Jaunumi
Aivars Balodis "Līgatnes novada Gaujas tilti un pārceltuves", avīze "Līgatnes novada ziņas", Nr.1, 2013.gada janvāris.

Aivars Balodis                                                                                         

2011. gada 18. janvāris
Papildināts 2012.gada 25.augustā

                 Līgatnes novada Gaujas tilti un pārceltuves.
 
                       Zviedru Gaujas pārejas vieta pie Muižniekiem.
Rakstos par vēsturi bieži vien tiek minēti „Zviedru laiki” kuri Latvijā bijuši no 1629. līdz 1721.gadam., taču reti kad tiek minēts, ka pirms tam no 1600. līdz 1629.gadam noticis Poļu – Zviedru karš. Sākoties šim karam zviedri jau 1600.gadā ienāca Vidzemē un 1601.gadā pretim Muižnieku mājām pārcēlušies pār Gauju un pirmoreiz ieņēmuši Siguldu. Pie Muižniekiem Zviedru karaspēks sākotnēji iekārtojis tā saucamo Gaujas Pārejas vietu kur pār upi no viena krasta uz otru bijušas novilktas virvju tauvas, bet pati pārcelšanās notikusi izmantojot laivas, plostus un arī vienkārši peldus turoties pie tauvām lai neaiznes upes straume. Pēc 1629.gada kad Zviedri Vidzemē nostiprinājās pastāvīgi, šajā Gaujas Pārejas vietā esot ticis uzcelts koka tilts uz pāļiem. Nav precīzu ziņu cik ilgi šis tilts pastāvējis.
Tā kā Gauja posmā no Skaļupes līdz Nurmižupītes ietekai, neņemot vērā gandrīz nepārtraukto līkumošanu, met slaidu loku pa kreisi, tad šajā posmā Gaujas kreisajā krastā veidojas tāda kā kabata. Šo apstākli 1914.gadā sākoties Pirmajam Pasaules karam bija ņēmuši vērā arī Cariskās Krievijas armijas vadītāji un noteikuši, ka šajā posmā bez jau esošā Līgatnes Gaujas kroga tilta jāuzbūvē vēl vienkāršas konstrukcijas koka tilti pie Muižniekiem, pie Attakām un Rāmnieku pārceltuves vietā. Vienlaicīgi ticis noteikts, ka Līgatnes dzelzceļa stacija ir stratēģiski svarīgs punkts un no tās ir jāsaved kārtībā ceļi uz visām četrām tiltu vietām pār Gauju.Un tā 1815.gadā arī tikuši uzcelti Muižnieku, Attaku un Rāmnieku tilti. Pie to uzlabošanas strādāts arī vēl 1916.gadā . Pamatīgākais no tiem bijis Muižnieku tilts, kurš būvēts uz biežāk sadzītiem koka pāļiem, kuri vēl tagad pēc 97 gadiem labi redzami Gaujā.
 
 
   
 Muižnieku tilta vietas izvēli noteicis arī jau no Zviedru laikiem labi saglabājies pievedceļš ar uzbērumu, kurš labi redzams arī pašreiz.
 
   
 
Muižnieku tilta mūžs gan nav bijis ilgs, jo 1919.gada 24.maija vakarā „Lieliniekiem” ar Sarkano armiju atkāpjoties tas ticis apliets ar petroleju un aizdedzināts.
 
 
                                                    Attaku tilts.
 
Tā kā pie Attakām pieiet zemes ceļš līdz Gaujai, tad, kā jau minēju, vienlaicīgi ar Muižnieku tiltu 1915.gadā ticis uzcelts tilts pār Gauju arī pie Attakām. Tas gan no visiem esot bijis vissliktākajā izpildījumā. Arī šā tilta mūžs ir tikai tieši par mēnesi garāks, jo to 1919.gada 24.jūnijā atkāpjoties nodedzina Vācu armijas karavīri.
 
 
                                                 Rāmnieku tilts.
 
 
Kā jau vēsta pats nosaukums, tad šajā vietā pirms 1915.gadā uzceltā tilta darbojusies pārceltuve. Tā esot bijusi baļķu plosta tipa pārceltuve ar nosmailinātu galu pret straumi un kuru tāpat kā tagadējo Līgatnes pārceltuves prāmi pārvietojis upes straumes spēks. Netālu no pārceltuves upes kreisajā krastā bijušas arī Rāmnieku mājas, kuras nopostītas Otrā Pasaules kara laikā. Arī Rāmnieku tiltu līdz ar Gaujas kroga tiltu un Muižnieku tiltu 1919.gada 24.maija vakarā Sarkanā armija atkāpjoties aplējusi ar petroleju un nodedzinājusi. Rāmnieku pārceltuves un tilta vieta mūsdienās atrodas ap 300 m aiz Līgatnes novada robežas.
 
                         Līgatnes – Gaujas kroga tilts .
Līgatnes – Gaujas kroga tilts šinī vietā būvēts tāpēc, ka līdz ar Līgatnes papīrfabrikas attīstību un novada saimnieciskās darbības veidotajiem apstākļiem, 1601. gadā zviedru iekārtotā Gaujas pārejas vieta pie Muižnieku mājām vairs nav bijusi izdevīga, jo atradusies ne īsti pa ceļam.   
Pirmais Līgatnes – Gaujas kroga tilts ticis būvēts 1896.- 98. gadā vienlaicīgi ar ceļa Nītaure – Līgatne – Straupe remontu un bruģēšanu ar nekaltiem laukakmeņiem posmā no Līgatnes dzelzceļa stacijas līdz Līgatnes papīrfabrikai. Pirms tilta būvēšanas šai vietai blakus jau pēc 1830. gada darbojusies laivu pārceltuve un pēc 1856. gada baļķu plosta pārceltuve.
 
                     
 
 
       Pirmais Līgatnes – Gaujas kroga tilts no 1898.gada līdz 1919.gada 24. maijam
 
 
 
Tas bijis septiņu laidumu salikto siju – atgāžņu koka tilts ar diviem balstiem pie krastiem un četriem balstiem upē. Pirms upes balstiem bijuši uzstādīti ledgrieži. Šis tilts ir jāpiemin arī kā viens no pirmajiem tiltiem pār Latvijas lielajām upēm.
 Atcerēsimies, ka kaimiņos esošos Raiskuma tiltu pār Gauju pie Cēsīm uzbūvēja 1903. gadā, bet tiltu pār Gauju Siguldā atklāja tikai 1937. gada 23. jūlijā. Uzreiz gan jāpiebilst, ka tie abi bija būvēti daudz pamatīgāk.
Cēsu Raiskuma tilts bija būvēts no metāla kā divu laidumu iekārtais loku tilts ar brauktuvi pa apakšu. Tam bijuši akmens mūra krastu balsti un viens balsts upē. Laidumu garums bijis 36,24 m un brauktuve atradusies 6 m virs ūdens līmeņa. Līdz ar Cēsu Raiskuma tilta atklāšanu tikusi arī izbeigta upju kuģīšu satiksme pa Gauju. Šī tilta laidumus 1944. gadā atkāpjoties saspridzinājusi vācu armija. Pēc Otrā Pasaules kara, uz nebojātajiem vecajiem balstiem no koka uzbūvēts Hava kopņu tilts. Tā vietā 1963. gadā uzbūvēts trīs laidumu saspriegtā dzelzsbetona siju tilts.
 Savukārt Siguldas tilts būvēts no dzelzsbetona kā trīslocīklu loku tilts ar dzelzsbetona rāmju konstrukcijas krastu estakādēm. Malējo loku garums 36 m, vidējais loks 37 m, krastu estakādes 22 m un tilta kopgarums 153 m. Tilta balstu vietās iedzīti kopumā 463 koka pāļi vidēji 27 m dziļumā, bet upes vidū daži vēl dziļāk. Tilta brauktuve 16,5 m virs upes ūdens līmeņa. Pirmā Siguldas tilta mūžs gan bijis īss, jo 1941. gadā atkāpjoties Padomju armijai tikuši saspridzināti tilta loku laidumi. Pēc Otrā Pasaules kara tilts uz vecajiem pamatiem atjaunots sākotnējā variantā un atklāts 1950. gada 1. maijā. Starplaikā atkal darbojusies Siguldas pārceltuve.
 Pirmais Līgatnes – Gaujas kroga tilts pastāvējis līdz 1919. gada 24. maija pēcpusdienā „Lielinieki” atkāpjoties to aplējuši ar petroleju, aizdedzinājuši un tas nodedzis.
Otrais Līgatnes – Gaujas kroga tilts ticis uzbūvēts pēc Pirmā Pasaules kara jau Latvijas Republikas laikā. Tā atklāšana notikusi 1924. gada 10.oktobrī. Tas arī bijis būvēts no koka kā piecu laidumu tilts. Divi krastu laidumi bijuši būvēti kā salikto siju tilts, bet trīs vidējie laidumi kā Hava kopņu tilts ar brauktuvi pa apakšu. Tā kā starp kopnēm augšējo „vēja” saišu nav bijis, tad katrā tilta pusē bijušas 12 sapārotas „vēja” stutes, kuras balstījušās pret šķērssiju galu pagarinājumiem. Tiltam bijuši divi balsti krastos un divi balsti upē pirms kuriem atradušies ledgrieži. Balsti sastāvējuši no astoņiem sapārotiem pāļiem. Vēl četri īsāki pāļi bijuši iedzīti priekš balstu „vēja” stutēm. Balsti no abām pusēm apšūti ar koka plankām. Pirms tilta pie stabiem bijušas piestiprinātas plāksnes ar kādreiz bieži redzēto uzrakstu „BRAUKT SOĻOS”. Pēc mūsdienu Ceļu satiksmes noteikumiem to varētu ierindot Norādījumu zīmju grupā. Šīs zīmes jēga ir lai tādā veidā saudzētu tiltu, kā arī garantētu satiksmes drošību.
 
 
 
 
 
 
 
  
              Otrā Līgatnes – Gaujas kroga tilta atklāšana 1924.gada 10. oktobrī
 
 
 
 
 
 
 
 
Otrais Līgatnes – Gaujas kroga tilts no 1924.gada 10.oktobra līdz 1941.gada 3.jūlijam
 
 
Otrais Līgatnes – Gaujas kroga tilts tik tiešām kalpojis godam līdz Otram Pasaules karam , kad 1941. gada 3. jūlijā atkāpjoties to nodedzinājusi Padomju Savienības Sarkanā armija. Tā kā tilta balsti un ledgrieži bijuši būvēti pamatīgi un noturīgi, tad to paliekas upē bija redzamas vēl pēc 1960. gada.
 
     
 
                        Otrā Līgatnes – Gaujas kroga tilta atliekas ap 1953. gadu
 
Pēc Vācu okupācijas armijas ienākšanas Līgatnē tā sākumā atvedusi gatavas darvotas koka laivas un iekārtojusi pārceltuvi nedaudz uz leju no tagadējās pārceltuves.
 
Lai arī vienlaicīgi ar prāmi pārcelti līdz 50 karavīri, prāmja jauda un pārvietošanās ātrums nav apmierinājis un vācu armija ap 20 m lejpus nodegušā tilta uzbūvējusi tā saukto Pagaidu tiltu, kurš bijis 89 m garš un pār kuru varējuši pārvietoties ne tikai gājēji, bet arī pajūgi un vieglais transports. Arī Pagaidu tilts Vācu okupācijas armijai atkāpjoties 1944. gada 23. septembra vakarā ticis spridzināts.
 
            
 Tā kā spridzināšana veikta lielā steigā, tad tilta bojājumi nav bijuši pārāk lieli, un pēc Padomju Trešās okupācijas, Pagaidu tilts pielabots un 1945. gada novembrī no jauna atklāts satiksmei.
 
 Pagaidu tilta remontu veikusi Līgatnes papīrfabrika jo tas bijis svarīgi tajā ziņā, ka no Gaujas labā krasta, jeb tautā sauktās Pārgaujas, daudzi iedzīvotāji strādājuši Līgatnes papīrfabrikā. Tilts un līdz ar to viegla satiksme ar Pārgauju gan nav patikusi turienes mežos mītošajiem partizāniem un arī viņi mēģinājuši Pagaidu tiltu uzspridzināt. Papildinot citus ziņu avotus, par to man savā laikā tika stāstījis arī viens no Pārgaujas „mežabrāļiem” , mūrnieks Edgars Eglītis. Tā kā spridzināšanai izmantotas tikai rokas granātas, tad tilta bojājumi nav bijuši nopietni un Pagaidu tilts kalpojis līdz 1949.gadā tas „iznests” pavasara plūdu un ledus iešanas laikā.
Pēc tam Līgatnes papīrfabrika savedusi kārtībā vāciešu atstāto prāmi un ap 200 metrus lejpus tilta vietas ierīkojusi pārceltuvi. Tā sastāvējusi no divām pamatīgām koka laivām virs kurām uzbūvēta platforma. Lai prāmi neaiznestu upes straume, tad pāri upei novilkta trose, kura iet cauri uz prāmja platformas nostiprinātiem veltņiem. Prāmi pārvieto upes straumes spēks, kurš darbojās uz laivu korpusiem pēc tam kad prāmis tiek iegriezts ieslīpi uz vienu vai otru pusi atkarībā no vajadzīgā pārvietošanās virziena. Vēlāk, pēc 1970.gada, koka laivas nomainītas pret metāla laivām. Lai gan par jauna Līgatnes tilta būvi dažādos līmeņos tika runāts un spriests gandrīz visu Padomju okupācijas laiku un tas pat tika iekļauts projektēšanas uzdevumu plānos, dzīvē tas diemžēl netika realizēts. Kādu laiku, mainoties saimnieciskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, šķita, ka vajadzība pēc Līgatnes tilta vairs nav tik aktuāla. To droši vien neatbalstītu „romantiskā” prāmja aizstāvji, jo pēc tilta uzbūvēšanas prāmi kā ekonomiski neizdevīgu laikam nāktos slēgt. Prasmīgi un apsviedīgi saimniekojot tas gan paralēli tiltam varētu sekmīgi pastāvēt kā tūristu apskates un romantisku piedzīvojumu objekts. Tāpat nevajadzētu aizmirst arī to, ka pārceltuve pati par sevi ir tehnikas vēstures cienīgs un saglabājams objekts līdz ar ko tā saglabāšanai sava artava būtu jāatvēl no valsts budžeta.
Nu jau otro gadu notiek „papīru” darbības sakarā ar tilta būvi Līgatnē pār Gauju lai iegūtu reālu saikni starp Līgatnes un Pārgaujas novadiem. Nav šaubu, ka uzceļot tiltu reāli ieguvēji būtu ne vien Līgatnes un Pārgaujas novadu iedzīvotāji un tūristi , bet arī visa Latvijas tautsaimniecība. Ja vēl kādam oponentam šķiet, ka pietiek ar prāmi un tiltu nevajag, tad tas ir tas pats kā salīdzināt aršanu ar zirdziņu un traktoru, ne jau velti vācieši uzcēla „Pagaidu tiltu”. No izmaksu un būvniecības viedokļa, es personīgi balsotu par dzelzs tiltu ar koka apdari.
   
 
                                   Līgatnes pārceltuve 2010.gada 7.aprīlī
                                     
    
 
                                           Līgatnes pārceltuve 2010. gada 1. augustā 
 
 
 
 
 
 
2013-01-26
Laika ziņas
Aptaujas