Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Darts Cēsīs un Priekuļos

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 02.05.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Turpinās šautriņu mešanas čempionāti Cēsīs un Vecpiebalgā. Cēsīs aizvadīts atklātā čempionāta 3.posms, kurā spēlēja apļa turnīru līdz trīs legu uzvarai. Uzvarot visas spēles, par posma uzvarētāju kļuva Jānis Bačkins. Par intrigu parūpējās Vineta Ervalde, kura kā iesācēja legu varēja nobeigt ar parasto sektoru, kas pieredzējušiem spēlētājiem neļāva pieļaut kļūdas, pabeidzot dubultajā sektorā. Otrās un trešās vietas liktenis izšķīrās turnīra pēdējā spēlē, kad savstarpēji tikās Vineta ar Agri Ābeltiņu. Sīvā cīņā pārāks izrādījās Agris, uzvarot ar 3:2 un izcīnot otro vietu, bet Vinetai trešā. Pēc notikušajiem trim posmiem neviens uz goda pjedestāla nav bijis vairāk kā vienu reizi, bet kopvērtējumā vienāds punktu skaits 268 ir J. Bačkinam un iepriekšējā posma uzvarētājam Jānim Muižniekam, kurš šoreiz palika ceturtais. Trešajā vietā šī posma piektās vietas ieguvējs Aigars Krūmiņš ar 246 punktiem.

Līdz vasaras pārtraukumam palikuši vēl divi posmi: 12.maijā un 2.jūnijā.

Vecpiebalgā līdz čempionāta noslēgumam vairs atlicis tikai viens posms, bet šoreiz par vēl kādu nu jau tradicionālo turnīru. Piekto reizi aizvadīta “Lieldienu kausa” izcīņa pielozētajiem pāriem. Piedalījās 15 dalībnieki no Cēsīm, Līgatnes, Rīgas, Madonas, Vestienas, Veselavas un Vecpiebalgas novada.

Atbilstoši sacensību nolikumam spēlētājus ar izlozes palīdzību salozēja pa pāriem uz katru spēļu kārtu. Spēlētājs, kurš iegūst sešus zaudējumus, izstājās no tālākās cīņas. Tā tika noskaidroti astoņi labākie, kuri turpināja cīņas par godalgotajām vietām.

Pusfinālā Gunārs Zommers/ Zanda Jurkāne ar 3:1 pārspēja Kristīni Kuzmani/ Kasparu Dubru, bet Ēvalds Zommers/ Oskars Kuzmans ar 3:0 pieveica Jāni Bačkinu/ Matīsu Baueru.

Sīva bija spēle par trešo vietu, kurā J. Bačkins/ M. Bauers ar 3:2 pieveica K. Kuzmani/ K. Dubru. Finālā līdz četrām uzvarām pārāki ar 4:2 bija O. Kuzmans/ Z. Jurkāne, otrajā vietā atstājot Ē. Zommeru/ G. Zommeru.

http://news.lv/Druva/2017/05/02/darts-cesis-un-priekulos

 

Narkotikas un uzturpiedziņa

Autors: Monika Sproģe

Datums: 03.05.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Raibā dzīve

Cēsu rajona tiesa publicējusi anonimizētos nolēmumus, uz kuriem balstoties, var spriest, kādi ir raksturīgākie pārkāpumi, ar kuriem saskaras tiesībsargājošās iestādes.

Lasot nolēmumus, pārliecināmies, ka zādzības nelielos apmēros notiek regulāri un, tā vien šķiet, kļūst par nelāgu paradumu īpaši tiem, kurus dīda alkohols. Kamēr vieni no veikalu plauktiem piesavinās odekolonu, citi lūko pēc izsmalcinātākas mantas. Tā Priekuļu novada Liepas pagasta veikalā “Liepas muiža” kāds kungs dzērumā piesavinājies divas viskija pudeles, katru 23,99 eiro vērtībā, un, ja reiz tiesa piespriedusi tādu bargāku sodu, jāsecina, ka šī nav pirmā reize, kad kungs bijis likumam nepaklausīgs.

Tāpat likuma robežu pārkāpis kāds mārsnēnietis, kura nelikumīgā darbība atklāta, policijai veicot izmeklēšanas eksperimentu. Šajā gadījumā lietā iesaistītas vairākas personas, jo marihuānu, tautā saukto zālīti, vīrietis iegādājies Rīgā, to atvedis līdz mājām un iegūto mantu sadalījis vairākās paciņās. Daļu no narkotiskajām vielām turējis mājā, tomēr lielāko daudzumu paslēpis no mājas netālajā mežā. Acīmredzot, ja ir piedāvājums, tad jābūt arī pieprasījumam, un kā nu ne! Par noteiktu summu vīrietis zālīti tirgojis te Mārsnēnos, te Priekuļos, Dārza ielā 12. Tā kā viens no pircējiem bijis speciālās izmeklēšanas policijas darbinieks, notveršanas operācija izdevusies veiksmīgi un narkotirgonis saukts pie atbildības.

Kamēr vieni tiecas pēc asām izjūtām, staigājot pa krimināllikuma šauro asmeni, tiesai nākas izskatīt arī civillietas un administratīvās lietas. Tā marta mēnesī Cēsu rajona tiesa izskatījusi 12 civillietas, no kurām septiņas bijušas par uzturlīdzekļu piedziņu, trīs par parāda piedziņu, kur parādu procenti uzrūguši kā zemes ceļi pavasarī. Kā nākamās ierindojas naudas piedziņas un maksātnespējas lietas.

Amizanti un tomēr nepatīkami izgājis kādai ģimenei, kura dzīvoklī nākotnes un laimes vārdā ielaidusi meitas draugu. Meitai ar draugu piedzimis mazulis, taču drīz vien attiecību sākotnējā kvēle izplēnējusi. Lai arī dzīvokļa īpašnieki lūguši meitas draugam mājokli atstāt un doties laimi pameklēt citur, viņš aicinājumus ignorējis un dzīvojis uz viņu rēķina, turpinot aizņemt vienu istabu, par to nemaksājot ne centa. Pacietības vadzis lūzis, un nu dzīvojamās platības saimnieki vērsušies tiesā.

Tiesā vērsusies arī Līgatnes novada pašvaldība, kas lūgusi Cēsu rajona tiesu apmierināt viņu prasību par kādas ģimenes izlikšanu no pašvaldībai piederošā īres dzīvokļa. Ģimene (vīrs, sieva un nepilngadīgs bērns) dzīvokli uz līguma pamata īrējis līdz 2015. gadam, taču, līgumam beidzoties, pašvaldība lēmusi to vairs nepagarināt. Neskatoties uz it kā izbeigtajām saistībām, ģimene turpinājusi dzīvot dzīvoklī, slīgusi lielākos parādos par mitekli, līdz Līgatnes pašvaldība vērsusies tiesā. Izskatot motīva daļu, atklājās, ka vīrietis sūdzējies par sliktu veselību, tādēļ neesot bijis spējīgs pelnīt, savukārt sieva esot bezdarbniece. Abi lūguši tiesu būt pretimnākošai un neizlikt no dzīvokļa, solījušies atrast līdzekļus, lai segtu īres parādus, taču tiesa lēmusi par labu pašvaldībai un ģimeni no dzīvokļa izlika.

Martā tiesa izskatījusi vairākas administratīvo pārkāpumu lietas. Vairums saistītas par braukšanu dzērumā vai automašīnas vadīšanu bez tiesībām, taču Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors Aleksandrs Suškins noformējis arī administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka kāds pilsonis pēc oficiālas pavēstes par ierašanos uz militārajām mācībām neizpildīja pienākumus un bez attaisnojoša iemesla neieradās uz rezerves karavīru militārajām mācībām Sauszemes spēku kājnieku brigādē Ādažu garnizonā. Secinājums viens, ja reiz esi devis zvērestu un solījis sargāt Latvijas valsti, tad apņemšanās arī jāpilda.

http://news.lv/Druva/2017/05/03/narkotikas-un-uzturpiedzina

 

Kūla turpina degt

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 09.05.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Četrās saulainajās svētku brīvdienās ļaudis ne tikai klāja baltus galdautus, atpūtās, strādāja dārzos, svinēja, bet itin vērienīgi arī dedzināja pērno zāli. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Sandra Vējiņa norāda, ka vidzemnieki bijuši īpaši aktīvi. Ja visā valstī reģistrēts nedaudz vairāk par 200 kūlas ugunsgrēkiem, Vidzemē ugunsdzēsējiem nācies izbraukt uz 59, kuros kopumā deguši vairāk nekā 40 hektāri pērnās zāles. Lielākais kūlas ugunsgrēks fiksēts Amatas novada Skujenes pagastā, kur kūla dega 20 hektāru platībā.

“Mēs regulāri skaidrojam, ka kūlas dedzināšana ir bīstams process, kas apdraud ne tikai pašu dedzinātāju, bet arī kaimiņu īpašumu un varbūt pat dzīvību. Cilvēki domā, ka visu spēs kontrolēt, taču to ne vienmēr izdodas realizēt, un aizvadītās brīvdienas, kad bija itin stiprs vējš, to uzskatāmi parādīja. Strenču novadā, iespējams, tieši kūlas degšanas rezultātā aizdegās divi šķūņi 200 m2 platībā, mikroautobuss, pirts siena un pagraba jumts 50 m2 platībā. Kūlas dedzināšana pārvērtās plašā ugunsgrēkā, kura likvidēšanā strādāja 12 Valkas un Valmieras ugunsdzēsēji glābēji,” stāsta S. Vējiņa.

Šajā pavasarī VUGD Valmieras brigādes Cēsu daļas teritorijā reģistrēti 49 kūlas ugunsgrēki. Visbiežāk ugunsdzēsējiem nācies braukt uz Līgatnes novadu, bieži dzēsta kūla arī Amatas un Cēsu novadā. S. Vējiņa piebilst, ka kūla, visticamāk, dedzināta vairāk, šie ir tikai gadījumi, par ko ziņots VUGD, kur dzēsēji devušies palīgā.

http://news.lv/Druva/2017/05/09/kula-turpina-degt

 

Domu apmaiņa par domes darbu pirms vēlēšanām

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 09.05.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Tēma

Priekšvēlēšanu saruna ar Līgatnes novada domes deputātu kandidātiem – vēlētāju apvienību “Mēs Līgatnei” sarakstā kā otrais pārstāv Kristaps Sviklis, sarakstu līderi “Līgatnes novada izaugsmei” – Ainārs Šteins, “Par Labklājību Līgatnes Novadā!” – Oskars Robežnieks. Sarunā nepiedalījās vēlētāju apvienības “Savam novadam” pārstāvis.

Kas novadā patlaban aktuālākais?

K. Sviklis: Informācijas apmaiņa. Pašvaldībai saziņā ar iedzīvotājiem ir robs, kas jāaizpilda. Cilvēki saka, ka nezina, ko dome lēmusi, ja kaut ko prasa, saņem daļējas atbildes. Cilvēki jāiesaista domes darbā, jārīko pasākumi. Kad cilvēki sanāk kopā, var stāstīt par domes darbu.

Vai līgatnieši apmeklēs sapulces?

K.Sviklis: Augšlīgatnē pēdējoreiz uz tikšanos ar domi bija atnākuši trīs. Jāmēģina cilvēkus aicināt.

Varbūt viņus neinteresē, viņi ir apmierināti?

K.Sviklis: Pieļauju, ka neinteresē, bet tā ir problēma, jo ir jāzina, kas notiek novadā, citādi rodas baumas.

O.Robežnieks: Daudz darba, lai sakārtotu novadu. Brauc daudz tūristu, ir vietas, kas jāsakārto. Lepojamies ar papīrfabrikas ciematu. Zaķusala būtu jāsakārto, tur garām iet daudzi. Redzu, ka tur var būt kas līdzīgs Maija parkam Cēsīs pastaigu celiņi, bērnu rotaļu laukumi. Protams, tas prasa naudu. Nezinu, kā ar fondu naudu piesaisti. Vai novadā tagad ir projektu vadītājs?

A. Šteins: Projektu vadītājs ir.

O.Robežnieks: Ceļi ir slikti, mašīnas lauž gan vietējie, gan tūristi. Ceļus tikai lāpām. Varbūt labāk nelāpām, bet kārtīgi saremontējam pāris kilometru. Tā kā nestrādāju domē, jāiedziļinās vairāk. Skaidrs, ja mani ievēlēs, nebūs jau tā, ka uzreiz viss tiks noasfaltēts.

A. Šteins: Divos gados izdevies ražīgi strādāt, paldies deputātei Baibai Pelsei, kura izticējās, ar kuras balsi tika mainīta domes vadība. Gads pagāja, kamēr sakārtojām administratīvo, finanšu sistēmu. Divus gadus sistēmiski esam strādājuši pie daudzu programmu un projektu īstenošanas. Arī tām, ko minēja kolēģi. Administrācijas vadība, finanšu vadība, komunālā saimniecība sakārtota. Kaut kāds neiedomātos tajā kaut ko lauzt un plēst. Visaktuālākais izkristalizējās mūsu vēlētāju apvienības deviņās diskusijās. Visvairāk laika veltījām izglītības kvalitātei novadā. Tā ir prioritāte. Izglītība ir aktuāls jautājums. Ir programma vairākiem risinājumiem. Vadlīnija vienkārša – katram novada bērnam jāsaņem vislabākā izglītība. Vērtējam, kā šo mērķi vislabāk sasniegt. Ir jau arī daudz darīts, izveidojot jaunas programmas. Rezultātus nevar gaidīt gada laikā.

Šteina kungs teica, ka strukturālas reformas pašvaldībā ir veiktas. Jūs programmā paredzat veiksim strukturālas reformas novada domē. Ko paredzat darīt?

O.Robežnieks: Gribētu uzlabot komunikāciju ar domi. Tagad iedzīvotāji uz domi iet, kad ir tāda problēma, ka jāiet. Par sekretārēm neko nesaku, cenšas vienmēr palīdzēt, un atbildes var saņemt. Citiem darbiniekiem saskarsme pieklibo. Nav tā, ka gribētu visus atlaist, bet jāvērtē, kā kurš strādā.

Vēl jūsu programmā: “Domes pieņemšanas punktu izveidosim tagadējā Mūzikas un mākslas skolas ēkā.” Ja Augšlīgatnē būs punkts, kur būs domes vadības sēdeklis?

O.Robežnieks: Tikko noskaidroju, ka uz pilsētu dome nevar pārcelties, jo nav telpu. Tagadējās domes telpas jāatdod Mūzikas un mākslas skolas bērniem, jāceļ jauna domes ēka. Mūzikas un mākslas skolā neesmu bijis, nezinu, cik tur telpu, bet te bērniem būtu ļoti piemērotas telpas, blakus zāle, kur rīkot koncertus.

Mēs Līgatnei” – “Pirmais neatliekamais darbs SIA “Līgatnes komunālserviss” reorganizācija (likvidēšana)”.

K.Sviklis: Reorganizācija vispirms. Pārskatīt, kā SIA darbojas patlaban, un meklēt variantus, kā uzlabot darbu un ietaupīt resursus, tā samazinot pakalpojuma cenu un sniegt cilvēkiem informāciju, kā veidojas cena. Cilvēki to nezina, nezinādami ceļ traci. Vieni saka – viss kārtībā, citi tā nedomā. Ja ir iespējas samazināt izdevumus, tas jādara, ja ne uzreiz, tad ilgtermiņā. Augšlīgatnes iedzīvotājiem komunālie pakalpojumi dārgāki nekā pilsētā, jo kantoris “Līgatnes komunālservisam” ir Skaļupēs, un tie ir papildu tēriņi ceļam. Varbūt Augšlīgatnē varētu būt kāds pakalpojumu punkts, tā būtu lētāk.

Vēl programmā – “Veikt izmaiņas pašvaldības darba organizācijā, padarot to racionālu un efektīvu, samazinot naudas līdzekļus”. Kur saskatāt neprasmīgu saimniekošanu?

K.Sviklis: 18 mēnešu laikā domē no četriem uz astoņiem palielinājās grāmatvežu skaits. Iedzīvotāji nesaprot, kāpēc. Jāpārskata, varbūt pienākumus var apvienot.

Kāpēc jūs programmas lielāko daļu veltāt tagadējās domes reklāmai. Tajā nevis jūsu solījumi, bet šīs domes kritika.

K.Sviklis: Mērķis mums viens – labklājības celšana. Izceļam punktus, kas mums ir aktuāli. Nedomājam, ka iegūsim vairākumu. Bet tā mēs pasakām svarīgo, to, ko aizstāvēsim.

Līgatnes novada izaugsmei” raksta: “Nodrošināsim bērnudārza pieejamību katram novada bērnam ar perspektīvu jauna, mūsdienīga bērnudārza būvniecībai.”

A.Šteins: Līgatnes novadā visiem bērniem būs pieejams bērnudārzs. Pirms četriem gadiem mēs jau iesākām “Zvaniņu” trešā stāva būvniecības projekta realizāciju, bet toreiz tas bija pirmais lēmums, ko tā laika deputāti noraidīja. Vietā nekas netika likts, arguments bija – viss jūk, brūk, bērnu novadā nav un nebūs. Retorikā bija nolemtība. Mūsu skatījums ir pozitīvs. Fakti pierāda, ja 2013.gadā bērnudārzu apmeklēja 92 bērni, tagad ir 154 bērni un brīvas ir četras vietas. Vienu grupu vēl teorētiski var izveidot, vairāk variantu nav. Tagad jāpieņem lēmums, ko darīt. Trešā stāva būvniecība vairs nav aktuāla. Jālemj par jauna bērnudārza celtniecību. Nākamajos gados novadā iedzīvotāju skaits palielināsies, tas notiek jau tagad.

Ko jūs gribētu cits citam pajautāt?

O.Robežnieks: Šteina kungs, vai domei ir iespēja ar brīvpusdienām nodrošināt skolēnus un bērnudārzniekus?

A.Šteins: Šis jautājums vairākkārt diskutēts. Patlaban pret to iebilst vidusskola. Brīvpusdienas skolā piešķirtas maznodrošināto ģimeņu un visiem bērniem, kam vidējā atzīme ir astoņi un vairāk. Tas loks, kuri nesaņem, nav plašs. Varu piekrist izglītības iestāžu vadībai – nauda tāpat jāņem no budžeta. Ja jāizvēlas, vai attīstīt skolas materiālo bāzi, nodrošināt skolotāja palīgus vai piešķirt brīvpusdienas, tiek uzskatīts, ka būtiskāk ieguldīt attīstībā. Varam, kā citās pašvaldībās, visiem piešķirt brīvpusdienas, bet tas ir jautājums par naudas izlietošanu.

O.Robežnieks: Ne visas ģimenes, kuru bērni varētu saņemt brīvpusdienas, to dara. Tad jākārto dažādi dokumenti.

A.Šteins: Sociālais darbs nav pabalstu dalīšana, bet palīdzība iedzīvotājiem, kuri nonākuši krīzes situācijā. Nav tā, ka iedzīvotāji negrib nākt uz pašvaldību un pašvaldība neredz, kas iedzīvotājiem svarīgs. Pašvaldībā darbojas starpinstitucionālā sadarbības padome, kurā izglītības iestāžu, sociālā dienesta, bāriņtiesas speciālisti, jaunatnes lietu speciālists, pašvaldības policijas pārstāvji izvērtē katru gadījumu. Ja kāds skolotājs redz, ka bērns skolā neēd pusdienas, tiek izvērtēts un uzreiz izzināts, kāpēc. Ja tas saistīts ar sociālām problēmām, problēmu risina sociālais dienests. Ir daudzas lietas, ko, iespējams, iedzīvotāji nezina, bet šie jautājumi ir pašvaldības ikdienā. Būsim godīgi, daudziem svarīgāki ir komunālo pakalpojumu tarifi.

O.Robežnieks: Kāpēc “Mēs Līgatnei” ir tik ļoti ir pret “Līgatnes komunālservisu”? Nesaprotu, kur tā sliktums.

K.Sviklis: Caurskatāmība viena no problēmām. Līgatnieši nesaprot, par ko jāmaksā.

A.Šteins: Cik pats esat iedziļinājies programmā, vai ticat tam, kas tajā rakstīts? To, ka to rakstījusi apvienības vadītāja, zinām.

K.Sviklis: Par neskaidrībām domes darbā tikām iepazīstināti, ir dokumenti.

A.Šteins: Kad kaut kas nav skaidrs, to parasti noskaidro.

K.Sviklis: Mūsu apvienība to nevar noskaidrot.

A.Šteins: Apvienība vai apvienības vadītāja?

K.Sviklis: Mūsu izvirzītais deputāta kandidāts. Tam, kas rakstīts programmā, ticu, jā, vajadzīgi papildinājumi. Vienmēr var uzlabot. Esmu bijis netieši iesaistīts “Līgatnes komunālservisa” veidošanā, tā tam nebija jānotiek.

A.Šteins: Kā jābūt, un kā notika?

K.Sviklis: Bijušie darbinieki tika maldināti, viņi uzskata, ka ir zaudējuši noteiktu naudas summu, kas pienācās, kad atlaiž. Likuma robežās viss kārtībā, bet ne ētiski. Atbildes viņi nesagaidīja. Cilvēki vēršas pie mums, viņi nesaprot, bet grib jautājumu atrisināt. Gaujas ielā vienai mājai ir parādi, un iedzīvotāja nevarēja noskaidrot, par ko. Viņai nav arī paskaidrots.

A.Šteins: Par Gaujas ielas 8.namu visa informācija ir pieejama, bet darba līgumi ar darbiniekiem, maksājumi ir konfidenciāla informācija. Deputātam tā ir pieejama, jānāk iepazīties klātienē, to nevar saņemt epastā. Tāpat ar “Līgatnes komunālservisa” informāciju. Deputāti detalizēti tika iepazīstināti, kā veidojas tarifs, kāpēc tas ir tāds. Jūsu pārstāve prasīja, lai informāciju aizsūta uz mājām. Likums to neļauj. Ne šī, ne nākamā dome nedrīkst rīkoties citādi.

Šīgada 52 darba dienās no Baibas Pelses dome saņēma 22 iesniegumus. Tas ir labi, ka cilvēks ir aktīvs, pašvaldības darbinieki sniedz atbildes. Visas norādītās “nelikumības pašvaldībā” beidzās 22.martā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas amatpersonas ieradās novada domē un arī deputāti informēja, ka ministrija pašvaldības darbā nekonstatē pārkāpumus. Vairāk iesniegumus dome nav saņēmusi.

K.Sviklis: Kāpēc tika veidots “Līgatnes komunālserviss”?

A.Šteins: To nosaka likums.

K.Sviklis: Reorganizējot atlaida santehniķi ar pieredzi. Varbūt viņa pieredze būtu noderējusi?

A. Šteins: Te ir runa par mītiem. Konkrētais cilvēks netika atlaists, pats aizgāja. Pārbaudes laiku neizturēja viens cilvēks ne tāpēc, ka slikts speciālists, bet izvēlējās paņemt atvaļinājumu, kad uzņēmums veidojās. Tāda bija viņa attieksme.

K.Svilis: Kādā laikā “Par Labklājību Līgatnes Novadā!” domā sasniegt programmā izvirzītos mērķus? Izklausās pēc klasiskiem solījumiem. Programma taču rakstīta četriem gadiem. Daudz projektu, kur tiem ņemt naudu?

O.Robežnieks: Neesmu domē strādājis, projektu realizācijai naudu varētu meklēt Eiropas Savienības fondos. Esmu lasījis, ka nauda aiziet garām valstij mūsu neizdarības dēļ. Vai visam, kas programmā ierakstīts, iespējams dabūt naudu, nezinu. Situācijas mainās, ja mani un arī Šteina kungu ievēlēs, tad aiziešu pie Aināra un izrunāšu, ko var izdarīt. Vai tiltu pār Gauju beidzot varam uzcelt?

Izlasot “Mēs Līgatnei” programmu, tā šķita kā raksts “Druvā”, kur cilvēki izgāzuši negācijas. Tā nav priekšvēlēšanu programma, tajā uzskaitīts sliktais.

K. Sviklis: Mūsu programmā svarīgākais – izvērtēt. Bet jūsu programmu lasot, kā ekonomists secinu, ka tā ir mānīšanās. Jūs solāt – celsim, tad pasakāt izvērtēsim.

O.Robežnieks: Zināms taču teiciens – kā var nesolīt. Ko varēsim, izdarīsim, ko ne, atliksim uz nākamo reizi. Ainārs arī tiltu vēl nav uzcēlis, kaut paredzēja jau iepriekšējā programmā.

K.Sviklis: Kādas ir trīs kļūdas, ko pieļāvusi šī dome?

A.Šteins: Esmu bijis pārāk liberāls pret atsevišķiem deputātiem un novilcinājis svarīgu jautājumu pieņemšanu, jo neizdevās panākt vienošanos. Mani uzskata par autoritāru, bet pašvaldības vadītājam ir gan morāla, gan juridiska atbildība par domes darbu un kolektīvu. Pašvaldībā strādā 162 darbinieki. Ja kas nebūs tā, deputāti sodu nemaksās, bet pašvaldības vadītājs. Protams, ir bijušas kļūdas, kurš dara, kļūdās. No malas tās labāk redzamas.

Oskar, jūs pretendējat uz priekšsēdētāja amatu?

O.Robežnieks: Pretendēt jau gribas, bet man nav tik lielas pieredzes, lai sēdētu priekšsēdētāja krēslā, bet neesmu arī zemē metams. Man ir savs viedoklis, darba pieredze. Ja ievēlēs, pieņemšu piedāvājumu.

Mēs Līgatnei”, kādu redzat savu vietu nākamajā domē?

K.Sviklis: Būs jauns domes sastāvs, pāragri spriest. Vēl jāizvērtē klāt neesošās apvienības piedāvājums. Oficiāli priekšsēdētāja kandidāts mums nav izvirzīts.

No “Mēs Līgatnei” saraksta tiek svītrots viens deputāta kandidāts. Vai tā nav uzticēšanās kļūda savam biedram?

K.Sviklis: Neesmu informēts. Ja tā, par to nopietni runāsim apvienībā, kāpēc tā. Tas mūs parāda ne tik labā gaismā. Uzticējāmies.

http://news.lv/Druva/2017/05/09/domu-apmaina-par-domes-darbu-pirms-velesanam

 

Labi vārdi svētkos

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 09.05.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Līgatnes kultūras nams no agras pēcpusdienas līdz vēlam vakaram bija novadnieku satikšanās vieta.

“Katros svētkos jābūt atšķirīgajam. Šoreiz aicinājām līgatniešus uzrakstīt par saviem kaimiņiem, pastāstīt par viņu atsaucību, izpalīdzību, sirsnību, labu, jautru un draudzīgu sadzīvošanu. Patiešām bijām pārsteigti par atsaucību, saņēmām desmit līgatniešu stāstus par 18 novada cilvēkiem. Varam būt laimīgi, cik labi mums kaimiņi un cik labi cilvēki dzīvo apkārt,” stāsta Līgatnes Kultūras un tūrisma centra direktores vietniece kultūras jomā Ingūna Millere un uzsver, ka šī atsaucība kārtējoreiz apgāzusi pieņēmumu, ka ikdienā mēs redzam tikai slikto un drūmo. Biruta Jansone no Augšlīgatnes bija uzrakstījusi par sešiem saviem kaimiņiem, Marija Matjušenko par pieciem pilsētniekiem. Gan rakstītāji, gan tie, par kuriem kaimiņi teikuši labus vārdus, saņēma pašvaldības Pateicības rakstus un suvenīrus.

Imgūna Millere lēš, ka nākamgad Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā vajadzētu tradīciju turpināt, pagodināt tos, kuri dzīvo blakus, kuri nav vienaldzīgi. “Katrs cilvēks ir pelnījis labus vārdus. Pēc ģimenes kaimiņi ir tuvākie cilvēki, ikdienā nevaram pateikt par daudz labu vārdu, tikai tas jādara, tad arī paši kļūsim labāki,” pārdomās dalās Ingūna Millere.

Pērn, svinot Baltā galdauta svētkus, līgatnieši bija rosināti citu nogaršošanai un žūrijas vērtēšanai atnest saceptās tortes. Šopavasar konkurss bija it kā vienkāršāks “Pīrāgs 2017”. Žūrijas garšošanai tika nodoti 12 dažādi sāļie un saldie pīrāgi. Žūrijā bija gan “Lustīgo pavāru” Gunta, gan pazīstamais pavārs, līgatnietis Ēriks Dreibants. “Viņš izteica visaugstāko vērtējumu reti esot konkursi, kuros nav kāds ēdiens, par kuru domā, kā to vispār var apēst. Līgatnē tāda nebija,” pastāsta Ingūna Millere un atklāj, ka par pārsteigumu daudziem pirmo un trešo vietu par saldajiem un sāļajiem pīrāgiem ieguva skolnieces Anna Roma, Patrīcija Blūmentāle un Katrīna Leimane. 2.vieta konkursā Agnesei Gailītei.

“Kopīga galda klāšana, pasēdēšana ir tradīcija, kas svētkus dara svinīgākus, sirsnīgākus, kas satur kopā svinētājus, un ļoti būtiski saprast, kāpēc svētkos esam kopā,” atgādina Ingūna Millere. Kā jau svētkos, bija dancošana kapelas pavadībā un, protams, dziedāšana, cienāšanās. Vēl bija iespēja arī noskatīties pazīstamās latviešu filmas “Ceplis” un “Savējie sapratīs. 60.gadi. Sākums”.

http://news.lv/Druva/2017/05/09/labi-vardi-svetkos

 

Turpinās deputātu kandidātu vētīšana

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 09.05.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Novadu vēlēšanu komisijām darba netrūkst. Informācija par katru deputāta kandidātu tiek pārbaudīta Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, vai pašvaldību vēlēšanām pieteiktie deputātu kandidāti nav bijuši Valsts drošības komitejas jeb “čekas” štata darbinieki. Tiek arī pārbaudīta informācija no Sodu reģistra.

“Vēl par visiem deputātu kandidātiem informācija no attiecīgajām iestādēm nav saņemta. Jau tagad zinām, ka viens kandidāts tiks izsvītrots. Viņš mēnesi par vēlu deklarējies Cēsīs,” stāsta Cēsu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Līga Dzemido un piebilst, ka līdz šim viņa atceras vienu gadījumu, kad dokumentācijā bija neprecizitātes un tās netika izlabotas. “Kandidātiem jārēķinās, ka viņi tiks pārbaudīti. Sodu reģistrā ir arī tie, kuri pārkāpuši braukšanas ātrumu, kāds kaut ko sastrādājis bērnībā, bet informācija jau paliek. Cilvēks sen izaudzis, pat aizmirsis, un tagad kādreizējais sods atkal tiek atgādināts,” bilst Līga Dzemido.

Līgatnes novadā no kandidātu saraksta tiks dzēsti divi vārdi. “Cilvēkam ir sodāmība, kas nav dzēsta vai noņemta. Likumā teikts, ka nedrīkst kandidēt personas, kas sodītas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kandidāts savu noziegumu nevērtēja kā smagu vai sevišķi smagu, bet par kandidātu var būt tikai, ja persona ir reabilitēta, ja sodāmība dzēsta vai noņemta. Savukārt viens deputāta kandidāts vienam vēlēšanu sarakstam bija kā iesniedzējs, bet otrā pats kā kandidāts. Viņš tika svītrots no vēlēšanu listes, jo vienlaikus nedrīkst būt vienā sarakstā kā kandidāts, otram iesniedzējs. Viens līgatnietis bija parakstījies kā sarakstu iesniedzējs divu vēlētāju apvienību sarakstiem. Viņu izsvītroja no abiem sarakstiem. Lai iesniegtu sarakstu, tas jāparaksta 20 iesniedzējiem, tā kā abām apvienībām atbalstītāju bija vairāk, problēmas neradās,” pastāsta Līgatnes novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Dāvis Lācis un piebilst, ka visi saraksti ir pārbaudīti, vairāk pārsteigumu nebūs.

Raunas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Linda Zūdiņa Sivko atklāj, ka pieci kandidāti pārbaudīti Soda reģistrā, neviens no saraksta nav jāsvītro. “Bibliotēkās, pašvaldībā, Drustu pagasta pārvaldē ir pieejami deputātu kandidātu saraksti un arī programmas,” stāsta priekšsēdētāja un atklāj, ka domē viens vēlētājs cītīgi izlasījis visu trīs sarakstu programmas. “Cilvēki prot izvērtēt, par ko balsot, svarīgākais, vai kandidāts ir darītājs vai runātājs,” bilst Linda Zūdiņa Sivko.

Vecpiebalgas novadā no saraksta nav bijis jāsvītro neviens deputāta kandidāts. “Sarunās šķiet, ka cilvēkiem pavasaris ir svarīgāks nekā vēlēšanas. Gan jau tāpat pārspriež un zina, par ko balsot,” saka novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Andris Balodis un uzsver, ka komisija nevar ietekmēt vēlētājus.

Jaunpiebalgas novada vēlēšanu komisija no valsts institūcijām vēl gaida atzinumus par diviem deputāta kandidātiem. “Vienam tiek pārbaudīta sodāmība, bet otrs deputāta kandidāts novadā deklarējies tikai dažas dienas pirms saraksta iesniegšanas, visticamāk, viņš būs no saraksta jāsvītro,” pastāsta novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Valdis Gansons.

Priekuļu, Pārgaujas un Amatas novada vēlēšanu komisijas vēl gaida informāciju no institūcijām, un tad būs pilnīgi droši, ka visi sarakstos ierakstītie drīkst būt deputāta kandidāti.

Cēsīs, lai pārrunātu gaidāmo pašvaldību vēlēšanu norisi, bija ieradies Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Viņš tikās ar vēsturiskā Cēsu rajona astoņu novadu –Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju priekšsēdētājiem un locekļiem.

“Latvija ir viena no tām valstīm, kas tālu pavirzījusies vēlēšanu elektroniskā administrēšanā, balsu skaitīšana, plusu un mīnusu uzskaitīšana notiek elektroniski, kas citās valstīs nav,” atgādināja Arnis Cimdars un uzsvēra, ka juridiski likumu nosacījumi nav mainījušies. Pirms vēlēšanām komisijas ģenerālmēģinājumā varēs izmēģināt visu vēlēšanu dienas norises gaitu. Tas svarīgi, lai vēlēšanu dienā viss tiktu izdarīts pareizi un laikā.

“Vēlētājiem jāieplāno šī diena. Ja cilvēks kaut ko nolēmis darīt, tad tas jāizdara labi. Jāpadomā un jāiet balsot,” mudināja CVK priekšsēdētājs.

http://news.lv/Druva/2017/05/09/turpinas-deputatu-kandidatu-vetisana

 

Vidzemes ūdenskrātuvēs papildina zušu krājumus

Autors: Jānis Gabrāns

Datums: 10.05.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Daudzās Vidzemes upēs un ezeros šonedēļ zinātniskā institūta “BIOR” pārstāvji kopā ar Valsts vides dienesta inspektoriem ielaida zušu mazuļus, lai veicinātu šīs zivju sugas populācijas palielināšanos.

“BIOR” zivju resursu pētniecības departamenta Iekšējo ūdeņu nodaļas vadītājs Jānis Birzaks pastāstīja, ka Eiropas Savienībā pieņemta regula, kas nosaka, ka visām dalībvalstīm jāiesaistās zušu krājumu atjaunošanā: “Gribu uzsvērt, ka mazuļu ielaišana Latvijas ūdenstilpēs tiek veikta, lai saglabātu zušu sugu mūsu valstī, nevis lai papildinātu zvejas un makšķerēšanas resursus. Zutis ir aizsargājama suga, pēdējās desmitgadēs tās īpatņu skaits būtiski samazinājies visā Eiropā, tāpēc mazuļu ielaišanas programmu finansē Eiropas Savienība.”

Šonedēļ ūdenskrātuvēs ielaists vairāk nekā miljons zušu mazuļu, kas uz Latviju pirmdien atceļoja no Lielbritānijas. Pēc inventarizācijas veikšanas Doles zivjaudzētavā zušu mazuļi tika nogādāti Vidzemes, Zemgales un Pierīgas upēs un ezeros.

J. Birzaks stāsta, ka cilvēki vēl nav iemācījušies izaudzēt zušu mazuļus, tāpēc tie tiek iegūti nozvejas ceļā, taču ar ļoti saudzīgām metodēm. Uz Latviju atvestie zušu mazuļi iegūti Lielbritānijā laikā, kad tie ienāk upēs no Sargasu jūras, kas ir zušu nārsta vieta. Mazuļi tiek noķerti ar īpaši smalka tīkla murdiem, kas līdzīgi tauriņu ķeramajiem. Nozvejas brīdī zušu mazuļi ir apmēram septiņus centimetrus gari.

“Labākā zušu mazuļu nozvejas sezona ir janvārī, tad tie kādu laiku tiek turēti īpašos baseinos, pirms vest uz Latviju. Mums ir nosacījums, ka tos laižam maija sākumā, kad ūdens nedaudz iesilis, jo zivs sāk baroties tikai pie kādiem +10 grādiem. Patiesībā šobrīd būtu vēl nedaudz par agru, jo pavasaris ļoti iekavējies, ūdens nav pietiekami uzsilis, bet arī Lielbritānijā tos ilgāk nevarēja turēt,” skaidro “BIOR” pārstāvis.

Zušu krājumu papildināšana Latvijas ezeros un upēs tiek veikta saskaņā ar Latvijas Nacionālo zušu krājumu pārvaldības plānu. Tas nosaka, ka mazuļi tiek laisti tajās upēs un ezeros, kur ceļā uz jūru nav šķēršļu spēkstaciju veidā. Ja zušiem nāktos doties cauri turbīnām, mirstība palielinātos, lai gan tāpat tā jau ir liela. J. Birzaks norāda, ka optimistiskākajā variantā no tagad ielaistajiem izdzīvos un pieauguša zuša vecumu sasniegs vien kādi desmit procenti: “Tāpēc zivīm ir tik daudz pēcnācēju, ka liela daļa iet bojā.”

Kopumā no Lielbritānijas piegādāti apmēram 1,05 miljoni zušu mazuļu, par ko samaksāts 231 000 eiro. Kā jau minēts, izmaksas pilnībā segtas no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda. Vidzemē visvairāk zušu mazuļu ielaists Burtnieku ezerā – apmēram 400 600 un Gaujā aptuveni 106 000 mazuļu. Gaujā zivis ielaistas Cēsīs, Līgatnē, Valmierā, Siguldā un Virešos. Vēl zivju krājumi papildināti Limbažu Lielezerā, Salacā, Vitrupē un citviet.

J. Birzaks stāsta, ka zušu mazuļi pēc ielaišanas Gaujā, paklausot migrācijas instinktam, virzīsies augšup pa straumi un uzturēsies seklākās un akmeņainākās vietās, kur iespējams paslēpties. Gada laikā tie paaugsies līdz 15 centimetriem. Viņš norāda, ka makšķernieki šonedēļ ielaistos zušus sāks manīt pēc pieciem gadiem, kad tie būs 30 – 40 cm gari, taču tos drīkst ķert, kad tie sasniedz 50 centimetrus.

“Pēc aptuveni pieciem sešiem gadiem daļa nu jau pieaugušo zušu varētu sākt sajust vēlmi doties uz nārsta vietām Sargasu jūrā, bet daļa paliks tepat, nodzīvojot pat 20 – 30 gadus. Tomēr katru gadu kāda daļa migrē prom. Pēc nārsta zivs iet bojā, bet pēcnācēji atgriežas savu vecāku dzīves vietās. Zušu resursu atjaunošanas plāna kopējā ideja – palielināt pieaugušo zušu daudzumu, kas migrē uz okeānu, lai pēc tam zušu krājumi papildinātos ar mazuļiem no nārsta vietām,” stāsta J. Birzaks.

Iesāktais darbs turpināsies arī nākamgad, kad zušus laidīs Kurzemes upēs, Daugavas lejtecē, Pierīgas ezeros.

Zušu mazuļi, īstenojot līdzīgu projektu, Latvijas ūdenstilpēs tika ielaisti arī 2012.gadā, un kontrolzvejas dati apliecina zušu skaita pieaugumu.

Ne jau tikai zušu krājumi šogad tiks papildināti, ūdenskrātuvēs nonāks arī daudzu citu zivju sugu mazuļi. Informācija vēsta, ka šogad no zivjaudzētavām dabiskajos ūdeņos tiks ielaisti apmēram 14 miljoni lašu, taimiņu, līdaku un citu zivju sugu mazuļi.

http://news.lv/Druva/2017/05/10/vidzemes-udenskratuves-papildina-zusu-krajumus

 

Brīvdienās traumas gūst bērni

Autors: Monika Sproģe

Datums: 10.05.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) aizvadītajās brīvdienās mūspusē nācies sniegt palīdzību vairākiem bērniem, kas guvuši traumas.

“Drabešu pagastā četrarpus gadus veca meitenīte 6. maijā, braucot ar riteni, pagalmā kritusi un guvusi galvas traumu. Rezultātā bērns nogādāts Vidzemes slimnīcā,” stāsta NMPD Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka.

Tajā pašā dienā Dzērbenes pagastā bērnu pārgalvība atnesusi traumas kādam nepilnus piecus gadus vecam zēnam, kas skraidelējis pa garāžas jumtu, puika kritis, gūstot vidēji smagu galvas smadzeņu satricinājumu.

Zēns aizvests uz Rīgas Bērnu klīnisko slimnīcu.

Neveiksmīgi Līgatnes pagastā izgājis arī kādam četrgadniekam, kas 7. maijā vēlējies pamakšķerēt. Metot makšķerauklu, āķis ieķēries zēna augšlūpā. Puisēns nogādāts Rīgā, Bērnu klīniskajā slimnīcā.

Palīdzība sniegta arī pieaugušajiem. 5. maijā Cēsīs kāds 41 gadu vecs vīrietis, nespēdams savaldīt motociklu, ietriecās kokā. Trieciens bija tik liels, ka vadītājs attapies ceļa otrā pusē, viņš guvis gūžas augšstilba kaulu lūzumu, gūžas locītavas mežģījumu un galvas sasitumu un nogādāts Cēsu klīnikā.

Tāpat 5. maijā no Cēsu klīnikas uz Rīgas Mikroķirurģijas centru pārvests 51 gadu vecs vīrietis ar zāģētām brūcēm labajā plaukstā.

http://news.lv/Druva/2017/05/10/brivdienas-traumas-gust-berni

 

Lauksaimnieki gaida skaidras norādes

Autors: Monika Sproģe

Datums: 10.05.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Lauksaimniecība

Līgatnes novada zemnieku saimniecībā “Zeltkalni” saimnieko Jānis Goldbergs ar sievu Sandru. Saimnieku pāris neslēpj, ka savulaik balsojuši pret iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Arī ES piedāvātos programmu finansējumus neizmanto un lielos kredītosneiesaistās, jo nekas neesot dārgāks par sirdsmieru.

Līdz šim Goldbergi cīnījušies saviem spēkiem, dažbrīd cenšoties izlīst kā caur adatas aci, lai savilktu kopā galus, un no “vecās kundzes Eiropas” izmanto tikai platību tiešmaksājumus. Saimnieks sarunā ne reizi vien piemin, ka, ja neiesaisties projektos, pašu valsts atbalsts tikpat kā neesot jūtams.

Vieta skaista, ainaviska, bet paugurainais apvidus vairāk piemērots ganībām. Pašlaik “Zeltkalni” ir mājvieta vairāk nekā 20 gaļas liellopiem, saimniece savam priekam tur kazas, vistas, bites, bet pa vasaru pusotra hektāra platībā Goldbergi audzē dārzeņus. Kartupeļus, burkānus, tomātus, gurķus un kāpostus gadu no gada arī veiksmīgi tirgo zināmam klientu lokam. Savulaik kartupeļi te audzēti piecu hektāru platībā, bet pēdējos gados apkārtējās zemes pārpirktas un ko nomāt paliekot arvien mazāk. Par pašu līdzekļiem izbūvēts labs pagrabs, Rīgas tirgū vēl samērā nesen kartupeļi realizēti pat tonna dienā.

“Agrāk gājis visādi, taču kopš iestāšanās ES nevaru teikt, ka mēs būtu dzīvojuši, esam tikai izdzīvojuši. Abi ar sievu par sevi neuztraucamies, mums neko nevajag, bet par saimniecības nākotni pēc diviem gadiem izlems Vilnis,” saka Jānis, rādīdams uz dēlu.

Lai arī saimniecība iekopta un vecāki gatavi Vilni atbalstīt ne tikai ar zināšanām, bet savu iespēju robežās arī ar darbu, jau tagad esot skaidrs, ka, saimniekojot mājās, dēls “galus nesavilks”. Tēvs pārliecināts, ka Vilnim noteikti būs jāatrod algots darbs: “Ieguvums no saimniecības būs tikai kāds papildu cents. Lauki lēnām iznīkst, cilvēkiem nav pirktspējas, daudzi no mūsu klientiem ir cienījamos gados, tāpēc pircēju skaits samazinās.” Jānis uzsver, ka sezonā, braucot uz tirgu ar dārzeņiem, nolaižas rokas, jo valdība joprojām nav atradusi efektīvu mehānismu, kas ierobežotu masveida augļu, dārzeņu ieplūšanu no Polijas, Holandes un citām valstīm. “Vietējie zemnieki nevar konkurēt ar poļu dārzeņiem, kaut pareizi būtu atbalstīt vietējos un ievest tikai to, ko paši nespējam izaudzēt. Tāpat trūkst kontroles, kas izķertu krāpniekus, kas poļu kartupeļus uzdod par vietējiem.”

Raugoties uz lauksaimniecību Latvijā, Sandra ar Jāni nesaprot, kā nākas, ka vislielāko atbalstu par bioloģisko saimniekošanu saņem tie, kas neko neražo. “Kāpēc cilvēks, kas strādā savā zemē un uzrāda ienākumus no hektāra, saņem tikpat lielu atbalstu kā naudīgie, kas sagrābušies zemes, izveidojuši briežu dārzus, bet faktiski neko neražo? Man nav žēl, lai viņiem tiek, bet kāpēc uz viņu rēķina samazina manas subsīdijas? Es tomēr uzskatu, ka viss nav līdz galam pareizi pārdomāts,” tā saimnieks. “Tāpat kā nav skaidras vīzijas lauksaimniecībā desmit gadus uz priekšu,” piebalso dēls. Vilnis uzskata, ja valdība varētu pateikt, kas būs Latvijas lauksaimniecības sasniedzamie mērķi nākamajos gados, laukos būtu daudz vairāk saimniecību: “Vajag, lai skaidri definē audzēsim to, to vai šo. Tas, kā tieši mēs to izaudzēsim, jau paliek zemnieku ziņā, bet pašlaik mēs nezinām neko, noteikumi mainās ik pa diviem gadiem. Ja būtu skaidrība, es pats izdomātu, ko celt, ko necelt, kam ņemt kredītu un ko pirkt.”

Taču tikpat liela problēma kā nepārtraukti mainīgie tirgus apstākļi jau divdesmit gadus tuvējām saimniecībām esot Asaru ceļš. “Bedrīte pie bedrītes un dubļu jūra kā karalaukā, bet mums jājūtas pateicīgiem. Ko tik neesam darījuši! Esam rakstījuši vēstules ministrijai, cīnījušies, sūdzējušies un lūgušies, bet mūs nesadzird. Kā te var nodarboties ar lauksaimniecisko uzņēmējdarbību, ja pa šādiem ceļiem ne savu produkciju vari aizvest, ne kāds tiek pie tevis tai pakaļ? Ir pat nācies ar traktoru braukt pretī ciemiņiem, lai izvilktu no dubļiem. Tas nav normāli! Ja man paprasa trīs maisus kartupeļu, tad, lai tiktu piecus kilometrus līdz šosejai, jākratās 20 minūtes, par ko es maksāju akcīzes un ceļa nodokli?” rausta plecus Jānis.

Kā pēdējais piliens pacietības mērā ir uzvirmojušās peripetijas ap nekustamā īpašuma nodokli. “Kā tas nākas, ka mans īpašums ar katru gadu kļūst arvien dārgāks?” vaicā saimnieks. “Jo vairāk laika, darba un naudas savā zemē ieguldu, jo vairāk un dārgāk man par to jāmaksā. Kad reģistrējām “Zeltkalnus” kā zemnieku saimniecību, zemes stāvoklis bija ārkārtīgi slikts. Tolaik zemi novērtēja ar 19 ballēm, tā faktiski ir zeme, kurā nekā nav. Lauki tika diskoti, attīrīti, uzarti, apstrādāti, un tikai piektajā gadā zeme bija pieklājīgi sastrādāta, varēja runāt par auglību vai ražu. Kad uzdevu jautājumu, kāpēc man katra hektāra vērtība pa gadu pieaug līdz pat 200 eiro, kaut vajadzētu palielināties tikai par 10% no kadastrālās vērtības, man atbildēja, ka zeme kopumā esot palikusi dārgāka.”

Saimnieki uz atvadām vēl piebilst, ka arī nomas zemes dārdzība drīzumā varētu likt sarauties ciešāk un iztikt ar mazumiņu. Tas būs vēl viens faktors, kas mazajām saimniecībām liks vēl vairāk sašaurināties.

http://news.lv/Druva/2017/05/10/lauksaimnieki-gaida-skaidras-norades

 

Sals apdraud ābeļdārzus

Autors: Arita Lejiņa

Datums: 10.05.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Lauksaimniecība

Aukstums, kas vērojams šīs nedēļas sākumā, Vidzemes pusē augļu koku ražu, visticamāk, neietekmēs. Latvijas Augļkopju asociācijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers aģentūrai “LETA” atzinis, ka lielākajā daļā Vidzemes ābelēm lapiņas sākušas izvirzīties, bet ziedpumpuri vēl ne, lapiņas varētu apsalt, bet ražu tas būtiski neietekmēs. To atzīst arī mūspuses ābolu audzētāji. SIA “Līgatnes ābele” valdes priekšsēdētāja Gaida Grava vērtē: “Tā kā mūsu dārzos ābeles vēl nezied, domāju, ka sals ražai postu nenodarīs, bet, protams, vēl priekšā solītās aukstākās naktis, grūti pateikt, kā būs. Par to, vai sals būs ietekmējis ābolu ražu, varēs pateikt tikai tad, kad ābeles sāks ziedēt, tad arī redzēsim, kāda ir situācija.” Uzņēmuma vadītāja arī atzīst, ka ir bažas par jāņogu ražu, jo krūmi ir uz ziedēšanas robežas. “Taču to, ka pavasaris būs neprognozējams, pēc siltās ziemas jau varēja gaidīt,” saka G.Grava. Uzņēmums audzē arī kāpostus, to stādus audzē paši, siltumnīcas, kurās tie aug, nav apkurināmas, tomēr pēc sala naktī uz otrdienu dēsti nav cietuši no aukstuma.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra agronomi secinājuši, ka augļudārziem gaidāmais aukstums varētu nodarīt lielākas problēmas nekā, piemēram, graudaugu sējumiem. Speciālisti atzīst, ka sals noteikti ietekmēs ziedošo ķiršu un plūmju ražu.

Tiek ziņots, ka šī ir viena no aukstākajām maija nedēļām Latvijas vēsturē un tikai nedēļas nogalē kļūs nedaudz siltāk. Vairākās naktīs gaidāmi aukstuma rekordi. Izklīstot mākoņiem un norimstot vējam, gaisa temperatūra pazemināsies līdz 1, 6 grādiem. Virs nulles gaisa temperatūra naktīs saglabāsies galvenokārt tikai zem mākoņiem, kā arī vietām jūras tuvumā. Arī dienas būs maijam neraksturīgi dzestras no otrdienas līdz ceturtdienai gaisa temperatūra pārsvarā saglabāsies zem +10 grādiem, nedēļas nogalē tā var pakāpties līdz +17 grādiem. Sagaidāms, ka līdz ceturtdienai veidosies gubu mākoņi, kas brīžiem atnesīs nokrišņus galvenokārt īslaicīgu sniegu un krusu.

http://news.lv/Druva/2017/05/10/sals-apdraud-abeldarzus

 

Piecas idejas Latvijai

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 11.05.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Līdz Latvijas simtgadei ar LMT (Latvijas Mobilais telefons) atbalstu Līgatnes novadā īstenos piecus projektus. “Līgatniešiem bija iespēja īstenot savas ieceres, darboties kopā, un tas tika darīts gan apspriežot, ko darīs, gan par to informējot sabiedrību un aicinot atbalstīt balsojot. Esam gandarīti, ka interese bija tik liela,” stāsta pašvaldības izpilddirektors Egils Kurpnieks.

Vakar Līgatnē viesojās LMT pārstāvji, lai satiktos ar projekta dalībniekiem, kā arī piešķirtu finansējumu piecu projektu īstenošanai. LMT viceprezidents finanšu jautājumos un valdes loceklis Alfs Janevics pastāstīja, ka starp astoņiem novadiem Latvijā, kur notika projektu konkursi, līgatnieši bijuši visaktīvākie. Tika iesniegti 25 projekti, par tiem pēc tam balsoja iedzīvotāji. Pavisam balsošanā piedalījās 1756 cilvēki, no viņiem vairāk nekā tūkstotis balsoja par pieciem iesniegtajiem projektiem. Natālija Juršova bija iesniegusi četrus projektus, Dāvis Lācis, Nikola Kavala divus. “Gandarījums, ka LMT kā Latvijas uzņēmums var būt līdzās iedzīvotājiem nozīmīgu ieceru realizēšanā, jo īpaši sniedzot atbalstu, lai kopīgi gatavotos Latvijas simtgadei. Priecājamies par ikvienu, kurš ir apņēmības pilns domāt un darīt savas valsts attīstībai un viedvalsts stiprināšanai,” sacīja Alfs Janevics un piebilda, ka LMT dod reālu iespēju katrā novadā izdarīt kaut ko svarīgu. Ko, tas ir pašu ziņā, galvenais, lai būtu kopīgs labums. “Kam piešķirt finansējumu, tā nav LMT, bet gan balsotāju izvēle. Projektu iesniedzēji ir aktīvi savu ideju reklamētāji un atbalstītāju meklētāji. Ir bijuši projekti, kurus atbalsta vairāk cilvēku, nekā novadā ir iedzīvotāju,” pastāstīja viceprezidents un uzsvēra, ka vienmēr ir prieks par pārdrošām un interesantām idejām.

LMT piešķīra divus tūkstošus eiro nojumes – lapenes radīšanai pie vidusskolas Augšlīgatnē. Tā būs pieejama visiem iedzīvotājiem, taču te skolēni varēs veikt praktiskos darbus un eksperimentus ārpus telpām. Ķempju baznīcas vitrāžu restaurācijai saņemti 1968 eiro. Ir atbalsts vairākiem projektiem, kas papildinās sportiskās aktivitātes novadā. Skrituļošanas iekārtu atjaunošanai Augšlīgatnē saņemti 1350 eiro, volejbola laukuma izveidei Gaujasmalā 1840 eiro. Par gūto atbalstu gandarīts Līgatnes sporta centra vadītājs Viesturs Dumpis. “Jādod cilvēkiem iespēja vispirms pamēģināt, pēc tam radīsies arī interese. Cilvēki grib iesaistīties, būt fiziski aktīvi,” saka Viesturs un pastāsta, ka vispirms pilsētā, pēc tam Augšlīgatnē tiks ierīkoti volejbola laukumi. “Visu laiku cenšamies piesaistīt finansējumu dažādos projektos, lai īstenotu ieceres ne tikai par pašvaldības līdzekļiem. Izmantojam visas iespējas. Pērn ar “Leader” atbalstu tika izveidots basketbola laukums,” pastāsta Viesturs.

Līgatnieši saņēmuši arī atbalstu radio vadāmo auto trases izveidei tūkstoti eiro. Jānis Mieriņš un Raitis Amatnieks ar lielizmēra radio vadāmo sportu nodarbojas jau vairākus gadus. Trenējas Turaidā, tur brauc interesenti no visas Latvijas, tāpat kā uz Aizkraukli, kur arī ir trase. “Tagad būs trase arī Augšlīgatnē. Varēsim trenēties, arī rīkot ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskas sacensības,” uzsver Raitis Amatnieks, bet Jānis Mieriņš paskaidro, ka ar radio vadāmās mašīnas ir piecas reizes mazākas par īstajām un tās brauc ar benzīndzinēju. Ar mašīnām ir liela ņemšanās, tās jāskrūvē. “Ir daudzi, kam tas patīk. Kad līgatnieši redzēs, kas ir kas, gan jau ieinteresēsies,” saka Raitis Amatnieks. Arī Viesturs Dumpis ir priecīgs, ka pie sporta centra būs lielizmēra radio vadāmo mašīnu trase: “Cilvēkiem patīk tas, kas pasaulē un televīzijā ir populārs. Piemēram, pludmales volejbols. Un, protams, jaunais.

Pašvaldības izpilddirektors Egils Kurpnieks atzīst, ka līgatnieši var būt gandarīti par sevi, jo viņi ir gatavi kopā darīt. “Tas nav viegli, bet zinu, ka idejas tiks īstenotas,” bilst izpilddirektors. 

http://news.lv/Druva/2017/05/11/piecas-idejas-latvijai

 

Visiem sveiciens no Krimuldas vidusskolas peldbaseina

Autors: L. Ozoliņa, Krimuldas vidusskolas peldbaseina vadītāja

Datums: 12.05.2017

Izdevums: Krimuldas Novada Vēstis

Rubrika: Ziņas

Dzīvojam joprojām taupības režīmā, iestājoties pavasarim, Raganā atkal jābeidz peldēšanas sezona. Skumji. Daudzi vēl zvana un grib braukt peldēt…

Attīstoties internetvidei, arī rīdzinieki guvuši plašāku informāciju par lētākām peldēšanas iespējām pie mums un karstākām pirtīm, par draudzīgo baseinu ģimenēm ar bērniem. Prieks, ka joprojām sezonas laikā darbojas kafejnīca “Putna piens” ar bagātīgu piedāvājumu klāstu un garšīgiem ēdieniem, paldies vadītājai Žanetei un veiklajai pavārītei Allai.

Atskatoties uz 2016./17.g. sezonu, gribas teikt, ka tā bijusi veiksmīga un notikumiem bagāta visiem. Tādēļ tik ātri paskrēja. Pateicoties baseina darbinieku komandai, laipnai attieksmei pret apmeklētājiem, smaidīgām kasierītēm un draudzīgiem baseina uzraugiem, izdevies piesaistīt vairāk peldētāju. Ir cilvēki, kas, izmēģinājuši citus peldbaseinus, atgriežas pie mums, jo ir siltāks un omulīgāk, ir labs inventārs bērniem peldētapmācībai. Liels PALDIES par ieguldīto mūsu “Darba Rūķiem”!

Gan skolēni, gan aktīvākie novada peldētāji piedalījušies vairākās peldēšanas sacensībās: mūsu peldbaseinā, Babītē, Inčukalnā, Ādažos.

Babītē 21. aprīlī savā starpā cīnījās trīs Babītes komandas, Krimuldas, Ādažu, Olaines un Vangažu skolu komandas. Stafešu peldējumā mēs palikām ceturtie, bet individuāli brīvā stila peldējumos augstāko 1.vietu ieguva Kārlis Alberts Reišulis (2005.-2006.g.dzim.) trešās vietas savās vecuma grupās ieguva Artis Baltgalvis (2009.g.dzim. un jaun.) un Jānis Mārtiņš Reišulis (2007.-2008.g.dzim.), bet brasā 50m peldējumā 3.vieta Renāram Cinim. Meitenēm – 50m peldējumā uz muguras Kristijai Ozolai (2005.-2006.g.dzim.) 5.vieta un Sindijai Bičkovskai (2005.-2006.g.dzim.) 50m brasā arī 5.vieta.

Interesants bija peldēšanas seriāls “Ūdensroze” trijos posmos, kas norisinājās Ādažu sporta centrā no 6.marta līdz 24.aprīlim. Tur piedalījās Ādažu, Ogres, Ķekavas, Ikšķiles, Carnikavas, Lielvārdes, Salaspils, Ulbrokas sporta skolu un mūsu skolas peldēšanas pulciņa audzēkņi, vairāk kā 200 dalībnieki 8 vecuma grupās. Sacensības notika brīvajā stilā un peldējumā uz muguras. Ir vērts atzīmēt un izcelt, ka 1.posmā jaunākajā grupā uzvarēja mūsu Jānis Mārtiņš Reišulis, bet kopvērtējumā viņam kauss par 3.vietu. 3.posmā Megija Bičkovska ieguva 5.vietu, bet kopvērtējumā meitenēm 6.vietu. Anna Patrīcija Rasimenoka kopvērtējumā 7.vietā, bet Elza Monika Kublicka 10.vietā. Ģimeņu stafetē Brāļi Reišuļi ieguva 9.vietu no 32 komandām. Toties visi dalībnieki, kas neizlaida nevienu sacensību, saņēma jaukas piemiņas medaļas.

Krimuldas vidusskolas peldbaseins šogad otrdienās brīvajā rīta laikā nodrošināja novada pensionāriem vienu bezmaksas peldēšas reizi nedēļā, ko izmantoja ap 40 senioru, bet brīvdienās – novada dažādu sporta veidu izlašu 50 dalībniekiem, kā arī nodarbības baseinā mūsu novada pirmsskolas iestāžu audzēkņiem, Lēdurgas pamatskolas skolēniem. Krimuldas vidusskolas skolēniem bija ekskluzīva iespēja – pat četras reizes nedēļā bez maksas apmeklēt peldēšanas nodarbības, ko izmantoja vien pāris desmiti bērnu. Milzīga Pateicība mūsu izturīgajiem treneriem Diānai Piebalgai un Voldemāram Pūcem, kas apmācīja arī citu skolu bērnus, kas to vēlējās par noteikto samaksu.

Sadarbības līguma ietvaros divas reizes nedēļā bez maksas peldinājām arī Līgatnes sporta centra audzēkņus, savukārt mūsu novada skolēni bez maksas trenējās Līgatnē florbolā.

Reāli domājot: lai sasniegtu augstākus rezultātus, jābūt garākai peldēšanas sezonai. Vēl, ļoti vēlētos nopietnāku attieksmi no vecāku un pašu peldētāju puses.

Jau otro gadu vienu reizi mēnesī praktizējām līdzsvara treniņus uz virves, kas novilkta pāri baseinam. 28.aprīlī notika LĪDZSVARA NOTURĒŠANAS sacensības, kas izvērtās pamatīgā jautrībā. Dalībniekiem bija jānotur līdzsvars uz dažāda veida un materiāla inventāra. Visilgāk uz pusapaļās “garoziņas” uz vienas kājas noturējās Antra Šverna – uzrādot laiku 4,19min. Līdzsvaru uz abām kājām uz vingrošanas cilindra visilgāk– 1,34min. noturēja Emīls Kļaviņš. Līdzsvarā uz gumijotās “pankūkas” atkal 1.vietā Antra Šverna, ar rezultātu 3,29min., bet līdzsvarā ar 5.atbalsta punktu uz lielās vingrošanas bumbas 1.vietā Emīls Kļaviņš, noturoties vien 12 sek. Līdzsvara gājienā pāri baseinam uz virves vistālāk – 6m nogāja un uzvarēja Norberts Kutraitis. Secinājums visiem viens: jātrenējas!

Peldēšanas sezonas noslēgumā 29. aprīlī Krimuldas vidusskolas peldbaseinā norisinājās sacensības “Krimulda OPEN 2017” deviņās vecuma grupās trīs peldēšanas veidos.

Jaunākajā grupā brīvā stila 25 m peldējumā līdz 8 gadu vecumam zēniem uzvarēja Artis Šverns, 2.vietā Rūdolfs Pētersons, bet trešais – jaunākais Jānis Šverns. Meitenēm ātrākā Ance Aspere no Saulkrastiem. 2006.-2008.g.dzim. grupā 50m brīvā stila peldējumā 1.vietā Jānis Reišulis, otrais – Renārs Vēveris, trešais – Reinis Pučurs, bet meitenēm, sekojoši: Eva Elizabete Zariņa no Saulkrastiem, Kristija Ozola, Norleta Leila Žingele. 2003.-2005.g.dzim. grupā 50m brīvā stila peldējumā pirmajās vietās: Megija Bičkovska un Emīls Kļaviņš, otrajā: Patrīcija Rasimenoka un Rinalds Siņicins (Inčukalns), trešā Santa Saltuma, bet 50m peldējumā brasā 1.vietās Rita Solovjova un Renārs Cinis, otrais: Edvards Edžus Pēkšens. Diemžēl, 15–17-gadīgajiem vienīgais un labākais bija Ernests Lipiņš. 1982.-1991.g.dzim. brīvā stila 50m peldējumā 1.vietā Agnese Rukkalne (Sigulda) un Ainārs Rukkalns, 2.- Agnese Kublicka un Ivars Gross, bet brasā labākie: Antra Šverna un Mārtiņš Alhimovičs. Kuplāk pārstāvētā grupa bija trenera Voldemāra Pūces kādreizējie un aktīvākie audzēkņi 36–45-gadīgie. Pirmajās vietās brīvajā stilā Inga Buliņa un Artūrs Vēveris, otrie: Kristīne Rāte un Māris Stūrītis, bet trešie: Natālija Dženza (Bīriņi) un Aivars Rukkalns (Sigulda). Toties 50m brasā šajā grupā pirmie: Evija Pētersone un Aigars Bergs (Valmiera), bet otrie: Inese Zariņa (Saulkrasti) un Artūrs Rukkalns, trešajā vietā Jānis Jagubkovs. 1962.-1971.g.dzim. grupā vienīgais un stiprākais 50m brīvā stila peldējumā Grigorijs Valters. Grupā, kas vecāki par 56 gadiem, brīvajā stilā uzvarēja Gunta Fetere Fektere, bet brasā ātrākie bija Ināra Bauere (Inciems) un Juris Rukkalns.

100m kompleksajā peldējumā visi peldēja vienā grupā, tāpēc pie godalgām tika visspēcīgākie. Pirmajās vietās: Evija Pētersone un Aigars Bergs (Valmiera), otrie: Eva Elizabete Zariņa (Saulkrasti) un Ainārs Rukkalns, bet trešie: Inga Buliņa un Artūrs Rukkalns, APSVEICAM!

LIELS PALDIES par entuziasmu, uzņēmību mūsu novada peldēšanas ilggadējam trenerim Voldemāram Pūcem gan par ieguldīto darbu treniņos, gan par neatlaidību, visus uzmundrinot, pierunājot uz sacensībām, gan par starta tiesneša darbu. Paldies brīvprātīgajiem tiesnešiem par atvēlēto laiku un precizitāti: Airai Kurtiņai, Zanei Segliņai, Evijai Pētersonei, Santai Saltumai, Martai Primakai, Amandai Augulei un Karīnai Žeglovai.

Pateicamies SIA “Perfecto” – personīgi Haraldam Salmiņam par Kuki-Muki un veikalam “Spārītes” – Agnesei Antonovai par saldumu balvām skolēniem! Paldies Ziedonim Skrivļam par sagādātajām medaļām!

3.maijā visi varēja papriecāties uz piepūšamās ūdens šķēršļu joslas. Protams, neiztikām bez laika uzņemšanas un sacensību gara. 1.vietu ieguva mūsu aktīvākais dalībnieks Emīls Kļaviņš, šķērsojot 25m distanci 18,07sek., bet otrais: Bruno Avens 18,57sek. Nākamajā posmā uzvarēja un balvu ieguva neatlaidīgais Harijs Pēkšens, ar laiku 18,47sek.

Aicinu lielos novada izlases peldētājus cītīgi trenēties un izmēģināt citus baseinus, lai veiksmīgi pārstāvētu Krimuldu Atklātajā Latvijas Čempionātā peldēšanā vecmeistariem 9.-10. jūnijā Rīgā, Ķīpsalas peldbaseinā.

JŪS esat pieteikti, zvaniet par veicamajām distancēm (29114779 Līgai)!

Sportisku vasaru vēlot, atgādinu, ka mūsu TRENAŽIERU ZĀLE Raganā ir labi aprīkota un gaida vingrotājus darba dienās 9.00–20.00 (ieskaitot 2. jūniju).

Skolēniem, studentiem – 0.70 euro (abonements 5 reizēm 2.80)

Pieaugušajiem – 1.80 euro (abonements 5 reizēm 7.20)

http://news.lv/Krimuldas-Novada-Vestis/2017/05/12/visiem-sveiciens-no-krimuldas-vidusskolas-peldbaseina

 

Zemgalē aicinām uz Vidzemi

Autors: Ina Miķelsone, Vidzemes Uzņēmējdarbības centra vadītāja

Datums: 12.05.2017

Izdevums: Liesma

Rubrika: Novados un pilsētās

Vidzemes Uzņēmējdarbības centrs piedalījās Uzņēmēju dienās Zemgalē, stāstot izstādes apmeklētājiem par Vidzemes puses tūrisma objektiem. Kopumā izstādi apmeklēja vairāk nekā desmit tūkstoši apmeklētāju, un arī Vidzemes stendā interesentu netrūka.

Braucām zemgaliešiem stāstīt par atpūtas iespējām Vidzemes pusē. Stendā bija pieejama tūrisma informācija, arī klātienē ļāvām izstādes apmeklētājiem sajust Vidzemes garšu. Pārstāvji no Līgatnes Padomju slepenā bunkura un Cēsu viduslaiku pils aktīvi iesaistīja apmeklētājus dažādās aktivitātēs. Liela interese bija par brīvdienu galamērķiem ģimenēm ar bērniem, kā arī skolēnu ekskursiju maršrutiem. Tāpat samērā lielu interesi izrādīja arī tūrisma grupu braucienu organizatori. Novērojām, ka daudz zemgaliešu vēlas apvienot braucienu pie radiem Vidzemē ar kāda interesanta tūrisma objekta apskati, īpaša interese tika izrādīta par Raunu, Alūksni un Ērgļiem. Kompliments Cēsīm un Valmierai — šīs pilsētas un tuvāko apkārtni Zemgales ļaudis jau labi pazīst. Interesanti, bet kāda stenda apmeklētāja atzinās, ka nekad vēl nav bijusi Vidzemē. Stāstījām, rādījām un aicinājām ciemos!

Pasākumu organizēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Zemgalē Uzņēmēju dienas norisinājās jau ceturto reizi, kļūstot par gadskārtēju un ilgi gaidītu notikumu Jelgavā.

Jau 2. un 3. jūnijā līdzīgs pasākums notiks Kurzemē. Par Vidzemes tūrisma piedāvājumu stāstīsim arī Ventspilī Kurzemes Uzņēmēju dienās. Visi laipni aicināti!

http://news.lv/Liesma/2017/05/12/zemgale-aicinam-uz-vidzemi

 

Jauns čempions

Autors: Aleksandrs Beļakovs

Datums: 12.05.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Sports

Jāņa Šica piemiņas turnīrs futbolā, kas notika jau 29.reizi, noslēdzās ar jauna čempiona kronēšanu. Valmieras FK jaunie censoņi no komandas “Brālis” kļuva par šī turnīra 17.uzvarētājiem.

Sacensības šogad risinājās “neierastā” vietā – Priekuļu tehnikuma stadionā, un paldies Imantam Pārumam, kurš parūpējās par trīs laukumu ierīkošanu. Turnīra rīkošanai izvēlējāmies 5.maiju, kas tika izsludināta kā brīvdiena, taču izrādījās, ka daudziem tā ir darba diena, tas liedza piedalīties ierastiem galvenajiem favorītiem – Rīgas komandām. Toties varēja uzelpot pārējie, jo konkurentu uz uzvarētāja troni – mazāk.

Kopumā pieteicās 15 komandas, ko ielozēja piecās apakšgrupās. Atbilstoši nolikumam komandas, kas grupās palika pēdējās, no tālākās cīņas izstājās. Šoreiz šo neveiksmīgo vidū turnīra gados jaunākā komanda “Namejs”, kā arī “Zilā lagūna”, “Dream Team”, “Meduza” un “Siguldas būvmeistars”.

Turnīrā palikušo komandu spēku samērs izrādījās ļoti līdzīgs, un pirmajās playoff kārtas spēlēs pamatlaikā komandas nespēja gūt nevienus vārtus, uzvarētājus noteica pēcspēles sitienu sērijās. Tajās “Brālis” ar 2:1 pārspēja “Solomir”; “Vaive” negaidīti ar 4:3 pārspēja spēcīgo “Līgatnes Zenit”; Cēsu “Puta” ar 3:2 pieveica principiālākos pretiniekus mājnieku cerību “Vaivīte”; “FK Freška” ar 2:1 pārspēja “2 Pacani”, bet garākajā pēcspēles sitienu sērijā Valmieras apvienotā izlase ar 5:4 pieveica “Lodi”.

Finālturnīrā, kurā komandas cīnījās apļa turnīrā par vietu sadalījumu pirmajā piecniekā, turpinājās nedienas ar vārtu gūšanu pamatlaikā, tas izdevās tikai četrās spēlēs no desmit. Tāpēc intriga saglabājās līdz pašām turnīra beigām.

Pateicoties divām uzvarām pamatlaikā, par turnīra uzvarētājiem tika kronēta komanda “Brālis”, kurā spēlēja V. Zvirgzds, T. Dubavs, M. Dubavs, A. Sīlis, K. Grosbergs, P. Pavlovičs, D. Šakurovs.

Vienāds punktu skaits bija komandām “Puta” (Cēsis) un “Freška” (Rauna), bet uzvara pēcspēles sitienos otro vietu deva cēsniekiem. Komandā spēlēja S. Voldiņš, I. Tomsons, A. Ķilups, L. Šarovs, V. Vačila, V. Ivanovs, M. Kļaviņš, E. Jolkins, A. Tkačenko, A. Grīnbergs.

Bronzas medaļas Raunas komandai, kurā spēlēja K. Zernis, M. Zernis, A, Ābrams, L. Veidemanis, D. Zuzāns, A. Bračka, E. Eglītis.

4.vietā Valmieras apvienotā izlase, 5. – “Vaive”.

Par turnīra rezultatīvāko spēlētāju kļuva Elvis Fundurs (“Solomir”), kurš guva trīs vārtus, pie tam visus vienā spēlē.

Jāatzīmē, ka šis bija vismazāk rezultatīvākais turnīrs tā vēsturē, 30 spēlēs gūti tikai 19 vārti. Turnīra vecākais spēlētājs Armands Amirhanovs (1969.gads, komanda “Solomir”), komandā “Dream Tem” spēlēja arī viņa dēls Dans. Turnīra vienīgā daiļā dzimuma pārstāve Džeina Eglīte bija komandā “Solomir”, bet viņas vīrs pārstāvēja “Vaivīti”.

Par turnīra labāko vārtsargu atzīts Elvis Eglītis (“Freška”), kurš spēles pamatlaikā neielaida nevienus vārtus.

Veiksmīgu turnīra norisi nodrošināja tiesneši: E. Benders, M. Jarohovičs, I. Petrovs. Par atbalstu paldies Cēsu novada pašvaldībai.

Šis turnīrs noslēdzies, nākamgad gaidāmais jubilejas turnīrs maija sākumā, ceram, notiks rekonstruētajā Cēsu stadionā.

http://news.lv/Druva/2017/05/12/jauns-cempions

 

Braucot atpakaļgaitā, traumē gājēju

Autors: Arita Lejiņa

Datums: 12.05.2017

Izdevums: Druva

Rubrika: Policijas hronika

Līgatnes novadā, Augšlīgatnē, satiksmes negadījumā cietis 2002.gadā dzimis jaunietis, viņš nogādāts tuvākajā ārstniecības iestādē, informē Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvalde. Nelaimes gadījums noticis 10.maijā pulksten 13, kad 1972.gadā dzimusi sieviete, vadot automašīnu “Hyundai Trajet” atpakaļgaitā, uzbrauca puisim, kurš pārvietojās tuvumā. Policija noskaidro notikušā apstākļus.

http://news.lv/Druva/2017/05/12/braucot-atpakalgaita-traume-gajeju

 

 

2017-05-13
Laika ziņas
Aptaujas