Jaunumi
Sarmīte Feldmane: ES piedāvā, izvēle - mūsu, laikraksts "Druva", 10.05.2011.


Foto Anita Jaunzeme

Autors: Sarmīte Feldmane
Publicēšanas datums:
10.05.2011
Rubrika: Ziņas

1950. gada 9. maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmanis nāca klajā ar priekšlikumu radīt organizētu Eiropu, kas ir nepieciešama mierīgu attiecību uzturēšanai. Šo priekšlikumu, kas pazīstams kā "Šūmaņa deklarācija", uzskata par tagadējās Eiropas Savienības (ES) izveides sākumu. Tādēļ 9.maiju atzīmē kā Eiropas dienu.
Latvija par ES dalībvalsti kļuva 2004.gada 1.maijā, paverot sev jaunas iespējas attīstībai.
"Ja nebūtu iespējas izmantot ES finansējumu, pie mums droši vien būtu tāpat kā pirms 21 gada, tikai vēl sliktāk," saka Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, raksturojot dažādu ES fondu nozīmi novada attīstībā.
Sestdien Līgatnē pēc rekonstrukcijas tika atklāts kultūras nams. Par 138 tūkstošiem latu novadā tagad ir mūsdienīgs kultūras nams, kurā ar restauratoru līdzdalību saglabāts pilsētniekiem tik pazīstamais senais šarms.
Piecu gadu laikā ar dažādu projektu palīdzību novadam no dažādiem ES fondiem piesaistīti vairāk nekā četri miljoni latu. Katra novada iedzīvotāja ikdienas dzīves kvalitātes uzlabošanā ieguldīts tūkstotis latu. "Varētu šķist, ka tas nav pārāk daudz, bet nevaram teikt, ka tas ir maz," bilst novada vadītājs. Pēdējos divos gados pašvaldībā ikdienā tiek īstenoti divi, trīs lieli un septiņi, astoņi mazi projekti.
Līgatnes pagasta un pilsētas pašvaldība, tagad novada dome aktīvi izmantojusi iespējas, kuras piedāvā Eiropas Savienība. Īstenoti vērienīgi un arī nelieli projekti. Jau pabeigts ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts Augšlīgatnē, drīzumā beigsies pilsētā. Tie iedzīvotājiem ļoti svarīgi, jo cilvēki saņem kvalitatīvu dzeramo ūdeni un notekūdeņi tiek attīrīti, tie nepiesārņo vidi, Gauju. Patlaban pašvaldība īsteno projektu "Līgatnes papīrfabrikas ciemata kultūrvēsturiskās tūrisma takas izveide", kura pirmajā kārtā tiks ieguldīti ap 765 tūkstoši latu. "Lai gan dzirdēts, ka veidojam takas, apstādījumus, tiltiņus tūristiem, tā nav. Tas vajadzīgs arī pašiem līgatniešiem ikdienā un arī tūrisma vides attīstībai ilgtermiņā," saka Ainārs Šteins un pastāsta, ka pirmās brīvvalsts laikā Līgatnes pilsētā nav uzbūvēta neviena māja. Padomju laikā cilvēki centās uzturēt vidi, uzceltas daudzdzīvokļu mājas, bet tagad tiek darīts ļoti daudz, lai vidi sakoptu, lai Līgatne būtu vieta, kurā cilvēkiem patīk dzīvot.
Augšlīgatnē sportotgribētāji atzinīgi novērtējuši uzcelto sporta halli. Rūpējoties par bērnu drošību, pie bērnudārza pilsētā par 90 tūkstošiem latu izbūvēta piebrauktuve. Tikko sākta rehabilitācijas centra "Līgatne" rekonstrukcija. Viens stāvs tiks pārbūvēts, tajā uzstādītas mūsdienu tehnoloģijas un iekārtas. Darbi izmaksās 235 tūkstošus latu.
Pašvaldība ar līdzfinansējumu atbalsta biedrību projektus, kuri ir nozīmīgi sabiedrībai. Šogad biedrība "Līgatnes krasti" par ES naudu izveidos tradicionālās zvejniecības muzeju, biedrība "Līgatnes upes saimnieki" iekārtos zivju nārsta vērošanas takas.
"Parasti runā par naudu, ko saņemam vai varam saņemt no ES, un to, ka, īstenojot projektus, ES atmaksā 70 līdz 90 un pat vairāk procentus izdevumu, bet ļoti svarīga ir pieredzes apmaiņa. Tai mums neierobežotas iespējas. Nevajag censties izdomāt ko jaunu, vajag aizbraukt un paskatīties, kā jau gadu desmitus kaut ko dara vecajā Eiropā. Paši varam pielikt ko klāt, pamainīt, bet netērēt laiku un resursus, lai izdomātu," domās dalās Līgatnes novada domes priekšsēdētājs. Pašvaldībā nežēlo naudu, lai darbinieki varētu braukt pieredzes apmaiņā, mācītos. Tikai ir viens nosacījums - mājās jāpārved vismaz trīs idejas un tās jāīsteno. Pēc viesošanās Linčepingā Zviedrijā līgatnieši, izmantojot viņu pieredzi, organizēs mājas aprūpi. Ainārs Šteins atzīst, ka novadā tā tiks organizēta nedaudz citādi kā citās pašvaldībās Latvijā.
Brīvā laika pavadīšanas dienas centrā apmaiņas programmās strādājuši pasniedzēji no dažādām valstīm. Novada skolas iesaistās "Comenius" projektos. Izmantojot ES finansējumu pašvaldību administratīvās kapacitātes palielināšanai, novadā strādā psihologs, drīzumā darbu uzsāks jurists.
"Pateicoties ES fondiem, varam attīstīt infrastruktūru un tuvināties tam dzīves kvalitātes standartam, kāds ir ES valstīs. Struktūrfondi - tas ir pamats attīstībai. ES ir laba tiem, kuri prot saskatīt iespējas, kuri nekautrējas tās izmantot," pārliecināts Līgatnes pašvaldības vadītājs un uzsver, ka līgatnieši cenšas izmantot katru iespēju, kaut apzinās, ka jāiegulda liels darbs, lai projektus sagatavotu, lai tos īstenotu.
"Ja gribam dzīvot kā Eiropā, nedrīkstam neko nedarīt. Šis ir lielo iespēju laiks, ne jau vienmēr ES būs tik dāsna. Esam iemācījušies saskatīt iespējas, kuras varam saņemt tieši no ES, neizmantojot mūsu valsts ministrijas, aģentūras," stāsta novada vadītājs. Projektā "Baltic climate" starp 14 valstu partneriem no Latvijas ir Līgatnes un Pārgaujas novads. Šā projekta ietvaros uzsākts darbs, lai pār Gauju Līgatnē uzbūvētu tiltu. Leonardo da Vinci projektā Līgatnes novads vienīgais ir no Latvijas, tā partneri ir čehi. Līdz nākamajai vasarai tiks izstrādāts novada virtuālais tūrisma ceļvedis. Līgatnes vadītājs atzīst, ka diemžēl Latvijā maz zinām par tām daudzajām iespējām, kādas piedāvā ES un kuras var īstenot kopā par partneriem no citām savienības dalībvalstīm.
"ES ir plaši pavērusi durvis. Tas, kurš nebaidīsies tās atvērt un paņemt to, kas tur ir, būs ieguvējs. Neviens uz paplātes neko klāt nepienesīs. Pavērtās durvis uz Eiropu mums parādījušas, kā tur cilvēki dzīvo, strādā. Mēs tiecamies pēc ES algām, pensijām, bet, lai to sasniegtu, mums tāpat kā Eiropā jādomā un jāstrādā. Ja ar darba tikumu viss kārtībā, tad ar kapitālistisko domāšanu vēl neveicas," domās dalās Līgatnes novada vadītājs.
2011-05-10
Laika ziņas
Aptaujas