Jaunumi
Publikācijas par Līgatni laikrakstos, no 16.06.2014. līdz 18.06.2014.

 
Pasludināts Papīrfabrikas Līgatne maksātnespējas process
Autors: www.klientuportfelis.lv
Datums:
18.06.2014
Izdevums:
Klientu portfelis
Rubrika:
Bizness
Klientu Portfelis ziņo, ka, līdz ar SIA PAPĪRFABRIKA LĪGATNE tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, vakar saņemtas ziņas par uzņēmuma maksātnespējas procesa pasludināšanu. Par procesa administratori iecelta Elīna Dupate.
Lursoft datu bāzēs atrodamā informācija rāda, ka PAPĪRFABRIKAS LĪGATNE tiesiskās aizsardzības process ierosināts aizvadītā gada novembrī.
SIA PAPĪRFABRIKA LĪGATNE, kas sākotnēji bijusi zināma kā SIA EIROVEGA, 2000.gada janvārī reģistrējusi Sandra Kairiša un Juris Stahovskis. Laika gaitā uzņēmuma īpašnieki vairākkārt mainījušies un to vidū bijiuši gan uzņēmumi no Maurīcijām, Gibraltāra, Nīderlandes un Džersijas, taču patlaban SIA PAPĪRFABRIKA LĪGATNE dalībnieku vidū atrodams Valts Klucis, AS Valsts papīru spiestuve un AS RĪGAS ZĪMOGU FABRIKA.
To, ka SIA PAPĪRFABRIKA LĪGATNE ir maksātspējas problēmas, apliecina arī Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē atrodamā informācija par uzņēmuma savlaicīgi nenomaksāto parādu 2487 EUR apmērā, kura apmaksas termiņš patlaban tiek kavēts jau par 882 dienām. Tāpat arī uzņēmumam reģistrēti pieci aktuāli nodrošinājumi, kuri paredz aizliegumu veikt jebkāda veida pārreģistrāciju, samazināt pamatkapitālu.
 
 
 
Vai vidusskolu par daudz?
Autors: ILZE KUZMINA
Datums:
18.06.2014
Izdevums:
Latvijas Avīze
Rubrika:
Izglītība. Karjera
Cer, ka, sakārtojot skolu tīklu, varētu palielināt algas skolotājiem
Izglītības un zinātnes ministrijā kārtējā iespējamā reforma atlikta līdz oktobrim, kad notiks Saeimas vēlēšanas. Tikai tad būs skaidrs, vai valsts noteiks minimālo iespējamo skolēnu skaitu 10., 11. un 12. klasē un vai samazināsies vidusskolu skaits.
"Mums vēl ir gads, kurā varam diskutēt par to, ko darīt ar vidusskolu tīklu valstī," saka izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete ("Vienotība"). Gada laikā būs notikušas arī Saeimas vēlēšanas un izveidota jauna valdība.
Nepamatota ažiotāža
Nesen interneta portālos izcēlās ažiotāža: tika ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) izveidots saraksts ar teju simts slēdzamām vidusskolām. IZM skaidro, ka saraksts bijis tikai informatīvs: tas parādījis, cik vidusskolu ar mazu vidusskolēnu skaitu vispār ir. Sarakstā iekļautas novadu un pilsētu skolas, kuru vidusskolu klasēs ir mazāk par attiecīgi 15 un 18 skolēniem. Turklāt apspriesta tikai iespēja šādas skolas pārveidot par pamatskolām, nevis slēgt.
Par to, ka katrā novadā būtu jābūt ne vairāk kā vienai, bet stiprai vidusskolai, sāka runāt iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija), kurš iesniedza apstiprināšanai valdībā izmaiņas normatīvajos aktos, paredzot, ka 10. klasi var atvērt tikai tad, ja tajā pieteikušies 18 skolēni pilsētas skolā un 15 novada skolā.
I. Druviete šīs izmaiņas noteikumos no izskatīšanas valdībā aprīlī atsauca, pamatojot ar to, ka nebūtu pareizi minimālo skolēnu skaitu noteikt tik vēlu – tikai dažus mēnešus pirms jaunā mācību gada. Viņa arī norādīja, ka valdības mērķis ir panākt, lai vismaz 80 procenti jauniešu iegūtu vidējo izglītību, kas varētu palielināt vidusskolēnu skaitu. Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Lukmans nesen notikušajā diskusijā par vidusskolu tīklu arī teica: pirms lemj par vidusskolu skaita samazināšanu, jāpieņem lēmums, vai tiešām ieviesīs obligātu vidējo izglītību. Jāšaubās gan, vai tiem jauniešiem, kuri šobrīd nolemj iztikt tikai ar pamatizglītību, būtu jādodas uz vispārējo, nevis profesionālo vidusskolu. I. Druviete solīja, ka lēmums par obligātu vidējo izglītību tiks pieņemts, taču vēl vajag aprēķinus, cik tā izmaksās. Ministre arī uzsver, ka vienīgais kritērijs vidusskolas klašu saglabāšanai nedrīkst būt skolēnu skaits, svarīgi arī, kādā attālumā ir cita tuvākā vidusskola.
Vajagot vismaz 13 skolēnus
Tomēr: vai īstais iemesls lēmuma atlikšanai nav vēlēšanu tuvums? Bija taču iespējams noteikt, ka skolēnu skaita limits stājas spēkā nevis šajā, bet kādā no nākamajiem mācību gadiem. Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) eksperte vispārējās izglītības jautājumos Modra Jansone piekrīt: te ir kārtējā situācija, kad politiķi negrib pieņemt lēmumus pirms vēlēšanām. LIZDA uzskata, ka skolu tīklu vajag turpināt sakārtot un jāsāk tieši ar vidusskolu skaita samazināšanu. "Tas ir absurds, ka atver vidusskolas klasi, ja tajā mācīsies tikai pieci, seši vai septiņi skolēni," saka M. Jansone. "Tik mazā klasē nevar būt runa par normālu mācību procesu. Jo vidējās izglītības posmā jāizmanto tādas modernas mācību metodes kā grupu darbs, prezentāciju veidošana, kam vajag lielāku skolēnu skaitu. Šajā vecumā bērniem arī svarīga zināma konkurences iespēja."
Ja vidusskolas klasē ir tikai pieci skolēni, par valsts piešķirto finansējumu nav iespējams apmaksāt visas mācību stundas. LIZDA veikti aprēķini, kas parāda: lai skolotu vienu vidusskolas klasi, nepieciešami apmēram 565 eiro mēnesī, taču, ja klasē ir tikai pieci skolēni, valsts par šādas klases izglītošanu piešķir vien 325 eiro mēnesī. Arī IZM aprēķinājusi, ka vidusskolas klasē nepieciešami vismaz 13 skolēni, lai varētu apmaksāt nepieciešamās mācību stundas. Ja skolēnu ir mazāk, vidusskolu dotē vai nu pašvaldība, vai citas novada vai pilsētas skolas, vai arī to uztur uz pamatskolas un sākumskolas klašu rēķina. Savukārt apvienotās klases vidusskolā nav lietderīgas un pat traucē izglītības kvalitātei, to atzīst arī IZM Vispārējās izglītības departamenta vadītāja Evija Papule.
Skolu tīkla sakārtošanu LIZDA atbalsta arī tāpēc, ka cer: ja vidusskolu un, iespējams, arī pamatskolu skaits mazinātos, tiktu ietaupīta valsts nauda, ko varētu izmantot skolotāju algu celšanai. "Situācija būtībā ir dramatiska, bet mēs varam tikai apelēt pie politiķu godaprāta un cerēt, ka viņi saņems drosmi un tomēr tiks līdz lēmumu pieņemšanai," tā M. Jansone.
Līdzīgs viedoklis ir arī nesenajam Latvijas lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoram, tagad Saeimas deputātam Mārim Kučinskim, kurš ir neapmierināts ar I. Druvietes lēmumu vilcināt minimālā skolēnu skaita noteikšanu 10. klasē: "Ja šis lēmums netiks pieņemts, skolotāju algas vēl ilgi būs nožēlojamas."
Jau pieminētajā diskusijā gan izskanēja arī, ka konkrēta skaitļa noteikšana nenāks par labu potenciālajiem vidusskolēniem. Ja 14 skolēnu gribēs iestāties lauku vidusskolas 10. klasē, viņiem visiem nāksies atteikt un jauniešiem būs jāmeklē skološanās iespējas citur.
Pārmaiņas 14 skolās
"Skaidri varu pateikt, ka mēs meklēsim iespējas saglabāt skolas, nevis ieganstus to slēgšanai," teic ministre. I. Druvietes retorika liecina, ka viņa nevēlas būt vainīga skolu slēgšanā, kaut lēmumus par pašvaldību skolu slēgšanu pieņem pašas vietējās varas, kas gan parasti uzsver, ka tas darīts valsts politikas dēļ. Par bailēm būt vainīgajai, iespējams, liecina arī tas, ka IZM interneta mājas lapā atšķirībā no citiem gadiem nav publicēts saraksts ar skolām, kas no nākamā mācību gada saskaņā ar pašvaldību lēmumu tiks slēgtas vai reorganizētas. Ministre teic, ka šīs ziņas atrodamas kādā relīzē, bet precīzu sarakstu tā arī neizdodas atrast. Pēc IZM sniegtās informācijas, pašlaik apstiprināta triju skolu apvienošana, kā arī četru izglītības iestāžu slēgšana no šā gada 1. septembra. Joprojām tiek lemts, vai saskaņot vēl divu skolu likvidāciju un četru skolu apvienošanos.
Zināms, ka Tērvetes novadā četru skolu vietā paliks vien divas, bet trīs skolas Dobeles novadā no pamatskolām pārtaps par sākumskolām.
***
Viedokļi
Vai jāturpina atvērt vidusskolas
klases, kurās ir mazs skolēnu skaits?
Kintija Blūmentāle, Līgatnes novada vidusskolas direktore: "Jā, arī novados vajadzīgas vidusskolas. Mūsu novadā dzīvo ne tik labi materiāli situēti cilvēki, un viņu bērni nevar izbraukāt uz Siguldas vai Rīgas ģimnāzijām. Daudziem skolēniem ģimenē nav tā labvēlīgākā gaisotne, bet skolā ir inteliģenta vide. Katrs Latvijas skolēns ir pelnījis, lai tuvu dzīvesvietai varētu iegūt arī vidējo izglītību. Tieši vidusskolas klasēs bērni nobriest, kļūst patstāvīgāki, atrod papildu darbiņus, ar ko nopelnīt. Pēc tam viņi ir gatavāki doties mācīties tālāk no mājām, nekā tas būtu uzreiz pēc 9. klases. Šogad mūsu skolas 12. klasi absolvē deviņi jaunieši. Skaits ir svārstīgs, vēl nesen bija 20, pēc tam tikai seši absolventi."
Aina Ansone, Pāvilostas vidusskolas direktore: "Novadu vidusskolas noteikti jāsaglabā. Ģimenēm un bērniem finansiāli vieglāk iegūt vidējo izglītību tuvu mājām. Dzīvošana, ceļa izdevumi, ēšana – tas viss izmaksā daudz dārgāk, ja mācas citur, pat ja tā ir profesionālā skola. Gandrīz ik gadu kāds no tiem, kas sācis mācības citur, atgriežas atpakaļ Pāvilostā. Cits materiālu apsvērumu dēļ, cits lielā pilsētā palaižas un vecāki atved atpakaļ. Izglītības kvalitāte skolā ir augsta. To apliecina gan centralizēto eksāmenu rezultāti, gan panākumi mācību olimpiādēs. Skolā ir moderni dabaszinību kabineti, interaktīvās tāfeles. Tas, ka valdība grasījās noteikt minimālo skolēnu skaitu 10. klasē, gan mums krietni iegrieza. 9. klasi pabeidz tikai astoņi bērni, no kuriem daļa vidusskolā nepaliks. Būtu piesaistījuši bērnus no citiem novadiem, bet, tā kā bija bažas, ka 10. klasi neatvērsim, viņi neatnāca. Tagad ir neziņa, vai 10. klase būs, taču līdz 11. augustam gaidām visus, kas vēlētos pie mums mācīties 10. klasē.
 
 
Izsole

Datums:
18.06.2014
Izdevums:
Latvijas Vēstnesis
Rubrika:
Izsoles
OP 2014/118.IZ10
Vidzemes apgabaltiesas 97.iecirkņa ZTI Ineta Kaktiņa, prakses vieta Linarda Laicena iela 9-113, Valmiera, pārdod pirmajā izsolē Vitai Ceipai piederošo nekustamo īpašumu Kalnu ielā 2-1, kadastra Nr.4211 900 0086, kas atrodas Līgatnē, Līgatnes novadā. Nekustamais īpašums sastāv no dzīvokļa īpašuma ar kopējo platību 30,7 m2. Kopīpašuma 307/6301 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes. Nekustamā īpašuma novērtējums - EUR 1000 (Ls 702,80). Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Piedzinēji - AS "DNB banka", Skanstes iela 12, Rīga; Līgatnes novada dome, Spriņģu iela 4, Līgatne, Līgatnes novads. Visām personām, kurām uz nekustamo īpašumu ir tiesības, kas nepieļauj tā pārdošanu izsolē, jāpieteic savas prasības tiesā līdz izsoles dienai. Izsole notiks 2014.gada 23.jūlijā pulksten 14.30 Valmierā, L.Laicena ielā 9-113. Personām, kuras vēlas piedalīties nekustamā īpašuma izsolē, jāiemaksā nodrošinājums 10% apmērā no nekustamā īpašuma novērtējuma summas EUR 100 (Ls 70,28). ZTI Inetas Kaktiņas, reģ. Nr.05066012657, depozīta kontā Nr. LV86TREL9199070002000, Valsts kase, kods TRELLV22. Uzziņas pa tālruni 64250165.
 
 
Jūnijā nozīmīgas jubilejas

Datums:
18.06.2014
Izdevums:
Druva
Rubrika:
Redzeslokā
Amatas novadā
Emmai Duksei Nītaures pagastā 23. jūnijā 97
Violai Eipurei Nītaures pagastā 25. jūnijā 98
Austrai Liepiņai Skujenes pagastā 21. jūnijā 91
Laimonam Strazdiņam Zaubes pagastā 3. jūnijā 92
Florentīnei Tūcei Drabešu pagastā 19. jūnijā 92
Cēsu novadā
Vitai Firsovai 15. jūnijā 91
Lidijai Gailītei 15. jūnijā 91
Mildai Kalnietei 18. jūnijā 91
Rasai Kļaviņai 1. jūnijā 90
Janinai Lācei 22. jūnijā 90
Stefānijai Mežalei 30. jūnijā 92
Mildai Miezītei 24. jūnijā 95
Veronikai Ristnai 7. jūnijā 90
Ilgai Saulītei 26. jūnijā 94
Maigai Seržantei 8. jūnijā 92
Birutai Zarītei 18. jūnijā 90
Madaļai Zelčai 20. jūnijā 90
Līgatnes novadā
Orestam Balodim 15. jūnijā 90
Dailai Brantei 7. jūnijā 90
Elenai Venskus 2. jūnijā 90
Leo Balodim 20. jūnijā 92
Pārgaujas novadā
Annai Grigorjevai Straupes pagastā 16.jūnijā 92
Verai Šūmanei Straupes pagastā 26. jūnijā 103
Raunas novadā
Laimdotai Briedei Drustu pagastā 3. jūnijā 91
Vecpiebalgas novadā
Martai Grāvelei Vecpiebalgas pagastā 7. jūnijā 99
Priekuļu novadā
Pēterim Raimondam Cielēnam Liepas pagastā 29. jūnijā 91
Austrai Mellēnai Priekuļu pagastā 5. jūnijā 94
Gintai Veldzei Priekuļu pagastā 11. jūnijā 92
Helenai Gailītei Priekuļu pagastā 26. jūnijā 100
Jaunpiebalgas novadā šomēnes nevienam jubilāram nav nozīmīgas jubilejas.
 
 
 
Pēc izlaiduma sapņi aicina lidot
Autors: Sarmīte Feldmane
Datums:
17.06.2014
Izdevums:
Druva
Rubrika:
Ziņas
Nedēļas nogalē visās skolās smaržoja meijas, svinīgi un satraukti bija skolotāji, pēc eksāmenu saspringuma skolēni un viņu vecāki. 9.klašu audzēkņi svinēja izlaidumu sākumu jauniem izaicinājumiem un iespējām.
Bijušajā Cēsu rajonā diplomus par pamatskolas izglītību saņēma 18 skolu audzēkņi. Vismazākā 9.klase šajā mācību gadā bijusi Sērmūkšu pamatskolā. Vairākās pamatskolās klasē mācījās seši, septiņi, astoņi audzēkņi. No lauku skolām visvairāk skolēnu 9.klasē bija Priekuļu vidusskolā 40, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas vidusskolā 35. Raunas vidusskolas 9.klasi absolvēja 22 skolēni, Līgatnes 21. Ir pamats uzskatīt, ka šajās vidusskolās nākamajā mācību gadā nebūs grūtības atvērt 10.klasi.
Stalbes vidusskolā absolventu vidū septiņas meitenes un septiņi puiši. Pirms pamatskolas atestāta saņemšanas jauniešiem prāts priecīgs, bet, kā paši atzīst, reizē nemierīgs. "Skolas gadi bija jautri. Mums ir jauks kolektīvs," "Druvai" saka Diāna Kļaviņa un uzsver, ka skolā Stalbē mācījusies tikai divus gadus, bet ir ļoti gandarīta, ka izvēlējusies šo skolu. Izglītošanos Diāna sāka Raiskuma pamatskolā Auciemā, kas ir vidusskolas struktūrvienība. Viņa ir pārliecināta, ka turpinās mācības vidusskolā.
Edgars Šklarovs pirms svinīgā izlaiduma bija apcerīgs un domīgs. "Skolā skolotāji ir forši, bet bieži vien viņiem darījām pāri. Tādi jau tie skolēni ir," domās dalījās Edgars, atzīstot, ka vēl īsti nezina, kur sāks mācības septembrī. "Varētu palikt vidusskolā, vēl no skolas neesmu aizgājis, bet jau velk atpakaļ, taču gribas arī iet prom. Ceru, ka vidusskolas klase nākamgad Stalbē būs," saka Edgars.
Santa vēl skaidri nezina, kur turpinās mācības, bet tā noteikti varētu būt arī dzimtā vidusskola. Linda Butkus gan savu nākotnes profesiju zina, viņa domā par amata mācīšanos. Sarunā jaunieši uzsver, ka skolā iegūts labs zināšanu līmenis un jūtas pietiekami zinoši, lai, tālāk mācoties, nerastos problēmas. Katram kāds mācību priekšmets padevies labāk, citam savukārt tieši tas sagādājis ne mazums galvassāpju. Starp grūtākajām zinībām jaunieši min matemātiku, krievu valodu. "Eksāmenos visi bijām uztraukušies, bet galvenais visi esam nokārtojuši," bilst Linda Butkus.
Devītklasniekiem bija divas audzinātājas Ilze Paegle un Ieva Razgačeva. Ilze stalbēniešus audzināja jau no 5.klases, bet Ieva pievienojās šajā mācību gadā kā Raiskuma pamatskolas tagad vidusskolas struktūrvienības devītklasnieku audzinātāja, kuriem stundas notika gan Auciemā, gan Stalbē. "Audzinātājas ļoti veiksmīgi sadarbojās. Klase bija kā viens kolektīvs," saka direktore Jolanta Dzene un pastāsta, ka nākamajā mācību gadā Auciemā mācīsies pirmsskolas bērni un 1. līdz 6.klases skolēni.
"14 skolēni klasē tas ir pietiekams skaits. Izlaidumā atvadījāmies uz satikšanos. Ceru, ka daļa devītās klases absolventu turpinās mācības vidusskolā," "Druvai" sacīja Jolanta Dzene.
Klases audzinātājas par savējiem saka vien labus vārdus. "Atmiņā jau paliek tas labais, sliktais aizmirstas," bilst Ilze Paegle un pastāsta, ka devītie bijuši dzīvespriecīgi, ar izdomu, azartiski. "Šķiroties jau sākam saprast, kādi esam. Patlaban absolventiem ir uztveres brīvais lidojums, vēl nezina, palikt Stalbē vai ne. Sapņi lido, gribas tiem ļauties," domās dalās Ilze Paegle un izsaka pārliecību, ka audzinātājai katra klase ir atšķirīga un katra ar ko savu paliek atmiņā. Ieva Razgačeva piekrīt, ka šie jaunieši pratuši būt kopā un ar viņiem nekad nav bijis garlaicīgi.
Skujenes pamatskolā atestātu par pamatizglītību saņēma divas meitenes un viens zēns. "Izlaidums bija sirsnīgs, smaidīgi cilvēki, ziedi mūzika. Bija atnākuši vecāki, draugi, kaimiņu bērni. Absolventes skaisti dziedāja," "Druvai" pastāstīja Amatas novada domes deputāts Andris Jansons un atzina, ka dzīvē ir piedalījies ļoti daudzos izlaidumos, bet tādā, kur tikai trīs absolventi pirmoreiz. Domes deputāts absolventiem novēlēja S.Ekziperī teikto, ka katram ir sava zvaigzne, un izteica pārliecību, ka to noteikti izdosies atrast un tā rādīs dzīvē pareizo ceļu.
"Skolas kolektīvs ļoti cer, ka jaunajā mācību gadā izdosies nokomplektēt klases. Tiek domāts, kā piesaistīt audzēkņus no kaimiņu pagastiem. Skolā ir skaistas telpas, blakus sporta zāle vieta piemērota mācībām," domās dalījās Andris Jansons.
Absolventiem vecāku, radu un draugu sniegtie ziedi drīz izsmaržos. Jauniešiem sākas jauns ceļš, kuru izvēlas viņi paši.
 
 
 
Līgatnē sāk ražot alu
Autors: Arita Lejiņa
Datums:
17.06.2014
Izdevums:
Druva
Rubrika:
Lauksaimniecība
Latvijas tirgū ienāk jauna alus marka Līgatnes alus, ziņo uzņēmuma “Līgatnes alus” mārketinga vadītājs Kaspars Spunde.
“Līgatnes alus” ir neliela alus darītava, kas piedāvā tā saukto "craft beer" mazos apjomos brūvētu alu. Līgatnes produkts, atšķirībā no Latvijā ierastā lāgera alus, ir eila veida alus, kura gatavināšanā izmanto atšķirīgu raudzēšanas metodi. Jaunā preču zīme startē uzreiz ar četrām alus šķirnēm.
Līgatnes alus darītava ar savu produkciju plašāku sabiedrību iepazīstinās ceturtdien, rīkojot Rīgā preses konferenci, kurā piedalīsies arī alus meistars Aigars Maļinovskis.
 
 
 
Izšķiras centra Līgatne nākotne
Autors: Ivars Meļķis, Rehabilitācijas centra Līgatne TAP administrators
Datums:
16.06.2014
Izdevums:
Diena
Rubrika:
Ekonomika
Rehabilitācijas centrs Līgatne jau vairāk nekā 50 gadu ir viens no Latvijā pazīstamākajiem rehabilitācijas un ārstniecības kompleksiem. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas šī savulaik sabiedrībai slēgtā ārstniecības iestāde kļuvusi populāra. Tās lielākā vērtība savulaik bija ūdensdziedniecības procedūras, šodien tās papildinātas ar daudzveidīgām rehabilitācijas iespējām. Ik gadu centru apmeklē ap diviem tūkstošiem cilvēku, to skaits varētu nozīmīgi augt, centrs varētu paplašināt pakalpojumu klāstu un dot arī jaunas darbvietas. Tomēr patlaban Līgatnes nākotne atkarīga no spējas pārvarēt finanšu problēmas, kas veidojušās jau vairāk nekā piecu gadu garumā un nu prasa gana izlēmīgus risinājumus, lai centrs pastāvētu.
Šis gads centram sākās ar tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plāna izstrādi. Šī ir iespēja uzņēmumam atrisināt finanšu sarežģījumus un norēķināties ar kreditoriem. TAP piemērošana nozīmē, ka uzņēmuma situācija nav bezcerīga, kreditori ir gatavi dot laiku problēmu atrisināšanai. Parasti tās ir gana nozīmīgas reformas, kas prasa attiecīgus lēmumus no uzņēmuma īpašniekiem.
Šis gads būs uzņēmuma attīstībai izšķirošs. Īpaši jau rudens un ziema, kad pieaugs rēķini par apkuri, kā arī būtiski palielināsies kreditoriem izmaksājamās naudas summas.
Rehabilitācijas centra Līgatne TAP plāns paredz virkni soļu izdevumu mazināšanai, ieņēmumu palielināšanai, kā arī īpašu parādu atmaksas grafiku. Ņemot vērā, ka Līgatnes darbības ilgtspēja atkarīga no kvalificētiem rehabilitācijas speciālistiem, centra izdevumus samazināt uz algu rēķina būtu uzņēmuma pašnāvība. Ir cita ļoti nozīmīga izdevumu pozīcija, kuru var un vajag optimizēt, – tēriņi par apkuri un karsto ūdeni. Ir nepieciešama gan neefektīvās apkures sistēmas nomaiņa, gan arī visaptveroši energoefektivitātes uzlabošanas risinājumi. Šis jautājums klātienē ticis pārrunāts arī rehabilitācijas centra īpašnieku – Līgatnes novada domi.
Otrs nozīmīgs TAP virziens paredz ieņēmumu kāpināšanu. Tas nozīmē aktīvāku mārketingu un arī tiešu potenciālo klientu uzrunāšanu, piemēram, valsts sektorā. Skaidrs, ka uzņēmums pašlaik nevar atļauties vērienīgas reklāmas kampaņas vai ieguldījumus jaunu pakalpojumu izstrādē, tāpēc par atspēriena punktu mārketingā jākļūst rehabilitācijas centra labajai atpazīstamībai. Centra vadība šobrīd jau veido sadarbību ar tūrisma operatoriem, kā arī piedāvā Līgatnes telpas uzņēmumu un organizāciju vajadzībām.
Treškārt, centra nākotne atkarīga no spējas norēķināties ar lielāko kreditoru – Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Līdz šim VID bijis atsaucīgs, atliekot nodokļu parādu atmaksas termiņus. Salīdzinot pašreizējos Līgatnes ieņēmumus un uzkrājušās nodokļu parāda summas, jāsecina, ka TAP plānā iekļautā ieņēmumu prognoze patlaban diemžēl nepildās tik optimistiski, kā paredzēts. Lai arī klientu plūsma ir pieaugusi un vēl pieaug, atbilstoši TAP plānam šim pieaugumam vajadzētu būt straujākam un lielākam. Ja vasarā situācija neuzlabosies un nepiepildīsies TAP plāna prognozes, būs jāveic atkārtotas sarunas ar centra galvenajiem kreditoriem par parādu restrukturizāciju un, iespējams, jaunu parādu segšanas grafiku.
 
 

 

2014-06-18
Laika ziņas
Aptaujas