Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Pasākumu kalendārs

Autors: AIVA KALVE, Inita Šteinberga

Datums: 13.03.2017

Izdevums: Praktiskais Latvietis

Rubrika: Aktuāli un noderīgi

Zvēriņus lūkoties Līgatnes dabas takās

Gaujas krastā, mežainām gravām bagātā apvidū, vairāk nekā 5 km garumā ierīkotas takas, kur var novērot Latvijas faunai raksturīgos savvaļas dzīvniekus un putnus. Līgatnes dabas taku apmeklējumam nepieciešamas vidēji 2–3 stundas, ieteicams ērts, pārgājieniem piemērots apģērbs un apavi. Šajās dabas takās, tāpat kā Latvijas mežos, dzīvnieki ir pielāgojušies dzīves videi un vietējiem apstākļiem. Iežogojumos var novērot aļņus, lapsas, lāčus, stirnas, jenotsuņus, lūšus, mežacūkas, vāveres, ežus, kā arī putnus – ūpjus un pūces. Baudot daudzveidīgu atpūtu dabā, ir iespēja uzkāpt 22 m augstajā Līgatnes dabas taku skatu tornī un vērot Gaujas senileju visā tās krāšņumā.

http://news.lv/Praktiskais_Latvietis/2017/03/13/pasakumu-kalendars

 

Atjauno parkveida ainavu Turaidā

Autors: Anda Skuja, TMR Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja

Datums: 14.03.2017

Izdevums: Rīgas un Apriņķa Avīze

Rubrika: Novados

Atsaucoties Latvijas Dabas fonda un Turaidas muzejrezervāta aicinājumam, 10. martā Turaidas muzejrezervātā pulcējās aptuveni 70 talcinieku no Preiļiem, Lielvārdes, Cēsīm, Rīgas, Jūrmalas, Murjāņiem, Lēdurgas, Krimuldas, Siguldas, Turaidas, Līvāniem, Līgatnes un Babītes, lai piedalītos parkveida ainavas sakopšanas demonstrācijas talkā.

Latvijas Dabas fonds februārī sāka īstenot Latvijas simtgadei veltītu projektu „Ainavas runā!”, kurā aicina sabiedrību ieraudzīt vērtīgo Latvijas ainavā. Turaidas muzejrezervātā notika pirmā no trim plānotajām talkām šā projekta ietvaros, kuras laikā tika attīrīta Turaidas vēsturiskā centra meža teritorija. Talku atklāja Turaidas muzejrezervāta direktores vietnieks pieminekļu saglabāšanas un infrastruktūras jautājumos Dainis Linmeijers, pastāstot par iecerēm saglabāt dabas mantojumu, atjaunojot vēsturisko parkveida ainavu muzejrezervāta teritorijā, un Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš, kurš uzsvēra dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmi.

Talcinieki padarīja lielu darbu, attīrot senos kokus no pameža, radot tiem labvēlīgus augšanas apstākļus. SIA „Labie koki” arboristi, sakāpuši augstā kokā, demonstrēja dižkoku vainaga kopšanas prasmes.

Pēc talkas biologs, Latvijas Dabas fonda eksperts Viesturs Lārmanis dabā visus klātesošos iepazīstināja ar parkveida ainavas elementiem, to vērtībām un kopšanas iespējām, stāstīja par īpaši aizsargājamo vaboli – lapkoku praulgrauzi, kas dzīvo parkveida mežos. Siguldas un Turaidas apkārtne ir viena no retajām vietām, kur praulgrauzis vēl dzīvo, tāpēc svarīgi ir atjaunot kultūrvēsturisko ainavu tieši Turaidas muzejrezervāta teritorijā, lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Gaujas senielejā. Parkveida ainavas atjaunošana Turaidā ir nozīmīga ne tikai lokāli, bet arī visā Latvijā kopumā, tā ir daļa no Latvijai raksturīgās kultūrvēsturiskās ainavas.

Paldies talciniekiem no Dabas aizsardzības pārvaldes, Siguldas, Krimuldas Preiļu un Lielvārdes novada domes, Lēdurgas dendroloģiskā parka, Baltijas Vides Foruma, biedrības „Dabas retumu krātuve”, SIA „Labie koki” un Rīgas Latviešu biedrības! Paldies visiem individuālajiem talkas dalībniekiem par atsaucību, darbu un interesi par dabas mantojumu!

http://news.lv/Rigas_Aprinka_Avize/2017/03/14/atjauno-parkveida-ainavu-turaida

 

Ceļi dangās, ātri pabraukt nevar

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 14.03.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Applūdušu un grūti izbraucamu ceļu dēļ var kavēties sabiedriskā transporta reisu izpilde 146 maršrutos Latgales, Zemgales, Rīgas, Kurzemes un Vidzemes plānošanas reģionā, pavēstījusi Autotransporta direkcija.

Bijušajā Cēsu rajonā tie ir firmas "CATA" autobusu maršruti: Saulkrasti Cēsis Madona; Ērgļi Cēsis; Ainaži Valmiera Cēsis; Cēsis Zosēni Jaunpiebalga; Rīga Skujene Jaunpiebalga; Jaunpiebalga Melbārži; Cēsis Zaube; Līgatne Ratnieki; Cēsis Lenči Kūdums Cēsis; Cēsis Kosa Skujene.

"Tie visi ir maršruti pa grants ceļiem. Ar applūdušiem ceļiem līdz šim problēmu nav bijis, ja vien kādā vietā bijusi ciet caurteka, bet ceļu uzturētāji ātri to attīrījuši," pastāsta "CATA" Pasažieru pārvadājumu dienesta vadītājs Mārtiņš Rajeckis un piebilst, ka šopavasar grants ceļi ir sliktā stāvoklī. "Autobusi līdz šim nav kavējušies ilgāk par desmit minūtēm, taču braucējiem jārēķinās, ka ceļu dēļ tā var notikt. Pa izdangātajiem, bedrainajiem ceļiem ātri pabraukt nav iespējams," stāsta Mārtiņš Rajeckis. Par ceļu slikto stāvokli Pasažieru pārvadātāju asociācija ir rakstījusi ceļu uzturētājiem.

http://news.lv/Druva/2017/03/14/celi-dangas-atri-pabraukt-nevar

 

"ZAAO" pilnveido samaksu

Autors: Arita Lejiņa

Datums: 14.03.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Aktualitāte

Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģiona atkritumu apsaimniekotājam SIA "ZAAO" būtu jāpilnveido atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas kārtība, aģentūra LETA uzzināja Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, kur Valsts kontrole (VK) prezentēja 2016.gada lietderības revīzijas ziņojumu.

VK Ceturtā revīzijas departamenta direktore Ilonda Stepanova teica, ka revīzijā secināts "ZAOO" izstrādātā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtība ir nepilnīga. Tāpēc kompānijai jāpilnveido maksas aprēķināšanas kārtība, lai nodrošinātu pēctecīgu, caurskatāmu un izsekojamu maksas par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu aprēķināšanas procesu. "Kopumā metodika, kādā "ZAOO" aprēķina maksu par atkritumu apsaimniekošanu, būtu jāpilnveido, lai tā ir skaidrāka un precīzāka," teica I.Stepanova. Par VK ieteikuma ieviešanu "ZAOO" VK jāziņo līdz 2018.gada 2.janvārim.Tāpat Valsts kontrole izlases pārbaudēs konstatējusi "ZAOO" ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu netieši saistītus izdevumus par kolektīvajiem pasākumiem un drošas braukšanas apmācībām. VK iesaka "ZAOO" maksas aprēķinā neiekļaut ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nesaistītus izdevumus. Tomēr kopumā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķinā iekļautās izmaksas ir saistītas ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. "Šobrīd tā maksa, ko "ZAOO" aprēķina attiecībā uz visām atkritumu apsaimniekošanas komponentēm, ir atbilstoša prasībām. Kopumā mēs neredzam arī normatīvo aktu pārkāpumus vai kādas citas, būtiski nepamatotas izmaksas. "ZAOO" piemērotā maksa ir saprotama un ekonomiski pamatota," teica I.Stepanova. Līdz ar to "ZAOO" izdevies novērst VK 2014.gada lietderības revīzijā konstatētos pārkāpumus. I.Stepanova atgādināja, ka tolaik "ZAOO" neņēma vērā šķirošanas līnijas darbības rezultātā apglabāto atkritumu apmēra samazināšanos par 56% un turpināja iekasēt dabas resursu nodokli par visu poligonā saņemto atkritumu apmēru, nevis tikai apglabāto daudzumu. Tādējādi iedzīvotāji laikā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.jūnijam pārmaksāja 2 054 087 eiro, tajā skaitā par atkritumu apglabāšanu poligonā 1 585 362 miljonus eiro, bet par dabas resursu nodokli 468 725 eiro.

Valsts kontrole toreiz ieteica "ZAAO" poligona tarifam noteikt faktiskajai situācijai atbilstošu pārrēķina koeficientu no atkritumu svara uz tilpuma mērvienībām, kā arī noteikt tādu dabas resursa nodokļa apmēra proporciju, pēc kura piemērošanas dabas resursu nodoklis tiktu iekasēts tikai par poligonā apglabāto atkritumu daļu.

Pagājušā gada lietderības revīzijā secināts, ka "ZAAO" ticis galā ar uzdevumu un piemēro faktiskajai situācijai atbilstošu pārrēķina koeficientu masas uz tilpuma mērvienībām, lai aprēķinātu iedzīvotāju rēķinos norādīto poligona tarifa apmēru.

Tāpat "ZAOO" ir noteicis dabas resursa nodokļa proporciju, pēc kuras piemērošanas dabas resursu nodokli iekasē tikai par poligonā apglabāto atkritumu daļu.

VK 2016.gada revīzijas mērķis bija pārliecināties, vai SIA "ZAAO" ir ieviesis ieteikumus 2014.gada lietderības revīzijā "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas atbilstība plānotajiem mērķiem un tiesību aktiem", lai nodrošinātu, ka visa Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģiona atkritumu apsaimniekošanas maksā ir iekļautas ekonomiski pamatotas izmaksas.

SIA "ZAOO" dalībnieki ir 28 pašvaldības, kurās tiek veikta atkritumu apsaimniekošana, tajā skaitā Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Vecpiebalgas novads.

http://news.lv/Druva/2017/03/14/zaao-pilnveido-samaksu

 

Nītaures florbolisti pārsteidz un uzvar 4. posmā

Datums: 15.03.2017

Izdevums: Amatas Avīze

Rubrika: SPORTS

Aizvadītājā nedēļā Zaubē tika izspēlēts Amatas/Līgatnes kausa pirmspēdējais 4. posms, kas pulcēja septiņas komandas. Posms bija ļoti svarīgs, lai komandas iekrātu izšķirošo pārsvaru kopvērtējuma tabulā pirms lielā fināla. Pirmajā vietā atrodas “Zaube–1” (22 punkts), otrajā – “Skujene” (21 punkts), bet trešajā vietā ierindojas “Līgatne” (20 punkti).

Grupu spēlēs pirmo vietu tradicionāli ieņēma Zaubes pirmā komanda, bet šoreiz punkti nenāca pārliecinoši, jo tika nospēlēts neizšķirti ar Krimuldas un Nītaures florbolistiem. Pārsteidzoši labu sniegumu nodemonstrēja “Nītaure”, kurai izdevās atņemt punktus visiem kopvērtējuma līderiem, nospēlējot neizšķirti ar Zaubi–1, Līgatni un Skujeni, kas grupā ļāva ieņemt otro vietu. Trešo vietu izcīnīja Līgatne, bet kā beidzamie labāko četriniekā iekļuva “Krimulda”. Šoreiz ļoti neveiksmīgas sacensības izvērtās Skujenes komandai, jo nācās palikt bez izslēgšanas spēlēm un šoreiz 5. vieta. Sestajā vietā ierindojās Zaube–2, bet kā beidzamie pēc grupu spēlēm palika Mores florbolisti.

Rezultatīvākais turnīra spēlētājs ar 48 punktiem ir Armands Maksīmovs (Zaube–1), otrajā vietā komandas biedrs Mārtiņš Ervīns Brants ar 27 punktiem, labāko trijnieku noslēdz Mārtiņš Vējkrīgers (Skujene, 24 p.) Jurģis Jevstigņējevs (Skujene, 19 p.), bet labāko pieciniekā ielauzies Verners Rudens (Nītaure, 17 p.).

Kopvērtējuma līderi ar 28 punktiem ir “Zaube–1”, par trīs punktiem mazāk abām tiešajām konkurentēm Līgatnei un Skujenei. Uzvara 4. posmā ļāvusi Nītaurei pietuvoties labāko trijniekam ar 21 punktu un veiksmes gadījumā vēl var pacīnīties par medaļām lielajā finālā. 16 punkti ir Krimuldas florbolistiem, bet pa 11 punktiem sakrājuši Mores un Zaubes–2 florbolisti.

http://news.lv/Amatas-Avize/2017/03/15/nitaures-florbolisti-parsteidz-unuzvar-4-posma

 

Aicina sarakstā

Datums: 15.03.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Hallo, "Druva"!

"Pašvaldību vēlēšanās var startēt vēlētāju apvienības, saprotu, ka tās kopā veido domubiedri, lai sasniegtu vienu mērķi visu iedzīvotāju labā. Izrādās, nē. Ir novadi, kur sarakstā var pieteikties. Tiesa gan, nav minēts, cik tas maksā, vai pašam jāmaksā vai to dara saraksta veidotājs. Vai tiek gaidīti tie, kurus nevienā citā sarakstā neaicina? Svešo bariņam vajadzēs ilgu laiku, lai strādātu vienoti, daudz jāiemācās. Vai par viņu neprasmi un ambīcijām jāmaksā sabiedrībai?" saņēmis skrejlapu par vēlēšanām, stāstīja kāds līgatnietis.

***

Zvani jau tūlīt

64161903, 64161904, 64127012.

http://news.lv/Druva/2017/03/15/aicina-saraksta

 

Būvēsim putniem jaunus mājokļus

Autors: Līga Eglīte

Datums: 15.03.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Ik pavasari priecājamies, sagaidot putnus čaklos dārzu kopējus mušķērājus, dzilnīšus un cielaviņas, no tālām zemēm atlidojušos muzikantus strazdus, ievās pogotājas lakstīgalas un citus rosīgos dabas bērnus.

Mums, dabas vērotājiem, prieks, bet putniem rūpes kur apmesties? Cilvēki izsenis palīdzējuši putniem, gatavojot un izliekot putnu būrīšus.

Kamēr spārnotie ciemiņi vēl tikai lido šurp no siltajām zemēm, laiks sagatavoties. Būrīšus var meistarot ne tikai strazdiem un zīlītēm, arī erickiņam, svīrei un dzeguzei. Latvijas Ornitoloģijas biedrības speciālisti iesaka dažādus mājokļu modeļus dobumperētājiem putniem, kuri parasti ir kukaiņēdāji un labi palīgi dārzu un mežu sargāšanā no kaitēkļiem.

Līgatnes Dienas interešu centra kokapstrādes skolotājs Juris Bērziņš stāsta par savu pieredzi būrīšu gatavošanā: "Būrītim noteikti vajag sausus, neēvelētus dēļus bez impregnējuma. Kāda koksne, tas nav tik svarīgi, bet lai sienas būtu ar "skabargām", kur putnam ieķerties. Svarīgi, lai dēļi ir sausi, jo žūstot tie var sašķiebties un plaisāt. Sastiprināšanai izvēlos skrūves ieurbju caurumus, saskrūvēju. Tas ir nedaudz dārgāk, toties izturīgāk, jo, sitot naglas, dēlis var ieplīst. Jumtiņam jābūt noņemamam. Var konstruēt kā kastes vāku, ko uzvāž. Izgatavoju divus būrus strazdiem, taču apmetās svīres."

Ja dzīvesvietas tuvumā ir kāds dīķis vai ezers, tad ziemas beigās var paveikt vēl vienu labu darbu ierīkot meža pīļu mākslīgo ligzdvietu. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs Jānis Vīksne skaidro, ka piemērotākais laiks ligzdu uzstādīšanai ir februāris vai marta sākums, kad vēl var iet uz ūdenstilpes ledus. Ja ledus vairs nav, tad labāk atrast seklāku vietu krastā, ne dziļāku par metru. Pīles labprāt izvēlas nomainīt perēšanu uz zemes vai slīkšņās pret drošo mākslīgi veidoto ligzdvietu, kur neapdraud Amerikas ūdeles, jenotsuņi, lapsas, klaiņojoši kaķi, niedru lijas un vārnas.

Priekuļu pagastā, Pieškalnu ezera krastā, "Druva" sastapa mūrniekmeistaru Aigaru Klagišu ar dēlu Jāni, ierīkojot mākslīgo ligzdvietu meža pīlei. Klusākā vieta nolūkota kaimiņos bebra mītnei, apkārtējie krūmi izcirsti, āliņģis izkalts, taču atklājies, ka ezers ir pārāk dziļš, jo ligzdas balstīšanai paredzētais sešmetrīgais stabs nav sasniedzis gultni. Nācies stabu iedzīt gandrīz pašā purvainajā krastā. Aizsardzībai pret plēsīgiem dzīvniekiem uz staba uzmaukta slidena plastmasas kanalizācijas caurule. Pusotra metra augstumā nostiprināta platforma, uz kuras novietota tuneļveida mākslīgā ligzda starp metāla dubulta sieta loksnēm ievietots ap piecu centimetru biezs siena slānis. Jāgaida pavasaris un jāvēro, kas šo namiņu apdzīvos.

Protams, ūdensputnu ligzdas vietas ierīkošana ir sarežģītāka, un to neierīko daudzi spārnaiņu labvēļi, bet putnu būrīšus gatavo ne vienā vien mājā, īpaši laukos. Tādēļ nelieli padomi. Lūk, daži no tiem.

Ornitologi iesaka divu līdz 2,5 centimetru dēļu biezumu. Lai būris kalpotu vairākus gadus, jumts jānosedz ar skārdu vai ruberoīdu. No ārpuses pieļaujama dēļu apstrāde ar apdedzināšanu vai ar dabai draudzīgu antiseptisku šķīdumu, piemēram, erlītu. Svarīgi būra apakšu ienaglot starp sienām, lai neuzkrājas mitrums, citādi tā sāks bojāties un ar laiku var izkrist. Konstrukcijā jāievēro drošības pasākumi pasargāšanai no ligzdu postītājiem caunām, kaķiem , nostiprinot garāku ārējo laipiņu un nelielu klucīti barjeru skrejas iekšpusē.

Putnu mājoklis var būt arī dabiska dizaina. Ja ir pieejams apaļš apses vai egles bluķītis ar iztrupējušu vidu, to izdobjot, var izveidot būri, kas patiks vismaz 20 sugu meža putniem: strazdiem, zīlītēm, dzilnām, dzeņiem, zaļajām vārnām, apogiem un citiem.

Jāatceras, ka dobumperētāji putni nav čakli mājas kopēji pavasarī nekad neizmanto veco ligzdu, bet būvē jaunu virsū, kamēr pēc pāris gadiem būris pilns līdz jumtam un nav vairs lietojams. Ar neticamu darbīgumu atšķiras tikai mājas strazds, kurš pavasarī rīko talku un izmet no būrīša veco iedzīvi. Ieteicams ik rudeni, kad putni devušies prom, savas apkārtnes būrus sagatavot nākamajai sezonai iztīrīt un remontēt. Apsekojot var atklāties pārsteigumi.

Pamestā būrī reizēm ieviešas lapsenes vai sirseņi, ja vien var tikt klāt, mēdz iekārtoties peles, žurkas vai vāveres.

Labākā vieta putnu mājokļiem ir atsevišķi augoši koki, parasti izvēlas bērzu, liepu, kļavu vai ābeli. Jāraugās, lai būris būtu saules pusē, kā arī lai zari un lapotne pārāk neaizsedz tā ieeju. Vienā kokā vai samērā tuvu blakus, dažu metru attālumā, var būt pat divi vai trīs būri. Augstums no zemes divi līdz pieci metri, tā, lai katru gadu varētu tikt klāt un iztīrīt. Var piestiprināt arī pie dzīvojamās mājas vai saimniecības ēkas sienas. Ir redzēti "kaķu droši" varianti, kad būri ar stieplēm piestiprina pie garas kārts vai dēļa, ko savukārt pienaglo jumta malai.

Par to, kad pareizāk izvietot putnu mājokli, domas dalās agrāko gadu literatūrā minēts, ka tas jādara pavasarī, savukārt ornitologi iesaka dažus putnu mājokļus izlikt jau rudenī, kad ligzdošanas teritorijas aizņem Latvijas teritorijā pārziemojošie dobumperētāji.

Lai gan liekas barbariski, tomēr ornitologi iesaka būri pie koka piestiprināt ar naglām, jo tas nodarīs mazāku kaitējumu, nekā piesienot ar stiepli vai trosi, kas var ieaugt koka mizā. Būri var arī iekārt koka zarā ar stiepli.

http://news.lv/Druva/2017/03/15/buvesim-putniem-jaunus-majoklus

 

Mazsalacieši — finālā!

Autors: Baiba Valdmane, Latvijas Uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmija

Datums: 15.03.2017

Izdevums: Liesma

Rubrika: Ziņas

Jau piekto gadu pēc kārtas Vislatvijas skolēnu projekts «Esi līderis!» organizē biznesa spēļu konkursu «Ceļš uz bagātību». Šogad Vidzemes reģiona pusfināls norisinājās Madonas biznesa inkubatorā «Ideju cehs», kur jauniešiem bija iespēja kļūt par neatkarīgas ekspertu grupas dalībniekiem, lai pieņemtu dažādus ar loģistiku un uzņēmējdarbību kopumā saistītus lēmumus, apzināties riskus un analizēt savas pieļautās kļūdas uzņēmumam «Liepkalni».

No Vidzemes reģiona skolām šogad pusfinālā piedalījās 19 komandas. Lai noteiktu labākās, tika organizēti trīs pusfināli reģionos. Finālsacensībās Rīgā 7. aprīlī piedalīsies labākās komandas no visiem reģioniem, lai cīnītos par iespēju pretendēt uz Līdera Lielo balvu — aizraujošu un izzinošu ceļojumu. Vidzemes reģiona sacensībās pirmo vietu ieņēma komanda «Nopietni nenopietnie» no Līgatnes novada vidusskolas, otro vietu izcīnīja Mazsalacas vidusskolas komanda «Bruņurupuči», ko pārstāvēja Nils Alberts Veide, Elīna Jātniece un Rinalds Ķimenis, bet trešo vietu spraigā cīņā ieguva Suntažu vidusskolas komanda «Biznesa vaļi».

Projekts «Esi līderis!» jau septiņpadsmit gadus pulcē uzņēmīgākos, drosmīgākos, mērķtiecīgākos un atraktīvākos jauniešus Latvijā, lai veicinātu skolēnu zināšanu un prasmju apguvi, attieksmju un vērtību veidošanos, lai motivētu mūžizglītībai un apzinātai karjerai.

http://news.lv/Liesma/2017/03/15/mazsalaciesi-finala

 

Projektos var īstenot idejas

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 16.03.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Biedrība "Cēsu rajona lauku partnerība" izsludinājusi atklāta konkursa "Leader" projektu iesniegumu pieņemšanas 3. kārtu. Lai pretendentus izglītotu par projektiem, interesenti bija aicināti uz semināru.

"Parasti seminārus rīkojām Cēsīs, bet šoreiz vietā, kur veiksmīgi realizēti jau pieci "Leader" projekti Drabešu amatu mājā," pastāstīja biedrības vadītāja Dace Melgalve un uzsvēra, ka par projekta finansējumu iekārtota arī amatu māja Līgatnē un drīzumā tā tiks atklāta Kaķukrogā Vaivē. "Cilvēki vēlas apgūt prasmes, interese par senajiem amatiem ir ļoti liela. Vairākos novados ir sagādātas stelles, tiek darināti tautastērpi, apgūtas tautas tradīcijas," stāsta Dace Melgalve. Drabešu Amatu mājas pārstāvis Andris Roze uzsver, ka bez projektu finansējuma amatu māju iekārtot nevarētu. Protams, būtisks ir arī pašvaldības atbalsts.

Šajā reizē gan par semināru nebija liela interese. Kā atzīst biedrības vadītāja Dace Melgalve, daudzi interesenti konsultējušies individuāli un tie, kuri raksta projektus, zina kā to darīt. Interese un konkurence vienmēr ir liela. "Biedrības un nodibinājumi, īstenojot sabiedriskā labuma projektus, līdz šim īpaši nedomāja par paveiktā ilgtspēju. Tagad jānorāda arī uzturēšanas izmaksas un kas to darīs. Bieži vien pēc projekta veiksmīgas realizācijas, piemēram, ierīkotās takas, tās uzturēšanu un saistības lūdza uzņemties pašvaldībai. Par to daudz tika diskutēts, tagad projekta īstenotājiem jādomā arī, kas ar viņu paveikto notiks ilgtermiņā," pastāsta biedrības vadītāja.

"Leader" programmā finansējumu var piesaistīt aprīkojuma iegādei sabiedrisko aktivitāšu, sporta, kultūras, interešu centru, mūžizglītības un sociālo pakalpojumu attīstībai un dažādošanai, vides aizsardzības aktivitātēm, lauku tradīciju un kultūras mantojuma stiprināšanai un attīstībai, mācību organizēšanai, amatu prasmju apguvei, kā arī infrastruktūras izveidošanai sporta objektos.

"Pērn Raunas pilsdrupu konservācijai iesniedzām projekta pieteikumu, atbalstu neguvām. Šogad ir iecere izveidot dabas un zināšanu taku, kur varētu sportot, tur būs arī fizikas elementi, un arī svarīgi, ka tiks sakārtota vēl viena parka teritorija. Viss tiks darīts ar cieņu pret dabu, neko nepārveidojot," par ieceri pastāsta Raunas muzeja vadītājs Edgars Plētiens un piebilst, ka jau agrāk rakstīti pieteikumi "Leader" programmai, bet ikreiz ir kādas nianses, kas ir būtiskas.

"Konkursa iepriekšējā kārtā visiem finansējuma nepietika. Projekti tiek iesniegti elektroniski, grūti paredzēt, cik to būs un cik gūs atbalstu. "Leader" tā ir iespēja īstenot idejas," atgādina Dace Melgalve.

http://news.lv/Druva/2017/03/16/projektos-var-istenot-idejas

 

Uz ceļa stāda kartupeļus

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 17.03.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Tas, ka uz asfalta ceļa bedrēs stāda puķes, vairs nav jaunums, bet grants ceļa risēs vēl neviens nebija pamēģinājis iestādīt kartupeļus. Ceļa Rauna Drusti Jaunpiebalga 25.kilometrā, Gatartā pie "Oliņu" mājām, domubiedru grupa "P29" sarīkoja akciju, lai pievērstu sabiedrības un valsts amatpersonu uzmanību ceļa sliktajam stāvoklim.

"Pamazām vien ceļā izveidojās bedre, mašīnas iesēdās. Par to informējām ceļu uzturētājus. Zvanījām vairākkārt, nekas nemainījās. To taču saprotam, ka greiderēt nav iespējams, bet lūdzām, lai atved kravu un ieber dziļajā risē. Bet vaga uz ceļa kļuva aizvien dziļāka un platāka," stāsta gatartietis, "Oliņu" māju saimnieks Aivars Damroze. Izšķīdušajā ceļa posmā pirmdienas vakarā iestiga starppilsētu autobuss. Šoferim spēkratu izdevās ''izšūpināt'' no dubļiem, bet apkārtnē dzīvojošos, kuri ikdienā spiesti mērot šo ceļu, negadījums pamudināja paust neapmierinātību ar ceļa stāvokli. Jaunpiebaldziete Agnese Zēbolde atklāj, ka ideja par kartupeļu stādīšanu vagā uz ceļa radusies sarunās. "Sarīkojām talku. Kartupeļus iestādījām tikai vienā ceļa segumā iebrauktajā vagā, bet no Gatartas līdz Jaunpiebalgai vien tādi posmi ir vairāki, nemaz nerunājot par posmu no Drustiem līdz Vidzemes šosejai," pastāsta Agnese Zēbolde. Desmit talcinieki grants ceļa dziļajā bedrē stādīja kartupeļus. "Drīz vien tika atvestas divas kravas ar paprāviem akmeņiem, lielākiem nekā iestādītie kartupeļi. Redz, cik ātri izauga! Tie ir smiekli caur asarām, jo mums pa šo ceļu jābrauc katru dienu, bērni jāved uz skolu," domās dalās Aivars Damroze un uzsver, ka tagad vismaz mašīnas negrimst, dubļu vannā tikai šūpojas.

"Tā nav normāla situācija, ka iedzīvotājiem jācīnās par katru ceļu, kas ikdienā nepieciešams, jālūdzas, lai tas būtu izbraucams. Tā vien izskatās, ka valsts kļūst par tādu kā invalīdu ratiņos. Galva Rīgā, pārējais ķermenis pamazām paliek bez kustībām un atmirst. Kad beidzot valsts mērogā domās par reģionālo politiku," viedokli pauž Drustu pagasta iedzīvotājs un Raunas novada domes deputāts.

Domubiedru grupa "P29" ( tāds ir ceļa Rauna Jaunpiebalga nosaukums ceļu uzturētāju reģistros) apsver nākamās aktivitātes, lai vēl un vēl atgādinātu par ceļu, kas viņiem ikdienā vajadzīgs. "Šis ceļš ir dzīvības un saimnieciskā artērija Drustu pagasta iedzīvotājiem. Pa to var nokļūt līdz vienīgajam apkārtnes bankomātam, aptiekai un benzīntankam. Pa to brauc skolu autobusi, uz tuvāko slimnīcu jāsteidz Jaunpiebalgas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādei, kā arī satiksmes autobusiem jāved pasažieri," teikts domubiedru atgādinājumā.

Par grants ceļu stāvokli runā visdažādāko līmeņu valsts amatpersonas, pašvaldības, uzņēmēji, ikviens, kam pa šiem ceļiem jābrauc ikdienā. Satiksmes ministrs Uldis Augulis, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, stāstīja, ka valstī pašreiz vairāk nekā 40 procenti autoceļu ir uzskatāmi par sliktiem. Turklāt vissliktākā situācija ir uz reģionālajiem ceļiem, uz kuriem tā aizvien pasliktinās. Satiksmes ministrija šogad koncentrējas uz to stāvokļa uzlabošanu. "Vienīgais, ko ministrs solīja, šogad "Latvijas Valsts ceļi" veiks visu Latvijas valsts, pašvaldību un privāto autoceļu auditu. Pēc izvērtējuma un analīzes saņemšanas ministrija vērtēs, kā tālāk rīkoties," "Druvai" pastāstīja Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte. Pagājušajā nedēļā viņa parakstīja vēstuli arī Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Līgatnes, Raunas, Priekuļu un Pārgaujas novadu vadītāju vārdā. Tā nosūtīta Ministru prezidentam, satiksmes ministram, VAS "Latvijas Valsts ceļi", VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", Saeimas komisijai un Latvijas Pašvaldību savienībai.

Pašvaldību vadītāji atzīst, ka vēstuļu pēdējos gados nosūtīts daudz. Tās parakstījuši tūkstošiem iedzīvotāju. Un visiem tikai viena prasība un lūgums - gribam braukt pa normālu ceļu. Parakstus vākuši iedzīvotāji Ģikšos un Raunā, Drustos un Kārļos. Atbilde no ministrijas, ceļu uzturētājiem viena - naudas nav, neko nevar darīt. "Par Ģikšu ceļu jau 20 gadus rakstām vēstules, bet, izrādās, pēc kritērijiem šis ceļš ir apmierinošā stāvoklī. Braucēji saka, ka nav, ierēdņi - ir. Visu nosaka normatīvā bāze. Ja jau tā neatbilst, jāmaina," viedokli pauž Elita Eglīte. Vēstulē atgādināts, ka "ceļu pārvaldītāja pienākums ir nodrošināt, lai ceļš pastāvīgi (ne periodiski, kā tas mēdz izskanēt) tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā (pieņemam, ka šī norma sevī ietver arī tiesības pārvietoties pa autoceļu ar atļauto ātrumu). Ministru kabineta noteikumos, kur arī norādīts, ka "lai nodrošinātu netraucētu transportlīdzekļu satiksmi pa autoceļiem pastāvīgos un mainīgos laikapstākļos, ceļa īpašnieks nodrošina autoceļu uzturēšanu, ievērojot prasības un darbu izpildes termiņus". Noteikumi paredz, ka "autoceļš vai tā posms ir avārijas stāvoklī, ja tā konstrukciju nolietošanās dēļ nevar nodrošināt autoceļa uzturēšanas klasei atbilstošu prasību izpildi". Turklāt grants seguma ceļu uzturēšana paredz arī seguma atjaunošanu. Grants segumā nav pieļaujami iesēdumi un bedres, kas dziļākas par 100 mm. Atklātie trūkumi jānovērš, izpildes termiņš - divas nedēļas.

"Ir tikai viens jautājums - ko darīt? Amatas novadā uz Skujenes un Amatas pagastu var aizbraukt tikai pa grants ceļiem. Ģikšos neilgā laikā slēgtas divas zāģētavas, benzīntanks, uzņēmēji uzsvēra - ceļu dēļ. Bet tur dzīvo cilvēki," pārdomās dalās Elita Eglīte.

http://news.lv/Druva/2017/03/17/uz-cela-stada-kartupelus

 

Amatas un Līgatnes novada iedzīvotājiem

Datums: 17.03.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Līdz 22. martam "Druva" aktīvi strādās pie materiāla par veselības aprūpes pieejamību Amatas un Līgatnes novadā.

Izpētot dažādas cēloņsakarības un akcentējot ar veselības jomu saistītās reģionālās problēmas, aicinām iedzīvotājus piedalīties raksta tapšanā. Ar žurnālistu starpniecību jūs varat uzdot sev interesējošus jautājumus Amatas un Līgatnes novada pašvaldību vadītājiem, ģimenes ārstiem un medicīnas personālam.

Tāpat rosinām izteikt savu viedokli par problēmām veselības kvalitātē un pieejamībā abos minētajos novados, to pagastos.

Savus jautājumus un viedokļus lūdzam sūtīt uz redakcijas e pastu andra@druva.apollo.lv vai zvanot pa tālr.64161903.

http://news.lv/Druva/2017/03/17/amatas-un-ligatnes-novada-iedzivotajiem

 

Tikšanās ar lāču „mammu” Velgu Vītolu Baložos

Datums: 17.03.2017

Izdevums: Rīgas un Apriņķa Avīze

Rubrika: Izklaide

24. martā plkst. 12.30 Baložu pilsētas bibliotēka ielūdz uz tikšanos ar lāču un citu zvēru „mammu” Velgu Vītolu, kura Līgatnes dabas takās strādā jau vairāk nekā 30 gadus. Pasākums notiks Baložu kultūras nama kora zālē.

„Man ir bijis laimīgs un bagāts mūžs. Tas nav veltīgs. Man ir tik daudz bērnu! Es varu atcerēties daudzos gadījumus ar dzīvniekiem un būt par to laimīga. Kā es audzināju lāci, kā man pakaļ staigāja alnis, kā man pāri skraidīja zaķis... Tās izjūtas manī dzīvo,” teic Velga Vītola.

Ieeja bez maksas.

http://news.lv/Rigas_Aprinka_Avize/2017/03/17/tiksanas-ar-lacu-mammu-velgu-vitolu-balozos

 

Kokamatniecības muzejā Pasaules koksnes dienas

Datums: 17.03.2017

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Ziņas

Līgatnē no 24. līdz 26. martam Vienkoču parka Kokamatniecības muzejā notiks Pasaules koksnes dienu reģionālais pasākums. Parka apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar vienkoču laivas izgatavošanas tehnoloģijām, virpot uz senajām kājminamajām virpām, piedalīties vienkoču maizes abru meistardarbnīcā, iepazīt dažādus instrumentus. Muzeja un Rīgas Tehniskās universitātes speciālisti un domubiedri dalīsies pieredzē par kokamatniecības attīstību un masīvkoka apstrādi. Vairāk - www.vienkoci.lv/lv/jaunumi.

http://news.lv/Auseklis/2017/03/17/kokamatniecibas-muzeja-pasaules-koksnes-dienas

 

Unikālais vienkocis

Autors: Andris Ozoliņš

Datums: 20.03.2017

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Saimniecība

Rihards Vidzickis no masīvkoka izgatavo gan traukus, gan laivas

Ar neatlaidību var kalnus gāzt. Šis senais teiciens pilnībā attiecas uz koka amata meistaru un zinātnieku Rihardu Vidzicki, kurš Līgatnē izveidojis jau krietni populāro "Vienkoču parku".

Līgatne ir Riharda dzimtā vieta. No šejienes viņš devās mācīties uz Rīgas amatniecības vidusskolas kokapstrādes nodaļu. Paralēli ieguva Latvijas Amatniecības kameras koktēlnieka zeļļa diplomu un iestājās Rīgas Tehniskajā universitātē. Vislielākā uzmanība studijās tika pievērsta masīvkoka un vienkoču izstrādājumu izgatavošanas tehnoloģijām. Vienkocis ir no vesela, nelīmēta, nestiķēta koka izgatavots priekšmets.

2004. gadā Rihards ieguva Latvijas Amatniecības kameras dabiska koka apstrādes meistara diplomu un 2012. gadā, RTU aizstāvot promocijas darbu "Griešanas tehnoloģija ārvides objektiem", ieguva inženierzinātņu doktora grādu.

Koks ir labs

Paralēli studijām tika meklēta vieta "Vienkoču parkam" un Kokamatniecības muzejam, jo tā bija ne tikai meistara sirds, bet arī ģimenes lieta. Arī Riharda tēvs strādāja ar koku, interesējās par kokapstrādes vēsturi, kā arī vāca dažādus senos instrumentus.

Grūdiens nāca nejauši. Pie pašas Igaunijas robežas – Naukšēnu novada "Jaunalēnu" mājās pārdeva senu galdnieka darbnīcu. Ziņa nonāca Riharda ausīs un viņš, savācis tiem laikiem un studenta maciņam cienījamu summu – 400 latus, meistara kolekciju nopirka. Tā bija patiešām izcila un veido šā brīža muzeja kodolu. Toreiz nebija kur likt un visu sakrāva mājas pažobelē. Beidzot tēvam izdevās sarunāt zemes gabalu un tā klajā pļavā viena pēc otras sāka augt mājas. "Vienkoču parks" kļuva par masīvkoka apstrādes eksperimentu veikšanas vietu.

Tagad "Vienkoču parkā" atrodas Kokamatniecības muzejs, kas iekārtots kā senā darbnīca. Tur var iepazīties ar vienkoču un citu koka izstrādājumu izgatavošanas niansēm no akmens laikmeta līdz mūsdienām. Var uzzināt, kā senie amatnieki izgatavoja sadzīves lietas gan muižkungu, gan citu cilvēku vajadzībām. Parkā izveidotas takas ar tematiskiem apskates objektiem, vēsturisku muižu un citu ēku maketi, koka skulptūras, etnogrāfiskas ēkas, vienkoču laivas un darvas ceplis.

Šeit var apskatīt Latvijā pirmo smilšu maisu māju, kas ir vizuāli ļoti interesants objekts. Tā sienas mūrētas no malkas pagalēm un smilšu maisiem, logi veidoti no pudelēm. Reģistros ēka fiksēta kā "vides objekts", tās iekšpusē ir gaumīgi iekārtota viesistaba ar milzīgiem vienkoča krēsliem un atbilstošu galdu. Ir vērts iepazīties ar mājas celtniecības procesu, kurā ir izmantotas videi draudzīgas izejvielas un otrreizēji izmantots stikls.

2013. gadā Latviešu biedrības namā divpadsmit lauku tūrisma saimnieki svinīgā pasākumā saņēma pirmās kultūras zīmes "Latviskais mantojums". Starp pirmajiem divpadsmit bija arī "Vienkoču parks" par latviskas amata prasmes daudzināšanu – kokamatniecību.

No bļodas līdz laivai

"Ar tūrismu izdzīvot nevar. Vajag, lai lieta būtu stilīga, forša, lai tai būtu savs stāsts. Iesaistījos projektos par ēdināšanu un daudz eksperimentēju, lai izveidotu vienkoča traukus. Tad pirms gada atnāca vaļā klikšķis! Forma, apdare, principi. Trauka dibentiņš man grebts ar pusapaļo kaltu, apdarei izmantots vasks, propoliss un lineļļa, saglabāta stumbra asimetriskā forma. Traukus iedevu testēt slavenajam pavāram Edvīnam Dreiblatam un lieta aizgāja," atceras Rihards.

Cits eksperiments ir vienkoča laivas, kas ir viens no senākajiem ūdeņu transportlīdzekļiem. Pirmās laivas Rihardam sanāca vienkāršas un stabilas. Laivu varēja ielikt busiņā un braukt pārgājienos, piedevām kopā ar draudzeni. Un laiva ne reizi neapgāzās. Tad jau bija jāgatavo nākamās, ar sarežģītāku formu. To nemaz nav tik viegli izdarīt, jo laivas sāni ir paplatināti, tos "atverot", gali var ieplaisāt. Tikai pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem meistars atrada īsto recepti. Ir jau sava skunste. Piemēram, vienkoča laivas vidu atloka, to uzliekot uz steķiem, ielejot ūdeni un karsējot uz uguns. Toties beidzamā laiva jau ir īsta skaistule, vienīgā tāda Latvijā...

"Ja klients grib izgatavot savu vienkoča laivu, viņam vajag piedalīties šajā procesā no sākuma līdz beigām. Tas būtu izziņas bagāts amatnieka piedzīvojums. Sākot ar to, kā sarunāt mežā koku. Tad to apskatīt, pārbaudīt. Cirst vienkoci var darbnīcā, bet to var darīt arī uz vietas mežā. Īpaši smalki ir laivu izcirst tā, ka vidus saglabājas vesels un no tā var izgatavot citas derīgas lietas," smaida Rihards.

***

Vērtējums: vienkoča trauks – odziņa!

Pēteris Liepiņš, gardēdis: "Ieturoties labā, izsmalcinātā restorānā, ēdienam "odziņu" piešķir robustie vienkoča trauki, kuros tiek servēta maize. Tas piešķir noskaņu! Izsmalcināta kokamatniecība labi sader ar izsmalcinātu virtuvi!".

http://news.lv/Latvijas_Avize/2017/03/20/unikalais-vienkocis

 

1927. gada 16. martā. Dzimis fiziķis Edgars Siliņš

Autors: Viesturs Sprūde

Datums: 21.03.2017

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Vēsture

Pirms 90 gadiem Līgatnes pagasta "Veclapsās" dzimis viens no visu laiku izcilākajiem latviešu fiziķiem, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) loceklis, organiskās cietvielu fizikas un molekulārās elektronikas pamatlicējs Latvijā Edgars Siliņš. Viņš Fizikālās enerģētikas institūtā izveidoja organisko pusvadītāju fizikas laboratoriju, kuru pats vadīja līdz mūža beigām. Kā norāda akadēmiķis Jānis Stradiņš, eksaktās zinātnes pārstāvim tāpat tuva bijusi humanitāro zinātņu pasaule – psiholoģija, ētika, filozofija, reliģija, literatūra un vēsture. Ne velti lasītāju atzinību guva viņa eseju grāmata "Lielo patiesību meklējumi", kas populāri stāsta par pasaules izziņas un izpratnes vēsturisko attīstību. Savukārt 1980. gadā angļu valodā iznākusī grāmata "Organic Molecular Crystals: Their Electronic States" padarīja Siliņu par tobrīd visbiežāk citēto latviešu zinātnieku pasaulē. Kopumā viņš radījis septiņas monogrāfijas un ap 290 pārskatu un zinātnisko publikāciju. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Siliņa atpazīstamībai bija liela loma, atgriežot LZA starptautiskajā apritē. Kopš 1999. gada LZA piešķir Edgara Siliņa balvu.

http://news.lv/Latvijas_Avize/2017/03/21/1927-gada-16-marta-dzimis-fizikis-edgars-silins

 

Darbinieku rinda ir, bet nav, ko izvēlēties

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 21.03.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Aktualitāte

Pašvaldību speciālistu alga nav konkurētspējīga. Cilvēks pastrādā, iegūst kompetenci un atrod labāk atalgotu darbu.

Pašvaldības un valsts institūcijas daudziem šķiet iekārojamas darbavietas. Valda uzskats, ka tur var nopelnīt labu algu, ko vienmēr izmaksā laikā, vēl arī, protams, nodrošinātas sociālās garantijas. Ko vēl var vēlēties darba ņēmējs?

“Vai darbs pašvaldībā ir starp iekārojamiem, var diskutēt, bet tas nodrošina stabilitāti. Ikvienam tas ir svarīgi,” saka Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. Novada pašvaldībā patlaban vakanču nav.

Likumā par pašvaldībām noteikts, ka izpilddirektors ierosina domei iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu vadītājus, domes nolikumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba pašvaldības administrācijas darbiniekus. Ne likums “Par pašvaldībām”, ne arī citi normatīvie akti pašlaik neuzliek par pienākumu rīkot konkursu uz pašvaldības darbinieku amata vietām. Pašvaldība pēc savas iniciatīvas ir tiesīga rīkot konkursus uz vakantajām amata vietām, bet tā nav likuma prasība. Taču obligāti atklāts konkurss ir jārīko, piemēram, uz bāriņtiesas locekļu un priekšsēdētāju amatiem.

“Mums nav nolikuma par darbinieku pieņemšanu, vadāmies pēc labas pārvaldības prakses principiem un, lai piesaistītu profesionālāku darbinieku, rīkojam konkursus,” stāsta Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs un atzīst, ka atrast profesionālu darbinieku nav viegli. Vairākkārt bija jārīko konkurss juriskonsulta amatam. Pieteicās vairāk nekā desmit pretendentu, diemžēl neviens neatbilda prasībām. “Kāda jēga aizpildīt amata vietu, ja darbinieks nespēj veikt pienākumus? Pašvaldībā ir konkurētspējīgs atalgojums, un alga ir jānopelna,” atgādina Hardijs Vents. Viņš arī nenoliedz, ka par profesionāliem darbiniekiem pašvaldības konkurē savā starpā. “Darbinieki veido karjeru, pieņem jaunus izaicinājumus. Mūsu bijusī juriste tagad strādā Siguldas pašvaldībā, pie mums darbiniece brauc no Valmieras,” pastāsta novada vadītājs un uzsver, ka konkurss ir iespēja iepazīt potenciālos darbiniekus un izraudzīties amatam piemērotāko.

Līgatnes novada pašvaldībā patlaban ir divas vakances – sociālais pedagogs vidusskolā un sociālais darbinieks Sociālajā dienestā. “Sociālo pedagogu meklējam jau otro gadu. Psiholoģiskās slodzes dēļ par sociālo darbinieku katrs strādāt nevar, atrast darbiniekus nav viegli,” stāsta pašvaldības kancelejas vadītāja Ilze Goba un piebilst, ka pēc ilgāka laika pašvaldībā sācis strādāt nekustamā īpašuma apsaimniekotājs. Vakance bija brīva gadu. Uz darbu novada domē daudzi darbinieki brauc no citiem novadiem.

Kancelejas vadītāja atzīst, ka darbinieki pašvaldībā dažādu iemeslu dēļ tomēr diezgan bieži mainās. “Būtisks iemesls ir alga. Pēdējoreiz tā tika paaugstināta pērn, šogad ne, kaut tika paaugstināta minimālā alga,” stāsta Ilze Goba un atzīst, ka diemžēl sabiedrība darbu pašvaldībā uzskata par vieglu, arī ne visi deputāti saprot tā sarežģītību, bet viņi jau lemj par strādājošo algām. Lai gan paredzēts, ka darbinieki drīkst saņemt prēmijas un piemaksas, tās maksātas netiek.

Pašvaldība ir laba skola. Tie, kuri līdz šim tajā nav strādājuši, ļoti daudz apgūst, tiek apmaksāti arī kursi. Cilvēki iegūst kompetenci un atrod labāk atalgotu darbu, bet mēs meklējam citu vietā. Kad meklējām iepirkuma speciālistu, interesējās arī tādi, kuri darījuši šo darbu, bet, kad uzzināja, kāda alga, interese zuda,” pastāsta kancelejas vadītāja. Pašvaldībā ir izstrādāta kārtībā, kādā darbā tiek pieņemti darbinieki, ir komisija, kas viņus vērtē. Noteiktos amatos darbiniekus apstiprina dome.

Konkursā uz kādu amatu parasti piesakās daudzi, bet nav, ko izvēlēties. Uz jurista amatu, piemēram, pieteicās pārdevēja. Ja grāmatvedis nav strādājis ar programmām, kas ir pašvaldībā, viņam ir ļoti daudz jāmācās. Daudzi neapzinās, ka nepietiek tikai ar profesionālām zināšanām, jābūt plašākam redzējumam. Šodien bez juridiskām un grāmatvedības zināšanām strādāt pašvaldībā nevar. Arī kultūras darbiniekiem šīs zināšanas ir vajadzīgas. Esam pieņēmuši darbā cilvēkus, kuri drīz vien saprot, ka slodze par lielu, un aiziet,” pārdomās dalās Ilze Goba un atklāj, ka diemžēl darbu pašvaldībā meklē daudzi tādi, kuri jau izmēģinājuši vairākas darba vietas, vai arī jaunie speciālisti, kuriem nav ne tikai profesionālās, bet arī dzīves pieredzes, toties prasības pret darba devēju ir ļoti augstas.

“No ikviena pašvaldības darbinieka tiek prasīta ļoti augsta kompetence, likumi, noteikumi, prasības mainās. Valsts institūcijas nosaka, ka pašvaldībā jābūt konkrētam speciālistam, kādai viņam jābūt izglītībai. Štatu saraksts kļūst aizvien garāks,” stāsta Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte un uzsver, ka darbs pašvaldībā kļūst aizvien grūtāks, sarežģītāks, atbildība palielinās. “Meklējam juristu. Viens pieteicās, gatavs strādāt, ja alga būs tūkstoš eiro uz rokas. Pēc neapliekamā minimuma samazināšanas algas darbiniekiem arī samazinājās. Paaugstināt darba samaksu nevaram atļauties, tāpat arī piešķirt kādus bonusus,” atklāj novada vadītāja. Viņa nenoliedz, ka pašvaldības cita no citas pārvilina zinošus darbiniekus. Tiek arī ieguldīts speciālistu izglītošanā. “Cenšamies izaudzināt savus kadrus. Rīkojam konkursus, bet tie diemžēl ne vienmēr palīdz atrast piemērotu un kompetentu darbinieku. No dažiem nācās šķirties jau pārbaudes laikā,” pastāsta Elita Eglīte. Viņa atzīst, ka darbs pašvaldībā tikai no malas izskatās iekārojams.

Raunas novada pašvaldībā patlaban vakanču nav. Darbinieki atrasti arī uz noteiktu laiku. “Kvalificētu darbinieku atrast nav viegli. Saprotams, ka pieredze jāapgūst, un jaunie ir ieinteresēti mācīties,” saka pašvaldības izpilddirektore Linda Zūdiņa Sivko un uzsver, ka uz visiem amatiem vakances tiek izsludinātas, tad nerodas šaubas, kāpēc kurš pieņemts darbā.

“Pēdējā laikā visus, kuri pieteikušies, aicinām uz interviju, nevis pirmo atlasi veicam pēc CV. Sarunā var novērtēt cilvēka prasmes, zināšanas, personību,” stāsta izpilddirektore un piebilst, ka pašvaldībā tikai daži darbinieki nav novada iedzīvotāji. “Nevaram konkurēt ar lielākiem novadiem, pilsētām, kuras var piedāvāt lielāku atalgojumu. Mazā pašvaldībā vienam darbiniekam jāveic vairāku pienākumi,” atgādina Linda Zūdiņa Sivko. Pēdējais konkurss bija uz lauku un uzņēmējdarbības konsultanta amatu. Pieteicās pieci pretendenti, tikai viens no cita novada.

Kopš pērnā gada par vakancēm pašvaldībās var uzzināt ne tikai domes mājaslapā, izdevumā, portālos, bet arī Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā. Tur arī norādīts, kādu algu darba devējs piedāvā.

http://news.lv/Druva/2017/03/21/darbinieku-rinda-ir-bet-nav-ko-izveleties

 

Deju soļi pretī simtgadei

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 21.03.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Gatavojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku deju lieluzvedumam “Māras zeme”, visā Latvijā notiek deju lieluzveduma “Māras zeme” repertuāra apguves skates. Tajās žūrijas komisija svētku virsvadītāji vērtē koprepertuāra apguves līmeni tā sagatavošanas pirmajā posmā.

"Žūrija vērtē dejas māksliniecisko izpildījumu un rakstura atklāsmi, dejas horeogrāfiskā teksta precizitāti, izpildījuma muzikalitāti, tautastērpa valkāšanas kultūru un pareizību, kā arī deju kolektīva skatuves kultūru un kop espaidu," atgādināja Latvijas Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa.

Cēsu deju apriņķa dejotāji uz skati sabrauca Vecpiebalgā un Cēsīs. Viņu sniegumu vērtēja Deju svētku virsvadītāji, horeogrāfi Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, Taiga Ludborža, Zanda Mūrniece un eksperte Maruta Alpa.

Dejotājiem pirms uzstāšanās visu pašvaldību vadītāju vārdā veiksmi Vecpiebalgā vēlēja Jaunpiebalgas novada vadītājs Laimis Šāvējs, bet Cēsīs Priekuļu novada vadītāja Māra Juzupa. “Lai nākamgad visi kopā mēs godam varētu svētkos svinēt Latvijas simtgadi, vēlu katram kolektīvam kāpināt meistarību, ieklausīties žūrijas vērtējumos un uzturēt dejotprieku,” sacīja Laimis Šāvējs.

Vecpiebalgā savu dejotprasmi rādīja C grupas jauniešu kolektīvi, vidējās paaudzes E grupas kolektīvi, kā arī senioru dejotāji. Dzērbenes senioru deju kolektīvam “Juveris” skatē bija jāuzstājas pirmajiem. “Pirmoreiz skatē jāuzstājas pirmajiem, koncertos jau cita lieta,” tā Rūdolfs Lapsa, bet Uldis Vītoliņš piebilda, ka skatuve pazīstama, te dejots koncertos, savulaik arī skatēs. Vīri bija satraukti, vēl no rīta iznācis mainīt dejotājus, jo vīrusi nesaudzē nevienu. "Dejas apgūtas, tās nav vieglas, jo mūzika neiet kopā ar soļiem," sacīja Uldis Frančenko. Viņa tēvs pēdējoreiz Deju svētkos Rīgā piedalījās 85 gadu vecumā, viņš aizvien cītīgi sekojot līdzi, kā veicas kolektīvam. “Dejas mainās, mēs līdzi. Ļoti jāklausās ritms, man kā dejotājam labāk patīk tās dejas, kurās emocijas, ātri soļi, kur vīru spēku var parādīt,” pārdomās dalījās Rūdolfs Lapsa, bet Uldis Vītoliņš uzsvēra, ka katrā dejā ir jāsaprot stāsts, ne tikai soļi. “Dejas mainās, ar to jārēķinās,” atgādināja Uldis Frančenko. Viņi visi trīs savulaik dejojuši jauniešu, tad vidējās paaudzes deju kolektīvos. Dejošana tuva ģimenēs.

Katrs kolektīvs pēc izvēles skatē dejoja divas dejas. Tiesa, senioru un C grupas dejotāji patlaban no svētku repertuāra apguvuši vien divas, pārējie kolektīvi trīs dejas. Pēc skates Vecpiebalgā Raunas pagasta “Trejdeviņi” vadītāja Ilona Klince atzina, ka vēl viss priekšā, jāstrādā daudz.

Vadītājos pārdomas raisīja vērtējums, jo katram taču gribas saņemt vairāk punktu. Diplomu par piedalīšanos saņēma Straupes “Idumeja”. Kā sprieda kolēģi nevar salīdzināt pamatskolas pēdējo klašu skolēnu, kādi dejo "Idumejā", un jauniešu sniegumu, dejas izpratni. Bērni vienkārši nevar izdejot, kā puiši brauc precībās. Dejā svarīga ne tikai soļu precizitāte, arī emocionālais stāsts, izjūtas. Tie tomēr ir pieaugušo Deju svētki.

Gan Vecpiebalgā, gan Cēsīs skates aizritēja kā skaisti koncerti. Saspringums ātri pazuda, un dejotāji ļāvās priekam dejot, iejutās dažādu laiku Latvijas vēstures lappusēs. Skatē katrs varēja redzēt masu medijos daudz apspriestās dejas, par kurām izskanēja dažādi viedokļi, saskatītas arī padomju gadu tendences. “Kad dejas izpilda laikam atbilstošos tērpos un tās ir uzvedumā, daudzi jautājumi pazūd. Svarīgi, lai vadītāji dejotājiem izstāsta par uzvedumu, laiku, kuru deja ataino," pārdomās dalījās ilggadēja dejotāja, Priekuļu novada pašvaldības vadītāja Māra Juzupa un uzsvēra, ka diemžēl arī Deju svētku repertuāru skāra nesaprašanās, neizrunātas lietas. Sarunās arī dejotāji atzina, ka aizvien vairāk viņiem iepatīkas dejas. Pēc daudzu kolektīvu uzstāšanās zālēs atskanēja vētraini aplausi. Gan kā atbalsts savējiem, gan par emocionāli piepildīto dejas sniegumu.

"Tikai kopā mēs varam izveidot tādus svētkus, kādi vēsturē nav bijuši," pēc skates sacīja Maruta Alpa. Viņa atklāja, ka pēdējā laikā dejotāji aizvien vairāk cits citam jautā, kāpēc deju kustība Latvijā ir tik plaša, kāpēc pēc katriem Deju svētkiem dejotāju saimei piepulcējas vairāki simti kolektīvu. Izskaidrot šo fenomenu neviens nevar. Skatēm ir pieteikušies 789 deju kolektīvi, par teju 200 vairāk nekā iepriekšējos Deju svētkos.

"Jūs spējāt pārsteigt, iepriecināt, likāt daudz domāt. Grūtākais posms ceļā uz svētkiem ir noslēdzies. Sākumā viss bija jauns, daudz kas nesaprotams, viss šķita grūts. Mēnešiem strādājot, iemācoties soļus, tiekot pāri dažādām tehniskajām grūtībām, kad jau var sākt redzēt zīmējumus, dejotāji sāk saprast un atvērties. Atliek tikai turpināt, nākamajā sezonā krāt pieredzi un meistarību, lai stadionā liktu skatītājiem saprast, ka esam bijuši un esam latviešu tauta, un spējam to parādīt savos svētkos," vērtējot skatē redzēto, teica Maruta Alpa un atklāja, ka viņai sirdī palikušas "Zelta virpuļa" izpildītā deja "Līgo mans augumiņš", "Tūgadiņa" bērni, kuri skaidri saprot, ko dara un kāpēc ir uz skatuves," "Piebaldzēni" ar "Pats par savu naudu dzēru" bija tik smeldzīgi, tik cilvēcīgi īsti. "Jumis" sasildīja ar "Līgo mans augumiņš", "Zeperi" ar staltumu, kaut ko maģisku..." Taiga Ludbordža uzteica kolektīvus par tēlu meklējumiem.

"Mūsu kolektīvu sniegums bija augstā līmenī. Ja deviņi saņēma augstākās pakāpes vērtējumu, vairākiem tikai desmitdaļas pietrūka, var droši teikt mūsējiem ir augsts līmenis," pēc skates atzina deju apriņķa koordinators Uldis Blīgzna. Gandarījumu par savējiem pauda apriņķa virsvadītāja Iveta Pētersone Lazdāne.

Žūrija ar Cēsu apriņķa kolektīvu sniegumu bija apmierināta. Sarunās ar vadītājiem tika analizētas nianses dejās, pārrunātas profesionālas lietas. Svētku virsvadītājs, deju lieluzveduma "Māras zeme" mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš atgādināja, ka nākamā gada skates nolikumā būs arī punkts, ka viens dejotājs nedrīkst dejot divos kolektīvos, kaut abus vada viens vadītājs. Bijuši arī gadījumi, ka vadītājs pat nezina, ka dejotājs dejo arī citā kolektīvā. "Par to jārunā ar dejotājiem. Savukārt, ja bērnu kolektīvi pretendē uz Deju svētkiem, tas nopietni jāpārrunā kopā ar vecākiem, jo koncerts sāksies desmitos vakarā, jāizvērtē, vai vecāki un bērni ir gatavi tādai slodzei," teica Jānis Purviņš un piebilda, ka ar tērpu šūšanu steigties nevajag, jo mākslinieciskā padome vēl pieņems galīgo lēmumu.

"Turpinām strādāt, dejot, būs jaunas dejas, koncerti, skates. Tad jau tiksimies Rīgā," sacīja Iveta Pētersone Lazdāne.

***

Bērnu kolektīvi. Augstākā pakāpe: Priekuļu pagasta "Tūgadiņš" (Mārtiņš Jurciņš) - 47,3 punkti, Cēsu "Randiņš" (Sandra Bārtniece) - 46,8; 2.pakāpe: Stalbes vidusskolas 1.-4.klašu deju kolektīvs (Ginta Berķe) - 39,5, Priekuļu "Miķelēni" (Māris Brasliņš) - 36,3.

A grupa. 2.pakāpe: tautas deju ansamblis "Raitais solis" (Andis Kozaks) - 54,5.

B grupa. Augstākā pakāpe: Priekuļu "Zelta virpulis" (Uldis Blīgzna) - 58,5, Cēsu Valsts ģimnāzijas "Kande" (Andis Kozaks) - 55; 1.pakāpe: Jaunpiebalgas "Piebaldzēni" (Lāsma Skutāne) - 51,3, Straupes "Idumeja" (Ginta Berķe) - 51,2; 2.pakāpe: Priekuļu tehnikuma "Virpulis" (Uldis Blīgzna) - 49,5, "Veselava" (Emerita Gruzde) - 45,8.

C grupa. Augstākā pakāpe: Cēsu "Randiņš" (Sandra Bārtniece) - 48, Raunas "Trejdeviņi" (Ilona Klince) - 46,8; 1. pakāpe: Vecpiebalgas "Slātaviņa" (Antra Grīnberga) - 40,2; diploms par piedalīšanos: Straupes "Idumeja" (Ginta Berķe) - 28,7.

D grupa. Augstākā pakāpe: Līgatnes "Zeperi"(Liene Frīdberga) - 57,5; 1.pakāpe: Priekuļu "Jumis" (Uldis Blīgzna) - 54,8, Vecpiebalgas "Balga" (Kaspars Brauns) - 53,8, Cēsu "Raitais solis" (Andis Kozaks) - 52,3, "Piebaldzēni" (Lāsma Skutāne) - 51,8, Priekuļu "Miķelis" (Māris Brasliņš) - 50,2.

E grupa. Augstākā pakāpe: "Straupe" (Rudīte Jurciņa) - 45,8, Vecpiebalgas "Mudurainis" (Antra Grīnberga) - 45,3; 1.pakāpe: "Amata" (Lilita Ventere) - 41,7, Cēsu "Saulgrieži" (Andis Kozaks) - 41; 2.pakāpe: "Skujene" (Solvita Krastiņa) - 37,7, "Vaive" (Solvita Krastiņa) - 37,5, Liepas "Sadancis" (Marita Rieksta - Krivjonoka) - 35,8.

F grupa. 1.pakāpe: Cēsu "Dzirnas" (Sandra Bārtniece) - 44,8, Vecpiebalgas "Mudurainis seniori" (Antra Grīnberga) - 42,3; 2.pakāpe: Dzērbenes "Juveris" (Uldis Blīgzna) - 39,5, Straupes "Munsturis" (Ineta Indriksone) - 35,3.

http://news.lv/Druva/2017/03/21/deju-soli-preti-simtgadei


Publicēts 2017. gada 21. martā

 

2017-03-21
Laika ziņas
Aptaujas