Jaunumi
Sarmīte Feldmane, Mairita Kaņepe "Tautas ekskursija ar vilcienu", laikraksts "Druva", 01.11.2011.

  Foto: Anita Jaunzeme

“Šodien ceļā dodas tautas ekskursijas vilciens!” – sestdien no rīta tā bija Latvijas Radio pirmā ziņa. Ap tūkstotis rīdzinieku devās apskatīt Siguldu, Līgatni un Cēsis. No Rīgas izbrauca vismaz pēdējo desmit gadu laikā garākais pasažieru vilciena sastāvs. Desmit vagonos ekskursanti sasēda tā, kā izvēlējušies galamērķi. Tie, kuri gribēja iepazīt Līgatni brauca 3., 4. un 9 vagonā, tie , kuri vēlējās ieraudzīt Cēsis, sēdēja divos citos vagonos.

   “Brauciens bija fantastisks. Pat nepamanīju, pa kuru laiku atbraucām. Mūs gan cienāja ar vīnu, gan bija konkursi, lika arī uzvilkt gāzmaskas,” izkāpušas Līgatnē, “Druvai” stāstīja rīdzinieces Svetlana Krieviņa un Maija Zimina un uzsvēra, ka līdz šim nav bijušas Līgatnē, šķitis, ka tur nav nekā skatītes cienīga. “Sestdiena brīva, dzirdējām, ka tāda ekskursija, nopirkām biļeti. Ja visa diena būs tikpat aizraujoša kā pats brauciens, tas būs fantastiski,” tā Maija. Līgatnieši bija jo īpaši rūpējušies, lai ceļš līdz laimīgajai zemei ikvienam būtu kā notikums.
 Kad Līgatnē piestāja vilciens, ekskursantus sagaidīja pūtēju orķestris un novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins. Viņam nācās atzīst, ka šaipusē    nemaz tik daudz autobusu nav, lai visus atbraucējus varētu uzreiz aizvest uz apskates objektiem. Pašvaldībai tos nācās īrēt. Autobusi brauca divreiz, lai   ekskursantus nogādātu izraudzītajās vietās, jo četri vienā reizē nespēja visus aizvest. Dabas takas, slepenais bunkurs, papīrfabrika un tās kultūrvēsturiskais ciemats – tas, ar ko lepojas Līgatne, tika atvērts un atklāts tautas ekskursijas dalībniekiem.
 Tie, kuri brauca uz Cēsīm, turpināja lustīgo braucienu. Atraktīvi personāži stāstīja par pilsētu, varēja līdzdarboties dažādos uzdevumos, arī ielūkojoties izdalītajos ceļvežos. Tie stāstīja ne tikai par tās dienas ekskursijas maršrutu pa pilsētas centrālo, vecāko daļu, bet arī par iespējām vēl un vēlreiz apmeklēt Cēsīs, darīt to arī ziemā, kad aktīvi darbojas slēpošanas kalni.
   Vagonos ceļu īsināja mūziķu spēle. Akordeoniste Indra Kumsāre aicināja arī sadziedāties, mūzikas ritmā izvingrināties.
   Tautas ekskursijas galapunktā - Cēsīs - ekskursijai bija atvēlēts vismazāk laika, tikai divarpus stundas. Pēc tam vilciens sāka atpakaļceļu. Tiem, kas bija pārņemti ar visu jauno, kas jāredz un jāizzina Cēsu vecpilsētā, jāierauga parkos, kur mīt melnie un baltie gulbji, jāiejūtas viduslaikos, izstaigājot pilsdrupas ar lukturiem rokās, ielūkojoties izstādēs, neatlika laika pat paēst. Braucēji gan bija brīdināti, ka atpakaļceļā vilcienā vēlreiz tiks pacienāti, šoreiz ar Cēsīs ceptiem pīrādziņiem, no kuriem dažos būs iecepts lats – uz atgriešanos.
 Tautas ekskursija apliecināja – cik gan maz mēs zinām par savu zemi. Laikam jau savulaik bija tāpat, vai gan citādi Kārlis Ulmanis būtu iedibinājis tradīciju, kas nav zemē metama arī šodien – doties ekskursijā ar vilcienu. Un, izrādās, interese par šo iespēju ir liela.
   „Pavisam necerēti jau nedēļu iepriekš nācās internetā apturēt pieteikšanos uz ekskursijām, jo „Latvijas Dzelzceļa”   rezervētajos divos vagonos uz Cēsīm jau bija izpirktas visas 200 sēdvietas,” rīdzinieku lielo interesi par tautas ekskursiju raksturo Andra Magone, Cēsu tūrisma attīstības un informācijas centra vadītāja. Vēl viens pavērsiens tautas ekskursijas organizatorus pārsteidza Cēsīs uz perona. Izrādījās, ka gida stāstījumu krievu valodā vēlas klausīties divas reizes vairāk cilvēku, nekā cerēts.
    „Pa Cēsu vecpilsētu, pilsdrupām un parkiem ekskursiju krievu valodā vadīju veseliem 60 ekskursantiem,” pastāstīja gide Iveta Sproģe. „ Visa grupa ieinteresēti   sekoja tam, ko stāstu un rādu, nepārtraukti bira jautājumi. Rīdziniekiem - vai tie bija gados vecāki cilvēki vai ģimenes ar bērniem - atklājās pilnīgi jauna lappuse, jo vairums pirmo reizi mūžā apmeklēja Cēsis, uzzināja, kur tā atrodas, un nebeidza vien apbrīnot seno pilsētu.”
    “Nedomājām, ka būs tik liela interese. Bijām spiesti pārtraukt pieteikšanos braucienam, jo sapratām, ka vairāk par teju 400 cilvēkiem izvadāt ekskursijā nespēsim. Daži ekskursanti bija sapratuši, ka redzēs visu, ko Līgatnē piedāvā. Diemžēl laika tam būtu par maz. Šoreiz par Līgatni varēja vien gūt priekšstatu. Daudzi prombraucot tā arī teica – atgriezīsimies, te ir ko redzēt. Bija arī ekskursanti, kuri uz Rīgu nebrauca ar speciālo vilcienu, bet palika Līgatnē ilgāk un mājup devās ar autobusu,” teica Līgatnes kultūras un tūrisma centra speciāliste Ramona Vasiļjeva. Viņa ar pastāstīja, ka gidi ļoti uztraukušies, vai visi ekskursanti laikus atgriezīsies prombraukšanai, taču problēmu nebijis, neviens arī neapmaldījies. Mērs Ainārs Šteins atzina, ka tautas ekskursija līgatniešiem bijis labs pārbaudījums. Autobusus, ar kuriem ekskursanti no stacijas brauca uz pilsētu, dabas takām un slepeno bunkuru, apskatīja Līgatni, finansēja pašvaldība. TIC gidi nodrošināja bezmaksas ekskursijas. “Ekskursantu vidū lielākā daļa bija krieviski runājošie. Maz bija ģimeņu ar bērniem, pensionāru, lielākoties cilvēki no 40 līdz 60 gadiem. Protams, bija arī jaunieši. Ekskursantu vidū bija ne tikai rīdzinieki, arī jūrmalnieki, pat maskavieši. Iespēju pabūt Līgatnē izmantoja arī sabiedrībā pazīstami cilvēki ar ģimenēm,” stāstīja Ramona un atgādināja, ka, lai iepazītu Līgatni, ar dienu nepietiek, kur nu vēl to mēģināt izdarīt trijās stundās.
 Līgatnieši savus ekskursantus pavadīja arī līdz Rīgai. “Viņi bija patīkami noguruši. Mums lielākais prieks – apmierināti -, un izteica vēlēšanos atbraukt vēlreiz, ” sacīja Ramona Vasiļjeva.
    Pēc divām nedēļām tautas ekskursijas vilciens brauks uz Gulbeni, bet jau ar decembri ik sestdienu uz Siguldu, Līgatni un Cēsīm varēs doties ziemas prieku ekskursijās. „Ceru, ka pirmā pieredze tautas ekskursijas organizētājiem pilsētās, arī „Latvijas Dzelzceļa” pārstāvjiem ļaus izdarīt tālejošus secinājumus, kā labāk uzņemt vienlaicīgi tik daudz atbraukušos viesus. Ceru, ka biļešu politika tiks veidota tā, lai viena daļa varētu mājās atgriezties ar to pašu - ekskursiju vilcienu, bet citi varētu palikt ilgāk, un prom braukt ar citu vilcienu,” pieredzi analizē viesu nama „Laimes Ligzda” vadītāja Iveta Sproģe.
    Andra Magone, vērtējot cik daudz pozitīvu emociju guva ekskursanti un arī tie, kas viņus uzņēma, spriež, ka ideja, sākot ar decembri, katru otro nedēļu uz šo pusi rīkot tautas ekskursiju ar vilcienu, īstenosies, tai būs daudz interesentu. Atpakaļceļam uz Rīgu tad būs paredzēts vakara vilciens, tādejādi ļaujot galapunktā pavadīt vismaz piecas stundas.
   “Svarīgākais vienoties ar transportfirmu “CATA”, ka pretī būs autobusi un ekskursanti no dzelzceļa stacijas Augšlīgatnē varēs aizbraukt uz pilsētu Līgatnē.   Tradīcijas atjaunošana bija ļoti veiksmīga. Esmu pārliecināts, ka tai būs piekrišana arī turpmāk,” stāsta Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins. Tādejādi tūrisma speciālistiem klusā sezona solās būt darba pilna. Ramona Vasiļjeva: “Domāsim, lai katra sestdiena viesiem Līgatnē būtu atšķirīga, jādomā arī ko ciemiņiem piedāvāsim krēslas stundās. Būs taču Adventes laiks, Ziemassvētki. Idejas mums jau ir.”  
 
 
 
 
 
2011-11-01
Laika ziņas
Aptaujas