12. Rugāju novada Rugāju pagasts

5.13. Siguldas novada Siguldas pagasts un Allažu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no ceļa P3

5.14. Smiltenes novada Launkalnes, Variņu un Palsmanes pagasts

5.15. Sējas novads

5.16. Vārkavas novads

6. Pilsētas

6.1. Balvi

6.2. Gulbene

6.3. Preiļi

6.4. Sigulda"

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

http://news.lv/Latvijas_Vestnesis/2017/02/16/ministru-kabineta-noteikumi-nr-85

 

Uz papīra rakstītais vidējais skaitlis

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 17.02.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re: Baltica" jaunākajā pētījumā secinājis, ka skolotāji Raunas novadā saņem vismazākās algas Latvijā. Starp 20 pašvaldībām, kuru skolu pedagogiem mazas algas, ir arī Amatas novada (9.vieta) un Vecpiebalgas novada (11.vieta)pašvaldība. Savukārt starp tām 20 pašvaldībām, kuru skolu skolotāji pelna vislabāk, 15.vietā Latvijā ir pedagogi Priekuļu novadā.

Vidējās algas, kā liecina pētījums, mūsu novadu pedagogiem ir visai atšķirīgas. Amatas novadā 551.10 eiro, Cēsu novadā 783.23, Priekuļu novadā 861.59, Pārgaujas 616.05, Raunas 508.28, Vecpiebalgas 564.88, Jaunpiebalgas 746.24, Līgatnes 724.90 eiro. Tās ir vidējās pedagogu algas novadā mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Aprēķinos nav ņemti vērā darbinieki ar slodzēm, kas mazākas par piecām stundām, un alga, kas lielāka par 50 eiro stundā, jo tie pamatā ir skolu direktori vai citi pašvaldību atbalstīti darbinieki, nevis pedagogi.

Pērn septembrī stājās spēkā pedagogu algu reforma, kas noteica 21 kontaktstundu skaitu nedēļā, bet vienlaikus palielināja likmi par vienu slodzi mēnesī līdz 680 eiro un arī viena skolotāja apmācāmo skolēnu skaitu.

Skolotāju algu lielumu Latvijā nosaka ne tikai audzēkņu skaits skolā, bet arī pašvaldības iespējas un vēlēšanās atbalstīt pedagogus. Vienlaikus tā mēģinot piesaistīt profesionālākus skolotājus vai lai nodrošinātu pedagogiem valstī noteikto algu par vienu likmi. 21 pašvaldība ir izvēlējusies nepiemaksāt neko. Mārupē, kur ir Latvijā augstākās skolotāju algas, pašvaldība procentuāli piemaksā gandrīz 18% no pedagogu algām, kam seko Ropaži ar 16% un Pārgaujas novads ar 13%.

Priekuļu novada pašvaldība pedagogu algām piemaksā 4.62 procentus, Amatas 6.88, Vecpiebalgas 7.70, Raunas 0.57, Pārgaujas 13.43, Līgatnes 3.95, Cēsu 3.64, Jaunpiebalgas 4.43 procentus, liecina “RE: Baltica” pētījuma dati.

Par pētījumu datiem Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe saka: "Mūsu skolās ir daudz pedagogu, kuri strādā nepilnas slodzes. Pedagoģiskā likme valstī noteikta 680 eiro, ar šo gadu tādu esam noteikuši arī bērnudārzā. Raunas vidusskolā skolotāju vidējā alga ir 725 eiro, bet vidējo algu novadā ietekmē pedagogu skaits. Pašvaldība uzņemas atbildību par to, lai pedagoga likme būtu 680 eiro, bet, kā tās tiek sadalītas, tā ir skolas direktora kompetence. Ko skolai darīt, ja neko nevar objektīvi mainīt? Mūzikas stundu Drustu pamatskolā, cik ir, tik ir, pilna slodze neiznāk. Bet šis pedagogs strādā arī citā skolā, un arī tur viņam nav pilna likme.

Vienīgais, ko var objektīvi vērtēt, kādu likmi katra pašvaldība ir apstiprinājusi. Pierīgas pašvaldības ir apstiprinājušas augstākas, mēs valstī noteikto minimālo. To, cik katrs skolotājs saņem, pašvaldība neregulē." Raunas pašvaldība nepiemaksā vidusskolas skolotājiem, Drustu pamatskolā bibliotekāram, pagarinātās grupas skolotājam, direktora vietniekam, kuriem neiznāk valstī paredzētais atalgojums.

"Spriežot par izglītības modeļiem, pašvaldībai svarīgi, kāda ir valstī noteiktā minimālā likme, vai to var sasniegt ar valsts dotāciju. Ja ne, vai kaut kas jāsamazina, vai varbūt varam atļauties piemaksāt," uzsver pašvaldības vadītāja un atzīst, ka pētījumā līdzās noliktas lielās un mazās pašvaldības. Mazajās skolās nav iespējams atsevišķu mācību priekšmetu skolotājiem nodrošināt pilnas likmes, jo nav tik daudz skolēnu, un direktoru uzdevums ir sadalīt likmes.

Vecpiebalgas pašvaldības Finanšu un grāmatvedības nodaļas ekonomiste Gita Janševica atzīst, ka pētījumā minētie skaitļi ir korekti. "Ja visas novada skolas apvienotu, tad visiem pedagogiem būtu slodzes darbs. Tagad to nodrošināt nevaram, jo nevar taču palielināt stundu skaitu, lai skolotājiem iznāktu pilna likme. Esmu teikusi deputātiem ja mums ir skolas, nedrīkstam likt kādam pedagogam ciest, ka viņam tur jāstrādā, par darbu jāsamaksā," pārdomās dalās ekonomiste un uzsver, ka nav normāli, ja, strādājot pamatdarbā, nevar strādāt pilnu slodzi. Dzērbenes un Inešu pamatskolu pedagogiem par darbu pašvaldība piemaksā trešdaļu algas. Arī pirmsskolas pedagogiem visiem saglabāta slodze. Inešu un Dzērbenes skolās ir apvienotās klases, protams, tā ir liela slodze skolotājam. Taču ir vecāki, kuriem nav pieņemamas apvienotās klases. Piemēram, 20 dzērbenieši mācās citu novadu skolās.

Šajā mācību gadā novada skolās ir par desmit skolēniem mazāk nekā iepriekšējā, nerēķinot Skujenes skolu, kas tagad ir Amatas novada izglītības iestāde. Inešu pamatskolā mācās 32, Dzērbenes 46, Taurenes 64, bet Vecpiebalgas vidusskolā 198 audzēkņi. "Protams, skolotāju ir daudz, jo ķīmiju, matemātiku, mūziku, tāpat citus mācību priekšmetus drīkst mācīt tikai attiecīgie speciālisti.

Amatas novada Apvienotās skolu valdes vadītāja Dina Dombrovska atzīst, ka var vien priecāties, ka kāds valstiskā līmenī nopietni ķēries klāt skaitļiem. "Nekādus brīnumus pētījums neatklāj. Protams, ir skaidrs, ka pašvaldības piedalās izglītības līdzfinansēšanā. Katra ar dažādu pienesumu. Ir interesanti papētīt, kādas ir atšķirības, proti, kuri var būt priecīgāki par citiem un kuri ne, bet tas nekādi nemainīs situāciju, kurā ir šodienas pedagogs.

Ja runājam par lielākajām piemaksām un mazākajām algām, tad atainota ir tikai matemātika, aiz kuras ir grūti izprast reālo situāciju, kurā ir katrs no mūsu pedagogiem, jo nevar nojaust, cik dažādās skolās skolotājs nodarbināts," pārdomās dalās Dina Dombrovska.

Kādus secinājumus dod pētījums, skaidrojusi "Re:Baltica" pētniece Sanita Jemberga: "Kad mēs runājam par to, cik daudz mums ir skolu un skolotāju, kas emocionāli ir ļoti sāpīgs temats, mēs esam runājuši, ka mazajās skolās, tukšajās skolās ļoti bieži dara pāri skolēniem, jo viņi atpaliek par gadu zināšanās no pilsētas vienaudžiem. Pēc šīs kartes redzam, ka tas dara pāri arī skolotājam."

Skolu tīkla sakārtošana sākusies tikai vārdos. Dina Dombrovska atzīst: "Kas sekos tālāk, tas, manuprāt, ir pats svarīgākais jautājums. Kādi ir nākamie uzdevumi? Vai aprobežosimies tikai ar to, ka tagad sāksim "sērfot" pa dažādu novadu dažādajām skolām, lai salīdzinātu, vai mums iet labāk vai sliktāk?"

Gita Janševica pārliecināta, ka situācija tiek saasināta, lai pievērstu uzmanību, ka skolu tīklā būs pārmaiņas. "Skaidrs, ka pašvaldībai grūti pieņemt lēmumu par skolas slēgšanu. Tā nav tikai skolas slēgšana, skolotāji, meklējot darbu pārcelsies uz dzīvi citur, bet lielākajām skolām tā arī ir iespēja piesaistīt talantīgos pedagogus. Skolotāji arī atzinuši, ka vēlas skaidrību, lai var domāt par savu nākotni, " domās dalās ekonomiste un atzīst, ka var jau ar cirkuli apvilkt teritoriju, bet ir jārēķinās ar cilvēkiem.

Var vien piebilst, ka savulaik ministrija teica, ka skolas kolektīvs var vienoties, kā sadalīt likmi, lai laukos kaut vai tā mazinātu bezdarbu. "Vai tā pareiza pieeja, protams, var diskutēt, jo tas nav ilgtermiņa risinājums. Ja divi pedagogi katrs strādā pusslodzi, mācot vienu mācību priekšmetu, kā to vērtēt? Bet tas jālemj mācību iestādes direktoram," saka Evija Zurģe.

http://news.lv/Druva/2017/02/17/uz-papira-rakstitais-videjais-skaitlis

 

Mūspusē ugunsgrēku mazāk

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 17.02.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Izbraukumu skaits uz ugunsgrēkiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona Cēsu daļai pērn samazinājies, salīdzinot ar 2015.gadu, stāsta daļas komandieris Kaspars Dravants.

"Arī skatoties ilgākā laika posmā, pērn izbraukumu skaits, ja tā var teikt, ir ar mīnus zīmi, bet šis ir gadījums, kad mīnuss ir kā pluss," piebilst komandieris.

Ja kopumā Vidzemes reģionālās brigādes teritorijā pērn reģistrēti 1415 ugunsgrēki (tai skaitā 312 kūlas ugunsgrēki, 24 – meža ugunsgrēki, 145 – maldinājumi), Cēsu daļā, tai skaitā Jaunpiebalgas postenī, reģistrēti 185 ugunsgrēki (40 kūlas ugunsgrēki, 6 – meža ugunsgrēki, 16 – maldinājumi).

Salīdzinājumā ar citiem gadiem: 2015. gadā – 225 ugunsgrēki; 2014. – 305; 2013. – 266; 2012. – 207; 2011. – 212.

Parasti ugunsgrēku skaita statistiku iespaido kūlas degšana, varbūt tieši mazais kūlas ugunsgrēku skaits dod pozitīvo pienesumu. Pērn Cēsu daļas teritorijā reģistrētie 40 kūlas ugunsgrēki ir otrs mazākais skaits pēdējos desmit gados. Gadu iepriekš uz pērnās zāles degšanu nācās izbraukt 81 reizi, bet 2014.gada pavasaris bija īpaši ugunīgs, tad fiksēti 147 kūlas dedzināšanas gadījumi.

K. Dravants uzsver, ka situācija tomēr uzlabojas un pērnās zāles degšanu pavasarī ietekmē ne tikai laika apstākļi: "Pērn kūlas degšana galvenokārt tika fiksēta ceļmalās, dzelzceļa malās, neapsaimniekotās vietās pilsētā. Man rodas pārliecība, ka neviens zemes īpašnieks, kurš nodarbojas ar lauksaimniecību, saņem platību maksājumus, apzināti kūlu nededzina. Mēs sadarbojamies ar Lauku atbalsta dienestu, pēc katra kūlas ugunsgrēka nosūtām viņiem ugunsgrēka aktu ar GPS koordinātēm. Pēc tam dienesta darbinieki dabā apseko šo teritoriju, un, ja degšana bijusi zemē, par ko īpašnieks saņem platību maksājumus, tie tiek samazināti."

Cēsu daļas un Jaunpiebalgas posteņa vīri pērn devušies uz 134 glābšanas darbiem. Visbiežāk – 58 reizes – sniegta dažāda tehniskā palīdzība, 39 reizes notikusi palīdzības sniegšana sadarbībā ar citiem dienestiem, bet 24 reizes nācies iesaistīties cilvēku glābšanā, kas galvenokārt saistās ar ceļu satiksmes negadījumiem.

Apkures sezonā ugunsgrēku ikdienas pārskatos samērā bieži nākas lasīt, ka izbraukts uz notikumu, jo dedzis skurstenis. Var likties, tas tāds ļoti nosacīts ugunsgrēks, bet K. Dravants norāda, ka tas ir nosacīts līdz brīdim, kamēr iztur skurstenis un neaizdegas apkārtējās konstrukcijas: "Tā ir nekontrolēta degšana, ko iedzīvotājs ar saviem spēkiem nevar likvidēt. Cenšamies māju īpašniekiem atgādināt, ka ar katru šādu degšanas reizi dūmeņa ugunsdrošība samazinās, tāpēc labāk parūpēties, lai šāda degšana nenotiek."

Atskatoties uz 2016.gada statistiku novadu vērtējumā, visbiežāk ugunsgrēki dzēsti Cēsu novadā – 57 reizes, vismazāk – Vecpiebalgas novadā, tikai astoņas reizes. Priekuļu novadā reģistrēti 35 ugunsgrēki, Līgatnes novadā – 27, Jaunpiebalgas novadā – 17, Amatas novadā – 16, Raunas novadā – 9.

Viens no dienesta uzdevumiem ir arī prevencijas darbs, kas tiek veikts regulāri. Inspektori dodas uz skolām, lai stāstītu par ugunsdrošību, Cēsu daļā skolēni ierodas ekskursijā. Pērn to apmeklējuši 1267 cilvēki no tuvienes un tālienes, arī no Siguldas, Rīgas, Valkas un citiem novadiem.

Cēsu daļa aizvadījusi pirmos divus gadus jaunajā depo, un komandieris atzīst, ka šī joprojām ir vismodernākā un labāk nodrošinātā VUGD daļa valstī un uz viņiem citi skatoties ar pozitīvu skaudību: "Tāpēc jau neesam lepni, mēs gribētu, lai visiem būtu šādi darba un sadzīves apstākļi, šis ir piemērs, uz ko tiekties."

Depo semināru telpās notiek kvalifikācijas celšanas pasākumi dienesta darbiniekiem, tās izmanto arī citi dienesti Valsts policija, Neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Darbinieku trūkums Cēsu daļā nav jūtams, arī kadru mainība maza, domājams, ka mūsdienīgie darba apstākļi to tikai sekmē. Pildās arī VUGD vadības solījumi, arvien uzlabojas atalgojums, tehniskais nodrošinājums. Pērn Cēsu daļā saņemtas divas jaunas ugunsdzēsības tehnikas vienības – autokāpnes un autocisterna. Cēsu ugunsdzēsēju – glābēju rīcībā tagad ir divas mūsdienu prasībām atbilstošas cisternas, tāpēc arvien mazāk nākas izmantot vecās ZIL markas automašīnas. K. Dravants norāda, ka viena no tām ir rezervei, ja kāda no jaunajām ir remontā, bet izbraukumos lielākoties dodas ar moderni aprīkotajiem auto.

http://news.lv/Druva/2017/02/17/muspuse-ugunsgreku-mazak


Publicēts 2017. gada 18. februārī

 

Laika ziņas
Aptaujas