Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

 

Gadus var arī izdziedāt

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 22.03.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Istabā smaržo pavasara puķes, Marta pamet skatienu uz logu pavasaris steidzas, bet vēl būs cīruļputeņi. Nesen nosvinēta 92.dzimšanas diena.

"Tas tomēr ir daudz," nosaka Marta Tērauda un piebilst, ka veselība nav kā kādreiz, bet vēl jau turas. "Pēc infarkta salauzu kāju, vēl tagad piekliboju, bet staigāju, cik vien var. Vienmēr esmu bijusi žigla. Tikai daudz ko vairs nevaru izdarīt," pastāsta līgatniete. Tagad Marta dzīvo pašvaldības Senioru mājā, viņa uzsver, ka te dienas ātri steidzas, jo visu laiku ir, ko darīt, gulšņāšana nav prātā.

Marta Tērauda ir līgatniete. Vecākiem pagastā bija lauku saimniecība, ģimenē auga četri bērni. Marta bija vecākā. "Bērnībā laukos visus darbus darīju. Karš dzīvi izmainīja," stāsta Marta un klusi piebilst notikumu mūžā bijis tik daudz, ka varētu grāmatu uzrakstīt. Kad Līgatnē ienāca krievi, katrai saimniecībai uz trim dienām jādod zirgs ar ratiem un braucēju, ja bez braucēja, tad zirgu atpakaļ nedabūs. Tā 16 līgatnieši ar saviem zirgiem brauca līdz Vācijas robežai. Ratos bija slimnīcu aprīkojums. Marta starp vīriem un puišiem bija vienīgā sieviete. "Krusttēvs mani pieskatīja, citādi diezin kā būtu," bilst Marta un turpina: "Brauciens bija traks. Cilvēks jau kaut kā var iztikt, bet zirgiem trūka barības. Pa ceļam meklējām pļavas, kur pārnakšņot un paganīt zirgus. Bijām jau pie Šauļiem, skatījāmies, kur pārlaist nakti. Izraudzījāmies vietu, bet tad viens onkulis teica, ka labāk tomēr pabraukt vēl kādu gabalu. Nebijām tālu tikuši, kad to vietu sāka bombardēt. Tas bija liktenis, kas pasargāja.Dažkārt esmu domājusi, ka dzīvē gājis visādi, bet kāds vienmēr pasargājis." Brauciens ilga divus mēnešus, ne trīs dienas, kā solīja. "Visi atgriezāmies mājās. No braucējiem nu vairs esmu viena palikusi," saka līgatniete.

Kara laikā viņas dzimtos "Jaunlobēnus" sabombardēja. Ģimene pārcēlās uz Ieriķiem, vēlāk Līgatni. Tēvs bija amatnieks, gatavoja krēslus, galdus, mamma saimniekoja mājās. Līgatnes papīrfabrikā vajadzēja strādniekus. Un fabrikā Marta nostrādāja visu mūžu. "Visus darbus biju apguvusi," viņa piebilst.

Ar dzelzceļnieku Pēteri Marta iepazinās ballē. "Vecāki uz ballēm nemaz tā nelaida. Gribējās jau ļoti, patika dancot, dziedāt," stāsta Marta. Atmiņā palikusi balle Augšlīgatnē, kad dancojuši tā, ka klubā ielūzusi grīda. Pēteris iekritis acīs un sirdī. "Vienu rītu pamodos, skatos, kaimiņš ar dakšām iet uz siena zārdu, vedīšot sienu mājās. Skrēju un saucu tur cilvēks guļ! Pēteris gulēja, bija atnācis pie manis meitās, bet es iekšā nelaidu," ar šķelmīgu un mīļuma pilnu smaidu pastāsta Marta. Ar Pēteri abi nodzīvoja 35 gadus, līdz viņš aizgāja aizsaulē. "Smuka biju. Un esmu arī kino filmējusies. Vairs nezinu, kā to filmu sauca. Atceros, kā maisos graudu vietā bērām zāģu skaidas, bija jābrauc ar zirgu, it kā jāved labība. Tāda bija kino mānīšanās. Filmētāji teica: "Tā smukākā meitene jāliek priekšā." Vēl vienā filmā bija jāved baļķi," atmiņās kavējas līgatniete.

Līdztekus darbam Marta dziedāja korī, atmiņā brāļu Kokaru žests un joki Dziesmu svētku mēģinājumos. "Līgatnes kultūras namā katru vakaru kaut kas notika. Mājās sēdēt nebija laika," atgādina Marta. Viņai ļoti patika sēņot un ogot, tad sēdās motociklam pie stūres, Pēteris aizmugurē, abi brauca uz mežu.

Pensijas gados Martai bija viens no skaistākajiem puķu dārziem Līgatnē. "Pa dārzu man patika čubināties. Patīk puķes, bet dālijas ir tās skaistākās," saka Marta. Māsas vīrs bijis dāliju audzētājs, no viņa kolekcijas daudzas šķirnes atceļojušas uz Līgatni. "Visas, kuras man patika, nemaz nedeva. Kādi dažai bija ziedi!" bilst līgatniete un atceras, ka daudzi garāmgājēji fotografējuši viņas dārzu.

Martai istabiņā ir disku atskaņotājs. Kad skumīgāks prāts vai gribas pakavēties atmiņās, tiek atskaņota kāda pazīstama dziesma. "Te mēs daudz dziedam. Dažreiz tā, ka bail, vai tikai mājai jumts nepacelsies," saka Marta. Kad paciemoties ienāk kaimiņiene Ināra, tad bez dziedāšanas neiztikt, tāpat kā ikreiz svētku, svinību reizēs. Arī Martas istabiņas biedrene Velta dziedāšanai pievienojas, vēl citas sievas.

Arī "Druvas" ciemošanās reizē apraudzīt Martu ienāca draudzene Ināra. Abas pastrīdējās, kura zina vairāk dziesmu. "Aizvakar Marta taisījās mirt, nākamajā dienā prasīju, vai vēl dzīva, jo skatos, nāk pie galda. Miršanu atliekam, to uzreiz tā nevar izdarīt, jāsataisās, un tas var ilgt gadiem. Kad Marta ierunājās par iešanu pie Pētera, pavisam sabijos. Tepat kaimiņistabā Pēteris dzīvo, vai tiešām sadomājusi iet puišos," saka Ināra Gaigala, dzimusi piebaldziete. Pati atzīst, kaut ko mantojusi no Ķenča. Strādājusi par skolotāju Sērmūkšos, Murjāņos, savulaik arī avīzes "Cēsu Stars" redakcijā. "Es jau vēl pavisam jauna, man tikai 86 gadi," viņa nosaka. Marta atzīst, ka Ināra ir tā, kura viņai un Veltai iedod to dunku sānos jāiet, jādara, jāpriecājas, vajag uzdziedāt. "Mēs daudz smejamies. Ināra vienmēr ko smieklīgu pastāsta. Laikam jau Dievu esam nokaitinājušas, ka neņem pretī," domās dalās Velta Beķere, kura pagājušomēnes nosvinēja 98 gadus. Viņa visu mūžu nodzīvojusi Augšlīgatnē, strādājusi lopkopībā.

Sirmgalves ar lepnumu stāsta, ka ne tikai pašas dzied, Senioru mājā viesojušies pazīstami aktieri un operdziedātāji, tāpat arī bērnudārznieki vienmēr ir gaidīti. "Marta jau mums žurnāla zvaigzne," priecīgi saka Ināra. Līgatniete redzama vairākos žurnāla "Ievas Veselība" numuros. Marta rāda, kā senioriem jāvingro, stāsta, kā saglabāt dzīvesprieku.

Marta, Ināra un Velta sāk dziedāt: "Trīs jaunas meitas sēž rožu dārzā", tad "Piebaldzieti"... "No jaunajām dziesmām dziedam tikai "Vālodzīti". Jaunās neiet pie sirds. Vecās dziesmas patīk labāk," vērtē Marta Tērauda.

***

Martā nozīmīgas jubilejas

Līgatnes novadā

Martai Tēraudai Līgatnes pilsētā 14.martā 92

Elgai Grebei Līgatnes pagastā 12.martā 93

http://news.lv/Druva/2017/03/22/gadus-var-ari-izdziedat

 

Lelles satiekas bibliotēkā

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 22.03.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Līgatnes pilsētas bibliotēkā tikai šonedēļ apskatāma etnogrāfisko leļļu izstāde. Tās ir leļļu meistares Ievas Dāboliņas izlolotas un gatavotas. Bibliotēkas vadītāja Agnese Bināne tās atvedusi uz Līgatni, jo arī pati gatavo etnogrāfiskās lelles.

Greznās Baibas un Jāņi, rotaļīgās Ieviņas un Janči , arī suvenīrlelles Spīdola un Laimdota Latvijas novadu etnogrāfiskajos tērpos katrai savs stāsts par novadu, tā tautastērpu.

"Vecākā paaudze noteikti atceras Baibu Bārtas tautas tērpā. To ražoja rūpnīcā "Straume", tautastērps bija krāsots ar eļļas krāsu. Šodien Baibas gatavo Ieva Āboliņa. Šodienas Baiba greznojas daudzu novadu tautastērpos," pastāsta Agnese un piebilst, ka, apskatot lelles, var redzēt mūsu tautastērpu daudzveidību. Te Trikātas, Augšzemes, Neretas, Seces, Latgales, Abrenes, Nīcas, Bārtas, Vidzemes un vēl citi tērpi mugurā Baibai.

"Ieviņa un Jancis ir bērnu rotaļu lellītes. Ja Baibu vecāki bērniem spēlēties nedos, tad Ieviņa un Jancis tieši tam domāti. Tās ir izturīgas, zeķītes, brunči, jaciņas, pastalas, vainadziņi, priekšautiņi visu var novilkt un uzģērbt. Bērniem šīs lelles ļoti patīk," atklāj Līgatnes bibliotēkas vadītāja un piebilst, ka Ievas Dāboliņas gatavotās lelles iegādājas arī bērnudārzi, lai jaunajai paaudzei mācītu par sava novada tautastērpiem.

Suvenīrlelles Spīdola un Laimdota ir mazākas, arī ieģērbtas etnogrāfiskajos tērpos.

"Katra lelle ir roku darbs. Jāstrādā ļoti pacietīgi," saka Agnese. Viņa par katru lelli zina daudz pastāstīt. "Tā ir izstāde dažādām paaudzēm,” uzsver bibliotēkas vadītāja.

http://news.lv/Druva/2017/03/22/lelles-satiekas-biblioteka

 

Paņemt no Latvijas kļavām un bērziem eksportpreci

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 23.03.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Darbs

Pavasarī kļavu un bērzu sulas iesaka dzert dažādu nozaru speciālisti. Pāris nedēļu, kamēr tās tek, tiek uzskatītas par laiku, kad daba dāvā teju brīnumlīdzekli.

Pērnpavasar līgatnietis Zigmārs Ronis arī sadomāja, ka varētu padzert kļavu sulu. Nopirka urbjmašīnu, ieurba vairākās kļavās, jo sulas īsti netecēja. Tad laiks kļuva siltāks un saldo dzērienu vairs nebija, kur likt. Izliet arī žēl. Būdams tehnisks cilvēks, Zigmārs atcerējās par reverso osmozes tehnoloģiju. Pasaulē tā labi zināma jūras ūdens atsāļošanai, attīrīšanai. Ar to no sulas izspiež ūdeni, un paliek koncentrāts. Būvēt krāsni, lai vārītu sīrupu, laika nebija, no koncentrāta tika izmēģināts saraudzēt vīnu.

Zigmārs uzbūvējis divas iekārtas, viena stundā var pārstrādāt četras tonnas sulas, otras jauda 300 litru stundā. Uzbūvēta arī krāsns. To, ka Zigmārs kaut ko gatavojas būvēt, Līgatnē zināja daudzi, jo viņš detaļas iekārtai, kuras vien varēja, pasūtīja vietējiem meistariem. Osmozes iekārtai tās pasūtītas visās pasaules malās, atvestas un te saliktas, jo Latvijā tādas nopirkt nevar.

"Iekārta ir portatīva. To var aizvest uz birzi, un mājās vest tikai sulas koncentrātu. Ielej sulu, iekārta 95 procentus ūdens izspiež un iegūst koncentrātu. Tas izmantojam sīrupam, dzērienos, ēdienos, kosmētikā. Gan jau būs vēl varianti. Pagaidām nezinu, kur izmantot iegūto tīro ūdeni," pastāsta Zigmārs.

Viņš atzīst, ka par Latvijas kļavām un bērziem ir pārsteigti ne tikai latvieši, bet arī citi. "Uzskats, ka Kanādā, lūk, aug īstās kļavas, bet no tām, kas Latvijā, sīrupu iegūt nevar, ir maldīgs. Mūsu kļavu sulās cukura koncentrācija neatpaliek no Amerikā un Kanādā augošām kļavām," stāsta Zigmārs un uzsver, ka vajag pamēģināt un pārliecināties. "Katrs solis un darbība jāizdomā pašam, jo nav, kur aizbraukt un apskatīties. Kanādā taču neviens nerādīs jādara tā. Kanādieši bija pārsteigti, cik daudz ūdens izdodas izspiest no sulas, viņiem rādītāji esot mazāki. Kanādā ir maz bērzu, viņi interesējās par tiem.

Latvijā kļavu maz, un skaidrs, ka bizness neiznāks, sīrups būs ekskluzīvs produkts. Par bērzu sulas izmantošanu gan var runāt nopietnāk," pārdomās dalās līgatnietis. No apmēram 50 litriem kļavu sulas iznāk litrs sīrupa, bērza sīrupam vajag simts litru sulas.

Zigmārs nodibinājis uzņēmumu "Ligatne luxury nanofiltred extracts", izveidojis mājaslapu. Interesi par līgatnieša produktiem izrādījuši vācieši, holandieši. "Vāciešus interesē sasaldēts bērzu sulas koncentrāts. Pēc tam koncentrātam pielej ūdeni un iegūst bērza sulas, kas ir dārgas. Toties tā var samazināt transporta izmaksas," atklāj uzņēmējs un uzsver, ka bizness būs atkarīgs no apjoma, ko varēs piedāvāt. Protams, arī cenas. Skaidrs, ka ne bērzu sulas koncentrāts, ne sīrups, nemaz nerunājot par kļavu sīrupu, ir dārgi produkti.

Šis pavasaris Zigmāram atnācis darbīgs. Sulu tecēšanas laiks ir ļoti īss. "Pagaidām viss notiek testēšanas režīmā. Mācos, mēģinu. Kļavas ir interesanti koki. 30.decembrī tecināju pirmās sulas," atklāj Zigmārs. Viņš par vērtīgajām vielām bērzu un kļavu sulās izzinājis iespējami daudz.

"Sīrupa gatavošana pagaidām ir vaļasprieks. Darbs ir nežēlīgs, līdz kārtīgam biznesam tālu. Redzu ļoti garu ceļu, esmu tikai padevis signālu. Svarīgi, vai cilvēkiem garšos. Vai latviešiem bērzu sīrups kļūs tikpat populārs kā kanādiešiem kļavu, rādīs laiks. Ja nebūs, kas pērk, bizness nesanāks," pārdomās dalās līgatnietis un atklāj, ka bērzu birzis noteikti nestādīs, bet ļoti vērtīga būtu sadarbība ar zemniekiem. "Kļavu Latvijā maz, ja kādam daudz, labprāt izmantotu. Bērzu birzis gan nav retums. Esmu iegādājies pāris tūkstošus septiņu milimetru caurulītes sulu tecināšanai. Tās var savienot un no visas birzs bērziem sulas tecināt vienā traukā. Tad ar iekārtu aizbraucu uz birzi, mājās vedu koncentrātu, ko var saldēt vai vārīt sīrupā," atklāj uzņēmējs.

Zigmārs Ronis pastāsta, ka cer vaļasprieks kļūs par biznesu. Viņš bijis uz sarunām ar Pārtikas veterināro dienestu un atzīst, ka darbinieki bijuši ļoti ieinteresēti. "Kad tas vairs nebūs tikai hobijs, jāzina, kas jādara," saka uzņēmējs un piebilst, ka brīvdienās Līgatnē tirgus laukumā viņš rāda, kā iegūst kļavu vai bērzu sīrupu.

http://news.lv/Druva/2017/03/23/panemt-no-latvijas-klavam-un-berziem-eksportpreci

 

Pasākumu kalendārs

Autors: AIVA KALVE, Māra Lapsa, Ilze Līvmane

Datums: 27.03.2017

Izdevums: Praktiskais Latvietis

Rubrika: Aktuāli un noderīgi

Dabas un klimata pārmaiņas

Līdz 2. aprīlim Latvijas Dabas muzejā

Gatavojoties Latvijas simtgadei tapusi izstāde “Latvijas dabas bagātības. No koraļļa līdz virpainītei”, kurā apkopota informācija gan par laikiem pirms vairāk nekā 400 miljoniem gadu, kad Latvijas teritorija bija klāta ar seno jūru ūdeņiem, kuros dzīvoja koraļļi, gan mūsdienām, kad zinātnieki joprojām atklāj jaunas sugas, piemēram, virpainīti, kas 2016. gada rudenī tika atrasta pašā Rīgas centrā. Izstādē interaktīvā veidā var uzzināt par dabas attīstības vēsturi, atklāt, kad un kā šajā teritorijā ienākušas un izzudušas dažādas augu, dzīvnieku un sēņu sugas, kuras no tām patlaban uzskatāmas par īpašu dabas bagātību, kā arī izskaidrots, vai augu un dzīvnieku sugām iedzīvoties palīdzējuši paši cilvēki. Vēlāk izstāde ceļos uz Madonu un Jēkabpili.

Dārzi jau mostas

27. martā plkst. 17.30 Latvijas Dabas muzejā

Rīgas dārzkopības un biškopības biedrības organizētajā pasākumā viesosies Ināra Bondare ar lekciju “Viss par eglēm dārzos un kolekcijās”.

Informatīvs seminārs

27. martā plkst. 10–13 Glūdas pagastā,

plkst. 14–17 Zaļenieku pagastā;

28. martā plkst. 10–13 Jaunsvirlaukas pagastā, plkst. 14–17 Vircavas pagastā;

30. martā plkst. 10–13 Elejas pagastā,

plkst. 14–17 Vilces pagastā

LLKC Jelgavas nodaļa aicina lauku uzņēmējus uz informatīvo semināru par Lauku atbalsta dienesta aktualitātēm, 2017. gada platību maksājumu saņemšanas kārtību; elektronisko platību deklarēšanu. Valsts augu aizsardzības dienests informēs par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudēm, mēslošanas plāniem, augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas žurnāliem, lauku vēsturi, augsnes analīzēm, aizsargjoslām u.c.

Interesenti uzzinās par “Altum” valsts atbalstu uzņēmējdarbībai laukos. Sīkāka informācija par semināru: videga.vitola@llkc.lv.

Starts tomātiem

28. martā plkst. 12 Rīgā, Nēģu ielā 3

Artūra Sildes dārzkopības entuziastu kluba “Tomāts” biedru dārzos aug ne tikai tomāti, un dārzkopji allaž meklē neparastu šķirņu sēklas. Kad sēt, kā labāk audzēt un kopt, var uzzināt tikšanās reizēs, kurās aicināti arī interesenti. Anatolijs Silins lasīs lekciju (krievu valodā) “Daba veselībai. Zāļu tēju – ugunspuķes, ābeļu, ķiršu, aveņu lapu – fermentēšana un pielietošana”. Būs arī tēju degustācija.

Bioloģiskajiem saimniekotājiem

28. martā plkst. 10.45

Kuldīgā, Ventspils ielā 107

Bioloģiskajiem lauksaimniekiem veltītajā seminārā varēs uzzināt par ražošanas efektivitātes paaugstināšanas metodēm, lopbarības pupu, sojas pupu, zirņu un lupīnas audzēšanas iespējām.

Zvēriņus lūkoties Līgatnes dabas takā

Gaujas krastā, mežainām gravām bagātā apvidū, vairāk nekā 5 km garumā ierīkotas takas, kur iežogojumos var novērot Latvijas faunai raksturīgos savvaļas dzīvniekus un putnus – aļņus, lapsas, lāčus, stirnas, jenotsuņus, lūšus, mežacūkas, vāveres, ežus, kā arī ūpjus un pūces. Līgatnes dabas taku apmeklējumam nepieciešamas vidēji 2–3 stundas, ieteicams ērts, pārgājieniem piemērots apģērbs un apavi. Baudot daudzveidīgu atpūtu dabā, ir iespēja uzkāpt 22 m augstajā Līgatnes dabas taku skatu tornī un vērot Gaujas senieleju visā tās krāšņumā.

Lauku attīstībai

28. martā plkst. 10

Tukumā, E. Veidenbauma ielā 9

Seminārā par lauku attīstības programmas aktualitātēm interesenti varēs saņemt informāciju par “Swedbank” piedāvātajiem elektroniskajiem pakalpojumiem, aktualitātēm bioloģiskajā lauksaimniecībā, Tukuma konsultāciju biroja piedāvātajiem pakalpojumiem.

Seminārs lauku ļaudīm

30. martā plkst. 10 pagasta ēkā Nītaurē

Informatīvā semināra programma ir ļoti daudzpusīga: aktuālās norises novadā, Lauku atbalsta dienestā, pārmaiņas ES atbalsta maksājumos, pieteikšanās platību maksājumiem, informācija par biodrošību, Pārtikas un veterinārā dienesta prasības dzīvnieku īpašniekiem, VAAD aktualitātes likumdošanā un augkopībā.

Makšķerēšanas tradīcijas

1. aprīlī plkst. 12–15 Jaundomes muižas

vides izglītības centrā Ezernieku pagastā, Dagdas novadā

Ikviens makšķerēšanas entuziasts aicināts izzināt vietējās tradīcijas un prasmes. Būs iespēja apgūt tīklu pīšanu, makšķernieku piederumu veidošanu, tradicionālo zivju ēdienu gatavošanu, uzzināt daudz vērtīgu padomu. Šīs prasmes tiek nodotas no paaudzes paaudzē un reizēm spēj izkonkurēt pat jaunākos makšķerēšanas rīkus un modernās palīgierīces. Pasākums tiek rīkots Latvijas projekta “Satiec savu meistaru!” ietvaros.

http://news.lv/Praktiskais_Latvietis/2017/03/27/pasakumu-kalendars

 

Jauno pianistu svētki

Autors: Aivars Cepītis

Datums: 28.03.2017

Izdevums: Liesma

Rubrika: Kultūra

Skolēnu pavasara brīvdienās Rīgā, Pāvula Jurjāna Mūzikas skolā notika jauno pianistu svētki — Latvijas profesionālās ievirzes mūzikas izglītības iestāžu izglītības programmas Taustiņinstrumentu spēle – Klavierspēle audzēkņu valsts konkursa fināls.

Trijās vecuma grupās muzicēja 90 jaunie pianisti no 45 Latvijas mūzikas skolām. Konkursi mūsdienās ir kļuvuši par būtisku mūzikas izglītības sastāvdaļu, valsts konkurss klavierspēlē rīkots ar mērķi attīstīt audzēkņu profesionālās prasmes un uzstāšanās kultūru, pārraudzīt izglītības kvalitāti profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās mūzikas sistēmā — mācību darba procesu, pedagogu un audzēkņu darba rezultātus, apzināt profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās mūzikas izglītības sistēmas tālākās attīstības vajadzības un iespējas, sekmējot radošu mācību procesu, veicināt audzēkņu interesi par latviešu oriģinālmūziku. Katrai grupai valsts konkursa nolikumā noteikta skaņdarbu izpildījuma kopējā hronometrāža, audzēkņiem jāatskaņo brīvas izvēles latviešu komponista skaņdarbs, viens vai vairāki skaņdarbi, kas komponēti līdz 20. gadsimtam, kā arī viens vai vairāki skaņdarbi, kas komponēti 20. vai 21. gadsimtā. Valsts konkursa fināla dalībnieku sniegumu vērtēja žūrijas komisija, kuras sastāvā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, Klavieru katedras vadītājs Juris Kalnciems, profesors Ventis Zilberts un docents Toms Ostrovskis.

Valsts konkursa nolikums paredz, ka konkurss notiek trijās kārtās. I kārta notiek izglītības iestādē, un tajā piedalās visi profesionālās ievirzes izglītības programmas Taustiņinstrumentu spēle – Klavierspēle audzēkņi. Konkursa II kārta notiek reģiona līmenī — mūzikas vidusskolās. Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā piedalījās 84 jaunie pianisti no 26 reģiona mūzikas skolām, tajā skaitā arī astoņi Valmieras Mūzikas skolas jaunie pianisti. Konkursa II kārtas dalībnieku sniegumu Cēsīs vērtēja žūrijas komisija, kuras sastāvā bija Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Ventis Zilberts, Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas klavierspēles skolotāja Sandra Jalaņecka un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas klavierspēles skolotāja Ilze Mazkalne.

Valsts konkursa finālam no Cēsu reģiona žūrijas komisija kopā izvirzīja 15 jaunos pianistus no 9 mūzikas skolām — Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas, Alojas Mūzikas un mākslas skolas, Alūksnes, J. Cimzes Valkas, J. Norviļa Madonas, Limbažu mūzikas skolām, Siguldas Mākslu skolas Baltais flīģelis, Līgatnes Mūzikas un mākslas skolas, kā arī četrus audzēkņus no Valmieras Mūzikas skolas — skolotājas Ritmas Pētersones-Cepītes audzēkņus Annu Tīnu Avišāni, Tomu Cīruli, Anniju Tauriņu un Saniju Lindu Cini. Liels prieks, ka Anna Tīna, Toms, Annija un Sanija Linda ir Latvijas labāko jauno pianistu vidū, tik lielā konkurencē mūsu jaunie talanti spēlēja ļoti veiksmīgi un pierādīja, ka spēj cienīgi konkurēt ar Latvijas labākajiem jaunajiem pianistiem. Valmierieši konkursā atskaņoja J. Bendas, L. van Bēthovena, J. Haidna, J. Turinas, J. Garšcias, R. Pajusāras, R. Kalsona, J. Karlsona, L. Liepiņas-Kaņepes, J. Porieša, G. Šmites un K. Pētersona skaņdarbus.

Kā konkursa noslēgumā teica Juris Kalnciems, konkursa finālā Rīgā spēlē labākie no labākajiem, visi skolotāji, kuri sagatavojuši audzēkņus konkursam, ir pelnījuši pateicību par jauno mūziķu sagatavošanu.

Skanīgais ceļojums klaviermūzikas pasaulē veiksmīgi noslēdzies, paldies Latvijas Nacionālajam kultūras centram par konkursa organizēšanu un Pāvula Jurjāna Mūzikas skolai, kas savās telpās uzņēma jaunos mūziķus un viņu skolotājus, nodrošinot konkursa vajadzībām gan vingrināšanās telpas, gan arī skolas koncertzāli ar lielisku firmas Steinway&Sons flīģeli!

Paldies jauno mūziķu pedagogiem par konkursa programmu sagatavošanā ieguldīto darbu un konkursa dalībniekiem, kuri ar savu aizrautīgo un spilgto spēli pierādīja, ka Latvijas klavierspēles skolas nākotne ir drošās rokās!

Liels paldies Annas Tīnas Avišānes, Toma Cīruļa, Annijas Tauriņas un Sanijas Lindas Cines vecākiem!

Lai arī turpmāk jaunajiem mūziķiem veicas skaistajā mūzikas pasaulē!

http://news.lv/Liesma/2017/03/28/jauno-pianistu-svetki

 

Koriem skatē labs sniegums

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 28.03.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Aktualitāte

Gatavojoties XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem sestdien sākās Latvijas koru skates.

Vidzemes koncertzālē "Cēsis" svētku repertuāra apguvi rādīja Cēsu koru apriņķa kolektīvi. Korus vērtēja žūrija: komponists Uģis Prauliņš, diriģenti Aira Birziņa un Jānis Baltiņš. Katrs koris izpildīja divus izlozes un vienu brīvas izvēles skaņdarbu.

Pirms uzstāšanās mēģinājumā iedziedājuši zāli, koristi tomēr neslēpa satraukumu. Skate ir skate, un vienmēr gribas nodziedāt labāk.

"Bez satraukuma jau nevar, tas ir arī pirms katra koncerta. Dziesmas ir grūtas, bet skaistas. Diriģente ir prasīga, daudz strādājām. Domāju, nodziedājām pieklājīgi," tūlīt pēc uzstāšanās "Druvai" atklāja Straupes kora koriste Lilita Lamberte. Viņa pirmoreiz Dziesmu svētkos Rīgā pabijusi 1985.gadā un ļoti gaida nākamo vasaru, kad atkal varēs dziedāt Mežaparka Lielajā estrādē.

Pēc uzstāšanās par savējiem bija gandarīta diriģente Marika Slotina Brante. Gan Amatas novada vīru koris "Cēsis", gan Cēsu novada jauktais koris "Wenden" atdzimst, iesaistās jauni dziedātāji. "Paaudžu maiņa notiek organiski. Esmu gandarīta, kā vīri nodziedāja, protams, bija nianses, bet esam spēruši lielus soļus uz priekšu. Divreiz nedēļā mēģinājām, sezonā mums ir vismaz 20 koncertu. Visi bijām satraukušies. Zinām, ka mūsu mērķis ir jauna kvalitāte. Stimulam ļoti svarīgi, kā žūrija novērtēs," pastāstīja diriģente. Savukārt "Wenden" diriģente bija uzlikusi grūtu uzdevumu, kā izvēles dziesmu izraugoties vienu no svētku repertuāra grūtākajām dziesmu P.Barisona "Pa zvaigžņu ceļu". "Redzēs, cik koru skatē to dziedās? Ja tā ir centrālā dziesma koncepcijai, kā diriģentei man ir pienākums sagatavot kori, lai varam dziedāt bez grāmatām un dziedāt ar atvērtu sirdi. Tas prasa profesionālu darbu. Kolēģi arī brīnījās, kāpēc izraudzīta tā sarežģītākā dziesma, bet tas darīts mērķtiecīgi. Strādājām daudz, apzināti to izvēlējāmies, lai šogad izdarītu lielāko darbu un nākamgad varētu slīpēt repertuāru. Dziedāsim tikai no galvas, nevis skatoties lapā. Lai dziedājums būtu brīvs, caur sarežģīto faktūru varētu atklāt muzikālās krāsas, ik nianse ir svarīga. Mums visiem būtiska ir kora izaugsme," pārdomās dalījās diriģente.

Ļoti intensīvi skatei gatavojās visi kori, bet Cēsu novada "Beverīnai" jauno diriģentu Jurģa Cābuļa un Alvja Gretera vadībā arī sākums jaunajam. "Strādājām ļoti intensīvi. Esam gandarīti, ka arī koristi bija gatavi daudz ieguldīt, lai sasniegtu rezultātu," pastāstīja diriģenti.

Skatē katrs koris centās rādīt savu labāko tābrīža varēšanu. Protams, ietekmēja dažādi objektīvi un subjektīvi iemesli. Teju katrā korī kāds dziedātājs bija sasirdzis, bet "Wenden" skatē nepiedalījās 11 koristi.

Cēsu koru apriņķa virsdiriģents un arī Dziesmu svētku noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns atzina, ka koru sniegums ceļā uz Dziesmu svētkiem ir ar augšupejošu līkni. "Objektīvu apstākļu dēļ kādam kaut kas nesanāk. Ļoti liels prieks par "Beverīnu", par Vecpiebalgas Muižas sieviešu kori, kas pārtapa no jauktā kora un ir apguvis repertuāru. Vīru koris kļuvis jaunāks. Tā arī ir Dziesmu svētku vilkme, kad koros iesaistās jauni dalībnieki un lielākā daļa arī koros paliek," pārdomās dalījās Mārtiņš Klišāns un uzsvēra, ka nākampavasar skatēs rezultāti būs labāki, jo ir laiks strādāt, slīpēt dziesmu skanējumu.

Vērojot koru uzstāšanos, Līgatnes jauktā kora diriģents Mārcis Katajs tāpat kā ne viens vien klausītājs atzina, ka nākamgad skatē koriem vajadzētu uzstāties bez mapēm, dziedāt no galvas. "Kad sāka notis kopēt, drukāt, tad arī dziedātājiem parādījās rokās dziesmu notis un vārdi. Dziedot no galvas, koristi ir brīvāki," bilda diriģents, bet klausītāji zālē vēl uzsvēra, ka grib redzēt koristu acis, kas seko diriģenta rokai, nevis šķielē starp nošu lapu un diriģenta žestu.

"Katra kora priekšnesumā bija daudz skaistu brīžu. Jāturpina strādāt, jo katrs dārziņš ir jākopj, un tas darbs un ceļš uz kvalitāti ir nebeidzams," "Druvai" atzina Dziesmu svētku virsdiriģente, žūrijas komisijas locekle Aira Birziņa un uzsvēra, ka kādu laiku skatēs nebija dzirdējusi Cēsu apriņķa korus un tikšanās gandarījusi. "Vecpiebalgas Muižas sieviešu koris, muzicējot smalkās faktūru niansēs, piešķīra dziesmām iekšēju piepildījumu, domu spēku. Patika Cēsu novada koris "Vidzeme", Līgatnes koris, ir gandarījums par "Beverīnas" atjaunotni, Cēsu Pils korim izsmalcināti skanēja S.Mences dziesma " Gara, gara šī naksniņa". Prieks, ka koros ir daudz jaunu cilvēku," sacīja Aira Birziņa.

Skatē nepiedalījās Jaunpiebalgas jauktais koris, kas brauks uz skati Alūksnē, un Cēsu senioru koris "Ābele" (Anitra Rause), kas svētdien piedalījās skatē Valmierā un ar 39,11 punktiem ieguva 2.kategorijas vērtējumu. Tagad koriem jāgatavojas Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta modelēšanas koncertam Dikļos 1. jūlijā.

***

Skates rezultāti

Vīru kori: 2.kategorija Amatas vīru koris "Cēsis" (Marika Slotina Brante) 36 punkti.

Sieviešu kori: 1. kategorija Priekuļu sieviešu koris "Laumas" (Iveta Lapiņa) 42; sieviešu koris "Vecpiebalgas Muižas sieviešu koris" (Jānis Rijnieks) 40,44.

Jauktie kori. B grupa: 1.kategorija Vecpiebalgas novada koris "Pie Gaujas" (Solveiga Vītoliņa) 40 punkti; 2.kategorija "Straupe" (Arta Zunde) 38,22 punkti; Zaubes jauktais koris (Solveiga Vītoliņa) 38,22; "Rauna" (Sarma Bērziņa, Dace Ābrama) 38; 3.kategorija Raiskuma pagasta jauktais koris (Andris Rubenis) 31,44.

Jauktie kori. A grupa: 1.kategorija Cēsu novada koris "Vidzeme" (Olita Neimande) 40,89, "Līgatne" (Mārcis Katajs, Ilmārs Seilis) 42,78, Cēsu novada koris "Beverīna" (Jurģis Cābulis, Aivis Greters) 43,22, Cēsu novada koris "Wenden" (Marika Slotina Brante) 40,11. Augstākā kategorija "Cēsu Pils koris" (Marika Austruma, Evita Konuša) 45.

http://news.lv/Druva/2017/03/28/koriem-skate-labs-sniegums

 

Zelts aizceļo uz Zaubi

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 28.03.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Līgatnes Sporta centrā aizvadīts fināla posms Amatas un Līgatnes florbola turnīrā. Kopumā piecu mēnešu garumā astoņas komandas aizvadīja piecus posmus, pēdējā notika izšķirošā vietu sadalīšana.

Viens no turnīra rīkotājiem Ēriks Bauers norāda, ka pirms pēdējā posma nedaudz labākās pozīcijās atradās Zaubes florbolisti, apsteidzot tuvākos konkurentus "Skujene" un "Līgatne" par trim punktiem. Veiksmes gadījumā par bronzas medaļām varēja pacīnīties arī iepriekšējā posma uzvarētāji "Nītaure".

"Sākoties turnīram, varēja just, ka visas komandas cīnās par katru punktu un uzmanīgi seko līdzi vietām kopvērtējuma tabulā. Čempiona titulu Zaubes komandai varēja atņemt tikai Skujenes vai Līgatnes florbolisti, bet ar nosacījumu, ka kāda no šīm divām komandām uzvar finālā, bet Zaubes florbolisti pēdējā posmā paliek ceturtie. Savukārt Līgatnes un Skujenes komandas nevarēja justies pilnīgi drošas par vietu trijniekā, jo veiksmes gadījumā arī nītaurieši varēja izcīnīt 3.vietu. Tā notiktu, ja viņi uzvarētu posmā, bet Līgatnes vai Skujenes komanda paliktu ārpus labāko četrinieka," skaidro Ē. Bauers.

Grupu turnīra spēlēs pirmajā vietā ierindojās Zaube, kura, pateicoties labākai zaudēto vārtu attiecībai, apsteidza Līgatni. Spēlē par atlikušo vietu play off Nītaurei izdevās pārspēt Skujeni ar 4:1. Šis rezultāts deva zināmas cerības Nītaures komandai, taču skujenieši tam neļāva notikt, izšķirošajā spēlē ar 5:2 pārspējot Krimuldas komandu un iekļūstot izslēgšanas spēlēs.

Izslēgšanas turnīrā pārsteigumi nenotika. "Līgatne" ar 2:0 uzvarēja "Skujeni", bet "Zaube" ar 3:0 pārspēja "Nītauri". Spēlē par 3.vietu "Skujene" revanšējās "Nītaurei" par zaudējumu grupu spēlēs, izcīnot pārliecinošu uzvaru 5:0. Finālā Līgatnes komanda pārspēja Zaubes florbolistus, taču šī bija tikai mierinājuma uzvara, jo pēc kopvērtējuma punktiem par čempioniem otro gadu pēc kārtas kļuva Zaubes florbolisti.

Noslēguma tabula rāda, ka "Zaube1" turnīrā ieguva 34 punktus, "Līgatne" – 32, "Skujene" – 30, bet tālākajās vietās: "Nītaure" – 25, "Krimulda" – 17, "Zaube2" – 12, "More" – 11, "Līgatne2" 4 punkti.

Par čempionāta rezultatīvāko spēlētāju kļuva uzbrucējs Armands Maksīmovs (Zaube), kurš tika iekļauts arī turnīra simboliskajā izlasē. Tajā arī vārtsargs Guntis Knēts (Zaube); uzbrucēji –Mārtiņš Vējkrīgers (Skujene), Verners Rudens (Nītaure); aizsargi – Mārtiņš Ervīns Brants (Zaube), Dāvis Pocēvičs (Līgatne).

Zaubes, Līgatnes un Skujenes florbolisti saņēma arī turnīra "Lielo balvu" iespēju 8. aprīlī doties uz Latvijas čempionāta florbolā finālspēlēm "Arēnā Rīga".

http://news.lv/Druva/2017/03/28/zelts-aizcelo-uz-zaubi

 

Cik bieži tavs deputāts iet uz sēdēm

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 28.03.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Aktualitāte

Mūsu puses novados nav deputātu, kuri būtu piedalījušies mazāk nekā pusē domes sēžu

Nedaudz vairāk kā divi mēneši atlikuši līdz brīdim, kad pilsoņi dosies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai ievēlētu deputātus savās pašvaldībās. Tāpēc šis ir laiks izvērtēt, ko paveikuši esošie deputāti, kuri tika ievēlēti 2013.gada 1.jūnijā.

To, cik čakli ir pašvaldības deputāti uz domes sēžu apmeklēšanu, apkopojušas "Diena" žurnālistes Sabīne Bērziņa un Inese Liepiņa, portālā "diena.lv" izveidojot īpašu sadaļu "Apmeklējumametrs". Tur rodama informācija par visu 119 pašvaldību 1847 deputātu sēžu apmeklējumiem. Ielūkosimies bijušā Cēsu rajona astoņu novadu datos. Tie apkopoti no šī sasaukuma pirmās sēdes līdz pagājušā gada nogalei. Te gan jāpiebilst, ka dažās pašvaldībās nav fiksētas pagājušā gada pēdējās domes sēdes, taču kopumā aina ir redzama.

Ir fiksēts, cik sēdēs katrs deputāts piedalījies, kā arī minēti iemesli, kāpēc nav ieradies.

Kopumā situācija nav satraucoša. Mūsu puses novados nav deputātu, kuri būtu piedalījušies mazāk nekā pusē domes sēžu. Kuriem kavējumu vairāk, parasti kavēts attaisnojošu iemeslu dēļ. Jāņem vērā, ka pašvaldību deputātiem ir arī pamatdarbs, kas uzliek savas prasības. Arī veselība kādreiz var paklibot. Pieļaujams, ka tās reizes, par kurām teikts, ka iemesls nav zināms, deputātam bijuši kādi svarīgi darbi. Negribētos ticēt, ka nenāca tāpēc, ka negribējās. Turklāt dažkārt domes sēdes ir formālas balsošanas reizes, jo pirms tam viss tiek rūpīgi izdiskutēts komitejās.

Tāpat vērts pieminēt, ka mūspuses astoņos novados ir deputāti, kuri kavējuši ļoti maz sēžu, trīs bijuši uz visām sēdēm: Sarmīte Sviderska (Amatas novads), Guntis Grosbergs (Cēsu novads), Māris Spalviņš (Jaunpiebalgas novads).

Jāteic, ka neminēsim visu deputātu apmeklējumu regularitāti, vien čaklākos un ne tik čaklos, par pārējiem varat paši noskaidrot portālā diena.lv.

Amatas novads

Pašvaldības domē ievēlēti 15 deputāti, un šajā sasaukumā noturēta 51 domes sēde. Uz visām bijusi Sarmīte Sviderska, vienu sēdi izlaidusi Solvita Krastiņa, bet divas Arnis Lemešonoks, Olita Elmere, Pēteris Grugulis un novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte. Viņa divus pēdējos gadus nav kavējusi nevienu domes sēdi. O. Elmerei abi kavējumi pērn, pirms tam būts visās sēdēs.

Amatas novada deputāti kopumā sēdes kavējuši maz, īstu kavētāju tikpat kā nav. Lielākais no viņiem Pēteris Ontužāns, kurš apmeklējis 53 procentus sēžu jeb 27 sēdes. Astoņiem kavējumiem attaisnojošs iemesls pamatdarbs vai veselības problēmas. Pērn nav bijis desmit sēdēs no 17, bet astoņās reizēs minēts attaisnojošs iemesls. Šajā sasaukumā uz sešām sēdēm nav bijusi Inese Varekoja, Modris Veitners, kuram tikai par trim sēdēm ir atzīme iemesls nav zināms. I. Varekojai attaisnojošs iemesls minēts vienā gadījumā.

Cēsu novads

Pašvaldības domē ievēlēti 15 deputāti, šajā sasaukumā līdz pagājušā gada nogalei notikusi 71 sēde.

Visčaklākais sēžu apmeklētājs ir Guntis Grosbergs, kurš piedalījies visās sēdēs. 66 sēdēs piedalījušies Māris Sestulis un Andris Melbārdis, abi pērn nebija divās sēdēs. Četri deputāti Erlends Geruļskis (pērn nebija trijās), Inese Lāce (pērn nebija trijās) un domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs piedalījušies 63 sēdēs. J. Rozenbergs trijās domes sēdēs neieradās, jo atradās atvaļinājumā. Pērn nebija uz divām sēdēm. Jāmin arī Uldis Lencebrgs, kurš piedalījies 63 sēdēs no 67, jo viņš domē ienāca pēc tam, kad deputāta mandātu nolika Jānis Goba.

Lielākais kavētājs Aleksandrs Bimbirulis, kurš piedalījies 47 no 71 sēdes. Lielākie kavējumi bija 2014.gadā, kad nebija deviņās no 18 sēdēm. Pērn nepiedalījās četrās sēdēs. 49 no 71 sēdes piedalījusies Lelde Krastiņa. Pērn nepiedalījās deviņās sēdēs no 19. Vienu reizi kā attaisnojums minēta kursu apmeklēšana, otru pamatdarba dēļ. Trešais lielākais kavētājs Tālis Jaunzems, kurš piedalījies 54 no 71 sēdes. Viena kavējuma iemesls atrašanās komandējumā. Pērn nebija piecās sēdēs.

Jaunpiebalgas novads

Novada domē darbojas 9 deputāti, notikušas 42 domes sēdes. Čaklākais sēžu apmeklētājs Māris Spalviņš, kurš nav kavējis nevienu sēdi. Tikai divas sēdes izlaidis domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs, vienu no tām veselības stāvokļa dēļ. Pērn novada vadītājs bija klāt visās sēdēs.

27 no 42 sēdēm piedalījusies Aija Sila (Petrovska), te gan jāmin, ka 14 reizes kavējums bijis veselības stāvokļa dēļ, un tas notika sasaukuma sākumā. 2015.gadā piedalījās visās sēdēs, pērn nebija divās, vienā veselības stāvokļa dēļ. 29 sēdēs piedalījās Askolds Liedkalniņš, pērn nebija četrās, vienā veselības stāvokļa dēļ. Jānis Ciekurznis nav bijis 12 sēdēs, divās no tām veselības stāvokļa dēļ. 2016.gadā nebija divās sēdēs, vienreiz veselības stāvokļa dēļ.

Līgatnes novads

Pašvaldības domē ievēlēti 9 deputāti, notikušas 73 sēdes. Te nav absolūto uzvarētāju, kuri būtu bez kavējumiem. Čaklākais nācējs Guntis Zicmanis, kurš nav bijis tikai uz divām, pie tam pērn piedalījies visās sēdēs. 68 sēdēs piedalījies Rihards Vidzickis, kuram tikai par diviem kavējumiem ir nezināms iemesls. Divus pēdējos gadus bijis uz visām sēdēm. Piecas sēdes nav apmeklējis arī Guntars Pīpkalējs, arī viņam tikai divām reizēm nav minēts attaisnojošs iemesls. Pērn izlaista tikai viena sēde. Domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins nav bijis uz astoņām sēdēm, puse kavēta veselības stāvokļa dēļ. Divus pēdējos gadus sēdes nav kavējis. Lielākais kavētājs Juris Daģis, kurš bijis 40 sēdēs no 70. Tiesa, 12 reizes minēts attaisnojošs iemesls. Pērn nav bijis sešās sēdes, tad gan iemesls nezināms.

Pārgaujas novads

Novada domē ievēlēti 9 deputāti, noturētas 44 sēdes. Arī šajā novadā nav neviena, ko ierakstīt "nekavētāju klubiņā". Čaklākais apmeklētājs Alfs Lapsiņš, kurš nav bijis tikai uz divām sēdēm, vienu reizi attaisnojošu iemeslu dēļ. Pērn sēdes nav kavējis. Četras sēdes kavējis Jānis Plūme, Nauris Reinhards un Normunds Ruķis, kuram nav neattaisnotu kavējumu. Pērn N.Ruķis bijis visās sēdēs, kamēr J. Plūme un N. Reinhards pērn kavējuši pa vienai sēdei, abi attaisnojošu iemeslu dēļ. Domes priekšsēdētājs Hardijs Vents piedalījies 36 sēdēs, taču pārējās reizes klātbūtnes neesamībai bijis attaisnojošs iemesls. Pērn nebija četrās sēdēs. Vislielākais kavēto sēžu skaits Rudītei Vasilei 12 sēdes, taču tikai vienam kavējumam nav minēts attaisnojošs iemesls. Pērn nav bijusi trijās sēdēs.

Priekuļu novads

Novada domē darbojas 15 deputāti. Te jāteic, ka portālā diena.lv bija dati līdz pagājušā gada 29.septembrim. Pēc tam notikušas vēl četras sēdes, tāpēc "Druva" pieskaitīja vēl šos datus, un kopumā notikušas 55 domes sēdes. Līdz pat pagājušā gada pēdējai domes sēdei nevienu nebija kavējis domes priekšsēdētājas vietnieks Aivars Tīdemanis, taču pēdējā nepiedalījās attaisnojošu iemeslu dēļ. Trīs sēdes kavējis Jānis Mičulis, visas attaisnojošu iemeslu dēļ. Pērn nav piedalījies vienā sēdē.

Vienu sēdi visā periodā kavējis Juris Levitass, kurš deputāta pienākumus sāka pildīt 2014.gada nogalē. Pērn piedalījās visās. Domes priekšsēdētāja Māra Juzupa piedalījusies 44 sēdēs, pārējās nav bijusi klāt attaisnojošu iemeslu dēļ. Pērn nav bijusi divās.

29 sēdēs no 51 piedalījusies Dita Sloka, taču tikai vienreiz iemesls nav zināms. 14 sēdēs nav piedalījusies Evija Latko, taču tikai vienreiz nezināma iemesla dēļ.

Raunas novads

Pašvaldībā ievēlēti 9 deputāti, noturēta 51 sēde. Tikai vienu sēdi pamatdarba dēļ kavējusi Anita Lubūze, tiesa, viņa deputāta pienākumus sāka pildīt 2014.gada sākumā un piedalījusies 41 sēdē. Čaklākie pilna sasaukuma sēžu apmeklētāji ir Andris Abrāmovs, Andris Neimanis un Uldis Kalniņš, kuri kavējuši četras sēdes. A. Abrāmovam un A. Neimanim visi kavējumi attaisnojošu iemeslu dēļ, U. Kalniņam divi šādā statusā. A. Abrāmovs pērn bijis visās sēdēs. Domes priekšsēdētāja Evija Zurģe nav piedalījusies septiņās sēdēs attaisnojošu iemeslu dēļ. Andas Raiskumas kontā visvairāk kavēto sēžu 11, taču desmit no tām attaisnojošu iemeslu dēļ.

Vecpiebalgas novads

Novadā darbojas 9 deputāti, aizvadītas 60 sēdes. Čaklākais nācējs Valdis Cīrulis, kurš nav piedalījies četrās sēdēs attaisnojošu iemeslu dēļ. Pērn izlaidis divas sēdes. Attaisnojošu iemeslu dēļ piecas sēdes kavējuši Jānis Vīlips un Viesturs Melbārdis. Pērn kavējuši attiecīgi divas un vienu sēdi. Novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde Andersone piedalījusies 49 sēdēs, tikai par vienu kavējuma reizi iemesls nav zināms. Pērn komandējuma dēļ kavējusi tikai vienu sēdi. Lielākais sēžu neapmeklētājs Edgars Bērzkalns, viņš nav bijis 23 sēdēs. Tikai vienam kavējumam iemesls nezināms, 12 reizes kavējis pamatdarba dēļ.

http://news.lv/Druva/2017/03/28/cik-biezi-tavs-deputats-iet-uz-sedem

 

Jaundibināti uzņēmumi

Datums: 29.03.2017

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Komercreģistra ziņas

OP 2017/65.KRJ33

Reģistrācijas datums: 24.03.2017.

Reģistrācijas numurs: 50203058571

Vienotās euro maksājumu telpas maksājuma saņēmēja identifikators: LV97ZZZ50203058571

Firma: SIA "WWH DATORI"

Adrese: Līgatnes nov., Līgatne, Gaismas iela 12

Parakstītais pamatkapitāls: 100.00 EUR

Apmaksātais pamatkapitāls: 100.00 EUR

Valde: Aldis Urtiņš, personas kods 240164-11290, valdes loceklis, ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi

Publikācijas Nr.: KMR00104336325575.

Iepazīstina ar pētnieciskajiem darbiem

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 30.03.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Skola

Vēsturiskā Cēsu rajona septiņu novadu Amatas, Līgatnes, Jaunpiebalgas, Pārgaujas, Priekuļu, Vecpiebalgas un Raunas sākumskolu skolēni vakar pulcējās Amatas pamatskolā, lai pētnieciskajā konferencē "Mazs cinītis gāž lielu vezumu" prezentētu savus zinātniski pētnieciskos projektus.

No septiņu novadu divdesmit skolām zinātniskajā konferencē regulāri piedalās vienpadsmit skolas jeb vairāk nekā 50 bērni no pirmās līdz ceturtajai klasei.

"Šādas pētnieciskās konferences tiek rīkotas, lai bērni prastu atrast un pētīt informāciju dažādos avotos. Svarīgi to ir mācīt jau no pirmās klasītes," pārliecināta sākumskolas skolotāja Sanita Bērziņa. Tēmas, kuras bērni izvēlas saviem darbiem, ir visdažādākās. Ļoti daudzi izvēlas pētīt dabu un dzīvniekus. Bieži bērni izvēlas veidot darbus par mūzikas instrumentiem, sporta veidiem vai veselīgu pārtiku. Tomēr, kā atzīst skolotāja, nereti bērni izvēlas arī visai sarežģītas tēmas, piemēram, par vēja ģeneratoriem. Bieži vien informāciju sameklēt par kādu konkrēto tēmu nav tik viegli, kā cerēts, tādēļ nākas iesaistīties vecākiem. "Ļoti liels darbs bērniem ir jāveic mājās pašiem. Ja ceturtās klases skolēns var pats sameklēt nepieciešamo informāciju, tad pirmās klases skolēniem ir vairāk jāpalīdz. Tur jāiesaistās mammai un tētim. Protams, katrā ģimenē vecākiem ir savi pienākumi, sava ikdiena, un šādus projektus reizēm var uztvert kā lieku nastu, tomēr priecājos, ka lielākā daļa vecāku bērnus atbalsta un aktīvi, ar lielu atdevi iesaistās," pastāsta S.Bērziņa.

Līdzīgās pārdomās par pētniecisko darbu nozīmi un lietderīgumu ir arī Amatas pamatskolas direktors Indars Upīts: "Manuprāt, ļoti svarīgi, ka šādu projektu gatavošana liek bērnam padziļināti domāt. Vispirms jāsaprot un jāizdomā, par ko gribas veidot projektu, tad tas jāuzliek uz papīra, jāveido prezentācija, un noslēgumā savs darbs jāprot parādīt un aizstāvēt. Tas viss ir radošs process, kurā bērns mācās dažādas prasmes, kuras viņam noteikti noderēs anākotnē. Kā mēs zinām, tad mūsdienu darba tirgū sevis un savu domu prezentēšana ir neatņemama sastāvdaļa." Tāpat direktors I. Upīts uzteic gan skolēnu vecākus, gan skolotājus, kuri dara visu iespējamo un dažkārt arī neiespējamo, lai bērnos raisītu interesi par projektu veidošanu.

Ceturtās klases skolnieks Rūdolfs kopā ar draugu Almantu šogad izvēlējušies gatavot pētījumu par dinozauriem. Darbs pie projekta ildzis vairākas nedēļas, tā tapšanā palīdzējuši vecāki un skolotāji. "Mums jau sen patīk dinozauri, tādēļ šī tēma likās visinteresantākā. Informāciju atrast nebija pārāk grūti, jo par dinozauriem ir rakstīts gan internetā, gan grāmatās," stāsta Rūdolfs, kurš par darba prezentēšanu ir ļoti uztraucies, tomēr pārliecināts, ka viss izdosies labi.

Pasākuma dienā skolā bija ieradušies arī pārstāvji no Baldones observatorijas, kuri bēriem demonstrēja dažādus ķīmijas eksperimentus. Tāpat skolēniem bija iespēja piedalīties veselīgo našķu gatavošanā.

Pēc novadu skolu prezentācijām labākie ceturto klašu skolēnu darbi tiek izvirzīti zinātniski pētniecisko darbu vērtēšanai Vidzemes reģionālajā kārtā, kas norisināsies 10. aprīlī Valmierā.

http://news.lv/Druva/2017/03/30/iepazistina-ar-petnieciskajiem-darbiem

 

Pirmais, kas sargā darbinieku, ir viņš pats

Autors: Monika Sproģe

Datums: 30.03.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Darbs

Darba drošības jautājumu risināšana kopumā uzlabojas, tomēr joprojām šajā jomā ir daudz darāmā.

Svarīgi apmācīt darbiniekus un noformēt dokumentus

Vidzemē līdzīgi kā visā valstī visbiežāk darba drošību neievēro kokapstrādē, mēbeļu ražošanā, mežizstrādē, lauksaimniecībā un būvniecībā. Ņemot vērā nelaimes gadījumu statistiku, rodas pamats kārtējām gada tematiskajām pārbaudēm šīs jomas uzņēmumos. “2016. gadā notika četras šādas tematiskās pārbaudes, tostarp, pamatojoties uz negatīvo nelaimes gadījumu statistiku, izvērtējām darba aizsardzības sistēmu arī pašvaldībās un valsts iestādēs,” saka Vidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja, galvenā valsts inspektore Ineta Kļaviņa.

Aizvadītajā gadā Vidzemes reģionālā Valsts darba inspekcija (VDI) darbavietās ir veikusi 1286 apsekojumus jeb pārbaudes. No visiem gadījumiem 1256 lietas ir pilnībā pabeigtas, taču ieilgst tās, kurās darba devēji nesadarbojas un neuzrāda inspekcijas pieprasītos dokumentus. “Tādā gadījumā esam spiesti darba devēju saukt pie atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa par amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu,” saka I.Kļaviņa.

Jāzina, kā pareizi lietot ķīmiskos līdzekļus

Galvenā valsts inspektore skaidro, ka arī šogad tiks veikti līdzīgi tematiskie apsekojumi, papildus pievēršot uzmanību ķīmisko līdzekļu lietošanai darba vietās: “Lietojot ķīmiskos līdzekļus vai esot ar tiem saskarē, darba vides riska novērtēšana ir sarežģītāka. Tāpēc, lai izvairītos no pārkāpumiem, darba devējam darba vides riska novērtēšanai būtu jāpiesaista speciālists ar atbilstošām zināšanām. Jāteic, ka ķīmisko vielu un maisījumu mūsdienās kļuvis vairāk, taču pieredze rāda, ka cilvēkiem trūkst padziļinātu zināšanu par to pareizu lietojumu un kaitniecisko iedarbību uz organismu.”

Tāpat turpmāk pārbaudēs Vidzemē liks akcentu uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, to lietošanas noteikumu ievērošanu un darba aprīkojuma pārbaudēm. I. Kļaviņa skaidro: “Veicot līdzšinējos apsekojumus, sastopamies ar to, ka darba devējs nevar uzrādīt kvalificēta personāla veiktu darba aprīkojuma pārbaužu dokumentāciju. Pirmajā brīdī varētu šķist, ka tā ir kārtējā birokrātiskā prasība, taču pēc nelaimes gadījuma darba vietā darba devējs vēlas, kaut būtu varējis uzrādīt dokumentus, kas apstiprina, ka ierīce nelaimes brīdī bijusi tehniski pārbaudīta un kārtībā. Darba devējs atbild par darbā notikušā negadījuma sekām, savukārt VDI apsekojumu mērķis ir mazināt nelaimes gadījumu skaitu darba vietās.”

Slēpjot negadījumu darbā, zaudē darbinieks

I. Kļaviņa situāciju vēsturiskajā Cēsu rajonā vērtē kā apmierinošu. Pagājušā gadā Cēsu novadā reģistrēti deviņi nelaimes gadījumi darbā, taču tie nav bijuši ne smagām, ne letālām sekām. Pa vienam smagam nelaimes gadījumam pērn konstatēts Amatas, Raunas, Līgatnes un Pārgaujas novadā, savukārt Priekuļu, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas novados smagi nelaimes gadījumi darba vietās nav konstatēti vispār.

Ik pa laikam mežstrādnieki ar zāģētām brūcēm vēršas pēc palīdzības Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestā (NMPD). Diemžēl vairums nodarbināto, vēlēdamies kaut ko slēpt vai mutiski vienojoties ar darba devēju par klusēšanas samaksu, sacer stāstiņus, kā mājas apstākļos guvuši traumas. Šajos gadījumos VDI aicina NMPD darbiniekus sadarboties un informēt par katru notikumu, lai izmeklētu patiesos lietas apstākļus, taču visgrūtākajā situācijā parasti ir pats cietušais.

“Pirmkārt, gribētu uzsvērt, ka cietušajam nevajag baidīties, viņš nav atbildīgs par nelaimi, normatīvie akti uzliek atbildību darba devējam. Protams, dažos gadījumos pārkāpumu var būt izdarījis pats darbinieks, taču tad tā ir disciplinārā atbildība, nevis administratīvā vai kriminālatbildība. Darba devēja draudi, ka darbinieks par visu būs atbildīgs, ir tukša skaņa. Turklāt nopietnā nelaimes gadījumā nav paredzams, kādas sekas būs darbinieka veselībai. Tikpat labi cilvēks var zaudēt darba spējas uz vairākiem mēnešiem, bet, tā kā nelaimes gadījums darbā nav konstatēts un izmeklēts, darba devējs var darbinieku atbrīvot no darba,” brīdina I. Kļaviņa.

Tātad, vēršoties pēc medicīniskās palīdzības, cietušajam jāsniedz pēc iespējas izsmeļošāka informācija par nelaimes gadījumu darbā. Tad darba nespējas lapā tiek norādīts cēlonis nelaimes gadījums darbā , un darbinieks var vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), lai gūtu iespēju segt medicīniska rakstura izdevumus.

“Ja nereģistrēti nodarbināts darbinieks par nelaimes gadījumu darba vietā VDI vēršas pēc pusgada vai gada, bet lieta jau sākotnēji ir noklusēta un trūkst pierādījumu, cietušais var palikt bez nekā. Katrai lietai ir noilgums. Tāpat esam novērojuši, ka darba tirgū valda duāla situācija: no vienas puses ir cietušais; no otras cilvēki, kas saprot, ka atrast darbu, īpaši reģionos, ir ļoti grūti. Ierodoties VDI inspektoriem un par notikušo iztaujājot cietušā bijušos kolēģus, cilvēki pirmām kārtām domā par sevi un, visi kā viens, saka, ka neko nav ne redzējuši, ne dzirdējuši. Tādā gadījumā cietušais paliek bez kompensācijas un, iespējams, arī bez darba,” akcentē I. Kļaviņa, piebilstot, ka šajā gadījumā bijušais darbinieks arī nevar vērsties tiesā, jo tiesā jāvēršas mēneša laikā pēc uzteikuma saņemšanas.

Vidzemes reģionālā VDI vadītāja galvenā valsts inspektore saka, ka cilvēku pacietība esot apbrīnojama, jo daudzi darba ņēmēji klusē un tic solījumiem par spīti tam, ka darba devēji viņus izmanto un nereti pat nesamaksā solīto: “Tāpēc mēs aicinātu tik ļoti neuzticēties darba devējiem un vērsties Valsts darba inspekcijā vēl tad, kad cietušais cilvēks ir darba attiecībās, lai lietu varētu pilnvērtīgi izmeklēt, iegūstot pierādījumus.”

Joprojām strādā bez darba līgumiem

Saistībā ar nereģistrēto nodarbinātību aizvadītajā gadā Cēsu novadā veiktas 26 pārbaudes: “Septiņās no darba vietām strādāja darbinieki bez darba līgumiem. Mūsu izpratnē tas ir daudz. Visvairāk gadījumu ir sabiedriskās ēdināšanas un publisko pakalpojumu sfērā, tāpat arī lauksaimniecībā un mežizstrādē.”

I. Kļaviņa novērojusi, ka darba devēji aizbildinās šādos gadījumos , ka nezina, vai jaunais strādnieks būs apzinīgs, vai čakli pildīs pienākumus un, galu galā, vai ieradīsies darbā arī rīt un parīt. Taču VDI vadītāja piekodina, ka darba līguma noslēgšana un ar to saistītās neērtības var būt daudz izdevīgākas nekā sods, kas nereģistrētas nodarbinātības gadījumā likumā noteikts no 700 līdz 3600 eiro.

http://news.lv/Druva/2017/03/30/pirmais-kas-sarga-darbinieku-ir-vins-pats

 

ĪSZIŅAS

Datums: 30.03.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Izvērtēt.

"Latvijas Mobilais Telefons" projektam "LMT Latvijai" no Līgatnes novada saņēmis 25 ideju pieteikumus, no kuriem 20 izvirzīti otrajā kārtā. Lai noteiktu uzvarētājus un finansējuma saņēmējus, līdz 21.aprīlim ikviens aicināts novērtēt otrajā kārtā izvirzītos projektus interneta vietnes www.lmt.lv sadaļā "LMT Latvijai" un izteikt savu vērtējumu balsojot. Līgatnes novada domē iespējams balsot arī klātienē, aizpildot balsošanas anketu.

 

Finālā.

Vairāk nekā 1000 arhitektūras un dizaina projektu no 100 valstīm konkurencē Latvijas autoru "OutofBox architecture" un "Lolot design" radītais un realizētais privātmājas projekts "Villa A", kas uzbūvēta Cēsīs, iekļuvis prestižā starptautiskā arhitektūras un dizaina konkursa "Architizer A+Awards" finālā. Latvijas arhitektu un dizaineru radīto projektu prominenta žūrija ierindojusi piecu labāko darbu vidū kategorijā "Dzīvojamās ēkas interjera dizains", bet uzvarētājs tiks noskaidrots publiskā interneta balsojumā, kas norisinās līdz 30.martam.

http://news.lv/Druva/2017/03/30/iszinas

 

Nosaukums neatklāj pakalpojumu

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 30.03.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: “Druva” noskaidro

"Visi zinām, kas ir veco ļaužu pansionāti, kurus vienkārši saucam par pansionātiem. Tagad veciem cilvēkiem tiek piedāvātas iespējas arī dzīvot Senioru mājās, pansijās. Kāda atšķirība?" "Druvai" jautāja kāda lasītāja.

Cēsīs darbojas pansionāts "Cīrulīši", Raunas novadā ir Gatartas pansionāts un aprūpes centrs "Pansija Rauna", Līgatnes novadā ir Senioru māja, bet Amatas novadā veco ļaužu mājas "Vējsaules" un "Doles".

Kā "Druvai" paskaidroja pašvaldību sociālo dienestu vadītāji, nosaukumi var būt dažādi, tāpat arī sniegtie pakalpojumi. Pansionāti vienmēr sniedz arī ilglaicīgu sociālās aprūpes pakalpojumu, citas iestādes piedāvā dažādus pakalpojumus, arī dzīvesvietas nodrošināšanu ar aprūpi vai iespēju iestādē uzturēties īslaicīgi. Likums neregulē, kādam jābūt nosaukumam, taču iestādei, kas sniedz sociālās aprūpes pakalpojumus, jābūt reģistrētai Labklājības ministrijas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Lai tur varētu reģistrēt pakalpojumu, jāizpilda daudzas prasības. Kā tas izdarīts, pārrauga ministrija.

"Esam aprūpes centrs, patiesībā jau pansionāts. Kad pēc likvidācijas tika dibināta jauna institūcija, nolēmām, ka veco stereotipu dēļ neizmantosim nosaukumu "pansionāts". Esam aprūpes centrs "Pansija Rauna". Gribam radīt klientiem dzīvošanai labus apstākļus," stāsta nodibinājums "Raunas evaņģēliski luteriskās draudzes diakonijas centrs" aprūpes centra "Pansija Rauna" vadītāja Iveta Līviņa.

Nosaukumam nav nozīmes. Arī sociālo pakalpojumu sniedzēji savā starpā konkurē, lai ieinteresētu potenciālos klientus, piesaista arī ar ne tik pierastiem nosaukumiem pansija, senioru māja... Ja nepieciešams ilglaicīgs sociālās aprūpes pakalpojums, jāizskata sociālo pakalpojumu reģistrs un no tajā reģistrētajām iestādēm jāizvēlas piemērotākā. Sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanas mērķis ir nodrošināt dzīves kvalitātes nepazemināšanos personai, kura vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ to nevar nodrošināt pati saviem spēkiem.

http://news.lv/Druva/2017/03/30/nosaukums-neatklaj-pakalpojumu


 

2017-03-31
Laika ziņas
Aptaujas