Šodien, 10. februārī, saņēmām ziņu – apstiprināts ERAF līdzfinansētais projekts „Līgatnes papīrfabrikas ciemata kultūrvēstures tūrisma takas izveide” programmas „Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai”.

Projekta sagatavošanas darbs ilga trīs gadus. Sākumā bija ideja par nepieciešamību unikālo Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturisko centru, kas ir vienīgais šāda veida industriālās apbūves koka ēku komplekss Eiropā, padarīt par tīkamu dzīvesvietu iedzīvotājiem un saistošu apskates objektu tūristiem. Tika piesaistīti ieinteresēti arhitekti un sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, tika uzsākts darbs pie „Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskā centra izpētes un attīstības koncepcijas” izstrādi. Salīdzinoši īsā laikā tika likti pamati šī brīža projektam Līgatnē. Koncepcijas izstrādes procesu vadīja arhitekte, bijusī līgatniete Ināra Kārkliņa, un viņas uzņēmuma - Arhitektu biroja „Forma” čaklā komanda. Koncepciju zinātniski pamatoja Karklins design Studio (Bostona, ASV), pielietojot patentētu pētniecības modeli un ņemot par piemēru realizētus projektus Amerikā, Anglijā un Somijā. Būtisks un neatsveras bija gan esošo, gan bijušo līgatniešu ieguldījums, kas nežēloja vēsturiskos fotodokumentus un atmiņu stāstus. Koncepcija izpelnījās augstu novērtējumu Latvijas kultūrvēsturnieku aprindās un uz koncepcijas bāzes tika izveidots tehniskais projekts pirmās kultūrvēstures tūrisma takas izveidei. Turpinājumā, sadarbībā ar SIA „Indigo line”, tika izstrādāts projekta pieteikums, kas ir vairāku simtu lapaspušu biezs projekta būtības izklāsts ar tā finansiālu pamatojumu.

Šai projektā tiks realizēta koncepcijas pirmā kārtā. Kopumā visas koncepcijas realizācija ir plānota trīs kārtās. Pirmās kārtas realizācija izmaksās aptuveni 700 tūkstošus latu paredzot, ka 65% finansē Eiropas Savienība.

Plānots, ka darbi tiks uzsākti un pabeigti jau 2010. gadā. Tie pārsvarā būs infrastruktūras objekti, piemēram, gājēju tilts pār Līgatnes upi pie papīrfabrikas, gājēju celiņu izveide ap centra dīķi un uz Ānfabrikas klinti, Rīgaskalna un Skolaskalna labiekārtošana u.c.

Projekta veiksmīgai realizācijai visvairāk būs nepieciešams iedzīvotāju atbalsts, jo kaut arī tiks uzlabota infrastruktūra un vide, tas tieši skars ierasto dzīvesveidu. Piemēram, nāksies atteikties no pussabrukušajiem šķūnīšiem, kuru vietā tiks uzbūvētas gaumīgas malkas novietnes – it kā jau labi, bet paredzam, ka arī šādu jautājumu risināšana varētu radīt zināmu satraukumu.

Tomēr rezultāts, ko redzēsim jau šī gada beigās, pārsteigs gan līgatniešus, gan viesus!

Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskā centra

„Līgatnes kultūrvēstures tūrisma takas”
produkta idejas apraksts

                Līgatnes kultūrvēstures tūrisma takas izveides mērķis ir parādīt un pastāstīt „Stāstu par Līgatni” – stātu par Līgatnes papīrfabrikas 19 gs. beigu, 20 gs. sākuma inženiertehniskajiem sasniegumiem un sociālo infrastruktūru.

                Līgatnes papīrfabrikas ciemata komplekss veidots 19. gs. beigās, lai nodrošinātu papīrfabrikas strādniekiem un inženiertehniskajiem darbiniekiem augstvērtīgu dzīves telpu, kas atbilstoši tā laika standartiem tika uzskatīts par vienu no modernākajiem Eiropā. Papildus dzīvojamam kompleksam, ievērības cienīga ir ražošanas infrastruktūra, tai skaitā ūdens padeves kanāli u.c., kuru inženiertehniskie risinājumi aktualitāti arī mūsdienās.

Veicot Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskā centra izpēti, un izstrādājot tā attīstības koncepciju (SIA „AB Forma” 2008.g.), tiek piedāvāts izveidot vairākas tūrisma takas, kas nodrošinātu Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskā centra saglabāšanu un funkcionālu izmantošanu kultūrvēstures tūrisma produkta attīstībai.

Pirmajam posmam ir izstrādāts tehniskais projekts, kura realizācija nodrošina pirmās kultūrvēstures tūrisma takas izveidi. Tā sadalīta divos maršrutos - „Līgatniešu dzīvesveids” un „Līgatnes dabas loks”. Šie maršruti, gan katrs individuāli, gan abi kopā, sniedz vispusīgu ieskatu Līgatnes vēsturē – iepazīstina ar vēsturisko dzīvesveidu un sniedz priekšstatu par inženiertehniskajiem sasniegumiem.

„Līgatniešu dzīvesveids” ir stāsts par Līgatnes papīrfabriku un tās strādniekiem – Līgatnes iedzīvotājiem. Maršruts sākas pie Tūrisma informācijas centra un pa Brīvības ielu ved līdz papīrfabrikai. Ceļā iespējams aplūkot Zaķusalas dzīvojamo kompleksu, kas sastāv no divām koka ēkām un vienīgās vēsturiski saglabātās „laubītes”, kādas bijušas katrā dzīvojamā kompleksā.

Maršruta turpinājumā Līgatnes papīrfabrikas apmeklējums, kurā iespējams skatīt papīra ražošanas procesu, un šķērsojot Līgatnes upi, aplūkojot dzemdību namu, nokļūt Skolaskalnā – dzīvojamā kompleksā, kas sastāv no divām daudzdzīvokļu koka ēkām un parku. Šai kalnā izveidota skatu platforma, kas paver skatu uz papīrfabriku „no augšas” (restaurēta klasiskā Līgatnes papīrfabrikas fotogrāfija). Skolaskalnā saglabājušās vēsturiskās tualetes un viens no brūzīšiem (saimnieciskās ēkas kādas bija katra kompleksa neatņemama sastāvdaļa). Vecās skoliņas ēkā apskatāms Līgatniešu dzīvesveida muzejs.

Tālākais maršruts ved gar 19. gs,. beigās celto slimnīcu. Turpinājumā apskatāmi Līgatnes Centra „Spriņģu” kapi, kuros kā balta pils stāv Līgatnes centra kapu kapliča (Valsts nozīmes aizsargājams kultūras piemineklis).

Projekta pirmajā posmā paredzēts, ka maršruts pa Spriņģu ielu gar 1894. gadā celto Līgatnes kultūras namu, kurā apskatāmas griestu dekorācijas (Valsts nozīmes aizsargājams kultūras piemineklis) ved uz sākumpunktu – Tūrisma informācijas centru, bet otrajā projekta kārtā paredzēts, ka maršruts tiek papildināts ar taku, kas ved uz Ānfabriku – pirmo papīra ražotni Līganē, un savienojās ar maršrutu „Līgatnes dabas loks”.

Maršruts „Līgatniešu dzīvesveids” ir pieejams cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Apskates ilgums aptuveni 2,5 stundas.

„Līgatnes dabas loks” ir maršruts, kas sadalīts divās tūrisma takās „Lejas taka” un „Augšējā taka”. „Lejas taka” ir pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. „Augšējā takā” dabas reljefa dēļ šādu iespēju nav.

Maršruts sākas pie Tūrisma informācijas centra gar centra dīķi virzienā uz Ānfabrikas klintīm (Valsts nozīmes aizsargājams dabas piemineklis). Pa ceļam apskatāms Lustūzis (Valsts nozīmes aizsargājams dabas piemineklis) un Līgatnes 19 gadsimta inženiersasniegumi – ūdensteces kanālu sistēma ar mākslīgo ūdenskrātuvi un slūžu sistēmu, kā arī divi atjaunotie vēsturiskie tiltiņi – Wilhelmin, Eizen (šādi tiltiņi Līgatnē bijuši vairāk par 10 uz šai projekta ietvaros divi no tiek atjaunoti).

                Pie Ānfabrikas klintīm iespējams skatīt Ānfabriku un senos ūdensceļus ar akvaduktu. Iespējams skatīt būvju balstus un fotoreportāžu. Ānfabrikas klintīs apstatāmi smilšakmens pagrabi un mākslīgās alas, kuru Līgatnes apkārtnē ir vairāk par 150. Uz Ānfabrikas klints izveidota skatu platforma.

                „Lejas taka” neturpinās, bet atgriežoties sākumpunktā iespējams baudīt ainavu ap centra dīķi, tai skaitā apmeklēt Līgatnes kultūras namu un smilšakmens alas Lustūzī, bet šķērsojot upes kanālu iespējams turpināt maršrutu pa „Augšējo taku”, kas no Ānfabrikas klintīm gar smilšakmens pagrabu nogāzi turpinās līdz Rīgaskalnas – trīs koka daudzdzīvokļu ēku kompleksam. Arī šai kompleksā, līdzīgi kā „Līgatniešu dzīvesveida” maršrutā ir iespēja iepazīties ar papīrfabrikas strādnieku dzīvi un sadzīvi.

                No Rīgaskalna atgriežas uz takas sākumpunktu pa ceļam no Rīgaskalna skatu platformas apskatot Līgatnes centra ainavu – Lustūzi, centra dīķi, kultūras namu u.t.t.

                Abi kultūrvēstures tūrisma maršruti pastāsta stāsta par dzīvi Līgatnē 19. gs. beigās, kad izveidotais sociāli – ekonomiskais modelis pilnībā nodrošināja Līgatnes un līgatniešu dzīvi pēc pašpietiekamības principa. Un ja „Līgatniešu dzīvesveids” vairāk pievēršas dzīvestelpas racionālajām pusēm – darbs papīrfabrikā, mācības skolā, ārstēšanās u.t.t., tad „Līgatnes dabas loks” vairāk stāsta par līgatniešu emocionālo dzīves stilu – dabas ainavu apveltīta harmonija, balles, ekskluzīvi tiltiņi vakara pastaigām u.t.t.

                Ir vērts!