Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Var vērot Līgatnes upes zemūdens dzīvi

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 11.12.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Šodien Līgatnes upē pie Anfabrikas klintīm Latvijas Dabas fonds atklāj jaunu tiešraidi, kamera sniegs iespēju ielūkoties zemūdens dzīvē Līgatnes upē lejpus zivju ceļam, kas tika atjaunots vasarā.

“Dabas fonds un Dabas aizsardzības pārvalde piedāvāja šo iespēju. Mums jau sen ir sapnis gan pašiem redzēt, gan rādīt citiem, kā laši un taimiņi dodas uz nārstu. Kaut lašu un taimiņu rudens migrācija uz nārsta vietām tikpat kā beigusies, upē varēs redzēt strauta foreles, vēdzeles, akmeņgraužus un nēģus,” pastāsta Līgatnes novada vadītājs Ainārs Šteins un piebilst, ka viena kamera novietota ūdenī, otra rādīs zivju ceļu. Par šo ceļu liela ir bijusi tūristu interese, tā fotogrāfijas redzamas daudzos portālos.

Kameras sistēmu Līgatnes upē lejpus zivju ceļam uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, palīdzēja Jānis Zilvers, Gunars Šķēle un Māris Mitrēvics, Ainārs Šteins un uzņēmums “Līgatnes komunālserviss”.

“Iepriekšējos divos gados ar šīs kameras palīdzību varējām vērot upes nēģu nārstu Raķupē. Līdzīgi kā nēģiem, arī lašveidīgajām zivīm ir vajadzīgas no šķēršļiem brīvas upes, kas ļauj mērot ceļu no jūras uz nārsta vietām upju posmos ar oļainu gultni. Līdzīgi daudzām citām Latvijas upēm, arī Līgatnes upe nav bijusi pasargāta no aizsprostošanas, un Anfabrikas slūžas vēl joprojām rada šķērsli migrējošo zivju ceļā. Tomēr šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad aizsprosta nelabvēlīgo ietekmi ir mēģināts mazināt,” stāsta Latvijas Dabas fonda eksperts Jānis Ķuze.

Līgatnes upē ir viena no retajām šāda veida konstrukcijām Latvijā, kas nodrošina zivju un citu ūdens organismu migrāciju pār cilvēku radītiem upju aizsprostiem – slūžām un hidroelektrostacijām.

“Līgatnes upe ir īsta lašveidīgo zivju upe. Galvenokārt tajā uzturas taimiņi un strauta foreles, arī laši un alatas. Ar zivju ceļa izbūvi 2013. gadā un ar tā atjaunošanu šogad esam panākuši, ka upe atdzīvojas, jo beidzot taimiņi un citi ūdens iemītnieki tiek pāri Anfabrikas slūžām un var doties uz nārstošanai piemērotām vietām Līgatnes upē. Tagad ar interneta tiešraides kameras izvietošanu būs iespējama arī šo zivju vērošana. Esam priecīgi, ka Latvijas Dabas fonds ar Dabas aizsardzības pārvaldes starpniecību mūs uzrunāja,” vērtē A.Šteins un piebilst, ka līgatniešiem ir vēl viens sapnis – upē zivju ceļā uzstādīt zivju skaitītāju.

Latvijas Dabas fonds dabas tiešraides nodrošina jau devīto gadu, un 2020. gadā tām bija gandrīz 4,2 miljoni skatījumu visā pasaulē. Tāpat kā ar pārraidēm no putnu ligzdām, arī zemūdens kameras darbība tiek nodrošināta, pateicoties LMT 4G pieslēgumam.

Tiešraidi var skatīties Latvijas Dabas fonda mājaslapā un “YouTube” kanālā, portālā www.dabasdati.lv, kā arī LMT Straume

https://straume.lmt.lv/lv/video-saraksts/dabas-tiesraides.

 

Vēl iespējams iepriecināt pansionāta iemītniekus

Autors: Iveta Rozentāle

Datums: 11.12.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Ikvienam ir iespēja sarūpēt praktisku un reizē sirdi sildošu dāvanu kādam vēsturiskā Cēsu rajona pansionāta iemītniekam. Jau septīto gadu sociālais uzņēmums “Eņģeļa pasts” organizē projektu “Ziemassvētku vecīša darbnīca”.

Pasākumā iesaistījušies septiņas mūspuses sociālās aprūpes iestādes. Visas vēlamās dāvaniņas jau saņēmuši SIA “Vecpiebalgas doktorāts” ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas iemītnieki, pavisam 18 cilvēki. Pirmo gadu projektā piedalās arī Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra ilgstošas sociālās aprūpes centrs “Vecpiebalga”, aicinot apdāvināt 73 klientus, vien 11 lūgumiem pieteikušies labvēļi. Arī pārējās sociālās aprūpes iestādēs ir sarūpētas mazāk nekā puse no vēlamajām pārsteiguma dāvanām, lai gan katru dienu dāvinātāju atsaucība palielinās. Sociālās aprūpes centrā “Mārsnēni” gaida veltes 68 cilvēki, pašlaik sešos gadījumos pieteicies dāvinātājs. Cēsu pilsētas pansionātā no 116 “Eņģeļu pastā” pieteiktajām dāvanām 34 apsolīts gādāt. SAC SIA “Rehabilitācijas centrs “Līgatne” - “Senioru māja”” no 46 - piecas, SAC “Sērmūkši” no 81 - sešas, kā arī nodibinājuma “Raunas evaņģēliski luteriskās draudzes diakonijas centrs, “Pansijai Rauna””- vēl gaida 50 dāvaniņas, astoņas gādāt jau kāds apņēmies.

Šogad Ziemassvētku vecīša darbnīcā atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, lai neradītu pārāk lielu dāvanu izmēru un satura atšķirību, ikviens, kurš piesakās dāvanas sarūpēšanai, to var sagatavot divdesmit līdz 30 eiro vērtībā, ieliekot paciņā kādas higiēnas preces, saldumu, mīksto mantiņu, galda spēli, kancelejas preces, svētku dekorus vai grāmatu. Projekta mājaslapā engelapasts.lv var iepazīties ar detalizētāku informāciju par katrā iestādē mītošajiem cilvēkiem un viņu interesēm, kā arī noteikumiem, kā dāvanu nosūtīt. Projekts norisināsies līdz 20. decembrim, lai svētku laikā varētu iepriecināt vecļaudis, kas dzīvo institūcijās.

Kopumā projektā piedalās 7477 dāvanu saņēmēji, līdz vakardienai bija pieteiktas dāvanas 1928, savu dāvinātāju gaida vēl 5549 sociālo aprūpes centru iemītnieki.

 

Limbažnieks LTV1 raidījumā Mūziķene

Datums: 11.12.2020

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Ziņas

Jaunākajā LTV1 bērniem veltītajā raidījumā Mūziķene viesojās Limbažu Mūzikas un mākslas skolas Mūzikas nodaļas audzēknis Markuss Bergmanis. Šis raidījums bija veltīts senam mūzikas instrumentam – akordeonam, kura spēli Markuss apgūst. Interesantus faktus par instrumentu viņam un raidījuma vadītājai atklāja virtuozais akordeonists Kaspars Gulbis, Līgatnes mūzikas un mākslas skolas direktors. Abi kopā arī uzspēlēja akordeonu. Ierakstu var noskatīties vietnē replay.lsm.lv, sadaļā Raidījumi.

 

Piedāvā tiešraidē vērot zemūdens pasauli Līgatnes upē

Datums: 15.12.2020

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Kaimiņos

Latvijas Dabas fonds (LDF) atklājis jaunu tiešraidi savā mājaslapā un YouTube kanālā, portālā www.dabasdati.lv, kā arī LMT Straume. Tajā kamera sniegs iespēju ielūkoties zemūdens dzīvē Līgatnes upē lejpus zivju ceļam, kas atjaunots šovasar. Kaut vairums lašu un taimiņu jau devušies uz nārsta vietām, tiešraides skatītāji kamerā var sagaidīt strauta foreles, vēdzeles vai akmeņgraužus. Noteikti būs iespēja pavērot arī nēģus.

 

Uz ledus pārgalvība neder

Autors: Jānis Gabrāns, Iveta Rozentāle

Datums: 15.12.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Pirmais ledus vilina daudzus – zemledus makšķerniekus, slidotājus, pat autobraucējus, diemžēl katru gadu pacietības trūkums sagaidīt drošu ledus biezumu noved pie cilvēku bojāejas. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) informācija vēsta, ka ik gadu ziemā vairāki desmiti cilvēku ielūst ledū un noslīkst.

Šogad īpaši traģiska bija aizvadītā nedēļa, kad ledū ielūza un gāja bojā seši cilvēki. Vidzemē VUGD saņēma izsaukumu uz Valkas novadu, kur uz Gaujas upes attekas cilvēki pamanījuši divas makšķernieku kastes, pastāvēja iespējamība, ka makšķernieki ielūzuši ledū. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka aptuveni 20 metrus no krasta ledus ir salauzts. Pārmeklējot šo vietu, atrada un no ūdens izcēla divus noslīkušos.

Arī mūsu pusē cilvēki steidza izmantot aizsalušās ūdenstilpes, slidoja gan uz Niniera ezera, gan uz pilsētas dīķiem. VUGD brīvdienās saņēma divus izsaukumus uz Dubinska dīķi Cēsīs, kur uz ledus atradās bērni un pieaugušie. Neviens no gadījumiem gan nav bijis saistīts ar ielūšanu ledū. Vienā gadījumā zvanītājs vienkārši bija satraucies, ka cilvēki ir uz ledus, bet, kad ieradās ugunsdzēsēji glābēji, pieaugušie un bērni ledu jau bija pametuši. Otrajā gadījumā cilvēkam uz ledus bija radušās veselības problēmas, ugunsdzēsēji glābēji viņu nogādāja krastā, kur nodeva Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem.

Par slidošanas priekiem daudzi dalījās arī sociālajos tīklos, cits mierinot, ka ledus biezs, cits tomēr paužot zināmas bažas. Evita Smilga raksta: “Bijām pastaigā uz Ninieri, ļoti daudzi slidoja pa visu ezeru. Āliņģī, kur tikko viens peldējās, redzams, ka ledus aptuveni 10-12 cm biezs.”

Kāds norādīja, ka uz ezera brīvdienās bijis vairāk cilvēku nekā pilsētā.

Daiga Kajone raksta, ka arī Līgatnē Ratnieku ezers bijis liela slidotava zinātājiem: “Esmu ļoti piesardzīga, bet ledus ir tik biezs, ka slidot var.”

Linda Rudzīte, rakstot, ka uz Dubinskas dīķa arī gan mazi, gan lieli slido, pauž bažas, ka vēl par agru.

Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts, jautāts, vai viņi veic kontroli, kas notiek pilsētas ūdenskrātuvēs - Pils parkā, Dubinskas dīķī -, norāda, ka uzraudzība notiek, bet īsti nav mehānisma, kā cilvēkus atturēt no došanās uz ledus: “Brīdinām, cik tas bīstami, bet visu laiku pie ūdenskrātuvēm dežurēt nevaram. Varam izvietot informatīvos plakātus, ka uz ledus bīstami atrasties, bet, vai cilvēkus tas atturēs, ir cits jautājums.”

Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka apstiprina, ka NMPD mūspusē saņēmis vairākus izsaukumus, kas saistīti ar situācijām uz ledus: “Visbiežāk gadījumos, kad tiek sazvanīts vienotais ārkārtas palīdzības numurs 112 un šādos laikapstākļos nepieciešama palīdzība uz ūdenstilpēm, kur iespējamas smagas sekas, tiek piesaistīts arī mūsu dienests. Par laimi, visi izsaukumi veiksmīgi beigušies, cietušo nav bijis vai arī paši tikuši galā. Tomēr vēlamies brīdināt, ka patlaban došanās uz ledus ir bīstama, ne velti aizvadītājā nedēļā Latvijā vairāki cilvēki ielūzuši ledū un viņiem tas beidzies letāli. Īpaši uzmanība jāpievērš bērniem, kuri vēlēsies katru brīvu brīdi izmantot, priecājoties par iespēju paslidināties.”

Ņemot vērā, ka laiks atkal kļūs siltāks, VUGD aicina iedzīvotājus būt līdzatbildīgiem, neriskēt ar savu veselību un dzīvību, kā arī nepaiet vienaldzīgi garām, redzot, ka bērni vai pusaudži slidinās pa nedrošo ledu. Vajadzētu brīdināt par bīstamību, bet, pamanot, ka cilvēki aizgājuši pārāk tālu no krasta un var rasties problēmas atgriezties, kā arī, ja cilvēks ir ielūzis ledū, nekavējoties zvanīt 112.

 

Negadījumu maz

Autors: Līga Salnite

Datums: 15.12.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Bez traģiskiem notikumiem un vien ar dažiem pieķertajiem dzērājšoferīšiem aizritējušas decembra pirmās divas nedēļas vēsturiskā Cēsu rajona ceļos.

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes (VP VRP) ik dienu ziņotais liecina, ka divās nedēļās Cēsu iecirkņa apkalpojamajā teritorijā reģistrēts 41 ceļu satiksmes negadījums, bet tikai divos no tiem kāds arī cietis. Pagājušās trešdienas, 9. decembra, vēlā vakarā – pulksten 22.40 – Līgatnes pagastā uz autoceļa Līgatne – Augšlīgatne kādam vīrietim misējies ar sava “Ford” vadību, transportlīdzeklis novirzījies no ceļa braucamās daļas, negadījumā cieta gan automašīnas vadītājs, gan pasažieris, abi nogādāti medicīnas iestādē. Tajā pašā pagastā, taču uz autoceļa Rīga – Sigulda- Igaunijas robeža pirms nepilnas nedēļas bija atgadījusies vēl viena auto avārija. Aizpagājušajā sestdienā, 5.decembrī, pulksten 14 kāds “BMW” vadītājs nebija ievērojis gana drošu distanci, tādējādi izraisot sadursmi ar automašīnu “Peugeot”. Ceļu satiksmes negadījumā cieta pats “BMW” vadītājs, kurš gan no medicīniskās palīdzības esot atteicies. Par notikušo sākts administratīvais process.

Alkohola reibums, esot pie transportlīdzekļa stūres, no 30.novembra līdz 13.decembrim mūspusē konstatēts četrām personām. Visos septiņos Vidzemes iecirkņos kopumā 18 autovadītājiem, rodams VP VRP vecākās speciālistes Zanes Vaskānes apkopotajā informācijā. Pirmais sals un sniegs bijis arī kārdinājums asu izjūtu cienītājiem, pirmajā decembra nedēļā Vidzemē pieķerti astoņi agresīvi braucēji, no tiem divi Cēsu apkaimē.

 

Maltīte līdzņemšanai nesasniedz vēlamo popularitāti

Autors: Līga Salnite

Datums: 16.12.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Nu jau vairāk nekā mēnesi sabiedriskās ēdināšanas vietās ir ļauts maltītes izsniegt tikai līdzņemšanai vai piegādāt mājās. Lai gan pastāvīgo klientu loks saglabājies gandrīz katra pavāra virtuvei, šis nosacījums tomēr krietni iedragājis finansiālo situāciju daudziem ēdināšanas uzņēmumiem arī vēsturiskajā Cēsu rajonā.

Epidemioģiskās drošības apsvērumu dēļ līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu kafejnīcās, krodziņos un restorānos kopš 9. novembra ir aizliegta ēdināšana uzņēmuma telpās vai teritorijā. Šī ierobežojuma dēļ iezīmējušās jaunas tendences uzticīgo klientu izvēlēs, vienlaikus gan radušās arī absurdas situācijas, bez kurām gan operatīvi pieņemtu valstisko lēmumu gadījumos, visticamāk, neiztikt.

Tāpat kā pirmās ārkārtējās situācijas laikā pavasarī, arī rudens nogalē Cēsu Tūrisma informācijas centrs pašvaldības mājaslapā un sociālo tīklu vietnēs publicēja aicinājumu iedzīvotājiem šajā grūtajā laikā atbalstīt Cēsu un pilsētas apkārtnē esošos ēdināšanas uzņēmumus ar maltīšu pasūtīšanu līdzņemšanai. Vienlaikus interesentiem ir pieejams trīs lappušu garš saraksts ar dažādām sabiedriskās ēdināšanas vietām, to plānotajiem darba laikiem (kuri patlaban var mainīties) un kontakttālruņiem. Lai gan pilnīgāka un aktuālāka informācija vairumā gadījumu rodama katra krodziņa vai kafejnīcas kontā sociālajos medijos, tostarp Facebook, “Druvai” lielākoties sazvanītie ēdinātāju pārstāvji apstiprināja – uzticīgo klientu loks nudien atgriežas ik dienu, tomēr kopumā apgrozījums samazinājies dramatiski un nav skaidrības, cik ilgi šādā režīmā katra vieta turpinās darboties. Tāpat visi ēdināšanas jomā strādājošie neslēpa, ka, tā kā publiskajā telpā jau izskanējis par iespējamu esošo ierobežojumu pastiprināšanu, ar bažām gaida otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē spriesto.

Pilsētas centrā pie Vienības laukuma esošās kafejnīcas “Pagrabiņš” un “Cēsis” (“Cēsu rajona patērētāju biedrība”) arī šajos klātienes ēšanas lieguma apstākļos izdevīgā novietojuma dēļ ir ieguvējas. Abās ēdināšanas vietās apliecināja, ka ir ēdāji, kuri turpina nākt dienu no dienas. “Pagrabiņa” vadītāja Dace Kalēja atklāj, ka daļa šo cilvēku jau ieraduši nākt ar saviem traukiem (pārtikas termosiem) pēc pusdienām, lai mazinātu šajos apstākļos likumsakarīgi pieaugošo atkritumu daudzumu. Atsevišķi pasūtījumi esot arī piegādēm noteiktās adresēs, tomēr lielākā daļa nākot uz vietas izvēlēties un paņemt ēdienu uz darbu vai citās gaitās. “Protams, apgrozījums ir krities,” apstiprina iestādes vadītāja, uzreiz piemetinot, ka šo brīdi kaut kā nebūt ar darba pārplānošanu un darbinieku atvaļinājumiem pārdzīvošot, “tomēr trakākā ir neziņa, kas būs tālāk”. Arī kafejnīcas “Cēsis” darbiniece Vineta Brīdaka lēš, ka apgrozījums varētu būt samazinājies dramatiski – pat uz pusi. Ar ēdienu līdzņemšanu gan pastāvīgie klienti – tuvīno veikalu, frizētavu un iestāžu darbinieki – būtu tā kā apraduši, vien zupas tikpat kā neņemot, jo,šķiet, grūtāk transportēt, var izlīt. Nav tās apmeklētāju daļas, kuri bija ieraduši izdzert tasi kafijas vai tējas sasildīšanās nolūkos. “Ielejam jau tajā vienreizlietojamajā trauciņā tēju, bet viņš, nabadziņš, nosalis būdams, to izdzer ārā, aiz durvīm, pat ja te telpā neviena nav.”

Sarežģītāk ar kaut daļēja līdzšinējā pieprasījuma noturēšanu ir pie pilsētas robežas saimniekojošajam krodziņam “Glendeloka”. Šīs vietas saimniece Evija Šaitere stāsta, ka sākotnēji pamēģinājuši arī gatavot darba dienu pusdienas līdzņemšanai, tomēr ātri vien konstatēts – ja nav iespēja uzturēties krodziņa telpās, ēdāju gatavība mērot ceļu līdz “Glendelokai” ir tik neliela, ka tas nelīdz segt pat ēkas uzturēšanas izmaksas. “Apgrozījums ir neaptverami krities,” atzīst kafejnīcas vadītāja, atklājot, ka no divām ēdināšanas vietām (otra – pilsētas centrā esošā kafejnīca “Vendene”) patlaban darba dienās slēgtas abas, bet brīvdienu maltītes pēc pasūtījuma tiek gatavotas “Glendelokā”. Uz nedēļas nogalēm daži pasūtījumi no tīmeklī aktualizētās ēdienkartes gan pienākot.

Tikai brīvdienās tagad strādā arī Līgatnes krodziņš “Pie Jančuka”. Tā īpašnieks Jānis Smerliņš arī teic, ka nedaudz pamēģināts vēl darba dienās, tomēr šeit klientu vidū vairāk ir tūristu nekā vietējo iedzīvotāju. Ir gan tie, kas tīmeklī ar ēdienkarti jau iepazinušies un telefoniski izteic vēlmes, gan tādi klienti – pārsvarā jau minētie tūristi –, kuri piebrauc, klātienē izvēlas un tad dodas pastaigā, kamēr pavārs visu sagatavo. Ēdienkarte šajā mēnesī mainīta gan neesot, bet arī J.Smerliņš apliecina – zupas nudien līdzi tikpat kā negribot ņemt.

Ar zināmu pagaidu režīmu savu izdzīvošanu radusi arī Vecpiebalgā esošā kafejnīca “Laura”. Saīsināts darba laiks, un patlaban šī vieta nedēļas nogalēs arī nestrādā, jo caurbraucēju un viesu šajā laikā nu nepavisam vairs nav. Arī darba dienās pamatā tiek piedāvāts tikai komplekso pusdienu variants, bet tam ir savs pieprasījums, un tāpat kā Cēsīs – arī šeit ļaudis sāk nākt ar saviem termosiem. Interese par kafejnīcas piedāvājumu svētku galdam mājās gan vēl nav bijusi.

 

Īsziņas

Datums: 16.12.2020

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

- Svētku foto ģimenēm. No šodienas, 16. decembra, Līgatnes pilsētā, novada kultūras namā, iekārtota foto studija. Ikviens iedzīvotājs kopā ar ģimeni var nofotografēties pie īpaša Ziemassvētku noformējuma. Tas jādara ar līdzi ņemtu fotogrāfiju uzņemšanas ierīci.

- Top plāns Vidzemei. Izstrādājot reģiona Attīstības programmu 2021.-2027. gadam, Vidzemes plānošanas reģions iesaista sabiedrības pārstāvjus, kuri tematiskās fokusgrupās diskutē par izaicinājumiem, prioritātēm un aktivitātēm, kas ir būtiskas, domājot par reģiona attīstību un sasniedzamajiem mērķiem. Viens no uzsvariem jaunā dokumenta projektā – turpināt pilnveidot reģiona viedās specializācijas jomas.

- Ģimnāzisti – jaunie uzņēmēji. Ikgadējais Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu tirgus “CITS BAZĀRS” šogad notika tiešsaistē. No Cēsu Valsts ģimnāzijas konkursu izturēja un piedalījās trīs skolēnu mācību uzņēmumi: "Dalibe" - Beatrise Liepiņa, Dārta Liparte, Linda Kurpniece; "Mājas musli"- Elīna Griezne, Ingmārs Stalšāns, Linda Priedniece; "HydroCasket"- Matīss Timermanis, Reinis Krūmiņš, Rodrigo Liepiņš.

 

 

2020-12-17
Laika ziņas
Aptaujas