Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

 

Izstādē taupīgums un radošums

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 07.03.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Līgatnes kultūras namā apskatāmā izstāde raisa pārdomas un mudina uz to, kas apkārt, paraudzīties radoši.

"Vēsturiski Līgatne bijusi otrreizējās pārstrādes pilsēta. Tā bijusi vieta, kur papīra, auduma vai celulozes otrreizējās pārstrādes rezultātā tapis jauns produkts – visdažādāko veidu papīrs. Un tā notika 200 gadu, te ir īstā vieta atgādināt, ka nederīgais var kļūt par derīgu," uzsver Amatu mājas vadītāja Daina Klints. Nevajadzīgā putuplasta gabalā var sabakstīt lupatiņas, iznāks skaists gobelēns, no papīra rullīšiem var nopīt platmali, no celofāna maisiņiem var noaust paklājus vannas istabai, nevajadzīgi lakati var kļūt par aizkariem, vēl arī rotaļlietas no auduma, lupatu deķi, kuros lieti noder vecās zeķubikses, gobelēni, dekoratīvas segas... Tautas lietišķās mākslas studijas "Līgatne" vadītāja, projekta autore Laila Šteinberga atzīst, ka par otrreizējo izejvielu izmatošanu šodien runā ik uz soļa, bet kaut kas taču arī jādara. Kas iznāk, ja ļaujas izdomai, tagad redzams izstādē “Nederīgs par derīgu”. “Ja paskatāmies, ko cilvēki pērk un pēc tam izmet atkritumos, galva jāsaķer. Kādreiz vecāsmātes ne diega galiņu ārā neizmeta, bet izmantoja. No katra nevajadzīga nieka var izgatavot kaut ko jaunu, noderīgu," uzsver Laila Šteinberga un atgādina, ka latviešu sievas vienmēr bijušas taupīgas. Viņa atceras, kad mācījusies aust, kaut kas nesanācis, paārdījusi un diegus nometusi zemē, lai vēlāk saslaucītu. Ienākusi vecā audēja, pacēlusi diegus, sasējusi kamoliņā un pasniegusi. "Tā bija mācība katru diega galiņu nolikt, noderēs. Tagad nopērkam kleitu, pēc pāris reizēm tā jau ir veca un izmetam," saka audēja. Viņa kopā ar Amatu mājas vadītāju Dainu Klints mudināja līgatniešus mācīties, kā izmantot to, kas vairs nav vajadzīgs. Piecās nodarbībās ikviens interesents varēja apgūt ko jaunu. Un izstādē redzami austi, šūti, adīti, tamborēti, mezgloti, līmēti, piegludināti dizaina un lietišķās mākslas priekšmeti no otrreiz pārstrādātiem materiāliem papīra, auduma, plastikāta, plēvēm. Te arī kleita, kas sašūta no vīriešu kaklasaitēm, dažādas galda sedziņas no auduma atgriezumiem un arī pinumi, kas tapuši no sarullēta papīra vai džinsu vīlēm. Una Purena Dervenika atzīst, ka ar klasiskajām tehnikām austais neizskatījies, kā gribējies. "Sakrājušies visdažādākie diegu atlikumi, tos satamborēju, tad saaudu kopā," stāsta Una. Gobelēna krāsās Līgatne tās meži, Gauja.

Līgatnietes gadu desmitiem rokdarbos izmantojušas tūbas dziju. Tas, kurš nav strādājis fabrikā, pat nezina, kas tā ir. Tūbas audumu papīrfabrikai ieveda, to izmantoja papīra masas žāvēšanai. Biezais vilnas audums labi uzsūc mitrumu. Kad audums vairs nederēja, to izārdīja un adīja zeķes, jakas, auda segas. Bija laiki, kad fabrika nostrādāto auduma veda atpakaļ ražotājam. Kad fabrika pārgāja uz sintētisku audumu izmantošanu, tūbu vairs nebija. Taču tūba aizvien ir saglabājusies mājās daudzām rokdarbniecēm, audējām. Ilggadējā kultūras nama darbiniece Daina Birne atceras, ka savulaik kultūras namā gan skatuves, gan logu aizkari bijuši no tūbas. Sievas audumu nokrāsojušas, un tas kalpojis daudzus gadus. "Tas bija taupības dēļ. Ārdīt tūbas audumu, lai iegūtu dziju, bija ļoti grūts darbs," stāsta Daina Birne.

Līgatnes Kultūras un tūrisma centra direktores vietniece kultūras jautājumos Ingūna Millere uzsver, ka izstādi vērts apskatīt dažādām paaudzēm. Izstādē redzami ap 20 līgatniešu darbi, bet darbnīcās iesaistījās krietni vairāk. Arī Līgatnes Māmiņu kluba dalībnieces. " Tas, kurš pats nav pamēģinājis, nezina, ko tas nozīmē, kad pamēģina, mainās attieksme, jo saprot, cik laika, darba un izdomas jāiegulda," vērojot izstādi, saka Natālija Juškova, Līgatnes Māmiņu kluba vadītāja.

Laila Šteinberga atgādina, ka līgatnieši var mudināt arī citus Latvijā izmantot nederīgo, ļaut vaļu radošumam. Viņa atklāj, ka, iespējams, iesāktais Līgatnē tiks turpināts. " Papīru var piecas reizes no jauna pārstrādāt. Un arī sagrieztie domes dokumenti rokdarbniecēm var noderēt," saka projekta vadītāja.

http://news.lv/Druva/2017/03/07/izstade-taupigums-un-radosums

 

Paplašina Āfrikas cūku mēra riska zonas

Autors: Arita Lejiņa

Datums: 08.03.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Lauksaimniecība

Saistībā ar Eiropas Komisijas lēmumiem par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) riska zonu teritoriju maiņu precizētas un paplašinātas pirmās, otrās un trešās zonas teritorijas Latvijā, paredz valdības apstiprinātie grozījumi ĀCM likvidēšanas un draudu novēršanas kārtībā.

Pirmajā riska zonā Latvijā nav iekļauti bijušā Cēsu rajona pagasti.

Otrajā riska zonā no mūspuses ietilps Raunas novada Raunas pagasts, Siguldas novada Mores pagasta daļa, Amatas, Cēsu, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu un Vecpiebalgas novads.

Savukārt trešajā riska zonā no vēsturiskā Cēsu rajona teritorijas iekļauts Raunas novada Drustu pagasts.

Grozījumi noteikumos par ĀCM likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Plašāka informācija, kā arī visu riska zonu karte atrodama Pārtika un veterinārā dienesta mājaslapā internetā.

http://news.lv/Druva/2017/03/08/paplasina-afrikas-cuku-mera-riska-zonas

 

Lai nauda katra interesēm

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 08.03.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Līgatnes novada domes šīgada budžetu pašvaldības vadītājs Ainārs Šteins sauc par stabilitātes budžetu ne īpaši sliktāks, ne labāks kā citus gadus. Pirmoreiz šī sasaukuma laikā gada budžets tika apstiprināts vienbalsīgi.

Budžeta plānotie ieņēmumi ir 3 305 398 eiro, kas ir par 4,7% vairāk nekā 2016. gadā, bet plānotie izdevumi 3 275 092 eiro, kas ir par 0,93% vairāk nekā 2016. gadā.

“Iepriekšējo gadu pieredze ļauj plānot, ko varam atļauties, kādiem darbiem vēl jāpagaida. Pašvaldība tai uzticētās funkcijas pildīs, problēmu nebūs,” saka novada vadītājs un uzsver, ka būs pārmaiņas gan sociālajā aprūpē, gan pabalstu piešķiršanā, gan veselības pieejamībā. “Ir jādomā un jārīkojas konkrētā situācijā. Visu nevar ierakstīt normatīvajos aktos. Ko darīt, ja daudzbērnu ģimenei februārī beidzas malka?” pārdomās dalās Ainārs Šteins. Sociālajai aizsardzībai pašvaldības budžetā atvēlēti 237 525 eiro vai 7,52% no visiem izdevumiem. Salīdzinot ar 2016.gadu, tas ir par 0,4% mazāk. Budžeta izdevumu samazinājums panākts uz dienesta administratīvās darbības nodrošināšanai nepieciešamajiem izdevumiem, jo lielākie ieguldījumi tika veikti pērn. Tas dod iespēju vairāk līdzekļu veltīt sociālajiem pabalstiem, kuriem šogad atvēlēti 116 125 eiro, kas ir par 7,92% vairāk nekā pērn.

Nozīmīgākie budžeta izdevumi ir izglītības nodrošināšanai. Šai funkcijai 2017. gadā plānoti 1 255 262 eiro, kas veido 39,75% no visiem izdevumiem un ir par 7,02% vairāk nekā 2016. gadā. Izglītības budžeta sadaļā būtiskākās izmaksas ir pedagogu un saimniecisko darbinieku atalgojums. Līdzīgi kā iepriekšējos gados visās izglītības iestādēs plānots veikt remonta un atjaunošanas darbus, kā arī līdzfinansēt vairāku izglītības projektu aktivitātes.

Krietni vairāk nekā pērn naudas budžetā atvēlēts pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai. Paredzēti 488 787 eiro, kas ir 15,48% no kopējiem izdevumiem un ir par 17,66% vairāk nekā 2016. gadā. Lielākie izdevumi paredzēti novada teritoriju labiekārtošanai – 212 438 eiro, Līgatnes pagasta kultūras nama rekonstrukcijas 2. kārtas realizācijai – 150 000 eiro, projekta "Apgaismojuma izveide Augšlīgatnē" realizācijai – 40 500 eiro. “Augšlīgatnes kultūras nama rekonstrukcijas otrā kārta ir šīgada nozīmīgākais darbs. Daudzus gadus pagasta iedzīvotājiem nav bijis, kur sanākt kopā kuplā pulkā. To, ka kultūras nams būs apmeklēts, liecina interese par pasākumiem, kas tagad notiek dienas interešu centrā. Kultūras nama zāles rekonstrukcijai saņēmām 50 tūkstošus eiro dotāciju no valsts. Ja tās nebūtu, šogad darbus nepabeigtu, bet uz Latvijas simtgadi gan," pastāsta novada vadītājs. Tāpat vairāk naudas atvēlēts atpūtai un kultūrai par 11,96% vairāk nekā pērn. Tas galvenokārt saistīts ar jaunu programmu nodrošināšanu Augšlīgatnes kultūras namā.

Savukārt šogad pašvaldība plāno mazāk naudas atvēlēt ekonomiskās darbības nodrošināšanai par 25,06% mazāk. Šāds samazinājums saistīts ar strauju tūrisma nozares attīstību, kurā plānots būtiski palielināt pašu ieņēmumus. "Ieņēmumi tūrismā palielinās, un varam samazināt finansējumu no budžeta. Pārredzamā nākotnē šī joma sevi finansēs," saka novada vadītājs Ainārs Šteins.

Līdztekus lieliem darbiem paredzēti nelieli, bet daudziem līgatniešiem būtiski uzlabojumi. Plānots pabeigt siltumtrašu siltināšanas projektu Augšlīgatnē, bet Skaļupēs uzstādīt ekonomisku apkures katlu. Iecerē ir vairāki teritoriju labiekārtošanas infrastruktūras projekti, tai skaitā bērnu rotaļu laukumu atjaunošana un jaunu izveide. Īpaša vērība tiks veltīta teritoriju labiekārtošanas projektiem novada ciemos: Skaļupēs, Ķempjos, Ratniekos. “Izmantojam katru iespēju, lai mērķu sasniegšanai piesaistītu finansējumu. Novada attīstībai šogad plānoti vairāk nekā 40 projekti,” pastāsta Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.

http://news.lv/Druva/2017/03/08/lai-nauda-katra-interesem

 

Kad ceļu satiksme kļūst bīstama

Autors: Arita Lejiņa, pēc Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes informācijas

Datums: 08.03.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Nobrauc no ceļa. 6.martā pulksten 20 ceļā Cēsis – Vecpiebalga – Madona 29.km 1985.gadā dzimis vīrietis, vadot automašīnu "Audi A4", neizvēlējās drošu braukšanas ātrumu, nobrauca no brauktuves un iebrauca ceļa zīmē, to bojājot. Ceļu satiksmes negadījumā cietušo nav.

Saduras trīs automašīnas. 5.martā ap pulksten 18.40 Pārgaujas novadā, Stalbes pagastā, ceļā A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka) 42.km, notika automašīnu "BMW", "Volvo" un "Renault kangoo" sadursme. Ceļu satiksmes negadījumā cieta 2008.gadā dzimusi meitene, kura nogādāta medicīnas iestādē. Policija skaidro negadījuma iemeslus un apstākļus.

Neprātīgi braucēji. 3.martā pulksten 19.50 Cēsīs, Valmieras ielā, stāvlaukumā, 1972.gadā dzimis vīrietis, vadīja automašīnu "BMW" bez jebkāda veida transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, būdams 2.84 promiļu reibumā. Līdzīgs gadījums bija 1.martā Līgatnes novadā, Līgatnē. Pulksten 16.05 pa Ķempju ielu 1980. gadā dzimis vīrietis, būdams 2,98 promiļu reibumā, vadīja automašīnu "Audi" bez jebkāda veida transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām. Policijā par abiem gadījumiem uzsākts kriminālprocess.

http://news.lv/Druva/2017/03/08/kad-celu-satiksme-klust-bistama

 

Zināms, kur jāiet balsot

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 08.03.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

3.jūnijā, sestdienā, Latvijā notiks republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanas. Balstiesīgie pilsoņi ievēlēs deviņu republikas pilsētu un 110 novadu domju deputātus.

Lai gan līdz vēlēšanām vēl krietns laiks, novadu vēlēšanu komisijas jau strādā. Noteiktas vēlēšanu iecirkņu vietas, tūlīt tiks izsludināta pieteikšanās darbam vēlēšanu iecirkņu komisijās.

Šajās pašvaldību vēlēšanās vēlētājus Cēsīs, Inešos un Jāņmuižā gaida nelielas pārmaiņas. Cēsīs būs vēl viens vēlēšanu iecirknis. Cēsu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Līga Dzemido paskaidro, ka tas darīts, lai ievērotu Eiropas Savienības (ES) prasības. "Noteikts, ka vienā vēlēšanu iecirknī paredzēts apkalpot 1500 balsstiesīgo. Cēsīs visos vēlēšanu iecirkņos bija reģistrēti vairāk nekā trīs tūkstoši vēlēt tiesīgo. Izveidojot jaunu vēlēšanu iecirkni 2.pamatskolā, vēl nesasniedzam ES hartā paredzēto vēlētāju skaitu vienā iecirknī. Cēsīs vēl vajadzētu vismaz divas vietas, kur varētu doties nobalsot," stāsta novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja. Līdz ar jauna iecirkņa izveidošanu daudziem cēsniekiem mainīsies vieta, kur gadiem vēlēts. "Esam mainījuši vēlēšanu iecirkņu robežas. Daudziem, kuri līdz šim pašvaldību vēlēšanās devās uz 1.pamatskolu, tagad iecirknis būs 2.pamatskolā, bet kam bija iecirknis Cēsu Valsts ģimnāzijā, būs jāiet uz 1.pamatskolu. Par robežu noteicām dzelzceļu," skaidro Līga Dzemido un atgādina, ka saņemto Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vēstuli vajadzētu saglabāt līdz vēlēšanu dienai.

Pašvaldību vēlēšanās vēlētāju uzskaitei lieto Vēlētāju reģistru. Vēlēšanām katrs vēlētājs tiks reģistrēts noteiktā iecirknī sākotnēji tajā pašvaldībā, kas atbildīs vēlētāja reģistrētajai dzīvesvietai 90 dienas pirms vēlēšanu dienas. No 25.marta līdz 16.maijam vēlētāji varēs izmantot iespēju iecirkni mainīt uz jebkuru citu iecirkni savas pašvaldības robežās vai uz jebkuru citu iecirkni pašvaldībā, kur vēlētājam pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums. No 22. līdz 24.martam Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sagatavos un vēlētājiem uz deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīs vēstuli ar informāciju, kurā iecirknī vēlētājs reģistrēts vēlēšanām. Līga Dzemido uzsver, ka cēsniekiem ļoti uzmanīgi jāizlasa, kurā pašvaldības iestādē ir viņu vēlēšanu iecirknis, lai vēlēšanu dienā nekļūdītos un neaizietu uz citu.

Cēsīs vēlētājiem vēl vienas pārmaiņas. Pierastais vēlēšanu iecirknis Pastariņa pamatskolā sakarā ar tās rekonstrukciju tiks pārcelts uz domes ēku Raunas ielā 4. Cēsīs vēlēšanu iecirkņi būs 1., 2.pamatskolā, Cēsu Valsts ģimnāzijā, pašvaldības ēkā Raunas ielā 4, firmas "CATA" ēkā un Vaives pagasta pārvaldē.

Priekuļu novadā vēlēšanu iecirkņa atrašanās vieta mainīta Jāņmuižā. Līdz šim jāņmuižnieki balsot devās uz profesionālo skolu, tagad iecirknis būs bērnudārza ēkā. "Jāņmuižniekiem tas problēmas nesagādās, jo bērnudārzs ir turpat ciemata centrā. Diemžēl ir daži pakāpieni, kas varētu traucēt iecirknī iekļūt cilvēkiem ratiņkrēslā. Vēlētājiem ir iespēja mainīt vēlēšanu iecirkni, pieteikt balsošanu mājās. Katra situācija tiek atrisināta," stāsta Priekuļu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Dace Ikauniece. Priekuļu novadā vēlēšanu iecirkņi tiks iekārtoti Liepas pamatskolā, Mārsnēnu tautas namā, Priekuļu vidusskolā, Jāņmuižas bērnudārzā un Veselavas bibliotēkā.

Vecpiebalgas novada Inešu pagastā vēlēšanu iecirknis gadu desmitiem atradies pilī pagasta pārvaldē. Lai nodrošinātu piekļuvi vēlētājiem, īpaši cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tas pārcelts uz jauniešu centru. Tas atrodas blakus pagasta pārvaldei, vēlētājiem atrast nebūs problēmu. Vecpiebalgas novadā vēlēšanu iecirkņi būs Taurenes, Dzērbenes, Kaives pagastu pārvaldēs, novada domes ēkā Vecpiebalgā un jauniešu centrā Inešos.

Amatas novadā vēlēšanu iecirkņi Līvu bibliotēkā un novada domē Drabešu pagastā, Ģikšos Amatas pagastā, Skujenē tautas namā, Zaubes skolā, Nītaures pagasta pārvaldē. Jaunpiebalgas novadā kultūras namā Jaunpiebalgā un pagasta pārvaldē Zosēnos. Līgatnes novadā domes ēkās Augšlīgatnē un Līgatnē. Pārgaujas novadā Straupes, Stalbes un Raiskuma pagasta pārvaldēs. Raunas novadā Raunas vidusskolā un Drustu tautas namā. Vēlēšanu iecirkņu komisijas izveido novada vēlēšanu komisijas vismaz 40 dienas pirms vēlēšanām. Drīzumā tiks izsludināta pieteikšanās darbam komisijās.

Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām notiks no 14. līdz 24.aprīlim. Savukārt pašvaldību vēlēšanās priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākās jau 4. februārī, tas ilgs līdz 3. jūnijam.

http://news.lv/Druva/2017/03/08/zinams-kur-jaiet-balsot

 

Vai lielākā vērtība salda balstiņa

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 08.03.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Komentāri, viedokļi

Aizvien labāks un drošāks arguments, lai kaut ko kādai pašvaldības amatpersonai pārmestu un tā savukārt aizbildinātos, noder divi vārdi pašvaldību vēlēšanas.

"Par to, ka būs pašvaldību vēlēšanas, cilvēki zina. Ikdienā kādas neizprotamas ačgārnības vai sasteigtus darbus, solījumus, pēkšņu iedzīvotāju uzklausīšanu cilvēki novērtē vienkārši tuvojas vēlēšanas," tā priekšvēlēšanu situāciju raksturoja kāda vēlēšanu komisijas locekle.

Mazpilsētās un laukos jau it kā mierīga gaisotne, tomēr nemiera mākoņi tuvojas. Dažā novadā jau skaidri iezīmējas cilvēki, kuri noteikti startēs vēlēšanās. Tā dīvaini izskatās kļuvuši laipnāki, runātīgāki, gatavi uzklausīt, saprast problēmas. Lūk, piemērs. Četrus gadus domē klusu cīnījušies ar vairākumu, "Vienotības" tagadējie deputāti Priekuļu novada katrā pagastā un pat Jāņmuižā rīko tikšanās ar iedzīvotājiem. Kāpēc to dara deputāti, kuriem palikušas vien dažas sēdes, kurās lemt par novada nākotni? Par citām šī novada partijām sabiedrībā dzirdēti dažādi garāmejoši un ironiski spriedumi, jo uz varas kroni stāvot rinda, kuras priekšgalā personas mainoties.

Laikam gan visaktīvākā priekšvēlēšanu cīņa sākusies Līgatnes novadā. Jau pirms vairākām nedēļām iedzīvotāji saņēma vēlētāju apvienības "Mēs Līgatnei" avīzīti, kurā tika informēti par un vienīgi nelikumībām novadā. Apvienības vienīgā deputāte pilnu dūšu var teikt arī es tur, pie varas galda, esmu, visu zinu, tikai pārējie neko nesaprot, par tautu nedomā. Nu būs iespēja ko mainīt.

Pirms pāris dienām līgatnieši saņēma uzsaukumu lapu jeb bezmaksas informatīvo biļetenu Nr.1 "Par Labklājību Līgatnē", tam moto "Jādzīvo un jādara šodien!". Uzsaukumā līgatnieši tiek aicināti iesaistīties apvienībā un saņem vispārīgus solījumus domei jāgādā, lai ir labi apmaksātas darbavietas, jādod darbs visiem, jānodrošina atbalsts pensionāriem, invalīdiem un tamlīdzīgi. Ir arī solījums nekas ar mums nebūs pa vecam. Un nebūs arī, ja pievienosies līdzcilvēki no Fabriciusa rajona, kā aicināts topošās vēlētāju apvienības biļetenā.

Simpātiskais biļetenā pēc informācijas par nākamo numuru ir pēdējais teikums 1.aprīlī to izdot kaut kā neērti, tak joku diena. Abu avīžu autori izvēlējušies vienu viss ir slikti, Līgatnē nekā nav, mēs jūs iemācīsim pareizi un skaisti dzīvot. Starp citu, arī citos novados iezīmējas tendence tie, kuri te nesen ieradušies, grib mainīt kārtību, arī sapratni par lietām. Kādā novadā aktīvisti visu gara spēku (arī budžeta naudu) gatavi tērēt pilsdrupu atjaunošanai.

Tā tas ir, cilvēku intereses, vajadzības ir tik dažādas. Vispirms jau katram pašam savas, tad domubiedru grupai, un visbeidzot tas viss ir jāpieņem pārējai sabiedrībai. Ja tā ir pret, nekas neiznāk. Skandāls, klaigāšana par demokrātiju gan. Tikai bez naudas. "Kāpēc tie cilvēki iedomājas, ka pašvaldības budžets ir muca ar naudu, ko nav iespējams izsmelt?" retoriski jautāja kādas pašvaldības speciāliste un pasmīnēja: "Atkal būs deputāti, kuri trīs gadus mācīsies, kā atrunāties no solījumu pildīšanas, meklēs vainīgos, kuri neļauj kāpt pāri loģikai un likumiem. Pirms nākamajām vēlēšanām sasparosies un stāstīs, cik visi pašvaldībā lieli muļķi, ka par cilvēkiem nedomā. Vienu nesaprotu, vai viņi nedzīvo Latvijā, nezina, kas te notiek, kā attīstās uzņēmējdarbība, ko drīkst sociālais dienests, nesaprot, ka pirkt bērzu slotas ietvju tīrīšanai par eiro no kaimiņu večuka tā vienkārši nedrīkst."

Latvieši ir radoši cilvēki. Parādi tikai debesīs mākoni, ieraudzīs to, kā vispār pasaulē nav, par reālu sapņu piepildīšanu nerunājot. Tikai tie sapņi jāpiepilda konkrētiem cilvēkiem, tiem, kam pilsoņi to uztic. Mākoņstūmējiem diezin vai būs pa spēkam. Tas būs jālemj vēlēšanās. Laiks sākt klausīties un vētīt.

http://news.lv/Druva/2017/03/08/vai-lielaka-vertiba-salda-balstina

 

 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 132

Datums: 09.03.2017

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Valdības dokumenti

OP 2017/51.13

Rīgā 2017. gada 7. martā (prot. Nr. 11 26. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumos Nr. 83 "Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība"

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 26. panta pirmo daļu un 27. panta trešo daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumos Nr. 83 "Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 28. nr.; 2009, 57., 157. nr.; 2013, 158., 223. nr.; 2014, 167., 220. nr.; 2015, 59., 128., 167., 220. nr.; 2016, 24., 77., 152., 169., 194., 227. nr.; 2017, 11., 36. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 3. pielikumu šādā redakcijā:

"3. pielikums

Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumiem Nr. 83

Āfrikas cūku mēra riska zonas Latvijas Republikā

I riska zona

1. Novads un pagasts

1.1. Bauskas novada Brunavas, Ceraukstes, Gailīšu un Īslīces pagasts

1.2. Brocēnu novads

1.3. Dobeles novada Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagasts, Jaunbērzes pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa P98

1.4. Jelgavas novada Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Platones, Sesavas, Svētes, Vircavas, Vilces un Zaļenieku pagasts

1.5. Kandavas novada Matkules un Vānes pagasts

1.6. Kuldīgas novada Kabiles un Rendas pagasts

1.7. Rundāles novads

1.8. Saldus novada Jaunlutriņu, Lutriņu un Šķēdes pagasts

1.9. Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa V36, P4 un P5, kā arī no Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes

1.10. Talsu novada Ģibuļu pagasts

1.11. Tērvetes novads

1.12. Ventspils novada Jūrkalnes, Piltenes, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagasts

2. Pilsētas

2.1. Bauska

2.2. Dobele

2.3. Piltene

2.4. Talsi

2.5. Jelgava

2.6. Ventspils

II riska zona

3. Novads un pagasts

3.1. Apes novada Apes, Gaujienas un Trapenes pagasts

3.2. Balvu novada Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Lazdulejas, Tilžas, Vectilžas un Vīksnas pagasts

3.3. Bauskas novada Codes, Dāviņu, Mežotnes un Vecsaules pagasts

3.4. Daugavpils novada Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Kalkūnes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles un Vecsalienas pagasts

3.5. Dobeles novada Jaunbērzes pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no ceļa Nr. P98

3.6. Garkalnes novada daļa, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no ceļa A2

3.7. Gulbenes novada Līgo pagasts

3.8. Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no ceļa P10

3.9. Jelgavas novada Kalnciema, Līvbērzes un Valgundes pagasts

3.10. Kandavas novada Cēres, Kandavas, Zantes un Zemītes pagasts

3.11. Krimuldas novada Krimuldas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no ceļa V89 un V81, un daļa no Lēdurgas pagasta, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no ceļa V81 un V128

3.12. Limbažu novada Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas un Viļķenes pagasts

3.13. Preiļu novada Saunas pagasts

3.14. Raunas novada Raunas pagasts

3.15. Riebiņu novada Galēnu, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagasts

3.16. Ropažu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no ceļa P10

3.17. Rugāju novada Lazdukalna pagasts

3.18. Siguldas novada Allažu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no ceļa P3, un Mores pagasts

3.19. Smiltenes novada Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles un Smiltenes pagasts

3.20. Talsu novada Abavas, Ārlavas, Balgales, Īves, Ķūļciema, Laucienes, Laidzes, Lībagu, Lubes, Strazdes, Vandzenes, Valdgales un Virbu pagasts

3.21. Ventspils novada Ances, Popes, Puzes un Tārgales pagasts

3.22. Ādažu novads

3.23. Aglonas novads

3.24. Aizkraukles novads

3.25. Aknīstes novads

3.26. Alojas novads

3.27. Alūksnes novads

3.28. Amatas novads

3.29. Babītes novads

3.30. Baldones novads

3.31. Baltinavas novads

3.32. Beverīnas novads

3.33. Burtnieku novads

3.34. Carnikavas novads

3.35. Cēsu novads

3.36. Cesvaines novads

3.37. Ciblas novads

3.38. Dagdas novads

3.39. Dundagas novads

3.40. Engures novads

3.41. Ērgļu novads

3.42. Iecavas novads

3.43. Ilūkstes novads

3.44. Jaunjelgavas novads

3.45. Jaunpils novads

3.46. Jēkabpils novads

3.47. Kārsavas novads

3.48. Ķeguma novads

3.49. Ķekavas novads

3.50. Kocēnu novads

3.51. Kokneses novads

3.52. Krāslavas novads

3.53. Krustpils novads

3.54. Lielvārdes novads

3.55. Līgatnes novads

3.56. Līvānu novads

3.57. Lubānas novads

3.58. Ludzas novads

3.59. Madonas novads

3.60. Mālpils novads

3.61. Mārupes novads

3.62. Mazsalacas novads

3.63. Mērsraga novads

3.64. Naukšēnu novads

3.65. Neretas novads

3.66. Ogres novads

3.67. Olaines novads

3.68. Ozolnieku novads

3.69. Pārgaujas novads

3.70. Pļaviņu novads

3.71. Priekuļu novads

3.72. Rēzeknes novads

3.73. Rojas novads

3.74. Rūjienas novads

3.75. Salacgrīvas novads

3.76. Salas novads

3.77. Saulkrastu novads

3.78. Skrīveru novads

3.79. Strenču novads

3.80. Skrīveru novads

3.81. Tukuma novads

3.82. Valkas novads

3.83. Varakļānu novads

3.84. Vecpiebalgas novads

3.85. Vecumnieku novads

3.86. Viesītes novads

3.87. Viļakas novads

3.88. Viļānu novads

3.89. Zilupes novads

4. Pilsētas

4.1. Ape

4.2. Ikšķile

4.3. Kandava

4.4. Limbaži

4.5. Smiltene

4.6. Sabile

4.7. Stende

4.8. Valdemārpils

4.9. Daugavpils

4.10. Jēkabpils

4.11. Jūrmala

4.12. Rēzekne

4.13. Valmiera

III riska zona

5. Novads un pagasts

5.1. Apes novada Virešu pagasts

5.2. Balvu novada Balvu un Kubuļu pagasts

5.3. Daugavpils novada Dubnas, Kalupes, Nīcgales un Višķu pagasts

5.4. Garkalnes novada daļa, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no ceļa A2

5.5. Gulbenes novada Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagasts

5.6. Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no ceļa P10

5.7. Krimuldas novada Krimuldas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no ceļa V89 un V81, un daļa no Lēdurgas pagasta, kas atrodas uz dienvidrietumiem no ceļa V81 un V128

5.8. Limbažu novada Vidrižu pagasts

5.9. Preiļu novada Aizkalnes, Pelēču un Preiļu pagasts

5.10. Raunas novada Drustu pagasts

5.11. Riebiņu novada Riebiņu un Rušonas pagasts

5.12. Ropažu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa P10

5.13. Rugāju novada Rugāju pagasts

5.14. Siguldas novada Allažu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no ceļa P3, un Siguldas pagasts

5.15. Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagasts

5.16. Inčukalna novads

5.17. Jaunpiebalgas novads

5.18. Salaspils novads

5.19. Sējas novads

5.20. Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no ceļa V36, P4 un P5, kā arī no Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes

5.21. Vārkavas novads

6. Pilsētas

6.1. Balvi

6.2. Gulbene

6.3. Preiļi

6.4. Sigulda"

2. Izteikt 4. pielikuma 2.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.6. Pasvales rajona pašvaldības teritorijā – Jonišķēles pagasts ar Jonišķēles pilsētu un tās apkaimi, Namišu, Pasvales pagasts ar Pasvales pilsētu un tās apkaimi, Pumpēnu, Pušalotas, Saloču un Vašku pagasts".

3. Izteikt 4. pielikuma 5.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"5.5. Panevēžas rajona pašvaldības teritorijā – Naujamiesta, Paistres, Panevēžas, Ramīgalas, Smiļģu, Upītes, Vadokļu un Velžas pagasts un Krekenavas pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no Nevēžas upes".

4. Izteikt 4. pielikuma 5.17. apakšpunktu šādā redakcijā:

"5.17. Biržu rajona pašvaldības teritorijā – Nemunēļa Radvilišķu, Pabiržes, Pačeraukštes un Parovējas pagasts, Biržu pilsēta un tās apkaime".

5. Izteikt 4. pielikuma 5.21. apakšpunktu šādā redakcijā:

"5.21. Kupišķu rajona pašvaldības teritorijā – Norūnu, Skapišķu, Subačus un Šimoņu pagasts".

6. Izteikt 4. pielikuma 7.8. apakšpunktu šādā redakcijā:

"7.8. Panevēžas rajona pašvaldības teritorijā – Karsakišķu, Miežišķu un Raguvas pagasts".

7. Papildināt 4. pielikumu ar 7.17., 7.18. un 7.19. apakšpunktu šādā redakcijā:

"7.17. Biržu rajona pašvaldības teritorijā – Vabalninkas, Papiles un Širvenas pagasts

7.18. Kupišķu rajona pašvaldības teritorijā – Alizavas un Kupišķu pagasts

7.19. Pasvales rajona pašvaldības teritorijā – Daujēnu un Krinčinas pagasts".

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Zemkopības ministra vietā – finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

http://news.lv/Latvijas_Vestnesis/2017/03/09/ministru-kabineta-noteikumi-nr-132

 

Nodrošina rehabilitācijas aprīkojuma saņemšanu

Autors: Anita Sproģe

Datums: 09.03.2017

Izdevums: Brīvā Daugava

Rubrika: Mozaīka

Februāra beigas biedrībā «JK nams jauniešu klubs» iezīmējās ar intensīvu darbu pie sadarbības partnera – līdzīga profila nevalstiskās organizācijas no Zviedrijas –humānās palīdzības sūtījuma izsniegšanas.

Kā informē biedrības vadītāja Žanna Ivanova, humāno palīdzību – rehabilitācijas un veselības aprūpes ierīces un aprīkojumu: ratiņkrēslus un cita veida pārvietošanās palīgierīces, dažāda veida kruķus u.c. biedrībā jau saņēmušas sociālās un veselības aprūpes iestādes no Līgatnes, Līvāniem, Ķemeriem un Pļaviņām. Lai saņemtu sev adresēto sūtījuma daļu, biedrībā ieradīšoties arī Jēkabpils reģionālās slimnīcas un Jēkabpils pašvaldības sociālā dienesta pārstāvji.

Ž. Ivanova pastāstīja, ka, lai Zviedrijas sadarbības partneris nokomplektētu uz Latviju sūtāmo kravu, no iestādēm tiek saņemti pieprasījumi, kuri iespēju robežās tiekot arī nodrošināti.

SIA «Līvānu slimnīca» Ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas nodaļa ar biedrību sadarbojas jau otro gadu. Nodaļas sociālā darba speciāliste Sarmīte Driksna sarunā uzsvēra, ka palīdzība, ko sniedz «JK nams jauniešu klubs», ir ārkārtīgi svarīga pacientu pilnvērtīga atveseļošanās procesa nodrošināšanai.

«Milzīgs paldies biedrībai «JK nams jauniešu klubs» un personīgi tā vadītājai Žannai Ivanovai par atbalstu ar tehniskajiem palīglīdzekļiem! Pateicamies arī par to, ka biedrība palīdzību sniedz, neraugoties uz mūsu piederību citai, nevis Jēkabpils pašvaldībai. Lai biedrības darbiniekiem veselība un enerģija turpināt darbu šajā jomā!» saka S. Driksna un piebilst, ka sadarbībā bijis arī pārsteiguma moments – operativitāte. Laiks starp pieprasījuma iesniegšanu un pasūtījuma saņemšanu bijis negaidīti īss. Sarunu sociālā darba speciāliste noslēdz, izsakot cerību, ka arī turpmāk līvāniešu vajadzības pēc rehabilitācijā nepieciešamajiem palīglīdzekļiem būs iespējams saņemt biedrībā «JK nams jauniešu klubs».

http://news.lv/Briva_Daugava/2017/03/09/nodrosina-rehabilitacijas-aprikojuma-sanemsanu

 

Skolu jaunieši meža takās cīnīsies par Latvijas taku čempiona titulu

Datums: 10.03.2017

Izdevums: Rīgas un Apriņķa Avīze

Rubrika: Ikšķiles Vēstis

Pavisam drīz – 15. aprīlī – Ogres Zilajos kalnos tiks atklāta taku skrējienu seriāla „Stirnu buks 2017” sezona. Arī šogad visi tā posmi notiks izcili ainaviskās vietās, ļaujot izbaudīt Latvijas augstākos paugurus un skaistākās dabas takas. Pirmo reizi seriāla vēsturē izaicināsim uz sacensību skolu jauniešus, lai noskaidrotu Latvijas taku čempionus – ātrākos taku skrējējus Latvijas skolu jauniešu vidū, kā arī aktīvākās Latvijas mācību iestādes!

Kur un kad skriesim?

2017. gada 15. aprīlī „Zilo kalnu Stirnu buks”, starts un finišs – tūrisma, sporta un atpūtas kompleksā „Zilie kalni” Ogrē;

2017. gada 27. maijā „Smeceres sila Stirnu buks”, starts un finišs – sporta un atpūtas centrā „Smeceres sils” Madonā;

2017. gada 1. jūlijā, „Kornetu Stirnu buks”, starts un finišs – Kornetos Alūksnes novadā;

2017. gada 29. jūlijā „Pokaiņu meža Stirnu buks”, starts un finišs – „Senpokaiņos” Dobeles novada Naudītes pagastā;

2017. gada 19. augustā „MilzkalnaĀžu kalna Stirnu buks”, starts un finišs – Šlokenbekas muižā Milzkalnē, Engures novadā;

2017. gada 23. septembrī „Gaujas senlejas Stirnu buks”, starts un finišs – Līgatnē;

2017. gada 21. oktobrī „Karostas Stirnu buks”, starts un finišs – Karostas teritorijā Liepājā.

Cik garas distances skriesim?

Katrā no seriāla sacensībām dalībniekiem tiks piedāvātas piecas jau ierastās distances visiem meistarības līmeņiem un izturības sliekšņiem: „Susurs” (0,6– 1 km) – pašiem mazākajiem, līdz 10 g. v.; „Vāvere” (4–6 km) – tiem, kuri vēlas pamēģināt; „Zaķis” (8–12 km) – ātrajiem; „Stirnu buks” (17–22 km) – pieredzējušajiem; „Lūsis” (27–35 km) – izturīgajiem.

Izmaiņas seriāla kopvērtējumā

Sacensības notiek gan atsevišķi katrā no septiņiem posmiem, gan sezonas kopvērtējumā komandām un individuāli.

Ja pērn par uzvaru absolūtajā kopvērtējumā iespēja cīnīties bija tikai garākās „Lūša” distances dalībniekiem, šajā sezonā dalībniekiem būs plašākas izvēles iespējas. Vērtējot katra dalībnieka piecus labākos rezultātus konkrētajā distancē, par uzvaru absolūtajā sezonas kopvērtējumā sacentīsies distanču „Zaķis”, „Stirnu buks” vai „Lūsis” skrējēji.

Savukārt komandu ieskaitē pieaugušajiem – viss pa vecam. Komandu kopvērtējumā ieskaiti dos divi labākie komandas rezultāti katrā no distances „Zaķis”, „Stirnu buks” vai „Lūsis” katra posma.

Latvijas čempionāts taku skrējienos skolu jauniešiem

Lai veicinātu un pilnveidotu aktīva un veselīga dzīvesveida popularitāti Latvijas skolās un popularizētu taku skriešanu kā visiem pieejamu sporta veidu, kā arī lai atrastu talantīgus, darbspējīgus un motivētus jauniešus, potenciālos Latvijas taku skriešanas izlases kandidātus, sadarbībā ar Latvijas Vieglatlētikas savienību (LVS) un Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP) taku skrējienu seriāla ietvaros noskaidrosim ātrākos taku skrējējus U12, U14, U16, U18 un U20 vecuma grupās. Latvijas čempionāta taku skrējienos skolu jauniešiem ieskaitē tiks vērtēti katra dalībnieka trīs labākie rezultāti. Tātad – lai kļūtu par čempionu, jāpiedalās vismaz trīs posmos, skrienot 4–6 km distances.

Jaunieši nopelnīs LČ medaļas, un trīs izglītības iestādes, kuras būs visvairāk pārstāvētas šajā sacensībā, tiks apbalvotas ar sporta inventāru attiecīgi 1000, 600 un 400 eiro apmērā.

Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Guntis Zālītis uzsver, ka „taku skrējienu seriāls „Stirnu buks” – tie ir kustības, kopābūšanas un dabas krāšņuma baudīšanas svētki! Srienot, sevi pārvarot un reizē baudot Latvijas brīnišķīgo dabu, ieguvējs ir ikviens. Tāpēc iesaistām arī skolu jauniešus, kuriem kustība caur skriešanu – vienkāršāko sportošanas veidu – ir ļoti svarīga pilnvērtīgai attīstībai. Pirmie posmi izmēģināšanai un sevis pārvarēšanai, noslēdzošie – cīņai par godalgotām vietām. Lai uzvar meistarīgākie, izturīgākie, veiksmīgākie un motivētākie!”

Tikmēr par Latvijas čempioni taku skrējienos skolu jauniešiem un Eiropas Sporta nedēļas 2017 vēstnesi kļuvusi Ineta Radēviča. „Sportošana bērnam ļauj apgūt dažādas sociālās prasmes, kas noderēs visas dzīves garumā,” uzskata I. Radēviča. Viņa aicina vecākus parūpēties par iespēju atvasēm brīvo laiku pavadīt kustoties, tāpat vieglatlēte atgādina būtiskos ieguvumus, ko augšanas procesā bērnam sniedz fiziskās aktivitātes: „Sportojot bērniem uzlabojas saskarsmes prasmes, kā arī tiek nostiprināta spēja sadarboties un strādāt komandā. Sportošana bērnam ļauj izvairīties no neskaitāmām veselības problēmām periodā, kad bērns aktīvi sporto, un arī atstāj pozitīvu iespaidu uz pašsajūtu nākotnē.

Sportam būtiska nozīme ir arī bērna pašapziņas veidošanā, jo kā lielie, tā mazie ikdienas sasniegumi sportā vairo ticību saviem spēkiem, ceļ pašvērtējumu un liek apzināties savas spējas.”

Kā norāda vieglatlēte, tie bērni, kuri katru dienu nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, uzrāda labākas sekmes mācībās. Pateicoties noteikumiem, kas ir jebkurā sporta veidā, bērni treniņos apgūst disciplīnu, kas palīdz organizēt mācības efektīvāk gan klasē, gan veicot mājasdarbus. Tāpat sistemātiska laika aizpildīšana ar nodarbībām jaunietim izstrādā ikdienas ritmu, līdz ar to plānotie darbi tiek pildīti ar lielāku atbildību.

Tiekamies mežā!

http://news.lv/Rigas_Aprinka_Avize/2017/03/10/skolu-jauniesi-meza-takas-cinisies-par-latvijas-taku-cempiona-titulu

 

Līgatnes dabas takām - 42. gadadiena

Datums: 10.03.2017

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Ziņas

Rīt Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu kopīgi atzīmēt Līgatnes dabas taku 42. gadadienu, darbojoties dažādos izzinoši aktīvos pasākumos. Dabas takas izveidotas 1975. gada 8. martā mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un dabas aizsardzības nepieciešamību. Šogad aprit 42 gadi, kopš šeit uz dzīvi apmetās pirmie seši no Kurzemes mežiem atvestie staltbrieži. Nākamajā gadā uz Līgatni pārcēlās arī divas cilvēku pieradinātas mežacūkas.

http://news.lv/Auseklis/2017/03/10/ligatnes-dabas-takam-42-gadadiena


Publicēts 2017. gada 13. martā

 

Laika ziņas
Aptaujas