Jaunumi
Sarmīte Feldmane "Domes sēde internetā nepieciešamība vai lieki tēriņi", laikraksts "Druva", 01.07.2014.

Autors: Sarmīte Feldmane
Datums: 01.07.2014
Izdevums: Druva
Rubrika: Aktualitāte
Atbilstoši likumam „Par pašvaldībām” bija paredzēts, ka no 1. jūlija pašvaldībām jānodrošina domes sēžu ierakstīšana audio formātā un ieraksta ievietošana pašvaldības interneta mājaslapā. Saeima pieņēma grozījumus likumā, un tas atlikts uz gadu.
Tā atkal ir kārtējā reize, kad vispirms lemj un tad domā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā mainījās ministri un arī likums. Lai pildītu likumu, saprotams, ka pašvaldības gādāja nepieciešamo aprīkojumu. Tagad to vai nu izmantos, vai ne, tā pašu izvēle.
Vai domes sēžu ierakstiem jābūt ikvienam ērti pieejamiem, domas ir dažādas. Pašsaprotami, ka valsts un pašvaldības iestādēm jānodrošina maksimāla informācijas atklātība un pieejamība par pieņemtajiem lēmumiem un ietekmi uz iedzīvotāja dzīvi. Ikviens, kuru interesē, kas notiek vietvaras sēdēs, tās var apmeklēt klātienē. Diemžēl klausītāju, ieinteresētu iedzīvotāju ir tik maz, ka ne vienā vien pašvaldībā gada laikā viņus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Vai kāds klausīsies sēžu ierakstus? Iedzīvotāji saka – noteikti. Intereses pēc pirmos ierakstus, ticams, ka jā. Bet nākamos? Tas droši vien atkarīgs no iedzīvotāju uzticēšanās domes deputātiem, no pašu deputātu savstarpējām attiecībām, no gaisotnes novada pagastos.
Visas Līgatnes novada domes sēdes jau kopš 2009.gada, kad izveidoja novadu, tiek ierakstītas. “Ieraksts nepieciešams, lai sagatavotu protokolu, ja rodas domstarpības, var paklausīties, ko kurš teicis,” saka novada vadītājs Ainārs Šteins un piebilst, ka nav nekādu problēmu sēžu ierakstus ievietot mājaslapā. Arī citās pašvaldībās pat bez likuma domes sēdes tiek ierakstītas. Ne publiskošanai, bet ikdienas darbam.
“Vienmēr esmu atbalstījis sēžu ierakstu publiskošanu, tā ir iespēja informēt iedzīvotājus par to, kā un kādus lēmumus pieņemam,” pārliecināts Līgatnes pašvaldības vadītājs, uzsverot, ka diemžēl nav ierakstu sēdēm, kas notika pēc Atmodas, kad lēma par privatizāciju. “Tagad būtu ļoti interesanti paklausīties, kā dažs lēmums tika pieņemts. Bet varbūt pat nebūtu pieņemts, ja lēmēji zinātu, ka viņu teiktais būs katram pieejams,” domās dalās Līgatnes pašvaldības vadītājs.
Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte atzīst, ka likuma grozījumu atcelšana bijusi pareiza. “Tikai nevajag uzskatīt, ka deputāti baidās, ka publiskos viņu teikto sēdēs. Var jau sēdi novadīt kā izrādi, tad slēgtajā daļā pārrunāt citus jautājumus,” skeptiska ir domes priekšsēdētāja, uzsverot, ka ir daudz neskaidrību. “Mazās pašvaldības nepirks dārgas iekārtas. Ja ierakstā dzirdams, kā šķir lapas, citi fona trokšņi, ja deputāti nerunā mikrofonos, ieraksti nebūs kvalitatīvi. Vai tādus kāds klausīsies?” bilst Elita Eglīte. Viņa atzīst, ka diemžēl daudzi iedzīvotāji neizprot, kā domē tiek pieņemti lēmumi, kā notiek to sagatavošana.
“Ja sēdes ieraksts tiks publiskots, deputāti būs spiesti piedomāt, kā runā, precīzāk formulēt viedokli, ” pozitīvo uzsver Ainārs Šteins, gan piebilstot, ka pirms katra deputāta uzstāšanās būs jāpasaka, kurš runā, tas var pagarināt sēdes laiku.
Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs skaidro, ka likuma grozījumu atcelšana ir pašsaprotama, jo nebija sagatavota likumdošanas bāze. “Netika izvērtētas saistītās lietas, tas, kas papildu nepieciešams, lai likuma normu īstenotu. Kaut vai ietekme uz pašvaldības budžetu. Kā ieraksti tiks glabāti, kur un kā tos drīkstēs izmantot. Tie ir juridiski jautājumi, kas nav skaidri. Vai sēdes audioieraksts var derēt tiesā?” neatbildētus jautājumus uzdod Laimis Šāvējs. Viņš atzīst, ka deputāti, ja zinās, ka viņu teikto varēs ikviens noklausīties, piedomās, kā izteikties, un no klajas demagoģijas tomēr atturēsies, lai ar saviem argumentiem nekļūtu smieklīgi. “Protams, ir cilvēki, kuri kādu sēdi noklausīsies,” bilst domes vadītājs. Jaunpiebaldzēni izmēģinot vienu domes sēdi ierakstījuši. Ieraksts nav paredzēts saglabāšanai.
Par domes sēžu ierakstu saglabāšanu daudz neskaidrību arī Elitai Eglītei. “Par datu uzglabāšanu ar kādu būs jāslēdz līgums. Cik tas maksās? Kāds juridiskais statuss būs sēdes ierakstam? Uz šiem jautājumiem nemācēja atbildēt arī ministrijā,” viedokli izsaka Amatas novada domes vadītāja. Tam piekrīt arī Laimis Šāvējs. Līgatnes novada vadītājs Ainārs Šteins ierakstu saglabāšanā problēmas nesaskata: “Pašvaldībā ir apjomīgāki dati nekā audioieraksts, kas jāsaglabā. Serveru ietilpība ar katru gadu nepieciešama aizvien lielāka, un sēžu ieraksti nebūt nav izšķirīgi.” Viņš atzīst, ka iespējamais risinājums ir – glabāt pašvaldību domju sēžu ierakstus valdības serveros.
Pēdējā laikā ir populāri runāt par sensitīvo datu aizsardzību. “Tā nav problēma. Domes sēdēs personu kodus un radus rakstus nemin,” saka Laimis Šāvējs. Viņam piekrīt Ainārs Šteins, uzsverot, ka nav taču atšķirības, vai klausītājs sēdi klausās sēžu telpā vai ierakstā. “Sēde un lēmumi jāsagatavo tā, lai sensitīvie dati neparādās. Ir likumi, kas vienkārši jāievēro. Pēdējā laikā ar sensitīvajiem datiem un dažādiem noslēpumiem esam tik tālu iebriduši, ka visdrošāk ir vispār nevērt muti un neko neteikt,” domās dalās Līgatnes novada vadītājs.
Vai sēžu ierakstīšana un iespēja tās noklausīties vairos iedzīvotāju interesi par savas pašvaldības darbu, lēmumiem vai tikai uz brīdi apmierinās ziņkāri un radīs greizu priekšstatu, jo asākās debates taču notiek komitejās, darba grupās? “Vai noklausoties, kā deputāti balso, vēlētāji varēs spriest par viņu darbu domē un izvērtēt, cik kurš ieguldījis laika un resursu? Sēdes būs īsas, formālas,” saka Elita Eglīte un pauž pārliecību, ka pašvaldībām patlaban ir daudz svarīgāki jautājumi, par ko jādomā, par kuriem jāapspriežas ar iedzīvotājiem, pirms nākamā gada budžeta sastādīšanas.
“Nav argumentu, lai domes sēžu ierakstus nepubliskotu. Kaut likuma grozījumi uz gadu atlikti, turpināsim iesākto. Vispirms piedāvāsim iedzīvotājiem sēdes noklausīties, bet jau spriežam par to videoierakstu,” stāsta Līgatnes pašvaldības vadītājs. Kā apliecinājums tam, ka iedzīvotājiem vietējo politiķu darbs nemaz nav tik vienaldzīgs, Ainārs Šteins min Tukuma novada piemēru. Divu gadu laikā, kopš domes sēdes tiek filmētas, tiešraidē tās dažkārt skatoties pat vairāki simti iedzīvotāju, bet arhīvā unikālo skatījumu skaits tuvojas 36 000. Tomēr arī Tukuma novada priekšsēdētājs Juris Šulcs uzskata, ka to nevajadzētu noteikt ar likumu. “Man bail, ka, ieliekot dažādu likumu un normatīvo aktu rāmjos, publiskā pieejamība domes sēdēm kļūs grūti realizējama un paliks dārga, bet pašlaik katra pašvaldība risina, kā tā redz, un es domāju, ka tas ir visnormālākais risinājums,” norāda Tukuma novada vadītājs.
Vai pēc gada katrai pašvaldībai būs jānodrošina domes sēžu audio ieraksti interneta mājaslapā, lems jau nākamā Saeima.
***
“Lattelecom” pērn decembrī veiktā aptauja rāda, ka 44 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka domes sēžu audio ierakstu pieejamība būtu iemesls aktīvāk iesaistīties vietējā politiskajā dzīvē, piemēram, interesēties par pašvaldības darbu un tās pieņemtajiem lēmumiem. Jo īpaši motivēti ir iedzīvotāji ārpus pilsētām, kur pat puse aptaujāto uzskata, ka iespēja noklausīties sēdes mudinās biežāk sekot līdzi domē notiekošajam. Katrs ceturtais respondents uzskata, ka audio ieraksti ļaus identificēt aktīvākos deputātus un tos, kuri sēdēs piedalās vien formāli, kā arī uzlabos savstarpējo komunikāciju, proti, deputāti debašu laikā runās konstruktīvāk, bez savstarpējiem apvainojumiem vai lamu vārdiem. Jo īpaši šo ieguvumu izceļ lauku iedzīvotāji (32% laukos pret 24% vidēji Latvijā). Turpretī par audio ierakstu noderību skeptiskākie ir 40 līdz 49 gadus vecie Latvijas iedzīvotāji (37%), rīdzinieki (32%) un iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (31%) – šie respondenti uzskata, ka no audio ierakstiem nebūs īpaša labuma, jo deputāti tāpat visus lēmumus saskaņos pirms ieraksta. Salīdzinoši skeptiski ir arī vīrieši (29%, salīdzinot ar 19% sieviešu).
Kā galvenos ieguvumus no ierakstu pieejamības aptaujātie izceļ plašāku informācijas pieejamību, godīgāku un caurskatāmāku pašvaldības deputātu darbu un iespējas izvērtēt deputāta darbību amatā, lai atvieglotu izvēli nākamajās pašvaldību vēlēšanās.
Latvijas iedzīvotājus visvairāk interesē ar teritorijas plānošanu un attīstību saistītie jautājumi (59%), nekustamā īpašuma un nodokļu tēmas (49%), kā arī informācija par sociālo palīdzību un dažādiem pabalstiem (44%). Īpaši aktuāla sociālās palīdzības tēma ir septiņiem no desmit iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Turpretī jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem norādījuši, ka tos interesē galvenokārt izglītība (67%). Rīgā biežāk nekā citviet Latvijā interesē sabiedriskais transports (59% Rīgā pret 32% citās pilsētās).
Savukārt 90% iedzīvotāju atzīst – ja izlemtu klausīties domes sēžu ierakstus, ieraksta kvalitāte būtu ļoti svarīga. Septiņi no desmit respondentiem apgalvo, ka publiski pieejamiem jābūt arī domes sēžu video ierakstiem.


http://news.lv/Druva/2014/07/01/domes-sede-interneta-nepieciesamiba-vai-lieki-terini#_=_

 

2014-07-01
Laika ziņas
Aptaujas