Jaunumi
Publikācijas par Līgatni laikrakstos, 29.01.2014.

Puika pirmais dodas pastaigā

Autors: Sarmīte Feldmane
Datums: 29.01.2014
Izdevums: Druva
Rubrika: Ziņas

Trīs mēnešu laikā Līgatnes dabas taku lāču vīri Puika un Mikus tikuši pie jauna voljēra. Apmeklētāji tagad var redzēt visus trīs Līgatnes lāčus – Ilzīti, Miku un Puiku.

“Visbiežāk man jautā – kāpēc lāči neguļ? Decembrī viņiem bija jāseko līdzi būvdarbiem, bet tagad jau silda saulīte un lāči domā, ka tuvojas pavasaris,” ar stāstījumu par lāčiem oficiālajā voljēra atklāšanas dienā sagaida dabas aizsardzības vecākā speciāliste, zootehniķe Velga Vītola un atzīst, ka pat īsti nezina, kam par jauno voljēru prieks ir lielāks – lāčiem vai viņai.

Pieredzējusī zvērkope Velga Vītola atklāj, ka abi lāči voljērā palaisti pirms dažām dienām , lai redzētu, kā dzīvniekiem jaunā dzīvesvieta patīk. “Pirmais dūšu saņēma Puika, lēni, ar kājām taustīdams zemi, izgāja laukā, tad paostīja pirmo koku, nākamo, tad apdomīgi pievienojās Mikus,” pastāsta Velga Vītola. Viņa novērojusi, ka pāris dienās lāčiem jau izveidojies plāns, kā voljēru uzlabot pēc sava prāta. Miku un Puiku viņa pazīst jau 19 gadus, kad mazos lācēnus atveda uz Līgatni. “Skaidri redzams, ka lāči zina, kas darāms. Šķiet, pirmais plānā ir dīķis, to vajag parakt, padziļināt. Mikus grib tikt galā ar vienu bērziņu, tas par katru cenu jānolauž, tā kā neizdodas, mēģināja kā bebrs nograuzt. Lāči izstaigāja teritoriju, bērnībā kāpelējuši pa eglēm un ar interesi vēroja lielos kokus. Bija sumo cīņas, grūstīšanās, laukā termometrs rādīja mīnus 20 grādus, bet lāči kūpēja,” par pirmajām dienām voljērā stāstīja Velga Vītola. Īpaši emocionāli ilggadējai zvērkopei bijis vērot, kā Mikus tāpat kā kādreiz agrākajā voljērā apsēdies un kustinājis ķepas. Tā viņš agrāk izklaidēja apmeklētājus, bet šajā reizē teica paldies par voljēru.

Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš atgādināja, ka 2012.gadā, pateicoties ziedotājiem, Gaujas Nacionālā parka fonds uzcēla lāču māju. Tajā Puikam un Mikum katram ir sava guļamistaba, neliels pagalms, kur paspēlēties, baseins, kur paplunčāties, bet ar to kārtīgam lācim nepietiek. Viņam vajag savu vietu, kur var paslēpties no svešām acīm, justies labi. Pērnvasar Dabas aizsardzības pārvalde saņēma valsts finansējumu un SIA “Vidzemes energoceltnieks” izbūvēja lāčiem voljēru.

“Var teikt, ka celtnieki strādāja tādā uzraudzībā, kā nekad. Voljēra pasūtītāji Puika un Mikus viņu darbu visu laiku novēroja,” sacīja Rolands Auziņš un pauda gandarījumu, ka beidzot lāčiem ir pastaigu laukums, kur var kārtīgi izlocīt kājas. Voljēra kopējā platība ir 2.5 tūkstoši kvadrātmetru. Metāla žogs apmeklētājus pasargā no lāču iežogojuma, tad ir žogs trīs metru augstumā, kam augšpusē elektriskais gans, aiz tā vertikālais žogs pusotra metra dziļumā žogs, kas savienots ar horizontālo žogu, uz kura sabērti akmeņi. Voljēra izbūvē izmantotas ap 25 tonnas metāla.

“Viss darīts, lai lāči būtu drošībā un justos labi. Vērojot, kā viņi jaunajā voljērā izturas, redzams, ka Puikam un Mikum patīk,” stāsta par lāču mammu sauktā Velga Vītola.

Rolands Auziņš un Velga Vītola ar sarkanu flomāsteru izlabo pie voljēra informatīvajā plāksnē rakstīto – tā vairs nevēsta “Te tiek būvēta lāču māja”, bet gan “Te uzbūvēta lāču māja”.

Lai televīzija un fotogrāfi jaunajā voljērā varētu iemūžināt Miku un Puiku, Velga labi pārredzamās vietās salikusi riekstiņus, var arī uz kokiem palaizīt pa karotei medus. “Nekad jau nevar zināt, ko lāči izdomās savā galvā, aizstaigās uz to pusi, kur neviens neredzēs,” bilst Velga. Puika labprāt par saņemto cienastu pozē.

Turpat kaimiņos Mikum un Puikam atrodas Ilzītes pastaigu laukums. Lāču meitene nosvinējusi dzimšanas un vārda dienu, arī ieinteresēta vēro daudzos viesus, kuri šoreiz nav nākuši pie viņas. “Šogad paredzēts remonts Ilzītes voljērā. Apkārt jāapliek vēl viens žogs metra augstumā ar smalko režģi, lai Ilzītes voljērā netiek apakšīrnieki – lapsas, jenoti. Tie var pārnēsāt slimības, un Ilzīte par svešiniekiem, kuri iemitinās viņas siena kaudzē un ēd to, kas paredzēts lācenei, nemaz nepriecājas. Nelieli darbi plānoti arī Ilzītes mājā. Vēl vajadzētu arī sakārtot caurteku, kas uzbūvēta pār strautiņu, kas plūst caur abiem lāču pastaigu laukumiem,” stāsta Rolands Auziņš un uzsver, ka Ilzītes voljērs tiks sakārtots par ziedojumu naudu, kurā iesaistījās akciju sabiedrība “Laima”, kuru atbalstīja daudzi jo daudzi uzņēmumi, firmas un cilvēki, kam nav vienaldzīgs Līgatnes lāču liktenis.

“Esam pateicīgi visai sabiedrībai par atbalstu līdz šim un sapratni,” saka Velga Vītola. Ikreiz, ejot ciemos pie lāčiem, viņai ir līdzi fotoaparāts. Top jauni fotostāsti par Līgatnes lāčiem Miku un Puiku.

http://news.lv/Druva/2014/01/29/puika-pirmais-dodas-pastaiga

 

Pagaidu algoto darbavietu skaits sarucis, jo mazāks pieprasījums

Autors: Ilze Fedotova
Datums: 29.01.2014
Izdevums: Druva
Rubrika: Sociālā situācija

ESF projekts "Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās" jeb tā saukā simtlatnieku programma turpināsies līdz gada beigām. Tiesa, tajā varēs iesaistīties krietni mazāks skaits bezdarbnieku.

Piemēram, pērn Cēsu novadā vienlaikus bija iespēja nodarbināt 30 bezdarbniekus, tad 2014.gadā paredzētas vien 16 vietas. Zināms, ka vēlme iesaistīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos ir lielāka nekā piedāvātais darbavietu skaits. Kā stāsta NVA Cēsu filiāles projekta "Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās" koordinējošā eksperte Inita Vīksna, pamatojums samazinājumam ir projekta finansējums, kas šogad ir mazāks nekā pērn. "Tas, par cik vietām samazinājās pagaidu sabiedrisko darbavietu skaits, bija atkarīgs no bezdarbnieku līdzšinējās aktivitātes novados. Kur interese par projektu bijusi ievērojami mazāka, tur attiecīgi vietu skaits ir mazāks," viņa skaidro.

Jāatgādina, ka pašvaldībās algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmā bezdarbnieki var iesaistīties četrus mēnešus. Pērn aktivitāte šajā pasākumā bijusi visu gadu. "Situācijas ir dažādas. Ir programmas dalībnieki, kuri pēc noteikta laika atkal stājas rindā un gaida savu kārtu uz pagaidu darbu. Tiesa, to var darīt vien pēc astoņiem mēnešiem. Šo iespēju izmanto galvenokārt ilgstošie bezdarbnieki. Pamatā visu nosaka situācija darba tirgū, jo daudzi arī pamanās atrast darbu, tad iesaistīšanās šajā programmā vairs nav aktuāla. Pozitīvi, ka gada laikā cilvēki nomainās trīs reizes. Tas nozīmē, ka kopējais skaits projektā iesaistīto ir lielāks nekā vietu skaits," skaidro I.Vīksna, minot, ka nereti gadās arī, ka cilvēks nenostrādā visus paredzētos četrus mēnešus, tad vieta tiek dota kādam citam. Tāpat cilvēku vēlmes un prasības darba apstākļiem ir atšķirīgas. "Citreiz nākas dzirdēt, ka pretendents ir ar mieru strādāt tikai telpā, nav gatavs piedalīties apkārtnes uzkopšanā," papildina I.Vīksna.

Algotos pagaidu darbos var iesaistīties bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un Nodarbinātības valsts aģentūrā bezdarbnieka statusā ir reģistrēti vismaz sešus mēnešus vai bezdarbnieka statusā reģistrēti mazāk par sešiem mēnešiem, bet vismaz 12 mēnešus nav strādājuši.

Bezdarbnieki, piedaloties šajā programmā arī turpmāk, saņems ikmēneša atlīdzību 142,29 eiro (100 latu).

***

fakti

Šogad paredzēto algoto pagaidu sabiedrisko darbu vietu skaits pašvaldībās vēsturiskajā Cēsu rajonā salīdzinājumā ar 2013.gadu.

Līgatnes novadā 6 (10)

Pārgaujas novadā 7 (15)

Jaunpiebalgas novadā 9 (15)

Raunas novadā 11 (20)

Amatas novadā 13 (23)

Priekuļu novadā 14 (20)

Cēsu novadā 16 (30)

Vecpiebalgas novadā 14 (25)

http://news.lv/Druva/2014/01/29/pagaidu-algoto-darbavietu-skaits-sarucis-jo-mazaks-pieprasijums

 

   

Divkāršas rūpes

Autors: Zane Ieviņa
Datums: 29.01.2014
Izdevums: Druva
Rubrika: Ģimene

Aizvadītajā gadā Cēsu klīnikā pasaulē nāca trīs dvīņu pāri. Šomēnes, gatavojot materiālu rubrikai “Jaundzimušie”, devāmies pie Lienes Gricmanes, vienas no trim laimīgajām māmiņām, kuru ģimenes 2013.gada nogalē kļuva kuplākas par diviem mazulīšiem.

Liene kopā ar dzīvesbiedru Konstantīnu, meitu Elīzu Tīnu un decembrī dzimušajiem dvīnīšiem Ričardu un Esteri dzīvo Vaives pagasta Rīdzenē. Liene lielāko dzīves daļu dzīvojusi Saldū. Uz Cēsu pusi atbraukusi, jo te dzīvo māsa, taču jau drīz šaipusē satikusi Konstantīnu un pārcēlusies uz dzīvi Vaives pagastā. Šobrīd Liene mājās audzina bērnus, taču pirms tam strādājusi veikalā Cēsīs. Vīrs Konstantīns ir strādnieks, kā Liene saka, viņš prot paveikt visu, kas vajadzīgs. Vecākajai meitai Elīzai Tīnai ir četri gadi, un viņa ir uzsākusi gaitas Priekuļu bērnudārzā.

Ziņa par to, ka gaidāmi dvīņi, ģimenē nākusi negaidīti, taču tas bijis pozitīvs pārsteigums, gan Liene, gan Konstantīns šo ziņu uzņēmuši ļoti labi. Liene vēl atceras, ka brīdī, kad labās vēstis pastāstījusi dzīvesbiedram, Konstantīns vakarā jau gaidīja ar ziediem un kūku. “Kad stāstīju draugiem un radiem, ka gaidu dvīnīšus, tad ļoti daudzi nemaz neticēja un sarunas laikā vienmēr vairākas reizes pārprasīja, vai tiešām tā taisnība, ka gaidāmi dvīņi,” atminas Liene. Jaundzimušo māmiņa arī atceras, ka bijis grūti izvēlēties vārdus, jo gaidāmajai meitai padomā bijuši divi – Elizabete un Estere. Kad izvēle likusies pārāk grūta, vecmāte teikusi, lai pajautā pašai jaundzimušajai, un pēc mazulītes reakcijas arī noteikt, kurš vārds piemērotāks. Tā nu mazajai jautāts, vai viņa būs Elizabete, uz ko viņa atbildējusi ar skaļu raudāšanu, taču, kad meitiņa nosaukta par Esteri, tā raudāšana mitējusies. Tad arī bijis skaidrs, ka Estere ir piemērotākais vārds. Savukārt puikam nācās izšķirties starp vārdiem Ričards un Rihards. Sākumā bija domāts, ka būs divi puikas, tad tiktu ielikti šie abi vārdi, bet nu nācies izvēlēties vienu.

Atskatoties uz laiku pirms četriem gadiem, kad ģimenē tika auklēta pirmā meita, Liene atzīst, ka no šodienas pieredzes jāsecina, ka toreiz nav bijis tik grūti, kā licies. “Ja kādam liekas, ka bērns aizņem visu laiku un nekam citam dzīvē vairs nav vaļas, tad tagad saprotu, ka viens mazulis ģimenē vispār nav salīdzināms ar diviem. Tajā laikā pati sev varēju padarīt daudz vairāk. Protams, arī tagad tas nav liels apgrūtinājums, jo mani dvīnīši ir samērā mierīgi, taču rūpju noteikti ir vairāk. Ir jāatsakās no dažādām izklaidēm, vairs nevar tik bieži aizbraukt uz pilsētu, laiku pilnībā paņem mājas rūpes un mazuļu auklēšana,” stāsta Liene. Viņa arī uzsver, ka pašreiz, kad jārūpējas par diviem zīdainīšiem, ir sajūta, ka rūpes par vienu jaundzimušo ir gluži kā atpūta, tāpēc nesaprot māmiņas, kas sūkstās, ka neatliek laika nekam citam, jo visu laiku paņem bērna aprūpe.

Liene ir priecīga par dzīvi Rīdzenē, jo šeit ir mierīga vide, kur augt bērniem. Tāpat netālu no mājas ir vietas, kur mazajiem atpūsties un spēlēties. “Protams, ja būtu sava māja, būtu jau ērtāk un labāk, taču prieks, ka Rīdzenē nav pilsētas burzmas. Dzīvojam dzīvoklī, ar maziem bērniem ir pašauri, piemēram, dvīņu ratiem nemaz nepietiek vietas, kāpņu telpā arī tos grūti ienest, tāpēc vēl tie netiek izmantoti,” tā Liene. Jautāta, kā izdevies atrast dažādas specifiskākas lietas, kas nepieciešamas jaundzimušajiem dvīņiem, Liene atzīst, ka viņai paveicies, jo kolēģei pirms pāris gadiem arī dzimuši dvīnīši, vairākas mantas par nelielu samaksu izdevās iegādāties no viņas.

Runājot par ģimenes izklaidēm, gan Liene, gan viņas dzīvesbiedrs Konstantīns atzīst, ka labākā atpūta ģimenei ar bērniem ir pie dabas svaigā gaisā. Pirms dvīņu piedzimšanas ģimene bieži devusies atpūtā pie dabas, apskatīt skaistas vietas, šobrīd to sanāk darīt retāk, jo dvīņi ir pavisam maziņi, taču vecāki atzīst, līdz ko būs siltāks, ģimene jau plānos, kurp visiem kopā doties.

Jaunām sievietēm, kas vēl nav plānojušas bērnus, Liene saka, ka nav ko gaidīt, vajag par to domāt laikus, nevajag baidīties no rūpēm, bet gan saprast, ka bērni sagādā lielu prieku.

***

fakti

Dzimtsarakstu nodaļās reģistrētie mazuļi no 27.decembra līdz 27.janvārim

Priekuļu novads: seši bērni – Dāvis, Milana, Artūrs, Dārta, Roberts un Jānis

Jaunpiebalgas novads: divi bērni – Elīza un Laura Marta

Vecpiebalgas novads: viens bērns Emīlija Anna

Līgatnes novads: četri bērni – Paula, Jasmīna, Artis, Markuss

Raunas novads: viens bērns – Toms

Pārgaujas novads: trīs bērni – Karlīna un dvīnes Santa un Sandra

Amatas novads: pieci bērni – Zane, Henrijs Gustavs, Rojs, Nikola Keita un Marta

Cēsu novads: 14 bērni Egīls, Helmuts, Hugo, Toms Roberts, Kārlis Kendriks, Roberts, Kristers, Markuss, Armands, Gustavs, Veronika,

Malānija Elza, Beāte, Elza Lote.

http://news.lv/Druva/2014/01/29/divkarsas-rupes

 

2014-01-29
Laika ziņas
Aptaujas