Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

 

Izmaiņas uzņēmumos

Datums: 12.04.2017

Izdevums: Latvijas Vēstnesis

Rubrika: Uzņēmumu reģistra ziņas

OP 2017/75.URI6

Reģistrācijas numurs: 49501008946

Nosaukums: Līgatnes pagasta zemnieku saimniecība "Mazzanderi"

Juridiskā adrese: Līgatnes nov., Līgatnes pag., "Mazzanderi"

Darbības veidi: lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, apstrādes rūpniecība

Atbrīvotas amatpersonas: Gunārs Zicmanis, īpašnieks, ar paraksta tiesībām

Iecelts: Andis Zicmanis, personas kods 280464-13906, īpašnieks, ar paraksta tiesībām

Reģistrēts: izmaiņas amatpersonu sastāvā, darbības veidu izmaiņas, nosaukuma maiņa

Izdarīts ieraksts: 07.04.2017.

Publikācijas Nr.: KMR00104668426554.

http://news.lv/Latvijas_Vestnesis/2017/04/12/izmainas-uznemumos

 

Mūspuses audēju darbi izstādē Līgatnē

Datums: 12.04.2017

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Ziņas

Līgatnes kultūras namā līdz 5. maijam aplūkojama rokdarbu izstāde, kurā redzams arī mūspuses audēju – no Limbažiem, Staiceles un Krimuldas – veikums. Apskatei izlikti dažādās tehnikās un materiālos darināti grīdas un sienas paklāji un dekori. Savus darbus izstādei iedevuši dažādu tautas lietišķās mākslas studiju, amatniecības kopu un rokdarbu pulciņu dalībnieki vai individuāli autori gan no Vidzemes, Zemgales, tāpat Kurzemes.

http://news.lv/Auseklis/2017/04/12/muspuses-audeju-darbi-izstade-ligatne

 

100 darbi Latvijai vēstneši šīgada ceļojumu sāks Kocēnos

Autors: Līga Ivanova, «100 darbi Latvijai» koordinatore

Datums: 12.04.2017

Izdevums: Liesma

Rubrika: Novados un pilsētās

Svētdien, 16. aprīlī, novada svētkos «Kocēnu pavasaris 2017» savu šīgada ceļojumu pa Vidzemes un Latgales novadu svētkiem uzsāks vides iniciatīvas «100 darbi Latvijai» vēstneši. No pl. 10 līdz 13 viņi informēs par 100 labajiem vides darbiem Latvijai un piedāvās asināt prātu vides jautājumos.

Zinošākie un attapīgākie arī šogad balvā saņems īpašu sēklu paciņu un piedalīsies izlozē par Tallink jūras ceļojumu uz Stokholmu 4 personām.

Lai padarītu skaistāku apkārtējo vidi un Latviju, saņemtās sēklas jāiesēj puķu kastē, dārzā, pagalmā, ceļmalā vai kādā citā tām piemērotā vietā. Lai piedalītos izlozē par jūras ceļojumu, līdz 23. aprīlim iniciatīvas mājaslapā www.100darbilatvijai.lv jāpiereģistrē sēklu paciņas numurs. Laimīgā uzvarētāja vārdu paziņos 25. aprīlī.

Kopumā šajā pavasarī un vasarā «100 darbi Latvijai» vēstneši apmeklēs 10 Vidzemes un Latgales puses pilsētu svētkus. Uzvarētājs, ko izlozēs pēc katriem svētkiem, saņems jūras ceļojumu 4 personām.

Šogad vēstnešus varēs sastapt:

* 20. maijā Līgatnē (Līgatnes novada svētkos un pūtēju orķestra salidojumā),

* 20. maijā Amatas novada Skujenē (Eksperimentālās mūzikas un mākslas festivālā),

* 27. maijā Saulkrastos (sezonas atklāšanā «Ieripo Saulkrastu vasarā!»),

* 10. jūnijā Valkā (Valkas un Valgas pilsētu svētkos),

* 1. jūlijā Balvos (Balvu novada svētkos),

* 8. jūlijā Priekuļos (Priekuļu novada svētkos),

* 15. jūlijā Raunā (Puķu draugu saietā un Raunas pilsētas svētkos),

* 5. augustā Limbažos (Limbažu pilsētas svētkos),

* 12. augustā Jaunpiebalgā (Jaunpiebalgas novada svētkos «Izvēlies Piebalgu!»).

Vides iniciatīva «100 darbi Latvijai» aicina ikvienu ceļā uz mūsu valsts pastāvēšanas simtgadi atstāt pēdas aiz sevis, paveicot kādu skaistu vides labiekārtošanas, izdaiļošanas vai izglītības darbu. Par visiem labajiem vides darbiem var uzzināt un savu darbu var pieteikt projekta mājaslapā www.100darbilatvijai.lv

http://news.lv/Liesma/2017/04/12/100-darbi-latvijai-vestnesi-sigada-celojumu-saks-kocenos

 

Cik kurš nopelnījis

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 13.04.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Raibā dzīve

Amatpersonu deklarācijas sabiedrībā vienmēr bijusi aizraujoša lasāmviela, jo ir tikai cilvēciski ieskatīties cita maciņā.

“Druva” nolēma ielūkoties novadu domju priekšsēdētāju amatpersonu deklarācijās, bet nemēģinot izklāstīt visu tur rakstīto, proti, kas pieder, kur vēl pelnījis, kādi parādi, jo to jau sabiedrība zina vēl labāk nekā deklarācija. Mēs lūkojamies tikai uz vienu skaitli – amata alga. Tā kā tuvojas pašvaldību vēlēšanas un kārtējais sasaukums būs beidzies, dodam vēlētājiem iespēju salīdzināt, cik algā par darbu pašvaldībā katrs saņēmis pēdējos trijos gados. Vēlētāji var salīdzināt un padomāt, vai algas pieaugums vai nemainība saskan ar konkrētā novada izaugsmi. Protams, jāņem vērā, ka katra pašvaldība pieņem savus darba samaksas noteikumus, kuros atrunāta arī domes priekšsēdētāja darba alga, kuras lielumu ietekmē vairāki aspekti, tostarp minimālā darba alga, vidējā darba alga valstī.

Beigās tomēr izdarīju nelielu atkāpi un palūkoju, kāda automašīna ir katra domes priekšsēdētāja īpašumā, un atklājās interesants fakts. Kā zināms, vēsturiskā Cēsu rajona astoņos novados – Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Vecpiebalgas vadītāju vidū valda dzimumu līdztiesība – četras dāmas un četri kungi. Interesanti, ka no četrām dāmām tikai vienas deklarācijā minēts transporta līdzeklis. Raunas novada domes priekšsēdētāja norādījusi, ka viņai pieder 1992.gada “Audi – 80”. Kungiem visiem pieder mašīnas. Jaunākais braucamais ir Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam – 2012.gada “VW Passat”, toties Līgatnes novada domes priekšsēdētājam reģistrēti divi automobiļi, redzams, ka viņš ir amerikāņu auto piekritējs. Viņa īpašumā 2000.gada “Dodge Grand Caravan” un 2006.gada “Chrysler Grand Voyager”. Pārgaujas novada domes priekšsēdētāja īpašumā ir 2010.gada “Volvo XC60”, bet Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājam Laimim Šāvējam pieder 2008.gada “VW Passat Variant”.

Pārējos amatpersonu deklarāciju datus katrs pats brīvā brīdī var izpētīt un izvētīt, tie ir pieejami ikvienam vēlētājam un interesentam.

Novada domju priekšsēdētāju saņemtais atalgojums pašvaldībā (eiro)

Novads 2014.gads 2015.gads 2016.gads

Elita Eglīte, Amatas novads 20 414,06 20 558,57 22 031,93

Jānis Rozenbergs, Cēsu novads 28 501,15 30 475,83 33 312,36

Laimis Šāvējs, Jaunpiebalgas novads 13 123,88 17 432,02 17 388,50

Ainārs Šteins, Līgatnes novads 16 081,28 23 443,76 24 887,99

Hardijs Vents, Pārgaujas novads 26 380,72 29 275,14 32 816,48

Māra Juzupa, Priekuļu novads 27 901,38 28 133,40 31 442,01

Evija Zurģe, Raunas novads 19 324,87 20 519,35 21 062,71

Ella Frīdvalde Andersone, Vecpiebalgas novads 26 307,45 26 370,05 26 312,70

http://news.lv/Druva/2017/04/13/cik-kurs-nopelnijis

 

Skaisti un praktiski

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 13.04.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Kultūra

Līgatnes kultūras nama mazajā zālē apskatāma Latvijas Tautas lietišķo mākslas studiju, amatniecības kopu un rokdarbu pulciņu dalībnieku rokdarbu izstāde “Paklāji, tepiķi un dekori”. Tajā prasmes 176 darbos rāda 36 kolektīvu 142 autori no Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Rīgas. Viņu vidū, protams, līgatnieši un arī cēsnieki, drabešnieki.

Līgatnē rokdarbnieku izstāde sarīkota jau piekto pavasari. Ik reizi meistarus ieinteresē tēma, kurā viņi var paust savas radošās domas. “Nedomājām, ka par šādām izstādēm būs tik liela interese, ka tik daudzi vēlēsies piedalīties. Katru gadu ir vairāk to, kuri vēlas izstādīt savus darbus,” stāstīja Līgatnes Amatu mājas vadītāja Daina Klints. Daudziem atmiņā iepriekšējo gadu izstādes : “Rozes”, “Tauriņi”, “Spilveni”, “Baltā izstāde”.

“Kad ienācu izstādē, uzreiz teicu: “Gribu šo un vēl šo, ienāca kolēģe nē, šis ir skaistāks. Un tā var teikt par katru darbu, jo tajos tik daudz skaistā ,un to gribas izbaudīt. Četras dienas, kamēr izstādi iekārtoja, pamazām vien zāle pārvērtās. Mums ir iespēja priecāties un tāpat katram, kurš atbrauks uz Līgatni,” atzina Līgatnes Kultūras un tūrisma centra direktore Sarmīte Usāne un pauda gandarījumu par meistaru paveikto. Apskatot izstādi, ne viens vien atzina, ka tādus mākslas darbus gan grēks likt uz grīdas.

Izstādi iekārtoja Tautas lietišķās mākslas studijas “Līgatne” vadītāja Laila Šteinberga kopā ar palīgiem Aivaru Šteinbergu, Dainu Klints un Dainu Birni. Laila Šteinberga atklāja, ka tēma nav izraudzīta nejauši, jo paklāji ir viens no vecākajiem interjera priekšmetiem pasaulē. Vēl akmens laikmetā, lai saglabātu siltumu, cilvēki alu grīdas un sienas pārklāja ar nogalināto dzīvnieku ādām. Vēlāk paklāji telpā dažām tautām simbolizējuši īpašnieka labklājību, bet parasti tie kalpoja skaistumam un siltumam.

“Paklājus auž un izmanto labprāt, kaut dzīvokļos ir eiroremonti, mūsdienīgs iekārtojums, bez tiem neiztikt.Tie vairāk nekā citas interjera detaļas veido telpas gaisotni,” pārdomās dalījās Laila Šteinberga. Viņa atklāja, ka, iekārtojot izstādi, atcerējusies par lidojošajiem paklājiem un domājusi, kurš gan no tiem, kas izstādē, varētu lidot.

“Tā mums tāda misijas apziņa, ka reizi gadā jārīko izstāde, lai mainītos pieredzē un arī gūtu pārliecību, ka varam,” sacīja Laila Šteinberga. Lai gan Daina Klints atzina, ka izstādē cerējusi ieraudzīt arī trakas idejas, bet vairāk ir tradicionālo darbu, tomēr pārsteigumu netrūkst. “Katrs darbs ir oriģināls. Visi priecājamies par jostiņu dekoru, pārsteigums ir arī tīmekļošanas jeb čuņčināšanas tehnikā tapušais tepiķis,” domās dalījās Daina Klints un uzsvēra, ka katram, kurš ienāk izstādē, laiks pazūd, jo te ir tik daudz interesanta.

Izstādes atklāšanā bija klāt arī daudzu darbu autores. Kolēģi mudināja atklāt un arī paši mēģināja saprast, kā kurš paklājs, tepiķis vai dekors tapis.

“Arī nākampavasar būs izstāde,” apsolīja Laila Šteinberga un Daina Klints.

http://news.lv/Druva/2017/04/13/skaisti-un-praktiski

 

Putnu sugas saskaitītas

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 13.04.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Raibā dzīve

Cēsu putnu grupas rīkotajā konkursā “Putni pie barotavām”, cilvēki tika aicināti vērot un pierakstīt, kādu sugu putni ziemā apmeklē barotavas.

Konkurss norisinājās vairākās kategorijās: putnu sugu saraksts, interesantākais foto un interesantākais stāsts. Putnu sugu saraksta kategorijā uzvarēja Dreibantu ģimene no Straupes pagasta, kuri pie barotavas pamanīja 20 putnu sugas. Par vienu mazāk fiksējusi Lilija Jansone no Vaives pagasta un Aldis Klepers no Liepas pagasta. Taču viņš saņēma balvu kategorijā “Interesantākais foto”, jo iemūžinājis četras putnu sugas vienlaikus. 17 sugas fiksēja Valdis Zariņš Drabešu pagastā un Plataču ģimene Līgatnes pagastā.

Cēsu putnu grupas pārstāve Agnese Gaile saka: “Lai arī vērotāju nebija daudz, rezultātus iesniedza seši, konkurence bija sīva, un pirmo vietu no otrās šķīra tikai viena pamanīta putnu suga.”

Kategorijā par interesantāko stāstu uzvarēja Skujenes pamatskolas pirmsskolas grupa “Stārķēns” ar stāstu par vāverēm: “Un īpašie viesi divi vāverēni, kas nāca čiept sīļiem izbērtās zīles. Pašā barotavā gan tos diemžēl neizdevās iemūžināt, bet pa zemi zīles lasīja, cik varēja.”

Konkurss notika jau trešo gadu. Laikā no 15.janvāra līdz marta beigām putnu vērotājiem bija jāpiefiksē, kādu sugu putni ieradīsies barotavā. Konkursa rezultāti, reģistrēto putnu sugu saraksts, iesūtītie stāsti un foto atrodami Cēsu putnu grupas mājaslapā.

A. Gaile putnu vērotājus aicina piedalīties arī ikgadējā “Cekulzīlītes kausa” izcīņā, lai noskaidrotu aktīvāko putnu vērotāju bijušajā Cēsu rajonā. Balva ceļojošais “Cekulzīlītes kauss” pašlaik atrodas pie 2016. gada uzvarētāja Sanda Laimes, kurš pērn novēroja 158 sugas.

http://news.lv/Druva/2017/04/13/putnu-sugas-saskaititas

 

Vēlēšanas svarīgas partijas pašapziņai

Autors: Ināra Egle

Datums: 13.04.2017

Izdevums: Diena

Rubrika: Ziņas

Vienotība reģionos piedāvā gan ilggadējos mērus, gan vairākas jaunas komandas

Gatavībā startēt gandrīz 60 pašvaldībās trešdien savu piedāvājumu pašvaldību vēlēšanās prezentēja Vienotība. Labi rezultāti vietējās vēlēšanās Vienotībai esot būtiski vairāku iemeslu dēļ. «Partija tagad nepārdzīvo savus labākos laikus, un tas ir svarīgi Vienotības pašapziņai,» preses konferencē sacīja tās priekšsēdis Andris Piebalgs. Viņš redz iespēju tādējādi nostiprināt saikni starp cilvēkiem pašvaldībās un politiķiem augstākajā varā, kā arī iesaistīt organizācijā jaunus biedrus.

Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām 2013. gadā, ir gandrīz desmit pašvaldības, kuru domēs tagad Vienotība ir pārstāvēta, bet šajās vēlēšanās vairs neiesniegs savu sarakstu. Viena no tām ir Kandava, kur gandrīz visa nodaļa Ingas Priedes vadībā pārgāja uz Latvijas Zaļo partiju. Saraksta nebūs arī Dundagas novadā, kura ilggadējais vadītājs Gunārs Laicāns vēlēšanās ir nolēmis vairs nekandidēt. A. Piebalgs sacīja, ka lielas pilnvaras komandu veidošanā bija dotas vietējām nodaļām. Tur, kur šādu nodaļu nav, partija nav centusies meklēt cilvēkus, lai piedalītos vēlēšanās. Tajā pašā laikā tā bijusi atvērta arī Vienotības atbalstītājiem, kas nav partijas biedri.

Visās lielajās pilsētās

Vienotības biedri piedalīsies vēlēšanās visās lielajās pilsētās. Liepājas domē tagad tā nav pārstāvēta, bet uz šīm vēlēšanām ir izveidojusi jaunu nodaļu. Te sarakstā ar pirmo numuru būs Liepājas 6. vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš, kurš nav partijas biedrs. Daugavpilī pie varas ir mērs Jānis Lāčplēsis no Latgales partijas, kas ir viena no Vienotības sadarbības partnerēm. Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars Dienai sacīja, ka komandas komplektēšana Daugavpilī ir pilnībā uzticēta iniciatīvas bagātiem studentiem no Daugavpils Universitātes un tajā pārsvarā būs jauni cilvēki.

Rēzeknē un Ventspilī top vairāku partiju kopīgi saraksti. Ventspils domes vēlēšanās mēra kandidāts ir Ģirts Valdis Kristovskis, kurš gan pēdējos gados aktīvi politiskajā dzīvē nepiedalījās. Ventspilī partija startē kopā ar Nacionālo apvienību Visu Latvija!–TB/LNNK (NA) un Latvijas Reģionu apvienību. Ar Nacionālo apvienību vienā sarakstā partijas biedri būs arī Rēzeknes novadā un Baldones novadā. Ar Latvijas Reģionu apvienību Vienotība startēs kopā vēl dažās vietās, tai ir kopīgi saraksti arī ar Zaļo un Zemnieku savienību un Latvijas attīstībai.

Pašvaldību vēlēšanās no Vienotības būs pieteikti arī pieredzējušie pašvaldību vadītāji, piemēram, Salaspils novada priekšsēdis Raimonds Čudars, Madonas novada līderis Andrejs Ceļapīters, Ikšķiles novada vadītājs Indulis Trapiņš, Jaunjelgavas novada priekšsēdis Guntis Libeks, kā arī Jānis Rozenbergs, kurš vada Cēsu novadu un komandā iekļāvis arī aktieri Juri Žagaru. Alūksnē tāpat kā iepriekš Vienotība iet uz vēlēšanām ar priekšsēža vietnieku Dzintaru Adleru saraksta galvgalī. Vēlēšanu cīņā iesaistīsies arī vairāki mazāku pašvaldību vadītāji, piemēram, Arvīds Kviesis Neretā un Krustpils novada vadītājs Kārlis Pabērzs.

Daži atgriežas politikā

Apes novadā, kuru vada Astrīda Harju, un Līgatnes novadā Vienotības biedri kandidēs nevis zem partijas, bet vēlētāju apvienības karoga. Līgatnes novada priekšsēdis Ainārs Šteins Dienai atzina, ka iepriekš vēlēšanās jau no laika, kad politiķis vēl bija Jaunajā laikā, viņš Līgatnē veidojis partijas sarakstu. Šī ir pirmā reize, kad tiek izmantota iespēja startēt no apvienības, jo komandas biedri, kuri nav partijā, tā lēmuši. A. Šteins atzina, ka pašvaldībā ir cilvēki, kas gatavi atbalstīt šo komandu, bet ne Vienotību. «Partijai tagad nav tie vieglākie laiki. Mēs negribam lieki riskēt. No tās ideāliem es neatkāpjos,» sacīja A. Šteins. Viņš atcerējās: «Jaunajā laikā gan sarakstā bija tikai partijas biedri, un saikne ar organizāciju toreiz bija daudz ciešāka.»

Talsu novadā ar pirmo numuru, tāpat kā iepriekš, būs priekšsēža vietnieks Normunds Tropiņš. Taču nākamais aiz viņa būs bijušais Reformu partijas līderis, uzņēmējs Edmunds Demiters, kurš politikā atgriežas pēc vairāku gadu pārtraukuma. E. Demiters konstatējis, ka pirms vēlēšanām politiskie spēki orientējas uz divām aktīvām vēlētāju grupām — senioriem un bērnu vecākiem –, kā dēļ arī skolu reforma nevirzās uz priekšu tik strauji. Taču, viņaprāt, ir jāpievēršas uzņēmējiem, tāpēc arī E. Demiters nolēmis kandidēt vēlēšanās. Vienotību izvēlējies, jo pats savulaik atvedis uz to bijušos kolēģus, kuri tagad strādā valdībā, Saeimā. Arī Rīgas saraksta līderis Vilnis Ķirsis savu politisko darbību sācis Reformu partijā.

Ar Rīgas domes vēlēšanās pieteiktajiem kandidātiem partija iepazīstinās atsevišķi. Vienotība arī tagad ir pārstāvēta Rīgas domē. No tās saraksta ievēlēja deviņus deputātus, bet frakcijā palika astoņi domnieki, jo Kārlis Strēlis pieslējās domē valdošajiem spēkiem. Vēlēšanās nekandidēs tikai Sarmīte Ēlerte. Sarakstā aiz līdera būs uzņēmēja Inese Andersone un domnieks Olafs Pulks. V. Ķirsis pastāstīja, ka komandā iekļauti pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām, kuri nav partijas biedri, kā arī daudzi gados jauni cilvēki.

Piektdien sāksies kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām. Tā ilgs līdz 24. aprīlim. Šis laiks šogad daļēji sakrīt ar Lieldienām un daļā pašvaldību vēlēšanu komisijas partiju pārstāvjus sāks gaidīt tikai 18. aprīlī, bet Rīgā pirmajiem sarakstu iesniedzējiem durvis tiks vērtas jau piektdien, 14. aprīlī. Vēlēšanu komisijas priekšsēdis Juris Kokins iepriekš sacīja, ka komisija sarakstu varētu reģistrēt tajā pašā dienā. Tātad drīz pēc tam ar kandidātiem un viņu solījumiem varēs iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā internetā. Vēlēšanu zīmes tiek sakārtotas izlozes noteiktajā secībā, taču netiek numurētas.

***

Vienotība pašvaldību vēlēšanās

Vienotība startē

58 pašvaldībās:

apvienotie saraksti – 11 pašvaldībās

vēlētāju apvienības – divās pašvaldībās

Vidzemē – 29 saraksti

Kurzemē – seši saraksti

Zemgalē – 11 saraksti

Latgalē – trīs saraksti

Lielajās pilsētās – deviņi saraksti

(apvienotie Rēzeknē un Ventspilī)

Sarakstu līderi lielajās pilsētās:

Jelgavā – domes deputāts Aigars Rublis

Jēkabpilī – domes deputāts Kaspars Skruzmans

Jūrmalā – domes deputāte Iveta Blaua

Liepājā – Liepājas 6. vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš

Valmierā – domes deputāts Ventis Beķeris

Rīgā – Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis

(Ventspilī, Daugavpilī un Rēzeknē saraksti vēl nav apstiprināti)

Kopā šobrīd: 825 deputātu kandidāti (no tiem 49% ir partijas biedri)

http://news.lv/Diena/2017/04/13/velesanas-svarigas-partijas-pasapzinai

 

Ar vienkoča laivām pa Latvijas upēm

Autors: Aiga Akmentiņa, Valmieras pilsētas pašvaldība

Datums: 18.04.2017

Izdevums: Valmiera Domā un Rada

Rubrika: Ziņas

26.aprīlī plkst.18.30 Valmieras Tūrisma informācijas centrā (Rīgas ielā 10) Ceļotāju stāstu vakarā turpināsim iepazīt Latviju. Vienkoča laivu meistars, upju pazinējs un laivotājs Rihards Vidzickis atklās Latvijas dabu no upes puses.

Interesantākie braucieni Riharda pieredzē ir bijuši ar vienkočiem (vienkoča laivām) Amatas upē un no Līgatnes līdz Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam, laivojot pa Gauju, Mazo Baltezeru, Lielo Baltezeru un Juglas ezeru. Vienkoču laivu braucieni notikuši arī ziemas mēnešos, kad upēs bijis augsts ūdenslīmenis un no vižņiem veidojošies aizsprosti. Aizraujoši un pat ekstrēmi braucieni piedzīvoti sala laikā, kad airus un laivas pārklāja ledus. Upēs izveidojušies ledus sastrēgumi pat lika laivu airēt pret straumi un apbraukt ledus gabalus, kamēr atrasta vieta, kur iespējams izkāpt. Jaunāko izvērsto laivu Rihards paspējis iemēģināt jau janvārī.

Dalība Ceļotāju stāstu vakarā ir bez maksas. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, aicinām interesentus pieteikties savlaicīgi, rakstot epastu tic@ valmiera.lv, ierodoties Valmieras Tūrisma informācijas centrā vai zvanot pa tālruni 64207177, 26332213.

Nākamais stāstu vakars notiks 24. maijā. Par stāstu vakara tēmu meklējiet visit.valmiera.lv.

http://news.lv/Valmiera-doma-un-rada/2017/04/18/ar-vienkoca-laivam-pa-latvijas-upem

 

Nodod logu stiklu bez maksas!

Autors: Zane Legzdiņa, SIA “ZAAO”

Datums: 18.04.2017

Izdevums: Valmiera Domā un Rada

Rubrika: Ziņas

Stikls ir viens no nedaudzajiem materiāliem, ko iespējams pārstrādāt neskaitāmas reizes, tomēr šobrīd Latvijā pārstrādei nodot var tikai viena veida stiklu – pudeļu un burku stiklu. Tehnoloģijām attīstoties, paplašinās arī otrreiz izmantojamo materiālu pārstādes iespējas.

SIA “ZAAO” (ZAAO), būdams inovatīvs un moderns atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, seko līdzi materiālu pārstrādes tendencēm Baltijā un Eiropā, tāpēc no 2017. gada 1. aprīļa visos ZAAO EKO laukumos parasto logu stiklu iedzīvotāji var nodot bez maksas.

Atgādinām, ka logu stiklam jābūt bez rāmja, dekoratīvām uzlīmēm un elementiem. Spoguļstikls, dekoratīvais stikls un automašīnu stikls netiks pieņemts.

ZAAO EKO laukumi ir Apē, Alojā, Līgatnē, Balvos, Cēsīs, Jaunpiebalgā, Krimuldā, Limbažos, Mazsalacā, Raunā, Rūjienā, Salacgrīvā, Saulkrastos, Smiltenē, Strenčos, Valkā un Valmierā, kā arī poligonā “Daibe”.

http://news.lv/Valmiera-doma-un-rada/2017/04/18/nodod-logu-stiklu-bezmaksas

 

 

Lieldienas pulcē daudzus

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 19.04.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Lieldienas šopavasar sagādāja pārbaudījumu, starp svinētājiem bija tikai izturīgākie. Taču tradīcija Lieldienās šūpoties, jautroties tika godam turpināta. Daudzi jau zina, ka Lieldienās var droši braukt uz Līgatni, Veselavu, Raunu, Mārsnēniem, Drustiem, Rozulu, Jaunpiebalgu, Zosēniem, Taureni, Āraišiem... Lai pabūtu kopā, izšūpotos, bērni izjustu latvisku svētku tradīciju. Ne vienā vien pagastā Lieldienās brīnījās vai mums ir tik daudz bērnu un arī jauno ģimeņu! Bija, protams, sabraukuši ciemiņi, bet arī pašu pagastā nebūt nedzīvo tikai gados veci cilvēki, jaunie pa dienu ir prom darbā, bērni bērnudārzos un skolās.

“Diemžēl iecerētais nenotika, nobijāmies no aukstā laika, pasākums notika tautas namā,” pastāstīja Drustu tautas nama vadītāja Inga Pērkone un piebilda, ka tāpēc svinēšana bija citāda, nekā pierasts brīvdabas estrādē. Skatuvi un pusi zāles aizņēma piepūšamās atrakcijas, lielos un mazos priecēja Zosēnu bērnu deju kolektīvs, bija olu ripināšana, olu kaujas un dažādi konkursi, draiskojās Cāļu mamma un Minjons, jo Lieldienu Zaķis nevarēja atcilpot. “Šīs bija citādas Lieldienas. Nebija ierastās olu krāsošanas, kas patīk gan lielajiem, gan mazajiem,” sacīja Inga un atzina, ka toties apmeklētāju bijis daudz, īpaši jau bērnu.

Veselavā pie muižas Lieldienās jau daudzus gadus valda liela kņada. “Prieks, ka ir ģimenes, kuras pie mums brauc jau daudzus pavasarus,” teica tautas nama vadītāja Emerita Gruzde un piebilda, ka ik gadu svinētājiem tiek piedāvāts kas jauns un interesants.

“No rīta mājās nokrāsojām olas, atbraucām te un jau spēlējām florbolu, ķegļus, metām bumbiņas spainī. Iesim arī ripināt, vizināmies ar zirgu,” pastāstīja Santa, bet viņas mazā māsa Eva rādīja, kādu skaistu olu nokrāsojusi dzeltenā un zaļā ir meitenes mīļākās krāsas. “Bijām Veselavā Lieldienās arī pērn, meitenēm patika, ir, ko darīt,” atzina tētis Ģirts, bet mamma Aiva uzsvēra, ka svētdiena jāpavada aktīvi un visiem kopā. Mellēnu ģimenei tas izdodas. Zaķis violetā tērpā skraidīja apkārt, bet lielais, kuru no dabas materiāliem veidojusi Iluta Mārtiņjēkaba, lepni stāvēja muižas priekšā un visiem atgādināja, kurš ir īstais saimnieks. Pēcpusdienā tautas namā bija koncertuzvedums.

Līgatnē no rīta līdz vēlai pēcpusdienai bija iespēja lustēties. “Laika apstākļi ieviesa izmaiņas. Kāds droši vien palika mājās, bet sanākušo pulks bija kupls,” atzina Līgatnes kultūras nama speciāliste Daina Birne. Augšlīgatnē Lieldienu svinēšana sākās ar Zaļā tirdziņa sezonas atklāšanu. Tirgotāji, kuri pēdējā brīdī atteicās, jo, viņuprāt, ja ārā ziema, tad domāt par Zaļo tirdziņu ir muļķīgi, pēcāk varēja vien nožēlot. Daudzus ieinteresēja zaļā putra, kas izrādījās miežu putraimu biezputra ar gaļu, kurai pievienots zaļais sviests un zaļumi, azartisks izvērtās konkurss, kurā bija jāpazīst desmit dažādu augu dīgsti. Daina Birne atklāja, ka neviens nepazinis siera āboliņu, grūti bijis pazīt arī baziliku, rukolu. Bērniem netrūka savu izklaižu, viņi varēja gan sacenties, gan pagatavot interesantas lietas paši.

Agrā pēcpusdienā Lieldienu svinētājus uzņēma Vienkoču parks, tur jaunumu netrūka un bija, ko darīt, vairākas stundas. Pēc tam varēja doties uz Līgatni. Tur pie kultūras nama griezās kārtīgs putenis. “Tādas Lieldienas te spīd saulīte, te atkal putenis un Zaķis sniegā noslēpis olas,” ar smaidu secināja Daina un uzsvēra, ka bērniem Lieldienas ļoti patīk, jo tad ir konkursi, dažādas iespējas darboties.

Mārsnēnos ar Lieldienu koncertu pagasta ļaudis un viesus priecēja pagasta pašdarbnieki, pēc tam brīvā dabā notika dažādas lustes, protams, arī šūpošanās. Pirmoreiz jaunajās šūpolēs, kas tieši pirms Lieldienām tika nomainītas, jo vecās savu laiku bija nokalpojušas.

“Taurenē Lieldienas bija raibas un ļoti, ļoti apmeklētas,” ar gandarījumu stāstīja Taurenes kultūras nama vadītāja Ginta Babre. Arī taurenieši izlēma, ka pasākumam jānotiek kultūras namā, nevis parkā, jo vējš bija pārlieku auksts. Pusi zāles un skatuvi aizņēma piepūšamās atrakcijas, pārējā daļā pietika vietas gan olu ripināšanai, gan dažādiem konkursiem. Lielu interesi izraisīja fotoorientēšanās. Draugu komandām bija jāatrod fotogrāfijā redzamais objekts un pie tā jānofotografējas. Konkursa “Vai pazīsti Taureni?” gaitā vērtēšanai tika iesniegtas 20 pašbildes.

Lieldienās taureniešiem un kaimiņiem dzērbeniešiem ir tradīcija vienu pavasari svētkus svin vienā, nākamo otrā pagastā. “Prieks, ka bija atbraukuši daudzi dzērbenieši, svētkus mēs radījām kopā. Bija ļoti daudz bērnu gan ar vecvecākiem, gan vecākiem, kuri labprāt aktīvi darbojās. Galvenais mājās visi brauca ar prieku par jautri pavadītu dienu,” pārdomās dalījās Ginta Babre.

Cik olu Lieldienās sasists, cik ieguvuši olu kauju uzvarētāji, kādās spēlēs kurš piedalījies, lai paliek statistikai. Lieldienas, kaut arī baltas un saltas kā Ziemassvētki, un, kā dažs smējās, Ziemassvētku vecītis Zaķim nozadzis olas, tomēr tās bija skaistas, notikumiem bagātas brīvdienas, kad būt kopā.

http://news.lv/Druva/2017/04/19/lieldienas-pulce-daudzus

 

Latvijas Jaunatnes olimpiāde tuvojas

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 19.04.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Cēsīs vakar pulcējās VII Latvijas Jaunatnes olimpiādes delegāciju vadītāji, lai uzklausītu aktualitātes un pārrunātu neskaidros jautājumus. Jau rakstīts, ka Jaunatnes olimpiādes rīkošanu uzņēmās Cēsu novads un šīs vasaras lielākais sporta notikums Latvijā risināsies no 7. līdz 9.jūlijam.

Delegāciju vadītājus uzrunāja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis, izsakot pateicību cēsniekiem par apņēmību un gatavību sarīkot šo sporta pasākumu. Var atgādināt, ka iepriekšējo Jaunatnes olimpiādi pirms diviem gadiem rīkoja Valmiera sadarbībā ar Cēsīm, pērn valmierieši bija galvenie rīkotāji pieaugušo olimpiādei un Cēsis bija kā lielākais sadarbības partneris.

“Priecē, ka jau trešo gadu olimpiādes notiek Vidzemē, kas liecina, ka pašvaldības, kopīgi strādājot, veikušas lielu darbu sporta bāzu sakārtošanā, jaunu bāzu izveidē, infrastruktūras pilnveidē. Joprojām lepni varam teikt, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kura gan jauniešiem, gan pieaugušajiem spēj sarīkot kompleksas sacensības pašvaldību komandām visos pieejamajos olimpiskajos sporta veidos. Pašvaldību komandu skaits no olimpiādes uz olimpiādi palielinās, un cerams, ka šis gads nebūs izņēmums,” teica A. Vrubļevskis.

Viņš norādīja, ka šī gada olimpiādes programmu papildinājuši divi jauni sporta veidi, kuri pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas lēmuma pērn iekļauti olimpiskajā programmā – karatē un skeitbords: “Ceru, ka Jaunatnes olimpiāde būs nozīmīgs solis šo sporta veidu popularizēšanai, jo labākajiem valsts sportistiem šajos sporta veidos jau būs iespēja kvalificēties un piedalīties 2020. gada Tokijas Olimpiskajās spēlēs.”

Nelielā sarunā ar “Druvu” LOK prezidents uzsvēra cēsnieki iepriekšējās olimpiādēs parādījuši, ka ir nopietni partneri, un viņam esot pārliecība, ka arī šī gada Jaunatnes olimpiāde noritēs pēc labākajiem standartiem. Katra olimpiāde vairo gan pilsētas atpazīstamību, gan uzlabo sporta infrastruktūru. Stadiona rekonstrukcija ir labs pierādījums, ka Cēsīs domā par sportu.

“Cēsis ir viena no retajām pilsētā, kur stadions ir pašā centrā, un esmu pārliecināts, ka pēc rekonstrukcijas tas kļūs par pilsētnieku iecienīto vietu, kur rūpēties par savu fizisko veselību,” teica A. Vrubļevskis.

Uzrunājot delegāciju vadītājus, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs norādīja, ka šī tomēr jādēvē par visas Vidzemes olimpiādi: “Lai arī Cēsis ir mājvieta atklāšanai, noslēgumam, daudzi sporta veidi notiek arī citviet Vidzemē. Gribu teikt paldies valmieriešiem, ar kuriem kopā rīkojām iepriekšējās olimpiādes, tas deva mums pieredzi un pārliecību, ka varam. Darīsim visu, lai svētki izdotos!”

Pēc svinīgajām uzrunām klātesošie tika iepazīstināti ar VII Latvijas Jaunatnes olimpiādes logo, ko pēc Cēsu Jauniešu domes idejas veidojis mākslinieks Artis Zeiļa. Cēsu nosaukumā esošie pieci burti piecās krāsās izvietoti ikvienam atpazīstamajā Olimpisko riņķu formā un atspoguļo arī pilsētas olimpisko garu.

Latvijas Jaunatnes olimpiādes programmā ir 28 olimpiskie sporta veidi un divi neolimpiskie – florbols un orientēšanās sports. Kopumā tiks sadalīts 231 medaļu komplekts. Cēsu novada sporta koordinatore Rasa Siliņa klātesošos iepazīstināja ar sacensību norises vietām. 15 sporta veidi notiks Cēsu novadā, trīs kaimiņos Priekuļu novadā, pārējie – Smiltenē, Valmierā, Siguldā, Limbažos un vēl dažās pilsētās.

Atklāšanas ceremonija paredzēta 7.jūlijā Cēsu Pils parkā, to vadīs jauniešu vidū populārais Renārs Zeltiņš, pasākumā būs svinīgas uzrunas, muzikāli pārsteigumi, bet noslēgumā uguņošana. Svētku gājiens šoreiz būs samērā īss, no Vienības laukuma līdz Pils parkam, lai sportisti nenogurtu un būtu gatavi startiem.

LOK sporta programmu direktors Andris Lupiks iepazīstināja ar olimpiādes sporta programmu, uzverot, ka šoreiz basketbols tiks spēlēts nevis klasiskajā variantā, bet formātā 3x3. Tāpēc basketbolā nebūs kvalifikācijas sacensību, kas būs citos komandu sporta veidos. Basketbolā pieteikušās 27 zēnu un 13 meiteņu komandas.

Pēc tam notika izloze, kurā tika noskaidrotas grupas un pretinieki futbolā, florbolā, volejbolā un handbolā. Futbolā Cēsu novadam kā mājiniekiem garantēta vieta fināla grupā, kurā spēlēs astoņas labākās komandas. Cēsnieku pretinieki būs Latgales zonas uzvarētāji, un spēles uzvarētājs turpinās cīņu par medaļām, zaudētāji spēlēs par 5. 8.vietu.

Florbolā kvalifikācija jāspēlē visām komandām, arī mājiniekiem. Cēsu novada komandas pretinieki būs Stopiņu, Ādažu un Grobiņas novada florbolisti. Kvalifikācijā startēs arī Līgatnes novada komanda, kura spēlēs vienā apakšgrupā ar Ķekavas, Kocēnu, Valmieras un Viļānu novada komandām. Katras grupas divas labākās kvalificēsies finālturnīram Cēsīs. Meiteņu turnīrā pieteiktas tikai četras komandas – Cēsu novada, Kocēnu, Ķekavas un Salaspils novada , un tās uzreiz tiksies finālturnīrā.

Tiek lēsts, ka kopumā Latvijas Jaunatnes olimpiādē startēs aptuveni 3000 jauno sportistu.

http://news.lv/Druva/2017/04/19/latvijas-jaunatnes-olimpiade-tuvojas

 

Dzīve aizskrien kā vilciens

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 19.04.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Kad uz Valmieras vai Cēsu pusi aizbrauc vilciens, Pēteris Šķesteris ieklausās. Vagonu dunoņa raisa atmiņas, atgādina dzelzceļnieka mūžu. “Tēvs un māte, arī dvīņumāsa strādāja uz dzelzceļa tepat Lodes stacijā,” stāsta liepēnietis un atzīst, ka, lai gan jau 95 gadi, nebūt nedomā, ka mūžs būtu galā. Dzīvē daudz kas piedzīvots, bet Pēteris uzsver, ka Dieviņš viņu vienmēr pasargājis un tagad var dzīvot un darīt to, kas patīk un cik spēks ļauj.

Pēc Liepas skolas Pēteris aizbrauca uz Siguldu, tur strādāja veikalā. Kad sākās karš, puisim bija 18 gadi. Kad vācieši ienāca, kopā ar darbabiedriem devās uz Turaidu pie pazīstamiem, jo Siguldā kļuva bīstami. “Gājām pār tiltu, jau bija saliktas mucas ar pulveri. Vēlāk dzirdējām milzu troksni, tilts uzgāja gaisā,” atceras Pēteris. Pēc pāris dienām gribējis tikt Siguldā, zinājis, kur Gauja seklāka, peldējis pāri. Krastā sēdējis krievu karavīrs un rādījis, lai peld atpakaļ, Pēteris savukārt rādījis, ka dodas meklēt ēst. Tā viņš ticis līdz Siguldas pilij, kur jau bija vāciešu iesaukšanas punkts. Liktenis pavēra ceļu uz karu. Visu mūžu Pēterim atmiņā kāda veca vīra teiktais: “Lai būtu laba dzīve, nedariet ļaunu un nenogaliniet!” Tā arī bijis, karā Pēteris netika šāvis uz cilvēkiem. Viņš bija šoferis. Kara ceļi aizveda līdz Dānijas robežai, tad atpakaļ uz Latviju. Vācieši jau atkāpās Saulkrastu pusē, Pēteris un vēl trīs palīgi ar mašīnu veda zenītartilērijas munīciju. “Dzirdēju, ka jau šauj, divi puiši stāvēja kā izlūki un vēroja debesis. Tad sāka krist bumbas. Kad sprādziens atskanēja pavisam tuvu, izlēcu no mašīnas, tāpat darīja arī blakus sēdētājs, es ieskrēju mežā, viņš palika grāvī. Mežā bija vācieši, es nemācēju vāciski, kad sprādzieni pieklusa, rādīju ar rokām, ka gribu iet uz savu mašīnu, vismaz redzēt, kas noticis, kur palikuši palīgi. Viņi mani nelaida, iedeva konjaku, lai nomierinos. Bumba bija trāpījusi mašīnai, kas ar pārējiem notika, nezinu, domāju, viņi gāja bojā,” notikumu karā pastāsta Pēteris un pasmaidot piebilst: “Tad man iedeva kāpurķēžu traktoru, lai vedu munīciju.” Karš mētāja no vienas vietas uz citu, tā beigas Pēteris sagaidīja Kurze-mes katlā. Kā daudziem tālākais ceļš veda uz Krieviju. Tur, Tulā, bija jāstrādā ogļu šahtā. “Dzīvo-jām barakās, kas ieraktas zemē, vidū bija krāsns. Vēlāk liellaivās lādējām kravas. Ar lāpstu ogles, smiltis. Varējām arī iet uz pilsētu. Tad jau bija brīvība galvā, bet teica, ka tik ātri gan mājās netiksim, jāstrādā, ” bilst Pēteris. Tēvs, kā jau dzelzceļnieks, kuram biļete nav jāpērk, atbrauca ciemos pie dēla, atveda mammas adītus cimdus, zeķes, pārtiku. Kādudien Pēteris nokļuva stacijā, tad bija tikai viena doma – tikt mājās. Iekļuva vilcienā, un biļetes vietā noderēja mammas cimdi un zeķes. Kādu gabalu nācās braukt arī uz vagona jumta. “Auksts bija, februāris,” atceres sirmais vīrs un piebilst, ka ceļā bija jāpavada vien dažas dienas. Tā Pēteris nokļuva Rēzeknē, mugurā balts vatenis, uzreiz bija redzams, ka gūsteknis. Viņu aizveda uz milicijas iecirkni, nopratināja. “Izstāstīju visu dzīvi, tad viens milicis noteica: “Viņš nemelo, lai brauc mājās.” Atgriezos pie sencīšiem. Stacijas ēka, kur dzīvojām, bija sabombardēta, arī šķūnis. Vecāki un māsa dzīvoja “Penderos”. Tēvs iedeva savas drēbes, dzīvoju pie vecākiem. Laiks atkal kļuva bailīgs, tēvs teica, ka man jādodas prom. Uz kādu laiku aizbraucu, sāku strādāt uz dzelzceļa. Vecākie dzelzceļnieki mani pieņēma,” dzīves līkločus atceras Pēteris. Viņš labi atminas 1949. gada 25. martu, kad Lodes stacija bija cilvēku pilna un cilvēkus turpināja vest klāt. Uz 4.ceļa stāvēja garš sastāvs. “To skatu nevar aizmirst,” klusi nosaka liepēnietis.

Māsa Pēteri iepazīstināja ar draudzeni Mildu, un viņi apprecējās, abi strādāja uz dzelzceļa. Kādu laiku Pēteris pastrādāja Vangažos, Siguldā. Dzīve metusi dažādus kūleņus, Pēteris vēl divreiz apprecējās, bet atgriezās pie Mildas dzimtajā pusē. Viņa jau aizsaulē, Pēteris tagad dzīvo pie dēla Alda. Bieži ciemojas pie meitas Aijas Taurenē. Vecumdie-nu prieks ir divi mazbērni un trīs mazmazbērni. “Te ir labi. Tepat netālu 102.kilometra būdiņa, kur dzīvojām un strādājām. Dzirdu, kā vilcieni brauc,” dzelzceļnieka mūža gadi atmiņās aizskrien garām. To, ka Pēteris Šķesteris bijis vācu armijā, viņam atgādināja visu mūžu. Vairākkārt nācās izstāstīt dzīvesstāstu, kara notikumus. “Manā pārziņā bija arī dzelzceļš pār Raunas upes tiltu. Naktīs bija jāiet pārbaudīt, vai sliedes kārtībā. Tilta priekšnieks reiz kliedza: “Tu esi fašists, ej apkārt, nedrīksti iet pār tiltu.” Bet man bija jāpārbauda sliedes, tas bija darbs. Reiz naktī gāju, skatos, sliedes savienojuma vietā noslīdējušas, no vilcienu svara pārlūzušas. Dzirdēju, jau nāk vilciens, skrēju pretī, apturēju. Ja nebūtu pamanījis, notiktu avārija,” pastāsta dzelzceļnieks un atzīst, ka dzelz-ceļnieki ir īpaši cilvēki – viņi nevar nebūt uzticīgi savam darbam un arī viņiem uzticas. Pēterim atmiņā, kā kāda mašīna neizņēmusi līkumu pie pārbrauktuves un tieši uz sliedēm apgāzusies, vilciens to aizstūmis lielu gabalu uz priekšu.

“Dzīve pagājusi bailēs. Arī darbs tāds bija. Naktī tumsā eju, krūmos kaut kas čaukst, apstājos, klusums, eju tālāk, atkal čaukst. Zvēri staigāja, bet es baidījos. Visādi laiki un notikumi bijuši,” saka Pēteris un pastāsta, kā dzelz-ceļnieki sarīkojuši neaizmirstamu ballīti Liepas Ellītē.

Pētera aizraušanās visu mūžu bija medības. Liepas puses meži izstaigāti, katra taka zināma, arī zaķu, stirnu un mežacūku iecienītākās vietas. “Man patīk būt mežā. Te arī tas apkārt, varu ieiet. Un vilciens dzirdams,” saka Pēte-ris Šķesteris un ieklausās klusumā, varbūt tuvojas vilciens.

Aprīlī nozīmīgas jubilejas

Cēsu novadā

Valijai Balodei 6.aprīlī – 94

Lūcijai Bērziņai 14.aprīlī – 92

Ainai Bicānei 26.aprīlī - 96

Annai Blauai 30.aprīlī – 97

Elvīrai Annai Ceriņai 23.aprīlī – 91

Marijai Karvelis 23.aprīlī – 91

Valentīnai Romaņenko 10.aprīlī – 93

Skaidrītei Mirdzai Rozītei 8.aprīlī – 91

Vizmai Rubenei 10.aprīlī – 91

Zentai Rukšai 9.aprīlī – 90

Irēnai Spilnerei 8.aprīlī – 91

Alfrēdam Žīguram 26.aprīlī - 90

Amatas novadā

Imantam Bernardam Blauam Drabešu pagastā 11.aprīlī – 91

Idai Emsiņai Nītaures pagastā 10.aprīlī – 90

Jaunpiebalgas novadā

Aldonim Osvaldam Bērziņam Jaunpiebalgas pagastā 17.aprīlī - 91

Birutai Šķesterei Jaunpiebalgas pagastā 25.aprīlī - 91

Ilgvaram Cukuram Zosēnu pagastā 27.aprīlī - 93

Priekuļu novadā

Dzidrai Eglei Priekuļu pagastā 9.aprīlī – 94

Dmitrijam Kurilovičam Priekuļu pagastā 13.aprīlī – 96

Vecpiebalgas novadā

Pēterim Šķesterim Taurenes pagastā 4.aprīlī - 95

Bangai Irmgardei Inešu pagastā 18.aprīlī - 92

Birutai Liepiņai Dzērbenes pagastā 9.aprīlī - 91

Pārgaujas novadā

Maijai Caunei Raiskuma pagastā 27.aprīlī - 90

Zinai Rudzītei Raiskuma pagastā 7.aprīlī - 95

Ainai Blatei Straupes pagastā 15.aprīlī - 90

Vilmai Viļumsonei Straupes pagastā 20.aprīlī - 94

Raunas novadā

Zinaidai Voroņinai Raunas pagastā 25.aprīlī - 91

Līgatnes novadā

Martai Jaunzemei Līgatnes pagastā 20. aprīlī - 90

Ilzei Kļaviņai Līgatnes pagastā 16.aprīlī - 91

Maigai Bērziņai Līgatnes pilsētā 2. aprīlī – 94

http://news.lv/Druva/2017/04/19/dzive-aizskrien-ka-vilciens

 

Zirgi izklaidei un sportam

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 19.04.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Lauksaimniecība

“Var droši teikt, ka pēdējos gados zirgkopība Latvijā attīstās. Mūsu izaudzētos zirgus labprāt pērk ārzemnieki. Par zirgu sportu ir interese bērniem,” stāsta “Baižkalna staļļu” saimniece Tatjana Jankovska Raunas pagastā.

Viņa atklāj, ka pēdējos gados arī zirgu cenas turas. “Pirms gadiem četriem situācija bija krietni bēdīgāka. Tagad arī Latvijā vecāki pusaudžiem, kuri nopietni grib nodarboties ar jāšanas sportu, iegādājas sporta zirgu. Kādreiz to atļāvās ļoti reti. Tas arī liecina par nozares attīstību,” pārdomās dalās zirgu trenere un uzsver, ka skoloti, nosvērti zirgi tiek novērtēti.

“Baižkalna staļļos” ir 14 zirgi, 11 no tiem Tatjanas izaudzēti. Katru gadu saimniecība papildinās ar vienu līdz trim kumeļiem. “Ķēvītes paturu vaislai, tā ganāmpulks veidojas. Pēdējos gados skaits ir nemainīgs,” pastāsta saimniece un piebilst, ka atliek tikai strādāt. Viņa priecājas, ka bērni un jaunieši labprāt nāk uz stalli, trenējas jāšanas sportā, ka interese ir noturīga. Vasarā populāras ir jauno jātnieku sacensības, kad jaunieši var parādīt savas prasmes. Parasti liela ir arī skatītāju atsaucība.

“Baižkalna staļļi” ir vienīgie apkaimē, kas piedāvā vizināšanos ar zirgiem. Šoziem gan nebija braukšanas kamanās, tikai saimnieki paši turpat pie staļļa izmeta kādu līkumu, lai zirgi neaizmirst, ko nozīmē vilkt kamanas. “Zirgi daudziem ir eksotika. Un ne tikai bērniem. Iekāpt droškā un braukt, tas šķiet interesanti,” stāsta Tatjana. Viņa tiek gaidīta dažādos pasākumos Raunā, Veselavā, arī kāzās un viesībās. “Ir prieks, ka mūs jau gaida. Daudzi teikuši, ka uz pasākumu atbraukuši tikai tāpēc, lai bērni varētu pavizināties ar zirgu vai pajāt. Gadās arī tādi, kam bail no lielā dzīvnieka, tad kopā ar vecākiem jāiedrošina,” saka zirgu trenere. Parasti izbraukumos Tatjana vada drošku, bet meitas Margarita un Valērija ved zirgu un poniju ar mazajiem jātniekiem.

Par poniju Bembiju, kas tik ļoti patīk bērniem, ir īpašs stāsts. “Baižkalna staļļu” saimniekam kādā kautuvē piedāvāja … poniju, jo bija žēl nokaut. “Noteikti negribēju augumā mazo, jo tie ir nešpetni. Kad Bembiju atveda un izdzirdēja tā pirmo zviedzienu, bija skaidrs – tas ir tieši tas, ko negribēju,” smej Tatjana un pastāsta par ponija aprēķinātāja dabu. Kad dzird, ka bērniem rokās čaukst maisiņi, zina, ka būs kārumi, ir mīlīgs, jauks. Kad nekā nav, ko dot, pieglauž ausis un gatavs kost. “Tādi tie mazie ir, viņiem starp lielajiem jāizdzīvo. Starp zirgiem Bembijs jūtas labi, arī kādu lielo paaudzina. Visi esam viņu iemīļojuši. Un bērniem ļoti patīk ar to jāt,” atklāj saim-niece.

Vasarā vizināšanās ar zirgu ļoti patīk kāziniekiem. Pagājušajā vasarā par pieprasījumu sūdzēties nevarēja. Arī šai vasarai jau ir vizināšanās pieteikumi. Skats, kad jaunais pāris sēž droškā un to pavada divi jātnieki, tiek uzņemts ar sajūsmu. Tādu iespēju tuvākā apkārtnē piedāvā tikai “Baižkalna staļļi”, bet Pierīgā droška ar eskortu ir ļoti populāra.

“Mūs aicina arī attālāk no Raunas, bet tālāk par Veselavu nebraucam. Ļoti jau ceru, ka nākotnē varēsim iegādāties transportu, lai varētu aizvest gan drošku, gan zirgus. Pāris reižu bijām Liepā, bet tas tāls ceļš, zirgiem vajadzīga atpūta, jo slodze iznāk par lielu,” pārdomās dalās Tatjana Jankovska un atzīst, ka interese par zirgiem ir un vērts strādāt šajā nozarē. “Baižkalna staļļos” katram ģimenē savi darbi. Saimnieks gādā par barības sagādi un citiem saimnieciskiem darbiem, Tatjana un meitas rūpējas par zirgiem, treniņiem un izbraukumiem,

“Ir ģimenes, kurām tā jau ir tradīcija – vasarā atbraukt uz Raunu un instruktora pavadībā doties izjādē. Tad izvēlamies maršrutu, lai pa ceļam var apskatīt skaistas vietas,” stāsta “Baižkalna staļļu” saimniece un piebilst, ka arī viņas zirgi popularizē Raunu.

Zirgu skaits vēsturiskā Cēsu rajona pagastos

(Pēc Lauksaimniecības datu centra informācijas)

Amatas novadā

Amatas pagastā - 5

Drabešu pagastā - 27

Nītaures pagastā - 10

Skujenes pagastā - 27

Zaubes pagastā - 10

Cēsu novadā

Vaives pagastā - 31

Cēsu pilsētā - 0

Jaunpiebalgas novadā

Jaunpiebalgas pagastā - 11

Zosēnu pagastā - 1

Līgatnes novadā

Līgatnes pagastā - 43

Līgatnes pilsētā - 0

Pārgaujas novadā

Raiskuma pagastā - 25

Stalbes pagastā - 2

Straupes pagastā - 1

Priekuļu novadā

Liepas pagastā - 12

Mārsnēnu pagastā - 37

Priekuļu pagastā - 22

Veselavas pagastā - 4

Raunas novadā

Raunas pagastā - 43

Drustu pagastā - 36

Vecpiebalgas novadā

Dzērbenes pagastā - 2

Inešu pagastā - 2

Taurenes pagastā - 12

Vecpiebalgas pagastā - 1

Kaives pagastā – 0

http://news.lv/Druva/2017/04/19/zirgi-izklaidei-un-sportam

 

 

2017-04-20
Laika ziņas
Aptaujas