Vilis Bukšs
*laikrakstam "Vaduguns"
Laika zīmes. Jūnijs (Ziedu, Zāļu, Vasaras mēnesis)
4. jūnijs. Senčiem tā bija Maizes diena. Turēta par ļoti svētu dienu, jo beidzot pavasara sēju lūgsnas veltītas Zemes auglībai, Saules devībai un Ūdens (lietus) svētībai
Ticējumi. Ja Maizes dienā apstaigā laukus, tad rudenī apcirkņi būs pilni līdz malām. Ja Maizes dienā lietus līst - togad bada nebūs
8. jūnijā ir Medarda diena.
Ticējumi. Ja līst Medarda dienā – līs vēl četras nedēļas. Ja Medarda dienā daudz dunduru, būs karsta vasara, bet ja daudz odu - slapja.
Vītus diena ir 15. jūnijs. Šajā dienā visa dzīvā radība pamodusies un rosās uz nebēdu. Līdz Vītum zāli tikai rokām plūca, sākot ar Vītu, drīkstēja arī pļaut.
Ticējumi. Ja Vītus saulains, būs labs siena laiks. Kad pienāk Vītus diena - jāsāk skaitīt mušas un dunduri.
Jāņu laiks ir no 21. jūnija līdz 25. jūnijam. Jāņi ir vasaras saulgrieži un tie izceļas ar saglabājušos tradīciju pārbagātību. Jāņu dienās Saule un Zeme savijušās Zalkša dejā. Septiņdesmit divas stundas trakas dejas skurbā Saule griež Zemi līdz iegriež Pa Saulei. Šajā reibonī uzzied Svētā papardīte un Jāņu rītā Saulīte līgojot apaugļo Zemīti ar jaunas Dzīvības spēku. Tā nav mistērija, tas ir kosmisks piedzīvojums
Ticējumi. Ja Zāļu dienas vakarā pārstaigā labības laukus – usnes neaug. Ja dzeguze beidz kūkot pirms Jāņiem – būs īsa vasara, agras salnas; ja pēc Jāņiem – būs gara vasara. Ja Jāņu naktī govis mauj – būs slapjš rudens.
27. jūnijā – Septiņi gulētāji
Ticējumi. Kāds laiks Septiņos gulētājos, tāds tas būs septiņas nedēļas. Ja spīd saule – tā spīdēs septiņas dienas no vietas. Ja līst lietus – līs septiņas dienas no vietas, un, ja tad nepārstās, - līs vēl septiņas nedēļas.
29. jūnijā ir Pēterdiena. Tā bija Jāņu izskaņa un senos laikos bijusi Pērkonam veltīta diena. Tos, kas nesvētījot Pēterdienu, nosperšot Pērkons.
Ticējumi. Ja Pētera dienā līst – līs līdz Annai (26. jūlijs). Ja Pēterdienā ar pēterenēm izrotā šķūni, siens nepel un peles to neaiztiek.
***
- Ja vakarā pēc saules nav rasas - līs lietus
- Ja no rīta nav rasas - dienā līs lietus
- Ja no rīta migla uzkāpj gaisā - būs lietus, ja tā nokrīt zemē - būs saulains
- Ja saulei lecot, rīta puse sarkana, tajā lieli stari, tai virsū sarkans stabs - būs slikts laiks
- Ja bezpērkona lietus laikā peļķēs sitas burbuļi - līs vēl ilgi
- Ja jumta ūdens puto, lietus drīz pāries
- Ja līst bez vēja - līs ilgstoši
- Ja līstot apkārt tumši mākoņi - ilgi nelīs, ja balti mākoņi - vēl ilgi līs
- Ja Jāņos līst - līs arī labības pļaujas laikā
- Ja dzeguze beidz kūkot ap Pēteriem 29.jūnijā, būs silts rudens
- Ja pērkons rūc pirms Vasarsvētkiem - būs auglīga vasara
- 15. jūnijs - Vītes diena. Ja Vītes dienā līst - gaidāma laba raža
- Jāņi - ja pērkons rūc naktī pirms Jāņiem - būs neauglīga vasara
- 27.jūnijs - ja spīd saule, tā spīdēs 7 dienas no vietas, ja lietus līst, līs 7 dienas no vietas. Ja pēc 7 dienām nepārstāj, tad līs vēl 7 nedēļas
- 29.jūnijs - ja Pētera dienā līst, līs līdz Annas dienai. Ja Pētera dienā līst - līs visu siena laiku. Ja dzeguze beidz kūkot līdz Pēteriem, būs silts rudens
Avots: http://www.latviesi-hanovere.de/arhiva.html#Ticejumi
***
- Zāle aug līdz Jāņa vakaram, bet jau ar Jāņa dienu sāk briest. Tādēļ zālēm un tējai jāievāc augi līdz Jāņa dienai.
- Priekš Jāņiem lauku ārstes sameklēja savas zāles.
- Tās zāles turēja par vislabākām, kas plūktas Jāņu vakarā bez saules. Tādām piemita vislabākais dziedināmais spēks, un tās tad arī tika uzglabātas.
- Zāles savārīja un deva arī slimām govīm, tomēr nekad tūlīt pēc atnešanās, bet tikai pēc septiļām dienām, jo citādi piens pastāvot tikai līdz Jāņiem.
- Citiem lopiem deva Jāņa zāles bez ierobežojumiem.
- Jāņa dienā jālasa puķu kušķi un jāliek glāzē ūdenī, tad pēcāk jālieto tējā pret visādām vainām.
- Jāņa vakarā sasien pīlega zariņ;us slotiņās, kuras jem, kad vajadzīgs bērnu apkvēpināt.(Sal. bērns, sērmūkslis)
- Pīlādzi, bet ar nenokostu galotni, pārnes zāļu dienā un svēpē ar to bērnus.
- Jāņu rītā priekš saules jāsavāc rasa, dažādu izsi- tumu un kaišu dziedēšanai.
- Pie Jāņa zālēm pieder gandrīz visi lakstaugi, bet īpaši madaras, ļerbules, debestiņ;as, āboliņš u. c.
- Ar tām izpušķo istabas, sētu, pagalmu, tās vij arī vaiļagos. No kokiem pušķošanai noderīgas bērza meijas un ozola zari. Nekad māju nepušķo ar apses un alkšņa zariem: tos uzskata par ļaunā kokiem.
- Drudzi var atstāt uz ceļa, kad ļem Jāņa vakarā grieztu pīlādža koka spieķi, vai, ja tāda nav pie rokas, krāsns čauksturi, un kad drudzis sāk kratīt, kāpj tam mugurā un jāj uz krustceļu. še spieķis vai čauksturis jānosviež un jāsaka: "Kas pirmais šo spieķi (čauksturi) ieraudzīs, tam lai drudzis paliek!" Tad slimajam jāiet atkal uz māju, atpakaļ neskatoties. (Sal. drudzis.)
- Jāņu rītu sakrātā rasa ir labas zāles.
- Kad Jāņa naktī var dabūt no otra drēbēm, kas mugu- rā, kādas, tad tās jāieliek vaska lodītē un jāie- rok zem tā paša durvīm, tad viņu apmeklēs zagļi, uguns un sērgas.
- Jāņa rītā jānogriež nūja un ar to jāiet baznīcā un pēc tam jāiesprauž aiz griestiem, tad tā noder pret pesteļiem un nešļavām
- Kas grib, lai visas viļa lūgšanas tiktu piepildī- tas, tam jānoķer sikspārnis un Jāņu naktī pulksten 12 jāiznes un jānoliek uz skudru pūžņa. Atpakaļ skrejot jāaizbāž ausis, lai nedzirdētu sikspārņa pīkstēšanu, jo tad paliek kurls.
Kad skudras sikspārni saēdušas, atlikušie kauliņi jāsalasa, un tiklīdz ka no otra ko lūdz, kauliļi jāpiedur pie tā drēbēm vai rokas, un lūgšana tūlīt tiks paklau- sīta!
- Jāņu naktī vajaga noķert melnu kaķi un to dzīvu izvārīt, pēc tam no šī izvārītā kaķa kauliem iz- meklēt divus: Keksīti un kruķīti; ja tādus kaulus dabon, tad ar tiem var izdarīt lielus brīnumus, par piemēru: ja grib kļūt bagāts, tad griežas pie ķeksīša ar lūgumu un bagātība rokā; ja grib izvai rīties no nelaimes, tad griežas pie kruķīša un ne laime ir novērsta.
Avots: http://www.latviesi-hanovere.de/arhiva.html#Ticejumi
***
Piektdiena, 4.jūnijs (2010), plkst.07:27 | Anda Dzenža, speciāli Neatkarīgajai
Šomēnes gaidāmi nepastāvīgi laika apstākļi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati. Jūnija pirmās dienas būs siltas, bet lietainas, dažviet ducinās pērkons.
Kurzemē un Zemgalē gaidāmas pat stipras lietusgāzes. Mēneša pirmās dekādes vidū Latvijā vējš iegriezīsies no ziemeļiem, tādēļ nokrišņi mitēsies un gaidāms mēreni silts, saulains un sauss laiks. Jūnija vidū atkal sagaidāmas vasarīgas lietusgāzes ar pērkona negaisu. Mēneša izskaņā būs silts laiks, lietus būšot mazāk nekā jūnija sākumā. LVĢMC prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna norāda, ka, pēc šābrīža prognozēm, jūnijā samazināsies nokrišņi un paaugstināsies gaisa temperatūra, laiks kļūs vasarīgāks.
Arī dabas vērotājs Vilis Bukšs, vērojot marta un maija zīmīgās dienas, secina, ka jūnijs būs silts un nokrišņiem bagāts – vasarīgajām un karstajām temperatūrām mēneša pirmajā pusē sekos pērkona negaisi. V. Bukšs novērojis, ka Sveču dienā 2. februārī un Vecās ziemas Māras laikā no 15. līdz 18. februārim bijis daudz sniega, tādēļ pirmsjāņu laiks, visticamāk, būt nokrišņiem bagāts. "Līgo vakarā un Jāņu dienā gan būs tīri labs laiks – silts, bet vietām sagaidāms neliels, īslaicīgs lietus. Kā jau tradicionāli tas mēdz būt," Neatkarīgajai komentē dabas vērotājs V. Bukšs un piebilst, ka precīzāku laiku vasaras saulgriežos varēs prognozēt pēc 8. jūnija (Medarda diena) un 15. jūnija (Vītus diena), kas ir zīmīgas dienas laika iezīmju vērojumos. Jūnija īslaicīgās lietusgāzes dažviet var nest līdzi arī krusu. Bet ap Pēteriem tveicīgas dienas mīsies ar pērkona negaisiem.
Vasara solās būt siltāka nekā parasti, un nokrišņu daudzums gaidāms tuvu normai vai nedaudz zem tās, šo LVĢMC informāciju apstiprina arī V. Bukšs. "Vasara būs siltāka nekā pērn. Gan senču laika zīmes, gan dabas vērojumi norāda uz to, ka vasara būs nokrišņiem bagāta, – šopavasar bija agri pērkoni, alksnis ziedēja agrāk par bērzu, bagātīgi ziedēja pīlādži, purenes un pienenes. Maijā bija daudz nokrišņu un pērkona negaisu, tādēļ vasarai jābūt lietainai un vējainai," prognozē dabas vērotājs.
Jūlija vidū būs silts un saulains laiks, tas paredz labu siena laiku un bagātīgu augļu ražu. Vasaras vidus nesīs īslaicīgus pērkona negaisus ar brāzmainu vēju un pat krusu, kas radīs postījumus augļu kokiem. Laiks stabilizēsies augustā, kad būs īsti vasarīgas dienas – karstas, saulainas un sausas.
"Šogad Latvijā bija gan tradicionāla ziema, gan pavasaris. Jāsecina, ka jābūt arī tradicionālai vasarai," saka V. Bukšs.
Avots: http://zinas.nra.lv/latvija/laika-apstakli/24487-janos-lis-tikai-vietam.htm?cshow=1
Drukāt
