Jaunumi
Šodien, 24. augustā Bērtuļa diena
BĒRTUĻA DIENA (24 augusts)
3138. Bērtulī nesa Dieviņam pirmos ziedus no gada augļiem.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
3139. Māņu upuri, kas senāk nesti Rūjienā Bērtuļa naktī,
ir jau atmesti. /Baznīcas vizit., 1674./
ir jau atmesti. /Baznīcas vizit., 1674./
3140. Trīs dienas priekš un trīs pēc Bērtuļa rudzus sēj.
/K. Jansons, Plāņi./
/K. Jansons, Plāņi./
3141. Trīs dienas priekš un pēc Bērtuļa sēja rudzus.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
3142. Rudzi jāsēj divas dienas priekš un divas dienas pēc
Bērtuļa. /H. Skujiņš, Smiltene./
Bērtuļa. /H. Skujiņš, Smiltene./
3143. Rudzi jāsēj trīs dienas priekš un trīs pēc Bērtuļa
dienas, tad labi paaugot. /H. Skujiņš, Smiltene./
dienas, tad labi paaugot. /H. Skujiņš, Smiltene./
3144. Bērtuļa dienā nevar ūdeni liet silēs, lai lopi nebizo.
/E. Lācis, Tirza./
/E. Lācis, Tirza./
3145. Kāds laiks Bērtulī, tāds visu rudenī.
/J. Jansons, Smiltene./
/J. Jansons, Smiltene./
3146. Ja Bērtuļa dienā lietus nelīst, tad to rudeni ir
daudz ugunsgrēku. /H. Laimiņš, Druviena./
daudz ugunsgrēku. /H. Laimiņš, Druviena./
3147. Bērtulī bites kāpa. /H. Skujiņš, Aumeisteri./
3148. Bērtuļa dienā sākas sēņu laiks.
/17. gads. J. Juškevičs. B.Z., II piel., 1933. 274./
/17. gads. J. Juškevičs. B.Z., II piel., 1933. 274./
Latviešu tradīcijās Bērtuļi ir tradicionāla tirgus diena, rudzu sējas laiks. Tā bija atvieglota darba diena, kad godināja darba darītāju, veicot tikai nepieciešamos darbus kūtī un sētā. Bērtuļos, tāpat kā citās laikdienās, saimnieki rūpējās par lopiem, par to labklājību: šai dienā nestrādāja ar zirgiem, ļāva tiem atpūsties, centās neliet silēs ūdeni, lai lopi ganībās nebizotu.
Pati Bērtuļdiena nav izdevīgākā sējas diena, jo tad labībai aug īsas vārpas. Vislabāk sēt trīs dienas pirms un trīs pēc Bērtuļa dienas. Sēju sākot, kā pavasarī, tā rudenī, ievēro zināmu svētības kultu, kas ir zemnieka pašcieņas un spēka apliecinājums, gudrībā par citiem un sevi – ziedošanas kults.
Pati Bērtuļdiena nav izdevīgākā sējas diena, jo tad labībai aug īsas vārpas. Vislabāk sēt trīs dienas pirms un trīs pēc Bērtuļa dienas. Sēju sākot, kā pavasarī, tā rudenī, ievēro zināmu svētības kultu, kas ir zemnieka pašcieņas un spēka apliecinājums, gudrībā par citiem un sevi – ziedošanas kults.
Pirmo sauju sējot, saka: «Tas pirms visiem putniem, zvēriem»; otro – «priekš ceļa gājējiem»; trešo – «priekš manis paša».
Bērtuļa dienas mielasta galvenais ēdiens galdā bija āža (retāk-auna) gaļa. Šā iemesla dēļ pašu Bērtuļa dienu nereti sauca par āža dienu – tad bija jāvāra āža gaļa ar baltiem kāpostiem.
Bērtuļa dienas mielasta galvenais ēdiens galdā bija āža (retāk-auna) gaļa. Šā iemesla dēļ pašu Bērtuļa dienu nereti sauca par āža dienu – tad bija jāvāra āža gaļa ar baltiem kāpostiem.
Bērtuļa diena.
Iz senču pūra: Bērtuļi – sena ziedojumu diena, kauj jēru vai aitu; svētki bitēm un biškopjiem. 5. Mēness – radošas aktivitātes – diena. Viss izdosies, ja būsiet radoši aktīvs un tieksieties sasniegt mērķi. Brīnišķīgi padodas zināšanu apguve. Var un vajag aktīvi izrādīt emocijas un jūtas – tam ir piemērots brīdis. Mēness Svaru zīmē: diena, kad kontaktēties ar draugiem, izklaidēties.
Bērtuļa diena – 24. augustā. Tā bija jēru kaujamā diena, arī sēņošanas sākums. Bērtuļos beidzās medus vasara, bet sākās brūkleņu laiks.
Ticējumi. Ja bezdelīgas pazūd pirms Bērtuļiem – pirms Miķeļiem būs sniegs. Ja Bērtuļos labs laiks – tāds pats būs visu rudeni. Ja grib labus sīpolus – tie jārauj, vēlākais, Bērtuļa dienā. Ja grib garšīgu brūkleņu zapti, tā jāvāra no Bērtuļos lasītām ogām.
Drukāt
