Jaunumi
Publikācijas par Līgatni laikrakstos, 06.05.2014.

Desmitgade eiropas savienībā


Datums: 06.05.2014
Izdevums: Druva
Rubrika: Tēma

1.maijā palika desmit gadi kopš Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Tik daudz kas mainījies valsts, novadu, katra cilvēka dzīvē. ES fondu nauda, prasmīgi ieguldīta, veicinājusi pārmaiņas. Ātri pierodam pie jaunā, ja tas ir labāks nekā vecais. Pie daudzām ēkām, ražotnēm, daudzās iestādēs redzami plakāti, kas vēsta šis objekts būvēts, rekonstruēts, iekārtots, atjaunots, siltināts par ES naudu. Tie ir kā atgādinājums par pašu paveikto un reizē par naudu, ko esam saņēmuši.

***

Būtu vajadzīgi simts gadi

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atzīst, ka Eiropas naudas piesaiste ļāvusi pilsētai sekmīgi attīstīties: “Pašu spēkiem nekad nebūtu izdevies paveikt tik daudz, sakārtot pilsētas attīstībai svarīgas jomas, kas prasa ļoti lielus ieguldījumus. Vienu objektu izcelt nevar, viss, kas paveikts, ir ieguvums pašvaldībai un ikvienam cēsniekam. Pirmkārt, tas ir kultūrvēsturiskais mantojums un kultūras joma – Jaunā pils, Pils parks, Cēsu bibliotēka, jaunā Vidzemes koncertzāle. Otrkārt, tās ir izglītības iestādes, kas renovētas un sakārtotas, izmantojot Eiropas līdzfinansējumu. Šobrīd uz Latvijas fona mūsu izglītības iestāžu sakārtotība ir augstā līmenī, lai gan vienmēr jau var gribēt vairāk. Trešā sadaļa ir pilsētas infrastruktūra – ielas, ūdens un kanalizācijas sistēma, elektroapgāde, siltumapgāde. Arī citās jomās sekmīgi piesaistīts Eiropas finansējums. Ja šīs naudas nebūtu, vajadzētu vismaz simts gadu, lai to visu paveiktu par pašvaldības budžeta līdzekļiem.”

Jānis Gabrāns

***

Jāmāk tikai izmantot

Vecpiebalgas novada pagastu attīstībā ieguldīti četri miljoni eiro – nauda, kas, īstenojot dažādus projektus, piesaistīta no ES fondiem.

“Īstenota ūdenssaimniecības sakārtošana, izremontēti kultūras nami, ierīkoti gājēju celiņi – tie ir tikai daži projekti, novadā ar ES finansējumu veikti lieli darbi. Krīzes laikā ES nauda bija izdzīvošanas jautājums. Plānojot finanšu plūsmu, ņemot kredītus, līdzfinansējot no pašvaldības budžeta, izdarījām ļoti daudz. Ir skaidrs, ja nebūtu ES fondu, laukus mēs šodien redzētu daudz nesimpātiskākus,” domās dalās Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde – Andersone.

Līdztekus lielajiem projektiem gan pašvaldība, gan nevalstiskās organizācijas piesaistīja ES naudu nelielu mērķu īstenošanai. Kultūras namiem iegādāts aprīkojums, sakārtotas ezermalas, estrāde Alauksta krastā, ierīkota BMX trase, sarūpēti tautastērpi, remontēti ceļi, veikta ēku siltināšana, modernizētas skolas – visus paveiktos darbus grūti pat uzskaitīt. “Prieks, ka cilvēki kļūst aktīvāki, izmanto iespējas – raksta projektus, paši dažādo savu ikdienu, veido vidi. Ieguvēji jau nav tikai tie aktīvie, bet visi pagasta, novada ļaudis,” saka novada vadītāja.

Par Eiropas atvērtajām robežām viedokļi ir dažādi. Ella Frīdvalde – Andersone uzsver, ka nenovērtējamas ir tās iespējas, kas ir jauniešiem. “Mūsu jaunieši iesaistījušies projektā “Jaunatne darbībā”. Viņi brauc ciemos pie vienaudžiem citās valstīs, iepazīst to kultūru, rod draugus, kopā darbojas. Tas mudina vairāk un labāk mācīties, ceļ pašapziņu, lepnumu par savu zemi, valsti,” stāsta pašvaldības domes priekšsēdētāja un piebilst: “Jaunieši brauc studēt uz citām valstīm, iegūst zināšanas, pieredzi, viņi veido savu nākotni. Vai tā būs saistīta ar Latviju, to šodien arī viņi nevar pateikt.”

Vecpiebalgas novadā, tāpat kā visā valstī, iedzīvotāju skaits krietni sarucis. Daudzi aizbraukuši. “Protams, skumji, ka cilvēki devušies prom ekonomisku iemeslu dēļ. Taču nedrīkstam to vērtēt tikai no viena aspekta. Zinot darba iespējas Latvijā, ja darba meklētājos būtu arī tie, kuri tagad strādā citur, kā tas būtu? Vai Latvijas ekonomiskajā situācijā vainojama Eiropas Savienība?” ikvienu padomāt rosina Ella Frīdvalde – Andersone.

Vecpiebalgas domes vadītāja arī nepiekrīt bieži dzirdamajam viedoklim, ka ES direktīvas, prasības ir pārāk stingras un neizpildāmas. “Daudzi taču esam bijuši citās ES valstīs. Direktīvas visiem vienas, tikai izpildījums gan atšķiras. Tā visbiežāk ir mūsu valsts ierēdņu pārcenšanās, nevis ES prasības,” saka pašvaldības vadītāja un pauž pārliecību, ka tikai no katra paša atkarīgs, kā pratīsim izmantot to, ko mums piedāvā ES.

Sarmīte Feldmane

***

Iespēju daudz

Pārgaujas novada Stalbes vidusskolā rosās celtnieki. Lai paaugstinātu ēkas energoefektivitāti, piesaistot Klimata pārmaiņas finanšu instrumenta līdzfinansējumu, notiek siltināšanas darbi.

“Pašvaldība īsteno kārtējo projektu, kuram saņemts ES finansējums,” saka novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Jolanta Vaido – Zālīte. Pēdējos gados paveikts daudz, katrs darbs bijis svarīgs kāda pagasta vai ciema iedzīvotājiem. Katrs projekts atstājis iespaidu ilgtermiņā. Pašvaldība piedalījās starptautiskajā projektā "Baltic Climate" Baltijas jūras programmā. Tika rīkoti vairāki semināri par atjaunojamo resursu izmantošanu apkurē, notekūdeņu videi draudzīgu apsaimniekošanu. Šī projekta nenovērtējams ieguvums – tilta pār Gauju skiču projekta izstrāde un gūtā pieredze kopdarbībai ar kaimiņu novadu. “Diskusijās par tiltu iesaistījās ļoti daudzi. Esam pārliecināti, ka tilts pār Gauju reiz būs,” bilst Jolanta Vaido – Zālīte un uzsver, ka novadā, tāpat kā citos, īstenoti ūdenssaimniecības projekti, veikta informatizācija skolās, rekonstruēti tautas nami un paveikti citi pārgaujiešiem svarīgi darbi, piemēram, izveidota higiēnas telpa "Doktorātā" Plācī.

“Pašvaldība meklē un izmanto iespējas, ko piedāvā ES izsludinātās programmas. Aizvien vairāk projektos iesaistās nevalstiskās organizācijas. To paveiktais ir atzinības vērts,” stāsta sabiedrisko attiecību speciāliste. Biedrība “Rozbeķu saime”, piesaistot finansējumu, Rozulas tautas namā izremontējusi divas telpas, iegādāta skaņas un gaismas aparatūra, aizkari skatuvei. Aktīvi darbojas pensionāru biedrība “Dzīvotprieks”, kas par projekta līdzekļiem iegādājusies tautastērpus, kuri noder, popularizējot tautas tradīcijas, pirkts vingrošanas un nūjošanas inventārs. Biedrība “RIKA” pie Auciema ezera izbūvēja laipu, sarīkoja muzikālo nometni.

“Straupes lauku labumu tirdziņu zina tālā apkaimē. Par to gādā biedrība “Vesels pilsētā un laukos”, kas arī īstenojusi vairākus projektus, pēdējais – Plācī izveidots daudzfunkcionāls laukums,” stāsta Jolanta Vaido – Zālīte un uzsver, ka novadā katra biedrība ir īstenojusi kādu projektu un par katru var stāstīt gan tajā iesaistītie, gan ieguvēji. Visvairāk projektu īstenojusi biedrība “Mārkulīči”, katru gadu pat vairākus.

“Redzot, ka paši var kaut ko izdarīt, piepulcējas citi, rodas aizvien jaunas idejas, tās īstenojot, redzami atkal jauni darbi,” atzīst sabiedrisko attiecību speciāliste un pastāsta par biedrību “Braslas draugi”. Vairākus gadus domubiedri Braslu tīrīja no sanesumiem, ūdenszālēm, kā arī atjaunoja zivju nārstu vietas. Zivju resursu papildināšanai upē nav nekādas nozīmes, ja netiek radīti tām labvēlīgi dzīves apstākļi. Piesaistot ES fondu naudu, “Braslas draugi” iegādājās motorzāģus upē iekritušo koku sagarināšanai, krūmgriezi un cirvjus krūmu izciršanai un citu nepieciešamo inventāru. Tika arī izgatavoti divi stendi ar informāciju ūdens tūristiem par Braslas tecējumu un aicinājumu saudzēt vidi.

“Tā var stāstīt par katras biedrības projektiem. Tos atbalsta pašvaldība, kurai ne tikai ir garš paveikto darbu saraksts, bet vēl garāks tas ir ar iecerēm, idejām, kas īstenojamas vien ar ES līdzfinansējumu,” atklāj Jolanta Vaido – Zālīte.

Sarmīte Feldmane

***

Arī sabiedrība mainās

“Kopš esam Eiropas Savienībā, nelielajā Līgatnes novadā gan pašvaldība infrastruktūrā, gan uzņēmēji ražotņu attīstībā ir ieguldījuši 4,6 miljonus latu. Tas ir precīzi izmērāms ieguldījums. Ja Latvija nebūtu ES, mēs būtu par šiem miljoniem nabagāki,” saka Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.

Protams, pie tā, kas paveikts, ātri pierodam. “Līgatnei ir sadarbība ar Gruziju. Vairāk nekā simts līgatniešu viesojušies šajā bijušās Padomju Savienības valstī. Redzētais licis domāt, cik tālu ar ES finansiālu atbalstu esam tikuši mēs un kā dzīvo šajā valstī ? Savulaik taču Gruzija nebūt nebija tā nabadzīgākā, visvairāk atpalikusī. Tā salīdzinot, aizdomājamies, kāda būtu Latvija, ja mēs nebūtu ES,” domās dalās domes priekšsēdētājs un piebilst, ka arī attīstītās labklājības zemēs cilvēki nav apmierināti, aizvien gribas ko vairāk, ko labāku, un neapmierinātība ir dzinulis, lai dotos uz priekšu.

Novada vadītājs uzsver, ka nenovērtējama ir pieredze, ko ikvienā nozarē strādājošie var gūt no kolēģiem. To izmanto gan pašvaldības, gan uzņēmēji, gan nevalstiskās organizācijas. “Arī sabiedrība pamazām vien mainās, no patērētājas tā veidojas par radītājsabiedrību. To apliecina nevalstiskās organizācijas. Cilvēki apzinās, ko viņiem vajag, un paši meklē risinājumus, iesaista citus, atrod finansējumu un īsteno idejas, mērķus, no kuriem iegūst visa sabiedrība. Aktīvi cilvēki ir radītāji, viņi darbus, notikumus vērtē ilgtermiņā,” vēl vienu ieguvumu, ko vēl tikai mācāmies izmantot, raksturo Ainārs Šteins.

Pēdējos gados Līgatnes vārds izskanējis Eiropā, tā kartēs iezīmēta kā Eiropas tūrisma izcilākais galamērķis. “Saprotam, ka tas mums dots avansā, bet dāvanas jau tāpat vien nedod. Esam tūrisma apritē, mums būtiski – nepazaudēt radīto interesi. Jāturpina iesāktais, izmantojot vēl jaudīgāk tās iespējas, fondu finansējumu, kas pieejams ES valstīm,” uzsver novada domes priekšsēdētājs un piebilst, ka šodien daudzi jau aizmirsuši, kāda izskatījās Līgatne pirms desmit gadiem. “Jādzīvo nākotnei,” saka Ainārs Šteins.

Sarmīte Feldmane

***

Pievērsa uzmanību ceļu remontam

Amatas novads, domājot par pašvaldības ceļu un ietvju uzlabošanu, realizējis daudzus projektus, piesaistot ES finansējumu.

Amatas novada labiekārtošanas nodaļas vadītājs Jānis Sekste “Druvai” norāda: “Vairākos novada pagastos tieši par Eiropas Savienības projektu naudu izdevās grants ceļiem un ielām uzklāt melno segumu. Drabešu pagastā melnais segums tika uzklāts Līgatnes ielas posmam, kas ved uz atpūtas kompleksu “Rakši”. Šādi pat tika sakārtots ceļš, kas iet cauri Amatciemam. Tāpat Skujenes un Zaubes ciematā renovētas un salabotas vairākas ielas, bet Ieriķos, domājot par satiksmes drošību, sakārtots gājēju celiņš. Tie patiešām ir vairāki realizēti projekti, veikts milzīgs ieguldījums infrastruktūras uzlabošanā, ar ko esam apmierināti. Tāpat vairākos pagastos Nītaurē, Zaubē, Āraišos labiekārtoti arī vairāki automašīnu stāvlaukumi.

Vienmēr esmu domājis un teicis, ka laukos ceļu kvalitātei ir būtiska nozīme. Tas ne tikai uzlabo infrastruktūru un pieejamību konkrētai apdzīvotai vietai, bet ceļus ir vieglāk arī uzturēt.”

Vērtējot citus paveiktos darbus, kas īstenoti ar Eiropas Savienības finansējumu, J. Sekste teic, ka nenovērtējams ieguvums ir novadā renovētie kultūras centri, kā piemēru minot gaišos kultūras namus Ěikšos un Nītaurē.

“Domāju, paveiktas tiešām daudzas labas lietas, un diezin vai puse tiktu padarīta, ja nebūtu šādu līdzekļu,” komentē Amatas novada labiekārtošanas nodaļas vadītājs J. Sekste.

Liene Lote Grizāne

***

Atbalsts pašu varēšanai

“Raunēnieši, drustēnieši zina, kas novadā paveikts par Eiropas Savienības naudu,” saka Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe. Pērn tika pabeigti vairāki lieli projekti, lai par paveikto informētu, valsts dzimšanas dienas sarīkojumā tika stāstīts, kā pašvaldība pratusi izmantot ES fondu piedāvātās iespējas. “Pie objektiem, kuros ieguldīta arī ES nauda, par to vēsta plakāti. Pašvaldība no ES fondiem saņēmusi ap 2,5 miljonus eiro,” vēl piebilst domes priekšsēdētāja un atzīst, ka grūti pat iedomāties, ko būtu izdarījuši tikai par savu naudu. “No budžeta katru gadu attīstībai varam atvēlēt ap 180 tūkstošus eiro. Droši vien pa mazam gabaliņam varbūt desmit gadu laikā sakārtotu ūdenssaimniecību. Bet kaut kam lielam pat neķertos klāt,” vērtē pašvaldības vadītāja.

Līdztekus lielajiem projektiem novadā gan pašvaldība, gan dažādas organizācijas ar domes atbalstu īstenojušas nelielus, bet pagastu ļaudīm svarīgus projektus – izbūvēts skeitparks, sakārtota dīķmala, uzbūvētas tualetes līdzās pilsdrupām, rekonstruēta Jaunatnes iela, kultūras namiem sagādāts aprīkojums, top dabas taka Dzirnavu gravā Raunā, Drustos ierīkots sporta laukums, izveidots jauniešu centrs – šo uzskaitījumu varētu turpināt, bet raunēniešiem jau top projekti, kuru īstenošanai bez ES fondu naudas neiztikt.

“Ďoti gaidām iespēju piesaistīt naudu ceļu remontiem, jāsiltina bērnudārza un skolas aktu zāles ēkas, Drustos jālabiekārto ģimenes ārsta prakses telpas. Neesam malā nolikuši sporta zāles projektu. Kad tā Raunā būs, viss atkarīgs no nosacījumiem un iespējām. Meklējam sadarbības iespējas, finansējumu, lai vispirms jau saglābtu, tad sakārtotu mūsu lepnumu – pilsdrupas. Ir vēl citas ieceres, kuras īstenot bez ES fondu naudas nav mūsu spēkos,” stāsta Evija Zurģe.

Sarmīte Feldmane

***

Būtiski ieguldījumi

Priekuļu novadā piesaistīt ES finansējumu izdevies dažādās nozarēs. Lielie īstenotie projekti, līdzīgi kā citās pašvaldībās, bijuši saistīti ar ceļu, kultūras un tautas namu rekonstrukciju, ūdenssaimniecības sakārtošanu un skolu informatizāciju. Patlaban novadā pilnā sparā rit Priekuļu vidusskolas un pirmsskolas izglītības iestādes “Saulītes” siltināšana. “Iespēju robežās esam centušies apgūt visus no ES fondiem pieejamos līdzekļus, gatavojām projektu pieteikumus un turpinām to darīt. Pamatā tie ir ūdenssaimniecības, sociālie projekti,” atzīst izpilddirektors Fjodors Puņeiko. Viņš uzsver, ka līdz ar iestāšanos ES pašvaldībām radušās plašas attīstības iespējas. ”Pašvaldības budžets ir tāds, kāds ir. Ja ES projektā pašvaldības līdzfinansējums ir minimāls, tas nozīmē, ka varam naudiņu ieguldīt kaut kur citur. Vēl jau ir daudz ideju, kur vajadzīgi ieguldījumi, taču ne vienmēr ir tādas iespējas. Par būtisku problēmu uzskatu finanšu pieejamības trūkumu ceļu sakārtošanai. Tiesa, tā ir problēma ne tikai Priekuļu novadā,” bilst F.Puņeiko.

Viņš uzsver, ka ne vienmēr ir vajadzīgi lieli ieguldījumi, lai sabiedrībai būtu pienesums, tādēļ par būtisku ieguvumu novada ļaudīm viņš min parku labiekārtošanu Priekuļos un Mārsnēnos, kur pastaigu takās dodas atpūsties kā vietējie, tā iebraucēji. Pašvaldībā atzīst, ka ieguvums ir vērienīgais Eiropas Sociālā fonda finansētais projektu „Sociālās rehabilitācijas programmas izstrāde un ieviešana pirmspensijas un pensijas vecuma personām Priekuļu novadā”. Tas saliedējis sabiedrību, palīdzējis daudziem senioriem atgūt dzīvesprieku. Tāpēc pašvaldība ir apņēmusies no saviem līdzekļiem atbalstīt līdzīgas aktivitātes.

Savukārt Priekuļu novada pašvaldības projektu vadītāja Ieva Fogele piebilst, ka nozīmīga bijusi Lielās Ellītes labiekārtošana Liepā. ”Īstenoti arī dažādi pieredzes apmaiņas projekti gan ar Itāliju, sicīliešiem, gan Rumāniju. Ieguvums ir arī Comenius skolu partnerību projekti, kas veicina sadarbību starp skolām Eiropā. Priekuļu vidusskolā 14.maijā būs noslēgums šim sadarbības projektam, piedalīsies viesi no daudzām Eiropas valstīm,” dara zināmu I.Fogele.

Priekuļu novadā būtiski ieguldījumi bijuši arī vides labiekārtošanas pasākumos. Piemēram, pie E.Veidenbauma muzeja Liepā atjaunots tā vēsturiskais dīķis un ierīkots stāvlaukums.

Ilze Fedotova

***

Liels ieguvums

Jaunpiebalgas novads ir viens no mazākajiem novadiem bijušā Cēsu rajona teritorijā, taču arī šeit ir jūtamas iespējas, ko devusi Eiropas Savienība. Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs saka: “Iestāšanās Eiropas Savienībā mūsu novadam ir devusi ļoti daudz. Pašvaldībā ir realizēti vairāki ievērības cienīgi projekti, kas bez Eiropas līdzfinansējuma noteikti nemaz nebūtu. Piemēram, esam īstenojuši ūdenssaimniecības projektu, rekonstruējuši kultūras namu Jaunpiebalgā, Zosēnos, izmantojot dažādas projektu līnijas, esam labiekārtojuši vidusskolu Jaunpiebalgā, ir izbūvēta asfaltēta šoseja no Vecpiebalgas uz Jaunpiebalgu. Īstenoti arī vairāki mazi projekti, izmantojot LEADER programmas finansējumu, piemēram, trotuāri Jaunpiebalgā, tirgus laukums, labiekārtots jauniešu centrs Zosēnos un Jaunpiebalgā. Visus projektus tik ātri nemaz nevar nosaukt, jo to ir tiešām daudz.” Kopā šo desmit gadu laikā Jaunpiebalgas novadā ar Eiropas līdzfinansējumu realizēti vairāk nekā 20 projekti, kas kopā pārsniedz 3,5 miljonu eiro lielu summu.

Kā pozitīvu Eiropas Savienības iezīmi L.Šāvējs atzīmē to, ka Eiropas Kopējā lauksaimniecības politika ir bijis ļoti spēcīgs stimuls lauku saimniecību attīstībai novadā. “Zemnieku saimniecības šajā laikā attīstījās, nostiprinājās, modernizējās. Novadā gandrīz vairs nav neapstrādātu lauku, visi ir izmantoti, appļauti un sakopti,” domās dalās domes priekšsēdētājs. Savukārt kā negatīvs aspekts minams tas, ka samazinās mazo saimniecību skaits, kā arī liela daļa darbaspējīgo cilvēku ir izbraukuši uz ārzemēm, kur ir augstāks atalgojums. Taču, kopumā vērtējot, L.Šāvējs atzīst, ka par spīti negatīvajām iezīmēm Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā novadā ir nesusi ļoti daudz pozitīva.

Zane Ieviņa

http://news.lv/Druva/2014/05/06/desmitgade-eiropas-savieniba

Bojā gājušais strādāja komunālajā dienestā

Autors: Zane Ieviņa
Datums: 06.05.2014
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Pagājušajā nedēļā rakstījām, ka 24. aprīlī Līgatnes novada Augšlīgatnē notikusi nelaime, kad, zemi rokot, bojā gāja strādnieks. Noskaidrots, ka bojā gājušais bijis Līgatnes novada domes komunālās nodaļas strādnieks.

Kā informē Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, domes komunālais dienests ūdenssaimniecības projekta ietvaros šajā dienā individuālajai mājai veidoja kanalizācijas pieslēgumu pie maģistrālā kanalizācijas vada. Darbu veikšanas laikā bija zemes nogruvums, kura rezultātā gāja bojā Līgatnes komunālās nodaļas darbinieks. Par notikušo pilnīgas skaidrības vēl nav. "Mums pašiem šobrīd ir diezgan daudz neskaidrību saistībā ar šo objektu un tur veiktajiem darbiem. Izmeklēšanu veic gan Valsts darba inspekcija, gan policijas darbinieki, gan arī pašvaldība izveidoja savu komisiju. Par lietu ir uzsākts kriminālprocess, tāpēc sīkāk nav iespējams neko paskaidrot," tā A.Šteins.

Domes priekšsēdētājs uzsver, ka patlaban vissvarīgākais uzdevums ir noskaidrot, kas šajā brīdī notika un kāpēc notika, lai turpmāk darītu visu iespējamo un novērstu šādu nelaimju iespējamību.

http://news.lv/Druva/2014/05/06/boja-gajusais-stradaja-komunalaja-dienesta

Stādu tirdzniecības sezona sākusies

Autors: Ilze Fedotova
Datums: 06.05.2014
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Lai pavairotu savu mazdārziņu ar augļu, ogu vai košumkrūmu sortimentu, daudzi steidz izraudzīties sev vēlamo šķirņu stādus. Tāpat tiek meklēti dēsti, ko stādīt siltumnīcās. Tiesa, visi ar stādu iegādi nesteidzas, gaidot, kad zeme sasils vairāk.

Stādu audzētāji atzīst, ka cilvēki dēstus pērk jau pāris nedēļu. Vairāk gan interesenti izvēlas stādus siltumnīcām, kā arī dažādus garšaugus un pavasara puķes.

Šoziem daudziem izsala zemenes. To apliecina pircēji Cēsu tirgū. Par zemeņu stādiem interesējas arī Ausmas kundze no Veselavas pagasta, kura atzina, ka dārzā jau viss sasēts, arī kartupeļi vagās, vienīgi esot jāpiepērk kāpostu dēsti un izsalušo zemeņu vietā jāgādā jauni stādi.

Cēsu tirgū starp stādu tirgotājiem Jānim Miezītim no Pārgaujas novada Raiskuma pagasta saimniecības ”Beverīnas” bija viens no plašākajiem sortimentiem. „Galvenokārt pieprasīti ir zemeņu stādi. Daudzi sūkstās, ka zemenes kailsalā iznīkušas. Tiesa, pirka arī aveņu stādus, bet to stādīšanai gan jau būs par vēlu. Taču ir īstais laiks, lai segtajās platībās stādītu tomātus un gurķus. Arī paši jau pāris nedēļu tos esam iestādījuši neapkurināmā siltumnīcā. Pa dienu tā pietiekami sasilst, bet no salnām nav jābaidās naktī augus var pārklāt ar agroplēvi,” zina stāstīt J.Miezītis, kuram pārdošanā bija arī kazeņu, dažādu puķu, tomātu, gurķu, kāpostu un garšaugu dēsti. Viņš bieži tirgojas Cēsu tirgū, bet saka, ka to pašu cilvēki var iegādāties arī pie viņa mājās. J.Miezītis atzīst, ka nu jau dēstu tirdzniecība iekustējusies, taču vēl joprojām daudzi ar stādu iegādi nesteidzas.

Stādu tirgotāja Sarmīte Hofmane novērojusi, ka pircēju vidū īpaši iecienīti ir garšaugu stādiņi, arī tomāti. “Parasti cilvēki nāk un konsultējas, kādus tomātus gribētu likt galdā. Atbilstoši vēlmēm varam ieteikt šķirni. Vairāk prasa stādus, kas dos agru ražu. Ieteikt jau vari, bet problēma ir tajā, ka nevar jau zināt, cik liela siltumnīca ir katram. Gadās, ka vasarā atnāk dēstu pircējs un sūdzas, ka tomāti izstiepušies gari jo gari,” nosmej pārdevēja.

Līdzīgs vērtējums par stādu tirdzniecības sezonas uzsākšanu ir arī Intai Gailītei no saimniecības “Papardes” Raiskuma pagastā, tomēr viņa atzīst, ka cilvēki ir piesardzīgi, stādus pērk, taču vēl bažījas par laikapstākļiem, daudzi gaidot vēl siltāka laika iestāšanos. “Papardes” galvenokārt tirgo dārzeņu un garšaugu stādus, drīzumā plānots arī puķu stādu pievedums.

”Druva” noskaidroja, ka par tomātu stādiem tiek prasīti 50 līdz 70 centi, par zemeņu stādiem vidēji 25 centi. Zinātāji teic, ka zemeņu stādi Cēsīs esot lētāki, jo, piemēram, Madonas pusē, lai tiktu pie zemeņu stādiem, par vienu būs jāatdod ap 40 centiem.

Plašs puķu, tomātu un gurķu stādu sortiments ir Līgatnes pagasta zemnieku saimniecībā ”Upesgravas”, kas ar dārzkopību un augļkopību nodarbojas daudzus gadus. Tur saimnieko Uldis un Nora Rozentāli. Kā „Druva” novēroja, “Upesgravu” siltumnīcās aug tomātu, gurķu, salātu, garšaugu, puķu un citu augu stādi. No puķēm pieprasītākās ir atraitnītes, tad seko begonijas, leduspuķes un samtenes.

"Upesgravās" rosība siltumnīcās rit jau pāris mēnešu. "Dārzkopjiem sācies spraigs darba laiks, jāstrādā siltumnīcā un uz lauka. Visu nav viegli paspēt," saka "Upesgravu" saimniece un min, ka stādus piedāvā galvenokārt Siguldas tirgū, taču, lai paplašinātu klientu loku, nereti dodas arī uz dažādiem gadatirgiem. "Bijām aizbraukuši arī uz Limbažiem. Izrādās, tur aprīļa beigās daudziem vēl nebija sagatavota zeme stādīšanai. Pēc novērojumiem jāsaka, ka cilvēki ir gana piesardzīgi, baidās no maija salnām, tādēļ saprotams, ka tomātu, gurķu stādīšanu atstās uz mēneša vidu," papildina Nora. Taujāta par paredzētajiem tirdzniecības apjomiem, viņa teic, ka skaitliski kaut ko minēt esot grūti, varot vien redzēt, kā zemē liktās sēklas izdīgušas, kā augi padevušies, pēc tā var spriest, ka būs ko tirgot.

Arī Ramona Vasiļjeva no Līgatnes pagasta saimniecības "Varavīksnes" atzīst, ka stādu tirdzniecībai veiksmīgākais laiks esot ap maija vidu. Dārzkope iespēju robežās cenšas piedalīties arī stādu parādēs, šad tad manāma Straupes un citos tirdziņos. " Vēl jau sezona tikai sākas. Katru gadu atklājas kādas interesantas tendences. Piemēram, izbrīnīja, ka pērn stādu parādē cilvēki naski pirka flokšu dēstus. Līdzi nebija tik daudz, lai visiem pietiktu," viņa saka.

Pavasarī cilvēki iekopj arī daiļdārzus, interesējas par dekoratīvajiem augiem. Šāds sortiments ir atrodams Jaunraunas stādaudzētavā SIA "Stādu banka". "Piedāvājam dekoratīvos augus, kokaugus, daudzgadīgās un vasaras puķes, kā arī sadarbībā ar Pūres Dārzkopības izmēģinājumu staciju tirgojam augļu kokus. Pēc augļu kokiem ir īpaši liels pieprasījums," atzīst "Stādu bankas" saimniece Inese Tīce.

http://news.lv/Druva/2014/05/06/stadu-tirdzniecibas-sezona-sakusies

Auces un Dobeles novada 13. Grāmatu svētki Aucē 9. maijā


Datums: 06.05.2014
Izdevums: Latvijas Avīze
Rubrika: Latvijas ziņas

9.30 – 15.00 Grāmatu komercizstāde Auces novada Kultūras centra (k/c) vestibilā un priekšzālē, piedalās izdevniecības: "Lauku Avīze", "Zvaigzne ABC", "Jumava", "Nordik", "Avots", "Divpadsmit" u. c. Pircēji piedalās jaunāko grāmatu izlozē "Veiksmīgais pircējs".

10.00 Grāmatu svētku atklāšana Auces novada k/c.

Pieaugušajiem

10.30 "Latvijas Avīzes" publiskā diskusija "Sargies pats, NATO sargās", piedalās EP deputāts Krišjānis Kariņš ("Vienotība"), EP deputāte Inese Vaidere ("Vienotība"), Liene Cakare ("Latvijas attīstībai"), EP deputāts Dr. oec. Roberts Zīle (NA).

12.30 "Vecauces spēka putra" visiem svētku dalībniekiem Auces k/c estrādē.

13.00 "Veselīgi un atraktīvi" – nodarbība kopā ar tautskolotāju Inesi Ziņģīti Auces k/c mazajā vestibilā 2. st.

13.00 "Latvijas viensētu stāsti" – tikšanās ar grāmatas sastādītāju Ilzi Būmani ("Lauku Avīze") Auces k/c.

14.00 "Es gribu kļūt par roku lēnu" – komponista Jāņa Lūsēna un dziedātāja Uģa Rozes mūzikas un dzejas kompozīcija Auces novada k/c zālē.

15.00 "Līgatnes lāči un citi zvēri" – neklātienes ceļojumā kopā ar zvērkopi, Lāču mammu Velgu Vītolu ("Divpadsmit") Auces k/c zālē.

Bērniem un jauniešiem

9.45 "Burtiņgrāmatas" un "Ciparu piparu" mākslinieces Melānijas Vilkas ("Lauku Avīze") radošā nodarbība pirmsskolas bērniem Auces novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas lasītavā.

11.00 "Lāču mamma – tulks starp cilvēku un dzīvnieku pasauli" – pirmsskolas bērnu tikšanās ar zvērkopi un grāmatu autori Velgu Vītolu Auces novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas lasītavā.

10.00 "Vardarbība skolā" – skolēnu diskusija ar LBF psiholoģi Ilzi Zariņu Auces vidusskolas aktu zālē.

10.00 Nacionālo bruņoto spēku paraugdemonstrējumi skolēniem Auces vidusskolā.

12.00 "Ar pirmo zaļumu" – pusdienas Auces vidusskolas ēdnīcā.

15.00 "Ceļojums bildēs, vārdos un mūzikā" – tikšanās ar grāmatas "Rīga–Pekina" autoriem un varoņiem Ilonu Balodi un Ūdrīti ("Zvaigzne ABC") Auces novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas lasītavā.

Svētku atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Lietuvas vēstniecība, Zemkopības ministrija, Latvijas Bērnu fonds, Aizsardzības ministrija un NBS, Jelgavas tipogrāfija, SIA "Balta Eko", SIA "Drukātava", SIA "VESTA–LK", "Vienotība", "Latvijas attīstībai", "Arctic Paper Latvija", Inese Vaidere, Roberts Zīle, Krišjānis Kariņš, Alfrēds Rubiks, Auces novada pašvaldība, Dobeles novada pašvaldība, SIA EK "Auce".

Informatīvie atbalstītāji: laikraksti "Latvijas Avīze", "Auces Novada Vēstis", "Zemgale".

http://news.lv/Latvijas_Avize/2014/05/06/auces-un-dobeles-novada-13-gramatu-svetki-auce-9-maija

2014-05-06
Laika ziņas
Aptaujas