Gadumijas koncerts "NAKTS VENĒCIJĀ"

Ceturtdien, 17. decembrī, plkst. 19.00 Līgatnes Kultūras namā Klasiskās mūzikas ģilde “Euterpe” aicina doties krāšņā muzikālā ceļojumā uz Venēciju. Koncerta centrā, kā jau to atklāj nosaukums, būs leģendām apvītais Itālijas kultūras šūpulis, kas vēsturiski tiek dēvēta par “La Serenissima” Šis apzīmējums cēlies no latīņu vārda “serenus”, kas nozīmē “skaidrs”, “dzidrs”, “mierīgs”. Venēcija nes līdzi šo nosaukumu cauri gadsimtiem. Tas atsauc atmiņā seno varenību, dominanci un izsmalcinātību, kas raksturoja lagūnas pilsētu jūras lielvalsts periodā.

Šajā kultūrvēsturiski neparastajā un žanriski daudzveidīgajā koncertprogrammā satiksies skatītāju iemīļoti mākslinieki – soprāni ANTA JANKOVSKA un JOLANTA STRIKAITE, tenors DAINIS SKUTELIS, baritons NAURIS INDZERIS un pianiste HELĒNA LAUKMANE. Koncertus vadīs muzikoloģe LIENE JAKOVĻEVA.

Venēcija vairāk nekā trīs gadsimtus – no 16. līdz 19. gadsimtam – bija viena no nozīmīgākajām Eiropas mūzikas galvaspilsētām, būtiski ietekmējot akadēmiskās, sakrālās un opermūzikas attīstību. Tās stratēģiskais ģeogrāfiskais stāvoklis kā arī plašais mecenātu un kultūras institūciju tīkls ļāva “La Serenissima” izveidot izcili bagātu un dinamisku muzikālo dzīvi.

Venēcijā dzimuši daudzi slaveni itāļu komponisti kā A. Vivaldi, B. Marčello, B. Galuppi, E. Volfs-Ferrari u.c.

Arī 19. un 20. gadsimtā Venēcija saglabāja savu nozīmi kā viens no Eiropas mūzikas centriem. Daudzi rakstnieki un komponisti par savu darbu norises vietu izraudzījās gaismēnām apvīto, suģestīvo Venēciju – piemēram Dž. Verdi operās “Otello” un “Divi Foskari”, A. Ponkjelli operā “Džokonda”, un slavenais Johans Štrauss (dēls) operetē, kas iedvesmojusi arī koncerta nosaukumu – “Nakts Venēcijā”.

Venēcijā notikušas vairāku izcilu komponistu operu pasaules pirmizrādes, tostarp K. Monteverdi operai “Popejas kronēšana”, Dž. Rosīni operai “Semiramīda”, V. Bellīni operai “Monteki un Kapuleti”, Dž. Verdi meistardarbiem “Ernāni”, “Rigoleto”, “Traviata” un “Simons Bokanegra”, kā arī daudzām citām.

No Venēcijas nāk arī barkarola – romantiska Venēcijas laivinieku dziesma, kas kļuvusi par vienu no spilgtākajām žanra miniatūrām klasiskajā mūzikā un bieži sastopama gan opermūzikā, gan kamermūzikā. Savukårt Džoakīno Rosīni vokālais cikls “Venēcijas regate” venēciešu dialektā ir viens no pasaulē slavenākajiem un šarmantākajiem vokālās kamermūzikas paraugiem, kas nepastarpināti iemieso Venēcijas kultūru un atmosfēru.

Šo žanriski daudzslāņaino muzikālo mozaīku no baroka līdz 20. gadsimtam, kur galvenā varone ir Venēcija, koncerta organizatori ir ņēmuši par pamatu, veidojot jauno gadumijas programmu.

Biļetes uz koncertu pieejamas ”Biļešu paradīzes” kasēs. Pensionāriem un personām ar invaliditāti biļetēm tiek piemērota atlaide.

Koncertu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Kuldīgas novada pašvaldība un Cēsu novada pašvaldība.