“Dzīvojam samērā labi, kaut vīrs ir bezdarbnieks, pati esmu bērna kopšanas atvaļinājumā. Man bija jauka darba vieta, algu nesamazināja,” stāsta Sigita Šulca un uzsver, ka gada laikā ļoti optimizējuši izdevumus, neatsverams ir vecāku atbalsts. Rudenī Sigita iestājās doktorantūrā, studijas pārtrauca. Kad Juris nokļuva bezdarbniekos, atjaunoja studijas. Tagad ir arī darba piedāvājumi. Tā kā pamazām viss nokārtojas.

 “Esam klasiska jaunā ģimene. Pirms diviem gadiem nopirkām dzīvokli. Tikai Līgatnē cenas nebija tik augstas kā Rīgā,” saka Sigita. Sākumā Līgatne bija vien mājas, kurās tika pavadīts maz laika, jo Sigita un Juris strādāja Rīgā. Jaunajai ģimenei šī vieta iepatīkas aizvien vairāk. “Esam rīdzinieki. Rīgā nav ko darīt, izņemot to, ka tur ir darbs. Bērniem te ir labi, arī pašiem patīk. Protams, ir lietas, kas sagādā neērtības, ja nav sava transporta. Bet te būs sporta halle, būs vēl jaunas iespējas,” atzīst līgatniete. Sigita pārliecinājusies, ka Līgatne bērniem ir labvēlīga vide. Lejaslīgatne vēl labāka, Augšlīgatnē problēmas sagādā šoseja. Ralfu mamma ved uz skolu, savu reizi sarunā ar kaimiņiem. “Ralfs Rīgā pabeidza 1.klasi, tur palika draugi. Vēl tagad īstu draugu te nav, viņš labi saprotas ar gadu vecākiem kaimiņiem. Ralfs regulāri brauc pie 1. klases draugiem uz Rīgu,  viņi brauc uz Līgatni,” par vecāko dēlu stāsta mamma. Ralfu vecāki regulāri ved uz džudo treniņiem Siguldā. Tas prasa mazāk laika nekā agrāk, kad dzīvoja Rīgā un bija jātiek līdz treniņu zālei, kas atradās vien pāris kilometrus. Ralfs mācās arī mākslas skolā. “Kad vēl negāja skolā, stāstīja, ka būs aktieris. Nesen bija tāda iespēja, un viņš nofilmējās reklāmā. Gribēju, lai pārliecinās, cik tas ir grūts darbs. Viņam patika. Vai dienās izaugs par aktieri, to gan pagaidām vēl nevar zināt,” pārdomās dalās mamma. Par divus gadus un trīs mēnešus veco Elīzu viņa saka – mērķtiecīga. Elīza jau pirmo dienu bijusi bērnudārzā. Nav īpaši paticis. Ja šopavasar neizdosies iedzīvoties, mēģinās atkal rudenī.

  Divus mēnešus vecais Rihards mammai īpašas rūpes nesagādā, ir mierīgs. “Laiks tik ātri skrien. Negribas, ka tik bērni ātri aug,” smaidot, saka Sigita un stāsta, ka jaunākajam brālim  vārdu izdomājis Ralfs.

 Lai gan mājas darbiem nekad nav gala, Sigita kopā ar citām māmiņām aktīvi darbojas, lai dzīve kļūtu interesantāka, vide sakārtotāka. Oktobrī viņa ar domubiedriem – draugiem, kolēģiem -nodibinājusi biedrību “Exelixi”, no grieķu valodas - attīstība. Jau īstenots viens projekts, kuram arī piesaistīts finansējums. Tie, kuri gribēja, varēja mācīties, kā rīkot piedzīvojuma spēles, turpmāk iecerēts par tām ieinteresēt skolēnus. Tagad Sigita kopā ar kaimiņieni Kristīni Vusiku, kura gaida bērniņu, raksta projekta pieteikumu, lai iegūtu finansējumu bērnu rotaļu laukuma sakārtošanai. Iepazinušās gluži sadzīviski - Kristīnei radušās problēmas ar mašīnu. Abas strādāja Rīgā strādā, savu reizi brauca kopā uz darbu. 

 “No padomju laikiem mums pie mājas ir labs rotaļu laukums, par to visus gadus iedzīvotāji ir rūpējušies. Vakaros te bērnu ir ļoti daudz. Gribam sakārtot to, kas ir, un uzstādīt ko jaunu,” stāsta Sigita. Kaimiņi jau pirms nedēļas talkojuši, sakopuši apkārtni. Pērn bijis ļoti daudz atkritumu, ko vākt, šopavasar vairs ne. Tas kārtējo reizi ir apliecinājums, ka sakopta vide audzina.

 “Mūsu mājā ir vairākās jaunās ģimenes, kuras uz Līgatni pārcēlušās nesen.  Te ir daudzas ģimenes, kurās vai nu tikko piedzimuši bērni, vai mazuli gaida. Mums šeit patīk dzīvot, un gribam arī kaut ko darīt, lai ne tikai mēs, bet visi novadā justos labi,” stāsta Sigita un piebilst, ka mammas jau visbiežāk satiekas pie smilšu kastes. Kamēr atvases spēlējas un draudzējas, viņām laiks gan svarīgo izrunāt, gan vienoties, ko var kopīgi izdarīt.