Jaunumi
Publikācijas par Līgatni laikrakstos, 04.02.2014.

Uzvarētāju ignorējot, miera nebūs

Autors: Ināra Egle
Datums: 04.02.2014
Izdevums: Diena
Rubrika: Ziņas

Pusgadu pēc jauno pašvaldību sanākšanas ar vadības maiņu Ādažos atklājas nemieri novados, kur ir trausls vairākums un visu izšķir viena balss.

Viena balss ir izšķirošā ne tikai Ādažos, bet arī citos novados apgrūtina lēmumu pieņemšanu

Vadības maiņa Ādažu novadā, kur nesen no amata atbrīvoja domes priekšsēdētāju Māri Sprindžuku (ZZS) un viņa vietā ievēlēja Normundu Zviedri (Vienotība), atklāj iemeslus, kuri radījuši politisko nestabilitāti vēl vairākos novados. Iepriekšējā sasaukumā to pārdzīvoja arī Saldus novads, kur pretrunas starp koalīciju un opozīciju pat mēģināja risināt ar tiesas palīdzību. Pēc pašvaldību vēlēšanām pērnā gada jūnijā Saldū konflikta riskus novērsa, un tagad uz turieni pieredzes apmaiņā varētu doties strīdnieki no citām pašvaldībām.

Vēlēšanās uzvarējušā politiskā spēka atstāšana opozīcijā un mēģinājums pret to apvienot deputātus no vairākiem sarakstiem, kas ieguvuši pa vienai vai divām vietām, nesola konstruktīvu darbu, un no tā cieš iedzīvotāji. Iespaidu atstāj arī tas, ka saraksti komplektēti no cilvēkiem, kuri iepriekš nav strādājuši kopā un nav partiju biedri, reizēm cits citu pat nepazīstot. Deputātiem nereti ir arī atšķirīgs kompetences līmenis un dažādās intereses. To visu tagad var ieraudzīt Ādažos, bet – ne tikai tur. Pagājušajā gadā Diena līdzīgu situāciju novēroja arī Līgatnes, Durbes un Dundagas novados, kur joprojām lēmumu pieņemšanu izšķir viena balss, bet pašvaldību vadītāju nomaiņa netiek plānota.

Sprindžuku palūdza

Bijušais Ādažu priekšsēdis M. Sprindžuks bija Tautas partijā, bet nekad – Zaļo un Zemnieku savienībā (ZZS). Arī pārējie divi no ZZS Ādažu domē ievēlētie deputāti nav ZZS biedri. M. Sprindžuku startēt palūgusi laba paziņa no ZZS, kura vada citu pašvaldību. Viņš ir ādažnieks, bet pēdējos gados maz tur uzturējies un bieži atradies komandējumos ārzemēs. Arī pēc pašvaldību vēlēšanām M. Sprindžuks nebija Latvijā un koalīcijas veidošanā nepiedalījās. Viņam šķita, ka pareizāk būtu bijis veidot koalīciju ar Reģionu aliansi (RA), kas uzvarēja vēlēšanās un ieguva sešas vietas. ZZS bija trīs mandāti, Vienotībai un Saskaņas centram – pa diviem, bet Nacionālajai apvienība VL-TB/LNNK (NA) un Sadarbībai – pa vienam.

«Jūtot, ka Reģionu alianse grib paņemt mazos sarakstus, mūsējie nolēma viņus apsteigt. Kad atgriezos Latvijā, man priekšā pie galda jau sēdēja koalīcija, kurā divas trešdaļas nemaz nepazinu,» atceras M. Sprindžuks. Sanākušie lūguši viņu kļūt par priekšsēdi, kam piekritis. Ādažos ilgus gadus valdījusi RA, un pārmaiņas varēja vēlēties. Tikai tad, kad sācis strādāt, M. Sprindžuks sapratis, cik dažāda izpratne par valsts pārvaldi ir viņa komandas cilvēkiem. Reizēm šķitis, ka «lēmumi tiek pieņemti kaut kur remontdarbnīcās», bet mēram liek tos izpildīt, kam viņš nav bijis gatavs. M. Sprindžuks mēģinājis «izvilkt līdz budžeta pieņemšanai», vienlaikus sācis sarunas ar RA. Līdzko savējie to uzzinājuši, tā noorganizējuši priekšsēža nomaiņu.

Dienā, kad Ādažos mainījās vadība, bijušais mērs medijiem stāstīja par kolēģu interesēm iepirkumos, bet politiķa oponenti norādīja uz M. Sprindžuka interesēm saistībā ar viņam piederošajiem īpašumiem. RA vietējais līderis Juris Krūze uzskata, ka žurnālistiem tika stāstītas puspatiesības gan no vienas, gan otras puses, jo notikušā svarīgs iemesls ir uzvarējušā saraksta atstāšana opozīcijā, koalīcijā apvienojot astoņus deputātus no piecām partijām ar ļoti atšķirīgām interesēm un ideoloģiju. Tagad bijušais Ādažu domes priekšsēdētājs ir kopā ar RA opozīcijā, bet domē visu izšķir viena balss. Tikmēr NA valde uz abpusējas vienošanās pamata pirmdien no savu biedru rindām izslēdza deputāti Adriju Keišu, kura Ādažos sadarbojas ar Saskaņas centru vienā koalīcijā, kas partijas biedriem pašvaldībās ir liegts. Šī arī ir izšķirošā balss.

Viss palicis pa vecam

Sazinoties ar Durbes, Dundagas un Līgatnes novadu deputātiem, redzams, ka situācija nav daudz mainījusies un strīdi turpinās. Durbes novadā opozīcijā palika bijušais mērs Andrejs Radzevičs, kura apvienība ar četrām vietām uzvarēja. Pret viņu apvienojās pieci deputāti no četriem citiem sarakstiem. «Koalīcija vēl turas kopā. Ja nokritīs, tad tikai pārkāpumu dēļ,» sacīja A. Radzevičs, kurš ir bijis arī pašvaldību ministrs. Viņš piebilda: «Es kolekcionēju priekšsēdētāja pārkāpumus un tad par tiem informēju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.» No vienas puses – vērīga opozīcija ir pozitīvi vērtējama, bet, no otras,– cik racionāla ir sūdzību rakstīšana. A. Radzevičs atbildēja, ka priekšsēdis Jānis Ruško pats viņam ieteicis – ja ar kaut ko neesot mierā, varot iet sūdzēties. Opozīcijai ir šaubas gan par iepirkuma procedūras ievērošanu, gan sēžu protokolu precizitāti. Arī pašvaldības budžetu A. Radzevičs neesot ļāvis tik viegli izlaist cauri.

Dundagā uzvarētāji tika pie varas, bet domē četri no pieciem deputātiem bijuši šīs pašvaldības vadītāji, un arī te sūdzību rakstīšana sit augstu vilni. Domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns (Vienotība) atzīst, ka daudz laika aizņemot atbilžu sagatavošana dažādām iestādēm, kā arī pārbaudītāju un kontrolētāju uzņemšana. «Katrs, kurš bijis pašvaldības vadītājs, savu modeli uzskata par labāko,» skaidro G. Laicāns, te saredzot arī personiskās ambīcijas. Budžets Dundagā ir pieņemts, bet tikai ar piecām balsīm. Līdzko viens deputāts nevar ierasties, tā vairākuma nav.

Tā notika Līgatnes novadā, kur budžetu nepieņēma, jo balsis sadalījās uz pusēm. Tiesa, par to nobalsoja viens no opozīcijas, bet viens no koalīcijas atturējās. Ne visiem deputātiem ir pietiekamas zināšanas, lai saprastu budžetu. Kādā vietā deputāti atzinuši, ka nevarot balsot par to, no kā nekā nesaprotot. Bijušais Līgatnes mērs Ainārs Šteins (Vienotība), kurš pēc uzvaras vēlēšanās arī ir opozīcijā, Dienai teica, ka budžets nav saskaņots ar attīstības plānu. Priekšsēdis Guntars Pīpkalējs savukārt nevēlas budžetā ielikt summas, kurām nav seguma, un dzīvot uz parāda, jo vēl neesot zināms no Eiropas Savienības fondiem pieejamais finansējums. G. Pīpkalējs atzīst, ka lauku pašvaldībās ar deviņiem deputātiem visiem vajadzētu kopā sēdēt pie galda un šāda situācija nav laba. Tiesa, pēc vēlēšanām Līgatnē pārējie deputāti negribēja strādāt uzvarētāju līdera A. Šteina vadībā, un tāpēc šāda situācija radās.

Pēc cīņām saticīgi

Varbūt šo pašvaldību deputātiem būtu lietderīgi doties pieredzes apmaiņā uz Saldus novadu, kur iepriekšējā sasaukumā bija līdzīga aina. Tagad koalīcijā ir iesaistīta agrākā opozīcija, kurā bija arī Didzis Konuševskis (Vienotība) – viņš ir priekšsēdes Indras Rassas (Reģionu alianse) vietnieks.

«Mēs dzīvojam saticīgi. Arī budžetu dome pieņēma vienbalsīgi,» teic D. Konuševskis, norādot, ka deputāti respektēja vēlētāju gribu – uzvarētāju pārstāve vada domi.

http://news.lv/Diena/2014/02/04/uzvaretaju-ignorejot-miera-nebus

Mazs, nestabils, bet potenciāli vērtīgs

Autors: Signe Knipše
Datums: 04.02.2014
Izdevums: Dienas Bizness
Rubrika: Atkritumu apsaimniekošana

Otrreizējo izejvielu tirgus kopumā ir samērā nestabils, ar zemām cenām. Polimēri ir vienīgais peļņu nesošais atkritumu veids

Tirgus attīstība cieši saistīta ar šķiroto atkritumu savākšanu no vienas puses, un izejvielu pārstrādes cenām – no otras.

Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) Šķiroto atkritumu savākšanas daļas vadītāja Ginta Gailuma stāsta: «2013.gadā bija problēmas ar pudeļu, burku, logu stikla realizāciju. Savukārt dzērienu iepakojuma realizācijai izdevās rast pagaidu risinājumu, šaubas ir par turpmāko periodu. Ir vairākas neskaidrības ar polimēru (PEHD, PP, PVC) izstrādājumu realizāciju mainīgu kvalitātes prasību dēļ. ZAAO ir laba sadarbība ar SIA Nordic Plast PEHD un PE realizācijā. Tomēr segmentā ir maz darbojošos uzņēmumu, kas atkritumu apsaimniekotājam liedz paplašināt piedāvātos pakalpojumus otrreizējo izejvielu sagatavošanā. Pieprasījums ir makulatūrai, kartonam, PET pudelēm, polietilēnam, arī elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem.» SIA Ķilupe valdes locekle Elīna Saulīte apliecina, ka pēc polimēru iepakojuma – PET pudelēm, t.s. cietās plastmasas un plēves – ir stabils pieprasījums. Polimēru iepakojuma pārstrādē Ķilupe sadarbojas ar PET Baltija un Nordic Plasti. «Lielas izvēles jau tirgū nav,» secina E. Saulīte.

Pašlaik pieprasījuma neesot pēc logu stikla. Ķilupe turpina to vākt, taču Eko reverss, kas apsaimniekojot šo atkritumu veidu, pašlaik to neņemot. Pudeļu stikls gan tiekot ņemts pārstrādei, taču cena nespējot segt savākšanas izmaksas. Lai precīzāk atbilstu tirgus prasībām, SIA Eco Baltia ir sākusi pilotprojektu Šķirosim stiklu pa krāsām!, kurā aicinās iedzīvotājus atsevišķi šķirot caurspīdīgo un krāsaino stikla iepakojumu. Šāds materiāls būs augstvērtīgāks, tam būs plašākas pārstrādes iespējas. Latvijā stikls netiek pārstrādāts, te savāktais stikls lielākoties tiek vests uz Poliju, taču, ja cena ir pievilcīga, tad arī uz citiem tirgiem.

Viens balsts sistēmai

Papīrs un kartons otrreizējo izejvielu tirgū ir pieprasīts materiāls, taču arī tam cena esot samērā zema. Latvijā šo materiālu pārstrādā Līgatnes papīrfabrika; liela daļa savāktās makulatūras tiek pārstrādāta ārvalstīs. Riepas Ķilupe vāc un nodod uzņēmumam Cemex, kas tās izmanto kurināšanai. Tekstils ir vēl viens materiāls, kuru pašlaik Latvijā nepieprasa. Varētu nodot pārstrādei, ja būtu noņēmējs, apliecina atkritumu apsaimniekotāji. Pašlaik neesot kur likt arī biomasas atkritumus. «Tehnoloģiski varam sašķirot, bet pieprasījuma nav,» saka E. Saulīte.

Kopumā otrreizējo izejvielu tirgū ir tikai viens rentabls materiāls – polimēri. Ja tiks ieviesta depozīta kārtībā, tas sagraus dalītās vākšanas un šķirošanas sistēmu, uzskata E. Saulīte, kurai piekrīt arī Kristīna Tamuža, Eko Reverss direktore. «Ja no kopējās dalīto atkritumu masas tiks izņemts pie augstvērtīgās kategorijas pieskaitāmais PET pudeļu un skārdeņu materiāls, tad operatoriem un šķirošanas līniju turētājiem samazināsies ienākumi, ar kuriem tiek nosegtas atkritumu savākšanas un šķirošanas izmaksas. Tas novedīs pie tā, ka līdzšinējie ES fondu līdzfinansētie projekti kļūs nerentabli. Kopējais otrreizējo savākto materiālu apjoms varētu samazināties,» viņa ieskicē pesimistiskas nākotnes aprises. Arī ZAAO pašlaik vēl ir neziņā, kā depozīta sistēma varētu ietekmēt tās darbību.

Jāaug spēkā un apjomā

Latvijai kā ES dalībvalstij ir saistoša tirgū novietoto iepakojuma materiālu reģenerācijas normu izpilde 60% apmērā no tirgū novietotā iepakojuma daudzuma, taču kā jaunai dalībvalstij šā līmeņa izpilde ir jānodrošina līdz 2015.gada beigām. Jau šobrīd Eiropā notiek diskusija par reģenerācijas normu palielināšanu, t.s. vecajās ES dalībvalstīs vidēji tiek pārstrādāti 80% iepakojuma. ZAAO dati liecina, ka pakāpeniski pieaug dalīti savākto atkritumu īpatsvars. Salīdzinājumā ar 2005.gadu, kad tika uzstādīti pirmie šķiroto atkritumu konteineri, savāktais šķiroto atkritumu daudzums palielinājies trīs reizes. Latvijā ir ieguldīti lieli līdzekļi, lai attīstītu atkritumu šķirošanu: novietoti tūkstošiem konteineru dalīto atkritumu vākšanai, ar ES fondu līdzdalību pašvaldības ir izbūvējušas šķirošanas līnijas un pārkraušanas stacijas, veiktas citas aktivitātes.

http://news.lv/Dienas_Bizness/2014/02/04/mazs-nestabils-bet-potenciali-vertigs

Ulbrokas vidusskola – Ekoskola

Autors: Juta Bernāne, Solvita Alksne, Ekoskolas koordinatores
Datums: 04.02.2014
Izdevums: Tēvzemīte
Rubrika: Ziņas

Sāp pasaulei, Kad met tu tai ar papīru, Kas paliek uz tās sejas.

Sāp pasaulei,

Kad met tu tai ar papīru,

Kas paliek uz tās sejas.

 

Kā gruzis acī

Tas paliks,

Kamēr to neizmirkšķinās,

Bet pasaule mirkšķināt nemāk.

 

Pasaulei palīdzēt

Vajag ikvienam.

Ja nedarīs citi,

Darīsim mēs!

Santa Katrīna Meikališa, 11. kl. skolniece

 

Ulbrokas vidusskola 2013./ 2014. mācību gadā ir pieteikusies „Ekoskolu programmai”.

 

„Ekoskolu programma” ir viens no visaptverošākajiem un populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē. Programmas pamatā ir vienkāršas un brīvi piemērojamas vides pārvaldes sistēmas izveide visā skolas dzīvē. Tā ir programma, kas veicina izpratni par vidi, saistot to ar daudziem mācību priekšmetiem, veido personīgo attieksmi un iesaista apkārtējo sabiedrību.

Pašlaik „Ekoskolu programmā” iesaistījušās vairāk nekā 20 000 skolu 42 pasaules valstīs. Šī programma nekonkurē ar citām vides izglītības iniciatīvām, bet rada pamatu koordinētam un sekmīgam ilgtermiņa darbam ar vides izglītības jautājumiem skolā.

„Ekoskolu programma” mūsu skolai piedāvā:

• iespēju padarīt vides jautājumus par daļu no skolas ikdienas dzīves,

• iespēju palīdzēt attīstīt jauniešu prasmi pieņemt lēmumus,

• materiālus un idejas projektiem un pasākumiem,

• saikni ar citām ekoskolām Latvijā un pasaulē,

• taupīt resursus, ekonomējot skolas finanšu līdzekļus.

Ekoskolu būtība ir izveidot efektīvu skolas vides pārvaldes sistēmu. Pārvaldes sistēmas pamatā ir septiņi elementi:

• visas skolas un sabiedrības iesaistīšana,

• skolas ekopadome,

• skolas vides novērtējums,

• skolas darbības plāns,

• vides kodekss,

• veikto pasākumu pārraudzība un izvērtēšana gan no skolēnu, gan no skolas vadības, gan sabiedrības puses,

• vides izglītības sasaiste ar mācību saturu ikvienā mācību priekšmetā.

Katru gadu skolai ir jāizvēlas kāda no tēmām, ar kuru tā pastiprināti strādā visu mācību gadu. Paralēli skola iespēju robežās strādā arī pie pārējām tēmām. Skolu uzdevums katrā no tēmām ir meklēt iespējas praktiski risināt problēmas, kas ir saistītas ar skolas vidi ikdienā vai arī aktuāliem vides jautājumiem konkrētajā teritorijā. Šobrīd Latvijā ekoskolas var izvēlēties šādas tēmas: atkritumi, enerģija, ūdens, transports, veselīgs dzīvesveids, skolas vide un apkārtne, mežs, klimata pārmaiņas. Šajā mācību gadā mūsu skola ir izvēlējusies tēmu „Atkritumi”, jo vēlamies dzīvot, mācīties un strādāt tīrā, sakoptā vidē.

Lai uzzinātu vairāk par ekoskolu būtību, programmu, mērķiem, lai iepazītos ar citu skolu pārstāvjiem, skolotājas S. Alksne un J. Bernāne 2013. gada 12.–14. augustā piedalījās Ekoskolu koordinatoru forumā Cīravā (Aizputes nov.), savukārt skolēni A. Janēviča un M. Vilmanis piedalījās Ekoskolu jauniešu forumā (Cīrava, 14.–17.08.2013.)

Septembrī skolā tika izveidota skolas ekopadome, kurā tika iesaistīti 6.–11. klašu skolēni. Ekopadomi vada 11. klases skolnieces Sjuzanna Roždestvenska un Alīna Janēviča.

Skolēni veica skolas vides novērtējumu, kuru apkopoja ekopadomes pārstāvji, un iesniedza vides fondā ekoskolu koordinatoriem. Tika izveidots vides kodekss un izstrādāts ekoskolas darba plāns šim mācību gadam.

Esam iesaistījušies zīļu vākšanas akcijā (1.–4.klase), čaklākie vācēji – Ričards Brenčs (1.c kl.), Hārdijs Keišs (2.b kl.) un Aleksandrs Jurinovs (4.a kl.), kopā ar ekoskolas koordinatori Ivetu Lāci zīles nogādāja Līgatnes dabas parka iemītniekiem.

Pašreiz skolā norit bateriju un makulatūras vākšanas akcija. Tā noslēgsies pavasarī.

Sākumskolas skolēni piedalījās starpnovadu pasākumā – alternatīvā olimpiādē „Daba mūs māca”, ko organizēja Ropažu vidusskola.

Ziemassvētku noskaņu skolā ienesa no otrreizējiem materiāliem gatavotas Ziemassvētku eglītes, ar kurām tika rotāta skola. Tās bija gatavotas no papīra, PET pudelēm, olu bretēm, konfekšu papīriem un kastēm, pudeļu korķīšiem, polietilēna maisiņiem u.c. materiāliem.

2. semestrī lielākais pasākums ekoskolas darbībai būs projektu nedēļa, kuras laikā skolēni apgūs dažādas ekoskolas tēmas un izstrādās projektu darbus.

No 21. līdz 23. februārim skolotāja S. Alksne un četras ekopadomes dalībnieces piedalīsies Ekoskolu ziemas forumā Daugmalē (Ķekavas nov.).

Lai varētu turpmāk veiksmīgi darboties ekoskolu programmā, mums nepieciešams skolēnu, vecāku un visas sabiedrības atbalsts.

http://news.lv/Tevzemite/2014/02/04/ulbrokas-vidusskola-ekoskola

2014-02-04
Laika ziņas
Aptaujas