KRUSTDIENA

15462. Debesbraukšanas diena laikam gan tādēļ iesaukta par
Krustdienu, ka tad pļavās sprauduši krustus, kāda
ieraša ir atzīmēta pie lībiešiem.
/J. A. Sjōgrēns, Livische Grammatik, 370./
15463. Lībieši nesējuši trīs ceturtdienas priekš Debes-
braukšanas dienas un saukuši tās par Krustdienām.
/J. A. Sjōgrēns, Livische Grammatik, 420./
15464. Esot pavisam piecas Krustdienas: četras mazās un
viena lielā. [Piecas jau arī iznāk, ja skaita trīs
ceturtdienas priekš Debesbraukšanas dienas, pašu
Debesbraukšanas dienu un Krusta pacelšanas dienu.]
/K. Jansons, Plāņi./
15465. Debesbraukšanas diena ir Lielā krustdiena.
/Vidzemes dziesmu grāmata no 1809. g./
15466. Lielā krusta dienā sludinājiet tiem [bērniem],
Jēzus esots šinī dienā debesīs uzbraucis.
/Lenca Sprediķu grāmata, 1764, 228./
15467. Piecas ceturtdienas priekš Krustdienas neej uz
lauka strādāt, lai laukus krusa nenosistu.
/Brīvā Tēvija, 1927, 183./
15468. Senāk svētīja sešas ceturtdienas priekš Debesbrauk-
šanas dienas. Tad nedrīkstēja savā gruntē ne sēt,
ne art, ne ceļu taisīt, tikai ārpus mājas robežām
tas bija atļauts. /G. Pols, Baldone./
15469. Krustdienas bijušas: Zvaigznes diena un Debesbrauk-
šanas diena. /M. Navenickis, Zasa./
15470. Zvaigznes dienu jeb atkrišku sauca par Krustdienu,
tādēļ ka tad vilka uz ēkām krustus. Debesbraukšanas
dienā atkal aizkrustīja pļavas, lai gani tur lopus
nelaistu. /M. Navenickis, Zasa./
15471. Par Krusta dienu sauc pie mums Jēzus Debesbraukša-
nas dienu, tad vēl tikai vecie cilvēki pieminēja
arī krusta atrašanas dienu.
/R. Straudovskis, Lielplatone./
15472. Par Lielo krustdienu sauc Debesbraukšanas dienu,
bet divas ceturtdienas priekš Debesbraukšanas
dienas esot mazās Krustdienas. Par Krustdienu
saucot arī Krusta pacelšanas dienu 3. maijā.
/P. Š., Rīga./
15473. Debesbraukšanas dienu sauc par Krusta dienu, arī
par krusas dienu. Krusta dienas ir trīs. Lielā
krusta diena ir pati Debesbraukšanas diena un mazās
Krusta dienas ir tās div ceturtdienas, kas priekš
Debesbraukšanas dienas. /H. Skujiņš, Smiltene./
15474. Svētīja 3 Krusta dienas, un proti: pašu Krusta
dienu un divas ceturtdienas priekš tās, kuras arī
nosauca par Krustdienām, arī mazajām Krustdienām.
/K. Graudiņš, Alksnis-Zundulis, Dobele./
15475. Pirmdienu, otrdienu un trešdienu priekš Debesbrauk-
šanas dienas sauc par Krustdienām. Šajās dienās
nesāka sēt, citādi labība sakrustojas.
/P. Š., Skaista./
15476. Par Krustdienām sauc trīs dienas no Debesbraukšanas
dienas sākot. Pa šo laiku nevar gaļas ēst.
/P. Š., Preiļi./
15477. Pirmā Krustdienā Jēzus vāģus smērējis, otrā zirgu
jūdzis, trešā uzbraucis. /K. Jansons, Plāņi./
15478. Kad Debesbraukšanas dienā bērnu kristot, tad tas
esot nelaimīgs un lielam tam būšot pulka bēdu
jācieš. /A. Bīlenšteina rokraksts. K. Boivics,
1862. g., Lubāna./
15479. Kristainē nedrīkst nekādu koku griezt.
/P. Š., Preiļi./
15480. Debesbraukšanas dienā kokiem asinis tekot.
/D. Dama, Smiltene./
15481. Debesbraukšanas dienā nedrīkst nevienu kociņu,
zālīti u. t. t. plūkt, tāpat arī nedrīkst nevienas
citas dzīvības iznīcināt, jo šai dienā viss ir
svēts. /V. Zvaigznīte, Zeltiņi./
15482. Debesbraukšanas dienā nedrīkst ne kokiem zarus
lauzt, ne arī puķes plūkt.
/E. Skarnele, Kalncempji./
15483. Debesbraukšanas dienā nedrīkst kokus vai zāles
lauzt, tad asinis kokiem tekot.
/V. Ozoliņa, Lautere./
15484. Debesbraukšanas dienā nedrīkst kokus un zāli raut,
jo tad visiem sāp. /A. Miglava, Jaungulbene./
15485. Krusta dienā nedrīkst no kokiem lauzt zarus, jo
tad arī citi augi lej sulu un nīkst.
/Alksnis-Zundulis, Dobele./
15486. Ja Krustdienā kādu kociņu griež jeb lauž, tad tam
tek asinis. /J. Rubenis, Ērgļi./
15487. Debesbraukšanas dienā kokiem tek asinis, kad tiem
iegriež. /P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi./
15488. Krustdienā nedrīkst ne kokus lauzt, ne puķes raut,
ne zāli plūkt, tas nozīmējot tikpat kā Pestītājam
asinis izliet, jo tad visi koki un zāles tiekot
krustīti. /E. Zommere, Rauna./
15489. Debesbraukšanas dienā nedrīkst nevienu zariņu, ne
puķīti noplūkt, jo tad stādiem asinis tekot.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
15490. Debesbraukšanas dienā nedrīkst stādus lauzīt, tad
stādiem asinis tek. /L. Zvirbule, Jaunlaicene./
15491. Jaunjelgavas apkaimē tic, ka Debesbraukšanas dienā
kokiem griežot tek asinis; tādēļ to dienu nedrīkst
griezt nevienu kociņu. Gani pat to dienu nedrīkst
rīkstes griezt. /Alksnis-Zundulis, Dobele./
15492. Ja Debesbraukšanas dienā kokam zaru griež, tad tam
kokam visu gadu asinis tek.
/E. Laime, Tirza. P. Lapiņš, Vecpiebalga./
15493. Debesbraukšanas dienā nevienu zālīti nedrīkst
plūkt, tad katra zālīte raudot.
/V. Priedīte, Mālpils, arī Rūjiena./
15494. Krusta dienā nedrīkstot zāli plēst.
/D. Dama, Smiltene./
15495. Ja Debesbraukšanas dienā norauj kādas lapiņas vai
zariņu, tad lapas kļūst sarkanas.
/M. Zaķe, Lejasciems./
15496. Jēzus Debesbraukšanas dienā nedrīkst noraut jeb
nolauzt kādu puķi jeb kociņu, jo tad tas visu gadu
raud asinainas asaras. /Z. Lancmanis, Lejasciems./
15497. Debesbraukšanas dienā nedrīkst stādu aizkart, jo
tad Kristum asinis tekot. /J. Nīders, Alūksne./
15498. Debesbraukšanas dienā nedrīkst nevienu zālīti
noplūkt: cik zāļu noplūc, tik grēku jānes.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
15499. Krusta dienā nedrīkst kokiem lauzt zarus un zāli
plūkt, tad asiņu pilīte iztekot.
/A. Aizsils, Kalsnava./
15500. Krustdienā nedrīkst nevienam augam ne lapiņu
noraut: šinī dienā augiem asinis tek. (Ja to izdara,
tad tam cilvēkam, kas to darījis, uzbruks nelaime.)
/A. Zālīte, Bērzpils./
15501. Debesbraukšanas dienā nevar ne lapas no koka noraut.
Ja to neievēro, tad tam kokam otru gadu nebūs augļu.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
15502. Debesbraukšanas dienā nevajag raut ne zāli, ne
puķes, jo tad ir tik daudz grēku, cik noplūkto zāļu.
/V. Greble, Kalnamuiža./
15503. Debesbraukšanas dienā nedrīkstot nekā tāda darīt,
kas attiektos uz nedarbu jeb otra dzīvības laupī-
šanu. Tā par piemēru esot liels grēks plūkt zāles
jeb griezt kokus. Līdzeklis esot, lai taptu atkal
brīvs no grēkiem, visu apēst, kas griezts jeb
lauzts. /A. Skuja, Mālupe./
15504. Debesbraukšanas dienā nedrīkst kokus ne cirst, ne
lauzt, jo tad pērkons mājās iesperot.
/G. Pols, Bauska./
15505. Krustdienā nedrīkst plūkt augus, jo viņiem tad sāp.
/M. Breikša, Līgatne./
15506. Kas Krustdienā griež ar nazi kociņu jeb puķi, to
pērkons nospers. /M. Kalniņa, Vandzene./
15507. Kas Debesbraukšanas dienā nolauž koku vai citu
stādu, to pērkons nosper. /A. Salmāns, Balvi./
15508. Krustdienā gans nedrīkstot rīksti griezt. Ja gans
rīksti nogriežot, tad govis klibojot.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
15509. Kas Debesbraukšanas dienā strādā, tam mājās iesper
pērkons vai arī nosper tikai kādu mājlopu.
/J. A. Jansons, Nītaure./
15510. Krusta ceturtdienā nedrīkst zemi art, lai pērkons
nenospertu. /J. A. Jansons, Piņķi./
15511. Debesbraukšanas dienā nedrīkst strādāt, tad pērkons
nosper vai nu darba darītāju, vai darbu.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./
15512. Ja Debesbraukšanas dienā strādā, tad to nosper
pērkons. /A. Pidriks, Sauka./
15513. Krustdienā neviens nestrādāja.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
15514. Krustdienā nedrīkst strādāt, jo tad tai vasarā ir
daudz pērkona negaisu. /R. Eglentāle, Reņģe./
15515. Krustdienā nedrīkst šūt, jo tad pērkons nosper, šo
apģērba gabalu valkājot. /E. Jēpe, Palsmane./
15516. Krustdienā ar adatu neko nedrīkst darīt, jo tad
pērkons nosper. /Z. Lāce, Veclaicene./
15517. Krustaines dienā nevelējas, citādi krusa nāk un
apsit visu. /A. Aizsils, Kalsnava./
15518. Ceturtdienā priekš un pēc Krustdienas nedrīkst
velēties.
/Alksnis-Zundulis, Dobele, arī Bērzaune./
15519. Debesbraukšanas dienā nedrīkst nemaz strādāt. Tai
dienā taisītas lietas pērkons sasper.
/J. Širmanis, Vilzēni./
15520. Debesbraukšanas dienā nevajag pagatavot nekādus
rīkus, tad pērkons tos sasperot.
/E. Kampare, Valmiera./
15521. Debesbraukšanas dienā nedrīkst neko strādāt, jo
tad to sasper pērkons. /K. Corbiks, Pienava./
15522. Ja Krustdienā strādā, tad pērkons visu vasaru ap
to māju sper. /K. Jansons, Plāņi./
15523. Ja Krustdienā strādā, tad darbu pērkons sasper.
/K. Jansons, Plāņi./
15524. Ja Kristus Debesbraukšanas dienā šūts krekls pēr-
kona laikā ir mugurā, tad ir no pērkona nosperšanas
jābaidās. /J. Ramanis, Bērzaune./
15525. Krustdienā nav brīv ne šūt, ne matus sukāt, citādi
pērkons rūc uz galvu. /A. Rozentāle, Jaunauce./
15526. Divas ceturtdienas priekš Debesbraukšanas dienas
latvietis neiet art, bet izdara visādus blakus
darbus, jo citādi krusa nositot labību.
/Wochentliche Unterhaltungen, 1805, 276./
15527. Kad Debesbraukšanas dienā strādā, tad jābaidās no
pērkona. /I. Paegle, Vidriži./
15528. Kas Lielā krustdienā pie mājas darbu strādā, tam
pērkons skādi darot; bet kas uz laukiem strādā, tā
labību krusa nositot. Tāpēc arī citi šo svētu Krust-
dienu sauc par lielo krusas dienu, un tās divi
ceturtdienas papriekš par pirmo un otro krusas dienu.
Citkārt šais dienās gāja tiltu taisīt, bet citu
darbu nestrādāja. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./
15529. Esmu piedzīvojis, ka diviem nāburgiem visi lauki
caur krusu tapa sadragāti. Viens saimnieks nu
bargi tos apsūdzēja, ka Dieva sodība tikai tādēļ
esot notikuse, ka tie neesot svinējuši četras
Krusta dienas. /Latviešu Avīzes, 1863, 100./
15530. Divās ceturtdienās priekš Debesbraukšanas dienas
tīrumos neko nestrādā, lai krusa nenosistu labību.
/J. Petri, Neuestes Gemahlde, 1809, 480./
15531. Krustdienā nav brīv strādāt, lai krusa nenocērt
labību. /G. Pols, Bauska./
15532. Krustdienā nedrīkst neko sēt, jo tad krusa nosit
sējumus. /K. Lindbergs, Jelgava./
15533. Krustdienā nevajagot art, jo citādi krusa bojājot
labību. [Skat. pelnu diena.] /P. Š., Rauna./
15534. Ceturtdienās priekš Krustdienas nav jāecē, citādi
krusa nomaitā sējumu. /A. L.- Puškaitis./
15535. Debesbraukšanas dienas rītā nedrīkst cilāt ecēšas,
nedz arī arklus, jo tad krusa nokapās laukus.
/M. Driņķe, Ranka./
15536. Krustdienās nav jācilā arkls, ecēšas u. t. t., lai
krusa nenosistu laukus. /A. L.- Puškaitis./

15537. Div ceturtdienas priekš Krustdienas neara, lai
krusa nenosistu laukus. /H. Skujiņš, Aumeisteri./
15538. Debesbraukšanas dienu veci cilvēki sauca par krusas
dienu un tai dienā neļāva ap arkliem un ecēšām
darboties, jo tad krusa nokapājot tīrumus.
/H. Skujiņš, Smiltene./
15539. No Jurģiem līdz Debesbraukšanas dienai nevienu
ceturtdienu neara. /H. Skujiņš, Palsmane./
15540. Divās ceturtdienās priekš Debesbraukšanas dienas
nevajaga ne art, ne ecēt, lai krusa nemaitā labības.
[Sal. Vasaras svētki.] /H. Skujiņš, Plāņi./
15541. Ja Debesbraukšanas dienā nolauž kādu stādu vai arī
strādā kādu pieciešamu darbu, tad šādu darbu
darītājs kļūst nelaimīgs. /J. A. Jansons./
15542. Kas Debesbraukšanas dienā koku nocērt, tas vai nu
pats, vai kāds no viņa piederīgiem drīz pēc tam
nomirst. /J. Jurjāns, Jaungulbene./
15543. Krustdienā jāiet un jānolauž otram saimniekam rudzu
vārpas, nolauztās vārpas jāierok zemē, tad tam
saimniekam rudzi vēl zaļi būdami jau pusē izbirst
zemē un ir ļoti melna maize. [Sal. Jāņa d., labība,
rudzi.] /J. Jurjāns, Jaungulbene./
15544. Krustadienā nedrīkst lopus pirmo reizi ārā laist,
jo tad pērkons tos nosper. /R. Eglentāls, Reņģe./
15545. Līdz Kristainei (Debesbraukšanas d.) govis gana pa
pļavām. Šai dienā vajag būt sieram, tad govis labi
padosies. Tā nav lāga saimniece, kura šīnī dienā
nesien devīto sieru pavasarī.
/A. Zālīte, Bērzpils./
15546. Latgalē šo dienu sauc arī par lapaini, krustaini
un šestini. Šai dienā gani pušķo govis ar bērza
zaru vainagiem. Par govju pušķošanu saimnieces dod
ganiem sieru. /B. Eriņa, Latgale./
15547. Lielā krustdienā nedrīkst govis dzirdīt, tad būs
daudz piena. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
15548. Priekš Krustdienas (Debesbraukšanas dienas) ar
basām kājām nedrīkst ciemiņu mājās iet nedz lūkus
plēst, tad govis sitot asti apkārt koku. /No Kolkas
jūrmalas. "Ziņas un stāsti par Dieva valstības
lietām". 1852. IV. Aizl. izd./
15549. Krustdienā sien sierus un tos ēd, tad govis dod
baltu pienu. /E. Lācis, Tirza./
15550. Zirņi jāsēj Lielajā Krustdienā, lai viņi būtu daudz
kā krusas. /K. Jansons, Plāņi./
15551. Debesbraukšanas dienā jāstāda gurķi, tad viņi labi
izdodas. /L. Ērģelniece, Ķemeri./
15552. Kad Krustdienā svešu ciemiņu pievedot pie kāpos-
tiem, tad aug krusta kāposti. /J. Rubenis, Ērgļi./
15553. Meitām ir āža smaka ap krustdienu, bet puišiem āžu
smaka ap Māras dienu (15. aug.)
/K. Jansons, Plāņi./
15554. Krustdienā Dievs met vai nu karstu vai saltu akmeni
jūrā. Pirmā gadījumā ir silts pavasaris, otrā
auksts. [Sal. pelnu diena, Jēkabs.]
/J. Rubenis, Ērgļi./
15555. Debesbraukšanas dienā vārnas krusta savus bērnus,
tālab tās todien nevar kaut kā tīšām traucēt,
citādi tās atriebj traucētājam.
/Alksnis-Zundulis, Dobele./
15556. Kad vārnu bērni nav līdz Debesbraukšanas dienai no
perekļa izvesti, tad tie paliekot par kosvārņiem.
/A. Zeltkalns, Lubāna./
15557. Debesbraukšanas dienā vārnas kristījot savus
bērnus, tālab tās todien nedrīkstot šaut vai citādi
traucēt, citādi tās atriebjoties traucētājam.
/I. Vilciņa, Lubāna./
15558. Lielā krustadienā ja ved žagarus mājā, tad vasaru
žagaros čūskas. Daži atstājot žagarus vezumos ārpus
mājas, un tikai otrā dienā tos ievedot.
/A. Silkalns, Jaunlaicene./
15559. Krustdienās nedrīkst žagarus no meža vest mājā; ja
ved, tad vasarā žagaros būs čūskas.
/J. E., 1889, Valmiera./
15560. Lielo krustdien nedrīkst mājā vest zarus, puķes,
zāles, vai ko citu tml., citādi mājā nākot čūskas,
čirgatas un dažādi citi nejauki kukaiņi.
/Baltiņa, Meņģele./
15561. Debesbraukšanas dienā nedrīkst nest n o meža kokus
mājā, tad čūskas nāk mājā. /V. Ozoliņa, Laubere./
15562. Kāds laiks ir ap Krustdienu, tāds ir vairāk visu
vasaru. /Zemes Spēks, 1932, 25, 426./
15563. Ja Krustdien bērziem vai elkšņiem lapiņas ir peles
austiņas lielumā, tad būs laba vasara.
/M. Rumpe, Tirza./
15564. Ja pērkons Krustdienā rūcot, tad esot auksta un
sausa vasara. /J. Jansons, Plāņi./
Avots: valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/krustd.htm