Jaunumi
Aicinām pievienoties kulinārā tūrisma piedāvājumam "Rudzu ceļš"

Rudzu rupjmaize latviešu mājās aizvien bijusi viens no pamatēdieniem, tāpēc tā ir viens no latviskuma simboliem arī mūsdienās. Rudzu maizes kukuli ņemam līdzi ceļojumā, lai pasniegtu kā dāvanu, pēc rudzu maizes garšas sajūtas ilgojas ārzemēs dzīvojošie latvieši. Bieži dzirdam, ka mums, latviešiem, vajag vairāk lepoties ar savām nacionālajām vērtībām, jo esam pārāk kautrīgi. Bet kā to darīt? Kā būt lepniem un vienlaicīgi atvērtiem – kā tieši parādīt šīs vērtības pasaulei?

Rudzu maize ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā, kas ir izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums un atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. 2014. gadā Eiropas Komisija salināto rudzu rupjmaizi ierakstīja Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā (GTĪ). Rudzi ir enerģētiski visbagātākais graudaugs, kura graudi, pārtopot par gardo rudzu maizi, prot saglabāt dabas spēku. Ir svarīgi šīs vērtības izcelt un parādīt dzīvē, un kulinārā tūrisma piedāvājums „Rudzu ceļš” ir labs veids, kā to izdarīt.

„Rudzu ceļš” apvienos maizes cepējus, rudzu audzētājus, restorānus un citus, kas uzņem apmeklētājus un rāda rudzu grauda pārtapšanu gan dzīvajā rudzu maizē, gan izdomas bagātos restorāna ēdienos. Pie lauku saimniecēm, kuras pārzina mīklas raudzēšanas noslēpumus, pašu rokām veidotais kukulītis tiks cepts īstā maizes krāsnī, izbaudot siltas maizes smaržu. Meistarklasēs varēs mācīties, kā pagatavot rupjmaizes kārtojumu, maizes zupu, siera kūku un pumpermiķeli. Restorānu ēdienkartē varēs atrast izsmalcinātas uzkodas, piemēram, rudzu maizes kanapē ar liellopa gaļas tartaru, trifeļu krēmu, briedinātām sinepju seklām, marinētu sīpolu. Ja pratīsim izcelt un parādīt latvisko rudzu maizes kultūru, tad arī tūristi to cienīs, iemīlēs un brauks apbrīnot.

„Rudzu ceļa” iniciatīva pieder lauku uzņēmējiem, kuri cep rudzu maizi pēc tradicionālām vai pašu ģimenes paaudzēs izkoptām receptēm, gatavo dažādus ēdienus no rupjmaizes vai rudzu miltiem un ceļ tos galdā viesiem. Šīs saimniecības ir z/s „Bērziņi” Jūrkalnes pagastā, lauku māja „Caunītes” Ozolnieku pagastā, Vineta Cipe Āraišu Dzirnavās, z/s „Buliņi” Drustu pagastā un z/s „Klajumi” Kaplavas pagastā. Visas saimniecības ir atvērtas apmeklētājiem, rāda, kā top maize, ļauj izmēģināt roku sava maizes kukulīša veidošanā, piedāvā graudu putras un citus veselīgus un garšīgus rudzu graudu ēdienus, no rudzu grauda spēka tapušus dzērienus, stāsta par tradīcijām, kas saistās ar rudziem un maizi.

Aicinām pievienoties un kļūt par „Rudzu ceļa” dalībniekiem arī citus rupjmaizes cepējus, ēdinātājus, rudzu grauda audzētājus un produktu ražotājus, kuri jau tagad uzņem apmeklētājus, vai arī tikai plāno to darīt, lai kopīgiem spēkiem daudzinātu mūsu rudzu maizes vērtības un iepazīstinātu ar tām gan pašmāju ceļotājus, gan ārvalstu viesus.

Informācija par „Rudzu ceļu” un pieteikšanās dalībai: https://www.celotajs.lv/lv/project/22, Ilona Grinliņa-Orniņa, ilona@celotajs.lv, tel: 67617600. 

 

Lauku ceļotājs

Asnāte Ziemele,

Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente (tel. 29285756)

Par biedrību „Lauku ceļotājs”: Biedrība „Lauku ceļotājs” ir vecākā un spēcīgākā lauku tūrisma organizācija Latvijā, dibināta 1993. gadā. Biedrības mērķis ir lauku tūrisma attīstība Latvijā kopējā lauku ekonomikas kontekstā, sadarbojoties ar lauksaimniecības, pašvaldību, dabas aizsardzības un citām nozarēm. „Lauku ceļotājs” pārstāv savu biedru intereses, iesaistās uzņēmējiem labvēlīgas politikas veidošanā, kalpo kā profesionālas informācijas forums un mārketinga platforma. „Lauku ceļotāja” biedri ir lauku tūrisma, lauksaimniecības, amatniecības uzņēmēji, pašvaldības, valsts iestāžu un organizāciju struktūrvienības visos Latvijas novados. 

Projekts "Rudzu ceļš" (Nr.19-00-A01630-000002) tiek īstenots ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstu. „Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai – Eiropa investē lauku apvidos”. 

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku Atbalsta dienests.

2019-11-08
Laika ziņas
Aptaujas