Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

 

Olimpiāžu rezultāti

Datums: 20.04.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Skola

Fizikā

no Amatas, Priekuļu, Līgatnes, Pārgaujas, Raunas, Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas novadu

9.12. klasēm

1. Andris Brauers (9. klase) no Vecpiebalgas vidusskolas (Andrejs Miķis); 3. Kristers Vašils (9. klase) no Drustu pamatskolas (Gunita Malnača). Atzinību ieguva 9. klases skolēni Elgars Mārtinsons un Edvīns Eglītis, abi no Inešu pamatskolas (Biruta Engere), Krista Putniņa (11. klase) no Priekuļu vidusskolas (Brigita Zēmele) un Jēkabs Zommers (12. klase) no Vecpiebalgas vidusskolas (A.Miķis).

Informātikā

no Amatas, Priekuļu, Līgatnes, Pārgaujas, Raunas, Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas novadu

5. klasēm

1. Rihards Ansbergs no Jaunpiebalgas vidusskolas; 2. Mareks Greizāns no Taurenes pamatskolas; 3. Marta Razāne no Līgatnes vidusskolas. Atzinību ieguva Emīls Pīlēģis un Patrīcija Nora Blūmentāle, abi no Līgatnes vidusskolas;

6. klasēm

1. Madara Elza Rudzīte no Straupes pamatskolas; 2. Endija Romanova no Jaunpiebalgas vidusskolas; 3. Elīna Zariņa no Jaunpiebalgas vidusskolas. Atzinību saņēma Betija Vildiņa no Nītaures vidusskolas, Elva Pužule no Stalbes vidusskolas un Adele Lazdiņa no Skujenes pamatskolas;

7. klasēm

1. Kaspars Sarkanis no Raunas vidusskolas; 2. Artūrs Stumburs no Līgatnes vidusskolas; 3. Sanija Gobiņa no Vecpiebalgas vidusskolas un Roberts Smukulis no Raunas vidusskolas;

8.9. klasēm

1. Kristaps Kažuro no Raunas vidusskolas; 2. Mārtiņš Jēkabs Ausmanis no Stalbes vidusskolas un Krists Lemešonoks no Nītaures vidusskolas; 3. Roberts Laudiņš no Stalbes vidusskolas. Atzinību saņēma Agris BuračevskisBlodziņš un Gints Broks no Raunas vidusskolas un Mārtiņš Cīrulis no Raiskuma internātpamatskolas.

http://news.lv/Druva/2017/04/20/olimpiazu-rezultati

 

Veselības pieejamība Amatas un Līgatnes novadā

Autors: Monika Sproģe

Datums: 25.04.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Aktualitāte

Turpinot rakstu sēriju par veselības pieejamību novados, šoreiz aplūkojām Līgatnes un Amatas novadu.

Amatas novada Ģikšos, Nītaurē, Līvos un Ieriķos bez problēmām var tikt pie ārsta palīga, taču ģimenes ārsti brauc tikai noteiktās dienās. Tā, piemēram, Ģikšos mēneša pirmajā un trešajā ceturtdienā no Cēsīm ierodas daktere Gunta Kaugure, bet otrajā un ceturtajā piektdienā ģimenes ārsts Jānis Briģis.

Ģikšu Dienas aprūpes centra vadītāja un dienesta ārsta palīdze Ludmila Molgovska saka, ka īpašu nepieciešamību pēc pastāvīgi klātesoša ģimenes ārsta pacienti neesot izteikuši, jo daudzas manipulācijas viņa ir kompetenta veikt pati. Ja iedzīvotājiem nepieciešama steidzama vizīte pie ģimenes ārsta, viņi labprāt dodas uz Cēsīm, turklāt arī ar transportu nekādu problēmu novadā neesot. “Par laimi, jāsaka, ka cilvēki negaida līdz pēdējam brīdim, bet ārsta palīdzību uzmeklē laikus. Protams, kā visos lauku reģionos, lielākais pacientu īpatsvars ir pensionāri, taču nāk arī ģimenes un gados jauni cilvēki. Vienkāršākās bezmaksas manipulācijas, kā, piemēram, pārsiešanu un bērnu svēršanu, mērīšanu, iedzīvotāji izmanto bieži, taču veselības vārdā arī nebaidās šķirties no kāda centiņa. Interesanti, ka daļa iedzīvotāju, neskatoties uz to, ka viņu ģimenes ārsts brauc šurp, tik un tā pie ārsta dodas uz Cēsīm. Pieļauju domu, ka tas tiek apvienots ar citiem pasākumiem, piemēram, tirgus apmeklējumi, pārtikas iegādi vai kādiem nopietnākiem ārstnieciskiem izmeklējumiem. Tāpat novada iedzīvotājiem ir apdrošināšanas polises, un tas veselības aprūpi un pakalpojumus padara pieejamākus,” saka L. Molgovska.

Amatas novadā ģimenes ārsta prakse ir dakterei Olitai Elmerei Zaubē un ģimenes ārstam Uldim Vasiļevkim Skujenē, kas noteiktās dienās pieņem arī Sērmūkšos. O. Elmere ir arī novada domes deputāte, tāpēc situāciju var komentēt nedaudz plašāk. “Amatas novads robežojas ar Cēsu pilsētu, uz pārējiem pagastiem brauc ārsti no pilsētas. Faktiski medicīniskās aprūpes pieejamība Amatas novadā ir laba un pakalpojumi nosedz visu teritoriju. Tā kā manas prakses pacienti dzīvo apmēram 30 kilometru rādiusā, tad iedzīvotājiem nokļūšana līdz medpunktam nesagādā grūtības. Tāpat arī nākas izbraukt mājas vizītēs, taču šo maksas pakalpojumu izmanto samērā reti. Lai arī pie ģimenes ārstiem novadā pieraksta rindas neveidojas, rindas sākas uz valsts apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem, kad pacienti nosūtīti tālākiem izmeklējumiem, bet tā jau ir kopējā valsts medicīnas pieejamības problēma. Turpretī naudas jautājums skar katru individuāli, tomēr, ja nepieciešamība spiež, cilvēks atrod izeju. Arī tajos gadījumos, kad iedzīvotājs vērsies ģimenes ārsta praksē un atzinis, ka viņam trūcīgi ar līdzekļiem, nevienam nekad nav atteikts, veselība tomēr pirmajā vietā, jo tā mums ir viena.”

Kā noskaidrojām, medikamentu pieejamība nodrošināta visos Amatas novada pagastos, un aptiekāri reaģē žigli, lai nepieciešamās zāles varētu saņemt, bet sūdzības par zāļu dārdzību nav nedz ārstu, nedz vietvaras kompetencē. Aptieku tīkls tomēr ir privāto rokās, tāpēc cenas diktē tirgus.

Vērtējot ceļu, kas ārstiem jāmēro uz pagastiem, rodas jautājums, vai pašvaldība nav domājusi par vēl kāda ģimenes ārsta prakses izveidi novadā. Te O. Elmere komentē: “Lai spertu šādu soli, jābūt zināmam iedzīvotāju un pacientu skaitam. Noteikts, ka, lai reģistrētu ārsta praksi, ārstam jābūt ne mazāk par 600 pacientiem, un tā ir pusslodze, manā kompetencē ir 1512 pacienti. Iespējams, vienu praksi vajadzētu Ģikšos, taču visi turienes iedzīvotāji jau reģistrējušies pie daktera Briģa. Vai viņi vēlēsies mainīt ārstu? Turklāt apšaubu, vai tur pat sanāktu 600 pacientu. Uzskatu, ka pašreizējā situācija ir optimāla un iedzīvotāji ir apmierināti, sūdzību nav bijis. Turklāt mēs ar U. Vasiļevski strādāsim vēl vismaz desmit gadu, tāpēc par jaunu kadru piesaisti pāragri raizēties. Vēlāk gan tā varētu būt problēma, jo iedzīvotāju skaits lauku reģionos sarūk, bet jaunie speciālisti nealkst nākt uz laukiem.”

Līdzīga situācija iezīmējas Līgatnes novadā. Te jāsecina, ka veselības aprūpe ir labā līmenī. Novadā ir deklarējušies 3600 iedzīvotāju, par viņiem rūpējas divi ģimenes ārsti ar palīgiem, kā arī ir divi zobārstniecības kabineti. Tāpat Līgatnē plaši pazīstami rehabilitācijas centra pakalpojumi, un iedzīvotāji nevarētu sūdzēties arī par aptieku trūkumu.

Līgatnes novada priekšsēdētājs Ainārs Šteins atzīst, ka ir dzirdējis iedzīvotāju gaušanos par medicīnas pakalpojumu pieejamību, taču uzskata, ka Līgatnē situācija ar medicīnas nodrošinājumu ir ļoti laba: “Pakalpojumus sniedz divi ģimenes ārsti profesionālā brieduma labākajos gados dakteres Sandra Kukaine un Dina Puharte Zicmane. Līdz šim neesmu saņēmis informāciju, ka pie ģimenes ārsta būtu jāgaida rindā divas trīs dienas vai pat vairākas nedēļas, toties cilvēki izteikuši neapmierinātību ar ilgāku gaidīšanu rindā pie pašām kabineta durvīm. Tas droši vien saistīts ar ģimenes ārsta pacientu plūsmas organizēšanu un neparedzētiem izmeklējumiem. Jāsaprot, ka Līgatnes pilsētā demogrāfiskais profils ārstiem nav tas pateicīgākais, jo apmēram 30 procenti no iedzīvotājiem ir pensijas vecumā. Tāpat par labu darbu gribētu uzteikt ģimenes ārstu palīgus, kas arī veic ne vienu vien papildu manipulāciju, lai atvieglotu darbu ārstam un stāvokli pacientam.

Izskanējuši arī pārmetumi, ka trešdienās Līgatnes pilsētā nav ne ģimenes ārste, ne ārsta palīdzes, acīmredzot tie ir tuvākie jautājumi, kurus kopīgi ar ģimenes ārstiem arī risināsim, taču trešais ģimenes ārsts mums nav nepieciešams. To parādīja nesena pieredze, kad Līgatnē strādāja ģimenes ārsts Andrejs Korņeckis. Trīs ārsti izrādījās par daudz, dakteris nespēja piesaistīt tik daudz pacientu, lai spētu nodrošināt prakses vietas uzturēšanu.”

Par lielu atspaidu A. Šteins uzskata Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta punktu, kas izšķirošos brīžos spēj reaģēt un sniegt vietējiem iedzīvotājiem steidzami nepieciešamo palīdzību. Pašvaldības vadītājs teic, ka Līgatnē ir arī rehabilitācijas centrs un, lai gan tā darbības virziens ir nedaudz specifiskāks, daudzas procedūras visērtāk pieejamas tieši vietējiem iedzīvotājiem. “Turklāt Līgatne nav tālu no Siguldas, nav tālu no Cēsīm, kur savukārt ērti pieejami plašāki stacionārie un ambulatorie medicīnas pakalpojumi,” uzsver A. Šteins, paužot pārliecību par stabilo situāciju veselības aprūpē Līgatnes novadā.

http://news.lv/Druva/2017/04/25/veselibas-pieejamiba-amatas-un-ligatnes-novada

 

Bezdarba līmenis stabilizējies

Autors: Monika Sproģe

Datums: 25.04.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Aktualitāte

“Kopumā valstī bezdarba līmenis stabilizējies un ar nelielām svārstībām turpina lēnām pazemināties. Redzam, ka pieaug Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrēto vakanču skaits un arī darbā iekārtošanās gadījumu skaits. Līdz ar to tendence ir pozitīva,” sarunā pauž NVA sabiedrisko attiecību speciālists Dainis Jukonis. Līdzīga tendence ir arī bijušajā Cēsu rajonā. Atbilstoši NVA datiem uz 31. martu Amatas novadā reģistrēti 199 bezdarbnieki jeb 6% no novada iedzīvotājiem darbspējas vecumā, Cēsu novadā 521 bezdarbnieki jeb 5,2% no darba spējīgajiem iedzīvotājiem, Jaunpiebalgas novadā reģistrējušies 55 bezdarbnieki jeb 4,1%, Līgatnes novadā 97 jeb 4,7%, Pārgaujas novadā 144 jeb 6,1%, Priekuļu novadā 261 jeb 5,2%, Raunas novadā 121 jeb 6,1% , savukārt Vecpiebalgas novadā reģistrēti 118 jeb 4,8% no novada iedzīvotājiem darbspējas vecumā.

Līdz 31. martam Cēsu filiālē uzskaitē reģistrētas 49 brīvas darba vietas. Saraksta augšgalā ierindojas vakances uz pavāra, iepildīšanas līnijas operatora un mazumtirdzniecības veikala pārdevēja amatiem. Savukārt bezdarbnieki paši izrāda interesi par palīgstrādnieka darbiem, pārdevēju vakantajām vietām un labiekārtošanas darbiem.

NVA sabiedrisko attiecību nodaļa informē, ka 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, reģistrēto vakanču skaits valstī pieaudzis par 10%. Vakanču skaita pieaugums daļēji saistīts ar grozījumiem valsts normatīvajos aktos, jo tagad valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums publicēt savas vakances NVA. Vakanču pieauguma tendence ir vērojama arī šogad, piemēram, pirmajos divos mēnešos darba devēji NVA bija reģistrējuši 10 351 vakanci, kas ir par 2 818 jeb 37% vairāk nekā atbilstošajā periodā pirms gada.

D. Jukonis uzsver, ka noteiktu vakanču daļu veido sezonas darbi: “Tā ir darba tirgus specifika. Piemēram, marta sākumā NVA datu bāzē bija 256 vakances, ko darba devēji bija atzīmējuši kā sezonas darbus. Jāpiebilst, ka darba devējiem, reģistrējot vakanci NVA, nav obligāti jāatzīmē, ka tā ir sezonas vakance, tātad faktiski sezonas darba piedāvājumu ir vairāk. No 7 374 vakancēm, kas marta sākumā bija reģistrētas NVA, 4 486 darba piedāvājumi bija uz nenoteiktu laiku, 722 – uz noteiktu laiku, 256 – sezonas darbi, bet 1 864 vakancēm darba devēji nebija norādījuši darba veidu. Redzam, ka sezonas rakstura darbi ir aktuāli, piemēram, lauksaimniecībā, meža darbos, vasaras atpūtas vietās, tūrisma objektos, kafejnīcās, tirdzniecības vietās, būvniecībā, ceļu būvē un citur.”

2016.gadā kopumā valstī darbā iekārtojušies 72 286 bezdarbnieki, no kuriem 20 857 ir iekārtojušies darbā pēc kāda NVA aktīvā nodarbinātības pasākuma pabeigšanas. Tā Cēsu filiālē 2016. gadā darbā iekārtojās 1641 bezdarbnieks, bet 2017.gada pirmajos trijos mēnešos 364 bezdarbnieki.

Taujāts par pašu bezdarbnieku aktivitāti darba meklējumos, D. Jukonis uzsver, ka, reģistrējoties NVA, bezdarbnieks apņemas veikt bezdarbnieka pienākumus: “Un viņa būtiskākais pienākums ir meklēt darbu. Ja bezdarbnieks atsakās no piemērota darba piedāvājuma divas reizes, tad atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 12. pantā noteiktajam tas ir pamats bezdarbnieka statusa zaudēšanai.

Piemērota darba kritēriji ir noteikti Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem” .

Saskaņā ar šiem noteikumiem Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar bezdarbnieku nosaka viņam piemērotu darbu, ņemot vērā bezdarbnieka profesionālo sagatavotību ar nosacījumu, ka pirmos trīs mēnešus no bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas bezdarbniekam tiek piedāvāts darbs profesijā, kurā viņš iepriekš ir strādājis vai ieguvis izglītību, vai zemākas kvalifikācijas darbs, ja bezdarbnieks izteicis tādu vēlmi. Nākamajos trijos bezdarbnieka statusa mēnešos bezdarbniekam var piedāvāt arī zemākas kvalifikācijas darbu, nekā bezdarbnieks iepriekš ir strādājis vai ieguvis izglītību, savukārt atlikušajos bezdarbnieka statusa mēnešos bezdarbniekam var piedāvāt arī mazkvalificētu darbu.

http://news.lv/Druva/2017/04/25/bezdarba-limenis-stabilizejies

 

Par zivīm un cilvēku godīgumu

Autors: Aivars Ustups

Datums: 25.04.2017

Izdevums: Liesma

Rubrika: Beverīna

Divi priecīgi notikumi šomēnes ir biedrībai «Beverīnas ūdeņi». Par tiem tās valdes priekšsēdētājs JĀNIS ŠVĒDE:

«Bijām Zivju fondā iesnieguši divus projektus finansējuma saņemšanai Trikātas mācītājmuižas ezera zivju krājumu papildināšanai un arī zivju sargāšanai. Te tūdaļ piebildīšu: par vienotu ezeru tiek uzskatīt ne tikai šis, bet arī Pannas, Dutkas ezers un Abuls no Trikātas līdz Gaujai. Šīs ūdenstilpes, arī Trikātas skolas ezers, ir nodotas mūsu apsaimniekošanā. Projektus rakstīja mūsu valdes loceklis Mārtiņš Voitčonoks. Ar līdzīgu projektu jau pagājušajā gadā dabūjām finansējumu no Zivju fonda un varējām ielaist 5000 līdaciņas. Šogad gribējām dabūt jau 10 tūkstošiem, bet atkal dabūjām vien tikpat. Arī tas vismaz kaut kas ir, jo tajā Zivju fonda sēdē pat nekādu atbalstu neguva vairāku daudz lielāku ezeru apsaimniekotāju pieteikumi. Līgums par ielaižamajām līdaciņām jau noslēgts ar Rūjas zivjaudzētavu. Zivju fonds pieprasa, ka zivtiņām jābūt svarā ne lielākām par 30 gramiem. Rūjas zivjaudzētava tieši šāda lieluma līdaciņas ir gatava piegādāt. Turklāt tur tās izaudzē dabiski, tādēļ mazuļu izdzīvošanas procents ir ļoti augsts. Esam sapratuši, ka galvenais noteicējs par to, kam dot finansējumu zivju mazuļu iegādei, ir institūts BIOR. Kad sākts, viņi iesaka dot trīs gadus, lai pēc tam pāris gadus vērtētu rezultātu. Tādēļ ceru, ka arī nākamgad naudu līdaciņu iegādei dabūsim. Labus rezultātus šopavasar gaidu arī no dabīgā nārsta. Gados, kad pali ir lieli, abas hidroelektrostacijas uz Abula mūsu teritorijā ūdeņus steidz ātri aizvadīt. Tad nārstojušo zivju ikri bieži paliek sausumā. Šogad ūdens ilgi tika turēts labā līmenī, tādēļ ceru, ka pagūs izšķilties zivju mazuļi.

Otrs projekts, kas arī mums Zivju fondā aizgāja, ir par iepirkumu, kurā gribam iegādāties laivas, arī nakts redzamības kameras, lai mēs nopietnāk varētu sākt vērsties pret negodīgajiem lomu tīkotājiem, vispirms pret tā sauktajiem elektriķiem, kas bezkaunīgi turpina bendēt zivis tieši Abulā. Pirms mūsu ūdeņos sākam domāt par licencētās makšķerēšanas ieviešanu, vispirms gribam palūkoties uz cilvēku godīgumu tieši upēs. Ezeros bezkaunība ir mazāka, te gan joprojām jāsatiekas ar nelegālajiem tīklu licējiem. Cilvēkiem, kas mūsu biedrību atbalsta, izsniedzam licences katrā no ezeriem izlikt vienu vai divus 30 metru tīklus. Te nu strādā princips, ka tie, kuriem licences ir iedotas, kļūst par ezeru galvenajiem sargātājiem.

Kad pirms gada uzņēmos «Beverīnas ūdeņu» valdes priekšsēdētāja posteni, tam piekritu ar noteikumu, ka valdē ir arī citi gados jauni cilvēki. Tā nu bez jau pieminētā Mārtiņa Voitčonoka mani lieliski atbalsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes students Mārtiņš Birkavs, brengulietis Andris Visendorfs un bijušais valdes priekšsēdētājs Eduards Lauris. Ņemot vēl vērā, ka visi biedri katrs strādā pamatdarbos un biedrībai varam atlicināt vien brīvo laiku, uzskatu, ka gada laikā esam iespējuši daudz. Visvairāk uzslavu pelnījis Andris, kurš ar pašvaldības atbalstu ir pratis noorganizēt vairākas talkas, kurās pamatīgi iztīrīts Abuls un citas upes. Nesen pats laivā nobraucu no Trikātas līdz Brenguļiem. Tā bija bauda un piedzīvojums, jo secināju, ka no sakritušajiem kokiem atbrīvotais Abuls ir viena no visskaistākajām upēm, pa kādu vispār esmu braucis.

Ieceru daudz. Viena no nākamajām: mēs gribētu ar Brenguļu un Trikātas HES īpašniekiem rakstīt kopīgu projektu, lai dabūtu no Zivju fonda vēl vienu finansējumu — abos hesos uztaisīt līdzīgu zivju ceļu, kāds ir Līgatnē. Trikātieši stāsta, ka līdz pat kapiem augšā senos laikos nākuši laši. Vimbas lielā daudzumā vēl tagad pulcējas pie Brenguļu slūžām, bet hesu dēļ augstāk netiek. Ja izdotos šis projekts, Abuls un ar to saistītie ezeri ar laiku kļūtu par apkaimē ar zivīm bagātākajiem ūdeņiem, kuros godīgs makšķernieks būs gaidīts vienmēr.

http://news.lv/Liesma/2017/04/25/par-zivim-un-cilveku-godigumu

 

Konkurence pašvaldībās būs lielāka

Autors: Ināra Egle

Datums: 26.04.2017

Izdevums: Diena

Rubrika: Ziņas

Beigusies kandidātu sarakstu pieņemšana, piecos novados pagarinās to iesniegšanas termiņu

Četri gadi no vienām pašvaldību vēlēšanām līdz nākamajām ir pietiekami ilgs laiks, un daudz kas ir mainījies, liecina pašvaldību vēlēšanām iesniegtie kandidātu saraksti. Ir politiskie spēki, kuru vairs nav, bet to vietā ir nākušas vairākas citas partijas, kurām šīs būs pirmās pašvaldību vēlēšanas. Ir novadi, kuros iepriekš par vietām cīnījās pieci saraksti, bet tagad ir jāpagarina kandidātu pieteikšanās termiņš, jo iesniegts vairs tikai viens saraksts, – kā Pārgaujas novadā. Taču ir pašvaldības, kurās katrās vēlēšanās ir bijusi liela konkurence, un šajā ziņā nepārspēts ir Ķekavas novads.

Pirms vēlēšanām jūtama arī lielāko politisko spēku sacensība, kurš iesniegs vairāk sarakstu. Līderos negaidīti ir izvirzījusies Nacionālā apvienība Visu Latvijai!TB/LNNK, kurai tagad nav lielas ietekmes vietējā varā. Te gan jāsaka, ka vairākās vietās šī partija piesaka nepilnas komandas, kas ir raksturīgi arī Saskaņai, kurai arī ir liels iesniegto sarakstu skaits. Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš Dienai skaidroja, ka partija vietējām vēlēšanām ir nopietni gatavojusies. Tai esot daudz nodaļu, un to cilvēki ir ieguldījuši zināmu darbu, lai uzmeklētu un uzrunātu nacionāli domājošus cilvēkus iesaistīties politikā un kandidēt vēlēšanās. Liela daļa gan esot partijas atbalstītāji, nevis biedri, bet viņu uzskati esot tuvi Nacionālās apvienības ideoloģijai, skaidroja G. Bērziņš.

Ar nepilniem sarakstiem

No Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā pieejamās informācijas var secināt, ka pašvaldībās visietekmīgākā politiskā spēka titulu joprojām cer saglabāt Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Ja saskaita kopā ZZS, Latvijas Zemnieku savienības (LZS) un Latvijas Zaļās partijas (LZP) pieteikumus vēlēšanās, apvienības biedri kopā ir iesnieguši gandrīz simt sarakstu. Dažviet LZS un LZP konkurē viena ar otru, bet ir vietas, kur «zemsavieši» no «zaļajiem» ir pārvilinājuši kandidātus uz savu sarakstu, piemēram, Cēsu novadā. LZS komandas veidotāji gan nevēlējās konkretizēt šo informāciju. Vēl jāatgādina, ka partijas daudzviet veido arī nereģistrētas apvienības un dažās pašvaldībās kopā startē politiskie spēki, kuru sadarbība lielajā politikā būtu grūti iedomājama.

Arī Latvijas Reģionu apvienības kopējo pieteikumu skaitu vajadzētu skaitīt, summējot tās sarakstus ar tiem, ko iesniegušas apvienības dalīborganizācijas Reģionu alianse un Vidzemes partija. Līderu topa galvgalī joprojām ir arī Vienotība ar 45 sarakstiem, kas tomēr ir mazāk, nekā tai bija iepriekš. Šīs būs pirmās vēlēšanas partijai No sirds Latvijai, kura piesaka sevi 21 pašvaldībā, un partijai KPV LV – tā, tāpat kā partija Gods kalpot mūsu Latvijai, startē 15 pašvaldībās. Artusa Kaimiņa vadītais politiskais spēks KPV LV pārsvarā iesniedzis nepilnus kandidātu sarakstus, uz Ķekavas novada domi no šīs partijas startē tikai divi kandidāti, uz Saldus domi – seši kandidāti, Ventspilī partijas sarakstā ir četri cilvēki.

Pieteikto sarakstu skaitam ir nozīme, aprēķinot kampaņā atļautā finansējuma griestus. Taču visu uzrunāto partiju pārstāvji apgalvoja, ka neesot par to iedomājušies, – arī viens no KPV LV līderiem Rīgas mēra kandidāts Atis Zakatistovs. Viņš skaidroja – no partijas saraksta varot kandidēt tikai tās biedri, lielākajā daļā pašvaldību arī startējot cilvēki, kuri nekad nav bijuši politikā, izņēmums esot Limbažos un Alojas novadā. Partija neesot centusies mākslīgi palielināt kandidātu skaitu, un daudzviet arī cilvēki baidoties saistīties ar KPV LV, jo tas varot atsaukties uz viņu karjeru, stāstīja A. Zakatistovs.

Uzticīgi apvienībām

Sarakstu pieņemšana 3. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām beidzās pirmdien, bet līdz otrdienas pievakarei vēl nevarēja iepazīties ar pilnīgi visiem pieteiktajiem kandidātiem. Taču jau bija redzams, ka kandidātu un pieteikto sarakstu skaits ir lielāks nekā iepriekšējās vēlēšanās – 2013. gadā vēlēšanām tika reģistrēti 589 kandidātu saraksti un 8725 kandidāti, savukārt šogad pieteikti 8917 kandidātu 591 sarakstā. Centrālā vēlēšanu komisija otrdien informēja, ka, pēc provizoriskām ziņām, uz vienu deputāta vietu pretendē vidēji pieci kandidāti. Kopumā Latvijā ir jāievēl 1614 deputātu. Citviet iesniegti desmit vai vairāk sarakstu, savukārt piecos novados CVK pagarināja kandidātu pieteikšanos līdz 4. maijam. Tikai viens saraksts ir iesniegts Lubānas, Pārgaujas, Rundāles, Vaiņodes un Varakļānu novadā. Šīs pašvaldības vada pieredzējuši vadītāji, kas arī varētu būt iemesls, kāpēc neviens negrib ar viņiem konkurēt. Pirms četriem gadiem iesniegšanas termiņu pagarināja septiņos novados – Baltinavas, Nīcas, Salacgrīvas, Skrundas un Rūjienas novadā, kuros tagad ir trīs saraksti katrā, kā arī Naukšēnu un Pāvilostas novadā, kuros par vietām domē tagad cīnīsies divas komandas katrā.

Savukārt Pārgaujas novadā, kurā šogad ir viens saraksts, iepriekšējās vēlēšanās bija pieci. Novada priekšsēdis Hardijs Vents (ZZS) Dienai to skaidroja ar prognozējamu pašvaldības darbu, jo dome cenšoties, lai novads attīstītos, un «cilvēki acīmredzot novērtē mūsu darbu». Uz vaicāto, vai nebija domas izveidot otru komandu, lai nebūtu jāpagarina sarakstu iesniegšana, H. Vents atbildēja, ka viņš vēl pie sevis esot paņēmis dažus cilvēkus, kas iepriekš kandidējuši no citām apvienībām. Jāatgādina, ka 2013. gadā noteiktajā termiņa pagarinājumā Skrundas novadā tika iesniegts otrs saraksts, kurš vēlēšanās saņēma tikai par vienu mandātu mazāk nekā domē valdošā partija.

Pārgaujas novads ir viens no tiem, kuros var startēt arī vēlētāju apvienības. H. Vents vienmēr ir izmantojis šo iespēju, būdams Latvijas Zemnieku savienības biedrs. Līdzīgi ir rīkojušies vēl vairāki viņa partijas biedri, piemēram, Laimis Šāvējs Jaunpiebalgā. No apvienību sarakstiem startē arī Vienotības biedri – Līgatnes novada priekšsēdis Ainārs Šteins, Apes novada vadītāja Astrīda Harju un Cesvaines novada priekšsēdis Vilnis Špats. H. Vents skaidroja, ka pašvaldību vēlēšanās vēlētāji balso nevis par partiju, bet cilvēkiem. Pārlūkojot vēlētāju apvienību sarakstus, var secināt, ka daudzviet vietējie politiķi paliek uzticīgi agrākajiem nosaukumiem, ar kuriem startēja arī pirms četriem gadiem. Piemēram, Ērgļu novadā atkārtoti ir iesniegti apvienību Kalniem pāri, Mēs Ērgļu novadam un Mēs par izaugsmi un attīstību saraksti ar tiem pašiem līderiem galvgalī.

Par Ķekavu atkal runās

Visvairāk sarakstu ir iesniegts Ķekavas novadā, Daugavpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Rīgā, Liepājā un Jēkabpilī, kuru domē pārstāvniecību vēlas iegūt desmit vai vairāk partiju. Taču liela interese ir arī par vietām, piemēram, Aglonas novadā, kurā tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās būs astoņi saraksti, daļu iesniegušas vēlētāju apvienības. To izraudzītie nosaukumi liecina, ka komandas veidojuši novada pagastu cilvēki, jo ir gan Grāveru pagasta, gan Šķeltovas pagasta saraksts. Lielajos novados savukārt politiskie spēki cenšas sarakstā iekļaut no katra pagasta pa cilvēkam – lai palielinātu atbalstu.

Vislielākā konkurence būs Ķekavas novadā, kurā par 17 deputātu vietām cīnīsies 14 politisko spēku. Iepriekšējās vēlēšanās situācija bija līdzīga. Domes priekšsēža vietnieks Valts Variks pārstāv Vidzemes partiju (VP), kura ieguva četrus mandātus, bet no toreizējiem deputātiem viņš vienīgais vairs pārstāv šo partiju. No VP ievēlētais Aigars Vītols tagad būs Latvijas Zemnieku savienības (LZS) saraksta līderis, bet Andis Adats, kurš LZS pārstāvēja pirms četriem gadiem, tagad jau startē no Vienoti Latvijai saraksta. Šis ir viens no piemēriem, kas raksturo visā Latvijā vērojamo biežo politiskās piederības maiņu pašvaldībās. Vietu citas partijas sarakstā ir atraduši arī vairāki bijušie Reformu partijas biedri, piemēram, Kokneses mērs Dainis Vingris tagad kandidē no Zaļo un Zemnieku savienības, bet Valentīna Lazovska Ludzā – partijas No sirds Latvijai komandā.

Lūgts komentēt paredzamo cīņu par vietām Ķekavas novadā, V. Variks Dienai atzina, ka nekas labs tas nebūs, jo dome atkal būs ļoti sadrumstalota un par Ķekavu atkal runāšot. Divu sarakstu izveidošana esot saistīta ar konkrētiem jautājumiem. Piemēram, zem Jaunās konservatīvās partijas karoga ir tie, kuri nav apmierināti ar iecerēto Pļavniekkalna sākumskolas ēkas nojaukšanu, savukārt no Gods kalpot mūsu Latvijai kandidējot Lapenieku ciemata iedzīvotāju pārstāvji, kas nebija mierā ar kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu, skaidroja V. Variks.

***

Pašvaldību vēlēšanas 2017

Pašvaldību vēlēšanas notiks

3. jūnijā 119 pašvaldībās, kopā jāievēl 1614 deputātu kandidātu.

Vēlēšanām reģistrēti

Kandidātu saraksti – 591

Kandidāti – 8917

Visvairāk sarakstu iesniegts

Ķekavas novadā – 14

Daugavpilī – 13

Jūrmalā – 12

Rēzeknē – 11

Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī – 10

Vēlēšanās pieteiktas

Partijas, partiju apvienības – 49

Nereģistrētās partiju apvienības – 29

Vēlētāju apvienību saraksti – 98

Visvairāk sarakstus iesniedza

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!TB/LNNK – 60

Saskaņa, sociāldemokrātiskā partija – 48

Vienotība – 45

Latvijas Zemnieku savienība – 39

Zaļo un Zemnieku savienība – 35

Latvijas Reģionu apvienība – 30

Latvijas Zaļā partija – 24

No sirds Latvijai – 21

Politiskā partija KPV LV – 21

Gods kalpot mūsu Latvijai – 15

Vienoti Latvijai – 15

Latgales partija – 11

Vidzemes partija – 11

Reģionu alianse – 10

Kandidē

Vīrieši – 5424

Sievietes – 3459

Kandidātu vecums

18 gadu – 10 kandidātu

19 gadu – 39 kandidāti

20 gadu – 38 kandidāti

21–30 gadu – 1149

31–40 gadu – 2010

41–50 gadu – 2295

51–60 gadu – 2226

61–70 gadu – 905

71–80 gadu – 190

Virs 80 gadiem –12

http://news.lv/Diena/2017/04/26/konkurence-pasvaldibas-bus-lielaka

 

Jaundzimušie no 28. marta līdz 23. aprīlim

Datums: 26.04.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Amatas novadā

Trīs bērni: divi zēni Gatis un Renārs un meitene Anna

Cēsu novadā

20 bērni: 11 zēni Renārs, Alekss, Jēkabs, Patriks, Aleksis, Oto, Gustavs, Pēteris, Gints, Renārs, Jānis un deviņas meitenes: Estere, Aļona, Patrīcija, Megija, Melānija, Veronika, Signe, Elza Nisana, Emīlija

Jaunpiebalgas novadā

Nav reģistrēts neviens jaundzimušais

Līgatnes novadā

Viens bērns: meitene Made

Pārgaujas novadā

Divi zēni Pauls un Artūrs

Priekuļu novadā

Pieci bērni: trīs meitenes Lauma, Sibilla, Katrīna un divi zēni: Reinis un Kristians

Raunas novadā

Divi zēni Renārs un Emīls

Vecpiebalgas novadā

Divi zēni Klāvs un Everts

http://news.lv/Druva/2017/04/26/jaundzimusie-no-28-marta-lidz-23-aprilim

 

Traumas neuzmanības dēļ

Autors: Monika Sproģe

Datums: 26.04.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Latviju joprojām pārņēmis talkošanas un pirmo dārza darbu trakums, taču kopumā kolektīvā rosīšanās paiet visai rāmi un mediķiem šis ir samērā mierīgs laiks. Traumas ir sadzīviska rakstura, galvenokārt iegūtas neuzmanības dēļ.

“Tā 17. aprīlī Vecpiebalgas pagastā 53 gadus vecs vīrietis ar leņķa slīpmašīnu savainojis roku, vīrietis tika nogādāts Rīgas mikroķirurģijas centrā,” stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMPD) Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka. Diemžēl šāda tipa traumas NMPD mediķu brigādes redz ļoti bieži. Mediķi neizslēdz cilvēcisko faktoru un neuzmanību, kas gadās, veicot dažādus labošanas darbus, taču atzīst, ka daļa no instrumentiem, kas rada šādas traumas, lauku saimniecībās varētu būt pašmeistaroti, tālab nedroši.

20. aprīlī Līgatnes pagastā kāds 51 gadu vecs vīrietis, zāģējot koku, kritis un traumējis labo kāju. Kungs guvis augšstilba lūzumu, nogādāts Cēsu klīnikā.

Savukārt 21. aprīlī, strādājot fermā, 54 gadus vecu vīrieti saspērusi tele. Cietušais guvis politraumas, savainota galva un vēders, ir ekstremitāšu lūzumi. Viņš nogādāts Vidzemes slimnīcā.

http://news.lv/Druva/2017/04/26/traumas-neuzmanibas-del

 

Deputātu kandidātu saraksti zināmi

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 26.04.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 3.jūnijā, deputātu kandidātu saraksti iesniegti. Tagad tos vētīs un pārbaudīs dažādas valsts institūcijas, novadu vēlēšanu komisijas rīkos izlozi, kādā kārtībā vēlētāji pirms balsošanas saņems sarakstus.

Jau pirmdien izloze notika Vecpiebalgā. Ar pirmo numuru vēlēšanās startē vēlētāju apvienība “Novada attīstībai”, ar otro numuru “Vecpiebalgas novadam”, bet trešo “PAR jaunajiem!”. Kad citos novados notiks sarakstu numuru izloze, nosaka novadu vēlēšanu komisijas.

Cēsu novadā vēlētāji savus deputātus domei varēs izvēlēties no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Latvijas Zaļās partijas, partijas “Vienotība”, “Latvijas Zemnieku savienības” un sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” sarakstiem.

Amatas novadā par deputātu vietām un varu domē novadnieku balsis vilinās “Vidzemes partija”, “No sirds Latvijai” un Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. Šajās vēlēšanās vienotu sarakstu veido Zaļo un Zemnieku savienība un partija “Vienotība”.

Priekuļu novadā deputātu kandidātu sarakstus iesniegušas partijas – Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, Latvijas Zemnieku savienība un partija “Vienotība”.

Jaunpiebalgas novadā par vēlētāju balsīm cīkstēsies vēlētāju apvienības: “Mūsu novads mūsu mājas mūsu atbildība” un “Mūsu tauta ir mūsu novads”, kā arī Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK”.

Raunas novadā pašvaldību vēlēšanām reģistrētas apvienības “Mēs savam novadam” un “Laiks pārmaiņām”, kā arī partijas “Vienotība” saraksts. Līgatnes novadā pašvaldību vēlēšanām sarakstus pieteikušas četras vēlētāju apvienības “Mēs Līgatnei”, “Līgatnes novada izaugsmei”, “Par Labklājību Līgatnes Novadā!” un “Savam novadam”.

Pārgaujas novadā vēlēšanām reģistrēts tikai viens saraksts. To iesniegusi vēlētāju apvienība “Vienoti novadam”. Vakar Centrālā vēlēšanu komisija nolēma par kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņa pagarināšanu Pārgaujas novadā. Atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš pagarināts par desmit dienām. Latvijā piecās pašvaldībās ir iesniegts tikai viens kandidātu saraksts: Lubānas, Pārgaujas, Rundāles, Vaiņodes un Varakļānu novadā.

http://news.lv/Druva/2017/04/26/deputatu-kandidatu-saraksti-zinami

 

Meklējam jenotsuni

Autors: Linda RONE

Datums: 27.04.2017

Izdevums: Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai

Rubrika: Apritē

Pavasaris diez ko nelutina ar siltiem laika apstākļiem, tomēr daba tik un tā mostas. Pēc garās ziemas guļas pamestās lapsu vai āpšu alās pamodušies ir jenotsuņi, tāpēc sestdien, 29. aprīlī, Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu uz Noslēpumainā jenotsuņa dienu Līgatnes dabas takās. Arī savvaļas dzīvnieku kopēja Velga Vītola dalīsies fotostāstos par Līgatnes jenotsuņiem.

Tiem, kas vēlas izstaigāties svaigā gaisā un, iespējams, ieraudzīt ko neparastu, tieši pusdienlaikā būs iespēja doties gida pavadībā dzīvnieku vērošanas pārgājienā pa dabas takām. Savukārt Līgatnes dabas taku teritorijā esošajā Dabas izglītības centrā Pauguri būs iespēja izzināt jenotsuņu noslēpumaino dzīvesveidu, kopā ar izglītības centra pārstāvjiem darbojoties radošajās darbnīcās un spēlēs. Arī savvaļas dzīvnieku kopēja Velga Vītola dalīsies fotostāstos par Līgatnes jenotsuņiem.

«Līgatnes dabas takās mīt trīs jenotsuņi – brāļi Jēcis, Pēcis un Pūks. Šajā pavasarī visi trīs svinēs septiņu gadu jubileju. Viņi šeit ieradās trīs mēnešu vecumā no Burtnieku puses, kur tie bija atrasti pie izvandītas jenotsuņu alas. Visi brāļi pēc izskata ir līdzīgi, labprāt turas kopā un savā starpā gandrīz nestrīdas. Pēc raksturiem gan brālīši ir atšķirīgi, un to vislabāk var pamanīt reizēs, kad jenotsuņus vēlas apskatīt veterinārārsts. Šādos briesmu gadījumos Pūks mēdz šņākt, rūkt, rādīt zobus un mēģina iekost. Jēcis un Pēcis labprātāk izliekas par beigtiem, pirms tam gan mēģinot dabas taku darbiniekus aizbiedēt ar smaku,» stāsta DAP Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange. Speciāliste zina teikt, ka Latvijā jenotsuņi sastopami jau teju 70 gadu. Pirmie no tiem ieklīda 1943. gadā no Krievijas, savukārt 1948. gadā Latvijā apzināti tika ievesti 35 šīs sugas īpatņi, lai papildinātu medījamo dzīvnieku sugu skaitu. Jenotsuņi šeit ir labi iedzīvojušies, un pašlaik Latvijā sastopami gandrīz 40 tūkstošu šīs sugas pārstāvju.

Līgatnes dabas taku jenotsuņi ir diezgan noslēpumaini dzīvnieki. Šie ir vienīgie dabas taku iemītnieki, par kuriem nekad nevar skaidri zināt, kad tie iznāks no savām atpūtas vietām un ļaus apmeklētājiem priecāties par savu glīto izskatu.

Tomēr siltas, saulainas pēcpusdienas Jēcim, Pēcim un Pūkam ļoti patīk, un bieži tie redzami visi trīs rindā sēžot un vērojot apmeklētājus, kas atnākuši ciemos, tomēr Līgatnes dabas taku darbinieki izsaka prognozes, ka noslēpumainie dzīvnieciņi tomēr būs redzami.

***

Jenotsuns

• Jenotsuns ir augumā mazākais suņu dzimtas dzīvnieks Latvijā

• Briesmu gadījumā parasti nevis bēg, bet cenšas noslēpties, bet, ja nevar noslēpties, mēdz palaist smaku un izlikties par beigtu

• Jenotsuņi ir vienīgie suņu dzimtas dzīvnieki, kas dodas ziemas snaudā (parasti no oktobra beigām līdz martam)

• Jenotsuņi nemēdz riet. Tie rūc, kad ir nobijušies vai dusmīgi, bet saziņai vienam ar otru izmanto dažādas skaņas, kas izklausās pēc klaigāšanas, svilpšanas vai smilkstēšanas

• Jenotsuns jeb Tanuki ir nozīmīgs tēls japāņu folklorā. To parasti attēlo kā dzīvespriecīgu, nebēdnīgu dzīvnieciņu ar apaļu vēderiņu un muļķīgu sejas izteiksmi, kas vairo labklājību un nes laimi

• Jenotsuņa zinātniskais nosaukums Nyctereutes procyonoides ir atvasināts no grieķu valodas, nycto nozīmē nakts, ereutes nozīmē klejotājs (nakts klejotājs).

http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2017/04/27/meklejam-jenotsuni

 

Zīmēt nav laika, jāpļauj zāle

Autors: Antra GABRE

Datums: 27.04.2017

Izdevums: Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai

Rubrika: Senioriem

Rīdzinieks Roberts Segliņš jokojot nobrīdina, ka viņam esot 99 gadi un septiņi mēneši, nez vai derēšot stāstam par simtgadnieku. Simto jubileju svinēs 25. septembrī. Pats pļauj mauriņu mājas pagalmā, kopj arī ietvi – kā jau privātmājas īpašniekam pienākoties. Un arī mobilo telefonu lieto, radinieks ierādījis, kā apieties, un skola rokā. Vien zīmēt tagad neesot laika, jo zāle jāpļauj, smejas ņiprais simtajā gadā iekāpušais vīrs. Viņš par dzīvi nesūkstās, kaut arī mazliet pieklibo veselība, bet optimistiski apgalvo: «Tikšu uz kājām!»

Savu sieviņu Teklu sastapis Pārdaugavā, toties pirmo mīlestību atkal saticis Līgatnē. Kapsētā. Saki nu vēl, ka liktenis neizspēlē raibus jokus. Stāstot par savu dzīvi, R. Segliņš vairākas reizes piesauc likteni. Piedzimt viņam vajadzējis nevis Līgatnē, bet Rīgā, Ormaņu ielā, uz kurieni liktenis vēlāk atvedis tik un tā. Ap Āgenskalnu vien dzīve izveidojusies, līkločiem gan – arī Sibīrijā pabūts. Roberta vecāki savu kopdzīvi sākuši Rīgā, Ormaņu ielā. Tēvs strādājis ostā, mamma galošu fabrikā. Bēgot no kara, pirmos dzīves gadus ģimene dzīvojusi pašu izraktā zemnīcā Līgatnē. Līgatnē gājis ganos un sācis strādāt Līgatnes fabrikas mehāniskajās darbnīcās par skārdnieku. Darba prasme un tolaik uz papīra uzrakstītā specialitāte vēlāk izglābusi dzīvību. Strādājis un mācījies arodu vienlaikus, jo darbā pieņemts kā zaļš puika.

Kad Roberts pēc daudziem gadiem atgriezies Rīgā, liktenis viņu vadājis pa Ormaņu ielu un tās apkaimi. Vispirms uz Rīgu atbraucis vecākais brālis, viņam pievienojies Roberts, abi dzīvojuši Ormaņu ielā 20. Roberts ar Līgatnē iegūtajām prasmēm iekārtojies darbā komunālajā saimniecībā. Pats uzskata, ka liktenis pret viņu bijis saudzīgs, jo, kad vācieši gribējuši Otrā pasaules kara beigās izvest viņu uz Vāciju ar kuģi, tas pie Liepājas uzlidojumā sabumbots, un Roberts palicis Latvijā.

Vecākais brālis jau aizsaulē, jaunākais brālis krita 1945. gadā, māsiņa aizgāja bojā izsūtījumā Sibīrijā. Pats Roberts iesaukts trīs armijās – Latvijas armijā, sarkanarmijā un, kā pats saka, šucmaņos, bet ieroci rokās neesot turējis un šāvis ar’ neesot. Vācu darba bataljonā labojis ceļus. Māsa nonākusi Sibīrijā sava drauga leģionāra dēļ, un baletdejotājas karjerai pārvilkta strīpa. Māsiņu meža darbos nobraucis vilciens, gadu pirms beidzies nometinājuma termiņš. Roberts atgriezās no Sibīrijas un apprecēja savu Tekliņu. Kopā nodzīvoja 52 gadus. Sīkāk nestāsta, kā izdevies izdzīvot, tikai atmet ar roku. Iepriekšējā darbavietā kā labs amatnieks atplestām rokām saņemts, bet nebija dzīvesvietas Rīgā. Palicis Tekliņas mājā, viņas vīrs gāja bojā auto negadījumā.

«Bet tas nav viss,» mazliet viltīgi noteic R. Segliņš. Līgatnē bijusi kāda frizierīte, abi jaunieši samīlējušies, bet rudenī izšķirti. Liktenis. Pēc 70 gadiem tikušies Līgatnes kapsētā, kad atbraukuši uzkopt tuvinieku kapiņus. «Tā bija trešdiena,» uzsver R. Segliņš. Sievietes balss līdzās ierunājusies: «Vai ta’ mani ar’ pazīsti vēl?» Hertiņa. Frizierīte. Viņas vīrs autokatastrofā gājis bojā, tāpat kā Roberta pirmajai sievai Teklai. Kad Roberts un Herta satikušies, Tekla jau gadu bijusi viņsaulē. Ar Hertiņu nodzīvojuši desmit gadu, un piemiņai no atkalsatikšanās ir zīmējums pie sienas – vieta, kur abi aizbraukuši.

***

Uzziņai

100 UN VAIRĀK

• 2014. gadā Rīgas pašvaldība sumināja 59 simtgadniekus un vēl vecākus ļaudis, 2015. gadā – 56, bet 2016. gadā – 55.

• Viņi saņem 150 eiro lielu materiālo atbalstu tajā mēnesī, kad sasniedz 100 un vairāk gadu. Rīgas Sociālais dienests pabalstu izmaksā skaidrā naudā, to piegādājot jubilāram dzīvesvietā.

• Šogad līdz 21. aprīlim sumināti 22 rīdzinieki, kas sasnieguši 100 un vairāk gadu, no viņiem – 18 sieviešu un četri vīrieši. Astoņi cilvēki svinēja 100 gadu, četri – 101, trīs – 102, divi – 103, trīs – 104, viens svinēja 106 un viens – 107 gadus.

• Šogad Labklājības departamenta reģistros ir 60 rīdzinieku, kuri varētu svinēt 100 un vairāk gadu jubilejas un saņems Rīgas pašvaldības jubilejas pabalstu.

Avots: Rīgas domes Labklājības departaments

http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2017/04/27/zimet-nav-laika-japlauj-zale

 

Lāčus vairs neaudzēšu

Autors: Ilze Pētersone

Datums: 27.04.2017

Izdevums: Mājas Viesis

Rubrika: NUMURA SARUNA

Saulcerītei šogad aprit desmit gadi – viņa Latvijā ir visilgāk nodzīvojusī alnene nebrīves apstākļos. Aļņupuikam Fredim, kura dzīvība ik pa laikam karājas mata galā, drīz būs seši, bet Līgatnes lāču zvaigzne Ilzīte nesen nosvinēja 16. dzimšanas dienu. Uzķērāt – visi ir Velgas Vītolas "bērni", kas izrauti nāvei no nagiem un izaudzināti ar viņas gādību. Zvērkope nešaubās, ka dzīvnieku glābšana vairāk vajadzīga cilvēku pasaulei, lai darītu mūs kaut nedaudz labākus.

K opš Mades nāves Velga tīmekļa diskusijās neiesaistās. Gana daudz dabūjusi publisku uzbrukumu un pārmetumu pēc tam, kad brīvībā izkļuvušo Līgatnes lāceni otrreiz neizdevās atvest uz mītnes vietu un mednieki to nošāva. Zvērkope labāk izvēloties pabūt mežā kopā ar saviem kustoņiem. Aicinājumu pret savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā atbalstījusi, mierīgi iztiktu bez komentāriem, ja vien Dainis Īvāns nenopublicētu rakstu, sparīgi cildinot arēnu kā vietu, kur audzināt bērnus, mācīt vienlīdzību dzīvniekiem ar cilvēkiem un tā tālāk. "Man jau sāka iekšā viss vārīties," viņa nosaka. Kādreizējais atmodas līderis par šo tematu ievietoja tīmeklī arī otru publikāciju – tas nu bijis par daudz. "Vienīgais, ko bērns var iemācīties, skatoties savvaļas dzīvnieku priekšnesumus, ir cilvēka varas izpausme pār dzīvo radību. Bet, ja man jautā, vai ierosinājumu pieņems, – esmu pārliecināta, ka Saeima vairs neatļaus spīdzināt dzīvniekus cirkā," cerīgi spriež zvērkope. No viņas mutes deputātu ausīs – priekšlikums vēl jāizvētī divos lasījumos.

Piesēžam uz Līgatnes dabas taku vecās kases ēkas lieveņa, Velga rāda apaļkoku, pa kuru, maza būdama, rāpaļājusi audžulācenīte, un atzīstas, ka labāk par silto vasariņu tīkot laiks, kad dabā viss mostas, dīgst un plaukst. Ar aprīli viņai esot īpašas attiecības. Pirms 36 gadiem tieši pirmajā datumā sākusi šeit darbu, pat nenojaušot, kādus likteņa līkločus un dabas brīnumus nāksies savā dzīvē pieredzēt. "Tā ir mana mūža otra laimīgākā diena," Velga nosaka. Kura tad ir pirmā?

Tā sagadījies, ka šogad aprīlī aprit arī pieci gadi kopš Mades skumjā stāsta. Vai šodien cilvēki būtu gudrāki un nevajadzētu nonāvēt brīvē izbēgušu lāci?

Vēl pirms gadījuma ar Madi viens no igauņu lāčiem bija ienācis kādā dārzā Latvijas pierobežā un sācis mieloties ar āboliem. Saskrējuši cilvēki, un viņš no bailēm uzkāpis kokā. Tas bija viens no tiem dzīvniekiem, kas izaudzēts Igaunijas Rehabilitācijas centrā un atlaists atpakaļ dabā. Lācis vēl bija maziņš, lejā nekāpa un galu galā viņu nošāva. Tagad tā vairs nenotiktu, jo tie, kuri pirmie ir gatavi nogalināt lāci, saprot, kā reaģēs sabiedrība. Šodien mēs arī zinām, ka dzīvnieku var iemidzināt no lielāka attāluma.

Neliekuļojot varu teikt, ka patlaban Līgatnes dabas takās dzīvniekiem ir vislabākie apstākļi. Vienu brīdi pat bija doma, ka plēsīgos zvērus šeit vairs neturēs, jo esam izgāzušies, voljēram nav naudas un viss ir slikti, bet pēc notikuma ar lāceni līdzekļi atradās un Mikus ar Puiku joprojām dzīvo Līgatnē. Man vairs nav kā agrāk jābrauc pa veikaliem un jālūdzas, vai jums nav kāds norakstīts ābols, ko varētu dabūt saviem zvēriem? Šodien Ilzīte ēda lasi, protams, atgriezumus, viņas ēdienkartē ir treknas skumbrijas, liellopu gaļa, āboli, burkāni un suņu barība. Nožogojumā vasarā nogatavojas meža zemenītes, arī avenes, krūkļa ogas, tur dzīvo zemes skudras, kuru kūniņas viņai garšo. Tā jādzīvo Latvijas brūnajam lācim! Šogad vārda dienā viņa dabūja jaunu dīķi. Daudzi man oponēs, bet uzskatu, ka tas viss noticis, arī pateicoties Madei. Par visu dzīvē jāmaksā.

Mades kažoks iekonservēts glabājas Dabas muzejā, solītais izbāznis tā arī nav izgatavots.

Esmu tam kategoriski pret, tā ir ņirgāšanās. Viņa mums ir palikusi fotogrāfijās, uzliekam bildes un pieminam.

Jūs pati tolaik gandrīz palikāt bez darba?

Jo raidīju sabiedrībai nepareizos signālus, ļaujot sevi bučot lācim. Kad zoologam lūdza to komentēt, viņš apgalvoja, ka lācis Velgai seju laiza tikai tāpēc, ka āda ir sāļa. Lai to pamēģina izdarīt kāds cits – apsmērēt ģīmi ar sāli un piebāzt pie lāča purna.

Tādas bučas lāči dod arī viens otram, bet ļoti reti – ir pat izdevies nofotografēt. Man tā ir mīlestība un pasaules lielākā bagātība, ko ne par kādu naudu nevar nopirkt. Pat Bils Geitss ar miljoniem kabatās lāča buču nedabūs!

Varbūt tāpēc daudzi mani sauc par trako bābu, ir speciālisti, zoologi, kas mani nevar ciest. No viņu viedokļa – kas mums tāda lācene Ilzīte, bet ar savu dzīvesstāstu viņa ir izdarījusi tik daudz laba! Gan manās grāmatās, gan ciemojoties skolās un bibliotēkās galvenie varoņi ir Līgatnes dabas taku dzīvnieki. Kad stāstu par viņiem, rādu bildes, jūtu, ka cilvēki mani saprot. Ja viņiem bijusi izdevība kaut vienu dzīvnieku iepazīt kā personību, varbūt uz citiem viņu radiniekiem mežā tie skatīsies savādāk un padomās – šogad kūlu nededzināšu.

Attiecībās ar dabu cilvēkos bieži vien dominē bailes, jo viņi to pietiekami labi nepazīst. Vai ir bijušas riskantas situācijas, kad pašai sirds notrīs?

Reizēm jutos kā anekdotē – aizbraucu uz Rīgas zoodārzu un kolēģi uzprasa – Velga, tu joprojām dzīva? Jo viņi zināja, ko šeit daru. Sēžu voljērā piecu lūšu ielenkumā vai aļņu baram pa vidu. Gāju pastaigās ar Ilzīti, kad viņai bija jau gads – tas tomēr ir liels lācis, laidu viņu istabā. Gan jau arī kāds to vien gaidīja, lai kaut kas notiktu un mans piemērs parādītu, kur tā lāču buča var aizvest. Taču man ir pieredze, un nevajadzīgi nekad neriskēju, citādi pēc visiem garajiem darba gadiem šeit nesēdētu.

Savā rakstā par savvaļas dzīvniekiem cirkā pieminējāt gadījumu ar zvēru dresētāju, kurš jums pamācīja, kas jādara, lai lāci noliktu pie vietas.

Man bija bail iet nožogojumā pie Ilzītes, kas toreiz bija nervoza un milzīgā stresā, jo vairs nevarēju viņai veltīt visu savu uzmanību. Tad man jāpastāsta, ka Ilzītes mammai Madei bija piedzimis nākamais bērns – Līzīte, par kuru man atkal vajadzēja rūpēties. Elles darbs! Iedomājieties plaukstas lieluma lācēnu, kurš jābaro ik pa divām stundām, acis viņam atveras mēneša vecumā, staigāt iemācās divos mēnešos. Reāli esmu izaudzinājusi divus lāčus, taču Līzīte septiņarpus gados traģiski aizgāja bojā – viņu ar salauztām kājām atrada beigtu. Īsti nav skaidrs, kas tur notika, pati tajā laikā biju slimnīcā ar dēlu, man tikai piezvanīja un pateica, ka lācenes vairs nav.

Bet lāču dresētājs no Krievijas ceļojošā cirka mani pamācīja, ka, ejot voljērā, no visa spēka jātriec lācim ar dūri pa purnu, lai parādītu, ka tu esi svarīgākais. Visi cirka savvaļas dzīvnieki psiholoģiski jāsalauž – viņi neuzbrūk cilvēkam, ja baidās no kaut kā vēl briesmīgāka.

Par Ilzīti, kura ārdījās un koda sev ķepā, viņš bija sajūsmā – kakoi prekrasnij medveģ (latviski – kāds brīnišķīgs lācis)! Lācene, kas dusmu brīžos kož pati sev kājā, ir liels retums un visu dresētāju sapnis. To es nezināju.

Mājdzīvniekiem arī saimnieks reizēm iedod dunku sānos, lai dabūtu viņus pie kārtības. Vai darbā ar savvaļniekiem tas der?

Ar Freda dvīņumāsu alneni Mildiņu mums pa laikam izraisās diskusija par tēmu "galvenais alnis barā". Esot starp viņiem, drīkstu uzvesties kā alnis, arī būt par galveno barā, taču Mildiņa tā nedomā. Nāk šņākdama virsū, riņķo apkārt, demonstrējot, ka vadone ir viņa. Parasti rokā turu kociņu, ar kuru parādu, sak, paliec, kur esi! Kad jūtu, ka alnene gatavojas man iespert, tinkš, uzšauju pa pakaļu. Tās ir manas tiesības, jo viņa mani izaicināja.

Cilvēki sevi mēdz uzskatīt par radības kroni, kam ļauts daudz vairāk nekā pārējiem zemes iemītniekiem.

Dabu mani iemācīja mīlēt tēvs – ļoti labs ģeogrāfijas skolotājs, lasīja lekcijas dabas aizsardzībā, starp citu, bija arī mednieks. Viņš skaidroja, ka katram kukainītim, rāpulim, jebkam uz zemes ir sava vieta. Biju vēl bērns un prātoju: bet ko dabā dara cilvēks? Ļoti daudz arī ļauna – saindē to, piegružo. Vajadzēja daudzus gadus, lai es kaut kādā veidā atrastu šeit vietu cilvēkam.

Man vienmēr ir gribējies, lai starp cilvēku un dzīvnieku būtu cieņa un sadzīvošanas māka, bet cirkā to nevar iemācīt.

Vai dabas takās var? Šeit viņi dzīvo daudz tuvāk dabiskajiem apstākļiem un tomēr – nebrīvē.

Esmu pirmais cilvēks, kas teiks – cilvēkam nevajag iejaukties dabas procesos – varu pat parakstīties zem šiem vārdiem. Bet iedomājieties, braucat ar mašīnu, pāri ceļam skrien stirna ar diviem stirnēniem un jūs negribot viņu sabraucat – māte beigta, taču ne dabiskā nāvē mirusi, un paliek divi stirnēni. Cits piemērs – pļaujot zāli, tiek savainots zaķītis vai ezis apdeg kūlas ugunsgrēkā. Kāds teiks – lai notiek dabiskā atlase, bet mans variants ir viņus glābt, mēģināt izaudzināt un, ja iespējams, atlaist dabā. Tas neiet rāmītī "dabiskā izlase", jo nelaime notikusi, iejaucoties cilvēkam. Līgatnes dabas takās varam tikai nedaudz tai atdot atpakaļ un pie viena audzināt paši sevi un bērnus.

Kā ar mūsu zināšanām par dzīvnieku pasauli, vai kļūstam gudrāki?

Piezvana sieviete, kas izglābusi zaķīti – it kā esot piesalis pie ledus. Viņa to sasildījusi un paņēmusi uz mājām. Prasa, kur lai tagad liek – grāvmalā vai krūmmalā. Jautāju, kāpēc jūs gribat tā darīt? Nu kā, nāks nākamā zaķene un viņu pabaros. Man likās, ka visi zina – dabā mamma baro tikai savu bērnu un bērni ēd tikai no pašu mammas. Tur nav nekāda jucekļa!

Reiz atnāk kāds vīrietis, pēc skata tik nomocījies, ka, šķiet, tūlīt kritīs no kājām. Izrādās, gājis no rīta lasīt murķeļus un pamanījis izcirtumā guļam stirnēnu. Kamēr sēņojis, ik pa laikam palūrējis, vai ieradusies stirnu mamma. Nāk nakts, bet viņas vēl nav, tātad – mazulis pamests, ņems dzīvnieku padusē un nesīs Velgai. Nu kura stirna ies pie bērna, ja tuvumā rēgojas svešinieks! Atpakaļ stirniņu gribēdama nevarētu aizgādāt, ceļš bija pārāk tāls. Cits glābējs mūsu briežu voljērā bija ielicis stirnēnu ar domu, ka kāds jau pabaros. Mazulis nomira, un tas bija drausmīgi.

Lai gan jāteic, ka pa šiem gadiem, kopš strādāju takās, sabiedrība tomēr kļūst gudrāka – parasti piezvana, pirms kādu gatavojas vest šurp, dzīvniekus nes mazāk.

Ne visi ir glābjami, kur ir tā līnija, kad saproti, gadījums – bezcerīgs?

Nav sarkano līniju, katrs gadījums jāizvērtē individuāli. Šobrīd mums ir viena ļoti veca stirna, mežacūka un arī Saulcerīte – visām problēmas ar kājām, rahīts, ar grūtībām ceļas, stīvi iet. Zvērkopim ar savu pieredzi jānovērtē situācija – ja pienāk brīdis, kad dzīvnieks tikai mokās sāpēs, mēs viņu iemidzinām.

Starp citu, esmu par eitanāziju arī cilvēkiem. Man liekas, es par to parakstījos. Ja esi jau vecs, priekšā tikai sāpes, mokas un nāve, tad to drīkst atvieglot.

Man kā kopējai jādara viss, lai dzīvnieki te justos labi, taču nevaru arī sev pārlēkt pāri. Tā tas ir arī gadījumos, kad cilvēki zvana un stāsta, kā viņi centušies kādam palīdzēt, bet iznākums bijis bēdīgs. Tad saku – tu visu darīji, pat lūdzi padomu, ja nav izdevies – nepārmet sev! Varbūt nākamreiz to nedarīsi, jo negribi vairāk tai ellei iet cauri.

Pilnīgi noteikti zinu, ka lāčus savā mūžā vairs nekad neaudzēšu. Nekad nesaki nekad, bet šajā punktā to varu teikt diezgan droši. Dzīvnieku glābšana, izaudzēšana nav vienkārša, bieži vien paši sev emocionāli nodarām pāri.

Kā savus kustoņus sargājat no Āfrikas cūku mēra un putnu gripas, kartē var redzēt, ka esat mēra karantīnas riska teritorijā, arī kritiskā nav tālu.

Atteicāmies no ozolzīļu vākšanas akcijas, kad rudeņos pie mums brauca skolas un veda zīles. Mežacūku teritoriju sargā trīs kārtas – elektriskais gans, metāla žogs un vēl margas, lai apmeklētājus turētu pa gabalu. Putnu būriem apjozām smalko tīklu.

Apmeklētāji ir kāri uz dzīvnieku barošanu.

Nu kā aptrakuši, turklāt lūšu voljērs ir pilns ar burkāniem!

Vai savvaļnieks nebrīvē var justies labi? Ja viņš ir vesels, normāli ēd, tas jau vēl nenozīmē, ka kaifo par dzīvi nožogojumā, lai cik plašs tas būtu.

Daži augstas klases speciālisti uzskata, ka par dzīvnieka labsajūtu liecina vairošanās – dzimst bērni. Tā tas nav. Ja viņi sāk spēlēties, tas ir rādītājs. Katrs to dara savādāk, piemēram, stirnām, kā es saku, uznāk skrejamais – nožmiedz ausis un joņo kā trakas. Viņām ir laba barība, pietiekama platība un labsajūta tik liela, ka gribas spēlēties.

Cilvēki dzīvniekus dresē un dīda gan cirka arēnā, gan mājās, taču arī mēs no kustoņiem kaut ko varam mācīties. Ko jūs no viņiem esat ielāgojusi?

Ilzīte audzināja manu ego. Bija pārņēmusi lepnības sajūta, ka izaudzināšu pati sev lāci! Kad viņa kārtējo reizi saslima un bija tuvu miršanai, pat nezinu kam, bet lūdzu, lai tikai atļauj lācenītei izdzīvot – ja būs lemts kādam Ilzīti atdot, neprotestēšu, pati ievedīšu krātiņā. Es to apsolīju. Viss labais dzīvē jānopelna.

Fredis deva apskaidrību. Kad viņu eglītēs atradu tikko piedzimušu, bija knapi dzīvs – tikai nedaudz kustināja galviņu. Aizvedu uz mājām, lai lapsas pa nakti dzīvu neapēd un var mierīgi nomirt. Jau zināju, kur norakšu, jo cerību – nekādu.

Taču Fredis nemira, pat ar pilnu organisma sepsi, kad strutas gāzās no visām vietām – ne. Viņu izmeklēja pieci dažādi vetārsti, un neviens nedeva nekādu cerību. Katru dienu gaidīju, ka Fredis mirs, kreņķējos un pārdzīvoju. Līdz agrā saulgriežu rītā, kad sēdēju pie lielā ozola un devu viņam rīta pudeli, man sanāca dusmas – cik ilgi sevi tā spīdzināšu – ir pasakaini skaists laiks, saule spīd, putni dzied, un es esmu kopā ar Fredi! Pietiek bēdāties, jo neviens no mums nezina, vai rīt vēl būsim. Jābauda katra diena, kas mums dota – to man iemācīja Fredis.

Ja 11. maijā viņš būs vēl dzīvs, svinēsim sešu gadu dzimšanas dienu. To "ja" teikšu vienmēr, jo Fredim visu mūžu vajadzīga aprūpe, zāles, vitamīni. Lai man nebūtu garlaicīgi, reizi gadā viņš taisās mirt nost. Pat veselam alnim sasniegt šādu vecumu nebrīvē ir sasniegums. Viņu var uzskatīt par simtgadīgu pensionāru un brīnumu.

Kad stāstu par Ilzīti un Fredi, zālē parasti iestājas pilnīgs klusums. Ja pēc šādām reizēm kaut vai daži cilvēki uz alni skatīsies nevis kā staigājošu gaļas gabalu, bet personību, tad tas ir bijis tā vērts.

Un kura ir jūsu pati laimīgākā diena mūžā?

Tā ir diena, kad izbēgusī Made man uzticējās un es viņu varēju atvest atpakaļ. Lācene pie mums nonāca no zoodārza, desmit gadus vairs nebiju viņas kopēja, tomēr spēju izveidot saikni un abas kopā nogājām vienu kilometru.

Pēc Mades nāves daudzi rakstīja – žēl, ka jums neizdevās, bet saprotiet – 2011. gada 19. augustu manā mūžā neviens nevar atņemt. Galu galā es par to dabūju "Latvijas lepnumu". Ja cilvēku var ieteikt balvai par to, ka viņš no meža atved lāci, tad ar mums vēl nav tik slikti.

***

Velga Vītola

Līgatnes dabas taku zvērkope

Dzimusi 1957. gada 17. februārī.

Beigusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Zooinženieru fakultāti.

Glābusi no bojāejas un izaudzinājusi vairākus desmitus savvaļas dzīvnieku, arī tikko dzimušu lācenīti, kas Latvijā notika pirmo reizi.

Autore grāmatām "Ilzīte. Lācenītes memuāri", "Ūdrītis Ķūķis", fotoalbumam "Mirkļi Latvijas dabā" un dabas kalendāriem.

Apbalvota ar "Latvijas lepnuma 2011" balvu un Atzinības krusta Mazo sevišķās pakāpes goda zīmi.

Divu bērnu – meitas Daces un dēla Dzintara – mamma, tagad arī Emīlijas vecmāmiņa.

http://news.lv/Majas_Viesis/2017/04/27/lacus-vairs-neaudzesu

 

Vēlēšanu saraksti novados

Datums: 27.04.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Amatas novads

Vidzemes partija

1.Valda Veisenkopfa – 1960., Amatas pašvaldības Komunālās saimniecības nodaļas vadītāja vietniece.

2. Teiksma Riekstiņa 1968., Amatas pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļu administratore.

3. Uldis Kleinšmits – 1968., z/s “Birzlejas” īpašnieks.

4. Modris Veitners – 1951., Amatas pašvaldības Komunālās saimniecības nodaļas saimniecības pārzinis.

5. Olita Elmere – 1957., ģimenes ārste.

6. Edgars Jānis Plēģeris – 1994., Vidzemes Augstskolas datorspeciālists.

7. Inese Menģele – 1958., Lauku attīstības konsultante, pašnodarbinātā.

8. Spodrīte Rozīte – 1957., pensionāre.

9. Gatis Brants – 1972., z/s “Kalna Ļūkāni” īpašnieks.

10. Pēteris Birkenfelds – 1954., pensionārs.

11. Ilona Andrēviča – 1970., z/s “Plumpaiņi” īpašniece, pavāre, kasiere.

12. Margita Kārkliņa 1976., SIA “Magam” valdes priekšsēdētāja.

13. Imants Hauka – 1955., Amatas pašvaldības elektriķis.

14. Armands Miezītis 1989., SIA “Autogars” strādnieks.

15. Ainars Jansons – 1966., SIA “MDK Garants” darbinieks.

16. Diāna Briede – 1969., Amatas pašvaldības Apvienotās izglītības pārvaldes metodiķe.

17. Laila Zeile – 1972., mājsaimniece.

Zaļo un Zemnieku savienība, partija “Vienotība”

1.Elita Eglīte – 1958., Amatas novada pašvaldības priekšsēdētāja.

2. Guna Kalniņa Priede – 1968., Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja, Amatas pašvaldības domes priekšsēdētājas vietniece, deputāte.

3. Andris Jansons – 1953., Amatas pašvaldības domes deputāts.

4. Māris Timermanis – 1974., Amatas pašvaldības izpilddirektors.

5. Arnis Lemešonoks – 1969., Amatas pašvaldības domes deputāts, Nītaures KKS valdes priekšsēdētājs, A. Lemešonoka IU vadītājs.

6. Solvita Krastiņa – 1970., Amatas pašvaldības domes deputāte, Skujenes tautas nama un tautas deju kolektīvu vadītāja.

7. Ēriks Bauers – 1991., Amatas pašvaldības sporta metodiķis.

8. Mārtiņš Andris Cīrulis – 1958., z/s “Ceplīši” īpašnieks.

9. Mārtiņš Šteins – 1992., biedrības “Latvijas Jaunatnes padome” viceprezidents, biedrības “Nītaureņi” projektu vadītājs.

10. Rita Bukovska – 1978., Spāres internātpamatskolas direktore.

11. Aldis Lācis – 1973., SIA “Agrodats” valdes loceklis.

12. Sarmīte Sviderska – 1968., Amatas pašvaldības domes deputāte, sociālā aprūpētāja.

13. Anda Lukstiņa 1960., Skujenes pamatskolas direktore.

14. Jānis Kārkliņš – 1975., Amatas pašvaldības domes deputāts, SIA “Magam” ražošanas direktors.

15. Linda Abramova – 1977., SIA “EKJU” biroja administratore.

16. Inese Varekoja – 1951., Amatas pašvaldības domes deputāte, pašvaldības neksutamā īpašuma administratore.

17. Tālis Šelengovs 1977., SIA “TOVTRA”, SIA “Hydrolink Latvija” valdes priekšsēdētājs, SIA “Palsmanes ūdensdzirnavu HES” valdes loceklis.

Partija “No sirds Latvijai”

1.Edgars Mednis – 1962., z/s “Upmaļi” īpašnieks.

2. Āris Kazerovskis – 1952., Amatas pašvaldības domes deputāts.

3. Nauris Sekste – 1980., z/s “Lazdu laipa” strādnieks.

4. Gints Gābers – 1982., biedrības “Boksa klubs Priekuļi” treneris.

5. Santa Rīdere – 1958., Valsts SIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs” vecākā eksperte.

6. Dana Jezarovska – 1998., vidusskolniece.

7. Edīte Vilciņa – 1957., SIA “Labi dati” valdes locekle, SIA “Audita asistents” grāmatvede, saimnieciskās darbības veicēja.

8. Uldis Zeile – 1992., SIA “Radio Skonto” mārketinga projektu vadītājs.

9. Sandra Jezarovska – 1964., Ziemeļpierīgas PVD un SIA “Senlejas” veterinārārste.

10. Guntars Zeile – 1970., IK “StūreG” īpašnieks, šoferis.

11. Ādolfs Vilnis – 1958., z/s “Zariņi” īpašnieks.

12. Edvīns Zītars – 1970., AS “Sadales tīkls” Cēsu nodaļas ekspluatācijas meistars.

13. Andris Veispals – 1970., SIA “Koblenz drošība” CAP vadītājs.

14. Baiba Jukņeviča – 1974., SIA “Saime BJ” vadītāja.

15. Roberts Vilciņš – 1994., students.

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

1.Indars Upīts – 1983., Amatas pamatskolas direktors.

2. Vita Krūmiņa – 1964., Zaubes pamatskolas direktore.

3. Raimonds Caune – 1976., pašnodarbinātais.

4. Vita Gacka – 1986., CIPARS VG IK grāmatvede.

5. Māris Ķēniņš – 1961., Nītaures vidusskolas direktors.

6. Elīna Ratnere – 1982., friziere.

7. Marika Busote Uzuliņa – 1973., Amatas novada Mūzikas un mākslas skolas direktore.

8. Jana Stūrīte – 1975., Zaubes pamatskolas pedagoģe.

9. Niks Zeimuls – 1988., viesu nama “Nītaures dzirnavas” saimniecības daļas vadītājs.

10. Viola Griba – 1960., Amatas pamatskolas pedagoģe.

11. Jānis Stepe – 1982., “Katrīnkoks” namdaris.

12. Didzis Pilsētnieks – 1980., “Graanul Invest” maiņas operators.

13. Roberts Nagainis – 1970., Skujenes pamatskolas pedagogs.

14. Dace Dāve – 1977., Amatas pamatskolas skolotāja.

15. Brigita Nagle – 1961., Sociālās integrācijas valsts aģentūras Cēsu atbalsta punkta koordinatore.

16. Otīlija Leitāne 1937., pensionāre.

17. Teodors Vildiņš – 1979., “Pro Machinery” traktortehnikas vadītājs.

18. Vincents Naglis 1946., pensionārs.

Cēsu novads

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

1. Guntis Grosbergs – 1969., Cēsu novada domes deputāts, Priekuļu pašvaldības autoceļu uzturēšanas organizators, NA ‘’Visu Latvijai’’’’Tēvzemei un Brīvībai/LNNK’’ Cēsu nodaļas vadītājs.

2. Ravita Blaževica – 1968., Pastariņa sākumskolas direktore.

3. Māris Bērziņš – 1961., SIA “Cēsu tirgus’’ valdes priekšsēdētājs.

4. Igors Mercs – 1958., SIA “ZAAO’’ darba aizsardzības vecākais speciālists.

5. Vigo Račevskis – 1962., A. Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas direktors.

6. Uldis Ulme – 1984., SIA “LINES UP” ražošanas direktors, Cēsu Profesionālās vidusskolas skolotājs.

7. Māris Urtāns – 1981., Cēsu Sporta skolas vieglatlētikas treneris, SIA “Dubultkoks’’ valdes loceklis.

8. Andis Prikulis – 1974., SIA “PRIKORIO’’ darba aizsardzības speciālists, jurists, SIA “BUTS’’ lektors.

9. Mārtiņš Blūms – 1995., students.

10. Kaspars Blaumanis – 1983., Cēsu novada pašvaldības policijas vecākais inspektors.

11. Lelde Jakovele – 1993., Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākā inspektore.

12. Niks Smildziņš – 1992., SIA “PRINTMII’’ radošais direktors.

13. Liene Vecgaile 1984., Priekuļu novada pašvaldības Jaunatnes un bērnu lietu nodaļas vadītāja.

14. Kalvis Kaugars – 1989., Instruktoru skolas automehāniķis.

15. Mārtiņš Vilsons – 1992., AS “Putnu fabrika Ķekava” gaļas apstrādes iekārtu operators.

16. Ģirts Logins – 1988., SIA “CIDO GRUPA’’ tirdzniecības pārstāvis.

17. Lauris Kupčs – 1994., bezdarbnieks.

18. Juris Kuļezņovs – 1960., AS “Sadales tīkli” elektrotīklu dispečers.

Latvijas Zaļā partija

1.Liene Agafonova – 1981., Cēsu pašvaldības Komunālās nodaļas vecākā speciāliste, SIA “Zosu ferma” valdes locekle.

2. Iveta Jermolājeva – 1980., Cēsu BJC pašvaldības jaunatnes lietu speciāliste, Cēsu 1.pamatskolas metodiķe, SIA “Betas Nams” un biedrības “Mazās pēdas” valdes locekle, pašnodarbinātā mākslas terapeite.

3. Mārtiņš Jarohovičs 1983., SIA “FRESH ONE” un biedrības “SPORTS UNITED” valdes loceklis, SIA “RĪGAS 27” projektu vadītājs.

4. Artis Malkavs – 1970., SIA “Texo AM” un Biedrība “FLORBOLA KLUBS LEKRINGS” valdes loceklis, Cēsu pašvaldības domes deputāts.

5. Emīls Lukjanskis – 1994., SIA “ZImiNI” un biedrības “Youth for City City for Youth” valdes loceklis.

6. Gita Janševica – 1969., SIA “Biznesa augstskola TURĪBA” Cēsu filiāles lektore, Vecpiebalgas pašvaldības ekonomiste, SIA “Forte Gi” valdes locekle, Neformālās izglītības centra FORTE direktore.

7. Ģirts Kuks – 1980., SIA “Keita GS” un SIA “P19” valdes loceklis.

8. Māra Majore Linē – 1984., mājsaimniece.

9. Inese Sīmane – 1963., Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotāja.

10. Inga Kreile – 1968., A. Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas kultūras pasākumu organizatore.

11. Aija Baha Velvele – 1976., SIA “Betas Nams” valdes priekšsēdētāja, AS “100 NAMI” izpilddirektore.

12. Iveta Reķe – 1958., SIA “Cēsu klīnika” vecmāte.

13. Dzīlis Tamanis – 1966., Valsts policijas Cēsu VRP iecirkņa kriminālpolicijas inspektors, Amatas pašvaldības bāriņtiesas loceklis.

14. Sigeta Briede – 1965., SIA “Felisha” valdes locekle.

15. Andis Kozaks – 1969., J. Vītola LMA lektors, Cēsu Valsts ģimnāzijas, A. Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas, Līgatnes Mūzikas un mākslas skolas pedagogs, Cēsu Pastariņa sākumskolas ritmikas skolotājs, p/a Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs deju kolektīvu vadītājs.

16. Ieva Eglīte – 1944., pensionāre, Cēsu novada politiski represēto biedrības priekšsēdētāja vietniece.

Partija “VIENOTĪBA”

1.Jānis Rozenbergs – 1977., Cēsu novada domes priekšsēdētājs, Vidzemes Augstskolas lektors, Vidzemes Augstskolas Fonds padomes priekšsēdētājs, partijas “Vienotība” domes priekšsēdētājs, AS “CATA” padomes loceklis.

2. Mārtiņš Malcenieks – 1976., SIA “Aktīvā tūrisma centra “Eži””, SIA “Eži Noma”, SIA “Ežu Tornis” valdes loceklis, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks.

3. Inese Suija Markova – 1978., nodibinājuma “Vides risinājumu institūts” valdes locekle, Rīgas TU un Vidzemes Augstskolas vieslektore, Cēsu novada domes deputāte.

4. Aija Sīmane – 1968., Cēsu Pilsētas vidusskolas direktore.

5. Andris Melbārdis – 1958., Cēsu novada domes deputāts, Priekuļu mašīnu stacijas direktors.

6. Ieva Goba – 1973., Ruckas mākslas rezidenču centra vadītāja, nodibinājuma “Elm Media” un SIA “Gobukalni” valdes locekle.

7. Renārs Sproģis – 1972., SIA ,,LATMETĀLS STEEL” tirdzniecības direktors, SIA ,,LM Recycling” un SIA ,,LUMIERE BROTHERS” valdes priekšsēdētājs.

8. Māris Krūze – 1977., SIA “Inerce” valdes priekšsēdētājs.

9. Dita Trapenciere – 1981., Koprades māja “Skola6” vadītāja, nodibinājuma “Pasaules latviešu mākslas centrs” Cēsu centra vadītāja, Cēsu novada “Vasaras skolu konkurss” komisijas locekle.

10. Tālis Jaunzemis – 1956., SIA “Italis Geotour” izpilddirektors, Cēsu novada domes deputāts, Latvijas Humānās pedagoģijas asociācijas valdes loceklis.

11. Andis Virskuls – 1979., SIA būvniecības firmas „Virāža” izpilddirektors, atbildīgais darbu vadītājs.

12. Lelde Krastiņa – 1957., A. Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagoģe.

13. Ingus Laiviņš – 1982., AS “CATA” Pārvadājuma daļas ražošanas inženieris, Cēsu pilsētas Sporta skolas un SK “Pārgauja” teneris.

14. Aldis Zelčs – 1970., AS “G4S Latvia” Vidzemes reģiona nodaļas vadītājs.

15. Pauls Irbins – 1975., biedrības “Latvijas zinātnes centru apvienība” valdes loceklis.

16. Juris Žagars – 1961., Dailes teātra aktieris, SIA “Vidzemes koncertzāle “Cēsis”” un SIA “Cīruļkalns atpūtas bāze” valdes loceklis.

17. Imants Timermanis – 1957., SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” valdes priekšsēdētājs.

18. Erlends Geruļskis – 1970., SIA “Cēsu klīnika”, Ingunas Zupas ārstu prakses un SIA “Limbažu slimnīca” ārsts.

Partija “Latvijas Zemnieku savienība”

1. Jānis Goba – 1974., Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs.

2. Māris Niklass – 1947., Cēsu novada domes deputāts, Cēsu KKS valdes priekšsēdētājs.

3. Dzintars Krasts – 1967., SIA “Vidzemes slimnīca” ķirurgs, SIA “Vidzemes vēnu centrs” valdes priekšsēdētājs.

4. Raimonds Aploks – 1972., SIA “Recro” valdes priekšsēdētājs.

5. Jegors Meinerts – 1964., SIA “Cēsu klīnika” ārsts diagnostiskais radiologs.

6. Māris Sestulis – 1954., Valsts meža dienesta vecākais mežzinis.

7. Ineta Lāce – Sējāne 1972., Cēsu Pilsētas vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā, skolotāja.

8. Uldis Lencbergs – 1954., Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors.

9. Biruta Mežale – 1950., SIA “Birutas Mežales grāmatvedības konsultāciju birojs” valdes priekšsēdētāja.

10. Reinis Cercins – 1977., Valsts meža dienesta mežzinis.

11. Marika SlotinaBrante – 1977., Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas, Amatas novada pašvaldības un CKTC pedagoģe diriģente.

12. Ingus Kalniņš – 1985., SIA “CDzP” māju pārvaldnieks.

13. Ilze Priede – 1991., Cēsu novada pašvaldības policijas administratīvo lietu inspektore.

14. Ingus Bērziņš – 1967., NBS Instruktoru skolas ND ēdināšanas sektora pārzinis.

15. Zane Rozīte – 1964., Cēsu 1.pamatskolas sporta skolotāja , basketbola trenere.

16. Valdis Cerus – 1954., AS “CATA” autobusa vadītājs, arodbiedrības priekšsēdētājs.

17. Aldis Beroza – 1953., pensionārs.

Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”

1. Igors Gormaļovs – 1967., SIA “RAU Sistem” darba drošības speciālists, SIA LBFS un biedrības “Gādība.LV” valdes priekšsēdētājs.

2. Natālija Praliča – 1964., Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem psiholoģe, DzĪK „Birzītes6” valdes priekšsēdētāja, biedrības “Gādība.LV” valdes locekle.

3. Natālija Volkova – 1971., Cēsu Pilsētas vidusskolas skolotāja.

4. Valērijs Gormaļovs – 1957., SIA “NEWCOM Construction” darbinieks.

5. Jeļena Ņikitina – 1980., SIA “Jgrupa” valdes priekšsēdētāja.

6. Jurijs Baidaks – 1947., pensionārs.

7. Aigars Līdaks – 1974., individuālais komersants.

8. Vladimirs Kļaviņš – 1947., SIA “Vidzemes kurināmais” valdes priekšsēdētājs.

9. Gatis Strazdiņš – 1976., tipogrāfijas “Livonija” tehniskais darbinieks.

Jaunpiebalgas novads

Mūsu novads mūsu mājas mūsu atbildība

1. Laimis Šāvējs – 1953., Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs.

2. Lolita Zariņa – 1976., Jaunpiebalgas novada domes izpilddirektores v.i.

3. Aija Sila – 1979., Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolas direktore, Jaunpiebalgas vidusskolas pedagoģe.

4. Andis Bārdiņš – 1967., SIA “Piebalgas alus” siltumtehnikas inženieris.

5. Ilva Grauze – 1969., I.Brantes ģimenes ārsta prakses, NMPD VRC BAC ārsta palīdze.

6. Edgars Kļaviņš – 1981., Piebalgas auto servisa autoatslēdznieks.

7. Māra Miesniece – 1978., LPKS “Piebalga” grāmatvede.

8. Jānis Ciekurznis – 1958., z/s “Jaunķūģi” īpašnieks.

9. Dzidra Prūse 1961., kultūras un sabiedriskā centra vadītāja.

10. Daiga Rubene – 1964., Jaunpiebalgas vidusskolas skolotāja.

11. Uldis Nedēļa – 1977., SIA “Grantiņi 1” kokvedēja šoferis.

12. Raimonds Dombrovskis – 1962., SIA “Endurance Logistic” valdes priekšsēdētājs, Jaunpiebalgas vidusskolas skolotājs.

Mūsu tauta ir mūsu novads

1. Mārtiņš Smilgins – 1991., Jauniebalgas pašvaldības apkures iekārtu operators.

2. Mārcis Jukēvics – 1986., mantisko ieguldījumu novērtēšanas eksperts, pašnodarbinātais mežizstrādē.

3. Pēteris Zivtiņš – 1977., pašnodarbināta persona (grants tirgošana, ceļu būve), z/s “Dārzi” (bioloģiskā piena ražošana).

4. Atis Bruņinieks – 1985., Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vada komandiera vietnieks, SIA “AB Strauti” valdes priekšsēdētājs.

5. Haralds Ivanovs – 1985., pašnodarbinātais.

6. Mārtiņš Dravants – 1977., SIA “PINUS SILVA” mežsaimniecības konsultants.

7. Mārtiņš Morozs – 1977., Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsējs glābējs (autovadītājs).

8. Daumants Lūsa – 1992., Sporta kluba “SportLat” mājas lapas administrators.

9. Intars Ozols – 1992., “Esplunda Lantbruk” lopkopējs.

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

1. Dainis Šulcs – 1959., Jaunpiebalgas vidusskolas direktora vietnieks.

2. Lelde Grobiņa – 1989., Bērnu un jauniešu iniciatīvas centra “Tagad” vadītāja, biedrības “Viens otram un Piebalgai” valdes priekšsēdētāja, Jaunpiebalgas vidusskolas interešu izglītības skolotāja.

3. Ainārs Sils – 1961., SIA “SILS & SILI”, dzīvokļu kooperatīva “Pils 18” valdes priekšsēdētājs.

4. Madara Intenberga – 1984., SIA “Wenden Furniture”, SIA “Wenden Grupa”, SIA “Vanadziņa māja” īpašniece, valdes locekle.

5. Ieva Pilskalliete – 1984., SIA “WorkingDay Latvia” personāla atlases speciāliste, biedrības “Jaunpiebalgas attīstības fonds” valdes locekle.

6. Mikus Spalviņš – 1990., AS “Rankas piens” tehniskās daļas vadītājs, Jaunpiebalgas domes deputāts, nodibinājuma “Gaujas fonds” valdes loceklis.

7. Kristaps Bedeicis – 1994., SIA “Piebalgas alus” CIP operators.

8. Leo Ābelnieks – 1967., z/s “Stalkas” vadītājs.

9. Līga Kalniņa 1974., Zosēnu kultūras nama amatierteātra vadītāja.

10. Jānis Dzintars Mājenieks – 1940., Piebalgas latviešu biedrības priekšsēdētājs.

Priekuļu novads

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

1. Arnis Melbārdis – 1984., SIA ‘’Ladgro’’ valdes priekšsēdētājs, SIA ‘’Priekuļu mašīnu stacija’’ pārdevējs konsultants.

2. Sandis Grosbergs – 1982., Priekuļu tehnikuma skolotājs.

3. Normunds Kažoks – 1965., Priekuļu novada pašvaldības IT speciālists.

4. Sigita Norvele – 1985., SIA “ELISANGE’’ friziere, SIA “ROYALDANDY’’ valdes locekle.

5. Rihards Cīrulis – 1994., SIA “Moduls Interjers” jaunākais projektu vadītājs.

6. Baiba Karlsberga – 1962., Priekuļu vidusskolas direktora pienākumu izpildītāja, skolotāja.

7. Jānis Sirlaks – 1956., Priekuļu novada pašvaldības Labiekārtošanas nodaļas vadītājs.

8. Daiga Jakobsone – 1965., Priekuļu vidusskolas skolotāja, SIA ‘’R&D apdrošināšanas brokers’’ reģionālo klientu darījumu vadītāja, SIA ‘’DM3’’ valdes locekle.

9. Māris Blūms – 1954., Priekuļu novada pašvaldības mēriekārtu uzraudzības speciālists.

10. Andris Ulmanis – 1978., SIA ‘’EKVU’’ valdes loceklis.

11. Reinis Ekerts – 1996., bezdarbnieks.

12. Andis Brakšs – 1963., Priekuļu novada pašvaldības autovadītājs.

13. Aigars Rakulis – 1972., individuālā darba veicējs.

14. Toms Ozols – 1997., SIA ‘’GET Marketing’’ valdes priekšsēdētājs.

15. Aivars Svars 1960., SIA “Obuļi” valdes priekšsēdētājs.

Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”

1. Valērijs Psaruks – 1971., pašnodarbinātā persona.

2. Jeļena Šaškele – 1971., Liepas PII “Saulīte” skolotāja.

3. Uldis Granovskis – 1979., SIA “RGR mežs” valdes priekšsēdētājs.

4. Raimonds Božs – 1979., bezdarbnieks.

5. Natālija Mironova – 1986., pašnodarbinātā persona.

Latvijas Zemnieku savienība

1. Elīna Stapulone – 1978., SIA “Vidzemes finansu darījumi” juriste, SIA “Euroindex” vadītāja.

2. Aivars Tīdemanis – 1964., SIA “Krustceles1” valdes loceklis.

3. Elija Latko – 1957., Liepas PII “Saulīte” vadītāja.

4. Ingrīda Zazīte – 1985., Jāņmuižas PII skolotāja, SIA “The Best Tour” valdes locekle.

5. Jānis Ročāns – 1960., Valsts meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežniecības inženieris medību jautājumos, biedrības “Mednieku klubs Vēķi” valdes loceklis.

6. Juris Levitass – 1959., SIA “Agro Silja” valdes priekšsēdētājs, Biedrības “Veloklubs Priekuļi” konsultants.

7. Dace Kalniņa – 1958., SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” Cēsu konsultāciju biroja vadītāja p.i., Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas, Cēsu rajona lauku partnerības, Sieviešu atbalsta izglītības un kultūras centra “IEVA” valdes locekle.

8. Svetlana Feoktistova – 1962., aptiekas vadītāja Priekuļos, SIA “Zāles” Centra aptiekas farmaceite.

9. Sarmīte Orehova – 1966., z/s “Mētras” īpašniece, k/s “Rota” valdes priekšsēdētāja.

10. Ināra Roce – 1962., Veselavas feldšeru punkta vadītāja, Priekuļu novada Sociālā dienesta Sociālās aprūpes mājās medicīnas darbiniece.

11. Ļena Juškova – 1963., Liepas PII “Saulīte” medicīnas māsa.

12. Arvīds Lukjanovs – 1976., Amatas novada pašvaldības Teritorijas attīstības un nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs, SIA “ALBC” valdes loceklis.

13. Evita Šīrante – 1983., Liepas pagasta pārvaldes vadītāja, pašvaldības Dzīvokļu jautājumu komisijas priekšsēdētāja, Liepas pagasta bāriņtiesas locekle.

14. Aivars Kalnietis – 1952., Priekuļu tehnikuma skolotājs.

15. Juris Sukaruks – 1958., Priekuļu vidusskolas direktora vietnieks saimnieciskajos jautājumos.

16. Aigars Penezis – 1964., SIA “Valdis” ēku celtnieks.

17. Andrejs Ivanovs – 1965., inspektors Cēsu novada pašvaldībā, skolotājs Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, Priekuļu futbola kluba valdes priekšsēdētājs.

18. Jānis Mičulis – 1962., Priekuļu vidusskolas, Stalbes vidusskolas, Straupes pamatskolas skolotājs, Priekuļu novada pašvaldības sporta dzīves koordinators.

Partija “Vienotība”

1. Māris Baltiņš – 1978., SIA “OGN” valdes priekšsēdētājs, Priekuļu novada domes deputāts, partijas “Vienotība” Cēsu nodaļas vadītājs.

2. Guntars Zicāns – 1968., SIA “Vidzemes Betons” valdes priekšsēdētājs, Priekuļu novada domes deputāts.

3. Gvido Sabulis – 1970., SIA “GREEN LINE SERVICES” direktors, SIA “DARBA APĢĒRBU SERVISS” konsultants, Priekuļu novada domes deputāts.

4. Iveta Liepiņa – 1971., Veselavas pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja.

5. Kristīne Rebinova – 1982., Liepas pamatskolas direktore.

6. Mārīte Raudziņa – 1954., RPIVA Cēsu filiāles vadītāja.

7. Elīna Krieviņa – 1990., Priekuļu pašvaldības jaunatnes lietu speciāliste.

8. Vita Vilumsone – 1988., Mārsnēnu tautas nama vadītāja.

9. Pāvels Ribakovs – 1989., SIA “LODE” iepirkumu vadītājs.

10. Rolands Kļaviņš – 1986., z/s “Vecpenguri” īpašnieks, SIA “Vecpenguri RK” valdes priekšsēdētājs.

11. Modris Jankovskis – 1963., Pestīšanas armijas Skangaļu muižas direktors.

12. Armands Capars – 1976., SIA “SINHROC AUTO” valdes priekšsēdētājs, Priekuļu novada domes deputāts.

13. Kaspars Skranda – 1987., SIA “Mārsnēnu Upmaļi” valdes priekšsēdētājs.

14. Juris Čeičs – 1981., Valmieras biznesa inkubatora vecākais projektu vadītājs.

15. Mārtiņš Raudziņš – 1982., SIA “Rok un Būvē” valdes loceklis.

16. Aleksandrs Golubovs – 1979., IK GAMS projektu vadītājs.

17. Inga Lingarte – 1988., pašnodarbinātā.

18. Anna Broka – 1983., Vidzemes Augstskolas Pārvaldības programmas direktore, docente; Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) pētniece.

Raunas novads

Mēs savam novadam

1. Evija Zurģe 1981., Raunas novada domes priekšsēdētāja, SIA “Biznesa augstskola Turība” lektore.

2. Aivars Damroze 1973., Gatartas pansionāta direktors.

3. Edgars Plētiens 1987., Raunas muzeja vadītājs, nodibinājuma “Iespējamā misija” kurators, Raunas vidusskolas skolotājs.

4. Didzis Blūms 1970., SIA “Raunas Bruģakmens” tirdzniecības menedžeris.

5. Aleksandrs Katiševs 1986., SIA “Scandagra Latvia” tirdzniecības pārstāvis.

6. Elvijs Reķis 1989., SIA “Prike Latvija” tirdzniecības pārstāvis.

7. Elīna Judina 1986., bibliotekāre Jaunpiebalgā.

8. Sintija Rude 1982., SIA “Latvijas Ķiploks” ražošanas vadītāja.

9. Justīne Buliņa 1993., Raunas pašvaldības tūrisma organizatore.

10. Lauris Veidemanis 1983., SIA “Pavasars Windows” logu izgatavošanas operators.

Partija “Vienotība”

1. Juris Spilners – 1950., z/s “Vecvības” īpašnieks.

2. Līga Sudraba – 1956., Priekuļu tehnikuma pasniedzēja.

3. Vladimirs Mickevičs – 1969., SIA “Vidzemes betons” šoferis.

4. Artūrs Igaunis – 1985., pašnodarbinātais.

5. Ieva Liepniece – 1976., bezdarbniece.

6. Kārlis Sarmulis – 1955., z/s “Kalna Upmaļi” īpašnieks.

7. Megija Simsone – 1997., studente.

8. Anna Tūtere – 1989., studente.

9. Jānis Bučs – 1960., pašnodarbinātais.

Laiks pārmaiņām

1. Dace SarkanePlijeva – 1974., DA Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotāja, Raunas domes deputāte.

2. Alda Raiskuma – 1963., Raunas draudzes Diakonijas centra mantzine – kasiere, SIA “ZAAO” Raunas EKO laukuma pārzine, Raunas domes deputāte.

3. Digna Soboļeva – 1975., Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības Cēsu nodaļas priekšsēdētāja.

4. Dana Zariņa – 1986., Zaigas Zariņas ģimenes ārsta un arodveselības, un arodslimību ārsta palīdze, Raunas novada bāriņtiesas locekle.

5. Inguss Pavasars – 1979., SIA “Pavasars”, SIA “PAVASARS WOOD CONSTRUCTION” valdes priekšsēdētājs, SIA “PAVASARS WINDOWS” projektu vadītājs.

6. Uldis Kalniņš – 1960., SIA “DWH” būvdarbu vadītājs, Raunas novada domes deputāts.

7. Uldis Rudzītis – 1970., z/s “JaunIeviņas” īpašnieks, biedrības “Latvijas Pirts savienība” un biedrības “Raunas vēris” valdes vadītājs.

8. Santa Silova – 1989., SIA “BaltGo” ceļojumu menedžere.

9. Edgars Berkolts 1977., SIA “Maribu” valdes priekšsēdētājs, biedrības “Citronmuiža” valdes loceklis.

10. Mārtiņš Vīgants – 1982., SIA “ZAAO” Klientu apkalpošanas daļas vadītājs.

 

Līgatnes novads

 

Mēs Līgatnei

1. Baiba Pelse – 1936., Līgatnes novada domes deputāte, biedrības “Gaujasmala 21A” valdes locekle un biedrības “Latvijas iedzīvotāju apvienība” valdes priekšsēdētāja.

2. Kristaps Sviklis – 1994., ECO HOUSE INDUSTRIES būvgaldnieks.

3. Uldis Barovskis – 1987., SIA „Amatciems FF” mēbeļu galdnieks.

4. Agris Krasts – 1979., SIA “Videko” galdnieks, pašnodarbināta persona – būvgaldnieks.

5. Jeļena Janitēna – 1975., SIA “Mērnieks MMR” kamerāliste.

6. Ginta Ābolte – 1970., z/s “Žuburi” īpašniece/vadītāja.

7. Gita Pommere – 1968., SIA “Ģimenes zobārstniecība” zobu higiēniste.

8. Māra Krivotuļska – 1953., Rīgas 85. vidusskolas pavāre.

9. Maija Štālberga – 1953., pensionāre.

 

Līgatnes novada izaugsmei

1. Ainārs Šteins – 1968., Līgatnes domes priekšsēdētājs.

2. Gunita Liepiņa – 1972., Līgatnes novada pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja.

3. Pēteris Lideris – 1954., Līgatnes novada domes deputāts.

4. Rihards Vidzickis – 1979., IK “Vienkoči” īpašnieks.

5. Viesturs Dumpis – 1988., Līgatnes novada Sporta centra vadītājs.

6. Daina Klints – 1970., Līgatnes novada Dienas un interešu centra vadītāja.

7. Kaspars Gailītis – 1978., SIA “Kubx” valdes loceklis.

8. Sabīne Metāla – 1989., pašnodarbinātā.

9. Iveta Ašeniece – 1970., pašnodarbinātā.

10. Guntis Gradovskis – 1959., SIA “Gradovska darbnīca Nr.2” valdes loceklis.

11. Ingūna Millere – 1968., PA “Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centrs” direktora vietniece .

12. Kaspars Gulbis – 1978., pašnodarbinātais.

 

Vēlētāju apvienība “Par Labklājību Līgatnes Novadā!”

1. Oskars Robežnieks – 1972., pašnodarbinātais.

2. Jānis Leimanis – 1997., SIA “Līgatnes vīna darītava” pārdevējs – konsultants.

3. Līga Puriņa – 1986., mājsaimniece.

4. Ludmila Annuškāne – 1961., rehabilitācijas centra “Līgatne” Klientu daļas vadītāja.

5. Gustavs Mellītis – 1998., skolnieks.

6. Anna Ķilla – 1948., pensionāre.

7. Elīna Taratutina – 1986., SIA “Vita mārkets” pavāre.

 

Savam novadam

1. Guntars Pīpkalējs – 1966., Amatas novada pašvaldības Komunālās saimniecības nodaļas vadītājs.

2. Vineta Lapsele – 1969., Priekuļu pašvaldības projektu vadītāja.

3. Jurijs Daģis – 1957., z/s “Avotiņi” īpašnieks, SIA “Priekuļu rapsis” valdes loceklis.

4. Artis Dreimanis – 1986., z/s “Asaru krogs” izpilddirektors.

5. Aija Grīnberga – 1977., SIA “GB ALIANSE” valdes priekšsēdētāja, grāmatvede.

6. Normunds Staģītis – 1974., Līgatnes pašvaldības policijas inspektors.

7. Jānis Smerliņš – 1971., z/s “Dravanti” īpašnieks.

8. Aigars Lūsars – 1990., SIA “Vilsa” ražošanas direktors.

9. Jānis Svilis – 1987., SIA “DLLB logistics” loģistikas speciālists.

10. Andris Robu – 1988., SIA “Recro” lokmetinātājs.

11. Oskars Upītis – 1990., students.

12. Mikus Melnis – 1986., SIA “Depo DIY” auto pacelšanas un pārvietošanas tehnikas parka tehniskais vadītājs.

 

Vecpiebalgas novads

Novada attīstībai

1.Ella FrīdvaldeAndersone – 1969., Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja.

2. Valdis Cīrulis – 1975., SIA “Hibitech Piebalga” valdes priekšsēdētājs.

3. Ilona Radziņa – 1963., SIA “Vecpiebalgas doktorāts” valdes locekle, ģimenes ārste.

4. Jānis Vīlips – 1949., Vecpiebalgas pašvaldības saimnieciskā dienesta vadītājs.

5. Līva Grudule – 1972., Vecpiebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja.

6. Viesturs Melbārdis – 1951., Dzērbenes pagasta komunālās saimniecības vadītājs.

7. Indriķis Putniņš – 1979., SIA “Piebalgas kūpinātava” valdes loceklis.

8. Agita Šulca – 1971., Vecpiebalgas vidusskolas pirmsskolas metodiķe, sākumskolas skolotāja.

9. Viesturs Pētersons – 1964., Dzērbenes pagasta komunālās saimniecības santehniķis.

10. Daina Skrastiņa – 1960., Taurenes feldšeru vecmāšu punkta ārsta palīdze.

11. Agnese CaunīteBērziņa – 1980., Kaives pagasta kultūras pasākumu organizatore, pamatskolas skolotāja.

Vecpiebalgas novadam

1. Inese Navra – 1966., IU “Sonets plus” komercdarbības konsultante.

2. Edgars Bērzkalns – 1979., SIA “Rīga Consulting” valdes priekšsēdētājs, Vecpiebalgas Tradicionālā karatē kluba, Latvijas Tradicionālā karatē asociācijas un Garkalnes karatē kluba valdes loceklis.

3. Raitis Glāzers – 1984., LR Saeimas deputāta palīgs, “ECO Baltija” valdes padomnieks.

4. Ilze Fogelmane – 1975., mājsaimniece.

5. Juris Brīvība – 1960., SIA “EKJU” galdnieks.

6. Māris Bērziņš – 1973., Neatkarīgās policistu arodbiedrības valdes priekšsēdētājs, Informācijas tehnoloģiju speciālistu arodbiedrības prezidents.

7. Dzintars Daļeckis – 1958., SIA “Vecpiebalgas kompānija” valdes loceklis.

8. Gints Pumpurs – 1967., z/s “Upmaļi” īpašnieks.

9. Normunds Vītiņš – 1960., Vecpiebalgas pašvaldības komunālā dienesta darbinieks.

10. Aleksandrs Tomašs – 1962., piemājas saimniecības “Lejaskrievēni” īpašnieks.

11. Ainārs Oļševskis – 1969., mājsaimnieks.

12. Andris Polis – 1954., z/s “Tožiņi” īpašnieks.

PAR jaunajiem!

1. Edžus Ķaukulis – 1988., SIA “Skogssallskapet” Vidzemes iecirkņa vadītāja vietnieks.

2. Lelde Burdaja – 1985., Amatas novada pašvaldības projektu vadītāja, pašnodarbinātā.

3. Ģirts Groza – 1988., SIA “Jaunbērziņi” valdes priekšsēdētājs.

4. Laura Prūse – 1993., bezdarbniece.

5. Dāvis Zārdiņš – 1986., MU “Piebalgas jumiķis” jumiķis.

6. Kristaps Driķis – 1985., SIA “Cimbuļi” valdes priekšsēdētājs.

7. Reinis Rāvietis – 1989., SIA “Rikarwo” valdes priekšsēdētājs.

8. Arita Andersone – 1983., friziere.

9. Pēteris Lāpselis – 1990., SIA “Privātmeistars” apdares darbu speciālists.

10. Anete Žagare – 1989., Taurenes pamatskolas skolotāja.

11. Mareks Klimovičs – 1983., Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsējs glābējs.

12. Guntis Davidovs – 1993., students.

________________________

Pārgaujas novads

Pārgaujas novadā deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana pagarināta līdz 4. maijam.

http://news.lv/Druva/2017/04/27/velesanu-saraksti-novados

 

Pavasara sēja kavējas

Autors: Monika Sproģe

Datums: 27.04.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Labības sēja mūspusē šogad vēl nav sākusies, un pašreizējie laika apstākļi sējumiem nav labvēlīgi. Vairākums zemnieku pavasara sējas darbus atlikuši uz maija mēneša pirmajiem datumiem.

Lai arī daba signalizē par pavasara iestāšanos, uz laukiem rosība maza. Vēl pagājušajā nedēļā šur tur manīja sniegu. Zeme daudzviet par slapju, tāpēc ar tehniku tīrumā tikt problemātiski. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “VAKS” komercdirektore un agronome Zinta Jansone informē: “Par ziemāju un vasarāju situāciju Vidzemē var minēt, ka ziemāji pārziemoja pārsteidzoši labi, šajā kailsala ziemā vienīgi ziemas rapsis ir daļēji cietis. Aptuveni 25 % ir jāpārsēj. Ziemāji bija vitāli un spēcīgi, bet sakarā ar garo un auksto pavasari ražas potenciāls krītas. Lauksaimniekiem šis pavasaris būs izaicinājums un arī grūts, jo visi darbi būs jādara reizē. Vasarāju sēja ir sākusies, bet lēnu, jo laika apstākļi nav īpaši labvēlīgi sējai. Kā pirmās sēj lauku pupas, tad auzas, vasaras rapsi, kviešus un miežus. Ja skatāmies pieejamā informācijā, redzam, ka platības vasarājiem aptuveni saglabājas tādas pašas kā līdz šim.”

Līdzīgi kā daudzviet zemnieki gatavi sējas uzsākšanai, arī Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra darbinieki ir gatavībā doties sējas darbos, vien jānogaida, līdz mitēsies lietavas. Laukaugu selekcijas un ģenētikas nodaļas zinātniskā asistente Nelda Venta saka: “Pašlaik labības sēja nav uzsākta, jo ar tehniku netiekam uz lauka. Tā caurmērā ir šī pavasara lielākā problēma. Daži zemnieki tuvākā apkārtnē paguvuši sasēt pupas, taču tās ir nelielas platības. Priekuļu pētniecības centrā viss ir sagatavots, priekšdarbi veikti, tikai gaidām labākus laikapstākļus. Vienīgā diena, kad kaut ko varēja pasākt, bija 24. aprīlis, taču mēs drusku nokavējām. Skatoties uz pagājušo pavasari, sēju sākām aprīļa vidū, tomēr pēc tam sekoja divas samērā aukstas nedēļas, kas kaitēja ziemājiem. Pašreiz gaidām uz labāku laiku, taču cerēsim, ka neuznāks pārlieku liels karstums un zeme nekļūs sausa.”

SIA “Gaižēni” augkopības vadītājs Sandis Ivanovs stāsta, ka vasarāji tiek sēti ap 500 hektāru platībā, audzē kviešus, miežus, arī citus lopbarības graudaugus. “Pirms Lieldienām nelielā platībā iesējām pupas, taču sliktā laika dēļ sēju nācās apturēt,” saka augkopības vadītājs. S. Ivanovs apgalvo, ka graudkopjiem ar zināmu risku jārēķinās katru gadu, tas ir neizbēgami. “Lauksaimniecībā nav vienādu gadu. Katru reizi daba sagādā ko jaunu. Tas, ko mēs varam darīt, ir nodrošināt augiem maksimāli labi sagatavotu augsni, bagātu ar vajadzīgajām barības vielām, kā arī izvēlēties kvalitatīvu sēklu. Sēklu atjaunojam ik pa diviem gadiem, un tās kvalitāti uzrauga mūsu agronoms, bet vēja, saules un nokrišņu daudzuma ietekme nav mūsu ziņā,” viņš saka.

Arī Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagasta “Jaun Kleķeru” saimnieks Viesturs Pētersons ir gatavs pavasara darbiem, taču gaida piemērotākus laikapstākļus, lai varētu sākt miežu sēju. Zemniekus neuztrauc vēlā sēja, jo parasti šaipusē to sākot ap 28.aprīli, nereti maija sākumā, turklāt, ja vasara šogad lutinās, nekas vēl nebūs zaudēts.

Kristaps Daģis saimnieko vecāku zemnieku saimniecībā “Avotiņi” Līgatnes pagastā un aktīvi nodarbojas ar augkopību un graudkopību. Jaunais saimnieks stāsta, ka gaida lietus mitēšanos un sausāku laiku, jo šogad iecerēts apsēt 100 hektāru zemes ar auzām un kviešiem, miežiem, āboliņu, ganību aireni un rapsi.

Bet Vaives pagasta zemnieks Ilmārs Eglīte no saimniecības “LejasIndriņi”, vērojot procesus dabā, saka, ka viss liecinot par slapju un lietainu vasaru: “Atliek tikai cerēt, ka laika zīmes mainīsies un viss vērsīsies par labu, kaut gan tas ir maz ticams”. I. Eglīte kaimiņiem labi zināms ar savu izpalīdzību, tāpēc, tikko būs apsējis savus laukus, tā steigsies palīgā kaimiņiem. Viņš spriež, ka lielajiem zemniekiem, kuriem pašiem daudz platību jāapsēj, diez vai atrastos laiks braukt kaimiņiem palīgā, jo sējas laikā zemniekam katrai stundai ir liela vērtība. Savos tīrumos viņš plāno iesēt vasaras kviešus, miežus un auzas vairāk nekā desmit hektāru platībā, plānos ietilpst arī ilggadīgo zālāju sēja – āboliņš, auzene. “Pašlaik sēkla ir sagādāta un kodināta, atliek tikai cerēt uz nākamo nedēļu,” spriež I.Eglīte.

http://news.lv/Druva/2017/04/27/pavasara-seja-kavejas

 

Aprīļa aktivitātes bērnudārzā “Saulīte”

Autors: Liene Eizengrauda, skolotāja

Datums: 28.04.2017

Izdevums: Priekuļu Novada Vēstis

Rubrika: Ziņas

Izteiksmīgās runas konkurss

6. aprīlī visi Liepas PII „Saulīte” darbinieki un audzēkņi turēja īkšķus par Marko Merzajevu (5 gadi) un Danu Arefjevu (6 gadi), kuri bija nopietni gatavojušies izteiksmīgās runas konkursam un uzvarēja konkursa 1. kārtā, kura norisinājās mūsu iestādē. Ceturtdien, 6. aprīlī, abi devās uz Līgatni, kur piedalījās starpnovadu izteiksmīgās runas konkursā „Pūcīte” par tēmu „Raiba, raiba ir šī pasaule!”

Pasākums bija ļoti interesants, bet konkursa dalībnieki ļoti spēcīgi un līdzvērtīgi. Bērni nedaudz uztraucās, bet ar nepacietību gaidīja savu kārtu. Pavisam piedalījās 29 bērni no Amatas, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Priekuļu un citiem novadiem. Dalībniekus izklaidēja jautra un atraktīva Pūce, bet vērtēja žūrija, kura ilgi nevarēja vienoties par uzvarētājiem.

Marko un Dana norunāja ļoti labi, izteiksmīgi, ar kustībām un emocijām. Dana par veiksmīgu uzstāšanos saņēma pateicības diplomu, bet mazais, aktīvais Marko ieguva godalgoto 2. vietu.

Mēs ļoti lepojamies ar saviem audzēkņiem un pateicamies skolotājām un vecākiem par atbalstu, jo piedalāmies šajā konkursā jau vairākus gadus, bet tik labus rezultātus līdz šim nebijām sasnieguši.

http://news.lv/Priekulu-Novada-Vestis/2017/04/28/aprila-aktivitates-bernudarza-saulite

 

Priekuļu novada speciālisti gūst starptautisku pieredzi Itālijā

Autors: Liene Vecgaile, jaunatnes un bērnu lietu nodaļas vadītāja

Datums: 28.04.2017

Izdevums: Priekuļu Novada Vēstis

Rubrika: Ziņas

Sadarbībā ar Amatas un Vecpiebalgas novadiem, arī Priekuļu novada speciālistiem bija iespēja iesaistīties ,,Eiropa pilsoņiem” programmas projektā ,,Tīrās monētas. Veicinot likumību labākai Eiropas nākotnei” (Ref. N.: 582192-CITIZ-1-2016-2-IT-CITIZ-TT). No 18. – 22.martam Itālijas pilsētā Kasalborgone, Bruzasko un Lauriano tikās jaunieši, jaunatnes darbinieki, politiķi, skolotāji no Latvijas, Itālijas, Maltas, Rumānijas un Serbijas, lai debatētu par Eiropas attīstībai vitāliem jautājumiem un tās nākotni, kas balstīta uz tiesiskumu, likumību un vienlīdzīgām iespējām ikvienam.

Priekuļu novada pašvaldību projektā pārstāvēja Jaunatnes un bērnu lietu nodaļas vadītāja Liene Vecgaile un Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Elīna Stapulone. Grupā bija iekļauti arī pārējo sadarbības novadu - Līgatnes, Raunas, Pārgaujas – jaunieši, skolotāji un pašvaldības speciālisti. Projekta konferencē jaunieši, skolotāji un speciālisti iepazīstināja ar savu valstu pieredzi, jauniešu iesaisti pašvaldības attīstības procesos un nevalstiskajās organizācijās, runāja par toleranci, iespējām brīvi paust savu viedokli, debatēja, kas ir diskriminācija un kā to novērst.

Itālijā tāpat kā Latvijā ļoti svarīga ir valsts vēsture un ar to saistītās atmiņas. Viena no pasākuma dienām un pilsētās notika skolu un ģimeņu kopīgi pasākumi, gājieni un manifestācijas, kas informēja jaunatni un visu sabiedrību par mafijas nodarījumiem un upuriem. Atcerei ir izveidoti muzeji, stendi, informatīvie materiāli vēstījumam par šo bēdīgi slaveno pieredzi Itālijā. Arī projekta dalībniekiem bija iespēja piedalīties šai dienai veltītajos pasākumos.

Brauciena programmu kuplināja arī skolu apmeklējumi, radošās laboratorijas skolēniem, vēsturisko objektu apskate Pjemontes reģionā, starpkultūru vakars, kurā Latvijas jaunieši izpildīja tautas dziesmas un iesaistījās rumāņu, itāļu un serbu tautas dejās. Pasākuma noslēgumā Amatas un Vecpiebalgas novada pašvaldību pārstāvji parakstīja vienošanos par turpmāko sadarbību ar Itālijas Kasalborgones, Bruzasko, Lauriano un pārējo projekta partnervalstu pašvaldībām, kas arī iekļauj Priekuļu novada pašvaldību iesaistīties starptautiskos projektos un sadarbības veicināšanā ar minētājām pašvaldībām Itālijā, Martā, Rumānijā un Serbijā.

Projektu ,,Tīrās monētas. Veicinot likumību labākai Eiropas nākotnei” līdzfinansē Eiropas Savienības ,,Eiropa pilsoņiem” programma. Projekta mērķis ir veicināt jauniešu vidū izpratni par Eiropas Savienības vērtībām, toleranci pret citām kultūrām, demokrātijas un pilsoniskās līdzdalības lomu kopīgas Eiropas veidošanā.

http://news.lv/Priekulu-Novada-Vestis/2017/04/28/priekulu-novada-specialisti-gust-starptautisku-pieredzi-italija

 

Misā tiekas ar «lāču mammu» Velgu Vītolu

Datums: 28.04.2017

Izdevums: Bauskas Dzīve

Rubrika: Vietējās ziņas

Vecumnieku novada Misas ciema bibliotekāre Sarmīte Šlikaite 19. aprīlī uz tikšanos ar Misas vidusskolas audzēkņiem un ciema iedzīvotājiem bija uzaicinājusi zvērkopi Velgu Vītolu.

«Lāču mamma» V. Vītola aizraujoši stāstīja par savu dzīvi, darbu un aizraušanos – dzīvnieku kopšanu un fotografēšanu. Parasti viņa uzņem apmeklētājus Līgatnes dabas takās, stāstot par lāčiem, lapsām vai citiem dzīvniekiem.

Klausītāji varēja gūt daudzpusīgu ieskatu Velgas Vītolas raibajā ikdienā. Zvērkopes aizraujošo stāstījumu papildināja viņas uzņemtās fotogrāfijas. V. Vītola stāstīja par dažādiem dzīvniekiem, to nokļūšanu Līgatnē, saskarsmi ar tiem.

Sanākušajiem patika videomateriāls par lāča ikdienas gaitām mežā. Zvēru «mammas» stāstījums raisīja prieku, pārsteigumu un vēlmi apmeklēt Līgatnes dabas takas. V. Vītola aicināja pret dzīvniekiem izturēties ar sapratni – katru atrasto kustonīti nenest mājās un nepieradināt.

http://news.lv/Bauskas_Dzive/2017/04/28/misa-tiekas-ar-lacu-mammu-velgu-vitolu

 

Fakts:

Datums: 28.04.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Komentāri

Pēc garās ziemas guļas pamestās lapsu vai āpšu alās pamodušies jenotsuņi. Tāpēc sestdien, 29. aprīlī, Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu interesentu uz Noslēpumainā jenotsuņa dienu Līgatnes dabas takās.

Jenotsuns, ko tagad darot,

Dabas takās redzēt varot.

Zvēriņu, kurš nesen modies,

Tu ar draugiem skatīt dodies.

Pienākot pie meža malas,

Tur, kur ir tiem zvēriem alas,

Draugi nepatiku pauž:

Nekrietnelis migā snauž!

Dievs ir sliktu laiku devis,

Draugi murmina pie sevis:

Laikam taisa bērnu duci

Jenotsuns ar jenotkuci..

http://news.lv/Druva/2017/04/28/fakts

 

Kopā sanāk 7. Jauniešu Saeima

Autors: Madara Ozoliņa

Datums: 28.04.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Jauniešiem

Cerot ietekmēt politiskos procesus Latvijā, lai redzētu un izbaudītu Saeimas darbu klātienē vai lai iepazītos ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem no visas Latvijas, katrs no 100 jauniešiem, kurš iesaistījies Jauniešu Saeimā, to dara savu mērķu vadīts.

Diena, kas tika pavadīta politiķu statusā, jauniešiem bija piesātināta un interesanta – notika divas Jauniešu Saeimas sēdes, un bija darbs komisijās. Pirmajā sēdē 7. Jauniešu Saeimas dalībnieki izveidoja četras komisijas: Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu, Eiropas lietu un Izglītības, kultūras un zinātņu komisiju. Centrālais dienaskārtības jautājums bija par formālās un neformālās izglītības pilnveidi. Katrā komisijā tika apspriesti aptuveni 25 jautājumi, par kuriem jaunieši diskutēja, vai šīs tēmas iekļaut nākamajā sēdē, kas notika tūlīt pēc komisiju kopīgā darba. Otrajā sēdē katras komisijas pārstāvis skaidroja komisijās pieņemtos jautājumus. Jauniešu Saeimas dalībnieki vēlreiz diskutēja un lēma, izvirzot jautājumus, kas tiek nodoti balsošanā LR Saeimā.

Linda Tralle no Līgatnes vidusskolas Jauniešu Saeimā ievēlēta otro gadu. Linda atzīst, ka šī ir lieliska iespēja iepazīt ministru ikdienu un saprast, kā tiek pieņemti valstij nozīmīgi lēmumi: “Diena bija interesanta un izdevusies. Šī bija lieliska iespēja saprast to, ka nav jābaidās izteikt viedokli un par to pastāvēt. Ir jāpamato savas domas un tās jāaizstāv. Nevar cerēt, ka tiks pieņemts tāds lēmums, kādu tu vēlies, ja pats nevarēsi par to iestāties. Es piedalījos Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kur viena no galvenajām tēmām, kuru apspriedām, bija par drošību interneta vidē.”

Savukārt Eiropas lietu komisijā piedalījās Cēsu Valsts ģimnāzijas skolniece Alise Līce, kurai patīk izmēģināt spēkus dažādās jomās: “Tā kā bieži iesaistos ārpusskolas aktivitātēs, tad izlēmu pamēģināt izvirzīt savu kandidatūru 7. Jauniešu Saeimai. Šādā veidā iespējams gūt citādu pieredzi un nodibināt jaunus kontaktus.” Alise atzīst, ka diena bijusi vērtīga, tomēr visvairāk no tās ieguvuši tie jaunieši, kuri aktīvi iesaistījušies diskusijās: “Tikai piedaloties visā piedāvātajā, iespējams iegūt jaunas zināšanas un pieredzi. Mēs ļoti daudz savā starpā runājām, spriedām un diskutējām. Manā komisijā visapspriestākā tēma bija par augstākās izglītības pieejamību maznodrošinātajiem.”

Vecpiebalgas vidusskolas audzēknis Ralfs Jānis Bērzkalns, kurš savu karjeru plāno saistīt ar politisko jomu, ir ļoti pateicīgs radiem un draugiem, kuri balsošanas laikā jaunieti atbalstīja un palīdzēja sasniegt mērķi piedalīties 7. Jauniešu Saeimā. Vecpiebalgas vidusskolas audzēknis piedalījās Izglītības, kultūras un zinātņu komisijā. “Šī bija iespēja pierādīt sev, ka varu kaut ko paveikt. Guvu lielisku pieredzi, satiku interesantus cilvēkus, arī tādus, kuri Jauniešu Saeimā piedalās jau otro vai trešo gadu. Noteikti kandidēšu arī nākamajā gadā,” pārliecināts Ralfs Jānis, kurš kā vienu no diskutētākajiem jautājumiem min ierosinājumu par vērtēšanas sistēmas atcelšanu vizuālajā mākslā, mūzikā un sportā. Savukārt ierosinājums, kuru Ralfs Jānis arī atbalstīja, bija par to, ka gan skolēniem, gan skolotājiem būtu nepieciešams doties apmaiņas programmās uz citām Latvijas skolām. “Ir grūti pieņemt nozīmīgus lēmumus, ja nezini situācijas kopainu. Šī būtu lieliska iespēja izprast situāciju ne tikai savā skolā un pilsētā, bet arī citviet Latvijā,” skaidro jaunietis.

No vēsturiskā Cēsu rajona 7. Jauniešu Saeimā ievēlēti seši jaunieši: Laura Liene Cūberga, Kerija Broka un Alise Līce no Cēsu Valsts ģimnāzijas, Linda Tralle no Līgatnes vidusskolas, Elza Luīze Ciganska no Cēsu Pilsētas vidusskolas un Ralfs Jānis Bērzkalns no Vecpiebalgas vidusskolas. No visiem 100 ievēlētajiem šī gada Jauniešu Saeimas pārstāvjiem uz pirmo kopīgo sanākšanu ieradās 93 jaunieši.

http://news.lv/Druva/2017/04/28/kopa-sanak-7-jauniesu-saeima

 

 

2017-05-02
Laika ziņas
Aptaujas