Jaunumi
Prese raksta par Līgatni

Vai Valmiera ir viesmīlīga mūsu ziemeļu kaimiņiem

Autors: Kristīne Lāce

Datums: 24.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Jaunizveidotajā Valmieras novadā sadarbībā ar tūrisma uzņēmējiem turpinās Valmieras pilsētā iesāktais virziens – akcents uz igauņu tūristu piesaisti. Igauņu valoda pilsētā dzirdama gan iepirkšanās centros, gan restorānos, gan citās izklaides un atpūtas vietās. Vai Valmiera ir draudzīgākā pilsēta mūsu ziemeļu kaimiņiem? Centīsimies noskaidrot.       

Valmieras Tūrisma informācijas centra vadītāja Anita Tīlena atzīst, ka pēc teritoriālās reformas Valmieras novads ir paplašinājies un šobrīd veido tiešu robežu ar Igauniju, tur Latvijas pusē mūsu ziemeļu kaimiņi viesojoties itin bieži. “Ja aplūkojam 2019.gada datus, kad izslēdzam no analīzes vīrusa ietekmi, Valmierā naktsmītnēs visvairāk uzturējušies ārvalstu viesi tieši no Igaunijas – 25% no visiem. Ja skatāmies plašāka reģiona kontekstā, tad apmēram ceturtā daļa igauņu tūristu nakšņo tieši Valmierā. To īpatsvars salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājies par 11%. Igauņu tūrists Valmierā pavada vidēji 1,3 naktis. Arī pēc Valmieras Tūrisma informācijas centra (TIC) ziņām igauņu īpatsvars starp ārvalstu tūristiem ik gadu palielinās,” skaidro A.Tīlena.

Valmierieši igauņu tūristiem izrāda viesmīlību dažādos veidos, piemēram, pirms iebraukšanas pilsētā igauņus sagaida viesmīlīgais sveiciens “Tere tulemast Valmierasse!” (Esiet sveicināti Valmierā!) Valmieras restorānos ir pieejamas ēdienkartes igauņu valodā, kā arī pilsētvidē audiogids igauniski ļauj iepazīt vairāk nekā 50 objektus. Pērn Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parka komandā esot strādājuši igauņu instruktori un sveikuši savus tautiešus, kas devušies piedzīvojumā pa trošu taku kokos. Tāpat nesen Tallinā esot atvērta Valmiermuižas alus vēstniecība, kur latviski un igauniski runājošs vēstnieks, vārdā Jānis, iedvesmojot valmieriešu darinātos gardos dzērienus izbaudīt ne tikai Igaunijā, bet arī Valmieras pusē.

Lai gan šķiet, ka šobrīd globālā situācija ietekmējusi ceļotāju pārvietošanās iespējas un varot novērot ārvalstu apmeklētāju skaita samazinājumu, igauņu ieceļotāju īpatsvars Valmieras novadā pēc pagājušā gada ziņām fiksēts ar 3% pieaugumu.

“Precīzi dati par igauņu skaitu tirdzniecības centros diemžēl nav pieejami, tomēr provizoriskās aplēses liecina, ka aizvadītajā gadā, kad arī saskārāmies ar ārkārtējās situācijas ierobežojumiem, gada skatījumā “Valletā”, lielākajā iepirkšanās centrā reģionā, aptuveni 160 tūkstošus pirkumu veikuši iebraucēji no Igaunijas,” atklāj A.Tīlena.

Digitālā mārketinga statistikas datu analīze liecina, ka visvairāk par Valmieru interesējoties Tallinas iedzīvotāji, sekojot Pērnava, Tartu un citu Dienvidigaunijas apriņķu iedzīvotāji.

Šogad, sadarbojoties ar speciālistiem no tūrisma, kultūras, zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļām, noritot darbs pie reklāmas kampaņas “Valmiera – igauņiem draudzīgākā pilsēta”. “Kampaņas izstrādes gaitā pētījām, apkopojām un uzdevām sev daudz jautājumu: vai mēs pazīstam savu viesi, kāds ir igauņu tūrists, kā viņi par mums uzzina, ko mēs par viņiem vēl nezinām, kāpēc viņi brauc uz Valmieru un citus. Veicām arī “vidējā aritmētiskā” igauņu tūrista analīzi, balstoties uz novērojumiem par Valmieras TIC apmeklētāju no Igaunijas. Rezultātā secinājām, ka, iespējams, kā Baltijas valstis esam diezgan līdzīgi savā piedāvājumā un pārsteigt vienam otru ir liels izaicinājums. Tomēr mēs varam pārsteigt savus tuvākos kaimiņus ar atvērtību, smaidu un draudzīgumu, paužot patiesu viesmīlību un priecājoties, ka igauņiem patīkam un viņi Valmierā labprāt viesojas,” paskaidro A.Tīlena.

Kampaņas ietvaros humoristiskā noskaņā ir izveidota četru video stāstu sērija, aicinot ciemos igauņu viesus izbaudīt draudzīgo Valmieru. Cik reižu šie stāsti skatīti, būšot zināms augusta izskaņā. Valmieras TIC “Druvai” atzina, ka “starprezultātos” atklājas –pirmajiem video skatījumu skaits esot virs vidējā rādītāja.

Papildus video stāstu sērijai igauņu viesiem esot iespēja saņemt un iepazīt dažādus kampaņas tematikā ieturētus suvenīrus: konfektes, automašīnu stāvvietu vējstiklu pulkstenīšus un uzlīmes. Viesmīlības vietās viesus uzrunājot ar laipnības frāzēm igauņu valodā.

“Igauņu tūristu ceļojumos uz Latviju vilinām kopā arī ar sadarbības pašvaldībām – Cēsīm, Līgatni, Siguldu –, darbojoties vienotā tūrisma galamērķa pārvaldības organizācijā un popularizējot zīmolu “Enter Gauja”. Esam priecīgi, ja mūsu tuvākie kaimiņi izvēlas dažādot tūrisma piedāvājumu, kas ir savstarpēji papildinošs, un tūristi izvēlas uzturēties mūsu galamērķī pēc iespējas ilgāk. Sadarbojamies arī ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamentu, uzņemot ikgadējā igauņu žurnālistu vizītē žurnālistu Verni Leivaku. Viņš nesen viesojās Valmierā un ļoti atzinīgi novērtēja ideju par jauno kampaņu un video,” nobeigumā teic Valmieras Tūrisma informācijas centra vadītāja Anita Tīlena.

 

Līdz Kārļiem ar tīru mašīnu

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 24.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Drabešu pagasta Kārļu iedzīvotājiem tā bija gadiem gaidīta diena, kurai gatavojās kā svētkiem.

SIA “Valkas ceļi” pabeidza ceļa Mūrnieki – Līgatne – Augšlīgatne posma no Mūrniekiem līdz Kārļiem atjaunošanu. Tam veikta divkārtu virsmas apstrāde.

 “Uzklāts cietais segums, putekļu nebūs, visi varēs droši braukt. Ūdens atvade sakārtota: grāvji izrakti, caurtekas izbūvētas teju ik pa divsimt metriem,” stāsta SIA “Valkas ceļi” valdes loceklis, līdzīpašnieks    Renārs Avotiņš, bet pašizgāzēja vadītājs Aldis Pavārs atzīst, ka lietus nedaudz sarežģīja darbu. “Taču galā tikām, strādājām arī brīvdienās, lai iekļautos termiņos,” atklāj A.Pavārs.

 Karlēnieši uzsver – 3,3 kilometrus tagad var braukt kā pilsētnieki, bez putekļiem. Valsts ceļa posma sakārtošana izmaksāja 376 tūkstošus eiro valsts naudas.

Taču sapnis, ka    reiz nebūs jādzīvo putekļos un jābrauc pa bedrainu ceļu, ilga daudzus gadus. Ik pa laikam kāds par to ierunājās, bet nekas nemainījās. Pirms gadiem pieciem Elīna Āboliņa no “Birzgaļiem” sāka vākt apkārtējo parakstus, lai kopīgo problēmu aktualizētu pašvaldībā, Satiksmes ministrijā. “Audzināju bērnus, bet pie mājas nebija vietas, kur nolikt bērna ratiņus, viss baltos putekļos. Parunājos ar kaimiņiem, bijām vienisprātis, ka pašiem kaut kas jādara. No ministrijas saņēmām atbildi, no kuras varēja saprast, ka pārredzamā nākotnē nekas nemainīsies,” atceras Elīna un uzsver, kad izskanēja ziņa, ka ceļam uz Kārļiem veiks divkārtu virsmas apstrādi, neticējuši. Kad jau ieradās ceļinieki un sākās darbi, radās pārliecība, ka tomēr kaut kas mainīsies.

 “Bija iedzīvotāju vēstule, rakstīja arī pašvaldība. Kad bija jānosaka prioritārie ceļi, domē nolēmām, ka labāk sakārtot vairākus mazākus ceļus, nevis ķerties klāt kam lielam, kur vajadzīgi miljoni. Kārļu iedzīvotāji novērtē, viņi ir priecīgi un priekā dalās ar citiem,” pastāsta tagad jau Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte.

 Kārļamuižas viesnīcas saimnieki Baiba un Jānis Stepiņi atzīst, ka jūtas, kā saņēmuši brīnišķīgu dāvanu uz viesnīcas 15.jubileju, kas aprit šogad.  “Ne reizi vien viesi teikuši, ka viss lieliski, bet tas ceļš… Pēc koncertiem Cēsīs pilsētnieki labprāt izvēlas lauku viesnīcu, bet pa tādu ceļu nebrauc, mašīna pēc tam jāmazgā, ja vēl, braucot pa bedrēm, negadās kāda ķibele,” vērtē Baiba, bet Jānis uzsver, ka brīvdienās mašīnu plūsma ir liela, tūristi brauc uz Zvārtes iezi, Ainavu krauju, Līgatni. Apmeklēta ir Amatas taka. “Šis ceļš ir nozīmīgs tūrisma, biznesa un saimnieciskās darbības attīstībai. Kārļi kļuvuši vēl pievilcīgāki dzīvošanai,” saka Jānis Stepiņš un uzsver, ka atjaunotais ceļš ir vietējās sabiedrības nopelns.

Kārļos svētku reizē bija arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, kurš atgādināja, ka katrs kilometrs laba ceļa dos attīstību kādai vietai. Savukārt E.Eglīte novada vadītājam novēlēja, lai turpmāk katru piektdienu novadā varētu atklāt kāda sakārtota ceļa posmu. Tā būtu jauka tradīcija, ko iedzīvotāji noteikti atbalstītu.

 Amatas apvienības pagastos pamazām veidojas tradīcija – atjaunoto ceļu atklāšanā ir klāt ne tikai apkārtējie iedzīvotāji, bet arī Bebene (Sanita Krūmiņa) un Pindacīša (Lilita Ventere) no “Skroderdienām Silmačos”. Viņas šajā reizē atgādināja, kā šoferiem reaģēt, ja ceļam pārskrien vāvere, kaķis vai stirna, kā arī vērsa uzmanību latviešu sakāmvārdam: “Ja    iet pa jauna ceļa kreiso malu, tad spoki rādās.” “Veci ļaudis satiksmes noteikumus nezināja, vispār jau – gods iet pa ceļa vidu, ne malu,” viedus vārdus sacīja Bebene.

 Lustīgās sievas no visa ļaunā arī atbūra gan Jāni Rozenbergu, gan Renāru Avotiņu.

Kamēr ceļu krustojumā tika svinēts priecīgais notikums, ne viena vien mašīna bija spiesta piebremzēt un pagaidīt.    “Vietējiem sākumā problēmas radīs satiksmes organizācijas izmaiņas. Pierasts, ka Kārļos krustojas vienādas nozīmes ceļi, nu vairs tā nav. Svešinieki vadās pēc ceļazīmēm, bet vietējiem būs jāpierod,” atgādināja R.Avotiņš. Vien retais bija ievērojis, ka Kārļos tagad ir arī galvenais ceļš. Kāds gan bilda, ka vajadzēja saglabāt, kā bija, ārzemnieki tādu brīnumu kā vienādas nozīmes krustojums nemaz nepazina un brīnījās.

 Pēc svinīgajām runām visus pie sevis aicināja Kārļamuižas saimnieki. Kaimiņi pateicās Elīnai par uzņēmību, ceļiniekiem par darbu un pašvaldībai par atbalstu. Elīna Āboliņa kopā ar meitām visiem veltīja dziesmu. Kaimiņi dalījās priekā – sapnis, ka reiz uz Kārļiem vedīs ceļš, kas neputēs un nebūs bedrēs, ir piepildījies.

  Ervins Birzietis dzīvo četrus kilometrus aiz Kārļiem uz Līgatnes pusi. “Tas vien jau, ka cilvēki kaut ko dara, ir labi. Kārļos ir daudz saglabāta vecā, svarīgi, lai jaunais un vecais te sadzīvo. Kur ir ceļi, tur veidojas dzīve. Mantinieki atgriežas – mazbērni, mazmazbērni. Rīdzinieki pārcēlušies uz Kārļiem un    sākuši saimniekot. Te ceļ jaunas mājas, remontē senču mājas. Tie nekur neaizbrauks. Kārļos ir ļoti labas kaimiņu attiecības, cits citam labprāt izpalīdz,” “Druvai” pastāsta E.Birzietis, kurš pirms sešiem gadiem atgriezies dzimtas mājās.

E.Eglīte uzsver, ka  pēdējā saimnieciskajā gadā Amatas apvienības teritorijā gan valsts, gan pašvaldības ceļu sakārtošanā    ieguldīti ap 200 miljoni eiro.    “Pieejamo “Covid – 19”  atbalsta finansējumu pašvaldība iegulda tikai pagastu ceļu un ielu atjaunošanā,” uzsver E.Eglīte.

 

Ieriķos varētu būt pagastmāja

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 24.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Redzeslokā

Ieriķi Amatas un Drabešu pagastā pēdējos gados kļuvuši par nozīmīgu attīstības centru.

“Pēdējos gados Ieriķos daudz ieguldīts. Sakārtotas ielas. Kad uz Ieriķiem pārcēlām Amatas pamatskolu, bija sapnis, ka jauno mācību gadu uzsāks vairāk nekā simts bērnu. Te ir mūzikas un mākslas skola, strādās pedagogi no Līgatnes. Ieriķos ir sabiedriskais centrs,” ieriķiešiem atgādināja Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte.

   Lai dalītos domās par Ieriķu nākotni, vietējie iedzīvotāji uz sarunu bija atnākuši kuplā pulkā. Viņi tikās pie kādreizējās dzelzceļa stacijas ēkas, kas vairāk nekā simts gadus bijusi nozīmīga apdzīvotās vietas attīstībā.    Pirms diviem gadiem pamesto, arī izdemolēto ēku no “Latvijas Dzelzceļa” nopirka pašvaldība.   

  Par to, kā izmantot seno namu, ieriķieši diskutēja, meklēja attīstības stāstu, arī domē diskutēja, radās pārdrošas idejas. “Stacijas ēka ir tāda pati kā pirms gada. Nauda, lai to atjaunotu, nav atrasta,” teica E.Eglīte un atgādināja, ka bijušas idejas par tūrisma attīstību, bet ēkai jumts tek, jāsakārto kanalizācijas, ūdensapgādes un apkures sistēma.

  “Te varētu atrasties Amatas pārvaldes centrs. Te būtu pieejami visi pakalpojumi,” ierosinājumu izteica E.Eglīte. Ieriķieši šo domu sākumā uzņēma    apdomīgi, tad izskanēja atbalsts. Uzņēmējs Egons Garklāvs atbalstīja: “Pagastmāja Ieriķos būtu labi, tad viss uz vietas.”

 Pārdomas izteica Dainis Kalns, kurš dzīvo turpat kaimiņos, Spārē.    “Stacijas ēka tāda kā tagad nedrīkst palikt. Jāaizbrauc uz Siguldas staciju, jāapskatās, un Ieriķu stacija jādabū vēl skaistāka. Ja grib kaut ko lielu izdarīt, galvenais nav nauda, bet ideja, vēlme, enerģija un ticība, ka izdarīsi. Un vēl vajadzīgi domubiedri,” teica D.Kalns. Viņš vērtēja, ka pie stacijas varētu izveidot brīvdabas estrādi, kur var spēlēt orķestris un jaunatne priecāties. “Vajadzīgs jumts, sēdvietas, autostāvvietas. Te ir tuvu šoseja, vieglāk piebraukt nekā Siguldas estrādei vai braukt līdz Cēsīm. Tikai jāatrod atbalstītāji, varētu izkonkurēt Cēsis un Siguldu. Ieriķiem cauri nevar izbraukt. Ja būs tūkstotis sēdvietu un tikpat stāvvietu, viss var notikt,” savu redzējumu piedāvāja pazīstamais Siguldas opermūzikas svētku rīkotājs D.Kalns. Viņš arī ierosināja, ka Ieriķos jārada lielākas iespējas sportošanai, lai jauniem cilvēkiem nav jāpulcējas pie veikala.   

“Visiem jābūt garīgā un fiziskā tonusā, tad ilgi dzīvosim,” atgādināja D.Kalns.

Amatas apvienības pārvaldes Tūrisma un Āraišu ezerpils nodaļas vadītāja    Eva Koljera pastāstīja, ka Ieriķu stacija pieteikta Eiropas kultūras mantojuma dienām, kas septembrī veltītas tieši dzelzceļam. “Par staciju kaut ko zinām, bet daudz ko ne,” viņa uzsvēra un rosināja ikvienu dalīties atmiņās un uzticēt fotogrāfijas, kas saistītas ar dzelzceļa staciju. Iecerēts ēkas logos ielikt lielformāta attēlus par stacijas vēsturi līdz padomju laikiem un šodienai. Izstāde logos būs vēl viens apskates objekts daudziem interesentiem.

“Ieriķu stacija ir labais piemērs, jo tā, pateicoties pašvaldībai, tiks saglabāta. Ir tik daudzas stacijas, kas palikušas tikai kartēs, ēkas sabrukušas. Parasti staciju bijušajās ēkās ierīko kafejnīcas, hosteļus, dažādus nomas punktus. Ir iecere zaļā dzelzceļa maršrutu sākt nevis Melturos, bet Ieriķos,” stāsta Vidzemes Tūrisma asociācijas vadītājs Raitis Sijāts.

 D.Kalns vairākkārt uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai būtu aktīvi cilvēki, kuri gatavi darīt. Kinorežisors Ivars Zviedris kādu laiku dzīvoja Ieriķos, iepazinis šejieniešus. Viņš iecerējis uzņemt filmu “Ieriķu rituāli” un parādīt, kā cilvēki te dzīvo, kas viņiem svarīgs. Ieriķietis arhitekts Toms Kokins ir gatavs dot savu artavu, lai stacija attīstās. “Par katras sabiedriskas ēkas nākotnes vīziju vispirms ir jārunā ar iedzīvotājiem. Katram savs redzējums, un ir svarīgi diskutēt. Gribu saprast, kas cilvēkus interesē, kā savīt pagātni ar nākotnes stāstu un padarīt šo vietu patīkamu visām vecuma grupām. Ēka skaista, mums par to jāparūpējas,” viedokli pauda T.Kokins.

  Ieriķietes    Tatjana Berga un Uzalija Jakubovska atzina, ka pirms gadiem Ieriķos bija liels panīkums. “Pamazām vien attīstījās uzņēmējdarbība, radās darba vietas. Te ir skola. Mums darbs tepat pie mājas,” pastāstīja Tatjana. Viņa 11 gadus nostrādāja dzelzceļa stacijā. “Dzīve te laba. Ja vēl būtu aptieka un bankomāts, varētu būt arī divi veikali, lai ir konkurence, tad nudien nekā netrūktu,” bilda Uzalija.

    Kādi būs Ieriķi pēc desmit, pēc piecdesmit gadiem? Kas būs mainījies pēc gada? Ja ir idejas, vīzijas, izpratne par to, kas nepieciešams apkārtējiem iedzīvotājiem, tad arī    risinājumi tiek atrasti, tāpat arī finansējums.

***

Fakti

nIeriķu ciematā augustā bija deklarēti:

– 412 iedzīvotāji: 207 vīrieši,  205 sievietes;   

– vecumā līdz 18 gadiem – 69, darbspējīgā vecumā 242, vecāki par 60 gadiem – 101.

Ieriķos ir 347 darba vietas.

***

Nedaudz vēstures

1889. gadā Parīzē atklāja Eifeļa torni, bet Ieriķos dzelzceļa staciju, kas bija jauns sākums apdzīvotas vietas izveidošanai, 1944.gadā, vācu armija atkāpjoties stacijas ēku nodedzināja, 1955. – 1956.gadam uzcēla jaunu ēku, bet 1953.gadā karā  izpostītā depo vietā izveidoja stratēģiskās rezerves tvaika lokomotīvju bāzi. 1999.gadā slēdza dzelzceļa līniju Ieriķi – Gulbene, 2002.gadā pēdējā lokomotīve pameta bāzi Ieriķos un tagad apskatāma “Cinevillā”.

 

Militārais mantojums nav kluss vēstures liecinieks

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 25.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Vēsture

Pasaulē un pamazām arī Latvijā aizvien populārāks kļūst militārais tūrisms. Tā ir vēstures izzināšana nevis no grāmatām, bet apmeklējot vietas, kas saistās ar zīmīgiem notikumiem, cilvēkiem.

Militārais mantojums ir vērtība,    atgādina Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts un piebilst, ka cilvēku attieksme pret to ir dažāda.    Savukārt vēsturnieks Tālis Pumpuriņs uzsver: “Ir cilvēki, kuri atbalsta visu, kas saistīts ar militāro jomu, citi grib vietas saglabāt, bet ir arī pacifisti, kuri uzskata, ka par to vispār nevajag runāt.”    R.Sijāts pastāsta, ka militārais mantojums ir tēma, pret kuru attieksme mainās, ja par to runā, stāsta, dažkārt atkarīgs arī no tā, kas notiek pasaulē. “Kad veidojām starptautisko Dzelzs priekškara velomaršrutu no Ainažiem līdz Rīgai, cilvēki labprāt dalījās, ko piedzīvojuši, kā robežsargi sargājuši robežu, kur nedrīkstēja iet, kā reiz robežsargi gandrīz nošāvuši. Pēc Krimas okupācijas par to, kāds bijis padomju laiks, jau stāstīja izvairīgi, neieslīgstot notikumu detaļās,” pārdomās dalās R.Sijāts. Viņš arī atgādina, ka Cēsu puses    Brīvības cīņas, Cēsu kaujas zina un novērtē to nozīmi valsts vēsturē.

Šonedēļ, kad Latvijā daudz tika runāts par    augusta puču un Latvijas neatkarību, Vidzemes Tūrisma asociācijas      biedri      pēc ilgāka laika tikās klātienē, lai ne tikai pastāstītu, ko kurš izdarījis, apspriestu turpmākos kopīgos plānus, bet arī būtu klāt Vidzemes militārā mantojuma kartes prezentācijā.

To veidojuši    24 partneri no Latvijas un Igaunijas, starp tiem Amata, Līgatne, Mores muzejs.   

 Kartē atspoguļoti 85 apskates objekti, muzeji, pieminekļi, piemiņas vietas ne tikai Vidzemē, arī kaimiņos Igaunijā, kas saistās ar 1.pasaules karu, Brīvības cīņām, 2.pasaules karu, nacionālo partizānu kustību, padomju okupācijas laiku,    Baltijas ceļu.    Par Cēsu kaujām vien atgādina 24 objekti.

Vidzemes Tūrisma asociācijas    tūrisma produktu speciāliste    Gita Memmēna kolēģiem uzsvēra, ka piemiņas vietas jāpadara cilvēkiem pievilcīgas, viņi jāieinteresē gan tās apmeklēt, gan uzzināt ko vairāk par vietu, kurā nonākuši. “Uz militāro mantojumu mums jāpaskatās tūrista acīm. Aizbraucam un redzam pieminekli, bet kam tas domāts? Ir jābūt stāstiem, informācijai.    Ir jāvāc stāsti, lai mantojums kļūst dzīvs.    Bieži vien aizbraucam uz kādu novadu, ir piemiņas vieta, bet par to nav ziņu. Lai būtu interesanti, ir daudz jādara,” atgādināja G.Memmēna un piebilda, ka arī igauņi    vāc    stāstus. Ar tiem var iedzīvināt pieminekļus, atceres un piemiņas vietas,  vēsturi.

 Vēsturnieks Tālis Pumpuriņš pastāstīja, ka 1925.gadā, kad dibināja Cēsu Vēstures muzeju, tas bija otrais ar militāriem eksponātiem bagātākais aiz Latvijas Kara muzeja. Kad varas mainījās, krātuves bija jāpārskata, 1.pasaules kara un Brīvības kara materiāli, fotogrāfijas, lietiskie priekšmeti bija no krājuma jāizņem, daudz kas tika iznīcināts. Tad daži darbinieki, kā Erna Bertholca, ko varēja, aiznesa uz māju, bet pēc Atmodas atdeva muzejam.

“Bieži dzirdēts – cik var ņemties ar tām piemiņas vietām. Taču katra ir      nozīmīgas vai mazāk nozīmīgas vēstures atspoguļotāja,” uzsvēra T.Pumpuriņš.    Kaut vai Cēsu Brīvības piemineklis: uzcelts, atklāts, gāzts, atjaunots. Tas reizē    ir stāsts par dažādām varām Latvijā, par uzņēmīgiem cilvēkiem.   

 “Cēsu muzejs nav tikai pils, bet arī memoriāla vieta. Te 1918.gadā dibināta Cēsu rota, te bijusi Latvijas cilvilpārvalde, Cēsu kauju laikā te dislocējās Cēsu kājnieku pulks, kas piedalījās kaujās. Blakus viesnīcā bija pulka komandiera Krišjāņa Berķa štābs. Ja būs ieinteresēti cilvēki, var pielikt pie mājas plāksni, būs vēl viens objekts un stāsts,” pastāstīja T.Pumpuriņš un vērsa uzmanību, ka Vidzemes militārā vēsture, arī mantojums ir ļoti bagāti. Dažādos laikos te pāri gājuši dažādi karaspēki, te ir Latvijas karoga dzimtene, te izšķīrās Latvijas liktenis Brīvības karā.   

  “Vidzemes militārā mantojuma karte ir tikai sākums, meklējumi un izzināšana turpinās. Nākamgad ir iecere sagatavot rokasgrāmatu ar vismaz desmit tematiskiem maršrutiem.    Par vēsturi var ieinteresēt arī tos, kam tā it kā neinteresē,” teica Vidzemes Tūrisma asociācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Plaude.

 Paņemot rokās karti, ne vienu vien pārsteidz, cik daudz vietu nosaukumus lasa pirmoreiz, un tikpat daudzi dzirdēti vairākkārt, daudzviet arī pabūts. Militārais mantojums nav auksts akmens, tas stāsta, atgādina par cilvēkiem, notikumiem. Šis stāsts tikai jāsadzird, tad Latvijas vēstures grāmata nešķitīs garlaicīga, neizprotama.

 

Līgatnē siltums būs dārgāks

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 25.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Jaunā apkures sezona vairs nav tālu, skaidrs, ka šoziem par siltumu būs jāmaksā dārgāk. Cenas palielinājušās gāzei, elektrībai.

 Cēsu novada dome pēdējā sēdē apstiprināja vienotu siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifu SIA “Līgatnes komunālserviss” klientiem. Ar 1.oktobri    līgatniešiem, kuri saņem centralizēto siltumu, būs jāmaksā 66.64 eiro     mWh+PVN. Šajā apkures sezonā tarifs bija 49.19 eiro par megavatstundu+PVN.

 Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Līgatnes novada vadītājs Ainārs Šteins deputātiem skaidroja, ka kopš iepriekšējās apkures sezonas sākuma gāzes cena palielinājusies par 45 procentiem, elektrības par 68, bet energoresuri veido vairāk nekā 70 procentus    no cenas. “Pērn strauji samazinājās gāzes cena un arī apkures izmaksas, tagad tā palielinājusies arī elektrībai, un saprotams, ka izmaksas lielākas un arī tarifi,” bilst A.Šteins.

 Lai arī skaidrojums ir loģisks, deputāti Andris Mihaļovs un Laimis Šāvējs interesējās, kādi siltuma zudumi ir trasēs, kāpēc nav uzstādīti gāzes patēriņa skaitītāji, cik vecas ir trases.

 SIA “Līgatnes komunālserviss” valdes loceklis Gundars Gustavs    skaidroja, ka Augšlīgatnē jānomaina ap puskilometrs trašu, pilsētā ap 50 metriem. Deputāti arī uzsvēra, ka SIA ir jābūt tālākam attīstības plānam.

 Deputāti vienojās, ka SIA    “Līgatnes komunālserviss” deputātu komitejai sagatavos informāciju par siltumtrasēm, to vecumu, par to, kur uzstādīti skaitītāji, kāda patlaban ir situācija pilsētas un pagasta siltumapgādē, kas darāms tuvākā un tālākā nākotnē, vai ir stratēģija, kā tā tiek īstenota.

 Novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atzina, ka ziņojumā par siltumapgādes situāciju un tarifiem Līgatnes pagastā un pilsētā ir daudz pretrunu, tāpēc šos jautājumus deputāti analizēs Uzņēmējdarbības un attīstības komitejā.

Domapmaiņā par siltumapgādi Līgatnē deputāts A.Mihaļovs ierosināja, ka turpmāk elektrību un gāzi novadā vajag apvienot vienā iepirkumā visām apvienību pārvaldēm, tā būtu lētāk.

 Deputāti arī pārsprieda, ka līdz šim katrā novadā bijusi sava tarifu aprēķinu metodika. “Dažviet nav skaidras tarifu aprēķina metodikas. Nākamgad viss novads sagatavos vienotu gāzes un elektrības iepirkumu un cena būs mazāka.    Vai novadā kādreiz būs vienots tarifs? Kāds maksās dārgāk, kāds lētāk, diez vai līdz tam nonāksim. Vienotai tarifa aprēķina metodikai gan ir jābūt. Ja izmaksas pieaugušas un    kādā vietā tarifu nepārskata, tad jautājums, kas tiek dotēts,” viedokli sēdē pauda deputāts Ainārs Šteins.

 Arī citās apvienību pārvaldēs apstiprināšanai domē tiek gatavoti jauni apkures tarifi.

 

Eduards no Valmieras Latviešu biedrības

Autors: ALEKSA PRIEDE

Datums: 25.08.2021

Izdevums: Liesma

Rubrika: Valmierietis

Ir 1905. gads, kad mūsu pilsētā ierodas jauns skolotājs — Eduards Zicāns. Viņa pirmais uzdevums ir darbība Valmieras skolotāju semināra paraugskolā. Jaunajam skolotājam ir 21 gads, darba pieredze Trikātas skolā un Virkus pagasta skolā netālu no Dobeles. Pagājuši trīs gadi, un skolotājs Zicāns nu ir aicināts latviešu valodu un literatūru mācīt Valmieras semināra klasēs.

Skolotājs Zicāns ir dzimis 1884. gada 10. oktobrī Līgatnes pagasta «Jaunžīguros». Tajā pusē puisis mācījies Paltmales pagasta skolā, pēc tam arī Valmieras skolotāju seminārā. Jaunais skolotājs drīz vien iesaistās sabiedriskajā dzīvē, ko uztur Valmieras Latviešu biedrība. Eduards Zicāns ir tik aktīvs un zinošs kultūras laukā, ka drīz vien pilsētas biedrībā ieņem vairākus amatus, tajā skaitā darbojas arī administrācijā. Viņš uzņēmies vadīt kori, spēlē čellu biedrības simfoniskajā orķestrī, kādu laiku šo orķestri arī diriģē.

Kad Valmieras Latviešu biedrības teātra trupa iestudē Rūdolfa Blaumaņa lugu «Ugunī», Eduards Zicāns tēlo Akmentiņu. Kādā no Valmierā gaidāmajām izrādēm aicināta piedalīties arī rīdziniece — aktrise Dace Akmentiņa Tā ir Valmieras izrāde, kurā Eduarda tēlotais saimniekdēls Akmentiņš Daces spēlēto varoni Kristīni lūdz nākt par sievu, bet, kā zināms no lugas, līgava pie altāra viņam atsaka. Paša Eduarda izredzētā dzīvei ir Irma Aleksandra, dzimusi Francs. Kāzas notiek 1908. gada 9. augustā. Zicāniem piedzimst dēls.

Eduardu Zicānu teātrī aizrauj spēle, bet realitātē jaunais cilvēks bauda provinces pilsētas dzīvi un nododas darbam. Taču tas ir laiks, kad Vidzemei pietuvojas Pirmais Pasaules karš, frontes līnija. Nu jādodas bēgļu gaitās. Skolotājs Zicāns nonāk Krievijā pilsētā Sizraņā, kur vienu gadu latviešu veidotā skolā darbojas kā paraugskolotājs un kultūras dzīves uzturētājs latviešu vidē.

Kopā ar citiem kara bēgļiem Zicānu Eduards 1920. gadā atgriežas dzimtajā pusē, bet tālāk dodas uz Rīgu, kur 1921. gadā iestājas Teoloģijas fakultātē. Viņš arī strādā Natālijas Draudziņas ģimnāzijā par skolotāju un ir inspektors. No 1934. gada Zicāns darbojas Rīgas skolotāju institūtā par ticības mācības metodikas skolotāju, līdz šī mācību iestāde no Rīgas tiek pārcelta uz Bērzaini Cēsīs.

Rīgā Eduards Zicāns teoloģijā iedziļinās pamatīgi. Veiksmīgas ir viņa izstrādātās disertācijas. 1934. gadā viņš jau Latvijas Universitātē iegūst teoloģijas doktora grādu par disertāciju «Arābieši Vecajā Derībā un viņu attiecības pret izraēliešiem». 1934. gadā disertācija izdota arī grāmatā un saņēmusi Kultūras fonda balvu. 1938. gadā Zicāns kļūst par profesoru un pārņem salīdzināmās reliģiju vēstures katedras vadību. Šos pienākumus viņš var veikt tikai līdz 1944. gada rudenim. Nākamā reize, kad Eduards Zicāns atkal ir skolotājs, pienāk tikai pēc kara. Tas ir laiks, kad dzimtene ir jau noslēgta no pārējās pasaules — starp to un Latviju ir tā sauktais dzelzs priekškars. Tāds ir Otrā Pasaules kara iznākums.

Tūlīt pat rudenī skolotājs Zicāns piesakās bēgļu bērniem mācīt latviešu valodu un literatūru. Improvizēti veidotajā mācību iestādē viņš uzņemas vadīt arī zinātniskos kursus cilvēkiem, kuri zināšanās bagātāki. Taču ne visu, kas iecerēts, veselība ļauj izpildīt. Latviešu skolotājs nonāk Nirnbergas slimnīcā.

Vidzemē dzimušais Eduards Zicāns — latviešu skolotājs un izcils latviešu teologs, kura dzīve jaunībā bijusi saistīta ar Valmieru, mūža miegā aizmieg Otrā Pasaules kara pašā izskaņā. Tas notiek Nirnbergas slimnīcā 1945. gada 30. aprīlī. Par mūža mājām viņam kļūst Fišbahas ciema kapsēta.

Palikuši Eduarda Zicāna darbi. 1934. gadā izstrādātā disertācija «Arābieši Vecajā Derībā un viņu attieksmes pret izraēliešiem», 1935. gadā — «Saules un Mēness kāzas latviešu mitoloģijā», 1936. gadā – «Latviešu tradīcija par garo pupu», «Mūžības nojauda latviešu tautas ticējumos», «Senlatviešu dievs Pērkons», «Par latviešu dziesmu Saules meitām un Saules dēliem». Rīgā, universitātē strādājot, Eduards Zicāns gatavojis arī materiālu Latvijas Konversācijas vārdnīcai.

20. gadsimta pirmajā pusē Latvijas laikrakstos publicēti Eduarda Zicāna dzejoļi. Palikuši arī nepabeigti manuskripti, tajā skaitā ābecei «Viegla gaita» un iecerētam krājumam ar dzejoļiem un balādēm. 1963. gadā klajā nācis dzejas krājums «Virši zied».

 

Sporta skolas audzēkņiem interesants nometņu laiks

Autors: Laila PAEGLE

Datums: 25.08.2021

Izdevums: Auseklis

Rubrika: Aktualitāte

Piecas dienas pagājušonedēļ Limbažu novada sporta skolas jaunās volejbolistes kopā ar savām trenerēm Inetu Sprancmani un Intu Mežgaili aizvadīja tradicionālajā diennakts nometnē. Pat neticami, bet šī bija jau 19. vasara, kad tā notika. Šoreiz rīkošanai nepieciešamo finansējumu skola ieguva, piedaloties projektu konkursā valsts programmā Atbalsts bērnu un jauniešu nometņu organizēšanai. Nebija vajadzīgs vecāku līdzfinansējums.

Nometnes laikā meitenes dzīvoja Olimpiskā centra Limbaži airēšanas bāzē. Katra diena sākās ar rīta rosmi. – Laiks šoreiz nebija īpaši silts, taču starp mums bija arī “roņi”, kuri ik rītu devās peldēties Lielezerā, – stāsta treneres. Pēc brokastīm bija pirmais treniņš, pēcpusdienā otrs, savukārt vakaros risinājās dažādas aktivitātes. Trešdien visi devās ekskursijā uz Rīgu un apmeklēja zooloģisko dārzu. Savukārt ceturtdien meitenēm meistarklasi Limbažu vidusskolas zālē vadīja Toms Šmēdiņš. Šādu iespēju bija sarunājusi treneres Intas meita. – Arī mums pašām bija interesanti piedalīties, jo viņš piedāvāja citādākus vingrinājumus, meitenes tiešām darbojās ar prieku. Var jau saprast, ka visām gribējās ciemiņam – Latvijā tik zināmam pludmales volejbolistam – sevi labāk parādīt, izcelties, – smaidot sprieda treneres. Nometnes mērķis bija attīstīt fiziskās īpašības, pilnveidot volejbola tehnikas elementus, kā arī pavadīt laiku, strādājot komandā un veicinot prasmes sadarboties.

Treneres ir gandarītas gan par apgūto, gan audzēkņu pozitīvo attieksmi. – Meitenes jau ziemā sāka taujāt, vai šovasar atkal būs nometne, kaut tobrīd pat nezinājām, vai vispār drīkstēs to rīkot. Dažas sprieda, ka var iztikt bez skolas, bet nometnei noteikti jābūt, – atceras Ineta. Arī uzrunātās volejbolistes atzina, ka šīs kopā pavadītās dienas patīk un ir bezgala gaidītas. Rebeka Zandte, kura trenējas jau septiņus gadus un šī bija viņas sestā nometne, vien nedaudz skuma, ka šoreiz tā bija tikai piecas dienas, ne visa nedēļa. Toties liels ieguvums ģimenēm, ka viss (arī maltītes trīsreiz dienā) bija bez maksas. Marta Gintere, kura ceturto reizi piedalījās šādā nometnē, piebilda, ka atšķirībā no iepriekšējām nācās veikt testu, kas šobrīd jau kļūst ierasti. Marta Mihailova, Elza Elizabete Lenša, Elizabete Skaidrīte Timmane un Annija Vēdiķe gluži vienā balsī ļoti priecājas, ka nometne notika.

Šovasar volejbolistēm sanāca arī piedalīties sacensībās – meitenes startēja Vasaras spēlēs Gulbenē un sešas komandas izcīnīja tiesības doties uz finālu, kas risināsies Ozolniekos. Jānovēl veiksme!

Limbažu novada sporta skola, piedaloties projektu konkursā valsts programmā Atbalsts bērnu un jauniešu nometņu organizēšanai, ieguva finansējumu gan ierastajai volejbolistu diennakts nometnei, gan iespējai sarīkot aktivitātes citu sporta veidu audzēkņiem. Limbažos norisinājās dienas nometnes basketbolā, vieglatlētikā, smaiļošanā un kanoe airēšanā. Projekta Iepazīsti sportu! audzēkņiem norisinājās treniņi, viņiem bija nodrošinātas pusdienas, ekskursijas, kā arī dažādas aktivitātes. Pēc aizvadītā mācību gada (tas diemžēl aizritēja ar dažādiem aizliegumiem, kas liedza bērniem un jauniešiem būt kopā ar vienaudžiem) šīs nometnes atkal bija tik nepieciešamā iespēja satikt draugus un treniņu biedrus. Pozitīvas emocijas raisīja arī ekskursijas, kam katra sporta veida pārstāvji izvēlējās atšķirīgus maršrutus. Jaunākie basketbolisti devās uz Tīklu parku Līgatnē, bet nedaudz pieredzējušākie – uz ūdens atrakcijām Mārupē. Smaiļotāji un kanoe airētāji nolēma papriecāties Avārijas brigādes parkā, savukārt vieglatlēti – Siguldas lāzertaga izklaides centrā un meža futbolā. – Gan treniņi, gan šie izbraukumi audzēkņiem bija lieliski saliedēšanās pasākumi pirms jaunā mācību gada, – atzina sporta skolas direktores vietniece Inese Dubulte. Viņa cer, ka šogad jaunajiem sportistiem varēs notikt treniņi gan ārā, gan telpās, tāpat sacensības. Protams, ievērojot noteikumus, ko paredz valdības apstiprinātie noteikumi.

 

Novada bibliotēkas no nākamā gada darbosies kopā

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 26.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

Cēsu novada pagastos patlaban darbojas 25 publiskās bibliotēkas, kas no nākamā gada būs Cēsu Centrālās bibliotēkas struktūrvienības. Līdz gada beigām tās turpina darbību novada apvienību pārvalžu pārvaldībā, bet darbu jau sāk bibliotēku reorganizācijas darba grupa.

Bijušajos novados bibliotēkas ir gan struktūrvienības, gan iestādes, ir gan bibliotēku vadītāji, gan bibliotekāri, reorganizācijas gaitā nekas nemainīsies, taču juridiski, ņemot vērā dažādās situācijas, novada domes lēmumā minēta gan reorganizācija, gan bibliotēku nodošana un pievienošana. Savukārt ēkas, kurās atrodas bibliotēkas, arī turpmāk apsaimniekos apvienību pārvaldes.

Bibliotēku reorganizācijas darba grupu Cēsu novada dome apstiprināja 19.augusta sēdē. Tajā darbosies seši cilvēki, arī  Cēsu Centrālās bibliotēkas direktore Natālija Krama, Vecpiebalgas pagasta bibliotēkas vadītāja Dzidra Ješkina.

“Cēsu centrālā bibliotēka ir struktūrvienību un iestāžu tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmēja, ciktāl normatīvie akti un domes lēmumi nenosaka citādi,” atgādina Cēsu Centrālās bibliotēkas vadītāja Natālija Krama un uzsver, ka līdz 1.oktobrim darba grupai ir jāizstrādā Cēsu novada publisko bibliotēku attīstības stratēģija. To izskatīs novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā un apstiprinās domes sēdē. Tas ir plāns, kā bibliotēkas turpmāk kopā strādās.

 Amatas apvienības pārvaldes teritorijā ir sešas bibliotēkas, Drabešu pagastā divas, pārējos pagastos pa vienai. Citu Cēsu novada apvienību pārvalžu pagastos un Līgatnes pilsētā ir pa vienai publiskai bibliotēkai.

 

KONCERTU AFIŠA

Datums: 26.08.2021

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Nedēļa kabatā

PIRMDIENA – 30.08.

18.30 kultūras centrā "Ulbrokas pērle" koncerts "Ar Jums kopā". Piedalās: I. Kerēvica, V. Elksne, N. Rutulis, "Dzeguzīte" un "Mirrage Jazz Orchestra".

OTRDIENA – 31.08.

19.00 Dzegužkalna estrādē grupas "Bermudu divstūris" koncerts "Re!Startē".

TREŠDIENA – 1.09.

15.00 un 18.00 Jelgavas brīvdabas koncertzālē "Mītava" Tutas koncerts "Vasaras ceļojums"; 16.00 un 19.00 Ventspils koncertzālē "Latvija" kora "Nošu planētas" jubilejas koncerts "Ja esi man blakus". Piedalās: solists D. Kalninš; 19.00 "Hanzas peronā" Edavārdi lielkoncerts "Ekosistēmas".

CETURTDIENA – 2.09.

16.00 Siguldas pilsdrupu estrādē Tutas koncerts "Vasaras ceļojums"; 18.00 VEF Kultūras pilī Rīgas Operetes teātra dibināšanas 75 gadiem veltīts koncerts "Operete iedvesmo". Piedalās: Vokālās akadēmijas mūzikas vidusskolas un mūzikas skolas audzēkņi, kā arī viņu pedagogi: A. Smiltēna, G. Vikmane, D. Blumberga, K. Niedra un kamerorķestris dir. G. Bernāta vadībā; 19.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā 24. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla koncerts "Pasaules pirmatskaņojumi". Piedalās: VAK "Latvija", kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", dir. M. Sirmais. Programmā: A. Ķirses "Carmen Sibyllae", P. Butāna "Gloria", R. Tigula/J. Rubeņa "Es Tevi lūdzu, Dievs".

PIEKTDIENA – 3.09.

16.00 Ikšķiles brīvdabas estrādē Tutas koncerts "Vasaras ceļojums"; 19.00 CATA kultūras namā Cēsīs Rikardiona jaunā albuma prezentācijas koncerts. Piedalās: K. Šomase; 19.00 Rīgas Domā ērģeļmūzikas koncerts. Piedalās: L. Jokums (ērģeles). Programmā: J. S. Bahs, F. Mendelszons-Bartoldi, S. Franks; 20.00 Mazmežotnes muižas pasākumu šķūnī grupas "Latvian Blues Band" koncerts; 20.00 Rīgas Lutera baznīcā Torņakalnā koncerts "Amao Omi|Bezjēdzīgais karš". Piedalās: aktieris K. Znotiņš, Rīgas Doma kora skolas jauktais koris, dir. J. Cābulis, Rīgas Saksofonu kvartets, perkusionisti E. Mediņš un M. Kauliņa, ērģelniece K. Adamaite un pianiste I. Kalniņa. Programmā: P. Vaska, G. Kančeli, J. Jančevska mūzika.

 

Īsziņas

Datums: 27.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Ziņas

*Sporto veterāni. Nedēļas nogalē Cēsīs un Priekuļos notiks 58.sporta veterānu–senioru finālsacensības sešos sporta veidos: vieglatlētikā, volejbolā, pludmales volejbolā, florbolā un minifutbolā. Būs arī sportistu parāde un zaļumballe.

*Iepazīt augus. Pie Līgatnes dabas takām izveidota pusotru kilometru gara Botānikas taka. Tajā var iepazīties gan ar biežāk sastopamiem, gan retākiem augiem, uzzināt to izplatību, augšanas apstākļus, kā augus var izmantot. Informācijas stendi izvietoti tā, lai augi būtu apskatāmi tiešā to tuvumā.

*Muzicē jaunie talanti. Aprit desmit gadi, kopš tiek rīkots Vidzemes reģiona mūzikas skolu talantīgāko audzēkņu un konkursu laureātu koncerts “Vidzemes talanti”. To svētdien Cēsīs atzīmēs ar jubilejas pasākumu. Īpašais koncerts desmit gados pulcējis vairāk nekā 180 jaunos skatuves māksliniekus, kuri pārstāvējuši gandrīz visas Vidzemes reģiona mūzikas skolas.

*Jauns kopkrājums. Šodien pie lasītājiem nonāk Cēsu kultūras biedrības “Harmonija” izdotais kopkrājums “Satikšanās”, kurā iekļauti 45 autoru darbi. Tajā lasāma dzeja, proza, publicistika. Izdevuma noformējumā izmantoti “Harmonijas” dalībnieku–gleznotāju un fotogrāfu – darbi.

 

Mēģinājumi ārtelpā priecē klausītājus

Autors: Sarmīte Feldmane

Datums: 27.08.2021

Izdevums: Druva

Rubrika: Kultūra

“Tas bija  pārsteigums apmeklētājiem. Iebrauc “Kalna Kaibēnos”, tur spēlē pūtēju orķestris,” saka brāļu Kaudzīšu muzeja vadītājs Aivars Ošiņš.

 Kaibēnkalns bija no vietām, ko pūtēju orķestris “Cēsis” bija izvēlējies brīvdabas mēģinājumam. Nākamais mēģinājums jau vēlā pēcpusdienā notika Vecpiebalgas Viesistabā.  Ikviens, kurš devās pastaigā, piestāja, lai paklausītos. Tā kā ziņa, ka pūtēju orķestris spēlēs Vecpiebalgas centrā, bija jau apskrējusi pagastu un apkārtni, to, kuri gribēja klausīties mēģinājumu, nebija maz.

“Mūziķi grib spēlēt. Lai labi spēlētu, ir jāspēlē. Tā kā mēģinājumi drīkst notikt tikai brīvdabā, tad kādam tas kļūst par koncertu,” saka pūtēju orķestra prezidents Māris Buholcs un pastāsta, ka pirms tam mēģinājums noticis Līgatnē. Pamazām arī repertuārs tiek papildināts ar jauniem skaņdarbiem, taču M.Buholcs atzīst, ka bieži vien orķestra dalībniekiem pietrūkst motivācijas, jo nav konkrētu mērķu, koncertu, kam gatavoties.

“Nākamais mēģinājums būs Vaivē pie pagastmājas. Kamēr laikapstākļi ļauj, spēlēsim brīvdabā, mēģinājumiem telpās ir ļoti stingri noteikumi. Kā būs turpmāk, redzēsim. Ceram, ka atvasarā būs silts un saulains,” teic M.Buholcs.

 

Sēņo un "Pievelc Latviju!"

Autors: ZIGMUNDS BEKMANIS

Datums: 27.08.2021

Izdevums: Latvijas Avīze

Rubrika: Tūrisms

Atklāta spēle Latvijas apceļošanai ar auto pa sešpadsmit dažādiem maršrutiem

Nu jau divas vasaras pagājušas pandēmijas zīmē, daudziem kaislīgiem ceļotājiem aprobežojoties vien ar dzimtās zemes apceļošanu. Šķiet, nu jau visas ievērības cienīgās vietas ir apskatītas, tomēr Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kopā ar piedzīvojumu tūrisma kompāniju "Postnos" izaicina aktīvās ģimenes un viņu draugus, piedāvājot Latvijas apceļošanas auto spēli, kurā iespējams izvēlēties pavisam sešpadsmit maršrutus ar vēl nezināmām, bet apskates vērtām vietām.

"Spēle ļaus atklāt dažādus intriģējošus, noslēpumainus un pievilcīgus tūrisma objektus un uzzināt stāstus par tiem, spēles gaitā atbildot uz āķīgiem jautājumiem. Centīgākie atbilžu sniedzēji, kuri būs nokomplektējuši visu posmu, piedalīsies izlozē ar iespēju laimēt apmaksātas brīvdienas Latvijā. Spēle būs aizraujoša gan tiem, kurus saista dabas un vēstures apskates objekti, gan pastaigu taku un izklaides parku mīļotājiem. Neizpaliks arī dažādām gaumēm pievilcīgs piedāvājums vēderprieku baudīšanai," sola organizatori.

Kā piedalīties spēlē?

Jau pieņemot lēmumu iesaistīties spēlē "Pievelc Latviju!", gaida intriga – izvēlētais maršruts ar pieturas punktiem būs pieejams vien brīdī, kad nokļūsiet sākuma punktā un būsiet tajā reģistrējušies. Tikai tobrīd uzzināsiet piedzīvojuma norises gaitu – ar ko sākt un uz kādiem apskates objektiem jādodas. Tur būs jāatbild arī uz dažādiem jautājumiem. Lai piedalītos spēlē, nepieciešama automašīna, zinātkāri, uz neparedzamām situācijām gatavi ceļabiedri un labs noskaņojums. Jāreģistrējas mājaslapā "MyPostnos.com" un jāizvēlas sev interesējošais posms, spiežot pogu "Saņemt". Viedtālrunī jālejupielādē "Postnos" lietotne (pieejama gan "Google Play", gan "Appstore") un jāpieslēdzas ar tiem pašiem reģistrācijas datiem, kas tika izmantoti, pieslēdzoties mājaslapā.

Katrā Latvijas novadā ir četri, vidēji 180–280 kilometrus gari posmi. Paredzamais spēles ilgums būs atkarīgs no braucēju temperamenta. Ja brauc ātri un pa ceļam izvēlas apskatīt vien dažus objektus, tad katru no paredzētajiem posmiem iespējams izbraukt dienas laikā. Ja ir vēlme ceļot nesteidzīgi un jēgpilni pavadīt laiku kopā ar saviem tuviniekiem un domubiedriem, tad, paviesojoties ikvienā apskates punktā un izmantojot vietējās naktsmītnes vai citus tūrisma pakalpojumus, katram spēles posmam jāatvēl divas trīs dienas. Ja nu kādu maršrutu nesanāk pabeigt vienā dienā, taču gribas tajā atgriezties, katrā maršrutā ir atzīmēšanās kontrolpunkti, kuros sāktā posma apceļošanu var apturēt un atgriezties tur vēlāk. Tas būtiski tiem, kuri vēlas piedalīties balvu izlozē, jo tas iespējams, tikai pabeidzot visu maršrutu. Nav jāizbrauc visi sešpadsmit posmi, pietiek ar vienu, taču, jo vairāk izbrauktu posmu, jo lielāka iespēja laimēt. Dalība izlozē notiek automātiski, ja spēlētāji ir reģistrējušies spēlei un jebkura posma beigās aizpildījuši aptauju ar trim jautājumiem. Spēle "Pievelc Latviju!" notiek līdz šā gada 31. decembrim.

Daži ieteikumi

Spēles veidotāji iesaka pirms piedzīvojuma aplūkot katra spēles posma aptuveno maršrutu un laikus ieplānot pusdienu pauzi, izmantojot konkrētā reģiona Tūrisma informācijas centru ieteikumus. Tur arī gūstama informācija par maršrutā pieejamajām naktsmītnēm, ja domāts visu ceļu veikt vienā paņēmienā. Dažos apskates objektos ir noteikta ieejas maksa vai nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

Jārēķinās, ka, sākot ar oktobri, daudzas vietas var būt jau slēgtas. Toties līdz pat oktobra sākumam Latvijā vēl notiek Mājas kafejnīcu dienas, kuru laikā savas durvis apmeklētājiem ver gan pastāvīgi strādājoši ēdināšanas uzņēmumi – kafejnīcas, restorāni, krodziņi, viesu mājas –, gan zemnieku saimniecības un vietējie iedzīvotāji, kas ikdienā nenodarbojas ar ēdināšanu vai viesu uzņemšanu, bet konkrētajā nedēļas nogalē atver savas mājas un sētas, lai cienātu viesus ar novada vai savas ģimenes īpašajiem ēdieniem. Mājas kafejnīcu dienu ietvaros notiek arī dažādi kultūras pasākumi – nelieli koncerti, deju priekšnesumi, meistardarbnīcas un citas aktivitātes.

Ceļo, meklējot sēnes

Sēņu lasīšanas sacensības Latvijā vairs nav nekas jauns. Ar pārtraukumiem dažādos pagastos tās notiek teju divdesmit gadus, jo sēņošana uzskatāma par nacionālo tradīciju, pretendējot pat uz sporta veida statusu. Rezultāti gan lielā mērā atkarīgi no dabas apstākļiem – siltā un mitrā rudenī var sacensties par nacionālajiem salasīto sēņu svara rekordiem, bet sausā un vēsā laikā prieks būs par jebkuru atrasto sēni.

Regulāri sēņošanas čempionātus rīko Tomes pagastā Ratu kalna teritorijā, kur tās labākās sēņu vietas, un šis gads nebūs izņēmums. 11. septembrī komandas te var sākt ierasties jau no plkst. 9.30, bet kopējais starts tiks dots stundu vēlāk. Kontrollaiks pusotra stunda, taču noteikumi stingri – par katru nokavēto minūti simts gramu svara nost, turklāt visai komandai jāierodas vienlaikus, lai arī cik tālu, lasot sēnes, tās dalībnieki būtu aizklīduši. Lai neapmaldītos, dalībniekiem tiks izsniegtas apvidus kartes. Protams, katram sēņotājam novērošanas kameru neviens nepiestiprinās, tomēr sacensības balstās uz godprātības principiem un nav pieņemami izmantot citus sēņu lasīšanas palīgus un palīglīdzekļus, piemēram, ar automašīnu "aizskrienot" uz kādu savu slepenu sēņu vietu. Tā kā uzvarētāju noteiks pēc kopējā salasīto sēņu svara, lielāka veiksme var uzsmaidīt pilnām komandām – četriem cilvēkiem. Sverot tiks vērtētas tikai ēdamās sēnes bez tārpiem un mehāniskiem piemaisījumiem. Sacensību noslēgumā visus sēņotājus gaidīs uz ugunskura vārīta zupa.

Individuāli patrenēties sēņu lasīšanā būs iespējams jau iepriekšējā vakarā Pļaviņu apkaimē, kur notiks nakts sēņošanas čempionāts. 10. septembrī plkst. 20 visiem interesentiem jāierodas pie Aiviekstes pagasta pārvaldes, lai kopīgi dotos uz mežu. Līdzi jāņem spēcīgs kabatas lukturītis, jo sacensības risināsies tumsā no plkst. 21 līdz 22. Tādēļ piedalīties varēs tikai pilngadīgas personas, kas apzinās riskus un ir atbildīgas par pieņemtajiem lēmumiem. Ieskaite būs divās grupās – līdz 69 gadu vecumam un senioriem no 70 gadiem, un pirmo trīs vietu ieguvēji saņems diplomus un medaļas. Pasākuma noslēgumā tiks vārīta sēņu zupa, ar ko mieloties. Dodoties sēņot, jāvelk kājās gumijas zābaki, jāģērbjas silti un līdzi jāņem no lietus aizsargājoša plēve, jo pēc augusta lietavām lolot ilūziju par saulainu septembri nebūtu prātīgi.

Lieki teikt, ka sēņojot līdzi jābūt kādam traukam un nazim, kas ir obligāta prasība sacensībās, taču Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele skaidro, ka sēnes drīkst ne tikai griezt, bet arī uzmanīgi izcelt ārā, pārāk nebojājot meža zemsedzi. Tam gan nevajadzētu kļūt par ieradumu, bet gan attaisnojumu, ja kāda branga baravika patrāpījusies ceļā negaidīti – bez naža kabatā.

Viņa sēņošanai iesaka no klūgām un skaliem pītos grozus, nevis spaiņus un plastmasas maisus, jo pa grozu spraugām, ejot pa mežu, birst ārā sēņu sporas, palīdzot sēnēm vairoties. Tas, ko redzam, nogriežam un ieliekam grozā, ir tikai sēnes augļķermenis. Pati sēne jeb sēņotne atrodas augsnē, koksnē, nobirušo lapu vai skuju slānī, un tā ir kā liels, kilometriem garš zirnekļu tīkls, kas nepārtraukti barojas.

***

 

Mājas kafejnīcu dienas

27., 28.08. Mērsrags, Roja

28.08. Aizsargājamo ainavu apvidus "Veclaicene"

28., 29.08. Ziemeļlatgale – Balvi, Viļaka, Rugāji, Baltinava

4.09. Gulbenes, Ropažu un Salaspils nov.*

4., 5.09. Carnikavas, Saulkrastu, Salacgrīvas, Alojas nov., Talsi un to apkaime

11., 12.09. Lībiešu krasts – Mazirbe, Pitrags, Kolka, Melnsils, Ģipka, Dundagas pag. –, Jēkabpils, Krustpils, Sala un Sēlija – Viesīte, Aknīste

17.–19.09. Pierīga (Ķekava, Baldone, Daugmale, Baloži)

18.09. Līgatnes nov.

25., 26.09. Cēsis, Priekuļi, Skujene un Pārgaujas nov., Dobele, Tērvete, Auce

2., 3.10. Tukums, Engure, Jaunpils, Kandava un Ķemeru Nacionālais parks, kā arī Ogre, Ikšķile, Ķegums un Lielvārde

* Pēc vecā Latvijas administratīvi teritoriālā dalījuma

 

 

2021-08-31