Jaunumi
Publikācijas par Līgatni laikrakstos, 03.01.2014.

 

Eiro ienācis mūsu ikdienā

Autors: Jānis Gabrāns, Sarmīte Feldmane

Datums: 03.01.2014

Izdevums: Druva

Rubrika: Novadu ziņas

Daudzi cilvēki latus paspēja iztērēt gada nogalē, lai jauno gadu sāktu ar jauno naudu. Aktīvākie pirmās eiro banknotes steidza izņemt tūlīt pēc gadu mijas, lai gan Cēsu centrā lielas rindas pie bankomātiem neveidojās. Cilvēki, ejot gar bankomātiem un konstatējot, ka eiro jau pieejams, izņēma pirmos simboliskos eiro, sakot, ka tagad var mierīgi sākt jauno gadu.

Aptaujātie cēsnieki pārsvarā pozitīvi izteicās par jauno valūtu, protams, neslēpjot, ka latiņa žēl, jo nauda bijusi skaista. Lielākās bažas cilvēki saskata tajā, ka būs vajadzīgs zināms laiks, lai pierastu pie cenām, kas izteiktas eiro. Proti, ar latiem bijis skaidrs, vai, piemēram, 20 lati konkrētajai precei ir augsta vai apmierinoša cena. Tagad nāksies aprast ar jauno situāciju.

Saspringtāks darbs šajā dienās ir pārdevējām, kam jāspēj orientēties divās valūtās. Kā zināms, līdz 14.janvārim paredzēta abu valūtu – lata un eiro – vienlaicīga lietošana. Iedzīvotāji visus maksājumus šai laikā var veikt arī latos, atlikumu par veikto darījumu saņemot eiro. Parunājot ar lielveikalu pārdevējām, noskaidrojās, ka pircēji tomēr joprojām norēķinoties ar latiem. Kāda pārdevēja atzina, ka dažs pircējs veikalu izmantojot, lai veiktu valūtas maiņu. Pirmajās dienās nereti fiksēts, ka cilvēks paņem preci apmēram eiro vērtībā, bet maksā ar 20 latu banknoti. Latvijas Tirgotāju asociācija gan norādījusi, ka tirgotājs, ja viņam nav pietiekami daudz eiro atlikuma izdošanai no lielākām latu banknotēm, ir tiesīgs vispirms naudu samainīt sīkākās latu banknotēs un izdot atlikumu no mazākās banknotes.

Visvairāk procesu aizkavējot pircēji, kuri, iztukšojuši krājkasītes ar vienu un divu santīmu monētām, maksāja ar tām. Šādi gadījumi fiksēti jau gada pēdējās nedēļās. Dažs pat šādā sīknaudā cenšoties samaksāt par preci, kas maksā septiņus, astoņus latus. Kāda pārdevēja atzina, ka dažkārt varot tikai brīnīties, cik cilvēki ir egoistiski un nemaz nedomājot par pārējiem. Ne tikai par pārdevējiem, bet arī par pircējiem, kam jāgaida aiz viņiem.

Taču šādu pircēju gan ir mazāk. Kā atzīst veikalu “Solo” īpašnieks Uldis Kvants, pirmās dienas aizritējušas ļoti mierīgi, bez problēmām: “Jā, cilvēki maksā ar latiem, bet bijām domājuši, ka būs daudz monētu. Taču ir sajūta, ka sīknauda iztērēta pagājušajā gadā, lai pēc gadu mijas santīmi vairs netraucētu. Protams, ir arī tādi, kuri nāk ar sīkajiem santīmiem, bet uz kopējā pircēju skaita tas problēmas nesagādā.

Tiesa, vēl nevar teikt hop, jo, manuprāt, grūtākais vēl priekšā. Divas pirmās jaunā gada dienas pēc lielās iepirkšanās buma gada nogalē ir mierīgas, smagākās dienas varētu būt piektdiena, sestdiena, kad cilvēki atsāks iepirkšanos. Nākamais vilnis būs tad, kad cilvēki saņems algas un nāks ar eiro banknotēm, un būs nepieciešams vairāk maiņas monētu, taču rādās, ka ar tām problēmām nevajadzētu būt.”

Arī Vecpiebalgas uzņēmējs Valdis Cīrulis secina, ka pirmajās divās dienās sarežģījumu valūtas maiņas dēļ nav bijis: “Galvenais, ka tirdzniecības vietas neizmanto kā valūtas maiņas punktu. Pirms tam zināmas bažas bija, bijām gatavi, ka vairāk nāks ar latiem, taču, šķiet, ka problēmu nebūs. Iespējams, tuvākajās dienās būs lielāka aktivitāte, jo cilvēki sabiedēti, lai pirmajās dienās neko nedara. Tomēr domāju, viss būs mierīgi, cilvēki pieņēmuši naudas maiņu, daudzi iegādājušies eiro sākumkomplektus un jau norēķinās ar jauno valūtu.”

Tie, kuri norēķinās ar maksājumu kartēm, vispār nesaredz problēmas jaunajā situācijā, taču skaidras naudas turētājiem ir plašas iespējas veikt maiņas operācijas. Atgādinām, ka “Latvijas Pasta” nodaļās, kuru tuvumā nav banku filiāļu, naudas maiņu bez komisijas maksas un pēc oficiālā kursa varēs veikt trīs mēnešus pēc eiro ieviešanas; komercbankās un to filiālēs – sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas, bet Latvijas Bankā latus pret eiro varēs apmainīt neierobežotu laiku.

SEB bankas Cēsu filiāles vadītāja Ingūna Mihaļova pastāstīja, ka pirmajā darba dienā cilvēku ir vairāk nekā ierasts, vairums nāk samainīt latus uz eiro. Ja cilvēkam bankā ir konts, viņš var skaidru naudu iemaksāt iemaksas bankomātā, diemžēl gadījusies neparedzēta ķibele: "Lielākā problēma, ka iemaksu bankomātā, kas atrodas filiāles ēkā, kāds mēģinājis samainīt monētas, tāpēc iemaksu bankomāts uz kādu brīdi nestrādā. Jāatzīst, kopš bankomāts uzstādīts, nekas tāds nebija noticis."

Vēsturiskajā Cēsu rajonā naudas maiņu iespējams veikt arī vairākās pasta nodaļās Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novadā. Aģentūra LETA gan vakar ziņoja, ka rīta pusē datorsistēmas problēmu dēļ naudas maiņu nebija iespējams veikt Jaunpiebalgas pasta nodaļā, bet nu jau problēma novērsta. Apzvanot vairākas pasta nodaļas, "Druva" noskaidroja, ka rindas tajās neveidojas, lai gan cilvēki itin aktīvi izmantojot iespēju samainīt latus pret eiro.

http://news.lv/Druva/2014/01/03/eiro-ienacis-musu-ikdiena

 

 

Arī janvārī gaida Pierīgas Ziemassvētku vecīti

Datums: 03.01.2014

Izdevums: Rīgas Apriņķa Avīze

Rubrika: Komentāri, viedokļi

RAA decembrī saņēma vairākas bērnu vēstules Pierīgas Ziemassvētku vecītim. Dažus lūgumus Ziemassvētku vecītis pacentās izpildīt un jau sagādāja pārsteigumu vairākām ģimenēm.

Pēc 2013. gada RAA pēdējā numura iznākšanas redakcija saņēma vēl trīs vēstules no vienas ģimenes bērniem no Līgatnes pagasta.

• Mīļo Ziemassvētku vecīt, mani sauc Ģirts. Man ir 13 gadu. Mēs ģimenē esam trīs bērni. 

Tā kā Latvijā ir krīze, mūsu māmiņa nepelna daudz naudas. Un nauda ir vajadzīga kaut kādām daudz svarīgākām lietām nekā dāvanām. Es vēlētos portatīvo datoru, jo tad es varētu vairāk attīstīt sevi un lasīt kaut ko interesantu. Es ticu Tev, Ziemassvētku vecīt!

• Ziemassvētku vecīt, mans vārds ir Monika. Man ir 14 gadu.

Esmu pusaudze un zinu “patiesību“ par Ziemassvētku vecīti. Bet dziļi sirdī ticu brīnumiem. Tāpēc arī rakstu šo vēstuli, jo ticu brīnumam, ka Ziemassvētku vecītis varētu pastāvēt. Es Ziemassvētkos, brīnumu laikā, vēlētos saņemt: skrituļslidas, jo esmu aktīvas atpūtas cienītāja un vēlos iemācīties skrituļot; slidas, jo man visvairāk uz pasaules patīk slidot. Un portatīvo datoru, jo es kā ikviens pusaudzis vēlos būt moderna un internetā var ātri un viegli jebko atrast. Es esmu no maznodrošinātas daudzbērnu ģimenes. Ģimenē esam es, mazā māsa, brālis un mūsu mīlošā māmiņa. Es tiešām ceru vismaz vienu no šīm dāvanām saņemt, jo es noteikti nevaru atrasties slikto bērnu sarakstā. Es skolā esmu viena no vislabākajām sekmēs un viena no visaktīvākajiem skolēniem. Un es piedalos teātrī, jaunsargos, hobijdarbnīcā un dziedu korī.

• Sveiks, mīļo Ziemassvētku vecīt, mans vārds ir Lana. Man jau ir 12 gadu, bet es joprojām ticu Tev, Ziemassvētku vecīt. Es zinu, ka neesmu pārāk labi uzvedusies šogad, bet tāpēc centos labi mācīties un man tas izdevās.

Mans tētis aizgāja, kad biju maza, neatceros, ka būtu svinējusi Ziemassvētkus ar viņu. Es vienmēr esmu vēlējusies, lai man Ziemassvētkos kāds uzdāvina velosipēdu vai planšetdatoru, bet joprojām neko tādu neesmu dabūjusi. Lai gan devu virzienu uz lietām, ko vēlētos, mammai tam naudas nepietiek. Iespējams, ka velosipēdu viņa varētu nopirkt, taču ir svarīgākas lietas, kur likt naudu, un par planšetdatoru es varu tikai sapņot, jo to ir vēl grūtāk dabūt nekā velosipēdu. Es ceru, ka varu Tev uzticēties, Ziemassvētku vecīt, un es vēl vairāk ceru, ka tieši Tu būsi tas, kas piepildīs manu vēlēšanos. Es īsti nezinu, vai Tu esi īsts Ziemassvētku vecītis, bet ceru un ticu, ka piepildīsi manu vēlēšanos!

Lūdzam atsaukties iespējamos Ziemassvētku vecīšus! Ģimenes adrese pieejama “Rīgas Apriņķa Avīzes” redakcijā! Kāpēc gan Ziemassvētku vecītis nevarētu atnākt janvārī?

http://news.lv/Rigas_Aprinka_Avize/2014/01/03/ari-janvari-gaida-pierigas-ziemassvetku-veciti

 

Ko gaidāt no Siguldas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas partneres?

Autors: Elīna Kondrāte

Datums: 03.01.2014

Izdevums: Rīgas Apriņķa Avīze

Rubrika: Komentāri, viedokļi

Šogad Sigulda kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētas Rīgas partneri. Projekta laikā gada garumā Latvijas iedzīvotājus un viesus priecēs vairāki simti dažādu pasākumu. Siguldā notiks septiņi festivāli: Mākslas un līdzdalības festivāls “Nature. Urban. Future”, Ziemas festivāls vienlaikus ar Latvijas Ziemas olimpiādi, festivāls bērniem “Izlaidums Brīnumskapī”, vasaras saulgriežu svinības, festivāls “Kremerata Baltica”, Starptautiskie Siguldas opermūzikas svētki un Dabas koncertzāle.

Brigita Rude no Siguldas, pensionāre: – Zinu par šo notikumu. Kopš priekšsēdētājs ir Uģis Mitrevics, Sigulda ir ļoti mainījusies – tagad tā ir sakopta, sakārtota. Sigulda noteikti var būt Rīgas partnere. Pasākumus, cik būs iespējams, apmeklēšu.

Ārija Bērze no Līgatnes, mākslas pedagoģe: – Siguldai noteikti ir potenciāls, lai būtu pilnvērtīga kultūras galvaspilsētas partnere, bet svarīgākais, kā to izmantos un koordinēs. Tagad jāseko, kā Sigulda izpaudīsies, taču kultūras pasākumus apmeklēšu obligāti.

Miķelis Isājevs no Siguldas, strādā viesnīcā: – Par šo notikumu neesmu dzirdējis. Taču neesmu par to sajūsmā – gribētos, lai Sigulda ir klusāka pilsēta. Katru rudeni, kad sabrauc tūristi, šeit ir ļoti skaļš. Pieļauju, ka iecerētos pasākumus apmeklēšu.

Ināra Miškina no Krimuldas, “Krimuldas Novada Vēstu” redaktore: – Par iecerētajiem pasākumiem vēl neesmu interesējusies, tas vairāk aktualizēsies janvārī. Taču šis notikums pavērs jaunas iespējas tūristu piesaistē, neapšaubāmi, arī ieguvums uzņēmējiem.

http://news.lv/Rigas_Aprinka_Avize/2014/01/03/ko-gaidat-no-siguldas-ka-eiropas-kulturas-galvaspilsetas-partneres

 

 

2014-01-03
Laika ziņas
Aptaujas