Jaunumi
REGĪNA OLŠEVSKA "Vieno azarts un dejotprasme", laikraksts "Latvijas Avīze", 17.12.2011.

Autors: REGĪNA OLŠEVSKA
Datums: 17.12.2011
Izdevums: Latvijas Avīze
Rubrika: Mani gadi. Mans kapitāls

Augšlīgatnē senioru līnijdeju kolektīvs sevi un novadniekus priecēs ar svētku programmu.

Katru otrdienu Līgatnes mūzikas un mākslas skolas filiālē "Zvaniņi" dzirdami strauji un ritmiski papēžu piesitieni – tur notiek senioru līnijdeju kopas "Možums" kārtējais mēģinājums. Kolektīva mākslinieciskā vadītāja Irēna Rešetņika ierāda dejotājām jaunus soļus un kustības, lai Ziemassvētkos viņas varētu pārsteigt skatītājus ar jauniem tērpiem, savu azartu un dejotprasmi.

Dejas ārstē visas kaites

"Pirms septiņiem gadiem kādā pasākumā redzējām, ka mūsu vecuma sievietes dejo. Nospiedām – kāpēc arī mēs nevarētu pamēģināt?" atceras Augšlīgatnes senioru klubiņa prezidente un aktīva dejotāja Estere Baumane. Viņa uzskata dejošanu par labu veidu, lai arī vecumdienās saglabātu možu garu, staltu stāju un spītētu dažādām kaitēm.

"Visu mūžu strādāju veikalā par pārdevēju. Kad pirms divdesmit gadiem aizgāju pensijā, jutos ļoti slikti, pārdzīvoju, sāku slimot. Tad nodibinājām senioru klubiņu, reizi mēnesī satikāmies un svinējām kopā dzimšanas dienas. Vienmēr ar nepacietību gaidīju katru saiešanu, jo mums ir ļoti labs kolektīvs – esam kā viena ģimene. Tāpat arī dejošana... Mājās visādas domas nāk prātā, gan tur sāp, gan citur sāp, bet pēc mēģinājuma eju mājās un nekādas sāpes vairs nejūtu," viņai piebalso Raisa Petrova (74), kura dejo jau kopš pirmās kolektīva dibināšanas dienas.

Arī vadītāja Irēna Rešetņika skaidro, ka līnijdejām nav vecuma ierobežojuma, tās piemērotas gan bērniem, gan cilvēkiem jau labi gados. To lielākā priekšrocība ir arī tā, ka nav nepieciešams pāris, tādēļ dāmas arī vienas pašas var droši ļauties ritma valdzinājumam. Tas nekas, ka solis vairs nav tik raits vai reizēm nojūk. Galvenais ir kopā būšanas un kustību prieks, kas uzlādē ar enerģiju un patīkamām emocijām visas nedēļas garumā.

Patīk straujie ritmi

"Mūsu kolektīva jaunākajām dalībniecēm ir ap sešdesmit, bet vecākajām ap astoņdesmit gadu. Sešas no viņām dejo jau no paša sākuma. Viena dejotāja aizbrauca dzīvot uz Gulbeni, bet no dejošanas neatteicās – tagad pati māca senioriem līnijdejas," stāsta Estere Baumane. "Līnijdeju soļi nav sarežģīti, bet pamēģiniet izdejot! Katrai dejai soļi ir citādi, tādēļ vajag vairākas reizes mēģināt, kamēr tos iemācās, noslīpē. Lai gan dejojam gan lēnās, gan ātrās dejas, mums labāk patīk tās jestrākās." Kopas repertuārā sakrātas vairāk nekā sešdesmit dejas.

Ar saviem priekšnesumiem Augšlīgatnes dejotājas piedalās gan pagasta pasākumos, gan dažādos koncertos un senioru kolektīvu saietos, jo līnijdejas Latvijas vecākā gadagājuma cilvēku vidū ir ļoti populāras.

"Uzstājamies visur, kur mūs aicina. Esam bijušas Tukumā, Amatā, Ādažos, Zaubē, Nītaurē. Nesen sacentāmies ar Lejaslīgatnes senioriem – viņi dziedāja, mēs dejojām," viņa atceras.

Senioru aktivitātes atbalsta arī Līgatnes pašvaldība, gan atvēlot autobusu, lai kolektīvs varētu piedalīties koncertos, gan piešķirot līdzekļus jauniem tērpiem. Arī šajos Ziemassvētkos dejotājas greznosies košās blūzēs un apmetņos, bet soli drošāku darīs īpašas Rēzeknē pirktas dejojamās kurpes ar zemiem, stabiliem papēžiem.

Augšlīgatnes senioru klubiņā ir arī astoņi kungi, kas līnijdejas gan nedejo, taču uzstāšanās reizēs atbalsta savējos ar aplausiem. Vadītāja Estere Baumane cer, ka senioru atsaucību jaunajā gadā gūs arī nūjošanas nodarbības instruktora vadībā.

Avots:

http://news.lv/Latvijas_Avize/2011/12/17/Vieno-azarts-un-dejotprasme

2011-12-19
Laika ziņas
Aptaujas