Jaunumi
Anda Asere "Pretendenti konkursam gatavojas arvien nopietnāk", laikraksts "Dienas bizness", 12.12.2012.

Autors: Anda Asere
Datums: 12.12.2012
Izdevums: Dienas Bizness
Rubrika: Eksportspēja

Gadu gaitā uzņēmumi mācās sevi prezentēt labāk, kā arī lepoties ar saviem sasniegumiem; žūrijai kļūst arvien grūtāk izvēlēties
«Vairākus gadus vērtējot uzņēmumus, ir redzams, ka pretendenti gatavojas arvien nopietnāk. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) ir izdevies panākt, ka prezentācijās piedalās augstākā līmeņa vadība. Prezentācijas ir pārdomātas, un ir redzams, ka pretendenti lepojas ar saviem uzņēmumiem,» saka dr. oec. Ingūna Gulbe, Latvijas Agrārās ekonomikas institūta lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja. Daļa uzņēmumu esot sapratuši, ka ne vienmēr vajag konkurēt ar cenu, tā vietā rada pievienoto vērtību.
«Ekonomikas attīstība ir redzama arī balvas pretendentu vidū, un kopumā piedāvājumi kļūst kvalitatīvāki. Īpaši interesanta bija lielo eksportētāju kategorija. Mazāka konkurence bija inovatīvo produktu un rūpnieciskā dizaina kategorijās,» secina Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomikas eksperts
Eksportēji nostiprinās
«Audzis gan uzņēmumu skaits un apgrozījums, gan zināšanas par eksporta tirgiem, pārdošanas stratēģiju, piedāvājuma un tirgu diversificēšanu, konkurentiem. Zināšanas un uzdrošināšanās ir atslēga labajiem rezultātiem globālās krīzes fonā un ļauj cerēt uz labiem rezultātiem arī turpmāk,» saka Agnese Bičevska, Latvijas Bankas ekonomiste.
Uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanās redzama arī arvien spēcīgākā konkurencē konkursa pretendentu vidū, īpaši tai pastiprinoties eksportspējīgo komersantu kategorijā. Viņu priecē, ka šogad sīva cīņa bija arī kategorijā Importa aizstājējprodukts. Krīzē cilvēki sāka vairāk novērtēt pašmāju ražojumus, kas līdz ar augstāku pieprasījumu veicina darbvietas un ļauj naudai «strādāt» pašu tautsaimniecībā. «Tas kāpinājis patērētāju interesi, paplašinājis arī piedāvāto preču klāstu. lielāki apjomi uzlabojuši rentabilitāti un ļauj pašmāju ražojumiem veiksmīgāk konkurēt cenu ziņā,» spriež A. Bičevska.
Kļūst zaļāki
«Atzinīgi vērtējams, ka daudzi uzņēmumi ir orientējušies uz videi draudzīgu ražošanu, ieguldot modernākās, videi draudzīgākās tehnoloģijās, kas ļauj paaugstināt produktivitāti, samazināt resursu patēriņu. Piemēram, Daiļrade koks, piesaistot dizaineru, konkrētu  produktu izstrādā atbilstoši klienta interesēm, ražošanas atlikumi tiek pārstrādāti briketēs, kas tiek izmantotas apkurei,» saka Astrīda Burka, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta eksperte rūpniecības jautājumos. Kā inovatīvu uzņēmumu viņa nosauc Spodrību, kas, ņemot vērā Skandināvijas un pasaules tirgu tendences, pirmais Baltijā ir sācis  ekoproduktu tīrīšanas un kosmētikas līdzekļu ražošanu, kas ir solis pretī mūsdienīgai un zaļai domāšanai.
«Importa aizstājējproduktu grupā gribas atzīmēt visus otrajā kārtā iekļuvušos pretendentus. Viņu ieguldījums, izstrādājot un ieviešot tirgū ārvalstīs ražotiem produktiem konkurētspējīgus vietējos produktus un vienlaikus arī tos eksportējot, ir nozīmīgs Latvijas apstrādes rūpniecībai un tautsaimniecībai kopumā,» uzsver A. Burka.
Pievienotā vērtība
«Kopumā finālā izvirzītie Latvijas uzņēmumi atstāja labu, profesionālu un optimistisku iespaidu. Domāju, ka šī LIAA iniciatīva ir labs veids, kā iegūt kopskatu par uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Arī apbalvojumu politika ir visnotaļ tālredzīga, sniedzot atbalstu uzņēmumu attīstībai un starptautisku izstāžu un misiju līdzdalībai. Tas vairo iedzīvotāju izpratni par vietējiem ražotājiem, uzņēmīgiem cilvēkiem un ļauj mums orientēties produktu klāstā, ko ražo tepat,» norāda Barbara Ābele, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas asociētā profesore.
Viņas apbrīns pieder tiem uzņēmumiem, kuri savās ražotnēs lieto dizainu – gan paši to radot, gan tiražējot, gan komercializējot. Viņa uzskata, ka tieši dizains ir ne tikai lielākais pievienotās vērtības nodrošinātājs, bet dara produktu atpazīstamu lokāli un starptautiski. Piemēram, Rīgas krēslu fabrikas ķeblītis Bloom un šūpuļzirdziņš Roo, Papīrfabrika Līgatne ar otrreizējo papīra savākšanu un lietojumu unikālas kvalitātes papīra radīšanā. «Ilgtspējīgā dizaina aspekts, kas saistās ar vietējo izejvielu un prasmju izmantošanu, ir pārliecinošs ar savu klātbūtni arī tādu uzņēmuma produktos kā Smiltenes piens, Latvijas humusvielu institūts, Madara Cosmetics,» norāda B. Ābele.
Pārsteidz ar drosmi
Vairāki uzņēmumi šogad ir pārsteiguši I. Gulbi. Dobeles dzirnavnieks – ar drosmi sākt ražot makaronus, zinot, ka visā pasaulē domā, ka itālieši šajā jomā ir labākie. Arī Evopipes radīšanā bija nepieciešama drosme. Jelgavas tipogrāfija pārsteigusi ar saprātīgu attīstību, parādot, ka nekas nenotiek vienā dienā. Savukārt Arčers – ar spēju piesaistīt intelektuālo potenciālu, lai izdomātu tehnisko risinājumu sarežģītākajām arhitektu idejām. Pure Chocolate pierādīja, ka visu izšķir kadri – Aivars Žimants reiz izveidoja Pure Food, bet tagad no nulles ķēries klāt šokolādes biznesam.
Unikāls pasaulē
«No uzņēmumiem, kurus apmeklēju pirmo reizi, īpaši lielu iespaidu atstāja GroGlass. Šis uzņēmums Latvijas kontekstā ir īpaša kategorija, sava pasaule. Ir arī citi uzņēmumi, kuru ražošanu var raksturot kā zinātņ-
ietilpīgu, piemēram, farmācijā, mašīnbūvē, elektronikā, ķīmijā, kokapstrādē. Taču nav neviena cita uzņēmuma, kura ražošanas process būtu tik tehniski inovatīvs un pasaules mērogā unikāls,» norāda P. Strautiņš. Viņam piekrīt B. Ābele: «Tāda kvalitāte, kādu GroGlas sasniedz savos stikla virsmu pārklājumos, lietojot nanotehnoloģijas, ir izaicinoši stimulējoša ne tikai industrijām pievērsties jaunu tehnoloģiju izstrādei un lietojumam, bet arī valstī radīt daudz efektīvākus finanšu instrumentus, lai inovāciju komercializēšanai arī būtu nacionāla spēja.» Atšķirīga ir Līgatnes papīrfabrika. «Tādu industriālo poēziju kā Līgatnē vēl līdz šim nebiju redzējis. Daudz mazāk poēzijas ir Brabantia Latvia, bet šis uzņēmums noteikti ir viens no līderiem ražošanas procesu organizēšanā,» saka P. Strautiņš.
Uzņēmumiem ir jāpiedomā, kurā kategorijā startēt, uzskata I. Gulbe. Gribētu sagaidīt lielāku aktivitāti no Latgales uzņēmumiem, saka P. Strautiņš.Savukārt B. Ābele uzskata, ka dizains būtu ieviešams kā kritērijs pilnīgi visās nominācijās.

Avots: www.news.lv

2012-12-13
Laika ziņas
Aptaujas